2006. gada 7. decembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Godātie deputāti! Sākam Saeimas 7.decembra sēdi, un vispirms mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31. un 51.pantu, lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Staņislava Šķestera ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtībā.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 31. un 51.pantu, lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.

Ministru prezidents ierosina iekļaut darba kārtībā šādus likumprojektus: “Par valsts budžetu 2007.gadam”, tā paskaidrojumus un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2007.–2011.gadam projektu, “Grozījumi Medību likumā”, “Grozījums Meža likumā”,“Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”, “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””,“Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, “Grozījums Patentu likumā”,“Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, “Par elektroenerģijas nodokli”,“Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, “Grozījumi Sēklu aprites likumā”, “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, “Grozījumi Cilts­darba likumā”, “Grozījums Izglītības likumā”, “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”,“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””,“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu un minēto likumprojektu iekļaušanu Saeimas darba kārtībā? Tātad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2007.gadam” un ar to saistīto likumprojektu iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 37, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir izmainīta un šie likumprojekti ir iekļauti Saeimas darba kārtībā kā vienota pakete.

Godātie kolēģi! Tālāk mēs pārejam pie Prezidija ziņojumu izskatīšanas.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Seiles, Tabūna, Kalniņa, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo?

Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Juris Dobelis runās “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jau pirms Saeimas balsojuma ir parādījušās cerīgas ziņas, ka Saeimas komisija turpinās lemt par šiem 5 procentiem. Nu patiess prieks par tādām priekšlaicīgām ziņām, bet tomēr ir jāatgādina, ka tikai pēc Saeimas balsojuma, ar kuru tiks izvēlēta atbildīgā komisija, kam tiks uzticēts obligāti ar to nodarboties, var notikt tālākā lemšana.

Tiesa, uz to aicina arī mūsu frakcija, atgādinot, ka ne jau pirmo reizi mēs runājam par šo jautājumu. Šis darbs, pēc mūsu domām, būtu jāturpina, jo 5 procentu vēlēšanu barjeras ieviešana lielajās pašvaldībās ir nozīmīga lieta. Ja mēs runājam par iemesliem – kāpēc (arī tas ir vairākkārt izskanējis), tad tomēr paliek mūžīgais pamatjautājums: vai mēs patiesi gribam ieviest kārtību un panākt zināmu organizētību pašvaldību darbā vai gribam tikai tēlot kaut ko? Nu varbūt to, kas atsevišķām grupām ir izdevīgi, jo kārtējo reizi ir jāatgriežas pie jautājuma: kā tad notiek tur, kur pie varas ir šīs vismaz 8 vai 10 partijas? Šur tur to ir pat vēl vairāk. Un tad ir jāatgādina vēl tas, kāds stāvoklis ir Jūrmalā, kur 15 deputātu vietas aizņem 11 sarakstu pārstāvji. Vai arī bēdīgi slavenā Rēzekne ar visu savu gaļu… Kas tik tur vēl nav dabonams, kur 13 vietās ir ienākuši pārstāvji no 11 sarakstiem. Kaut kas līdzīgs ir Ogrē un Jelgavā. Nerunāsim nemaz par tādu nelielu pašvaldību, kāda ir Ķekavā, kur arī darbs ne sevišķi labi rit. Un līdz ar to būtu jāuzdod jautājums tiem, kuri saka, ka procentu barjeras ieviešana ierobežo dažas cilvēku intereses. Ir jāuzdod skaidrs jautājums: kas tad ir galvenais, kuras intereses ir tās galvenās? Un galvenās acīmredzot ir to iedzīvotāju intereses, kuri vēlas, lai pašvaldība varētu kārtīgi strādāt, un, jo lielāks jūklis būs pašvaldībā, jo, protams, tai būs grūtāk strādāt, tā ka ir daudzas tādas lietas, kas vienlīdz interesē visus attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus, nevis tikai kādu atsevišķu grupējumu intereses.

Taču tad paliek jautājums, un ir jāatgādina arī tas. Mēs ieviesām šo 5 procentu barjeru Rīgā, bet kas būtu bijis tad, ja Rīgā nebūtu šo 5 procentu barjeras? Šodien Rīgas Domē ir astoņu sarakstu pārstāvji, bet, ja nebūtu bijis šo 5 procentu barjeras, tad būtu divpadsmit sarakstu deputāti. Šķiet, ka tas, kā Latvijas Republikas galvaspilsētā rit darbi, arī nevienam nav nekāds noslēpums, un katra lieka pārstāvja maisīšanās pa vidu šādu darbu tikai sarežģītu. Līdz ar to es ceru, ka šeit nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Šeit ir runa par pietiekami jēdzīgu attieksmi pret darbu pašvaldībās.

Aicinu kolēģus atbalstīt mūsu ierosinājumu, cerot, ka šis atbalsts dos zināmu stimulu arī atbildīgajai komisijai un ka mēs īpaši nevilksim garumā šo jautājumu, jo mēs atgādināsim, ka nemaz tik daudz laika līdz pašvaldību vēlēšanām nav atlicis – tikai nedaudz vairāk par diviem gadiem, tā ka nākamais gads jau pilnā sparā ritēs kā sagatavošanās gads pašvaldību vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

“Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 7, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvenciju Papildprotokolu par papildu atšķirības emblēmas apstiprināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojektu nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Tātad var runāt vai nu “pret”, vai “par”. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Pret!”) “Pret” runās deputāts Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godātais priekšsēdētāj! Labrīt, kolēģi! Labrīt, Spurdziņa kungs!
Es varbūt sākšu savu uzstāšanos ar mazu citātu, ko ir teicis mūsu valsts finanšu ministrs Oskars Spurdziņš par šo budžetu: “Neveiksme, veidojot nākamā gada budžetu, ir tā, ka neizdevās samazināt budžeta deficītu zem 1,4 procentu līmeņa, bet veiksme ir tā, ka izdevās iekļauties šajos 1,4 procentos.” Tātad – vienlaikus neveiksme un veiksme! Tā, kā ir dzīvē.

Kolēģi! Par ko ir runa? Nav runa par kādu dzeju vai dziesmu, ir runa par mūsu valsts budžetu – par to, kas mūs virzīs vai nu pa attīstības ceļu, vai arī virzīs mūs nost no tā. Un tā problēma šajā budžetā, tā galvenā problēma, ir tā, ka tas pamatu pamatos ir nepareizi ievirzīts.

Kolēģi! Mums šobrīd Latvijā jau desmito gadu ekonomiskā izaugsme ir ļoti strauja, un pēdējos pāris gados šī izaugsme ir kļuvusi vēl straujāka – visstraujākā visā Eiropas Savienībā un viena no visstraujākajām visā pasaulē. Problēma ir tā, ka šai izaugsmei līdzi nāk arī inflācija, pietiekami augsta inflācija, kas vairumam mūsu valsts iedzīvotāju nevis palielina, bet gan – tieši otrādi! – pamazina viņu pirktspēju.

Veidojot šādu budžeta deficītu, finanšu ministrs un valdība, pēc “Jaunā laika” domām, rīkojas pilnīgi bezatbildīgi. Mums būtu jāveido budžets nevis tā, ka tajā ir deficīts un ka mums ir vēl jāaizņemas nauda, bet gan tā, lai budžets būtu bez deficīta un lai mēs varētu samazināt jau tā lielo valdības parādu.

Kolēģi! Cik daudzi no jums zina, cik liels ir valdības parāds? Klusums zālē. Tā atbilde ir – gandrīz viens miljards latu. Un šim aizņēmumam, šim parādam, ir tendence pēdējos gados tikai pieaugt. Un Kalvīša valdība tagad jau trešo reizi iesniedz budžeta projektu, kurā mēs šo parādu tikai palielinām. Un šis parāds maksā mums visiem un visiem nodokļu maksātājiem naudu, reālu naudu. Tā summa, ko mēs procentos vien 2007.gadā maksāsim par valsts parādu, ir gandrīz 70 miljoni latu – procentu maksājumos vien!

Mēs, Saeima, nepiebremzēdami šo valdības darbību, veicinām gaidāmo katastrofu, kas draud iestāties nākotnē. Darbaspēks aizplūst, darba samaksa Latvijā pieaug straujāk nekā darba ražīgums, un tas nozīmē peļņas zušanu un konkurētspējas zaudēšanu mūsu valsts uzņēmējiem. Un valdība ir tā, kas vēl ko var mainīt, veidojot budžetu bez deficīta vai pat ar pārpalikumu. Tas ir izdarāms.

Taču, šajā budžetā raugoties, mēs redzam, ka Kalvīša kungs neizrāda stingru mugurkaulu un neko nedara, lai risinātu šīs problēmas, kas mūsu valstī ir. Tas ir populistisks budžets, tas ir budžets, kas mums radīs problēmas nākotnē, un tās problēmas būs nopietnas.

Es aicinu kolēģus vienu mirkli domāt plašāk par šauro Koalīcijas padomi, kur viens, otrs, trešs ietekmīgs cilvēks jums mēģina diktēt, kā balsot. Aicinu pamosties no šā jūsu miega! Tas ir bezatbildīgi un nav pareizi no jūsu puses – atbalstīt šādu budžeta politiku.

Aicinu kolēģus neatbalstīt šo budžetu un balsot pret tā nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt “par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Kariņa kungam neapšaubāmi un acīm redzami ir ļoti daudz taisnības, bet mēs neko nevaram darīt ar šo budžetu, ja tas nav nodots atbildīgajai komisijai un pārējām komisijām un netiks izskatīts parlamentā.

Budžeta gads Latvijā sākas ar 1.janvāri, un es pieņemu, ka, izskatījuši budžetu un panākuši tā spēkā stāšanos ar 1.janvāri, mēs atrisināsim veselu virkni problēmu, starp kurām ir, piemēram, kaut vai bezmaksas pusdienas 1.–4.klašu skolēniem, minimālās algas palielināšana, pedagogu algu palielināšana, iekšlietu sistēmas darbinieku algu paaugstināšana – un vēl, vēl un vēl.

Pats sliktākais, ko mēs varam darīt ar budžetu, – nenodot to komisijām. Nodosim komisijām, sāksim strādāt jau šodien pat! (No zāles: “Jaunu valdību!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Jābalso, jā? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 61, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 35, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 34,
atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patentu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 32, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 33, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu“Par elektroenerģijas nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 34, atturas – 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 34, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie deputāti! Mēs esam saņēmuši deputātu Kalniņa, Ārberga, Rugātes, Leiškalna un citu deputātu iesniegumu: “Lūdzam izsludināt 2006.gada 7.decembra Saeimas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 11.00.” Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Ir!; dep. S.Kalniete: “Kāpēc?”) Ir iebildumi. Tad mums ir jābalso par šo deputātu priekšlikumu – izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 11.00! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Tātad tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Godātie deputāti! Mums vēl ir paziņojumi.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus šodien pulksten 9.40 pulcēties uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Jurim Dalbiņam. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi pulksten 9.50 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 10.00 visiem pulcēties koridorā, kur ir šīs komisijas darba telpas. Tā kā mums joprojām nav skaidrības par zāli, kurā mēs varēsim noturēt sēdi, sapulcēsimies šajā koridorā. Tātad tiksimies pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 9.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu pulcēties uz sēdi pulksten 9.45 komisijas zālē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas dalībnieki pēc 2 minūtēm tiek aicināti Sarkanajā zālē pulcēties uz ļoti īsu apspriedi. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Atsākam darbu. Pirms pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma, mums jālemj par darba kārtības izmaiņām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt Saeimas 7.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas – pirms darba kārtības otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīt ar 2007.gada budžetu saistīto likumprojektu paketi pirmajā lasījumā. Likumprojektu paketē iekļauti šādi likumprojekti:

“Grozījumi Medību likumā”, “Grozījums Meža likumā”, “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”, “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, “Grozījums Patentu likumā”, “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””,“Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, “Par elektroenerģijas nodokli”, “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, “Grozījumi Sēklu aprites likumā”, “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, “Grozījumi Ciltsdarba likumā”, “Grozījums Izglītības likumā”, “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” un “Par valsts budžetu 2007.gadam”.

Ir pieteikušies runātāji debatēs par iekļaušanu darba kārtībā. Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Juris Sokolovskis runās “pret”. Lūdzu!

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Kā ir zināms, finanšu ministrs iesniedza budžeta projektu tikai vakar. Man ir liels prieks, ka jūs, cienījamie valdošās koalīcijas deputāti, negulējāt naktī un lasījāt šos visus četrus sējumus. Bravo! Pa nakti jūs visu izlasījāt un izdarījāt secinājumu, ka jābalso “par”.

Godātie kolēģi! Agrāk valdošās koalīcijas mēģināja vismaz tēlot, ka šeit, Saeimā, notiek kāda nopietna apspriešana. Diemžēl šodien mēs redzam, ka viss tiek darīts tādā steidzamības kārtā, ignorējot parlamenta viedokli un tādējādi spilgti parādot, ka parlaments tuvākajos gados lēmumus nepieņems, bet pieņems lēmumus tikai valdība.

Godātie kolēģi, cienīsim sevi un tomēr nopietni apspriedīsim šo dokumentu, pēc kura dzīvos visa valsts! Es gribu te atgādināt, ka tomēr deputātiem ir jāstrādā ar smadzenēm, ar galvu, nevis ar pirkstu. Pirksts nav deputāta darba orgāns.

Godātie kolēģi, lūdzu šodien nebalsot par iekļaušanu darba kārtībā un tomēr dot laiku iepazīties ar visiem šiem materiāliem! Es neesmu pārliecināts, ka visi jūs izlasījāt visus četrus sējumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Leiškalns runās “par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jau pati Latvijas Satversme noteic, ka valdība Latvijas Republikā balstās tikai un vienīgi uz parlamenta uzticību. Satversmē iekļautais nosacījums, ka Budžeta likuma projekts ir izskatāms tikai divos lasījumos, liecina par to, ka šis ir, tā teikt, valdības likums, pie tam tāds valdības likums, kura dēļ valdība var krist, ja abos lasījumos parlaments to neatbalsta. Protams, termiņi ir ārkārtīgi īsi, bet šos termiņus iepriekš nosaka 1.janvāris, ar kuru ir jāsāk budžeta gads.

Es pieņemu, ka budžeta projektā jau šobrīd ir viena, otra vai trešā problēma, taču mums ir divas nedēļas laika, lai šīs problēmas vai neskaidrības atrisinātu un otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemtu labu Budžeta likumu.

Tā ka aicinu jūs atbalstīt šīs likumprojektu paketes iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt to jau šodien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debatēs par iekļaušanu darba kārtībā viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Mums tagad ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu paketes iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Tātad likumprojektu pakete ir iekļauta šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns ziņos par minētajiem likumprojektiem. Mums vispirms ir jālemj par steidzamību.

Lūdzu! Balsosim par katru likumprojektu atsevišķi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Tā kā komisija ir nolēmusi likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam” un visus ar budžetu saistīto likumprojektu paketē iekļautos likumprojektus atzīt par steidzamiem, aicinu jūs atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Medību likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Medību likumā”! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Meža likumā”. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Steidzamība piešķirta.

Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns.

Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Komisija ierosina arī to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk!

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī likumprojektam “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” komisija ierosina noteikt steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija lūdz noteikt steidzamības statusu arī tam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” komisija ierosina noteikt steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies. Komisija lūdz noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī likumprojektam “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” komisija ierosina noteikt steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt steidzamību arī likumprojektam “Grozījums Patentu likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Lūdzu augsto sapulci noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Aicinu jūs balsot par steidzamības statusa noteikšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību likumprojektam “Par elektroenerģijas nodokli”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Sēklu aprites likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies. Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par steidzamību likumprojektam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu Saeimu nobalsot par steidzamību likumprojektam “Grozījums Izglītības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies. Lūdzu Saeimu noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 38, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija aicina noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atbalstīt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt steidzamības statusu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 40, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija lūdz noteikt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 39, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K.Leiškalns.

Un visbeidzot, dāmas un kungi, es aicinu jūs atbalstīt steidzamību likumprojektam “Par valsts budžetu 2007.gadam”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 41, atturas – nav. Lēmums par steidzamību pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši jautājumu par steidzamības piešķiršanu likumprojektiem, kuri saistīti ar valsts budžetu 2007.gadam. Un tagad ziņos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kungi! Dāmas! Priekšsēdētāj! Parlament! Komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā gan likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”, gan arī visus šajā paketē ietvertos likumprojektus.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Atklājam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Einars Repše. Lūdzu!

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Es nerunāšu par sīkumiem un par daudzām tehniskām lietām. Droši vien mani kolēģi ļoti kvalitatīvi iztirzās arī šos budžeta projekta aspektus. Es runāšu par vienu ļoti nopietnu problēmu, kuras risinājumam ir nepieciešama valdības rīcība, griba un apņemšanās. Un šī nopietnā problēma ir inflācija, kas jau trešo gadu no vietas ir nepieņemami augstā līmenī, pārsniedzot 6 procentus. Par to, kādu postu šī inflācija nodara katram Latvijas iedzīvotājam, nav daudz jāstāsta. Arī tas, ka šī inflācija pamatā grauj tieši maznodrošinātos un mazo ienākumu guvējus, kuru ienākumi katru gadu par šiem 6 procentiem samazinās, ir vispārzināms fakts. Taču mazāk ir zināms un mazāk tiek izprasts tas, cik graujoši inflācija ietekmē valsts ekonomisko attīstību kopumā un cik grūti šo problēmu var nākties risināt nākotnē – ar katru gadu arvien grūtāk. To saprot mazāk. Un tāpēc es īsos vārdos paskaidrošu, ko šāda augsta inflācija papildus nodara, – to, kādu postu inflācija nodara valsts makroekonomikai un tautsaimniecībai.

Pirmām kārtām šādas augstas inflācijas apstākļos inflācija pati sevi paātrina. Viens mehānisms ir tāds, ka, protams, cilvēki, kuru ienākumi katru gadu par 6 procentiem samazinās, prasa un bieži vien arī saņem algas pielikumu, kas šādos apstākļos pienākas, taču algas pielikums nekavējoties ir jauns spiediens uz inflācijas spirāli, iedzenot to nākamajā pakāpē. Un tādējādi inflācija pati sevi palielina.

Otrais mehānisms, kādā veidā inflācija pati sevi paātrina, ir saistīts ar iedzīvotāju noguldīšanas un tērēšanas paradumiem. Apstākļos, kad inflācija ir liela un tā vēl palielinās, arvien mazāk ir to cilvēku, kuri naudas uzkrājumus tur bankās vai pie sevis – tātad kuri vispār šos naudas uzkrājumus turpina saglabāt kā uzkrājumus. Jo kāda gan jēga ir glabāt naudu bankā, ja depozīta procents ir 4–5 procenti, bet inflācija – 6 procenti? Tātad tie ir tīrie zaudējumi. To cilvēki arī ļoti ātri saprot un rezultātā naudu vienkārši tērē.

Kas ir vēl viens papildu spiediens uz inflāciju, kas padara to par arvien grūtāk risināmu problēmu? Tātad inflāciju ar katru gadu kļūs arvien grūtāk apturēt, nemaz nerunājot par to, ka šobrīd tieši šīs paaugstinātās inflācijas dēļ Latvijai ar kaunu ir jāatsakās no saviem plāniem ieviest eiro tajā termiņā, kādā to iepriekš bija paredzējusi valdība.

Godātie kolēģi! Apstākļos, kad mēs atrodamies Eiropas Savienībā, kad Eiropas banku kredītresursiem attiecībā uz Latviju nav robežu un kad lats ir piesaistīts eiro, tad vienīgais, kurš var kaut ko darīt inflācijas apturēšanā, ir valdība – konkrēti finanšu ministrs ar viņa rokās esošo fiskālo politiku. Neviens cits to šobrīd nevar izdarīt. Tātad vienīgā, kas var risināt ar inflāciju saistītās problēmas, ir Latvijas Republikas valdība.

Latvijas Republikas valdībai ir pienākums šobrīd cīnīties par inflācijas samazināšanu – tātad nodrošināt, lai inflācija samazinātos. Vai mūsu valdība pret šo pienākumu izturas nopietni un vai tā ir gatava kaut ko darīt, lai inflāciju Latvijā apturētu? Izskatās, ka ne! Izskatās, ka ne, jo kārtējo reizi valsts budžets tiek plānots ar milzīgu un nepieņemami augstu deficītu. Turklāt šā deficīta tendence uzrāda palielināšanos gan absolūtajos skaitļos, gan arī attiecībā uz kopproduktu. Absolūtajos skaitļos 2004.gadā budžeta deficīts bija 78 miljoni, 2005.gadā – 105 miljoni, 2006.gadā – 162 miljoni, bet nākamā gada deficīts tiek plānots 178 miljonu apmērā. Par šo skaitli vēl būs nopietnas diskusijas, bet tam es pieskaršos vēlāk. Iespējams, ka šis skaitlis īstenībā ir vēl par 50 miljoniem lielāks.

Tātad apstākļos, kad notiek strauja tautsaimniecības izaugsme, kad ir vērojama nenormāla un nepieņemama inflācija, kura uzrāda tendenci palielināties, nevis samazināties, valdība tā vietā, lai sabalansētu budžetu vai vismaz parādītu konsekventu un strauju virzīšanos sabalansēta budžeta virzienā, nāk klajā ar kārtējo budžeta deficīta palielinājumu.

Šī ir pašnāvnieciska politika, šī ir tuvredzīga politika, šī ir mūsu šodienas valdības populistisko problēmu risināšana uz mūsu nākotnes rēķina, šī ir savas mazspējas “aizlāpīšana” ar nodokļu maksātāju naudu, īpaši neskatoties līdzi, kādas negatīvas parādības šāda politika izraisīs.

Pieskarsimies mazlietiņ šādai trijotnei: strauja izaugsme, augsta inflācija un liels budžeta deficīts. Redziet, katrs no šiem elementiem, atsevišķi ņemot, vēl nebūtu nekas traģisks. Tātad par strauju izaugsmi mēs varētu tikai priecāties, ja tas notiktu zemas inflācijas un sabalansēta budžeta apstākļos. Par inflāciju mēs nevaram priecāties, bet mēs vismaz varētu apzināties, ka mūsu valdība dara visu, kas ir tās spēkos, un visu nepieciešamo, lai šo inflāciju apturētu, ja mums būtu sabalansēts budžets vai budžets ar pārpalikumu un ja mēs neatrastos ekonomikas straujas attīstības apstākļos.

Savukārt par budžeta deficītu mēs varētu neuztraukties tādā gadījumā, ja šis mums būtu stagnācijas vai recesijas laiks, nevis straujas tautsaimniecības izaugsmes laiks. Recesijas apstākļos budžeta deficīts zināmos apmēros kā ekonomikas veicināšanas paņēmiens ir pieļaujams, taču šī “trijotne”, kad mums augstas inflācijas apstākļos ir strauja ekonomiskā izaugsme, pastāvot nepieņemami augstam budžeta deficīta līmenim, ir eksplozīva kombinācija, kuras sekas, es baidos, ne finanšu ministrs, ne valdība, ne arī šajā zālē sēdošie līdz galam nenovērtē.

Redziet, mēs varam priecāties par straujo tautsaimniecības izaugsmes tempu un aizbildināties ar maldinošām runām, ka inflācija mums ir sakarā ar cenu līmeņa izlīdzināšanos starp Latviju un Eiropas Savienību, un cerēt, ka tad, kad mēs būsim sasnieguši Eiropas Savienības cenu līmeni, šī inflācija gluži dabiski un vienkārši apstāsies. Taču šādas cerības ir maldīgas, bīstamas un nepamatotas. Tas ir tāpat kā cerēt, ka, braucot ciemos ar ātrumu simts kilometri stundā, var arī nebremzēt, jo tur, kur mēs brauksim, ir betona siena, un tad, kad mēs līdz tai aizbrauksim, gan jau tā siena mūs apturēs.

Godātie kolēģi! Šobrīd turpināšana šādā tempā ir tas pats, kas ar pilnu gāzes pedāli grīdā braukt tieši betona sienas virzienā, lai gan šī betona siena nebūs nojaucama vajadzīgajā brīdī, tā nebūs atceļama tāpat, kā mēs gadu no gada atceļam dažādu likumu spēkā stāšanās termiņu, jo valdība ar to spēkā stāšanos netiek galā. Šī “betona siena” ir Eiropas Savienības finanses, kas nav mūsu kontrolē, un mēs pret to atdursimies. Un, ja mēs rīkosimies tā, kā to darām šobrīd, tad mēs atdursimies pret to, braucot ar pilnu ātrumu, pārsniedzot jebkurus ātruma ierobežojumus un pat neuzliekot kāju uz bremzes pedāļa.

Godātie kolēģi! Tieši apstākļos, kad ir strauja ekonomiskā izaugsme, kad budžeta ieņēmumi katru gadu objektīvi palielinās, valdībai ir visvieglāk un arī absolūti nepieciešams budžetu sabalansēt – samazināt deficītu un nodrošināt pat budžetu ar pārpalikumu. Tieši tagad mēs to varam izdarīt, un to mums ir absolūti nepieciešams darīt, un tas ir valdības pienākums.

Apstākļos, kad mums iestāsies lēnāki ekonomiskās attīstības tempi vai pat kāda recesija, apturēt deficīta palielināšanos vai pat samazināt budžeta deficītu būs daudz, daudz reižu grūtāk vai pat neiespējami.

Tātad tajā brīdī mēs varbūt attapsimies, ka mums beidzot kaut kas ir jādara ar budžeta deficītu un ar plosošos inflāciju, bet tad mēs to vairs nespēsim izdarīt objektīvu apstākļu dēļ. Šobrīd mums traucē tikai valdības gribas trūkums un nespēja apzināties, ka šīs problēmas ir jārisina pēc būtības.

Piedevām apstākļos, kad, kā jau teicu, inflācija plosās ļoti nepieņemami augstā līmenī un kad ekonomiskās attīstības izaugsmes tempi ir ļoti strauji, rodas šaubas par valdības piedāvātajiem skaitļiem attiecībā uz to, kāds tad mums tiek paredzēts deficīts nākamajam gadam.

Valdība visu laiku operē ar skaitļiem – 178 miljoni jeb 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta. Taču, kā tas nupat pirms sēdes apstiprinājās arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ir mainīta budžeta deficīta uzskaites metodika, un tāpēc mēs, rēķinot šos 178 miljonus jeb 1,4 procentus, tur iekšā vairs neskaitām tā saucamos tīros aizdevumus, un tādējādi šie 1,4 procenti ir tā saucamais finanšu deficīts, nevis fiskālais deficīts, kā mēs tradicionāli visus iepriekšējos gadus esam mērījuši budžeta deficīta rādītājus.

Vienkāršos vārdos runājot, ar ko tad fiskālais deficīts atšķiras no finanšu deficīta? Fiskālajā deficītā blakus valdības tiešajiem izdevumiem, kas ir 178 miljoni, tiek pieskaitīti arī tīrie aizdevumi – tātad tas, cik daudz valdība aizdod naudu dažādām vajadzībām, teiksim, studentu kreditēšanas programmām un citām lietām. Un šie apjomi ir 49 miljoni latu, tātad turpat 50 miljoni latu.

No inflācijas viedokļa ir pilnīgi vienalga, vai tā nauda tiek tērēta kā aizdevums vai kā izdevums. No inflācijas viedokļa un no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa ir svarīgi, cik daudz naudas papildus tiek ievadīts Latvijas finanšu sistēmā. Un šeit ir pilnīgi noteikti jārēķina klāt budžeta deficīts ar visiem tīrajiem aizdevumiem, tātad vēl 49 vai 50 miljoni latu jārēķina klāt. Un rezultātā iegūtais budžeta deficīta lielums jeb skaitlis, kas mums šobrīd ir jāanalizē un jāsalīdzina ar iepriekšējiem gadiem, ir 1,8 procenti no nacionālā kopprodukta vai tuvu tam skaitlim.

Godātie kolēģi, tas ir pavisam nepieņemami, tas ir bīstami! Apstākļos, kad inflācija plosās un turpina paaugstināties, valdība sūta arī ļoti nepareizus signālus mūsu pašu iedzīvotājiem un, protams, jebkuriem ārzemju investoriem un Eiropas Savienības finanšu ekspertiem, kas seko līdzi situācijai.

Valdība šobrīd sūta signālu, ka, neskatoties uz straujo ekonomikas attīstību un milzīgo inflāciju, viņa neapzinās šīs problēmas nopietnību un nav gatava sabalansēt budžetu, tātad nav gatava ar fiskālās politikas līdzekļiem darīt jebko, lai bremzētu inflācijas tālāku pieaugumu.

Nobeigumā teikšu tikai to, ka mūsu kaimiņi igauņi sabalansētu budžetu un budžetu ar pārpalikumu konsekventi īsteno jau pēdējos piecus gadus un demonstrē atbildīgu pieeju valsts finanšu problēmu risināšanai.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie klausītāji! To, kas notiek ar Latvijas kultūru, neizrunāt ne piecās, ne 15 minūtēs un pat ne stundā. Publisku diskusiju, godīgas informācijas par šo tēmu nav. Ir tūkstošiem jautājumu, bet nav nekādu atbilžu. Mūsu valstī šī tēma ir tabu. Esam nonākuši pat tik tālu, ka priekšvēlēšanu laika publiskajās diskusijās “Milžu cīņas”, kas notika vispopulārākajā medijā – Latvijas Televīzijā –, neeksistēja tēma “Kultūra”. Kā man paskaidroja tā­brīža Latvijas Televīzijas ziņu un informatīvo raidījumu galvenā redaktora vietas izpildītāja, tēma “Kultūra” iekļauta tēmās “Vēsture” un “Tautsaimniecība”, kurās, protams, ne vārda nebija par šobrīd būtiskiem kultūras jautājumiem, tie netika skarti. Arī raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs, aicināts rīkot diskusiju par kultūras jautājumiem, teica, ka viņš neesot visvarens.

Starp citu, nākamā gada budžetā ir Ventspilij atvēlēti divi miljoni latu. Vai arī tā ir cena par klusumu medijos?

Un tas viss notiek laikā, kad Latvijas valsts atvēzējusies simts gadu laikā nebijušai kultūras būvju celtniecībai vismaz miljarda latu vērtībā! Jebkāda veida diskusiju un analīzes vietā, argumentu vētīšanas vietā sabiedrībai zināmi kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki priekšvēlēšanu laikā slavē ministrus un pastāvošo režīmu. Kāda liekulība ir runāt par demokrātiju un vārda brīvību šodienas Latvijā! Nožēlojami! Mums pietika 15 gadu, lai atgrieztos tur, no kurienes esam nākuši.

Atceros, esmu savā dzīvē tādus laikus jau piedzīvojusi: režīmam kalpojošie un iztapīgie, tā sauktā inteliģence, savā gļēvumā labprātīgi kļuva par propagandas skrūvītēm, cerēdami tā nodrošināt “zaļo gaismu” savai daiļradei, dzīvokļus, mašīnas, ārzemju braucienus un visādus citādus labumus sev.

Piecpadsmit gadu laikā ir padomju diktatūru nomainījusi naudas partiju diktatūra.

Kaut vai tādēļ vien, kaut vai saistībā ar čekas maisiem, sabiedrībai būtu bijusi nepieciešama nopietna saruna par konformismu, ja vien te, mazajā, sasmakušajā Latvijas telpā, būtu palicis pāri pietiekami daudz brīvu, lepnu un godīgu cilvēku. Neredzu! Pilnīgi piekrītu tiem politologiem, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijā ir reāli apdraudēta.

Kā tas notiek? Citēšu Džonu LeKarē: “Vispirms politiķis melo, pēc tam viņš savus melus izlasa avīzē un saka, ka tas ir valdošais viedoklis. Kad meli top atkārtoti pietiekami daudzas reizes, patiesība sāk izlikties par jukušā murgiem. Visi viedokļi ir atļauti, bet tiem, kuri uzskata, ka pastāv patiesība, šo uzskatu nav atļauts paust.”

Simtkārtīga atkārtošana, kā to zināja jau nacistu kultūras un propagandas ministrs Gebelss, pat melus spēj sabiedrības apziņā padarīt par patiesību. Kāpēc lai to nebūtu ielāgojusi 2004.gadā ar Sorosa fonda atbalstu izdotās grāmatas “Trešā Reiha valoda” ilggadējā tulkotāja Helēna Demakova?

Par alkatību ļaunāks ir cinisms. Kultūra kļuvusi par visciniskāko valsts naudas noslaukšanas mašīnu. Nē, es to nesaku par kultūras dzīvo daļu, par Valsts akadēmisko kori “Latvija”, kura mākslinieciskais vadītājs, ģēnijs ar pasaulslaveno vārdu, Māris Sirmais 2005.gadā bija spiests atkāpties no amata, protestējot pret katastrofāli zemajām algām vienīgajā Kultūras ministrijas finansētajā korī. Vidējā alga korī tobrīd bija 180 latu.

Es šobrīd nerunāju par izmisumā novesto un pazemoto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kas pavasarī piketējot spēlēja pie Saeimas, un par viņu algām, kādas tās ir salīdzinājumā ar diktatoriski ieceltā un sevi nepierādījušā galvenā diriģenta Ginta Glinkas, kā šobrīd Kultūras ministrijas sistēmā pieņemts sacīt, konkurētspējīgo atalgojumu – 3100 latu par neesošu darba apjomu.

Es nerunāju par rupjo un pārambiciozo mēģinājumu šos kolektīvus, tā teikt, ar steka palīdzību apvienot.

Es nerunāju arī par pašreizējo situāciju Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kur strādā mūziķi, kuri savu māksliniecisko profesionalitāti kaluši jau no piecu gadu vecuma. Un pēc 18 un vairāk gadus ilga uzcītīga darba viņi spēlē vienā no diviem valsts augstākās proves orķestriem un saņem 300 latus mēnesī, bet, ja nokļūst visaugstākajā karjeras punktā – koncertmeistara statusā, – 450 latus mēnesī. Toties viņi uztur un baro no konkurētspējīgā atalgojuma uzblīdušo Operas administrāciju, kuras daudzo un dažādo direktoru skaits mērāms “A4” lapas formātā. Vilcējzirgi šampanieti dzerošu kučieru bandai!

Es šobrīd nerunāju arī par slaveno Dziesmusvētku likumu, kurš visai Latvijai visa gada garumā tautas dzīvā, radošā gara uzturēšanai paredz vien 200 tūkstošus latu. Es nerunāju arī par mākslinieku vairākumu, par ierindas cilvēkiem – muzeju vadītājiem, bibliotekāriem, mākslas un mūzikas skolotājiem, arhīvu darbiniekiem un daudziem, daudziem citiem. Es runāju par naudas “pumpi” – aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”, par šiem tā sauktajiem Trim brāļiem. Un kādas tik summas nav sauktas saistībā ar Akustiskās koncertzāles būvniecību! Gan 22 miljoni, gan 34 miljoni latu, visbeidzot – 90 miljoni eiro (bez “AB dambja” rekonstrukcijas). Nevienam nav nekādas skaidrības, un tā arī netiek prasīta. Ar ko tas viss beigsies? Iecerēto būvniecību visprecīzāk novērtēja kāds rīdzinieks, nosaukdams to par vistiešāko interpretāciju pasakai “Ganuzēns un velns”: ganuzēna turētajā cepurē, proti, Daugavā, valsts varēs atspērusies bērt nodokļu maksātāju līdzekļus gadu gadiem. Kur uzzināt, kā tērēti tiek 9 miljoni latu, ko atguvu no “Latvijas Kuģniecības” privatizācijas līdzekļiem un atstāju Nacionālās bibliotēkas būvniecības kontā, pamezdama Kultūras ministriju 2004.gadā? Un kā tērēti tie 7 miljoni latu no privatizācijas līdzekļiem, ko Induļa Emša valdības laikā ekonomikas ministrs Juris Lujāns ar Latvijas Pirmās partijas svētību piešķīra Akustiskās koncertzāles un Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai Andrejsalā?

Vai kādreiz saņemsim detalizētu pārskatu par to, kā tiks izlietoti tie 11,3 miljoni latu, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēti 2007.gada budžetā? Un nerunāsim nemaz par kredītu, kurš paņemts uz 20 gadiem un par kuru 4 miljoni, kā tas arī nākamā gada budžeta projektā paredzēts, būs jāatmaksā?

Par Andrejsalu. Šī teritorija muzeja būvniecībai tika izvēlēta aizkulisēs, nevis to nosauca starptautisks arhitektu plenērs, kā mums turpina iestāstīt. Shēma sen zināma: attiecībā uz brīvostas teritoriju tiek noslēgti līgumi ar savējiem (šajā gadījumā – “linstoviešiem” un bijušajiem “avelatiešiem”), seko ar deputātu balsojumu svētīta šīs teritorijas izņemšana no brīvostas zonas, un tad šī unikālā, pati dārgākā teritorija Latvijā – pilsētas centrā, Daugavas
krastā – “pa lēto” (augusta vidū gribēja paspēt privatizēt par sertifikātiem, tagad – par neadekvāti zemo kadastrālo vērtību) tiek privatizēta, pilsētai tādējādi zaudējot simtiem miljonu latu. Bet ar to vēl ir par maz! Citāts no LETA ziņām:

“Kultūras ministre piebilda, ka projekts var tikt realizēts tikai ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu, kurai par Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem Andrejsalā jāuzbūvē ūdensvads, kanalizācija, ceļi un citi infra­struktūras objekti.” Tramvaju ieskaitot. Un tas viss – laikā, kad pilsētai katastrofāli trūkst līdzekļu mājokļa jautājumu risināšanai vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku, kuri jau ar 1.janvāri var atrasties uz ielas!

Nu ko, turpinām celt cinisma latiņu!

Līdz šim neviens medijs nav pat pieminējis privātā biznesa interešu saistību ar Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Tur, starp citu, tikai 4000 no 14 000 kvadrātmetru tiks atvēlēti izstādēm. Kā raksta prese, pārējā platība paredzēta dažādai komercdarbībai – veikaliem, restorāniem un tā tālāk.

Es runāju par “Jauno Trīs brāļu” izslavēto profesionāļu ilgstošo mēģinājumu zem Dānijas sabiedrības “COWI A/S” izkārtnes pirkt konsultanta, kāda apsviedīga Salacgrīvas iedzīvotāja, pakalpojumus par 330 000 latu. Bezrobežu nekaunība ir tā, ka minētais bāleliņš pats sniedzis aģentūrai “Jaunie Trīs brāļi” eksperta pakalpojumus – atzinumu par iepirkuma procedūrā iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem – par 1500 latiem.

Es runāju arī par trim šķūnīšiem, kurus nojauca par 47 000 latu, un trim ēkām Nacionālās bibliotēkas būvvietā, kuras nojauca par gandrīz 350 000 latu. Es runāju par AB dambja teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem un to, cik sētnieku var algot par 770 latiem mēnesī. Es runāju par līgumu, kurš noslēgts starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju un sabiedrību “Hill International” un kurā ārvalstu speciālistiem paredzēta šāda samaksa: vecākajam inženierim – 135 lati stundā, inženierim – 120 latu, jaunākajam inženierim – 95 lati stundā un apkalpojošajam personālam – 60 latu stundā.

Es runāju par 66 000 latu no valsts budžeta, kas paredzēti aģentūras “Jauni Trīs brāļi” (citēju) “publiskā tēla veiksmīgai attīstīšanai”. Biroja telpas aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” 24 darbiniekiem tiek īrētas par 360 000 latu, taču katra darbinieka veselības apdrošināšanai (par strādāšanu tik smagos darba apstākļos!) tiek tērēti 345 lati.

Salīdzinājumam: Saeimas deputāti apdrošināti par 278 latiem. Un “Jauno Trīs brāļu” šoferis un lietvede vēl nesen saņēma algu, kas bija 440 latu mēnesī, – par 10 latiem mazāk nekā Latvijas Nacionālās operas koncertmeistars.

Kopš Kultūras ministrija angažējusi sabiedrību par atklātību “Delna” “Jauno Trīs brāļu” projektam, sabiedrība par atklātību “Delna”” kļuvusi akla un mēma.

Par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Atmodas laika simboli un ideāli ir izdzīvoti. Mēs tiem pieminekļus neuzcēlām savlaicīgi, taču šodien ir pavisam cits laiks, kam ar pagājušā laika ideāliem ir visai nosacīts sakars. Un par to, cik tālu ir pavirzījusies tehnoloģiju attīstība 15 gadu laikā, vispār lieki runāt! Toreiz, kad projektēja Nacionālo bibliotēku, pat e–pastu vēl nelietojām. Drosmīgi būtu pārskatīt ēkas atbilstību mūsdienu vajadzībām. Starp citu, arī tajā ir paredzēta koncertzāle.

Pie pašreizējām Nacionālās bibliotēkas izmaksām, viens kvadrātmetrs kopējās platības, ieskaitot katlumāju un autostāvvietas, tur maksā apmēram 5000 latus, tātad septiņas reizes vairāk nekā dzīvojamās mājas platības kvadrātmetrs.

Es runāju par simtiem miljonu kredītiem, kas tiks ar vieglu roku paņemti un daļēji saguls savējo “tīkla” kabatās, bet kas būs jāatdod tiem, kuriem jau tāpat būs jāuztur katram divi pensijas vecuma cilvēki, jo, kā zināms, dzimstība pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir bijusi zemāka nekā kara gados un vēl tagad katru gadu no Latvijas kartes, citēju Emša kunga teikto, “pazūd viena Kuldīga ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju”.

Klusi, bez liekas ažiotāžas, Kultūras ministrija 2006.gadā atdeva kultūras būves “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Nākamgad par šo soli būs jāmaksā – nomas maksās no valsts budžeta jāmaksā miljons latu vairāk. Tas tranzītā caur Kultūras ministriju nonāk “Valsts nekustamo īpašumu” kasē. Var tikai minēt neloģiskos iemeslus apjomīgajai valsts naudas pārsūknēšanai no vienas kabatas otrā. Es runāju par to, ka visas šīs naudas “pumpētavas” – kultūras būves – ir cilpa, kas šobrīd uzlikta kaklā neskaitāmām turpmākajām paaudzēm. Tā ir finansiāla afēra!

Es runāju par to, ka, saprazdama, ka neko te nevar mainīt, ne vien es, bet arī visa sabiedrība palēnām kļūst apātiska, cilvēki vairs nepiedalās vēlēšanās, neieslēdz televizoru un nelasa avīzes.

Jau…

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Rībenas kundze, jūsu runas laiks ir beidzies.

I.Rībena.

Lūdzu vēl pusminūti.

Jau gadiem ilgi tā sauktais Džini koeficients, kas raksturo bagātības un nabadzības polarizāciju valstī, kļūst lielāks un lielāks. Kā es jau sen teicu, mēs esam teritoriāli maza valsts, kurā plaisa starp bagātību un nabadzību ir kļuvusi lielāka par tās teritoriju.

Un visbeidzot jāteic, ka tas prieks par tā saukto stabilitāti valstī un uzvara, ko vēlēšanās guvusi pati ciniskākā no politiskajām partijām, – tā Latvijai ir tāda kā Pirra uzvara. Uzvara, kas prasījusi un prasīs tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Valsts Nacionālās attīstības plāns ir mums visiem saistošs dokuments, un tas pareizi noteic, ka valsts attīstībā cilvēks ir pirmajā vietā. Uz šā plāna izpildi jābūt orientētai valsts politikai. Un budžets, protams, ir politikas realizācijas instruments.

Es runāšu par izglītības un zinātnes budžetu. Par to runājot, minēšu tikai divas galvenās pozīcijas, kas ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu valsts konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību, – tās ir augstākā izglītība un zinātne.

Analizējot zinātnes budžetu, pirmajā acu uzmetienā redzam līdzekļu pieauguma tabulā summu – 28,7 miljonus latu – un gribam iesaukties: lieliski! Taču tas diemžēl ir maldīgs priekšstats. Iedziļinoties summas atšifrējumā, redzam, ka liela daļa šīs naudas summas ir tikai uz papīra. Piemēram, 11,3 miljoni latu ir iekļauti valsts budžeta ieņēmumos, jo pēc zinātnisko institūtu pārveides par valsts aģentūrām, tas ir, par valsts budžeta iestādēm, visi to pašu ieņēmumi tiek iegrāmatoti kā valsts budžeta ieņēmumi, to skaitā arī tie, ko institūti nopelna ar saviem komercpētījumiem. Tas izskatās kā valsts atbalsta palielinājums, bet patiesībā tā ir tikai pašu institūtu darbība.

Reālais pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadu ir tikai 11,5 miljoni latu. Tas ir palielinājums, kas ir paredzēts zinātnisko pētījumu veikšanai zinātniskajās aģentūrās, lai īstenotu starptautiskās sadarbības projektus un zinātniskās pētniecības projektus augstskolās (budžeta paskaidrojumu varam lasīt 291.–293.lappusē).

Ikgadējam zinātniskās darbības finansējuma pieaugumam saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu ir jābūt vismaz 0,15 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šā gada iekšzemes kopprodukts ir 10,85 miljardi latu. Tātad diemžēl šī likuma prasība nav izpildīta nākamā gada budžetā, jo pieaugums ir tikai nepilni 0,11 procenti.

Par augstākās izglītības finansējuma pieaugumu. Neskaitot to bāzes palielinājumu, ko nākamajā gadā radīs jau pagājusī akadēmiskā personāla algu paaugstināšana ar šā gada 1.septembri, un neskaitot jau pieminētās, tā teikt, grāmatvediskās operācijas ar pašu ieņēmumiem, pieaugums ir tikai nepilni 10 procenti. Ne tuvu tik liels, kā mēs gribētu redzēt! Tas ir pat mazāks par vidējiem valsts ekonomiskās attīstības tempiem. Tātad nevaram runāt par izglītotu cilvēku skaita un konkurētspējas pieaugumu kā par prioritāti. Diemžēl ir skaidrs, ka Budžeta likumā definētais mērķis – veicināt augsti kvalificētu speciālistu pieaugumu valstī – netiks sasniegts.

Tiesa, latviešu speciālistu skaits pieaugs, taču tas pieaugs Anglijā, Īrijā, Vācijā un citur. Tātad nākamgad augstākā izglītība un zinātne paredzēta nevis kā prioritāte, nevis kā ministres Inas Druvietes laikā, bet tiks finansēta pēc pārpalikuma principa.

Pāris teikumos tikai pieminēšu tās jomas, kam nākamā gada budžetā nekā iepriecinoša nav.

Pirmkārt, nekā iepriecinoša nav bērnu vecākiem, jo dotācija mācību grāmatu iegādei nav palielināta. Tāpat nekā iepriecinoša nav valsts valodas politikā, speciālajā izglītībā, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanā.

Jāpiemin arī tāda dīvaina detaļa, ka Augstākās izglītības un zinātnes administrācijai, ko Zinātniskās darbības likums paredz jau gandrīz gadu, nākamā gada budžetā nav ne lata. Gribot negribot jāuzdod jautājums: vai valdība, iesniedzot parlamentā Budžeta likuma projektu, drīkst nepildīt likumu? Diemžēl laikam Latvijā drīkst.

Un nu par vēl vienu budžeta veidošanas īpatnību, kas parasti nepiemīt civilizētajai pasaulei, bet kas mūsmājās jau kļūst par skumju realitāti. Pirms dažiem gadiem Francijas finanšu ministrs gandrīz zaudēja amatu, jo valsts budžetā bija radies vairāk nekā 100 miljonus liels pārpalikums. Neapmierinātie franči viņam jautāja: “Mīļais, vai tu neproti plānot?” Mūsu visu godātais finanšu ministrs – tieši otrādi! – lepni paziņo, ka attiecībā uz tiem pāris liekajiem simtiem miljonu, ko viņš neprot saplānot, budžetu tad, “ja būs nauda”, grozīšot jau gada vidū, nevis gada beigās, jo no grozījumiem gada vidū tautsaimniecībai esot lielāks labums. Ko nozīmē – “ja būs nauda”? Vai valdība plāno savus ieņēmumus vai varbūt ar valsts naudu iet spēlēt uz kazino? Un, ja tā vinnēs, tad nauda būs un to izdalīs budžeta grozījumos.

Senajās karaļvalstīs rīkojās līdzīgi. Ja valsts kasē bija nauda, karalis dāsni maksāja saviem algotņiem, bet, ja naudas nebija, tad pacietās. Civilizētā pasaule kaut kā ir iemācījusies plānot valsts ieņēmumus un izdevumus vienu gadu ilgam ciklam. Latvijā laikam viss ir citādi.

Te nu mēs esam nonākuši līdz kliedzošam absurdam – plānojot pamatbudžetu, ministrs jau iedrošinās plānot arī budžeta grozījumus! Piemēram, 12–13 miljoni latu, ko, runājot par 2006.gada budžeta grozījumiem, apsolīja dzīvokļu problēmas risinājumam, jau esot ieplānoti budžeta grozījumos, nevis pamatbudžetā. Kāpēc to visu nevarētu darīt vienā likumā – valsts Budžeta likumā?

Te nu atkal vietā būtu atgādināt karaļu seno gudrību: vajadzēs taču atalgot savus algotņus gan pēc politiskās “krāsas”, gan pēc nopelniem – pasniegt pazemojošu dāvaniņu no “kungu galda” gan deputātu kvotu veidā, gan ministriju investīciju programmās, kad dos nevis tiem, kuriem vajag, bet tiem, kuri klausa.

Tā, godātie kolēģi, nav iespējams nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vai jūs nepazemo tas, ka visi mēs – visi tie, kuri sēžam šinī zālē, faktiski visi, – esam marionetes? Vai jūs nepazemo tas, ka viss notiek tieši tā, kā tas notika padomju laikos, kad runāja vienu, domāja otru, bet darīja trešo? Toreiz Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti sabrauca Rīgā divas reizes gadā un apstiprināja ar savu balsošanu PSKP CK Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumus, kuri drusciņ bija adaptēti Latvijas PSR vajadzībām.

Tikai vakar Finanšu ministrija iesniedza budžeta projektu. Četrus sējumus, kā jums tas ir zināms: pašu budžetu, tā paskaidrojumus, likumprojektu paketi – simtiem lapaspušu. Es esmu pārliecināts, ka neviens no zālē sēdošajiem nevarēja… fiziski nespēja iepazīties ar šiem dokumentiem, un kolēģi no “Jaunā laika” to pierādīja. Viņi rūpīgi bija iedziļinājušies atsevišķās sadaļās. Bet visi “valdošie” deputāti jeb deputāti no valdošās koalīcijas kā marionetes – taču marionetes – tās ir lelles –, kā kādreizējos laikos, kā es te stāvu, nobalsos “par”. Jūs pat nezināt… Ja kādā no sadaļām būtu ierakstīta viena rindiņa, ka ir iedalīti 10 tūkstoši latu, lai pierādītu, ka visi 100 deputāti ir muļķi, jūs arī par to šodien nobalsotu. Jūs neesat izlasījuši, jūs nezināt, bet diemžēl balsosiet.

Lai ekonomētu jūsu laiku, centīšos runāt īsi – tēžu veidā. Un galvenā tēze ir šāda: ja mūsu valstī ekonomika tomēr attīstās, tad par to ir jāpateicas iedzīvotājiem, kuri to panākuši, ilgi ciešot, nevis valdībai. Tagad valdībai būtu jāsāk atdot parādus iedzīvotājiem, tomēr tā pilnā apjomā to negrasās darīt.

Jā, budžeta projektam ir arī savi plusi! Skaidrs, tas ir ļoti pozitīvi, ka tiek piešķirta nauda izglītības un tieslietu jomai, arī Tiesībsarga biroja izveidošanai. Ir labi, ka minimālā darba alga tiek paaugstināta no 90 latiem uz 120 latiem, bet neapliekamais minimums – no 32 latiem uz 50 latiem. Tomēr es domāju, ka reti kurš no jums, šeit sēdošajiem, to skaitā arī Tautas partijas deputāti, atceras, ka, ejot jau uz 8.Saeimu, jūs solījāt neapliekamo minimumu palielināt līdz 60 latiem. Taču tagad – tikai uz priekšu! – tas būs 50 latu apmērā. Bet jūs bijāt pie varas vismaz pāris gadu… man liekas, bijāt arī pagājušajā Saeimā.

Paredzēt algu palielinājumu daudzām darbinieku kategorijām – tas, bez šaubām, ir labi.

Mīnusi. Tomēr šo pieaugumu – un tas jums ir skaidrs – apēdīs inflācija. 2006.gada deviņos mēnešos vien pārtikas preču cenas pieauga par 5,1 procentu, administratīvi regulējamās cenas – par 8,2 procentiem, bet 2007.gadā pieaugs vēl arī elektroenerģijas tarifi, dabasgāzes realizācijas tarifi, maksa par ūdeni un sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pirmām kārtām jau Rīgā. Taču valdība, kā es to sapratu, mierīgi sēž un praktiski neko nedara un arī netaisās darīt.

Turklāt valdošā koalīcija nepilda priekšvēlēšanu solījumus. Tika solīts, ka tā samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet pēc vēlēšanām tā no šīs idejas jau paspēja atteikties. Tieši otrādi! Tā plāno ieviest vēl vienu –elektroenerģijas nodokli.

Vissmagākā situācija ir mājokļu jomā. Jau martā Satversmes tiesa atcēla īres griestus denacionalizētajās mājās to īrniekiem. Deviņu mēnešu laikā valdība varēja piedāvāt šā jautājuma risinājumu, it īpaši ņemot vērā to, ka tas viss atstāj arī negatīvu ietekmi uz inflācijas līmeni. Tomēr valdība pašvaldībām piedāvā tikai 7 miljonus latu dzīvokļu jautājuma risināšanai, ciniski norādīdama, ka šis jautājums būs prioritārs tikai 2007.gada valsts budžeta grozījumu izstrādes laikā. Acīmredzot mēs gaidīsim, ka līdz rudenim cilvēki vai nu paši atrisinās savas problēmas, kas ir maz ticams, vai arī ies bojā.

Tajā pašā laikā mēs atļaujamies paredzēt papildu 80 miljonus aizsardzībai. Vai mums taisās uzbrukt Krievija vai Baltkrievija? Jā, 2 procenti ir jāpiešķir pēc NATO pieprasījuma, bet kāpēc Dānija var atļauties tikai 1 procentu? Kāpēc Vācija var atļauties tikai 1,3 procentus? 5.punkts… Jebkurā gadījumā līguma punkts paliek spēkā.

Iedomājieties – finansējuma pieaugums aizsardzībai ir vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā līdzekļu pieaugums mājokļiem! Valdība gan apgalvo, ka 2007.gada budžets ir vērsts uz katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, bet ir grūti tam noticēt, tāpēc ka likumprojekta teksts to neapstiprina.

Aicinu balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeima uzticēja Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīt 11 likumprojektus. Vairākumu no tiem mēs tiešām atbalstījām, redzēdami, ka šeit ir iestrādātas ļoti objektīvas normas. Dažādi maksājumi, kuri līdz šim tika maksāti valsts institūcijām, ir pārveidoti par valsts nodevām, kuras nonāks kopējā valsts budžetā.

Visus šos likumprojektus mēs atbalstām pirmajam lasījumam un acīmredzot komisijas vārdā neiesniegsim arī priekšlikumus, izņemot vienu. Un šis likumprojekts ir saistīts ar zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Komisija vienprātīgi nolēma, ka ir nepieciešams vēl viens grozījums pārejas noteikumos. Es arī lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pievērst tam uzmanību, lai mēs nenonāktu tādā situācijā, ka jau trešo gadu pēc kārtas tiek atceltas dažādas normas šajā likumā, kā rezultātā īpašnieki faktiski nevar ne saņemt kompensāciju naudā, ne sagaidīt solīto zemes apmaiņu, kā tas bija iestrādāts šajā likumā.

Jau 2006.gada 1.janvārī bija paredzēts sākt šā kompensācijas mehānisma iedarbināšanu, bet tas tomēr nav noticis, jo, kā es lasu anotācijā, tad pagājušā – 2006.gada budžetā Valsts zemes dienestam nebija paredzēti līdzekļi, lai varētu izveidot zemes maiņas reģistru. Un, ja mēs vēl vienu gadu atliksim šo termiņu, kā tas ir paredzēts šajā iesniegtajā likumprojektā, un vēl vienu gadu domāsim, būs vai nebūs šis reģistrs, tad zemes īpašnieki, protams, likvidēs tās “baložu ligzdas” un būs ļoti lieli zaudējumi arī dabai, raugoties no šā viedokļa, ne tikai zemes īpašniekiem.

Es nevaru piekrist arī tam, kas ir rakstīts anotācijā, ka Vides ministrija nav nodrošinājusi maiņai piedāvājamo līdzvērtīgo zemes fondu, ko varētu iekļaut maiņas zemes reģistrā. Tas nemaz nav šīs ministrijas uzdevums! Un tāpēc mūsu komisija lēma par to, ka vajadzētu papildināt pārejas noteikumus. Es vēl precīzi nevaru nosaukt izstrādāto redakciju, par to mēs lemsim atsevišķi, bet tās saturam vajadzētu būt apmēram šādam: papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas paredz, ka Ministru kabinetam 2007.gadā, vai nu līdz 1., vai līdz 30.martam ir jāizstrādā un jāie­sniedz Saeimai grozījumi šajā likumā, kas paredz kārtību un nosacījumus, lai nodrošinātu zemes īpašnieku tiesības saņemt reālu kompensāciju.

Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pievērst tam uzmanību un atbalstīt šādus priekšlikumus, jo šis likums ir jāiedarbina. Tam ir jāsāk reāli darboties!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parunāsim mazliet par tā sauktajiem sīkumiem šāgada budžetā, jo velns slēpjas detaļās!

No vienas puses, deputāts ir likumdevējs – cilvēks, kas pieņem budžetu, bet, no otras puses, viņš ir arī patērētājs. Mēs saņemam no valsts zināmu servisu, bet, piemēram, kas ir slimnīcas? Bērnu slimnīcas? Guļ bērni, kuriem ir AIDS. Taču tajā pašā laikā mēs tērējam 80 miljonus lielu papild­iemaksu par aizsardzību, bet, teiksim, medikamentiem papildus ir atvēlēti tikai 13 miljoni. Man šķiet, ka mums ir pienācis pēdējais laiks kaut ko mainīt mūsu budžetā, jo pretējā gadījumā Latvijas armijā pēc desmit gadiem nebūs neviena, kas apsargā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godātie kolēģi! Es atkārtoti gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam, par kuru tikko runāja godātā Seiles kundze, proti, likumprojektam, kas paredz grozījumus likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.

Es šo likumprojektu gribētu izvērtēt ar jurista aci un pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādi grozījumi var radīt ārkārtīgi bēdīgas sekas Latvijas valstij, ne tikai zemes īpašniekiem.

Visupirms. Kā mēs zinām, ir likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kura 29.panta otrā daļa paredz: ja īpašnieka tiesības tiek ierobežotas, tad zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju vai zemi citā vietā.

Otrkārt. Pēc neilga laika tik tiešām tika pieņemts tāds kompensāciju likums, kur īpašniekiem bija paredzētas gan kompensācijas, gan arī zeme citā vietā.

Ko mēs redzam šodien? Mēs šodien redzam, ka, neskatoties uz to, ka kompensācijas likums ir stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī, kompensācijas likuma pārejas noteikumos ir ierakstīta norma, ka attiecībā uz valsts zemes maiņu šie noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Tagad mēs šajos grozījumos redzam, ka atkal šis termiņš tiek pabīdīts vienu gadu uz priekšu.

Kāpēc tas notiek? Manuprāt, šeit ir ārkārtīgi liela valsts neizdarība un atsevišķu institūciju darbības nesaskaņotība. Visupirms mēs anotācijā redzam, ka valsts nav nodrošinājusi maiņai pietiekamu līdzvērtīgas zemes fondu. Es gribu runāt atklāti un teikt, ka šādas zemes vispār nav, jo viss šis līdzvērtīgās zemes fonds jau sen ir noprivatizēts, tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu mānīt tautu.

Nav pat izveidota arī grafiskā sistēma ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežām. Arī tās nav! Un šeit, es domāju, nevajag vainot Vides ministriju, kas to nav izdarījusi.

Kāds ir tiesiskais vērtējums? Runājot par tiesisko vērtējumu, mēs zinām, ka īpašuma tiesības nav absolūtas. Īpašuma tiesības var ierobežot, un īpašuma tiesības var ierobežot ar likumu. Šajā ziņā tas, kas ierobežo īpašuma tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir vairāki normatīvie akti, to skaitā likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Tajā pašā laikā, vērtējot šādu ierobežojumu atbilstību Satversmei, ir jāņem vērā tā saucamais likumīgais jeb leģitīmais mērķis; proti, šajā gadījumā šis leģitīmais jeb likumīgais mērķis ir vides aizsardzība.

Taču, lai varētu secināt, vai šādi ierobežojumi tik tiešām ir atbilstoši Satversmei, ir jāņem vērā arī trešais priekšnoteikums; proti, vai ir panākts samērīgums starp šīm te vides vai valsts interesēm un bijušo vai pašreizējo zemes īpašnieku interesēm.

Es gribētu teikt, ka te šā samērīguma nav un ka šeit nekādā ziņā ar šādiem likuma grozījumiem tas nevar tikt panākts. Vēl vairāk! Man liekas, ka mēs faktiski muļķojam tautu vai, juridiskajā valodā runājot, ārkārtīgi rupji pārkāpjam tiesiskās paļāvības principu.

Kas mums par to draud?

Pirmkārt. Es domāju – un man ir zināma informācija, jo ļoti daudzi vēlētāji pie manis ir griezušies ar sūdzībām –, ka acīmredzot tiks iesniegta konstitucionāla sūdzība Satversmes tiesā.

Otrkārt. Ja Satversmes tiesa lems vienādi vai otrādi (to es nevaru pateikt), nākamais solis tik un tā būs griešanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un šajā gadījumā, godātie kolēģi, es varu jums galvot, ka Latvija, paredzot šādu tiesisko regulējumu, maksās pašreizējiem zemes īpašniekiem miljonus.

Tas jau vēl nebūtu nekas! Taču, ņemot vērā to, ka zemes īpašums īpašniekiem ir, bet nekādu kompensāciju viņiem nav, arī zemes maiņa viņiem nav paredzēta, tiks pārkāptas arī Eiropas Savienības prasības attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām – uz “Natura–2000”. Un līdz ar to, kā jūs zināt, mums var draudēt arī soda sankcijas no Eiropas Kopienu tiesas puses.

Es aicinu ārkārtīgi rūpīgi apsvērt šo jautājumu un noteikti atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Jo patiešām, ja no 1.janvāra nekas nav izdarīts, tad arī tas būtu muļķīgi, tomēr pārejas noteikumos vajadzētu paredzēt, ka vismaz no šāgada pavasara šādi dokumenti no īpašniekiem ir jāsaņem, un, sākot ar vasaru, iespējams, varbūt nevis zeme viņiem ir jādod natūrā atpakaļ, bet ir jāmaksā noteikti naudā par to.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Eglītis. Eglīša kungs, vai jums pietiks ar desmit minūtēm? (No zāles dep. J.Eglītis: “Jā!”) Lūdzu!

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien daudzkārt tika locīts vārds “inflācija”, bet no šīs tribīnes tika pieminēts tikai viens no iespējamiem līdzekļiem, kā to samazināt, proti, budžeta deficīts. Taču, ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju un darba tirgus mobilitāti, uz mūsu cilvēkresursiem tiek izdarīts ļoti liels spiediens tajā ziņā, ka darba tirgus Eiropas Savienības valstīs ir atvērts un piedāvā daudz lielākas iespējas. Un viena no dilemmām, kuru šis budžets risina, ir cilvēkresursu saglabāšana tieši Latvijas Republikā.

Runājot par budžeta deficīta un par inflācijas samazināšanu, mēs varētu runāt arī par citiem līdzekļiem, proti, par algu iesaldēšanu, taču šis budžets paredz ļoti lielu algas pieaugumu visdažādākajiem sociālajiem slāņiem.

Es varētu runāt arī par nodokļu palielināšanu, bet šajā budžetā nodokļi ir samazināti. Es varētu runāt par investīciju “apgriešanu”, bet šajā budžetā ir paredzētas arī investīcijas. Es domāju, ka mēs varētu samazināt inflāciju ar ļoti radikāliem līdzekļiem, bet tikai uz īsu brīdi, jo pēc kāda laiciņa tas “atspēlētos” ar uzviju.

Tā ka, manuprāt, šis budžets ir racionāls līdzsvars starp makroekonomisko stabilitāti, cilvēkresursu attīstību un arī valsts ilgtermiņa attīstību.

Aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Artis Kampars. Kampara kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm? (No zāles dep. A.Kampars: “Jā!”) Pietiks. Lūdzu.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Šī nebūs politiska runa, šī drīzāk būs tāda Latvijas pilsoņa runa, kuram ir bērni un kurš cer šajā valstī dzīvot arī turpmāk.

Kā zināms, valsts budžets nav tikai naudas pārdale atsevišķām nozarēm, bet tā ir tā vieta un reize, kad valdība rāda savu politisko vīziju un skatījumu nākotnē par to, kā ar saviem politikas instrumentiem valdība veidos šīs valsts un katra tās pilsoņa nākotni. Un tāpēc es gribētu pieskarties divām, manuprāt, galvenajām strukturālajām tēmām, kuras šis budžets pilnībā ignorē. Es uzsveru: šis budžets tās pilnībā ignorē! Un tās ir tautsaimniecības ilgtermiņa attīstība un pašvaldību jautājumu plašāks skatījums.

Kolēģi! Ko mēs redzam šobrīd Finanšu ministrijas un valdības piedāvājumā? Mēs redzam nemitīgu IKP jeb iekšzemes kopprodukta pieauguma slavināšanu, kas tiešām ir labi, bet šobrīd izskatās, ka Latvijā vienīgais ekonomiskais rādītājs ir šis kopprodukta pieaugums. Mēs redzam tikai to, ka šobrīd valdība nerāda vispār nekādus citus ekonomikas raksturlielumus, kuri varētu raksturot plašāk ekonomikas situāciju šobrīd. Man šķiet, ka šobrīd mūsu ekonomika izskatās pēc nelielas laiviņas brīvas ekonomikas palos: nav nedz kapteiņa, nedz īstas sapratnes, kurp stūrēt. Es to nosauktu par apmātības budžetu.

Kolēģi, es ļoti īsi un precīzi mēģināšu jums nosaukt dažus Latvijas Bankas (un ne tikai tās!) piedāvātus ekonomiskus raksturlielumus.

Pirmais. Mēs visi zinām, ka izaugsmi nodrošina tikai patēriņš. Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums pagājušajā gadā ir bijis tikai 3 procenti, turpretī mazumtirdzniecības pieaugums – 28 procenti. Kreditēšana ir tā, kas stimulē patēriņu, un šobrīd privātā sektora ārējais parāds ir sasniedzis jau 100 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kolēģi! Mums stāsta, ka Latvijas valsts nav parādā, taču mēs zinām, ka katrs no mūsu valsts iedzīvotājiem, kreditējoties bankās, ir parādā, un šo parādu summa ir pat lielāka nekā mūsu valsts iekšzemes kopprodukts.

Nākamā lieta. Inflācija, par ko jau tika runāts, joprojām ir 6,7 procenti, tā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā otrajā vietā esošajai Igaunijai. Lielāko daļu Eiropas Savienības dalībvalstu mēs vairāk nekā divas reizes apsteidzam inflācijas ziņā.

Cenas mājokļiem kopš 2002.gada ir kāpušas par 253 procentiem. Arī šajā ziņā mēs esam līderi, pie tam stabili līderi, Eiropas Savienībā!

Savukārt eksporta pieauguma tempi ir šādi: 2004.gadā bija 30 procenti, 2005.gadā – 34 procenti, turpretim pagājušā gadā – tikai 14 procenti. Tātad uz pusi eksporta pieauguma tempi ir kritušies mūsu valstī.

Un vēl viena lieta. Tā, manuprāt, ir vissatraucošākā. Es domāju, ka jebkurš ekonomiski domājošs cilvēks labi saprot, kas ir ieņēmumu un izdevumu attiecība. Latvijas valstī 2006.gada 3.ceturksnī tekošā konta bilance ir mīnus 24 procenti. Tā ir divas reizes mazāka nekā 2005.gadā, kad tā bija 12,7 procenti. Tātad mēs importējam par 24 procentiem vairāk, nekā spējam eksportēt.

Kolēģi, tie ir reālie fakti, tie ir reālie skaitļi, kas liecina, ka Latvijas ekonomikā daudz kas nav kārtībā. Par to runā arī daudzi eksperti. Tie ir gan Starptautiskā valūtas fonda eksperti, gan Latvijas Banka un tās finanšu eksperti.

Pagājušajā nedēļā es izlasīju vienu lietu, kas mani tiešām pamatīgi satrauc. Proti, līdz šim komercbankas bija tikai ieguvējas no šā procesa un pelnīja tiešām ļoti lielu naudu to īpašniekiem, taču nu arī Hansabankas finanšu analītiķi norāda uz to, ka šobrīd situācija kļūst kritiska. Tātad arī Hansabanka, kā arī dažas citas komercbankas jau norāda uz kritisko situāciju šajā lietā.

Tie ir tikai daži skaitļi.

Par pašvaldībām. Pašvaldības šajā budžetā tiek skartas tikai tiktāl, ciktāl valdošā koalīcija iedala sev vēlamām vietām un lietām atbilstošu finansējumu. Tā teikt, kas maksā, tas pasūta mūziku. Šī shēma ir iedibināta, un neviens, protams, neuztraucas, nedomā par tās maiņu. Protams, cieš tikai iedzīvotāji, jo paši vien vainīgi: nav vēlēšanās balsojuši par pareizajām partijām. Līdz ar to nav saņēmuši naudu attīstībai, un sakarā ar to skolu un jebkuru citu objektu būvniecība ir apstājusies.

Tie ir faktu konstatējumi. Tomēr, manuprāt, ar konstatēšanu vien būtu par maz. Tātad – ko es gribu teikt? Es vēlos ļoti īsi pateikt, ka konkrēti risinājumi šīm problēmām ir rodami jau šajā budžetā. Un tur nav jādara nekas sarežģīts, nekas ārkārtējs: ir daži skaitļi, ko šajā budžeta projektā varētu mainīt uz otro lasījumu. Protams, ka, padomājot par budžeta izdevumiem, tēriņiem un atsevišķām citām pozīcijām, mēs kopīgi varētu jau tagad šo budžetu mainīt.

Pirmkārt. Mēs varētu fizisko personu darījumus aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To iesaka burtiski visi eksperti, ar kuriem es esmu runājis, kuriem ir attiecīgas publikācijas. Tā būtu tikai godīga attieksme pret pārējiem nodokļu maksātājiem. Tā mēs varētu stimulēt eksportspējīgu preču ražošanu. (Jo – kurš gan no uzņēmējiem ir gatavs investēt līdzekļus rūpnīcā, ja ir iespējams gūt 700 procentus lielu peļņu nekustamo īpašumu biznesā?!) Tad būtu arī papildu līdzekļi pašvaldībām. Šeit sēž daudzu pašvaldību vadītāji. Es domāju, viņi ļoti labi zina, ka pašvaldībām tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšana dotu nopietnus papildu ieņēmumus. Valstij šinī brīdī būtu jāiejaucas tieši šajā jomā, lai mazinātu riskus visai tautsaimniecībai kopumā.

Otrkārt. Jau ilgstoši tiek runāts par nopietnu nekustamā īpašuma nodokļa sakārtošanu. Starp citu, šajā budžetā pieaugums ir tikai par 3,5 procentiem. Kā jūs zināt, kopējais pieaugums ir milzīgs, taču tā nozare, kura it kā ir pati, pati, pati augošākā, budžetā atainota ar principā minimālu pieaugumu.

Ko mēs šajā jomā piedāvājam? Arī šajā jomā piedāvājam ļoti vienkāršu risinājumu – likmes trīskāršu samazināšanu. Tālāk tiktu izstrādāta sistēma, saskaņā ar kuru piemājas zeme netiktu nopietni aplikta ar nodokli, toties visa tā zeme, kas ir paredzēta spekulatīviem darījumiem, tiktu ar nodokli aplikta pēc tāda principa, ka nodoklis būtu attīstošs, taču bremzējošs attiecībā uz spekulatīviem darījumiem.

Un trešā lieta (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pusdienlaiks!”) ir pašvaldībām paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļas straujāka palielināšana. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pusdienās jāiet!”) Šodien, kā mēs zinām, kāpums ir 79 procenti. Mēs uzskatām, ka divu gadu laikā šī daļa varētu sasniegt 100 procentus. Ko tas atrisinātu? Tas novērstu pašvaldību nemitīgo atkarību no valsts, no centrālā valsts aparāta, no budžeta līdzekļu dalījuma, no politiķiem.

Šajā budžetā tas prasītu tikai 67 miljonus latu. (Kā atceramies, šā gada budžeta grozījumos mēs iztērējām vairāk nekā 40 miljonus latu tieši tam – ātrām investīcijām pašvaldībām.) Pašvaldības tad varētu labāk plānot, ko tās darīs un kā tās darīs, un kādas ir to prioritātes.

Godātie kolēģi! Es ļoti, ļoti ceru, ka šo lielo atbildību par tautsaimniecības attīstību mēs visi uztveram ļoti nopietni. Tā ir milzu atbildība, un mēs nevaram tam visam pieiet tik vienkārši – spiest podziņas, neklausoties un nesaprotot.

Es ceru, ka Saeimas deputāti iztēlojas situāciju, kāda būs tad, kad šī laiviņa, kurai nav kapteiņa, kurai nav stūres, ietrieksies tuvākajā klintī: tad mēs visi, kas šajā laiviņā sēžam, mūsu bērni, mūsu vecāki, būsim peļķē, būsim pie sadragātas siles, un tad vairs nebūs ko vainot.

Kolēģi, domāsim, lemsim un darīsim pareizi!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar kartēm!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, mums šodien ir iespēja sveikt nozīmīgā jubilejā savu kolēģi Ingrīdu Circeni. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tūlīt, pēc divām minūtēm, Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Visi reģistrējušies. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Darbu turpināsim pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi.

Mēs izskatām likumprojektu paketi, kura saistīta ar 2007.gada valsts budžetu. Turpinām debates.

Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Ausma Ziedone–Kantāne.

Godātie kolēģi, pievērsiet uzmanību runātājai! Lūdzu!

Vārds deputātei Ausmai Ziedonei–Kantānei. Lūdzu!

A.Ziedone–Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie mani kolēģi un pārējie deputāti! Es esmu pārliecināta – es vēlreiz uzsveru, ka es esmu pārliecināta –, ka šie mūsu budžeta izstrādātāji ir pieļāvuši kļūdu, kura ir labojama, jo es nepieļauju domu, ka viņi to ir darījuši apzināti.

Nacionālās attīstības plānā gan pats premjers, gan visi valdības locekļi, gan īpaši tam nolūkam izveidotā Bērnu un ģimenes lietu ministrija atzīst un akcentē, ka bērns – tā ir mūsu valsts prioritāte. Te viņš ir uz vāka! Pirmo reizi šajā dokumentā vispār parādās šis nosaukums – pirmsskolas izglītības iestāde. Šis nosaukums pirmo reizi figurē mūsu programmā. Līdz šim kaut kas tāds vēl nebija dzirdēts.

Jūs noprotat, ka es runāju tādēļ, lai pirmsskolas… Es gribētu, lai arī jūs klausītos, finanšu ministr… (No zāles finanšu ministrs O.Spurdziņš: “Es klausos ļoti uzmanīgi!”) Jā, es runāju tādēļ, lai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi par darbu saņemtu samaksu no valsts budžeta. Jā, mēs protam izstrādāt plānus, to mēs redzam. Mēs esam kārtējo reizi atkal izstrādājuši, bet diemžēl kārtējo reizi neprotam to realizēt dzīvē. Un kāpēc? Tas ir jautājums, uz kuru es jums… Lūk, dažas konsekvences, kas izriet no šā neprātīgā un nemākulīgā plāna.

Pirmkārt. Cietīs mūsu demogrāfija. Bērnudārzu trūkums ietekmēs dzimstību. Jau tagad demogrāfiskie dati ir ļoti satriecoši.

1985.gadā ir piedzimuši mūsu valstī 40 tūkstoši bērnu. Pēc desmit gadiem – 1995.gadā – piedzimis tikai 21 tūkstotis, tātad tikai puse no tā skaita, kas bija 1985.gadā! Un 1998.gadā ir piedzimuši mūsu valstī 18 tūkstoši, tātad mazāk par pusi no tā skaita, kas bija 1985.gadā. Unikāli!

2004.gadā ir piedzimuši atkal 20 tūkstoši, un 2005.gadā – neraugoties uz māmiņu algām, ko mēs tik dāsni iedevām! – piedzimis tikai par tūkstoti (par vienu tūkstoti!) bērniņu vairāk. Un, kā es uzzināju, šogad, 2006.gadā, līdz 1.novembrim ir piedzimuši tikai 18,5 tūkstoši. Tātad šogad vēl neesam sasnieguši pat pagājušā gada 21 tūkstoti.

Mēs izjutīsim visas šīs dzimstības sekas. Jau tagad samazinās mūsu valstī skolēnu un studentu skaits, trūkst darbaroku… Tātad sociālajā budžetā ir iztrūkums, un no tā cieš mūsu pensionāri.

Otrkārt. Zinātne jau ir pierādījusi, ka cilvēka personība izveidojas un nostabilizējas līdz 6 gadu vecumam par 80 procentiem. Tātad bērns kā personība veidojas pirmsskolas mācību iestādē! Visā tālākajā dzīvē cilvēka personība veidojas vairs tikai par 20 procentiem.

Treškārt. Pirmsskolas mācību iestāžu jeb bērnudārzu pedagogiem bija jāiegūst augstākā pedagoģiskā izglītība. Bērnudārzu audzinātāji to izdarīja. Par savu naudu viņi to izdarīja, ļoti daudzi pat maģistra grādu ieguva. Taču tas netika atlīdzināts ne ar ko.

Un visbeidzot kā vissvarīgāko minēšu to, ka mēs savu visdārgāko un vissvētāko vērtību, kas ir mūsu bērns, šo mazo valsts pilsoni, uzticam pedagogiem un auklītēm, kas saņem 95 latus mēnesī. Labākajās un bagātākajās pašvaldībās šie pedagogi, šīs auklītes saņem 110 latus mēnesī. Rīgas Dome ar Baibu Brigmani priekšgalā maksā savām auklītēm 140 latus. Vai mums, kolēģi, nav neērti, ka mēs savam frizierim, drēbniekam un šuvējam maksājam daudz, daudz, daudz vairāk?

Es vēršos pie jums, deputāti vīrieši, jo jūs te esat vairākumā. Vai tiešām jūs gribat atņemt naudu mūsu bērniem, pedagogiem? (Es tos abus – bērnu un pedagogu – saistu kopā kā vienu vienību.) Šī kļūda ir jālabo. Necīnīsimies atkal ar sekām! Likvidēsim šo cēloni pašos pamatos – likvidēsim ar 2007.gada budžetu, kas ir 4 miljardi! Vai tiešām bērniem pietrūka vien 21 miljons latu? Es tam neticu! Katra celtne, ko veidojam, balstās uz stingriem, noteiktiem pamatiem. Un bērnudārzi ir mūsu bērnu izglītības pamati, tie ir mūsu rītdienas pamati. Es jūs lūdzu: labosim šo kļūdu šodien! Labosim tūlīt!

Paldies par jūsu sapratni. (Aplausi.) (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Laba runa, Ausmiņ! Ļoti laba! Izcila!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Vācu impērijas kanclers Oto fon Bismarks savā laikā, 19.gadsimta vidū, ir teicis: “Visbiežāk melo kara laikā, pēc medībām un pirms vēlēšanām.”

Pārcelsimies nu uz tagadni. Lūk, viena diena nesenā pagātnē – šā gada 2.septembris. Tas ir karsts priekšvēlēšanu laiks. “Latvijas Avīze” organizē kārtējo tikšanos Grāmatu dienu ietvaros, un vienā no Zemgales pagastiem ir kopā sanākuši nākamie ministri un nākamie deputāti jeb deputātu kandidāti un diskutē par tēmu, kurp tad ved visi mūsu Latvijas ceļi. Tātad tēma – ceļi. Gribot negribot saruna nonāk pie Zemgales galvenās problēmas – pie Daugavas kreisā krasta ceļu stāvokļa. Pirmkārt, visi labi saprot, ka šajā reģionā valsts pirmās šķiras ceļi ir asfaltēti tikai par 20 procentiem un ka tas ir uz pusi
mazāk – pat vairāk nekā uz pusi mazāk! – nekā vidēji Latvijā. Otrkārt, visi ļoti labi saprot, ka ceļš no Rīgas caur Vecumniekiem uz Aknīsti, uz Medumiem un uz Subati ir, pirmkārt, pats taisnākais ceļš līdz Daugavpilij; otrkārt, tas ir arī ļoti labs ceļš uz divām manis nosauktajām muitām. Treškārt, visi ļoti labi zina arī to, ka ceļš, kurš gar Daugavas kreiso krastu ved gan uz Staburagu, kas ir viens no Latvijas kultūras objektiem, gan arī tālāk – aiz Jēkabpils aizved līdz Raiņa mājām, – ka arī tas ceļš nav asfaltēts. Visi saprot to, ka tas ir absurds – būvēt Rīgas centrā kultūras mauzolejus par miljardiem, kamēr tanī pašā laikā līdz Staburagam pa asfaltu aizbraukt nav iespējams. Visi to saprot un sola, visi ministri sola, ka tiks izveidota Daugavas kreisā krasta pirmās šķiras ceļu sakārtošanas programma un tiks paredzēta nauda, lai šī problēma reizi par visām reizēm tiktu atrisināta.

Redziet, tagad ir pienācis tas brīdis, kad tos solījumus ir jāsāk pildīt.

Es ļoti ceru, ka Bismarkam bija taisnība tikai par karu un medībām. Es ļoti ceru, ka jūs, kolēģi, spēsiet pierādīt to, ka jūsu solījumi ir bijuši kaut cik nozīmīgi un ka praksē tas viss tiks realizēts. Pretējā gadījumā es aicinātu šādu budžetu neatbalstīt, jo mēs te neredzam nedz solījumu izpildīšanu, nedz arī plānveida, sabalansētu reģionālo attīstību visā valstī kopumā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Daži vārdi par budžetu un medicīnu.

Runājot par veselības aprūpei veltīto budžeta sadaļu, gribētos teikt: cik labi būtu, ja naudas ziņā treknie gadi sakristu ar tikpat treknu naudas izmantošanu! Budžetā visbiežāk lietotie termini ir “kapacitātes celšana” un “reorganizēšanas nodrošināšana”, šādiem nolūkiem atvēlēti miljoniem latu. Nauda ir svarīga, bet vēl svarīgāks ir veids, kā to sadala.

Pati lielākā problēma veselības aprūpes jomā šodien ir medicīnas darbinieku trūkums. Par to nešaubās neviens, kam ir nācies slimot un bijusi saskare ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nenoliedzams ir arī tas fakts, ka veselības aprūpes jomā trūkst attiecīgu speciālistu ne tikai ārstniecībā, bet arī organizatoriskajā darbā, tādu, kuriem būtu pamatots un mācībās iegūts priekšstats par naudas līdzekļu izlietošanu un tās efektivitāti. Dziļu neizpratni rada arodbiedrību pārstāvju reakcija, kas liecina par procesu neizpratni vai par ārkārtīgi lielu pašpietiekamību: slavē faktu, ka grafiki algu palielināšanai pieņemti, un teic, ka citādi būtu traģēdija veselības aprūpē.

Ja augstākā līmeņa, terciārā līmeņa, slimnīcās (tautas valodā sakot, “Stradiņos” vai “Gaiļezerā”) tiek pieņemti pastāvīgā darbā rezidenti, kuri nevar patstāvīgi pieņemt lēmumus un var strādāt tikai pieredzējušāku kolēģu vadībā, tad tas liecina par pilnīgi sagrautu dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu struktūru.

Protams, visvienkāršāk ir 10 miljonus sadalīt tā: nopērk desmit aparātus, katru par miljonu, un nekādu problēmu!

Diemžēl budžeta sadaļa, kas saistīta ar Veselības ministrijas izstrādāto cilvēkresursu attīstības koncepciju jeb ar atalgojumu mediķiem, ved Latviju visdziļākajā purvā. Ārsta alga Latvijā šodien, par vienu slodzi garantētā samaksa, ir 308 lati “uz papīra”. Mēs nerunājam par to, ka strādā divas vai vairākas slodzes, saņem piemaksas un visu pārējo.

Mēs esam nonākuši pie tā, ka ārpus Rīgas tiek apspriests jautājums par atsevišķu slimnīcu nodaļu slēgšanu ārstu trūkuma dēļ. Mums ir trešā vissliktākā veselības aprūpe Eiropā, un tas ir saistīts ar mediķu trūkumu, nevis ar naudas trūkumu vai aparatūras neiegādi. Lūk, citāts no Cēsu rajona laikraksta “Druva”, kam interviju sniedzis Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops: “Svarīgi, ka nemitīgi notiek pārmaiņas, kuras ir virzītas uz veselības aprūpes uzlabošanu.” Tikai jājautā: kur ir šī uzlabošana? Pagastos taču joprojām nav ģimenes ārstu, un mēs varam tikai pateikties feldšeriem, kuri pilda pienākumus par niecīgu atalgojumu. Ļoti straujš algu pieaugums ir celtniecībā un tirdzniecībā, taču ārsta garantētā alga par vienu normālu darbalaika slodzi mēnesī “uz rokas” ir 200 latu.

Tad nu salīdzināsim, ko mēs dzirdējām apmēram pirms stundas, runājot par Nacionālās bibliotēkas celtniecību un par atalgojumu šiem darbiniekiem. Pēc jaunā gada visu slavētā un atzītā “milzu” pieliktā alga ārstam būs 270 lati par vienu slodzi, strādājot 8 stundas dienā visu mēnesi. Tas ir pilnīgi līdzvērtīgi vecākajam inženierim – 135 lati stundā – par divu stundu darbu. Mēs varam salīdzināt ārsta algu arī ar citiem šiem Nacionālās bibliotēkas cēlāju “varoņiem”, kur apkalpojošajam personālam šis ārsta atalgojums mēnesī tiks izmaksāts par 4,5 stundu darbu.

Es domāju, ka šie skaitļi runā daudz vairāk un daudz skaidrāk par jebkurām koncepcijām un pašslavināšanos televīzijas ekrānos.

Statistika rāda: Kurzemē nav rindu pie kardiologa. Vai tādēļ, ka ir labi organizēts dienests? Nē! Vienkārši nav kardiologu, pie kuriem pierakstīties. Un līdz ar to nav arī rindu. Tikai ar karogiem un lozungiem mēs varam teikt, cik labi ir sakārtota veselības aprūpe. Toties tiek attīstīts dienests, lai operētu slimās sirdis, nevis ārstētu slimības pirmās pazīmes. Tas liecina par to, ka ir ieinteresētība šajā sadaļā, kas ir saistīta ar celtniecību un aparatūru.

Piešķirot vairāk nekā 100 miljonus latu, neviens maksājums no pacienta maciņa nav mazinājies. Tad ko iegūs cilvēks no tā, ka miljards latu ir nācis klāt mūsu budžetā? Cilvēkresursu nodrošinājuma politikas rezultātā laukos nav sācis strādāt neviens jaunais ārsts. Šie budžeta uzstādījumi ir vērsti uz dažādu celtniecības firmu biznesa, farmācijas un aparatūras kompāniju biznesa attīstību, nevis uz iedzīvotāju veselības uzlabošanu.

Paldies. Es šādu budžetu vienkārši nevaru atbalstīt, jo uzskatu, ka cilvēks ir svarīgāks par celtniecību un aparatūru. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi! Cilvēks pirmajā vietā!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien te runā par dažādām lietām – par peļķi un par Nacionālo bibliotēku. Un tagad paskatīsimies, vai tur nav kaut kādas kopsakarības.

2003.gadā ar godājamās Rībenas kundzes parakstu tika iesniegts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums, kura 4.pantā skaidri un gaiši bija pateikts, kādu ēku mēs būvēsim. Tātad 4.panta pirmā daļa: “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku būvē pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta – Latvijas Nacionālā bibliotēka.” Tātad jau 2003.gadā bija skaidri pateikts, kādu projektu būvēsim, un par to runājām. Ja pēc šiem diviem vai trijiem gadiem kādam šķiet, ka projekts ir novecojis, tad būtu interesanti zināt, kādas domas viņam bija tajā laikā.

Vēl vairāk! Paskatīsimies šā vēsturiskā likumprojekta anotāciju. Tur jautājumā par to, vai ir paredzams kāds slogs uz valsts budžetu, ir rakstīts, ka vispār ir ar nullēm. Un tad man ir jāpajautā: kā ir ar tām nullēm un kas tad ir paveikts līdz šim? Vai ir kaut kas paveikts?

Ja runā vēl par sabiedrību, tad ir dažas interesantas lietas rakstītas šajā anotācijā, ko Rībenas kundze ir parakstījusi. Jautājumā par to, ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas, anotācijā ir skaidri un gaiši rakstīts: “Konsultācijas nav notikušas.” Es saprotu tā: ko kādreiz neizdarīja, to grib sasteigt tagad.

Nākamais. Te izskanēja jautājums, kāpēc reģionos būvē koncertzāles. Tāpēc, ka acīmredzot reģionos pašvaldību vadītāji ir tālredzīgāki, jo viņi vēlas, lai viņu iedzīvotājiem ir pieejami dažādi kultūras pasākumi. Turpretī mēs vakar dzirdējām, ka Rīgā koncertzāli nevajag, jo Kaļķu ielā ir kaut kāds striptīza klubs atvērts. Acīmredzot tas ir pie Rīgas Domes, kaut kāda filiāle (No zāles dep. A.Kampars: “Kā tu zini?; dep. A.Latkovskis: “Pats biji?”), un, protams, ja būs alternatīva, tad diez vai kāds dosies uz koncertzāli…

Nākamais. Par to, ko, nebalsojot “par” budžetu, jūs atbalstāt. Es jums to nosaukšu. Deputātiem, protams, ir paskaidrojumu grāmatas 110.lappuse, bet radioklausītājiem šīs grāmatas nav. Kāds varbūt vienkārši nav izlasījis, ko tad viņš, balsojot “pret”, noteiks. Tad viņš būs vērsies pret skatuves mākslinieku algu palielinājumu, kam nākamajā gadā papildus būs vairāk par 3 miljoniem latu, būs, protams, arī pret Mežaparka estrādes rekonstrukciju, kur 2008.gadā būs nepieciešams realizēt Dziesmu svētkus. Es saprotu, ka balsojums “pret” būs vērsts pret visu to.

Te, protams, var vēl dažādas citas summas saukt, kas būs nākamgad, un tās tik tiešām būs veltītas cilvēkiem. Ja Rīgā nav cilvēku, tad Liepājā un Ventspilī ir cilvēki: 3 miljoni koncertzālei Liepājā, 1,4 miljoni “Jūras vārtiem” Ventspilī un vēl citām aktivitātēm. Un tās visas ir atspoguļotas šajā grāmatā.

Te runāja arī par pašvaldībām – cik tad viņām tās naudiņas vajag un cik tad nevajag. Es labi atceros, ka 2003.gadā Finanšu ministrijai uzdeva aprēķināt finanšu nepieciešamību pašvaldībām veicamo funkciju realizācijai. Bija tāds ministrs Dombrovskis. Vai viņš to izdarīja? Nē! Nevienā publiskā telpā tāda dokumenta nav, un līdz ar to runāt par skaitļiem, manuprāt, būtu lieki.

Un es vēl pieļauju to, ka, iesniedzot priekšlikumus, mēs redzēsim, vai šie priekšlikumi būs vērsti uz budžeta deficīta samazināšanu vai ne. Varbūt tur vēl papildus būs minēti dažādi objekti un aktivitātes, kas palielinās budžeta deficītu. To mēs vēl redzēsim, cik tad prasmīgi ir finansisti no “Jaunā laika”.

Un man liekas, ka visu to… Protams, tie, kuri ir iekāpuši peļķē un tur sēž, sāpīgi bļauj, ka tur ir slapji, auksti un nepatīkami.

Paldies par brīdinājumu citiem! (No zāles: “Andrej, kā vēlēšanās gāja?”)

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Man, protams, ir prieks, ka visi ir atguvuši optimismu pēc pusdienām. Mana uzstāšanās būs ļoti īsa, un es runāšu par tādu šeit jau divreiz pieminētu lietu kā likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Par šo dokumentu jau runāja Seiles kundze, un es viņai pilnīgi piekrītu. Tāpat es piekrītu arī Čepānes kundzei, ka šī ir nopietna problēma.

Bet patiesībā kāda gan ir starpība, kad stājas spēkā likuma sadaļa par zemes maiņu, ja šis kompensējamās zemes vienkārši nav un droši vien arī nebūs ne 2007.gada 1.janvārī, ne arī 2008.gada 1.janvārī. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka būs jākompensē ar naudas piešķīrumu. Tātad tā būs naudas kompensācija.

Un arī to izdarīt nav tik vienkārši, jo patiesībā uz jebkuru kompensāciju zemes īpašnieks var pretendēt tikai tad, ja šīs īpašuma tiesības uz šo zemi un arī šīs zemes robežas ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Taču šobrīd, cik zinu, aizsargājamo teritoriju robežas un plānojumi tiešām ir ļoti, ļoti grūti nostiprināmi zemesgrāmatā, jo vienkārši pietrūkst šīs zemes ierīcības kapacitātes. Tomēr pozitīvais ir tas – man par to ir patiess prieks, un līdz ar to es pilnīgi noteikti atbalstīšu šo 2007.gada budžetu –, ka tomēr ir izkustējies no vietas jautājums par zaudējumu kompensēšanu, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ “Natura–2000” teritorijās. Tam ir vairāk nekā miljons latu atvēlēts, un šobrīd norisinās darbs pie šo zaudējumu novērtēšanas atbilstoši pieteikumiem.
Ir jācer, ka vismaz šajā jautājumā ledus būs izkustējies un ka šīs zemes īpašnieki tiešām arī saņems kompensācijas. Taču arī to nav vienkārši izdarīt, jo atkal, kā jau minēju, trūkst resursu, bet tas pat nav atkarīgs no naudas esamības vai neesamības, jo trūkst arī pieredzējušu vērtētāju, kuri šos zaudējumus spētu novērtēt.

Tā ka patiesībā – vismaz attiecībā uz kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas aizsargājamās teritorijās – šis budžets ir ārkārtīgi labs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es noklausījos deputāta Dzintara Zaķa runu un tikai pēc tam nolēmu pirmo reizi uzstāties no šīs tribīnes.

Acīmredzot liela daļa no tā, ko jūs teicāt, bija taisnība, un ir nepieciešams, lai Subati, Aknīsti un tā tālāk sasniegtu pa labākiem ceļiem. Es dzīvoju Vestienas pagastā jau 30 gadus, labprātīgi atstājis Rīgu, un es zinu, – un arī jūs man piekritīsiet, ja apskatīsieties Latvijas karti –, ka Madona, kura bija administratīvais centrs gan pirmskara Latvijā, gan padomju Latvijā, gan arī tagad ir administratīvais centrs, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur jūs nevarat taisni braukt rietumu virzienā un aizbraukt uz Rīgu. Madonas rajona liela daļa iedzīvotāju, kas dzīvo ap Madonu gan austrumos, gan rietumos, jau, sākot no 1945.gada, tātad no okupācijas pirmā, varētu teikt, pēckara gada, lai tiktu uz Rīgu, brauc vai nu uz dienvidaustrumiem – uz Pļaviņām, vai brauc uz ziemeļrietumiem – uz Vidzemes šoseju, uz Bērzukrogu, vai arī brauc pa citiem apkārtceļiem, lai nokļūtu Rīgā. Un tā ir vienīgā, es vēlreiz uzsveru, administratīvā centra vieta Latvijā, kas tā dara. Miljardiem litru degvielu pa šiem gadiem ir izšķērdēts un tiek šķērdēts arī vēl tagad bez vajadzības. Padomju laikā, kad es, aizgājis no Rīgas, labprātīgi strādāju šajā sovhozā, degvielas tvertņu laukumam piebraucot, varēja sajust šo smārdu, bez pārspīlējuma, jau 50 metru attālumā, un visa zeme bija pilna ar izlietotajiem dīzeļdegvielas atkritumiem un atlikumiem, taču tagad mēs nevaram to atļauties. Un šie solījumi ir bijuši, ka, teiksim, no Ērgļiem, tas ir, no mūsu rajona rietumos vistālākā punkta, drīz varēs aizbraukt uz Rīgu pa kārtīgu, asfaltētu ceļu. Ērgļi no Rīgas ir tikai 103 kilometrus, bet neviens ērglēnietis, cik man ir zināms… vai vismaz būtu maz tādu Ērgļu cilvēku, kuri brauc šos 103 kilometrus uz Rīgu. Arī viņi met līkumu – uz Rembati, uz Koknesi, uz Skrīveriem un tā tālāk.

Ja runājam tālāk par manu Vestienu, kas ir rietumos no Madonas, tad visus šos 30 gadus, lai nesalauztu savu veco “Škodu”, arī es meklēju visdažādākos apkārtceļus – vai nu uz Madonu, vai uz Pļaviņām, vai arī tātad nevajadzīgi gandrīz Cēsīm piebraucu klāt, dodoties Cēsu virzienā, un tērēju šo degvielu, par kuru mēs tagad maksājam valūtā. Un tērējam bez vajadzības.

Es, protams, nobalsoju pirmajā lasījumā “par” šo budžetu, bet es uzskatu, ka budžets ir jālabo, un Zaķa kungs mani uz to ierosināja. Nākamajā budžeta lasījumā jāpadomā par to, lai mēs nelietderīgi neizšķērdētu vēl miljoniem litru degvielas, lai solījums attiecībā uz Madonu, uz Madonas rajonu, kas ir taisnīgs, tiktu izpildīts un lai madonieši no vienīgā šāda rajona Latvijā varētu taisni braukt uz Rīgu.

Es, piemēram, dzīvoju netālu no Lubejas, kur uz ceļa staba ir uzrakstīts “127 km Rīga”, bet tie, atzīšos, jā, Saeimas šoferi, kuri izņēmuma gadījumā mani ved uz mājām, brauc 172 kilometrus, ja mēs paskatāmies uz spidometru. Šī nejēdzība ir jāizbeidz! Tā ir taisnīga prasība, un es domāju un prasu savas, varētu teikt, koalīcijas partneriem, tātad satiksmes ministram Šleseram, nākamā gada budžeta pieņemšanas otrajā lasījumā šo nejēdzību censties novērst.

Otrs. Mēs runājam par demogrāfisko situāciju, kura Latvijā tiešām pašreiz visvairāk draudīga ir tieši latviešu tautai. Melburnas universitātē, aizbraucis no Latvijas, nekavējoties darbu savu spīdošo zināšanu dēļ dabūja Latvijas Universitātes tautsaimniecības vēstures profesors Edgars Dunsdorfs, un viņu ne tikai tagadējās Latvijas vēsturnieki, bet arī ārzemju vēsturnieki, pie tam vairāki, ir nosaukuši par vēstures grāmatvedi, tas ir, viņi ir pateikuši, ka šis cilvēks vienmēr savos tautsaimniecības vēstures pētījumos, rakstos un grāmatās balstās kā grāmatvedis uz precīziem skaitļiem.

Ko šie precīzie skaitļi norāda? 1790.gadā, 18.gadsimta beigās, latvieši, spriežot pēc vaku grāmatām un arklu grāmatām, kas ir saglabājušās – tātad tie ir precīzi pētījumi –, ir sastādījuši 90 procentus no Latvijas iedzīvotāju skaita, un latgalieši, šī varenā latviešu cilts, kas ir devusi mūsu tautai savas tautas nosaukumu un valstij – valsts nosaukumu… viņu etnogrāfiskā teritorija ir sniegusies toreiz tikai daļēji polonizētajā Latgalē līdz pat Latgales robežai un pat pāri tai.

Pagājušā gadsimta sākumā mēs esam bijuši nedaudz vairāk kā tagad, bet nu mūsu paliek ar katru dienu mazāk migrācijas dēļ (Starpsauciens no zāles: “Par tēmu!”)… Tā ir tēma! Tūlīt būs! Tas ir taisni saistīts ar tēmu. Lūdzu, netraucējiet! Un šo saistību tūlīt pierādīsim. 1990.gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarīgo valsti, latviešu vairs bija tikai 52 procenti, pēc demogrāfu aprēķiniem (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tāpēc, ka nav ceļa uz Madonu!”), bet pēc dažu demogrāfu aprēķiniem – tikai 49 procenti no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Latvieši ir viena no visapdraudētākajām nācijām pasaulē tieši šīs demogrāfiskās situācijas dēļ, ko radīja Ribentropa–Molotova pakts un divi mūsu tautas malēji – vācieši un krievi.

Šo draudošo situāciju mēs varam novērst tikai tā, ka uz 1.janvāri… Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, tagad mēs esam apmēram 58 vai 59 procenti no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tad, kad Einars Repše pieņēma šo likumu, ka mums tiešām ir jāatbalsta jaunās ģimenes, jau tad es presē rakstīju un šodien to atkārtoju, ka starptautiskās tiesības un cilvēktiesības mums dod tiesības pieņemt tādu likumu, ka latviešu ģimenēm (par latviešu ģimenēm uzskatot tādas, kur vai nu abi vecāki ir latvieši, vai viens ir latvietis, kur bērni apmeklē latviešu skolu un kur ģimenē valdošā valoda ir latviešu) ir tiesības saņemt papildu piemaksu, jo mēs esam apdraudēta nācija. Starptautiskās tiesības precīzi nav noteikušas, kas ir šis apdraudējums, bet tajās mēs varam atrast teicienu, ka nācijai, kuras pastāvēšana ir apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādu likumu, kas šo apdraudējumu novērš.

Es lūdzu latviešiem otrajā lasījumā nezaudēt pašcieņu, izdarīt labojumus un pieņemt tādu demogrāfijas likumu, kas veicinātu latviešu nācijas atdzimšanu skaitliskā ziņā. (No zāles dep. V.Orlovs: “Sniedz priekšlikumu, atbalstīsim!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iepazīstoties ar 2007.gada budžeta projektu Saeimā un pārdomājot mediķu, skolotāju, policistu un citu nozaru darbinieku algas paaugstināšanas nepieciešamību un iespējas nākamā gada budžetā, protams, es redzu, ka tiek domāts arī par ļoti nopietnu
jautājumu – par investīcijām Latvijas pašvaldībām. Katrā pašvaldībā – lielā vai mazā – dzīvo cilvēki, kuri var paļauties uz savu likumīgi ievēlēto pašvaldību, bet dažkārt arī paši cieš no tā, ka pašvaldības vadītājs nav kādā no valdošajām politiskajām partijām un tādējādi nespēj pašvaldībai nodrošināt finanšu plūsmu.

Tomēr, ņemot vērā faktu, ka valdības Latvijā bieži mainās, neviens no pašvaldību vadītājiem nespēj tik operatīvi mainīt savu politisko piederību, lai vienmēr “būtu zirgā”. Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu un ar jaunu budžeta sadali dažiem vadītājiem paveicas ar savu politisko piederību, bet dažiem – ne visai.

Nesenie dati liecina, ka Rīga ir gandrīz pati dārgākā Baltijas valstu pilsēta, toties pētījums, kas tika veikts 2002.gadā, parādīja, ka Latgales reģions ir pats nabadzīgākais starp 25 Eiropas Savienības valstīs kopumā esošajiem 1214 reģioniem. Pats nabadzīgākais! Tik milzīga, tik krasa atšķirība! Pati dārgākā Baltijas pilsēta Rīga, bet Latgale – pats nabadzīgākais Eiropas Savienības reģions. Plašsaziņas līdzekļu telpā pārsvarā rotē negatīvas ziņas par notikumiem Latvijas reģionos, it sevišķi Latgalē: bezdarbs, alkoholisms, nabadzība…

Kurp ved šīs tendences? Ko sagaidīsim no pašvaldību reformas? Daudzi iedzīvotāji šo iekšējo nabadzības diskomfortu nespēj izturēt, un no tā arī rodas biežais alkoholisms. Viņi nespēj izturēt arī piedzīvoto pazemojumu, saņemot minimālo algu par gadījuma darbiem, un aizbrauc peļņā prom no Latvijas. Mums, latgaliešiem, šis rūdījums turpinās pārāk ilgi. Neticu un neticēšu, ka Latgalē cilvēki būtu sliktāki vai jau ģenētiski ieprogrammēti uz slinkumu un alkoholismu.

Nenoliedzami, ka, runājot par pašvaldību reformu, kuru vēl radikālāku mēģina iezīmēt jaunais pašvaldību lietu ministrs, nosaucot 50 novadus, tādējādi aizmirsdams par brīvprātības principu pašvaldībām apvienoties, nāk prātā dažādas domas, bet galvenokārt par to, kā palielināt pašvaldību lomu valsts budžeta sadalē pašvaldību vienmērīgas attīstības nodrošināšanai.

Pēc frakcijas “Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais pasākums būtu izstrādāt konkrētu metodoloģiju vai noteiktus, vienotus kritērijus, ko varētu nosaukt arī par kvotām, sadalot gan struktūrfondu līdzekļus, gan pašvaldību investīcijas.

Nekur pasaulē nav tā, ka politiski netiek ietekmēta investīciju sadale, bet tad tomēr būtu vismaz godīga tendence, ja tiktu ņemti vērā kaut vai divi visbūtiskākie kritēriji optimālam investīciju sadales modelim, – pašvaldības teritorijas lielums un IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc mūsu domām, Latvijas Pašvaldību savienība varētu būt tā struktūra, kurā daudzmaz godīgi saplāno gan struktūrfondu līdzekļus, gan pašvaldību investīcijas, protams, vadoties pēc nacionālā attīstības plāna un ņemot vērā pašvaldību attīstības indeksus, kā arī pēdējo triju vai piecu gadu laikā konkrētajai pašvaldībai jau piešķirto finansējumu. Un, protams, arī iesāktos, bet nepabeigtos projektus pašvaldībās.

Nākamgad novadu veidošanas infrastruktūrai ir paredzēti aptuveni 12 miljoni latu. Latvijā ir gandrīz 400 mazo pašvaldību, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000. Apvienojoties pašvaldības būs spēcīgākas, bet ne jau tik ļoti, lai sāktu dzīvot bagāti; sevišķi pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu un blīvumu.

Neapšaubāmi, tās nedzīvos labāk, jo pašvaldības saņems noteiktu finansiālu atbalstu par apvienošanos. Tās, piemēram, izmantos šos līdzekļus logu nomaiņai, bet netiks mainīta pašvaldības finansiālā bāze. Pašvaldības finansiālā bāze paliks tāda pati, un arī ceļi paliks neremontēti, bet ceļi – tā ir viena no pašām būtiskākajām infrastruktūras nozarēm. Un pašvaldībām viens no visbūtiskākajiem jautājumiem ir infrastruktūras attīstība: komunikācijas un ceļu tīkla sakārtošana, jaunu ceļu izveide, par ko jau runāja mans kolēģis, un tā tālāk.

Tāpēc, mīļie kolēģi, sadalot investīcijas Latvijas pašvaldībām, pēc frakcijas “Jaunais laiks” deputātu domām, pats būtiskākais būtu izstrādāt konkrētus kritērijus un metodoloģiju taisnīgu lēmumu pieņemšanai attiecībā pret visām Latvijas pašvaldībām.

Un pēdējais. Tikko notika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Mans kolēģis Artis Kampars uzdeva jautājumu komisijas deputātiem: “Kāpēc nākamā gada budžetā tik ļoti tiek atbalstīta Ventspils pašvaldība?”

Mēs saņēmām atbildi, ka beidzot valdība ir “pagriezusies ar seju pret Ventspili”. Tad nu man, kā jau dakterei, kura ilgus gadus ir studējusi anatomiju, ir jautājums: kura ķermeņa daļa tādā gadījumā ir vērsta pret
Latgali – pret Krāslavu, pret Aglonu, pret mazajiem, nabadzīgajiem pierobežas pagastiem?

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija nevar balsot par valdības piedāvāto valsts budžeta projektu sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām – tāpēc, ka valdība vēlas pieņemt, izpildīt un pat grozīt valsts budžetu faktiski bez Saeimas deputātu līdzdalības. Jo, lai iepazītos ar valsts budžeta projektu un sagatavotu priekšlikumus, deputātiem tiek dotas vien dažas stundas.

Valdība piedāvā izveidot apropriācijas rezervi. Tas faktiski dotu valdībai iespēju būtiski grozīt valsts budžetu bez Saeimas piekrišanas.

Valdība iesaka turpināt valsts finanšu līdzekļu koncentrāciju valdības rokās, ieviešot jaunas valsts nodevas un nodokļus.

Bez tam budžeta projektā ir paredzēts turpināt nodokļu un nodevu sloga palielināšanu: palielināt akcīzes nodokļa likmes (īpaši degvielai), ieviest jaunu nodokli – elektroenerģijas nodokli, palielināt dabas resursu nodokļa likmes, ieviest arvien jaunas un jaunas valsts nodevas.

Pretēji solītajam valdība nesamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ar nodokli neapliekamo minimumu palielina nenozīmīgi. Tas neļauj uzlabot trūcīgā iedzīvotāju slāņa dzīves līmeni.

Valdība nepiedāvā arī efektīvus līdzekļus iedzīvotāju aktuālo problēmu risināšanai. Tā, piemēram, piedāvātais valsts budžeta projekts nerisina denacionalizēto namu īrnieku problēmas. Piedāvātais valsts budžeta projekts radīs inflācijas līmeņa pieaugumu, bet valdība nepiedāvā līdzekļus inflācijas samazināšanai.

Lūdzu neatbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Nemaz negrasījos runāt šodien (No zāles: “Tad nevajadzēja!”), bet jūs izaicinājāt, tāpat kā Lāča kungu, tikai drusciņ citādākā sakarībā.

Zaķa kungs runāja par ceļiem, par Zemgales ceļiem. Par to, ka Daugavas kreisā krasta ceļi ir ārkārtīgi bēdīgā stāvoklī. Tā ir taisnība! Pilnīga un absolūta taisnība! (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Absolūta!”)

Es esmu viens pēdējos gadus cīnījies par Latgales ceļiem, par visas Latvijas ceļiem, esmu debatējis ar Šlesera kungu, kad viņš bija satiksmes ministrs. Darīju to arī pieminētajā, ja nemaldos, Dobeles sanāksmē – tajā, ko Zaķa kungs pieminēja.

Redziet, patiesība ir dārgāka par visu. Un patiesība ir šāda, Zaķa kungs… Derētu to atcerēties visiem jums, “Jaunais laiks”, ka patiesība ir šāda: Repšes kungs, savulaik, kļūdams par premjeru un nākdams pie varas, likvidēja Valsts autoceļu fondu. Likvidēja Valsts autoceļu fondu! Un tagad jums, dzirdot to, ko teikšu, smiekli vairs nenāks: četros gados ceļu remonts un jaunu ceļu būvniecība tika nožņaugta. Jā, draugi mīļie! Netika laboti ne Zemgales, ne Latgales ceļi, ne citi Latvijas ceļi. Arī tie ceļi, ko Lāča kungs pieminēja. Un man bija saruna ar Šlesera kungu toreiz, un viņam vaicāju: “Vai tas bija pareizi?” (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Protams, ka bija pareizi!”) Un Šlesera kungs pateica skaidri un gaiši, ka tā bija liela kļūda. Es jautāju: “Vai jūs to labosiet nākotnē?” Viņš teica: “Jā, es mēģināšu to labot.”

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šogad autoceļu fondā ieskaitīti būtu jau 80 procenti no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nevis tikai tie 65 procenti, kas bija toreiz. Būtu tagad 80 procenti, un ceļi būtu tikuši laboti visus šos četrus gadus, nevis vienkārši iekonservēti un grauti!

Redziet, jūs darāt pareizi… Tāda jau ir opozīcijas, tā sakot, sūtība… Mēs, “tēvzemieši”, paši esam bijuši opozīcijā un to darījām… Taču runājiet tomēr patiesību, nevis kaut kādas nepatiesības! Taisni otrādi, paši jūs esat sataisījuši, tā sakot, šmuci, bet tagad mēģināt vainu pārvelt uz citu pleciem.

Ja gribat dzirdēt (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Par nākamā gada budžetu labāk!”), tad es jums pateikšu – un šeit, zālē, sēž arī Spurdziņa kungs –, ka nākamajā gadā Valsts autoceļu fonds tieši tādā pašā veidolā, kāds tas bija, gan netiks atjaunots, bet, ieklausoties arī Tabūna izteiktajā kritikā visus šos četrus gadus, finansējums nākamajā gadā tiks palielināts par... Spurdziņa kungs, ja nemaldos, par 13 miljoniem. Ir taisnība? Lūk! Un tiks palielināts arī turpmākajos gados. Tātad beidzot mēs tomēr ķersimies pie šīs problēmas un labosim, Repšes kungs, jūsu pieļauto kļūdu, kurai bija ļoti, ļoti bēdīga ietekme uz Latvijas ceļiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā Saeima! Ja atļausiet, vispirms pateikšu vienu nedaudz personisku teikumu. (Starpsauciens no zāles: “Varētu latgaliski!”) Es varu, bet šī nebūs īstā reize, kad man būtu jārunā latgaliski. Es gribu pateikt, lai saprot ikviens, ka es, mani bērni, mani mazbērni un visi tie, kas Latgalē dzīvojam tajās pašvaldībās, kuras pēdējo gadu laikā ir saņēmušas valdības atbalstu un sāk saprast, uz kuru pusi virzās viņu attīstība (un šī virzība ir tikai un vienīgi uz labo, uz pozitīvo attīstības pusi)… Es viņu vārdā, jo viņi man tos krustiņus ir likuši, šobrīd vēlētos norobežoties, cik vien spēju, atrodoties šajā vienā telpā ar Rībenas kundzi, no tās sasmakušās telpas, kā viņa nosauca manu mīļo Latviju, ieskaitot arī Latgali.

Latgale ir Latvijas sastāvdaļa, Šadurska kungs. Jūs kā Krāslavas mantinieks to ļoti labi zināt. (Zālē vairāki deputāti korī:”Ooo!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu deputātus zālē…

A.Rugāte.

Paldies, kolēģi, par tik dzīvu atsaucību uz manu personisko viedokli.

Pirms stundas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija iespēja tikties ar Vācijas valdības pārstāvi – Finanšu ministrijas parlamentāro
sekretāri –, un viņa mūs iztaujāja par to, kādu mēs prognozējam nākamajā gadā valsts attīstību ar to budžetu, kura projektu šodien apspriežam un gatavojamies pieņemt pirmajā lasījumā. Tas vien, ka mēs negatavojamies no bailēm nobremzēt valsts attīstību, rada pret mums milzu cieņu. Tas vien! Ka attīstības tempu ziņā Latvijas valsts ir otrā starp Eiropas Savienības valstīm, to pamana arī vecās Eiropas valstis, tostarp arī Vācija, kas lieliski pazīst taupības režīmus, milzīgu saņemšanos, milzīgu iecietību un pacietību savu mērķu sasniegšanā un kas ar milzīgi lielu pietāti izturas pret kaimiņiem, sniedzot viņiem roku un arī saņemot no viņiem šīs palīdzīgās rokas, lai veidotu šo pašu Eiropas Savienību. Vācijas valdības pārstāve mums šodien pateica to, kas mums ir ļoti būtiski, un to es gribētu tūliņ darīt zināmu jums, godātie kolēģi. Uzklausījusi visas mūsu problēmas, kuras klāstījām mēs, gan opozīcijas, gan arī pozīcijas pārstāvji, kas piedalījāmies šajā tikšanās reizē, viņa mums teica, ka tas, ka valdība apzinās šābrīža Latvijas attīstības problēmas un ir kompetenta tautsaimniecības attīstības virzītāja (tas, neapšaubāmi, šobrīd, šajā Latvijas attīstības pakāpē, tā arī ir) ar šādu paredzēto budžetu 2007.gadam (ar visiem mīnusiem, kas tajā ir!) apliecina valdības un valsts finanšu vadības profesionalitāti un kompetenci.

Un ir vēl viena atziņa, kas izskanēja šajā tikšanās reizē un ko es vēlos jums pateikt. Profesionāļi šeit ļoti daudz runā par to pārkaršanu, par ekonomiku, kura pārkarst (es neesmu finanšu speciāliste, es tās lietas tā vienkāršāk vienmēr gribu saprast), taču, lūk, šodien mēs šajā tikšanās reizē dzirdējām, ka pārkaršana ir tāda luksusa problēma, kas Latvijai nekādā ziņā nevar draudēt šajā brīdī un tikmēr, kamēr valdība, apzinādamās savas problēmas un valsts attīstības problēmas, virzīs valsts attīstību konsekventi uz priekšu.

Tāpēc es ļoti lūdzu: kolēģi, balsosim par šo 2007.gada budžeta projektu, jo diemžēl neko labāku neviens mums pagaidām nevar piedāvāt! (No zāles dep. V.Orlovs: “Iedodiet mums iespēju!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Einars Repše, otro reizi.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Nu, ja jau te tādi tribūni kā Tabūns aicina runāt patiesību, tad… Tabūna kungs, nu kā man to tā maigāk jums pateikt?... Jums arī vajadzētu runāt patiesību. Redziet, manas valdības laikā Valsts autoceļu fonds netika vis likvidēts un tajā esošais finansējums netika ceļiem atrauts, bet gan ar visu finansējumu tika iekļauts pamatbudžetā, kur tas atrodas arī šodien. Tātad tas tika nodots tieši Satiksmes ministrijas un satiksmes ministra pārziņā.

Par to, ka šāds mans lēmums bija pareizs, liecina gan tas, ka jūs toreiz par to nobalsojāt, gan arī tas, ka jūs šobrīd negrasāties šo manis iedibināto principu mainīt (nav tādu priekšlikumu koalīcijā). Tiesa gan, tas uzliek mazlietiņ vairāk pienākumu satiksmes ministriem.

Un kāpēc autoceļi ir šodien sliktā stāvoklī, lai gan Satiksmes ministrija saņem visu Valsts autoceļu fonda naudu līdz pat pēdējam santīmam un pat vēl vairāk? Es biju tas, kurš atbalstīja to, ka lielākā daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu piešķirama autoceļiem, taču tieši jūsu vājais satiksmes ministrs Zīle un pēc tam nākamais vājais satiksmes ministrs Šlesers un pārējie ir atbildīgi par to, ka autoceļu uzturēšanai nepiešķīra pietiekamus līdzekļus no Satiksmes ministrijas budžeta.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Lagzdiņš…

Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Skaidrs, man jāatbild.

Repšes kungs, jūs esat nevainīgi vainīgs – nu ko lai dara! –, jo, redziet, pat premjers būdams, neesat pasekojis līdzi šīm lietām, pasekojis līdzi tam, ka no akcīzes nodokļa nāk milzīga nauda. Tagad to 65 procentu vietā jau būtu 80 procenti, un tie būtu bijuši jau nākamajos gados tūlīt pēc tam, kad tika likvidēts šis fonds. Jāņem vērā, ka automašīnu un visādu citādu mehānismu, kurus darbina ar naftas produktiem, izlietojums taču pieaug ar katru dienu, ar katru gadu. Tagad šī nauda, ja mēs būtu to tā paredzējuši (Saeimā toreiz bija runa par šiem 80 procentiem no akcīzes nodokļa!), būtu milzīga un būtu novirzīta Valsts autoceļu fondā. Tur jau ir tā lieta!

Taču jūs tagad meklējat kaut kādu ieganstu, lai atrunātos. Labāk būtu bijis pateikt: “Biju vainīgs.”

Jūs sakāt: “Nekļūdījos.” Jūs kļūdījāties toreiz! Vismaz pārējie to atzina. Atzina un teica, ka tā tas ir.

Jūs likvidējāt ne tikai šīs lietas. Arī to naudu, ko sports ieguva no loterijām un azartspēlēm, jūs “nogriezāt”. Bet par to es šoreiz nerunāšu.

Tā ka vainu vajag atzīt, ja ir vainīgs, un nevajag padarīt sevi par nevainīgi vainīgu!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai, Dieviņ! Un Kariņš arī vēl!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos turpināt tēmu, ko Rugātes kundze uzsāka. Es arī esmu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, un es arī biju šodien tajā sanāksmē un uzklausīju Vācijas viesu teikto. Tik tiešām – teica, ka ekonomikas pārkaršana ir luksusa problēma. Taču ar to tas teikums vēl nebeidzās, tur bija komats… Dēļ tā, ka es arī vāciski runāju, es sapratu to, ko Rugātes kundze varbūt nesadzirdēja. Teikuma noslēgums bija šāds: “…bet, ja pārkarst, tad tas ir kaut kas briesmīgs, un no tā, protams, ir jāizvairās.”

Tātad – luksusa problēma. Tas nozīmē, ka nu mēs savā straujajā izaugsmē varam pārkarst. Tā ir luksusa problēma. Bet, ja tā pārkaršana draud reāli iestāties, tad no tās, protams, vajag izvairīties.

Redziet, valdībai ir šāds ierocis šobrīd, un arī mums, Saeimai, apstiprinot budžetu, ir ierocis, ar ko tiešā veidā mazināt to risku – risku, ka mēs varam atdurties, tā teikt, pret to betona sienu. Un tas ierocis ir ļoti elementārs: neveidot budžeta deficītu, neaizņemties vairāk naudu. Līdz ar to mēs mazinātu pieprasījumu, mazinātu patēriņu un novērstu inflācijas spiedienu.

Atcerēsimies, kolēģi, ka ir trīs lietas, kuras mums vienmēr vajag pieskatīt: inflācija, izaugsmes temps un budžeta deficīts!

Šobrīd, kad mums ir ļoti strauja izaugsme jau desmit gadus un jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pastāvīgi ir augsta inflācija, kura nepazūd, mēs nevaram pieļaut, ka notiek budžeta deficīta palielināšana gadu pēc gada. Mums, kā teikt, šīs dzīres ir jābeidz, mums jābūt atbildīgiem pret vēlētājiem.

Smēķētājs, kas sirgst ar plaušu slimībām, varbūt arvien vēl teiks: “Man taču gribas smēķēt, man vajag!” Bet ārsts jau saprot, kādas ir sekas, ja plaušu slimnieks turpina smēķēt, un neļauj viņam.

Tāpat jārīkojas arī mums, ievēlētiem tautas pārstāvjiem, kuriem ir tiesības un pienākums pieņemt atbildīgu budžetu. Mēs zinām, kas notiks vai kas var notikt valstī, ja šādi turpina dzīvot. Mēs esam tie, kam ir jāpasaka citiem priekšā, kas ir jādara, un mums ir jārīkojas atbildīgi.

Valdība šādu budžetu nav piedāvājusi.

Aicinu neatbalstīt pirmajā lasījumā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Ļoti godāto Prezidij! Ļoti cienījamie opozīcijas deputāti! Kolēģi pozīcijas deputāti!

Es domāju, ka ir gandarījums par to, ka šodien ir tik garas debates. Debates ir ļoti būtiskas un ļoti vajadzīgas, jo galu galā mēs šodien izlemjam valsts attīstībai ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu. Es domāju, ka ļoti būtiski ir tas, ka ne tikai mēs, bet arī citi cilvēki dzird tādus argumentus, kas ir balstīti profesionālā pieredzē, finanšu un ekonomikas jomas pārzināšanā. Es domāju, ka šīs bija ārkārtīgi spilgtas runas, kas ir balstītas katra mūsu personiskajā, cilvēciskajā pieredzē. Un tas ir ļoti labi. Taču, es domāju, valsts attīstībai visbūtiskākais apstāklis ir tas, ka valdība spēj saglabāt līdzsvaru tik nozīmīga dokumenta sagatavošanā, kāds ir tieši budžeta projekts.

Protams, ja paraugāmies uz katru no izteiktajiem argumentiem un tos absolutizējam, tad redzam, ka ļoti liela taisnība ir bijusi debatētājiem. Taču ir jāsaprot, ka Ministru kabinets ir tas, kas liek uz ļoti atbildīgiem svaru kausiem ļoti daudzu nozaru intereses – gan makroekonomiskas, gan cilvēciskas – un ļoti daudzās nozarēs arī ļoti šaurus, bet ļoti būtiskus jautājumus. Un ir svarīgs tas apstāklis, ka valdība ir atradusi šo līdzsvaru.

Es domāju, ka nepamatoti pārmetumi ir izskanējuši arī par tādiem ļoti būtiskiem rādītājiem kā budžeta deficīts. Tiešām – paraudzīsimies patiesībai acīs! Nevar teikt, ka valdība ir spiedusi tiešām to pedāli grīdā, jo pagājušā gada budžeta deficīts, kaut arī nedaudz, tomēr ir bijis augstāks, nekā mēs plānojam nākamajā gadā.

Tā ka neradīsim tādu pārāk… tādu ainu, kas līdzinās kataklizmai! Mūsu valsts attīstās atzīstami, līdzsvaroti. Mēs neesam līdz šim pieņēmuši tādus lēmumus, kas radītu šā līdzsvara traucējumus.

Tāpēc es aicinu: virzīsim tālāk uz otro lasījumu šo budžeta projektu, kas ir ļoti izsvērts, ļoti atbildīgi izdiskutēts gan valdībā, gan arī katrā no nozarēm, kas ir saskaņots gan ar pašvaldībām, gan ar plašu partneru loku nevalstiskajā sektorā!

Jā, es aicinu šodien budžeta projektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo tas sniedz pārliecību, ka mūsu valsts attīstīsies līdzsvaroti, pārdomāti, nevis grūdieniem. Jā! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Es ar neviltotu interesi noklausījos parlamentā šodienas debates un arī esmu gandarīts.

Turklāt esmu pagodināts valdības vārdā šodien piedāvāt apstiprināšanai Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu. Šis budžeta projekts ir īpašs ar to, ka tas ir tapis laikā, kad pirmo reizi ir tā, ka pēc Saeimas vēlēšanām nav notikušas lielas izmaiņas valdības sastāvā. Tas apstāklis ļauj valdībai nodrošināt politisku pārmantojamību, stabilitāti un prognozējamību. Ir īpaši jāuzsver arī tas, ka mums ir iespēja pieņemt nākamā gada valsts budžetu vēl vēlēšanu gadā un tas varēs stāties spēkā jau ar nākamā gada 1.janvāri, un tādējādi līdz minimumam būs samazināts vēlēšanu iespaids uz tautsaimniecības attīstību.

Valsts budžets, neapšaubāmi, ir pats būtiskākais instruments valdības plānu realizācijā. Par 2007.gada valsts budžeta projektu var teikt, ka valdības plāni šā instrumenta izmantošanā ir visai ambiciozi. Šis budžets tāpat kā Valdības deklarācija ir balstīts uz tāda izaugsmes modeļa, kura centrā atrodas cilvēks, Latvijas iedzīvotājs. Valdība ar šo budžeta projektu plāno palielināt katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitāti, un ne tikai materiālās labklājības ziņā, bet ļoti daudzpusīgi. Arī kvalitatīvas veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras, kultūras dzīves vai sporta pieejamības ziņā. Tajā pašā laikā valdība saglabā ambīcijas arī nākamgad noturēt augstus tautsaimniecības attīstības tempus, kādus Latvija ir uzrādījusi pēdējo trīs gadu laikā.

Nākamā gada budžets ir veidots, prognozējot augstu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 9 procentu apmērā, un es esmu pilnībā pārliecināts, ka kaut nelielu uzlabojumu savos maciņos sajutīs katrs Latvijas iedzīvotājs. Arī valsts maciņš pa šiem gadiem ir palicis biezāks, un nu mēs varam atļauties valsts budžetā pārdalīt vairāk nekā 4 miljardus latu. Vēl pirms dažiem gadiem par šādiem līdzekļiem nevarējām atļauties pat sapņot, taču aizvien efektīvāka nodokļu administrēšana mums ir ļāvusi sasniegt šādus ieņēmumus.

Runājot par konkrētiem skaitļiem, budžeta projekts paredz 2007.gadā valsts budžeta ieņēmumus apmēram 4,3 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 4,4 miljardu latu apmērā. Valsts budžeta izdevumu pieaugums nākamgad salīdzinājumā ar 2006.gada plānu pārsniedz to vairāk nekā par 900 miljoniem latu jeb par 26,3 procentiem. Nodokļu ieņēmumi konsolidētajā budžetā nākamgad tiek prognozēti par 577,5 miljoniem latu jeb par 21,9 procentiem lielāki nekā šogad, tādējādi nākamajā gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 177,8 miljonu latu jeb 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas iekļaujas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī, kas uzskatāmi apliecina valdības apņemšanos realizēt stingru fiskālo politiku, un tas ir solis ceļā uz bezdeficīta budžetu nākotnē.

Jā, esmu dzirdējis aicinājumu jau nākamajā gadā budžetu veidot bez deficīta vai pat ar pārpalikumu. Kad es dzirdu šādus aicinājumus, mani bieži pārņem sajūta, ka šo aicinājumu autori nedzīvo vienā valstī ar mani. Man tiešām nav skaidrs, vai bezdeficīta budžeta piekritēji tiešām novēl Latvijai, lai vēl tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dotos darba gaitās uz Rietumeiropu vai lai te notiktu skolotāju, policistu, medicīnas un kultūras darbinieku streiki.

Aigara Kalvīša vadītajai valdībai šajā ziņā ir citi plāni – pēc iespējas ātrāk radīt tādu situāciju, lai aizbraukušie cilvēki būtu ieinteresēti atgriezties Latvijā un strādāt savas dzimtenes labā. Protams, tik straujas tautsaimniecības attīstības apstākļos pastāv zināmi riski: palielināt darba algas nākotnē varēs, tikai noteikti ņemot vērā darba ražīguma pieauguma tempus pa nozarēm, tomēr šie straujie attīstības tempi ir nepieciešami mūsu valsts virzībai uz to labklājību, kuru esam izvirzījuši sev par mērķi, pievienojoties Eiropas Savienībai.

Manuprāt, pozitīvas tendences vērojamas arī mūsu tautsaimniecības lielākās kaites – inflācijas – dinamikas sakarā. Šāgada oktobrī gada inflācija nokritās līdz 5,6 procentiem. Vai ne, Kampara kungs? Un nevis līdz 6,7 procentiem, kā jūs to minējāt. Kaut arī Finanšu ministrija visai piesardzīgi nākamgad prognozē gada inflācijas apjomu 5,9 procentu apmērā, ir pamats cerībām, ka arī nākamgad inflācijas rādītāji turpinās samazināties.

Minētais inflācijas līmenis pat visiem pieejamās mācību grāmatās, klasiskās ekonomikas mācību grāmatās, neskaitās ļoti augsts vai pat augsts inflācijas līmenis. Jā, tas ir paaugstināts inflācijas līmenis! Tam es varu piekrist. Taču tā ir problēma, ar kuru valdība ir strādājusi, un valdība noteikti ar to nodarbosies arī turpmāk.

Attiecībā uz nākamā gada valsts budžeta prioritātēm… ir jāsaka, ka arī tās ir visai ambiciozas. Neapšaubāmi, pati svarīgākā no tām ir sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošana, tāpēc valdība ir paredzējusi turpināt atalgojuma paaugstināšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs un līdzekļu pieaugumu sociālajās programmās.

Valdība ar sociālajiem partneriem ir vienojusies nākamgad palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 50 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem mēnesī. Bez tam ir paredzēts paaugstināt minimālo darba algu no 90 uz 120 latiem mēnesī, sākot no nākamā gada 1.janvāra.

Lai pašvaldībām kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu samazinājumu, kas radīsies šo likumu izmaiņas rezultātā, Ministru kabinets ir apņēmies nākamajā gadā pašvaldību budžetos pārskaitīt 79 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdzšinējo 75 procentu vietā, savukārt valsts budžetā 21 procentu no šiem ieņēmumiem.

Ar mērķi uzlabot maznodrošinātākās sabiedrības daļas dzīves līmeni un mazināt inflācijas ietekmi 69,3 miljoni latu papildus ir paredzēti vecuma pensiju izmaksu indeksācijai, ko plānots veikt divas reizes gadā.

Vērtējot valsts konsolidētā budžeta izdevumus ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, valdības piedāvātais atalgojuma palielinājums valsts sektorā strādājošajiem, salīdzinot ar šo gadu, sasniedz 176,4 miljonus latu, savukārt subsīdiju līmenis un sociālo pabalstu pieaugums sasniedz 342 miljonus latu. Šie skaitļi ir lieli, bet tie ir bezkaislīgi, un tie skaidrāk par visiem epitetiem un metaforām norāda uz ārkārtīgi stingru valdības apņemšanos celt iedzīvotāju dzīves līmeni Latvijā.

Tā kā cilvēki ir galvenā mūsu valsts bagātība, izglītība 2007.gada valsts budžeta projektā nevar būt… nevar nebūt prioritāte, un tieši tāpēc valdība nākamā gada budžetā ir paredzējusi ievērojamu finansējuma palielinājumu izglītībai un zinātnei. Ir paredzēts vairāk nekā 8 miljonus latu ieguldīt cilvēkkapitālā un izglītības infrastruktūrā. Vairāk nekā 5 miljoni latu papildus ir atvēlēti augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai. Savukārt vairāk nekā 4 miljonus latu valdība papildus ir paredzējusi ieguldīt profesionālās izglītības kvalitātes un atbilstības uzlabošanai atbilstoši darba tirgus prasībām.

Joprojām būtiska prioritāte valdībā ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana. Uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, tiek paredzēts izveidot efektīvi funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu,
tāpēc nākamā gada budžetā 68,8 miljoni latu papildus ir paredzēti veselības aprūpes jomai, tajā skaitā 40,8 miljoni latu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Savukārt 14 miljonus latu ir paredzēts novirzīt medikamentu apmaksāšanai iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm. Tās patiešām ir ievērojamas summas.

Valdība 2007.gada valsts budžetā ir iecerējusi turpināt dzīvokļu jautājumu risināšanu pašvaldībās, šim mērķim paredzot papildu finansējumu 7 miljonu latu apmērā. Valdība ir arī paredzējusi, ka 2007.gada valsts budžeta grozījumu izstrādes laikā jautājums par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām dzīvokļu jautājuma risināšanai tiks uzskatīts par prioritāru.

Nemainīga prioritāte valdībai ir programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, kuras realizācijai nākamā gada budžetā papildus ir paredzēti 80,4 miljoni latu, tādējādi nodrošinot šai programmai finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

2007.gada valsts budžetā valdība turpinās risināt samilzušās problēmas iekšlietu sistēmā, tāpēc valsts budžetā vairāk nekā 36,5 miljoni latu ir atvēlēti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm tālākam darba samaksas palielinājumam, pabalstu un kompensāciju izmaksai, savukārt 4,2 miljoni latu papildus ir paredzēti transportlīdzekļu nomas izdevumu segšanai.

Arī 2007.gada budžetā valdība turpina tieslietu sistēmas pilnveidošanu, papildus Tieslietu ministrijai atvēlot 19,4 miljonus latu, to skaitā 4,7 miljoni latu ir paredzēti tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielinājumam, bet 3,6 miljoni latu papildus ir paredzēti Ieslodzījuma vietu pārvaldei Latvijas cietumu slimnīcas izveidei Olainē.

Nākamā gada budžetā valdība turpina papildus sakārtot arī infrastruktūru un transporta sistēmu Latvijā. Jau pieminētie 13,2 miljoni latu papildus ir paredzēti Valsts autoceļu fondam sakarā ar akcīzes nodokļa naftas produktiem precizēto ieņēmuma prognozi. Savukārt valsts pasūtītajiem pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir paredzēts papildus izlietot 3,2 miljonus latu, bet iecerei un dotācijai pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem nākamā gada budžetā papildus ir iecerēts izlietot 4,1 miljonu latu.

Nozīmīgus papildu līdzekļus nākamā gada budžetā valdība ir paredzējusi kultūrai – gandrīz 18 miljonus latu, to skaitā 3,3 miljonus – skatuves mākslinieku atalgojuma palielināšanai, bet 4 miljoni latu ir iecerēti Mežaparka estrādes rekonstrukcijai un Dziesmu un deju svētku nodrošināšanai. Lielas summas tiks tērētas arī kultūrvides sakārtošanai un investīcijām kultūras sektorā.

Jāteic, es esmu dzirdējis atziņas, ka kultūra, it īpaši tās lielie projekti, it kā tiekot finansēti pārāk dāsni, taču šodien mēs vairs nevaram atļauties domāt tik provinciāli, un valdība saprot, ka kvalitatīva kultūras dzīve un infrastruktūra diemžēl prasa lielus līdzekļus. Valdība savu iespēju robežās ir atbalstījusi vairākas programmas kultūrā, un es esmu pārliecināts, ka par šodien padarīto kultūras jomā būs gandarītas arī nākamās paaudzes, jo cilvēku kvalitatīvu dzīvi nevar iedomāties bez kvalitatīvas kultūras dzīves pieejamības.

Lai ietaupītu jūsu dārgo laiku, godājamie Saeimas deputāti, es detalizētāk nerunāšu par finansiāli mazāk ietilpīgām, taču sociāli ne mazāk svarīgām programmām, kuras valdība iecerējusi realizēt ar nākamā gada valsts budžetu. Un šis projekts ir jūsu priekšā. Ar katru no tām jums ir iespēja iepazīties pašiem.

Esmu pārliecināts, ka valdība šobrīd ir veiksmīgi atradusi zelta vidusceļu starp Latvijas tautsaimniecības straujo attīstību un valdības iespējām budžeta ietvaros realizēt vairākas valstiski būtiskas sociālās programmas, kā arī veikt algu paaugstināšanu daudzos sektoros, tāpēc valdības vārdā es aicinu jūs, cienījamie Saeimas deputāti, atbalstīt šo 2007.gada valsts budžeta projektu un ar augstu atbildības izjūtu izturēties pret šajā dokumentā paredzētajām iespējām mūsu valsts attīstībai.

Un nobeigumā vēl maza atkāpe. Atbildot Repšes kungam, es runāšu par polemiku, kas šodien notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Valsts budžetu tiešām nosaka finansiālais deficīts, un šodien mēs runājam par Valsts budžeta likumu. Jūsu norādītā summa ir korekta, bet tas ir iespējamais aizdevums pašvaldībām. Mēs jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējām par to, ka līdzīga politika, veidojot valsts budžetu, bija arī tajā laikā, kad “Jaunais laiks” bija valdības sastāvā. Un arī mēs secinājām, ka Repšes kunga vadītās valdības laikā varbūt bija līdzīga problēma, bet tas nenozīmē, ka šī polemika nav jāturpina. Es jums šajā ziņā piekrītu. Taču, ja mēs esam apņēmušies ar 2008.gadu sākt vidēja termiņa budžeta plānošanu, tad es aicinātu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju šo polemiku turpināt, kad mēs veidosim vidēja termiņa budžetu.

Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ar nepacietību gaidīju finanšu ministra uzstāšanos, un paldies Spurdziņa kungam par sniegtajiem skaidrojumiem. Diemžēl šie skaidrojumi nebija par tām problēmām, kuras deputāti izrunāja šajā plašajā diskusijā. Man diemžēl vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, kādēļ mēs rēķinām, ka finanšu deficīts ir 1,4 procenti, ja inflācijas riskus rada fiskālais deficīts 1,8 procentu apmērā. Tāpēc es diemžēl nevaru piekrist Pētersones kundzes teiktajam, ka budžeta deficīts šajā gadā samazinās. Diemžēl absolūtajos skaitļos tas pieaug.

Otrkārt. Es ļoti cerēju sagaidīt no finanšu ministra atbildi tai analīzei, ko deva Repšes kungs un citi kolēģi, runādami par trīs faktoru kopsakarību – par straujajiem inflācijas tempiem, par ekonomiskās attīstības straujo tempu un par budžeta deficītu. Diemžēl Spurdziņa kungs analizēja katru no tiem tikai atsevišķi, jo mēs ļoti labi saprotam, ka tieši šo trīs faktoru mijiedarbība un kopsakarība ir tā, kas rada riskus valsts attīstībai.

Par Māstrihtas kritērijiem. Jā, protams, ja mēs runājam par budžeta deficītu – nu lai tas būtu kaut vai 1,8 procenti –, tas ietilpst Māstrihtas kritēriju robežās, bet diemžēl, Spurdziņa kungs, ne jau tā ir mūsu lielākā problēma. Diemžēl inflācija nu nekādi neietilpst Māstrihtas kritēriju noteiktajās robežās, un līdz ar to jums kā finanšu ministram vajadzētu nopietni rūpēties par to, lai Latvija pievienotos eirozonai, kas diemžēl, pastāvot šādai ekonomiskajai un finanšu politikai, diez vai ir iespējams. Tāpēc es ļoti cerēju no jums sagaidīt kopsakarību analīzi, nevis atsevišķu skaitļu izcelšanu.

Spurdziņa kungs, runājot par valsts attīstību, par investīciju cilvēkos, man ļoti šķiet, ka jūsu pārteikšanās, ka izglītība nevar būt prioritāte Kalvīša valdībai, laikam bija vietā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs tikko uzklausījām finanšu ministru Spurdziņa kungu. Viņš nosauca ļoti skaistus ciparus, bet tajā pašā laikā, ja mēs skatām budžetu, mēs redzam, ka, lai gan pieaugums budžetā ir diezgan ievērojams, par labklājību runas šajā budžetā nav, jo vislielāko finansējuma pieaugumu atkal ir saņēmusi armija, bet vismazāko –veselība un labklājība. To jūs varat liecināt no šīs tribīnes.

Un otrs. Mēs redzam, ka ne visi – ne paši nabagākie reģioni – atkal saņem kaut kādas ievērojamas dotācijas. Nu, teiksim, – un par ko jau tika runāts, – tāda ir Ventspils, kam piešķirti 2 miljoni. Un šodien pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes es arī sapratu to iemeslu, kāpēc tas tā notiek.

Pirmais iemesls – Tautas partija pilda savus solījumus.

Un otrais iemesls – valdošā koalīcija ir “pagriezusies pret Ventspili ar seju”. Un tad es sapratu, ar kādu ķermeņa daļu tā ir pagriezusies pret Latgali. Es arī sapratu, ka Latgale būs pabērna lomā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Artis Kampars, otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Spurdziņa kungs! Paldies par jūsu runu! Es ļoti konkrēti, ļoti precīzi trīs atbildes gribētu no jums kā no finanšu ministra saņemt.

Pirmais jautājums ir šāds: kas konkrēti, kādi priekšlikumi no valdības puses ir šajā budžeta projektā, lai samazinātu tekošā konta deficītu?

Otrais jautājums ir šāds: kādi konkrēti priekšlikumi un darbības ir valdības arsenālā tieši šajā budžeta projektā, lai palielinātu un uzlabotu Latvijas valsts uzņēmumu eksportspēju? Viens no jūsu, Tautas partijas, galvenajiem priekšnoteikumiem ir ražošana un eksports.

Un trešais jautājums: kādi ir konkrētie priekšlikumi un kādas ir konkrētās likumdošanas izmaiņas tieši nodokļu un citā jums pieejamā politikā, lai tomēr mazinātu inflāciju?

Lūdzu jūsu atbildi!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies dāmas un kungi! Paldies, Kariņa kungs! Paldies, Repšes kungs! Paldies visiem, kuri piedalījās debatēs. Paldies jums, Kampara kungs, Rugātes kundze un visi pārējie!

Protams, ja valdība tādā tempā, lai pieņemtu līdz 1.janvārim, stāda budžetu, tad ir problēmas. Tās jūs profesionāli uzrādījāt, un jūs uzrādījāt tās arī detaļās, teiksim, kā par ceļiem to ierosināja Zaķa kungs un visi pārējie.

Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs ārkārtīgi īss, visus racionālos priekšlikumus, kopīgi strādājot, mēs varēsim risināt arī ar komisijas priekšlikumiem. Racionālos, nevis politiskos priekšlikumus!

Tāpat es komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt budžetu un visu budžeta likumdošanas paketi kopumā pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektiem tādā secībā, kādā tie bija iesniegti mums izskatīšanai!

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Medību likumā”. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

K.Leiškalns.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es Saeimai lūdzu noteikt 7.decembri, līdz pulksten 17.00,un izskatīt otrajā lasījumā 2006.gada 19.decembrī Saeimas ārkārtas sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Ir!”) Ir? Jā, lūdzu ieslēgt mikrofonu Krišjānim Kariņam!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, paldies! Es domāju, ka Leiškalna kungs jau diezgan precīzi pateica, ka tas… Es tā sapratu, ka tik īss laiks, kādā cenšamies tagad budžetu izskatīt un pieņemt… ka tas tiešām nav normāli. Valsts necietīs no tā, ja mēs savu darbu izdarīsi labi. Šīs nav ātrumsacīkstes. Es domāju, ka mums vajadzētu deputātiem vismaz nedēļu laika iedot. Mēs taču tikai vakar saņēmām…

Sēdes vadītājs.

Dodiet…

A.K.Kariņš.

Viena nedēļa – 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Citu priekšlikumu nav.

Godātie kolēģi! Mums vispirms ir jābalso par tālāko datumu. Tātad vispirms balsosim par 14.decembri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 57,
atturas – nav. Tātad 7.decembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 7.decembris pulksten 17.00. Un izskatīšana – 19.decembrī. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Meža likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 32,
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šā gada 7.decembris, līdz pulksten 17.00. Otrais lasījums – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Citi priekšlikumi ir? Lūdzu, ieslēdziet Krišjānim Kariņam mikrofonu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Mums ir vispirms jābalso par tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 59, atturas – 1. Tātad šis priekšlikums ir noraidīts. Paliek 7.decembris un 19.decembris.

Izskatām nākamo. Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 34, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns.

Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 7.decembrim pulksten 17.00 un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 14.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 59, atturas – nav. Šis priekšlikums nav akceptēts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām nākamo. Likumprojekts “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.decembris, pulksten piecos pēcpusdienā. Likumprojekta otrais lasījums – 19.decembrī šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Ir citi priekšlikumi? Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsojam par tālāko vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14.decembri. Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 58, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7.decembris un 19.decembris.

Izskatām nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 35, atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts apstiprināts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 7.decembrim, līdz pulksten 17.00. Likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Ir citi priekšlikumi? Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsojam par tālāko datumu – 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts, tātad paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām nākamo… (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Pārtraukums! Mums trijos paredzēts pārtraukums. Pēc pusotras stundas mums pienākas pārtraukums!”) Godātie kolēģi, ir paredzēts patlaban pārtraukums, bet mēs esam saņēmuši deputātu Kučinska, Lagzdiņa, Rubeža, Porieša un citu deputātu priekšlikumu: “Lūdzu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtībā esošie jautājumi.” Mums ir jābalso par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par to, ka sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 27, atturas – 1. Tātad darbu turpinām bez pārtraukuma.

Godātie kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Mums jābalso par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 7.decembrim pulksten 17.00, likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Aicinu uz saprātu – ierosinu noteikt par termiņu 14.decembri. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vispirms jābalso par tālāko. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsojam par 14.decembri. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 59, atturas – nav. Tātad paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām nākamo likumprojektu šajā paketē – “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 34, atturas – nav. Tātad pirmajā lasījumā likumprojekts apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns.

Šā gada 7.decembris, pulksten 17.00. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Vienu stundu pieliec! Līdz 18.00!”) Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsojam par tālāko. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 14.decembri! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 58, atturas – nav. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām nākamo paketes likumprojektu – “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Termiņš – pulksten pieci pēc pusdienas, šodien. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Es iesaku iesniegt līdz šā paša gada, 2006.gada, decembra 14.dienai. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Balsojam par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 14.decembri. Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad – 7. un 19.decembris.

Izskatām paketes nākamo likumprojektu. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Termiņš pulksten piecos pēcpusdienā šodien. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījuma – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Nākamais priekšlikums. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kas lēni nāk, tas labi nāk. Termiņš – 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Mums ir vēl viens priekšlikums. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Būdams gados pats vecākais deputāts, es atļaušos divreiz jaunāko deputātu Krišjāni Kariņu pamācīt ar skaistu amerikāņu izteicienu…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos…

V.Lācis.

Tas par procedūru būs, par procedūru! Tieši par procedūru! Ja jūs kādreiz pazaudējat naudu, jūs varat atkal nopelnīt to ātri, bet, ja jūs pazaudējat laiku, tas nekad vairs nenāk atpakaļ. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Mums vispirms jābalso par 14.decembri, jo tas ir tālākais datums. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 56, atturas – 1. Šis datums nav atbalstīts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.

Nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Patentu likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Termiņš – 7.decembris, līdz pulksten 17.00. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles: “Nav! Ir!”) Ir deputātam Krišjānim Kariņam cits priekšlikums.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Šā gada 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 57, atturas – 1. Šis datums nav atbalstīts. Tātad paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām paketes nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

K.Leiškalns.

Priekšlikumi būtu iesniedzami šodien līdz pulksten pieciem, un likumprojekta izskatīšana būtu veicama 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz te ākstīties!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi, tautas labā patērēto laiku nedrīkstam skaitīt! 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsosim par tālāko piedāvāto termiņu, tātad 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 55, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām paketes nākamo likumprojektu – “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Priekšlikumi iesniedzami šodien līdz pulksten pieciem, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 58, atturas – nav. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatām paketes nākamo likumprojektu – “Par elektroenerģijas nodokli”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Priekšlikumi iesniedzami līdz pulksten 17.00 šodien, un likumprojekta izskatīšana – 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Pēc nedēļas – 14.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 14.decembri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 57, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim paketes nākamo likumprojektu – “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Komisija lūdz noteikt šādu termiņu: priekšlikumi iesniedzami līdz 7.decembrim, pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā veicama 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Cits priekšlikums ir deputātam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par tālāko termiņu – par 24.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 57, atturas – nav. Tātad paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šodien līdz pulksten 17.00. Un likumprojekta izskatīšanu varētu noteikt 19.decembrī šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Krišjānim Kariņam ir cits priekšlikums.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumus iesniegt līdz nākamajai ceturtdienai – 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šā gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – šā gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šā gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – šā gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

7.decembrī līdz pieciem pēcpusdienā. Izskatīšana otrajā lasījumā – 2006.gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Cits priekšlikums ir Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! (No zāles: “Debates!”) Debates nav iespējamas… (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kāpēc nav?”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šodien līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – šā gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Ir citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Izglītības likums ir ļoti nopietns dokuments, tāpēc iesaku iesniegt priekšlikumus līdz nākamajai ceturtdienai – 14.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim paketes nākamo likumprojektu – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 31, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

2006.gada 7.decembris pulksten 17.00. Izskatīšana – šā gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vārds Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsosim par tālāko termiņu – 14.decembris. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57,
atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 27, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

2006.gada 7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – 2006.gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim paketes nākamo jautājumu – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 31, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šogad 7.decembrī līdz pulksten 17.00. Izskatīšana 19.decembrī – arī šogad.

Sēdes vadītājs.

Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Kolēģi, termiņš ir 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par tālāko termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šodien, 7.decembrī, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana šogad, 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 36, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šodien līdz pulksten pieciem pēcpusdienā. Izskatīšana – šogad 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pēc nedēļas – 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

7.decembris līdz pulksten 17.00. Izskatīšana – 19.decembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Es tomēr iesaku 14.decembri.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

7.decembris, pulksten pieci pēcpusdienā. Izskatīšana – 19.decembrī, šogad.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par termiņu – 14.decembris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7. un 19.decembris.

Izskatīsim nākamo paketes jautājumu – likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns.

Šodien līdz pulksten pieciem pēcpusdienā. Likumprojekta izskatīšana – 2006.gada 19.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Krišjānim Kariņam!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi! 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par tālāko termiņu – 14.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 56, atturas – nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Paliek 7.decembris pulksten 17.00 un 19.decembris.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo sadaļu. Tagad pāriesim pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Godātie kolēģi! Deputāti Krastiņš, Laicāns, Klementjevs, Orlovs un citi ir sagatavojuši Saeimas lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Viņi piedāvā apstiprināt Māri Krastiņu par šīs organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības nākamo jautājumu – lēmuma projektu “Par Oskara Galandera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja bijušā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda ieteikumu – iecelt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatā Oskaru Galanderu. Komisija uzklausīja tiesas administrācijas pārstāvjus, izlasīja arī iesniegtos raksturojumus, un komisijai bija vairāki jautājumi. Tā rezultātā balsojumā pieci komisijas locekļi atbalstīja šā lēmuma projekta pieņemšanu, savukārt pieci atturējās. Šādā situācijā Kārtības rullis noteic atkārtotu balsošanu, un rezultātā pieci deputāti atkal balsoja “par”, bet pieci atturējās.

Līdz ar to šis lēmuma projekts komisijā netika atbalstīts, taču galīgais lēmums ir jāpieņem Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Arī Kalvīša vadītās valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka mēs stiprināsim tiesisku valsti, un tas ir normāli, labi un pareizi, jo tiesiska valsts un tiesiskums ir katras demokrātiskas valsts stūrakmens.

Diemžēl mūsu valstī ar šo “stūrakmeni” pēdējos gados ir gājis dažādi: to ir tricinājuši gan dažādi nesaprotami un sabiedrībai neizskaidroti tiesas spriedumi, gan pašas sistēmas attīrīšanās no ne visai pozitīvu popularitāti un slavu ieguvušiem tiesnešiem.

Lai mēs varētu runāt par stipru tiesu varu, pirmām kārtām viens no pirmajiem un svarīgākajiem principiem ir tiesnešu atlase. Un pēdējā laikā tika runāts… iepriekšējais tieslietu ministrs pat kritizēja, ka tā ir pārāk barga. Bet vai mēs varam runāt par pārāk bargu atlasi, ja mēs runājam, ka mēs izvēlamies tiesnesi – cilvēku, kas pēc tam lems citu cilvēku likteņus visu atlikušo mūžu? Ne velti Valsts prezidente, uzrunājot mūs pirmajā Saeimas sēdē, teica, ka tas mums ir ļoti atbildīgs uzdevums – izvēlēties tiesnešus.

Es aicinu ikvienu šajā zālē sēdošo atcerēties un apzināties to, ka balsošana par tiesnešiem nav vienkārša koalīcijas saskaņota “pogas nospiešana”. Mēs izvēlamies cilvēku, kas lems turpmāk cilvēku likteņus. Par cilvēku, par kuru mums jābalso šodien, atzinumā bija rakstīts: “Stažēšanās laikā darba disciplīnu neievēroja un par savu prombūtni nevienu neinformēja.” Uz jautājumu, vai ir tiesu sistēmā problēmas ar korupciju, kandidāts atbildēja: “Kādas muļķības, tas ir tikai dažu preses izdevumu, kas vēlas pacelt savu reitingu, izdomājums!” Man izraisa bažas šādas atbildes un šādi ieraksti šajās rekomendācijās. Es uzskatu, ka mēs esam sabiedrības pārstāvji – mēs strādājam sabiedrības interesēs, un mums ir jābūt pārliecinātiem, ka cilvēks, kuru mēs apstiprinām par tiesnesi, strādās sabiedrības interesēs.

Šajā gadījumā šaubas ir iztulkojamas par labu sabiedrībai, nevis par labu tiesneša amata kandidātam. Cilvēkam ir spīdošs CV, un viņš droši vien var izdarīt kaut ko labu savā profesijā kā jurists. Taču es uzskatu, ka cilvēku, par kuru ir tādas šaubas, nedrīkstam apstiprināt par tiesnesi.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Balsosim par Oskara Galandera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – 20. Lēmums pieņemts.

Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (frakcija TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nākamais ir lēmuma projekts “Par Renātes Krasovskas iecelšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija vienprātīgi, ar 10 balsīm “par”, atbalstīja šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par lēmuma projektu “Par Renātes Krasovskas iecelšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs (frakcija TB/LNNK).

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Elitas Stivriņas ievēlēšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija vienprātīgi, 10 deputātiem balsojot “par”, nevienam nebalsojot “pret” un nevienam neatturoties, atbalstīja Elitas Stivriņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par Elitas Stivriņas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāizskata nākamā darba kārtības
sadaļa – “Priekšlikumi par 8.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”…

Jā, es atvainojos! Mēs esam mainījuši darba kārtību – esam iekļāvuši šajā sadaļā arī lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Godātie kolēģi! Tā kā mums ir iesniegts lēmuma projekts ar vairākiem kandidātiem, mums ir jābalso par katru kandidātu atsevišķi.

Tātad pirmais ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputātu Vitāliju Aizbaltu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vitālija Aizbalta iekļaušanu Centrālajā zemes komisijā. Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputātu Oļegu Deņisovu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputātu Uldi Ivaru Gravu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputātu Jāni Klaužu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputātu Gunāru Laicānu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli deputāti Ligitu Silaraupu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un ir priekšlikums apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli arī deputātu Staņislavu Šķesteru. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tātad Centrālās zemes komisijas locekļi ir apstiprināti.

Tagad mums ir jāapstiprina Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs. Mēs esam saņēmuši priekšlikumu apstiprināt par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju deputātu Staņislavu Šķesteru.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Staņislava Šķestera apstiprināšanu par komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju apstiprināts deputāts Staņislavs Šķesters. Paldies.

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Priekšlikumi par 8.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Esam saņēmuši deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva un citu deputātu priekšlikumu – 9.Saeimā izskatīt likumprojektu “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”, kura izskatīšana netika pabeigta 8.Saeimā. Ir tātad saņemts priekšlikums turpināt 9.Saeimā šā likumprojekta izskatīšanu.

Ir jāatklāj debates.

Debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu paskaidrot, kāpēc PCTVL frakcija ierosina turpināt šā ārkārtīgi svarīgā likumprojekta izskatīšanu.

Pirmkārt. Situācijas raksturojums. Latvijā laikā no 1992.gada līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamo māju ar 78 046 dzīvokļiem. Kopumā tie ir 3,6 miljoni kvadrātmetru jeb 8 procenti no valsts kopējā mājokļu skaita. Interesanti, ka namīpašnieku ir mazāk nekā 0,1 procents Latvijas iedzīvotāju, bet dzīvo denacionalizētajos namos 30 reižu vairāk cilvēku jeb aptuveni 3 procenti Latvijas iedzīvotāju – tātad apmēram 70 tūkstoši cilvēku. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu īres maksa denacionalizētajos namos netiks ar 2007.gada 1.janvāri ierobežota ar normatīvajiem aktiem. Tātad ir runa par desmitiem tūkstošu cilvēku likteni, taču līdz īres griestu pilnai atcelšanai atlikušas tikai 24 dienas. Valsts nozīmes pilsētās atrodas 63 529 jeb 81 procents no visiem denacionalizētajiem dzīvokļiem. Īpaši draudošs stāvoklis ir Rīgā, kur atrodas 4215 dzīvojamās mājas ar 50 691 dzīvokli jeb 40,8 procenti no denacionalizētajām mājām un 65 procenti no denacionalizētajiem dzīvokļiem.

Situācija ir sarežģīta arī Jūrmalā, kur atrodas 1526 dzīvojamās mājas, un Liepājā, kur ir 700 dzīvojamās mājas.

Otrkārt. Par likumprojekta būtību. Likumprojekts paredz kompensēt īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamajā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, nevienlīdzīgo stāvokli, kādā šie īrnieki ir salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā. Likumprojekts turklāt paredz īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanās un izlikšanas gadījumā. Likumprojekts paredz uzdot pašvaldībām pienākumu piešķirt denacionalizēto namu īrniekiem īpašu statusu un aprēķināt kompensācijas apmēru saskaņā gan ar īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtību, gan arī saskaņā ar starpību starp pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un denacionalizēto namu īres maksu. Kompensācija izmaksājama no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi 10 gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža. Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā.
Pēc īrnieka statusa piešķiršanas pašvaldība pārņem no viņa dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā.

Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā savu īres maksas daļu, pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts, kā te paredzēts, sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām īres maksas dzēšanai.

Treškārt. Par likumprojekta likteni. Kā jūs zināt, PCTVL frakcija iesniedza Saeimai šo likumprojektu vēl šā gada 8.jūnijā saskaņā ar Latvijas Māju īrnieku asociācijas konferences pieprasījumu. Likumprojekts tika komisijām nodots ar nelielu balsu pārsvaru: “par” ir nobalsojis 41 Saeimas deputāts.

Tautas partijas pārstāvji, mūsuprāt, apzināti bremzēja likumprojekta tālāku virzību atbildīgajā komisijā. Pirmajā lasījumā Saeima ir izskatījusi šo likumprojektu tikai pēc vēlēšanām – 12.oktobrī, kad jau vairs nebija nekādas nepieciešamības izmantot populismu. “Par” ir nobalsojuši nu jau 47 deputāti jeb gandrīz puse no visiem tautas kalpiem. Tie bija (neskaitot PCTVL frakciju) visi frakciju “Jaunais laiks” un “Saskaņas Centrs” deputāti, kā arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti. Turklāt bija arī netiešs TB/LNNK frakcijas deputātu atbalsts – viņi nepiedalījās balsošanā.

9.Saeimā šie denacionalizēto namu īrniekiem labvēlīgie un, es ceru, politiski atbildīgie politiskie spēki ir pārstāvēti ar kopskaitā piecdesmit deviņiem deputātiem jeb veido pārliecinošu Saeimas vairākumu (protams, ja jūs, godātie deputāti, neesat mainījuši savu politisko krāsu kā zaķi ziemas sezonā).

Likumprojekta tālāka izskatīšana Saeimā nav nekādā pretrunā ar Kalvīša kunga jaunās valdības stratēģiju, jo Valdības deklarācijā ir skaidri teikts: “Kopā ar pašvaldībām risināsim denacionalizēto namu īrnieku problēmas.”

Lūdzu, risināsim!

Godātie deputāti! Mēs gribam vēlreiz mēģināt pievērst jūsu uzmanību iespējamai sociālajai katastrofai, kas neizbēgami iestāsies Latvijā 2007.gadā. Kopš likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” pieņemšanas brīža, kopš tā brīža, kad tika pieņemti šie likumi, ir izpildīti visi tie šo likumu panti, kuri skar namīpašniekus, bet nav izpildīts neviens (atkārtoju – neviens!), kas ir vērsts uz to cilvēku mājokļa jautājumu atrisināšanu, kuri pret savu gribu kļuvuši par namīpašnieku ķīlniekiem.

Ik gadu īrnieku stāvoklis tika pasliktināts. Šo ģimeņu materiālais stāvoklis ir strauji krities. Jau pašlaik viņi ir spiesti maksāt piecas, septiņas reizes vairāk nekā municipālo māju iedzīvotāji. Pēc 2007.gada 1.janvāra šis skaitlis pieaugs 10 reizes. Vairākumam no viņiem algas un pensijas, kas bieži vien nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus samaksāt īri, un pēc tiesu lēmumiem Latvijas ielas, it sevišķi Rīgas ielas, piepildīsies ar desmitiem tūkstošu bezpajumtnieku. 21.gadsimtā Eiropas centrā, Eiropas Savienības valstī, plaukst dzimtbūšana! Saimnieku māju iedzīvotāji ir pilnīgi beztiesiski namīpašnieku patvaļas, patvarības priekšā. Daudzi jau gadiem ilgi dzīvo bez pamatērtībām – ūdens, kanalizācijas, apkures un elektrības. Netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 95.pants (kā jums ir zināms, tur ir rakstīts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu un ka spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta) un 96.pants, kur ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija – lūk, tāda būs Latvijas nākotne, ja mēs tagad nekavējoties neveiksim vajadzīgos pasākumus, nepieņemsim pirmajā lasījumā šo ārkārtīgi svarīgo likumprojektu, lai aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus un viņiem palīdzētu, un neatrisināsim šo cilvēku, tātad mūsu valsts, problēmas.

Ir palicis pārāk maz laika līdz kritiskajam punktam, un ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu un nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai!

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 2004.gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Saeima uzlika par pienākumu Ministru kabinetam pēc iespējas īsākos termiņos pieņemt virkni normatīvo aktu, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto namu iedzīvotāju stāvokli, – proti, līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā.

Diemžēl vēl līdz pat šim brīdim nekādas sakarīgas programmas, izņemot atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, nav. Un acīmredzot nebūs! Tieši valdības bezdarbības dēļ programmas vietā ir gadījies apspriežamais likumprojekts. Protams, ir redzami atsevišķi likumprojekta trūkumi, tomēr varu apgalvot, ka visas likumprojekta pamatnostādnes ir reālas un izpildāmas.

Teiksim, īrnieka statusa piešķiršana, kas paredzēta likumprojekta 3.pantā. Saskaņā ar likumprojektu tas ir pašvaldības pienākums. Kā precedentu var minēt privatizācijas sertifikātu izdošanu, kas bija nesamērīgi liela mēroga akcija, kā arī politiski represēto statusa piešķiršanu, kas arī bija uzticēta tieši pašvaldībām. Gan politiski represēto skaits, gan viņu liktenis ir ļoti tuvi gan denacionalizēto namu īrnieku skaitam, gan liktenim.

Skatīsim likumprojekta 6.pantu – “Pašvaldības kompetence īrnieku tiesību aizsardzības jomā”. “Pēc īrnieka statusa piešķiršanas vietējā pašvaldība pārņem viņa no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksā īres maksas daļu. Pārējo daļu apmaksā pašvaldība no sava budžeta. Valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām, kas paredzētas īres maksas dzēšanai.”

Praktiski tie ir Rīgas pašvaldības iesniegtie formulējumi, kas iekļauti vēl septembrī piedāvātajos grozījumos likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Piemēram, ja ierosināta civillieta par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu un viena no pusēm ir maznodrošināta persona, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īres maksas noteikšanu. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties lietā kā trešajai personai.

Šo iespēju, ka pašvaldība var veikt šādu pārstāvēšanas funkciju, mēs gribam, tā teikt, izplatīt ne tikai uz maznodrošinātajiem, bet uz visiem privāto namu īrniekiem.

Un cits līdzīgs mūsu priekšlikums ir šāds. Pašvaldībai ir tiesības domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā vienoties ar denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājas īpašnieku un dzīvojamās telpas īrnieku, kurš šo dzīvojamo telpu lietojis jau līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, par izīrētās dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, saglabājot īrnieka tiesības arī turpmāk lietot attiecīgo telpu un reģistrējot nomas līgumu zemesgrāmatā.

Interesanti, ka mūsu frakcija šo priekšlikumu iesniedza jau 8.Saeimai tās pilnvaru laikā pēdējā dienā. Toreiz “par” nobalsoja 41 deputāts, bet atturējās 36 deputāti, un likumprojekts tika nodots komisijām. Diemžēl Saeimas kārtības rullis šajā gadījumā neparedz likumprojekta izskatīšanas turpināšanu, bet mēs, atbalstot apspriežamo likumprojektu, droši varam turpināt skatīt pašu šo ideju.

Aicinu turpināt konstruktīvu darbu un nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu nolasīt Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas vēstuli jums, godātie kolēģi!

“Godātie deputāti! Šodien jūs izšķirat desmitiem tūkstošu denacionalizēto namu īrnieku likteni. Stāvoklis, kurā nonāca šie cilvēki gadiem ilgās valdības bezdarbības dēļ, ir gluži katastrofāls. Denacionalizēto namu iedzīvotāji piespiedu kārtā, nevis brīvprātīgi kļuva par īpašu cilvēku
kategoriju – par pilnīgi beztiesīgiem cilvēkiem, kuriem uzlikts par pienākumu uzturēt par saviem līdzekļiem namīpašniekus un viņu mājas.

Daudzi jau priekšlaicīgi aizgājuši viņpasaulē, tā arī nesagaidījuši no valsts savas dzīvokļu problēmas taisnīgu risinājumu. Īres maksas apmērs, ko namīpašnieki piedāvā, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, bieži vien nav adekvāts un neatbilst mājokļa sanitāri tehniskajam stāvoklim.

Bez tam jebkāda īres maksas paaugstināšana daudzkārt palielinās uz ielas izmetamo cilvēku skaitu, jo vairumam algas un pensijas, kas nesasniedz pat iztikas minimumu, neļaus apmaksāt īri. Bezpajumtnieki, pašnāvības, slimības un depresija – lūk, kas sagaida valsti pēc 2007.gada 1.janvāra!

Mēs uzskatām, ka šī situācija neatbilst civilizētas demokrātiskas sabiedrības normām un Eiropas Savienības standartiem.

Mēs ceram, ka jūs neaizmirsāt savus priekšvēlēšanu solījumus.”

Tagad citāti no partiju programmām.

Apvienība “Saskaņas Centrs”: “Problēmas atrisināšanai denacionalizēto māju īrniekiem nepieciešams pielietot komplekso risinājumu, kas ņem vērā īrnieku nepieciešamības un iespējas. Atbildība par risinājuma realizāciju jāuzņemas ne tikai pašvaldībai, bet, pirmkārt, Saeimai un valdībai.”

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”: “Valstij ir jāgarantē tiesības uz mājokli visiem denacionalizēto māju īrniekiem, kuri ir dzīvojuši šajos namos pirms denacionalizācijas. Denacionalizēto māju īrniekiem valsts nedeva iespēju līdzvērtīgi citiem valsts iedzīvotājiem iegādāties īpašumā dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja līdz mājas denacionalizācijai, tāpēc tieši valstij ir jāuzņemas pienākums risināt šo cilvēku mājokļa problēmas.”

Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”: “Mēs atzīstam cilvēku pamattiesību vienlīdzību neatkarīgi no viņu dzimuma, tautas, rases, reliģiskās un politiskās pārliecības, vecuma, sociālā un veselības stāvokļa. Mēs izprotam vienlīdzību kā pamatu cieņai pret citu cilvēku tiesībām, un šī cieņa raksturo cilvēka personiskās brīvības pakāpi. Ģimenes ar bērniem un invalīdu, maznodrošināto, vientuļo pensionāru aizsardzība pret izlikšanu no mājokļa, neierādot līdzvērtīgu dzīvojamo platību.”

Tautas partija (sadaļa “Mājoklis”): “Mājoklis ir nozīmīgs cilvēka darbības un pat eksistences faktors. Tas ir arī viens no tautas labklājības rādītājiem. Mājokļa pieejamība un nodrošinājums ir būtisks darbaspēka piesaistes, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas aspekts. Vienlaikus mājoklis kļūst arī par privāto darbavietu ar brīvu darba laiku plašam darbinieku lokam.”

Partija “Jaunais laiks”: “Mājokļa politika ir rast ilgtermiņa risinājumus, atbalstot jaunās ģimenes, nodrošinot reālu virzību denacionalizēto namu īrnieku jautājumā, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kāda radīta tuvredzīgas, nepārdomātas nekustamā īpašuma denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā.”

Kungi deputāti! Denacionalizēto namu īrnieki ir tādi paši cilvēki kā jūs, un viņiem ir tādas pašas Latvijas likumā garantētas tiesības – tiesības uz pašu mājokli, ar ko rīkoties pēc sava ieskata. Cilvēkiem ir jābūt iespējai droši skatīties nākotnē, nevis aizmigt, baidoties no tiesām un izlikšanām, kas viņus sagaida. Šodien lemjat ne tikai jūs, bet arī jūsu sirdsapziņa. Ieklausieties tajā un padomājiet, vai spēsiet turpmāk atklāti un tieši skatīties vēlētājiem acīs! Tā bija vēstule jums, godātie kolēģi! Un tiešām padomājiet: ja jūs šodien balsosiet “pret”, nepiedāvādami kādu citu normālu risinājumu, tad kā jūs varēsiet skatīties šiem cilvēkiem acīs?

Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņēmām valsts budžetu, bet tie līdzekļi, kuri šim mērķim ir piešķirti nākamā gada budžetā, ir ļoti neliela summa, kas neļaus atrisināt šo problēmu līdz galam.

Varbūt atgādināšu, kādā veidā likumdevēji ir mēģinājuši atrisināt šo problēmu. Tātad Augstākā padome, pieņemot likumu par īpašumu denacionalizāciju, nepieņēma nekādas garantijas, nekādas programmas tiem cilvēkiem, kuri ir palikuši šajos dzīvokļos. Arī 5.Saeimā nebija neviena likumprojekta, kurš aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus. 6.Saeimā – neviena likumprojekta vai programmas, kas aizstāvētu denacionalizēto namu īrniekus. 7.Saeimā tika izdarīti grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un ir noteikts, ka īres griesti tiks atbrīvoti. Tātad neviens santīms netika iedalīts šo jautājumu risināšanai. Izņēmums ir tikai šis pēdējais gads, kad šā jautājuma risināšanai tika piešķirti 5 miljoni.

Godātie kolēģi, taču jau no nākamā gada būs atbrīvoti īres griesti, un ir divi varianti, kā varētu risināt šo situāciju. Pirmais – izlikties, ka nekas nenotiek, un cerēt uz to, ka šī problēma atrisināsies pati no sevis. Un otrais – pieņemt svarīgus un nepieciešamus lēmumus. Mēs piedāvājam otro ceļu. Diemžēl tie, kuri balsos šodien “pret”, nepiedāvā kādu citu ceļu, bet piedāvā gaidīt un skatīties, kā šie cilvēki izdzīvos.

Godātie kolēģi! Atcerieties, ka šie cilvēki var atnākt pie jums uz pieņemšanu. Viņi var izrādīties jūsu draugi vai kaimiņi. Padomājiet, ko jūs viņiem teiksiet!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” saņem ļoti daudz iesniegumu par tiesību uz mājokli pārkāpumiem, un daļa sūdzību ir no denacionalizēto namu īrniekiem. Šīs personas ļoti bieži ir neaizsargātas pret namu īpašnieku patvaļu, un arī no valsts un pašvaldību puses tām netiek sniegta pietiekama palīdzība. Mājokļu problēma rada virkni citu cilvēktiesību pārkāpumu, piemēram, tiesību uz cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni, tiesību uz sociālo nodrošinājumu, tiesību uzlabot savus dzīves apstākļus un tiesību uz īpašumu pārkāpumus.

Mēs uzskatām, ka denacionalizēto namu īrnieki tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā jau mājas privatizācijas brīdī, jo nevarēja iegūt īpašumā dzīvokļus, kuros viņi dzīvoja (atšķirībā no valsts un pašvaldību māju īrniekiem). Valsts dzīvokļu fonds bija pārāk ierobežots, lai šie cilvēki brīvi varētu privatizēt citus mājokļus, un tā rezultātā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas bija nevienlīdzīgas. Šobrīd valstij ir jāizrāda labā griba, sniedzot atbalstu šiem īrniekiem, kuri ir nonākuši sociāli bezcerīgā situācijā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotajā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mans vārds šodien tika “skalots” sakarā ar šo likumprojektu, es netaisos nedz taisnoties, nedz aģitēt.

Denacionalizēto māju īrnieku problēma ir reāla problēma, tā jārisina. Šeit ir piedāvāts viens no veidiem, kā to risināt. Es domāju, ka būtu godīgi un pareizi virzīt šo likumprojektu tālāk, lai piepildītu to ar reālu saturu un lai tomēr atrastu optimālu risinājumu šai vitāli svarīgajai problēmai.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 16, atturas – 36. Likumprojekts nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ir sagatavojusi priekšlikumu: uz Kārtības ruļļa 39.panta bāzes 9.Saeimā turpināt likumprojekta “Dzīvokļa īpašumu likums” izskatīšanu.

Debatēs pieteicies deputāts Staņislavs Šķesters… Deputāts debatēs vairs nav pieteicies.

Tātad, godātie kolēģi, mums ir jābalso par likumprojekta “Dzīvokļa īpašumu likums” izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Šo likumprojektu tika sagatavojusi Juridiskā komisija, tāpēc ir priekšlikums noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Cits priekšlikums ir deputātam Staņislavam Šķesteram. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs.

Ir priekšlikums to nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Ziniet, es esmu ar mieru, lai šī komisija būtu arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, uzņematies arī atbildīgās komisijas lomu?

M.Segliņš.

Juridiskajā komisijā tiešām ir ļoti daudz šo likumprojektu, un es labprāt jums to deleģētu.

S.Šķesters.

Mēs arī uzņemamies būt par atbildīgo komisiju. Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būs arī atbildīgā komisija.

Tagad noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.decembris.

Sēdes vadītājs.

27.decembris. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi arī šādu priekšlikumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, aicinām 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanu.” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskajai komisijai acīmredzot ir priekšlikums uzņemties atbildīgās komisijas funkcijas. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Tāpat Juridiskā komisija iesaka turpināt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Arī šis likumprojekts 8.Saeimā nav izskatīts, tāpēc ir priekšlikums turpināt tā izskatīšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tātad Juridiskā komisija šim likumprojektam būs atbildīgā komisija. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuraizskatīšana netika pabeigta 8.Saeimā. Juridiskā komisija ierosina turpināt tā izskatīšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Arī šoreiz ir priekšlikums, lai Juridiskā komisija būtu atbildīgā komisija un turpinātu strādāt pie šā likumprojekta. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ir sagatavojusi arī tādu priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.

Lūdzu priekšlikumus par atbildīgo komisiju. Tātad tā būs Juridiskā komisija? Vai ir arī citi priekšlikumi? Ir citi priekšlikumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Tā kā pēc savas būtības jautājumi, kas attiecas uz Baznīcu, ir tuvāki Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, es piedāvāju par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītājs.

Ir piedāvājums par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Maza replika pretī. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija jau ir uzņēmusies šo smago nastu un gandrīz līdz galam izstrādājusi šos likumprojektus, es ieteiktu tomēr padarīto darbu izdarīt līdz galam.

Sēdes vadītājs.

Tātad pēc būtības ir divi priekšlikumi. Ja Juridiskā komisija neatsauc šo, tad mums ir jābalso par atbildīgo komisiju. Un divās komisijās mēs to izskatīsim jebkurā gadījumā. Ja Juridiskā komisija neatsauc savu priekšlikumu, tad mums ir jābalso par atbildīgo komisiju. Balsosim priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā! Pirmais priekšlikums bija par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 15, atturas – 14. Lēmums pieņemts. Atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ierosina likumprojektu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” izskatīt 9.Saeimā, turpinot 8.Saeimā uzsākto darbu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Mums ir jālemj par to, kura būs atbildīgā komisija. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu atbildību par šāda tipa jautājumiem uzņēmās Juridiskā komisija. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ir sagatavojusi priekšlikumu par likumprojekta “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir paredzēts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ir sagatavojusi priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu. Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu… Es atvainojos! Mums vispirms ir jānobalso par to, vai turpināsim likumprojekta izskatīšanu. Tātad balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu ir pieņemts.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Vai ir iebildumi? Mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un likumprojekta izskatīšanas laiks?

M.Segliņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.decembris, likumprojekta izskatīšanas diena – 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatām Juridiskās komisijas sagatavoto priekšlikumu 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

18.janvāris.

Sēdes vadītājs.

18.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

18.janvāris.

Sēdes vadītājs.

18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad lēmums pieņemts. Paldies.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Civillikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir par atbildīgo noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

22.decembris.

Sēdes vadītājs.

22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi par termiņu? Nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir Juridisko komisiju noteikt par atbildīgo komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

22.decembris.

Sēdes vadītājs.

22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

1.februāris.

Sēdes vadītājs.

1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Tiesu iekārtas likums”. izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

1.februāris.

Sēdes vadītājs.

1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu par komisijām nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Maksātnespējas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

1.februāris.

Sēdes vadītājs.

1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Segliņš.

18.janvāris.

Sēdes vadītājs.

18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

18.janvāris.

Sēdes vadītājs.

18.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju iesaka noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu!

M.Segliņš.

12.decembris.

Sēdes vadītājs.

12.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo Juridiskās komisijas priekšlikumu – turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Mums vispirms ir jāizšķiras par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 20. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk mums ir jāizskata Juridiskās komisijas priekšlikums par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 19. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tālāk, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par izskatīšanas laiku.

M.Segliņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.decembris, izskatīšana – 14.decembrī.

Sēdes vadītājs.

11.decembris būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, izskatīšana – 14.decembrī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu.

Vispirms izšķirsimies par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais mums ir jāizskata Juridiskās komisijas priekšlikums – atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

M.Segliņš.

11.decembris un 14.decembris.

Sēdes vadītājs.

Tātad līdz 11.decembrim iesniegt un 14.decembrī izskatīt. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu. Vispirms izšķirsimies par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk mums ir jāizšķiras par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noteikšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir ierosināts par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

M.Segliņš.

Priekšlikumus iesniegt līdz 11.decembrim, izskatīšana – 14.decembrī.

Sēdes vadītājs.

11.decembris un 14.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav.

Ir saņemts priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

1.februāris.

Sēdes vadītājs.

1.februāris. Vai ir citi priekšlikumi par šo termiņu? Nav. Tātad lēmums pieņemts.

Tāpat Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Ir citi priekšlikumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Mēs piekrītam jautājumā par atbildīgo komisiju, ka tā būtu Juridiskā komisija, bet mēs lūdzam šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz nodot arī tai šo likumprojektu. Vai ir iebildumi?

M.Segliņš.

Es pat piekristu, ka jūs būtu atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Šeit tika izteikts vēl tāds piedāvājums, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varētu uzņemties pilnu atbildību. Vai jūs piekrītat? Komisija piekrīt. Ja citu priekšlikumu nav, tad par atbildīgo komisiju noteiksim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet otra komisija, kas izskatīs šo likumprojektu, būs Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

27.decembris.

Sēdes vadītājs.

27.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” izskatīšanu.

Deputāti ir pieteikušies debatēs. Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Esam šodien jau krietni strādājuši, tāpēc neaizkavēšu jūs ilgi, tomēr dažas pārdomas šā likumprojekta sakarā pateikšu.

Nesen Saeimas vairākums grozīja Kārtības rulli un sadalīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, aizbildinoties ar šīs komisijas lielo darba apjomu. Ja atmiņa mani neviļ, tad no šīs komisijas 8.Saeimā neizskatīti palika pieci likumprojekti, kam bija jāpāriet uz 9.Saeimu. No Juridiskās komisijas šodien vien mēs izskatījām 31 nepabeigtu likumprojektu.

Godātie kolēģi! Vai mēs neesam pieķērušies tam baļķim no nepareizā gala? Varbūt mums vajadzētu pārdomāt, vai Juridisko komisiju nevajag sadalīt vismaz kādās piecās komisijās, lai optimizētu darbu 9.Saeimā? (No zāles: “Vajag! Jā!”)

(Zālē aplausi un izsaucieni.)

Paldies, mīļie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi, mums vispirms tātad ir jāizšķiras par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Segliņš.

14.decembris.

Sēdes vadītājs.

14.decembris. Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms mēs beidzam Saeimas šīsdienas sēdi, man ir jāinformē jūs, ka ir saņemts deputātu Kalnietes, Kariņa, Repšes, Šadurska un Gravas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Latvijas Republikas robežlīgumu ar Krievijas Federāciju”. Nododam šo jautājumu Ministru prezidentam.

Vēl ir saņemts deputātu Golubova, Deņisova, Rubika, Fjodorova un Orlova jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Šlesera kungam “Par transporta sastrēgumu likvidēšanu uz Latvijas un Lietuvas robežpunktiem”. Jautājumu nododam satiksmes ministram Šleseram.

Tālāk ir deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Orlova un Rubika jautājums Latvijas Republikas finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un Latvijas Republikas labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par pensiju izmaksu pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ”. Arī šo jautājumu nododam finanšu ministram un labklājības ministrei.

Godātie kolēģi! Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu nolasīt… Nē, vispirms būs paziņojumi!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Lūdzu vēl mazu, mazu mirklīti sakoncentrējiet uzmanību! Jums visiem ir šādas balsošanas kartes. Saeimas Kanceleja jums visiem ir izsniegusi informāciju par to, ka nedēļas laikā, sākot no rītdienas, būtu ieteicams šīs balsošanas kartes apmainīt pret deputātu apliecībām: tās, kuras jūs saņemsiet no jauna, vienlaikus būs gan apliecības, gan balsošanas kartes, gan arī pilnvērtīgs personu apliecinošs dokuments. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Aija Barča, Inta Feldmane, Andris Bērziņš – LPP, Andris Bērziņš – ZZS, Ingrīda Circene, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Jānis Tutins.

Sēdes vadītājs.

Sēdi slēdzu.