Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 7. decembrī

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Šīsdienas darba kārtībā ir deputātu Agešina, Urbanoviča, Ušakova, Mirska un Orlova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Satversmes tiesas sprieduma izpildi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē”. Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt ekonomikas ministru Juriju Strodu. Ir saņemta ekonomikas ministra rakstveida atbilde.

Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstveida atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mēs neesam apmierināti ar atbildi.

Sēdes vadītāja.

Ja deputāti nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt mutvārdu atbildi papildus, tad to sniegs klātesošais ekonomikas ministrs.

Lūdzu, ministra kungs! Jums tiek dots vārds, lai sniegtu atbildi mutvārdos, jo deputāti ir neapmierināti ar rakstveida atbildi.

J.Strods (ekonomikas ministrs).

Tas nozīmē, ka deputāti vēlas, lai papildus kaut ko paskaidroju, vai ka jāatbild uz tiem pašiem jautājumiem?

Sēdes vadītāja.

Uz šiem pašiem jautājumiem, kurus jūs esat saņēmis. Attiecībā uz jūsu runas laiku jāteic, ka būtu labi, ja jūs iekļautos divās minūtēs.

J.Strods.

Paldies.

Nu, godīgi sakot, ir viens iemesls, kura dēļ varbūt var visu to jautājumu pilnīgi izsvītrot no darba kārtības: šodien ir pieņemts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes lēmums attiecībā uz astoņām dzīvojamām mājām. Proti, ir pieņemts valdes lēmums, ka tās varēs privatizēt. Lai gan tas varbūt atceļ šo uzdoto jautājumu, vienlaikus var rasties pretrunas ar dažiem citiem likumiem. (Taču tas it kā nebija ar šodienas darba kārtību saistīts jautājums.)

Pretrunas radīsies tad, ja cilvēki privatizēs dzīvokļus tajās mājās, par kurām bija, teiksim, pieprasījums. Tad viņiem būs divu veidu pretrunas.

Pirmā. Ir tā saucamais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas detālplānojums, kas noteic, ka, teiksim, ap Katedrāli ir pieļaujama apbūve, kuras augstums ir līdz trim stāviem. Tagad vai nu paši tie cilvēki, kuri tur dzīvo, vai viņu mākleri – to es precīzi nezinu – noorganizēs to dzīvokļu privatizāciju. Jautājums: ja piecstāvu mājā gribēs veikt remontu, pārbūvi un tā tālāk, kā viņi spēs, teiksim, savas vēlmes saskaņot ar trīsstāvu apbūvi?

Un otra problēma, kas paliks neatrisināta, ir tā, ka Likums par ostām un likumi par speciālajām ekonomiskajām zonām citādi traktē rīcību ar zemi nekā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kurā savukārt šobrīd ir noteikts, ka privatizējama visa māja ar visiem dzīvokļiem vienlaikus.

Tie jautājumi paliks neatrisināti.

Taču šodien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pieņēma lēmumu. Un ar ko šāds lēmums tiek pamatots? Nu, teiksim, kāpēc šiem astoņiem objektiem saskaņoja?… Tāpēc, ka tur saskaņā ar detalplānojumu un paredzamo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstību ir palikusi dzīvojamā apbūve. Visur citur ir vai nu rūpnieciskā teritorija, vai ieplānots ceļš, vai arī, teiksim, cita veida infrastruktūra.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs!

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam!

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jā. Būtu vēlams.

Sēdes vadītāja.

Jā, lūdzu! Uzdodiet jautājumus!

V.Agešins.

Paldies.

Paldies jums, ministra kungs, par atsaucību. Paldies par to, ka atnācāt. Taču man tomēr ir precizējoši jautājumi. Es nekādā ziņā nevaru piekrist jums un Liepājas valdei attiecībā uz to, ka detalplānojums ir pārāks un tam ir augstāks spēks salīdzinājumā ar likumdevēja gribu un Satversmes tiesas sprieduma burtu un garu. Šiem 57 cilvēkiem, kuri dzīvo Liepājā, netika dotas tiesības privatizēt savu mājokli. Tiesības privatizēt mājokli ir konstitucionālas tiesības. Kā jūs plānojat atrisināt šo problēmu? Varbūt jūs ierosināsiet kaut kādas iniciatīvas likumdošanas jomā? Jo cilvēkiem netika dotas tiesības privatizēt savu mājokli!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Ministra kungs, jums ir atbildes sniegšanai divas minūtes.

J.Strods (ekonomikas ministrs).

Vienlaikus es varu paskaidrot arī šādu lietu: likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 16.punkts noteic, ka pašvaldības dome (padome) vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” var pieņemt lēmumu uzsākt to dzīvojamo māju privatizāciju, kuras atrodas brīvajā ekonomiskajā zonā vai speciālajā ekonomiskajā zonā, tikai tad, ja šo māju privatizācija ir saskaņota ar attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas vai speciālās ekonomiskās zonas valdi. Jānorāda, ka minētais pārejas noteikumu punkts ir iekļauts likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” jau 1997.gadā, un šī sadaļa nav apstrīdēta, lietu izskatot Satversmes tiesā, un nav norādīts, ka šeit būtu kaut kas jāmaina.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs.

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot arī otru jautājumu? Lūdzu!

V.Agešins.

Paldies.

Tātad, ja es pareizi saprotu, īstenībā jūsu ierosinājums ir Saeimas deputātiem vai konkrētiem iedzīvotājiem vērsties Satversmes tiesā. Taču, kad mēs mēģinājām 8.Saeimas laikā grozīt likumu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”, tad izskanēja Saeimas deputātu vairākuma, kā arī Saeimas Juridiskā biroja speciālistu viedoklis, ka šis likums nemaz netraucēšot cilvēkiem privatizēt savu mājokli. Tagad sanāk pavisam savādāk.

Tātad, ja es pareizi sapratu, jūs neierosināsiet grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, bet iesakāt vērsties Satversmes tiesā, lai dotu beidzot cilvēkiem tiesības privatizēt savu mājokli?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, ministra kungs!

J.Strods.

Atbilde ir šāda: tiesiskā valstī jebkurš cilvēks drīkst vērsties tiesā ar savu jautājumu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs.

Jautājums ir izskatīts. Līdz ar to šīsdienas darbu beidzam. Paldies.