Par valsts atbalstu 25 dalībvalstīs

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto jaunāko progresa ziņojumu par valsts atbalstu divdesmit piecās dalībvalstīs 2005.gadā: piešķirtā valsta atbalsta kopējais apjoms ir apmēram 64 miljardi eiro (0,59% no ES IKP), salīdzinot ar 65miljardiem eiro (0,61% no ES IKP) 2004.gadā. Tas liecina, ka ES dalībvalstu atsaucība uz Eiropadomes aicinājumu samazināt valsts atbalstu ir bijusi pieticīga. Tomēr dalībvalstis pozitīvi reaģējušas uz otru Padomes uzdevumu – piešķirt mērķtiecīgāku atbalstu: vairāk nekā puse no dalībvalstīm ir pārorientējušas virs 90% no to piešķirtā valsts atbalsta uz vispārējo interešu horizontālajiem mērķiem, piemēram, vidi, pētniecību un attīstību. Padziļināta analīze liecina, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta, kas potenciāli visvairāk apdraud konkurenci, kopējais apjoms 2000.–2005.gadā 15 ES dalībvalstīs bija 15,5 miljardi eiro. Dažas dalībvalstis minētajā periodā ir bieži piešķīrušas šādu atbalstu, tomēr vairums dalībvalstu to nav darījušas. Vairāk nekā 95% no kopējās atbalsta summas ir piešķirti piecās lielākajās dalībvalstīs (Vācijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā).

Konkurences komisāre Nēli Krusa (Neelie Kroes) teica: “Esmu iepriecināta, ka atbalsts ir vairāk vērsts uz horizontālajiem mērķiem, toties esmu neapmierināta ar to, ka atbalsta līmenis kopumā tikpat kā nav mainījies. Es aizvien esmu apņēmusies nodrošināt vienādus konkurences apstākļus, kas panākams, stingri ievērojot pamatnostādnes glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam un ar visiem iespējamiem līdzekļiem cīnoties pret nelikumīgu atbalstu.”

Mazāka apjoma un mērķtiecīgāks valsts atbalsts

Absolūtā izteiksmē lielākās ir Vācijas piešķirtā atbalsta summas (20 mljrd. eiro), kurai seko Francija (10 mljrd. eiro), Apvienotā Karaliste (5 mljrd. eiro) un Spānija (4 mljrd. eiro). Relatīvā izteiksmē piecas lielākās atbalsta piešķīrējas ir Malta (3,16% no IKP), Ungārija (1,83%), Kipra (1,43%) un Zviedrija (1,08%).

Ir novērota tendence uz “mērķtiecīgāku atbalstu”, jo vairāk nekā puse no dalībvalstīm virs 90% no to piešķirtā atbalsta ir paredzējušas horizontāliem mērķiem. Īpašs progress ir panākts 10 jaunajās ES dalībvalstīs. Horizontālā atbalsta pieaugumu daļēji var izskaidrot ar atbalsta samazināšanu ogļrūpniecības nozarei apvienojumā ar lielākiem nodokļu atvieglojumiem vides un enerģijas taupīšanas veicināšanai.

Uzņēmumu darbības saglabāšanas un pārstrukturēšanas atbalsts

ES 15 dalībvalstu izdevumi ad hoc glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam 2000.–2005.gadā sasniedza 15,5 miljardus eiro. Vairāk nekā 95% no šī atbalsta ir piešķirts piecās dalībvalstīs: Vācijā, Francijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Arī Beļģijā un Grieķijā ir iztērētas relatīvi augstas summas. Nīderlandē, Austrijā un Portugālē šāds atbalsts ir piešķirts par samērā nelielām summām, savukārt piecas dalībvalstis (Dānija, Īrija, Luksemburga, Somija un Zviedrija) vispār nav piešķīrušas šādu atbalstu.

Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta vispārējo līmeni parasti nosaka atsevišķi īpaši liela atbalsta gadījumi, piemēram, Bankgesellschaft Berlin AG Vācijā, Alstom un Bull Francijā, British Energy Apvienotajā Karalistē, Alitalia Itālijā un atbalsts Spānijas kuģu būvētavām.

Vairāk nekā puse no 2000.–2005.gadā pieņemtajiem lēmumiem par ad hoc glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu attiecās uz jaunu atbalstu, kas ir stājies spēkā pirms Komisijas apstiprinājuma. Šāds atbalsts ir nelikumīgs, un tā piešķiršana ir EK Līguma noteikumu par valsts atbalstu pārkāpums. Nelikumīgs atbalsts ir saistīts ar lietām par liela apjoma atbalstu lielākajās dalībvalstīs, un tas ir biežāk vērojams attiecībā uz pārstrukturēšanas, nevis glābšanas atbalsta lietām.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa