Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstiem mediķiem

Ministru kabineta 12.decembra sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu vairākiem medicīnas nozares darbiniekiem:

Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras direktoram ārstam Jānim Leimanam par lielo ieguldījumu tuberkulozes un plaušu slimību ārstēšanas attīstībā.

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājai ārstei Olgai Sokolovai par nozīmīgu ieguldījumu garīgas veselības aprūpes dienesta attīstībā;

Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas “Latvijas Onkoloģijas centrs” Staru terapijas bloka vadītājai ārstei Ilgai Vēverei par nozīmīgu ieguldījumu onkoloģisko slimību ārstniecībā un aktīvu klīnisko darbību nukleārajā medicīnā;

Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas “Biķernieki” Valsts Apdeguma centra vadītājai ārstei Monikai Savickai par nozīmīgu ieguldījumu apdegumu traumu ārstniecībā;

Rīgas Austrumu slimnīcas klīnikas “Linezers” Valsts Hematoloģijas centra vadītājai medicīnas doktorei profesorei ārstei Sandrai Lejniecei par nozīmīgu un aktīvu darbību hematoloģijas jomā, uzlabojot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Jānim Leimanam, Olgai Sokolovai, Ilgai Vēverei, Monikai Savickai un Sandrai Lejniecei pasniedz veselības ministrs Gundars Bērziņš.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par apstiprinātajiem grozījumiem Augstskolu likumā

Otrdien, 12.decembrī, Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā.

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta grozījumi Augstskolu likumā izslēdz normu, kas paredz ierobežojumu iesaukt obligātajā militārajā dienestā ārvalstīs studējošās personas. Grozījumi likumu papildina ar nosacījumu par valsts budžeta apmaksāto studiju vietu saglabāšanu divus gadus pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta un paredz studentiem tiesības atgriezties studēt pēc dienesta tajā pašā statusā kā pirms dienesta divus gadus pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā par apdrošināšanas līgumu

Ministru kabineta (MK) 12.decembra sēdē apstiprināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izstrādātie un Finanšu ministrijas virzītie grozījumi likumā par apdrošināšanas līgumu.

Grozījumi definē kārtību, kādā tiek noslēgts apdrošināšanas līgums, izmantojot distances saziņas līdzekli.

Izmaiņas arīdzan nosaka regulējumu gadījumiem, kad puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās un prēmijas maksājums tiek veikts novēloti. Apdrošināšanas sabiedrībām tiek uzlikts pienākums reaģēt uz maksājuma veikšanu pēc līgumā noteiktā termiņa, 10 dienu laikā veicot apdrošināšanas prēmijas atmaksu vai nosūtot apdrošinājuma ņēmējam lūgumu paziņot apdrošinātājam, kādā veidā apdrošinājuma ņēmējs vēlas saņemt apdrošināšanas prēmijas atmaksu, ja apdrošinātājam nav zināms veids, kādā apdrošinājuma ņēmējs var saņemt apdrošināšanas prēmijas atmaksu. Apdrošinātāja klusēšana tiks uzskatīta par apstiprinājumu līguma spēkā esamībai.

Grozījumi arī paredz, ka pušu parakstu neesamība uz apdrošināšanas polises neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību.

Ar grozījumiem likumā tiek ieviesta apdrošinātāja brīdinājumu sistēma pirms apdrošināšanas līguma izbeigšanās gadījumos, kad pretēji līguma noteikumiem prēmijas samaksa nav bijusi pilnīga. Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, saskaņā ar likuma grozījumiem apdrošinātājam atlīdzība jāizmaksā 15 dienu laikā no lēmuma par atlīdzības izmaksu pieņemšanas dienas. Tāpat grozījumi pagarina apdrošināšanas līguma maksimālo termiņu no trim līdz pieciem gadiem, izņemot dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumus.

Grozījumi arīdzan maina prasījumu noilguma sistēmu personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, paredzot, ka tiesības iesniegt apdrošinātājam paziņojumu par apdrošinātā riska iestāšanos izbeidzas, ja tās nav izmantotas triju gadu laikā no apdrošinātā riska iestāšanās dienas. Pārējās saistību tiesības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, izbeidzas, ja persona tās neizlieto divu gadu laikā. Grozījumi arī ievieš saīsināto noilgumu apdrošinātāja regresa prasījuma izlietošanai.

Izstrādājot normatīvo aktu, ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociāciju un Latvijas Komercbanku asociāciju.

 

FM: Par akcīzes atmaksas kārtību lauksaimniekiem

Ministru kabineta (MK) 12.decembra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu).

Saskaņā ar noteikumu grozījumiem turpmāk lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai saņemtu akcīzes atmaksu, būs jāiesniedz iesniegums pēc vienota parauga, kurā jānorāda iegādātās dīzeļdegvielas izlietojums lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādei, kā arī cita nepieciešamā informācija.

Grozījumi arī definē dīzeļdegvielas iegādi par notikušu tikai gadījumos, ja dīzeļdegviela būs saņemta un par to veikta apmaksa. Grozījumos arīdzan iestrādāta norma, kas nosaka, ka akcīzes nodokļa atmaksu varēs saņemt par to kalendāra gadā iegādāto dīzeļdegvielu, par kuru veikti norēķini līdz nākamā kalendārā gada 15.janvārim.

Lai optimizētu nodokļu administrāciju un atvieglotu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanu, noteikumi reglamentē, ka pašvaldības izziņa par īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošās lauksaimniecībā izmantotās zemes platību atkārtoti nebūs jāiesniedz, ja produkcijas ražotājs iesniegumā apliecinās, ka nav notikušas izmaiņas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā. Tomēr grozījumi arīdzan paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājam atbildību par pašvaldības un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) neinformēšanu par izmaiņām zemes lietojumā.

Atbilstoši izmaiņām noteikumos Lauku atbalsta dienests pēc vienošanās ar VID izlases veidā pārbaudīs pagasta teritorijā esošās zemes, par kurām pieprasīta nodokļa atmaksa, kā arī pēc VID pieprasījuma pārbaudīs konkrētā lauksaimniecības produkcijas ražotāja zemi un informēs VID un pašvaldību par lauksaimniecībā izmantotās zemes platībām.

Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētos ieteikumus, nodokļu administrācijas pieredzi un lauksaimniecības produkcijas ražotāju ierosinājumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par atvieglojumiem pavadzīmju izmantošanā

Ministru kabineta (MK) 12.decembra sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtiem numuriem nodokļu maksātājiem atvieglos pārskatu iesniegšanu VID, kā arī paredz atteikties no stingrās uzskaites pavadzīmēm visās jomās, arī darbībās ar akcīzes precēm.

Noteikumi paredz, ka visi nodokļu maksātāji pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniedz par katru ceturksni (līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam), atceļot prasību iesniegt minēto pārskatu par katru mēnesi (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) vai termiņā, kāds nodokļu maksātājam noteikts pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanai.

Atbilstoši nodokļu un nodevu likuma prasībām noteikumos arī paredzēts, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, atteikties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju-rēķinu lietošanas visās jomās, pilnībā pārejot uz pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu. Tādējādi no nākamā gada 1.janvāra arī nodokļu maksātājiem, kas veic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, darījuma noformēšanai jāizmanto pavadzīme ar VID piešķirtu numuru. Darījumos ar akcīzes precēm gan paredzētas speciālas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem noformēšanas gadījumiem un reģistrēšanas kārtību, kā arī darījumos ar naftas produktiem noteikta īpaša kārtība pavadzīmju piešķiršanai.

Par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar kokmateriāliem, turpmāk būs jāizraksta nodokļa rēķins. Noteikumos precizēti pavadzīmes ar VID numuru rekvizīti darījumos ar kokmateriāliem.

Noteikumos arī precizētas atsevišķas prasības par pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietotāja pienākumiem, lietošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā VID teritoriālās iestādes piešķir pavadzīmes ar numuriem.

 

FM: Par līdzekļiem ES fondu projektu finansēšanai

Ministru kabineta 12.decembra sēdē pieņemts rīkojums par budžeta līdzekļu pārdali, paredzot piešķirt līdzekļus Zemkopības ministrijai un Labklājības ministrijai ES fondu projektu īstenošanai.

Atbilstoši likumam par valsts budžetu 2006.gadam Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai no Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” 29036634 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu, Norvēģijas valdības un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Ar 2006.gada 6.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.940 jau ir veikta līdzekļu – 920788 latu – pārdale. Līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” vēl iespējams veikt pārdali 28115 846 latu.

Konkrētais MK rīkojums paredz šādu līdzekļu pārdali:

1) piešķirt līdzekļus Zemkopības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Tehniskās palīdzības projektu īstenošanai. Projekti ir saskaņoti ERAF Vadības komitejas sanāksmē 2004.gada 22.novembrī. 18622 lati tiks pārdalīti no Finanšu ministrijas budžeta Zemkopības ministrijas budžetā;

2) piešķirt līdzekļus Labklājības ministrijai:

• Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.1.4.aktivitātes nacionālās programmas “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” projektu “Darba drošības un darba tiesisko attiecību uzraudzības pilnveidošana” un “Latvijas pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības kapacitātes stiprināšana” finansēšanai. Projekti saskaņoti ESF Vadības komitejas sanāksmē 2006.gada 22.novembrī;

• ERAF 1.4.8.aktivitātes nacionālās programmas “Darba tirgus politikas ieviešanas institūciju infrastruktūras un tehnoloģiskā nodrošinājuma pilnveidošana” projekta “NVA darba apstākļu nodrošināšana atbilstoši veicamajām funkcijām un informācijas apmaiņas operativitātes uzlabošana” finansēšanai. Projekti ir saskaņoti ERAF Vadības komitejas sanāksmē 2006.gada 23.novembrī.

361202 lati tiks pārdalīti no Finanšu ministrijas budžeta Labklājības ministrijas budžetā.

 

FM: Par attieksmi pret EK saskatītu pārkāpuma procedūras uzsākšanu

Ministru kabinets otrdien, 12.decembrī, akceptēja divas Latvijas nostājas, kas tiks iesniegtas Eiropas Komisijā (EK), – Latvijas Republikas nostāja “Par Eiropas Komisijas 2006.gada 16.oktobra formālo paziņojumu pārkāpumu lietā Nr.2006/0801” un Latvijas Republikas nostāja “Par Eiropas Komisijas 2006.gada 18.oktobra formālo paziņojumu pārkāpumu lietā Nr.2006/ 2310”. Abos gadījumos EK saskatījusi pārkāpumus likumā par pievienotās vērtības nodokli. Pārmetumus par vienu pārkāpumu Latvija noraida, savukārt otru pieņem.

1. Pirmajā Eiropas Komisijas formālajā paziņojumā par pārkāpuma procedūras uzsākšanu lietā Nr. 2006/0801 minēts, ka ir beidzies 2006.gada 27.jūnija Padomes Direktīvas 2006/58/EK par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem ieviešanas termiņš, bet Latvija nav ieviesusi direktīvas normas nacionālajos tiesību aktos.

Latvija neatzīst Eiropas Komisijas oficiālajā paziņojumā norādīto pārkāpumu, uzsverot, ka Direktīva 2006/58/EK ir ieviesta nacionālajos tiesību aktos. Kaut arī likumā par pievienotās vērtības nodokli nav dota atsauce uz Direktīvu 2006/58/EK un nav norādīts Direktīvas 1.panta piemērošanas termiņš, reāli Direktīvas normas ir iestrādātas likumā. Pašreiz Saeimā izskatīšanai nodotie grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli iestrādās arī formālu atsauci uz šo Direktīvu.

2. Otrajā Eiropas Komisijas formālajā paziņojumā par pārkāpuma procedūras uzsākšanu lietā Nr.2006/2310 norādīts, ka Latvijā saskaņā ar likuma par pievienotās vērtības nodokli 6.pantu “Izņēmumi” ar PVN neapliek zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem. Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums no PVN neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo Sestās direktīvas 13.pantā, kurā minētas vairākas darbības, kas ir atbrīvojamas no PVN, zinātniskie pētījumi nav iekļauti.

Latvija savā nostājā norāda, ka minētā likumā norma ir pieņemta 1995.gada 9.martā un ir spēkā no 1995.gada 1.maija, tas ir, no tā brīža, kad stājās spēkā likums par PVN.

Zinātnes politikai un atbalsta sniegšanai zinātniskajiem pētījumiem ir nozīmīga loma valsts attīstībā. Taču zinātnes atbalstīšana ir dārgs process, kas prasa lielas ilgtermiņa investīcijas. 1998.gadā tika izstrādāta Zinātnes attīstības nacionālā koncepcija, kas noteica Latvijas zinātnes galvenos uzdevumus un ietvēra problēmu izklāstu, kā vienu no lielākajām problēmām minot finansējuma trūkumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, lai atbalstītu zinātni un veicinātu zinātniskus pētījumus, tika izveidota un pēc iestāšanās ES no likuma netika izņemta šī norma par zinātnisko pētījumu, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem, atbrīvošanu no PVN.

Latvija piekrīt Eiropas Komisijas paziņojumā paustajam viedoklim un atzīst pārkāpumu. Finanšu ministrija sagatavos atbilstošos likuma grozījumus, kuru mērķis būs novērst iepriekš minēto Latvijas nacionālās likumdošanas normu nesaderību ar Sestās direktīvas prasībām.

Tā kā nodokļu likumi parasti tiek grozīti vienu reizi gadā, izstrādājot kārtējā gada budžeta likumprojektu, un grozījumu veikšanas procedūra ir laikietilpīga, minētos likuma grozījumus Finanšu ministrija plāno izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā līdz 2007.gada vidum, lai Saeimā to varētu pieņemt līdz 2007.gada beigām un ar 2008.gada 1.janvāri tie varētu stāties spēkā. Tiklīdz Saeima apstiprinās minētos likuma grozījumus, Finanšu ministrija par to formāli informēs Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par Valsts policijas amatpersonu izņemto priekšmetu glabāšanu uzņēmumos

Ministru kabinets otrdien, 12.decembrī, apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Valsts policijas (VP) amatpersonu izņemto priekšmetu glabāšanu SIA “Crosstrade Incorporated Latvia Limited” un “Merkurs–Rigante”.

2005.gada nogalē tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, lai pārtrauktu turpmāku parādu uzkrāšanos par VP amatpersonu izņemto priekšmetu glabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Spektrs–K”, kā arī apzinātu ar glabāšanu saistīto izdevumu apmēru un institūcijas, kas būtu atbildīgas par šo izdevumu segšanu.

Darba grupa noskaidroja, ka no 1996. līdz 2005.gadam valstī vispār nebija noteikta vienota kārtība, kādā uzglabāt izņemtos lietiskos pierādījumus un citu preci, kā arī nebija noteikta šādu preču uzglabāšanas vieta. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumi pieņemti tikai 2005.gadā, deleģējot rīcību ar administratīvā procesa un kriminālprocesa ietvaros izņemtajām precēm valsts institūcijai – IeM valsts aģentūrai “Materiālās rezerves”.

Lai nodrošinātu valstij piekritīgās, bezsaimnieka un citas mantas uzglabāšanu, Valsts ieņēmuma dienests 1996.gadā noslēdza līgumu ar uzņēmumu “Spektrs–K” par preču glabāšanu, transportēšanu un citu pakalpojumu sniegšanu. Līgums vairākkārt tika pagarināts un bija spēkā līdz 2003.gada februārim. Līgumā nebija precīzi noteikts sniegto pakalpojumu izcenojums un apmaksas kārtība.

No 1998.gada līdz 2003.gada martam uzņēmumam “Spektrs–K” tika nodoti arī VP un citu institūciju administratīvā un kriminālprocesuālā kārtībā izņemtie pierādījumi un cita prece. Izņemto mantu un preču uzskaite tolaik veikta atsevišķi katrā konkrētā lietā. Lietas izskatīja vai nu VP, vai arī atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem tās nosūtīja citām kompetentām institūcijām, kurām bija jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību ar pierādījumiem.

Pārbaudot “Spektrs–K” iesniegto glabāšanas izdevumu aprēķinu, darba grupa konstatēja, ka valsts institūciju parādsaistības uzņēmumam līdz 2006.gada 1.jūlijam ir 307,2 tūkstoši latu. Katru mēnesi parādsaistību pieaugums par precēm, kuras turpina glabāties “Crosstrade Incorporated Latvia Limited”, ir 2,6 tūkstoši latu.

Lai izbeigtu parādsaistības, darba grupa ierosina “Spektrs–K” cedētās parādsaistības par SIA “Merkurs–Rigante” un “Crosstrade Incorporated Latvia Limited” sniegtajiem pakalpojumiem līdz 2005.gadam ieskaitot segt centralizēti, nesadalot tās starp iesaistītajām valsts institūcijām.

Plānots, ka valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” sešu mēnešu laikā jāpārņem no SIA “Crosstrade Incorporated Latvia Limited” VP amatpersonu izņemtās preces. Veicot preču pārņemšanu, darba grupa iesaka aģentūrai organizēt akcīzes preču, pārtikas preču un preču, kuru izplatīšana aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, iznīcināšanu.

No IeM budžeta plānots segt SIA “Spektrs–K” parādsaistības, kas izriet no “Crosstrade Incorporated Latvia Limited” un “Merkurs–Rigante” SIA “Spektrs–K” cedētajiem prasījumiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par grozījumiem uzturēšanās atļauju noteikumos

Ministru kabineta (MK) 12.decembra ārkārtas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.813 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””.

Imigrācijas likuma 24.panta piektajā daļā ir sniegts deleģējums MK papildus valsts valodas prasmes apliecībai noteikt citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību. Ievērojot minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

Ievērojot, ka arī MK 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.813 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” ir izdarīta atsauce uz valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudi regulējošiem normatīvajiem aktiem, grozījums ir izdarāms arī šajos noteikumos.

MK noteikumu projekts “Grozījums MK 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.813 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”” precizē atsauci uz normatīvo aktu, kas nosaka nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu ārzemniekam, kurš atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktam vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. MK noteikumu projekts izskatāms vienlaikus ar MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

MK noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

IZM: Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem

Ministru kabineta (MK) 12.decembra ārkārtas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 24.panta piektajā daļā doto deleģējumu MK noteikt citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību.

MK noteikumu projekts nosaka, ka papildus valsts valodas prasmes apliecībai valsts valodu pirmā (zemākā) prasmes līmeņa B pakāpē var apliecināt arī pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, kas apliecina centralizētā eksāmena vērtējumu latviešu valodā vismaz E līmenī, un izglītības dokuments, kas apliecina latviešu valodas apguvi attiecīgā valstī atzītas pamata, vidējās vai augstākās izglītības programmas ietvaros. Lēmumu par izglītības programmas ietvaros apgūtās latviešu valodas atbilstību minētajam valsts valodas zināšanu apjomam pieņems Izglītības satura un eksaminācijas centrs.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 24.panta 5.1daļai projekts paredz, ka, ierodoties valsts valodas prasmes pārbaudes telpā, ārzemniekam ir jāuzrāda gan ceļošanas dokuments, gan arī kvīts par valsts nodevas samaksu.

MK noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta

Ministru kabineta (MK) 12.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2001.gada 24.jūlija noteikumos Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem””.

Pašreiz spēkā esošie MK 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” ir pamats augstskolu budžeta plānošanai. Koledžu budžeta plānošana notiek, ņemot vērā MK 2004.gada 12.oktobra noteikumus Nr.850 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.

Saskaņā ar 2006.gada 2.marta likumu “Grozījumi Augstskolu likumā” grozīta Augstskolu likuma 52.panta pirmā daļa, paredzot, ka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka MK.

Normatīvā akta projekts sagatavots saskaņā ar 2006.gada 2.marta likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” 35.pantu, ar kuru ir grozīta Augstskolu likuma 52.panta pirmā daļa, paredzot, ka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka MK.

MK noteikumu projekts risina šādus jautājumus:

– nosaka vienotu augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem;

– precizē studiju izmaksu koeficientu vērtības nepilna laika studijās, kā arī arhitektūras, būvniecības un mūzikas jomā;

– precizē studiju vietas bāzes izmaksas atbilstoši 2005.gada cenām un saimnieciskajām izmaksām;

– precizē zinātniskās pētniecības finansēšanas kārtību augstskolās un koledžās.

Studiju izmaksu koeficientu vērtības arhitektūras un būvniecības jomā tiek precizētas saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes priekšlikumu, kas pamatots ar aprēķiniem. Aprēķini veikti saskaņā ar valsts pasūtīto pētījumu ietvaros izstrādātu metodiku, kas izmantota vairāku citu izglītības tematisko jomu (sporta darba organizācija un vadība, pedagoģija, ķīmija, datorzinātnes) studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšanai.

Studiju izmaksu koeficientu vērtības mūzikas un horeogrāfijas jomā, kā arī skolotāju izglītības programmās, kas piešķir vizuālās mākslas vai mūzikas skolotāja kvalifikāciju, tiek precizētas saskaņā ar Kultūras ministrijas un Latvijas Universitātes ierosinājumiem un iesniegtajiem aprēķiniem, kuri veikti atbilstoši minēto valsts pasūtīto pētījumu ietvaros izstrādātajai metodikai.

Zinātniskās pētniecības finansēšanas kārtība augstskolās un koledžās tiek precizēta, ierosinot aprēķināt līdzekļu apmēru, ņemot vērā šādus augstskolu rādītājus:

1. Cilvēkresursu kapacitāte:

1.1. no valsts budžeta finansējamo studiju vietu skaita īpatsvars;

1.2. akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars.

2. Rezultatīvie rādītāji – par valsts budžeta līdzekļiem iegūto grādu un kvalifikāciju īpatsvars.

3. Cita informācija.

Aprēķins veikts, pamatojoties uz augstskolām un koledžām noteikto studiju vietu skaitu 2006.gadā, kas tiek finansēts no valsts budžeta dotācijas, līdz ar to tas jāprecizē katru nākamo saimniecisko gadu. Aprēķins neietver dotācijas palielinājumu augstākās izglītības iestādēm, kas saistīts ar šo iestāžu akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojuma izmaiņām, kuras tiek plānotas, pamatojoties uz MK 2005.gada 23.augusta sēdes protokollēmumu. Jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu noteikumu projekta īstenošanai nolemts skatīt MK kārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem.

 

IZM: Par kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas

Ministru kabineta (MK) 12.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti””, kuri tapuši saskaņā ar Saeimā 2006.gada 21.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā saistībā ar eksaminācijas centriem.

Sakarā ar grozījumiem Profesionālās izglītības likumā tā pārejas noteikumu 6. un 7.punkts nosaka eksaminācijas centriem noteikto tiesību iestāšanās datumu – 2007.gada 1.janvāris. Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai realizētu komercsabiedrību tiesības izsniegt profesionālās kvalifikācijas apliecības.

Turpmāk profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniegšanas, to veidlapu saņemšanas, uzskaites, glabāšanas un kvalifikācijas apliecību dublikātu izsniegšanas noteikumi vienādi attieksies uz akreditētām izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem. Profesionālās kvalifikācijas apliecību attiecīgi paraksta izglītības iestādes vadītājs vai eksaminācijas centra vadītājs.

Lai novērstu neprecizitātes un saskaņotu projektu ar MK 2005.gada 29.novembra noteikumiem Nr.902 “Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti”, projektā ir iekļauts 1.1., 1.2. un 1.5.apakšpunkts. Normatīvā akta realizācijai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

IZM: Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtību

Ministru kabineta 12.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” tiek uzskaitītas sporta bāzes, kurām ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss.

AP lēmumā šīs sporta bāzes ir uzskaitītas, norādot uz šo sporta bāzu apsaimniekotājiem vai īpašniekiem. Tā, piemēram, nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Valsts tenisa centrs “Lielupe””.

Tā kā nacionālo sporta bāzu apsaimniekotāji un īpašnieki ir juridiskās personas (komercsabiedrības), tās Komerclikuma, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteiktajā kārtībā ir veikušas savas komercsabiedrības pārreģistrāciju un jau ar mainītu nosaukumu (firmu) ir ierakstītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā darbības turpināšanai.

Minēto izmaiņu rezultātā nacionālās sporta bāzes pēc to uzskaitījuma Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu” vairs nav atpazīstamas, un tādēļ ir nepieciešami precizējumi. Grozījumi norāda uz izmaiņām nacionālo sporta bāzu apsaimniekotāju vai īpašnieku – komercsabiedrību – nosaukumos.

Likumprojekts attiecas uz tūrisma, sporta un brīvā laika politiku un paredz veikt tehniskus grozījumus Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”, precizējot tajā minētos sporta bāžu nosaukumus atbilstoši to pašreizējam nosaukumam un juridiskās personas organizācijas formai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par Pārskatītās Eiropas sociālās hartas parakstīšanu

Valdība otrdien, 12.decembrī, apstiprināja Pārskatītās Eiropas sociālās hartas (Pārskatītā harta) parakstīšanu.

Latvija, parakstot un ratificējot Pārskatītās hartas attiecīgos pantus, pakāpeniski attīstīs nacionālo likumdošanu, lai tā atbilstu Pārskatītās hartas noteiktajiem starptautiskajiem standartiem. Tās parakstīšana apliecinās Latvijas vēlmi padziļināti izpētīt valsts normatīvo aktu un prakses atbilstību starptautiski noteiktajiem standartiem.

Labklājības ministrija pēc Pārskatītās hartas parakstīšanas līdz 2008.gada 1.janvārim izvērtēs Latvijas normatīvo aktu atbilstību hartai, bet līdz 2009.gada 1.janvārim izstrādās un iesniegs Ministru kabinetā likumprojektu par hartas pantu ratifikāciju.

Latvijā kopš 2002.gada 2.marta ir spēkā Eiropas sociālā harta, kurā ietvertas sociālās un ekonomiskās pamattiesības, piemēram, tiesības izmantot sociālās labklājības dienestu pakalpojumus, ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, tiesības uz darbu un arodapmācību u.c.

Pagaidām Latvija ir ratificējusi desmit hartas pantus, kas nosaka tiesības uz darbu, arodapmācību, veselības aizsardzību, sociālo un medicīnisko palīdzību, ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, mātes un bērna tiesības uz sociālo un ekonomisko aizsardzību, strādājošo sieviešu tiesības uz aizsardzību, tiesības biedroties, tiesības slēgt kolektīvos līgumus un tiesības izmantot sociālās labklājības dienestu pakalpojumus.

Eiropas sociālā harta ir Eiropas Padomes konvencija. Tā stājās spēkā 1965.gada 26.februārī. Paplašinot starptautiskās sociālās un ekonomiskās pamattiesības atbilstoši starptautisko standartu izmaiņām Eiropā, 1999.gada 1.jūlijā stājās spēkā Pārskatītā Eiropas sociālā harta. Tajā ir iekļautas visas sociālās un ekonomiskās pamattiesības, kas paredzētas hartā un tās papildprotokolā, paplašināta šo tiesību darbības sfēra, kā arī iekļautas jaunas tiesības.

 

LM: Par valdības pabalstu jaundzimušo Liepājas trīnīšu ģimenei

Otrdien, 12.decembrī, valdība apstiprināja Labklājības ministrijas ierosinājumu piešķirt Liepājā jaundzimušo trīnīšu ģimenei vienreizējo valsts pabalstu 5000 latu vērtībā.

13.decembrī labklājības ministre Dagnija Staķe Liepājā personīgi sveica trīnīšu ģimeni ar priecīgo notikumu.

“Man ir liels prieks un gandarījums par ievērojamo pieaugumu liepājnieku ģimenē. Katra trīnīšu piedzimšana ir īpašs gadījums, turklāt šogad šie ir jau otrie trīnīši. Galvenais – lai laba veselība gan mazuļiem, gan māmiņai!” teica ministre, novēlot abiem vecākiem izbaudīt prieku, ko ikvienā ģimenē rada bērniņa piedzimšana.

Līdz 2006.gadam trīnīšu piedzimšanas reizēs valdība piešķīra ģimenēm vienreizēju 3000 latu pabalstu, bet pērn novembrī nolēma no 2006.gada pabalsta apmēru palielināt līdz 5000 latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par aizsargjoslu datu bāzes izveidi, uzturēšanu un informācijas apriti

Ministru kabinets otrdien, 12.decembrī, pieņēma noteikumus par aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt sabiedrību ar aktuālu, publiski pieejamu un ticamu informāciju par aizsargjoslām, kas rada nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, kā arī atvieglot pašvaldību, valsts institūciju darbu un sadarbību ar informācijas izmantošanā ieinteresētajām personām.

Saskaņā ar noteikumiem tiks izveidota vienota Aizsargjoslu datu bāze un noteikta vienota informācijas par aizsargjoslām sagatavošanas, iesniegšanas, uzkrāšanas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība.

Kā minēts noteikumu anotācijā, pašlaik Latvijā nav aizsargjoslu un citu apgrūtināto teritoriju informācijas bāzes, kas būtu vienlīdz pieejama visiem. Nav noteikti vienoti principi informācijas sagatavošanai par aizsargjoslām un to robežām. Tādēļ informācijas apmaiņa ir apgrūtināta, dažkārt pat neiespējama, jo uzkrātā informācija nav savietojama bez papildu apstrādes, kam savukārt nepieciešami resursu ieguldījumi.

Izveidot Aizsargjoslu datu bāzi paredz Aizsargjoslu likums. Datu bāzē uzkrātā informācija par aizsargjoslām veidos aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām. Izveidojot šādu informācijas bāzi, paaugstināsies tirgus dalībnieku, kā arī plašākas sabiedrības informētība par aizsargjoslu aizņemtajām teritorijām un mazināsies uzņēmējdarbības risks darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, mazināsies sociālā spriedze, ko rada nepietiekama informācija darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.

Aizsargjoslu datu bāzes datu uzkrāšanas avoti būs vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, detālplānojums, zemes ierīcības projekts vai to grozījumi un informācija par aizsargjoslām vai izmaiņām tajās. Vietējā pašvaldība būs atbildīga par sniegto datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī nodrošinās, lai sniegtie dati būtu patiesi un aktuāli.

Jebkurai personai, vēršoties Valsts zemes dienestā, būs tiesības gan rakstiski, gan elektroniski pieprasīt un saņemt Aizsargjoslu datu bāzē uzkrātos datus. Aizsargjoslu datu bāzi paredzēts izveidot līdz 2008.gada 1.martam.

 

TM: Par valsts nodevu paraksta apliecināšanai Uzņēmumu reģistrā

Ministru kabinets otrdien, 12.decembrī, pieņēma noteikumus par valsts nodevas apmēru par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā, kā arī par šīs valsts nodevas samaksas kārtību.

Noteikumu mērķis ir noteikt valsts nodevas apmēru par parakstu apliecināšanu, ko veic komercreģistra iestādes amatpersona, kā arī valsts nodevas samaksas kārtību un atvieglojumus.

Saskaņā ar Komerclikumu individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Par paraksta apliecināšanu maksājama valsts nodeva.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts nodeva būs jāsamaksā pirms attiecīgā paraksta apliecināšanas. Valsts nodevas apmērs pielīdzināts parakstu apliecināšanas īstenošanas Uzņēmumu reģistrā administratīvajām izmaksām, un tās apmērs par viena paraksta apliecināšanu būs Ls 5,50. Gadījumos, kad apliecināšanai vienlaikus tiks pieteikti trīs un vairāk parakstu vienā reģistrācijas lietā, par katra paraksta apliecināšanu valsts nodeva būs Ls 4. Valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par slimnīcas “Gaiļezers” kapitāla daļu nodošanu valstij

Ministru kabinets otrdien, 12.decembrī, izskatot Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu, nolēma lūgt Rīgas domi nodot valsts īpašumā pašvaldībai piederošās SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” kapitāla daļas. Likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikts, ka pašvaldība sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts īpašumā ar domes lēmumu, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu.

Veselības ministrija saskaņā ar Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005.–2010.gadam ir uzsākusi slimnīcu reorganizāciju. Minētā programma paredz Rīgā izveidot vairākas spēcīgas reģionālās daudzprofilu slimnīcas, apvienojot vienā teritorijā esošās slimnīcas. Šobrīd vienā juridiskā personā – SIA “Rīgas Austrumu slimnīca” – ir apvienotas trīs slimnīcas – slimnīca “Biķernieki”, “Linezers” un Onkoloģijas centrs. Lai pilnībā izpildītu politikas dokumentā noteikto un nodrošinātu pacientiem kvalitatīvu veselības aprūpi, Rīgas pašvaldības īpašumā esošā slimnīca “Gaiļezers” ir jāpievieno “Rīgas Austrumu slimnīcai”.

Izveidojot vienu lielu slimnīcu, tiktu izveidota efektīva ārstniecības iestāžu pārvaldības sistēma, nodrošināta optimāla medicīnisko tehnoloģiju noslodze un cilvēkresursu plānošana. Kopīgās apvienības izveidošana ļaus piesaistīt arī investīcijas un sekmēs ārstniecības iestādes attīstību ilgtermiņā. Abu blakus esošo iestāžu apvienošana novērsīs arī medicīnisko un iestādēs darbojošos palīgdienestu dublēšanos, uz ko norādījuši speciālisti, kuri Rīgā novērtēja slimnīcu ēku tehnisko stāvokli.

Lai risinātu precīzākus jautājumus par abu iestāžu apvienošanu, ir jāsagaida Rīgas domes lēmums par Ministru kabineta izteikto lūgumu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa