Par Latvijas izaugsmes un nodarbes veicināšanas reformu

Saskaņā ar 12.decembrī publicēto Eiropas Komisijas analīzi vērojami noteikti panākumi attiecībā uz Latvijas valsts izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas reformu programmas īstenošanu. Analīze ietverta Komisijas jaunākajā Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ikgadējā darba pārskatā. Ziņojumu iesniegs ES valstu vadītājiem Eiropadomes pavasara sanāksmē 2007.gada martā. Padomi aicinās formāli pieņemt ieteikumus, kuru mērķis ir palīdzēt atsevišķām dalībvalstīm, lai visas dalībvalstis varētu vienoties par to, kas katrai jādara.

Komisija secinājusi, ka Latvija sekmīgi īsteno valsts reformu programmu, jo īpaši attiecībā uz mikroekonomikas un nodarbinātības jomu. Tomēr politiskā rīcība, pievēršoties galveno makroekonomikas problēmu risināšanai un Eiropadomes 2006.gada pavasara secinājumiem, nav tik visaptveroša. Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas pārvaldības process politiskā ziņā ir kļuvis pamanāmāks kopš valsts reformu programmas pieņemšanas, un ir palielinājusies ieinteresēto personu līdzdalība.

Attiecībā uz reformu gaitu Latvijā Komisija jo īpaši norāda uz šādiem panākumiem: vairāki pasākumi, kas veikti, lai veicinātu jaunu uzņēmumu izveidi un novatorisku mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanu, tostarp jaunu garantijas un riska kapitāla fondu izveide, kā arī panākumi attiecībā uz vienota kontaktpunkta nodrošināšanu uzņēmumu dibināšanai. Turklāt Latvija ir īstenojusi tādu pasākumu kopumu, kas veicinājuši darba tirgus darbību.

Komisija Latvijai iesaka:

• saglabāt ekonomikas un budžeta ilgtspēju, īstenojot stingrāku fiskālo politiku un rūpīgi nosakot prioritātes attiecībā uz izdevumiem, lai sekmīgi novērstu ekonomikas pārkaršanu;

• paātrināt pētniecības un jauninājumu politikas reformu īstenošanas gaitu, lai efektīvi īstenotu tās nacionālajā reformu programmā noteiktos vērienīgos mērķus. Minētais jo īpaši attiecas uz reformām, kas paredzētas partnerattiecību veicināšanai starp pētniecības un izglītības iestādēm un uzņēmumiem;

• pastiprināt centienus, lai palielinātu darbaspēka pieejamību un produktivitāti, uzlabojot teritoriālo mobilitāti, pilnveidojot izglītības un apmācības sistēmu spēju reaģēt uz darba tirgus prasībām un ieviešot mūžizglītības sistēmu.

Turklāt, pēc Komisijas domām, ir svarīgi, lai Latvija pievērstu uzmanību šādiem aspektiem: straujākai attīstībai attiecībā uz vienota kontaktpunkta nodrošināšanu uzņēmumiem administratīvo formalitāšu kārtošanai saistībā ar pirmo darbinieku darbā pieņemšanu; uzņēmējdarbības izglītības veicināšanai; efektīvas darba tirgus politikas īstenošanai; bērnu aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

ES Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķis ir reformēt Eiropas valstu ekonomiku, lai nākotnē sasniegtu labklājību, taisnīgumu un vides ilgtspēju, nodrošinot Eiropai labvēlīgus apstākļus, lai tā varētu izmantot globalizācijas sniegtās iespējas un risināt jautājumus saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, kas mūsu sabiedrībā nozīmē vairāk vecākās paaudzes cilvēku un mazāk jauno darbspējas vecumā.

Visas dalībvalstis 2005.gada rudenī izstrādāja valsts reformu programmas, un Komisija publicēja sākotnējo novērtējumu savā 2006.gada janvāra gada darba pārskatā, norādot priekšrocības un trūkumus.

Minētajā posmā Komisija ieteica dalībvalstīm vienoties par vairākām stingrām saistībām, kas stiprinātu reformu četrās prioritārās darba jomās: zināšanas (izglītība, pētījumi un attīstība un jaunrade); uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, īpaši attiecībā uz MVU; lielāka cilvēku skaita iesaistīšana darba tirgū; enerģētika.

Par šiem uzdevumiem ES valstu vadītāji vienojās Eiropadomes pavasara sanāksmē 2006.gada martā.

Dalībvalstis 2006.gada oktobrī iesniedza īstenošanas pārskatus par paveikto. 12.decembrī publicētajā Komisijas jaunākajā gada pārskatā ir 25 “valstu nodaļas”, kurās Komisija cenšas atbildēt uz diviem vienkāršiem jautājumiem: pirmkārt, kas dalībvalstīs paveikts sākotnējo valsts reformu programmu pasākumu īstenošanā; otrkārt, ko tās paveikušas, lai stiprinātu savas programmas, gan Komisijas norādītajās jomās, kas atzītas par vājām, gan lai ievērotu Eiropadomē pausto apņemšanos.

Gada progresa ziņojumā ir ietverti Komisijas priekšlikumi formāliem, katrai valstij atsevišķi paredzētiem ieteikumiem, un Eiropadomi aicinās tos apstiprināt, lai dalībvalstis varētu vienoties par to, kas katrai jāveic.

Gada pārskatā ietverts arī ļoti plašs pozitīvs vērtējums par Eiropas ekonomikas reformas stāvokli kopumā. Reformu gaita paātrinās, un jau īstenotās sāk darboties. Tagadējās ekonomikas pārmaiņas dod vienreizēju iespēju turpmākām reformām, ar kurām Eiropa turpinās virzīties uz labklājību un ilgtspēju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa