Par reklāmu Eiropas televīzijas kanālos

Eiropas Parlaments (EP) pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinātās izmaiņas noteikumos par reklāmu Eiropas televīzijas kanālos. Pieņemtajā ziņojumā par direktīvas “Televīzija bez robežām”reformu deputāti vēlas, lai direktīvu attiecinātu arī uz jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem. Parlaments piekrita, ka reklāmu biežumam filmu pārraides laikā nevajadzētu pārsniegt reizi pusstundā. Produktu izvietošanu – raidījumos integrētu reklāmu bez pauzēm – ieteikts atļaut, bet ar stingriem ierobežojumiem.

Likumprojekts modernizē kopš 1997.gada spēkā esošo tā dēvēto “Televīziju bez robežām”, pielāgojot to mūsdienām, tostarp izmaiņām audiovizuālajās tehnoloģijās un reklāmā. Jaunā direktīva saskaņo noteikumus, kas jāievēro ES sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām un neatkarīgiem producentiem. Tā arī paredz paplašināt to informācijas līdzekļu loku, uz kuriem attiecas pašreizējā direktīva.

Eiropas Parlamenta ziņojumā pieprasīts, lai dalībvalstīm, piemērojot izcelsmes valsts principu, būtu tiesības pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz raidījumiem, ko piedāvā citās dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji.

Parlaments prasa stingri ierobežot produktu izvietošanu ziņās, bērniem domātos, kā arī informatīvos un izglītojošos raidījumos. Pat tad, ja izvietošana atļauta, nedrīkst rasties iespaids, ka raidījums vai tā dalībnieki to atbalsta, un produktu nedrīkst pārmērīgi izcelt.

Par izvietošanu jābrīdina raidījuma sākumā un beigās, kā arī ik pēc 20 minūtēm.

Parlaments atbalsta Komisijas viedokli, ka pilnībā jāaizliedz tabakas izstrādājumu un cigarešu popularizēšana ar “izvietošanu”. Aizliegumam jāattiecas arī uz medikamentiem, kas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī pieejami tikai ar ārsta norīkojumu.

EP deputātu vairākums uzskatīja, ka ziņu, televīzijas filmu, kinofilmu un bērnu raidījumus drīkst pārtraukt ar reklāmu vai televeikalu ne vairāk kā reizi 30 minūšu laikā, nevis 35 minūšu laikā, kā ierosināja Komisija. Šī prasība gan neattiecas uz seriāliem un vieglām izklaides programmām.

Reklāmas klipu īpatsvaram stundā nevajadzētu pārsniegt 20%.

Dalībvalstīm jādod iespēja atkāpties no direktīvas noteiktā izcelsmes valsts principa, ja tas attaisnojams sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ, saistīts ar nepilngadīgo, sabiedriskās drošības, sabiedrības veselības vai kultūras daudzveidības aizsardzību.

Deputāti vēlas mainīt Eiropas Komisijas ieteiktās audiovizuālo pakalpojumu definīcijas attiecībā uz “lineārajiem” (tradicionālajiem) un pakalpojumiem “pēc pieprasījuma”.

Parlamenta ierosinātos grozījumus vēl izskatīs ES Padome un pēc tam otrajā lasījumā Parlamentā.

“Produktu izvietošana ir polemiska, jo grūti nodalīt reklāmu no raidījuma satura. Visi Džeimsa Bonda filmu mīlētāji vai Arnolda Švarcnegera fani atminēsies viņu iemīļoto mašīnu, dzērienu vai pulksteņu modeļus. Tās visas ir noteiktu zīmolu produktu reklāmas, kas tiek ievietotas filmā pret samaksu. Tiesa, šāda reklāmas stratēģija ir ierastāka Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī Eiropā “produktu izvietošana” kļūst arvien populārāka. Ja pieaugušie skatītāji vēl var nošķirt reklāmu no raidījuma satura, tad īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunāka skatītāja aizsardzībai. Bērnu zinātkārei nav robežas, bērni burtiski “uzsūc” visu piedāvāto informāciju, to nešķirojot,” skaidro EP deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks principā atbalsta stingrāku reklāmas noteikumu ieviešanu visā Eiropas Savienībā, bet atzīst, ka “reklāmas industrijas presinga rezultātā reklāmas ierobežojumi televīzijā tika mīkstināti. Parlamenta Kultūras komiteja vēlējās laiku starp reklāmas pauzēm paildzināt līdz 45 minūtēm, taču acīmredzot tas iecirstu pārāk lielu robu reklāmas devēju un televīziju maciņos.”

Latvijai direktīva jāievieš divu gadu laikā.

Eiropas Parlamenta preses dienests,
EP deputāta R.Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis