Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 7. decembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

L.Silaraupa
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es uzskatu, ka šodien pats galvenais un nozīmīgākais notikums bija nākamā gada valsts budžeta projekta nodošana izskatīšanai komisijās, tā izskatīšana Saeimas sēdē un atbalstīšana pirmajā lasījumā.

Būtiskākais, kas man šķiet svarīgs šajā budžeta projektā, ir tas, ka kaut nedaudz, bet tomēr ir plānots samazināt finanšu deficītu. Stabilizējies ir arī iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas plānots ap deviņiem procentiem. Ir plānotas nozīmīgas izmaiņas nodokļos, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklī – tiks palielināts neapliekamais minimums no pašlaik esošajiem 32 latiem uz 50 un atvieglojumi par apgādājamajiem – no esošajiem 22 latiem uz 35 latiem, kā arī paredzēts minimālās algas palielinājums no 90 uz 120 latiem. Būs izmaiņas citos nodokļos, piemēram, akcīzes nodoklī. Benzīnam tas pieaugs no 192 uz 209 latiem un dīzeļdegvielai, kas ir ļoti svarīgi lauksaimniekiem, no 164 uz 178 latiem. Tas nozīmē, ka mainīsies kompensējamās summas apjoms par izmantoto dīzeļdegvielu. Mainīsies atsevišķas pievienotās vērtības nodokļa pozīcijas. Budžeta projekta ietvaros būtiskākie risināmie jautājumi ir saistīti ar veselības aprūpi, iekšlietu un izglītības sistēmām, sociālo aizsardzību, kā arī citām aktualitātēm.

Līdz ar nākamā gada valsts budžeta projektu tika izskatīta arī to pavadošo likumprojektu pakete. Tika sasauktas vairāku komisiju sēdes, arī Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā tika izskatīti un atbalstīti 11 likumprojekti. Faktiski šie likumprojekti vairāk vai mazāk ir saistīti ar dažādu nodevu iekļaušanu valsts budžetā. Ilgāka diskusija komisijā izvērsās par grozījumiem likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Spēkā esošais likums noteica, ka vairākas normas, kas saistītas ar zemes maiņu, stājas spēkā no 2007.gada 1.janvāra; tad arī zemes īpašnieki varētu pieteikties uz maiņas zemēm. Taču jāsaka, ka pašlaik Latvijā brīvo zemju nemaz tik daudz nav, tāpēc ir izveidojusies situācija, ka šīs zemes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos nemaz nebūs ar ko kompensēt. Tāpēc, lai novērstu šādu situāciju, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Annas Seiles vadībā sagatavoja priekšlikumu, kas paredz finanšu līdzekļus šādu zemju kompensēšanai.

Esmu gandarīta, ka budžeta projekta izskatīšana pirmajā lasījumā bija pietiekami raita, un ceru, ka tā izskatīšana otrajā lasījumā arī nesagādās lielas problēmas. Sākoties jaunajam finanšu gadam, ir svarīgi, lai arī lauksaimnieki varētu saņemt to, kas paredzēts nākamā gada valsts budžetā.

V.Stepaņenko
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 40 likumprojektus, pieņemot vairākus valstij svarīgus lēmumus. Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” frakcija atbalstīja grozījuma Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā nodošanu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kas paredz ieviest piecu procentu barjeru pašvaldību vēlēšanās tajās pilsētās, kurās ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Ir pamats cerēt, ka šādas normas ieviešana, kas jau pastāv Saeimas un Rīgas Domes vēlēšanās, sakārtos pašvaldību darbu un veicinās partiju konsolidācijas procesu. Es pats personīgi atbalstu virzību uz to, lai Latvijā darbotos spēcīgas partijas, kas pārstāv lielu sabiedrības daļu un spēj aizstāvēt tās intereses, nevis daudz sīku partiju. Es uzskatu, ka līdzīgi domājošu politisko spēku konsolidācija arī būs solis uz sabiedrības saliedēšanu, kas ir viena no LPP/LC prioritātēm un faktiski viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc Latvijas Pirmā partija un “Latvijas ceļš” nolēma apvienot spēkus.

Saeima šodien atkārtoti lēma par sešu tradicionālo konfesiju likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Latvijas Pirmā partija šo likumprojektu virzību bija uzsākusi vēl iepriekšējā Saeimā. Mēs šos likumus uzskatām par ļoti svarīgiem, jo tie regulēs Latvijas valsts un Baznīcas attiecības, kā arī noteiks Baznīcas likumīgo statusu, tās darbību un personīgu garīgo aprūpi. Ir dzirdēti aizrādījumi, ka šādi likumi nav vajadzīgi, jo Baznīca ir šķirta no valsts. Taču Latvija ir kristīga valsts un šķirtība nenozīmē, ka valsts un Baznīca nevarētu sadarboties sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Likumprojekti paredz katras konfesijas Baznīcas statusu Latvijā, draudžu izveidošanas kārtību, tiesības slēgt laulību, apsaimniekot īpašumus un iegūt izglītību.

Šodien Saeima uzsāka darbu pie valdības iesniegtā nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas un pieņemšanas. Tas būtībā ir vissvarīgākais likums, kas katru gadu Saeimai ir jāpieņem, jo tas ietekmē katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi un nosaka to, kā un cik strauji valsts attīstīsies. Es domāju, ka katram no mums ir pamats lepoties ar valsts sasniegto. Latvija jau vairākus gadus ir valsts ar straujāko ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā. Un ir tikai dabiski, ka katrs Latvijas iedzīvotājs šo izaugsmi beidzot izjūt – tiek palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums līdz 50 latiem, minimālā alga no 90 līdz 120 latiem, 70 miljoni latu paredzēti pensiju indeksācijai. Taču vislielākais gandarījums ir par izcīnīto valsts atbalstu algu palielināšanai iekšlietu un tieslietu sistēmās strādājošajiem. Tas lielā mērā ir Latvijas Pirmās partijas pārstāvju – bijušā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara un tieslietu ministra Guntara Grīnvalda – nopelns, kuri izstrādāja un panāca valdības atbalstu būtiskam algu pielikumam policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, kā arī finansējumu materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanai, kam kopumā būs paredzēti ap 50 miljoniem latu. Man kā bijušajam Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram ir prieks, ka budžetā ir paredzēta nauda arī tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Pateicoties satiksmes ministra Aināra Šlesera aktīvai darbībai un Valsts autoceļu fonda finansējuma atjaunošanai, nākamgad daudz lielāks finansējums būs gan autoceļu remontiem, gan arī jaunu ceļu būvniecībai. Tas viss liecina, ka valsts attīstās.

Novēlu visiem priecīgu nedēļas nogali, bet saviem frakcijas kolēģiem no “Latvijas ceļa” – veiksmīgu darbu partijas 21.kongresā šosestdien.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas centrs” frakcija nevar balsot par valdības piedāvāto valsts budžeta projektu sekojošu iemeslu dēļ:

Pirmkārt, valdība vēlas pieņemt, izpildīt un pat grozīt valsts budžetu bez Saeimas deputātu līdzdalības. Lai iepazītos ar valsts budžeta projektu un sagatavotu savus priekšlikumus, deputātiem tiek piedāvātas vien dažas stundas. Valdība piedāvā izveidot apropriācijas rezervi, kas faktiski valdībai dod iespēju būtiski grozīt valsts budžetu bez Saeimas piekrišanas. Valdība piedāvā turpināt valsts finanšu līdzekļu koncentrāciju valdības rokās, ieviešot jaunas valsts nodevas un nodokļus. Budžeta projektā ir piedāvāts turpināt palielināt nodokļu un nodevu slogu, palielinot akcīzes nodokļa likmes, īpaši degvielai, ieviešot jaunu elektroenerģijas nodokli, palielinot dabas resursu nodokļa likmes un ieviešot jaunas un jaunas valsts nodevas. Pretēji solītajam valdība nesamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, bet ar nodokli neapliekamo minimumu palielina nenozīmīgi. Tas neuzlabos trūcīgo iedzīvotāju dzīves līmeni.

Valdība nepiedāvā efektīvus līdzekļus iedzīvotāju aktuālāko problēmu risināšanai. Valsts budžeta projekts nerisina denacionalizēto namu īrnieku problēmas, tas tikai radīs inflācijas līmeņa pieaugumu, bet valdība tās samazināšanai līdzekļus nepiedāvā.

Otrkārt, par ko gribu runāt, ir denacionalizēto namu īrnieku problēma. Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas centrs” saņem ļoti daudz iesniegumu par tiesību uz mājokli pārkāpumiem, no kuriem daļa ir sūdzības no denacionalizēto namu īrniekiem. Šīs personas ļoti bieži ir neaizsargātas pret namīpašnieku patvaļu, arī no valsts un pašvaldību puses tām netiek sniegta pietiekama palīdzība. Mēs uzskatām, ka valstij šobrīd ir jāparāda labā griba, sniedzot atbalstu šiem cilvēkiem, kas nonākuši sociāli bezcerīgā situācijā. Bet valdošās koalīcijas partijas šodien noraidīja opozīcijas sagatavoto likumprojektu “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”. Līdz ar to nākas secināt, ka mūsu darbs šīs problēmas risināšanā turpināsies.

Vēlu visiem veiksmi!

E.Repše
(frakcija “Jaunais laiks”):

Mūsu frakciju un partiju “Jaunais laiks” visvairāk satrauc tas, ka pašreizējā valdība, šķiet, nav gatava risināt nopietnas problēmas. Un kā vienu no galvenajām problēmām mēs šodien redzam inflāciju un valsts makroekonomisko nesabalansētību. Diemžēl šis budžets, kas ir vienīgā iespēja ar valdības rokām mēģināt kaut cik samazināt draudošo inflāciju un tās pieaugumu, parāda, ka valdība vai nu šo problēmu vispār neapzinās jeb arī patiešām nav gatava to risināt. Tas nozīmē, ka nākotnē mēs varam nonākt vēl grūtākā situācijā, kad kādai no nākamajām valdībām būs jārisina jau daudz saasinātāka inflācijas problēma. Bet tas jau būs jādara līdzīgi kā medicīnā ar ielaistu slimību – krietni vien grūtāk.

Paskaidrojot sīkāk, jāatzīst, ka šobrīd ir iestājušies trīs faktori, kas, kopā ņemot, ir ļoti bīstami. Tā ir ļoti strauja ekonomiskā izaugsme paaugstinātas inflācijas apstākļos pie tajā pašā laikā ļoti augsta budžeta deficīta. Katrs pats par sevi no šiem trim faktoriem nebūtu tik bīstams. Piemēram, par izaugsmes straujumu varētu tikai priecāties, ja tas notiktu zema inflācijas līmeņa apstākļos jeb, ja valsts un valdība izmantotu straujo pieaugumu budžeta sabalansēšanai. Likumsakarība ir tāda, ka tad, kad ekonomika strauji attīstās, budžetu sabalansē vai pat veido ar pārpalikumu. Piemēram, mūsu kaimiņi igauņi to dara jau piecus gadus. Un tad, kad ekonomika stagnē, tad, protams, var atļauties nelielu deficītu kā ekonomikas veicināšanas pasākumu. Ja valdība nespēj sabalansēt budžetu pie iekšzemes kopprodukta pieauguma 9 procentu apmērā gadā, tad tas tiešām liecina par valdības nespēju. Un, ja tas notiek laikā, kad inflācija ir ap 6 procentiem, tad jāsaka, ka tas pat ir bezatbildīgi un bīstami. Šodienas apstākļos valdības fiskālā politika faktiski ir vienīgā Latvijā esošā politika, kas var tikt vērsta inflācijas samazināšanā, novēršot cenu pieaugumu, kas apdraud ikkatru Latvijas iedzīvotāju.

Pie tam ir šaubas, vai budžetā optimistiski uzrādītie 1,4 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas tiek uzrādīts kā oficiālais deficīts, ir atbilstošs faktiskajai situācijai, jo terminoloģijā runa ir par divām dažādām metodikām – fiskālo un finanšu deficītu. Šis ir finanšu deficīts. Savukārt no inflācijas apkarošanas viedokļa daudz būtiskāk ir analizēt fiskālo deficītu, kur tiek pieskaitīti arī valdības aizdevumi. Budžeta gada ietvaros jau nav īsti svarīgi, vai nauda sistēmai tiek dota ar izdevumu vai aizdevumu palīdzību, svarīga ir kopējās naudas masa, kas nonāk apgrozībā un rada spiedienu uz cenām. Cenas rada spiedienu uz darba algām, kas atkal beidzas ar nebeidzamu kustību pa spirāli.

Tas arī ir galvenais, kas mūs šobrīd satrauc, skatot valdības iesniegto valsts budžeta projektu. Viss jau būtu labi, ja tiktu atrisinātas visas pārējās problēmas, kas saistītas ar skolotāju, kultūras darbinieku algām, veselības sistēmu un tā tālāk. Bet izrādās, ka šīs problēmas netiek risinātas. Skolotāju algas arvien vēl ir nepieņemami zemā līmenī, tāpat medicīnas darbiniekiem, arī kultūras darbiniekiem – orķestrantiem, muzikantiem, māksliniekiem, aktieriem. Viņi nesaņem adekvātas algas.

Protams, ka sabalansēt budžetu ir valdības darbs, kas nav viegls. Nav viegli rūpēties par to, lai nauda netiktu tērēta nelietderīgi, tajā skaitā visādām ļoti dārgām un nebūt ne pirmās nepieciešamības celtnēm un būvēm. Bet, lai to izdarītu, ir nepieciešama politiskā griba, ko mēs diemžēl šodien neredzam.

K.Leiškalns
(Tautas partijas frakcija):

Sākumā es gribu pastāstīt par tempiem, pret ko opozīcijas deputātiem un droši vien arī virknei pozīcijas deputātu rodas pamatoti iebildumi.

Tātad šodien izskatīšanai komisijās tika nodots valsts budžeta projekts. Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdza sēdes pārtraukumu, kura laikā sagatavoja budžeta projektu un to pavadošo 26 likumprojektu paketi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Šis ātrais temps ir saistīts ar 2007.gada 1.janvāri, kad valsts budžetam ir jāstājas spēkā. Šīs valdības plāni ir ļoti ambiciozi, un, kā mēs zinām, šis budžets ir to realizācijas pats galvenais mehānisms. Tāpēc arī deputātiem priekšlikumu iesniegšanai un arī diskusijām atliek mazāk laika. Patiesībā komisija vienā dienā var noturēt divas vai arī trīs sēdes, lai 19.decembrī šo budžeta projektu varētu skatīt otrajā lasījumā.

Ja mēs runājam par inflāciju, tad Aigara Kalvīša valdība – gan iepriekšējā, gan pašreizējā – ir spējusi samazināt inflācijas pieauguma tempus. Šobrīd tie ir 5,6 procenti, lai gan nākamajā gadā valdība prognozē 5,9 procentus. Kolēģi jau teica, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniegs tāpat 9 procentus, bet, ja runājam par tīrajiem skaitļiem, tad šī gada budžeta izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu budžeta izdevumiem, būs gandrīz par miljardu vairāk. Un šie miljardi tiks novirzīti visdažādāko Repšes kunga minēto sociālo, darba algu un ceļu remontu problēmu risināšanai. Es neminēšu skaitļus, par tiem jau runāja, bet ļoti svarīga ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 50 latiem mēnesī un par apgādībā esošajām personām – līdz 35 latiem mēnesī, kā arī minimālās algas paaugstināšana no 90 līdz 120 latiem mēnesī.

Ja runājam par pensionāriem, tad valdība tikai tam, lai mazinātu inflācijas ietekmi uz pensijām, ir paredzējusi 70 miljonus latu. Te ir skaitļi pēc skaitļiem: ceļu infrastruktūras sakārtošanai valdība ir paredzējusi 13 miljonus latu, milzīgi asignējumi plānoti Kultūras ministrijas budžetā, ārkārtīgi milzīgi asignējumi (pat nav vērts tos miljonus minēt, jo summas ir abstraktas) paredzēti policijas un tiesu sistēmas darbinieku algu paaugstināšanai. Lielas summas tiek atvēlētas skolotāju algām, milzīgas summas tiek paredzētas arī zinātnei, kas nākamajā gadā papildu saņems 8 miljonus latu.

Tāpēc ir ļoti grūti uzklausīt tikai un vienīgi pārmetumus. Protams, opozīcija ir svarīgs instruments parlamenta darbā, opozīcijas, sevišķi tādu speciālistu kā Repšes kunga ieteikumi inflācijas samazināšanai ir svarīgi, bet, ja atceramies, tad agrāk valdība šīs problēmas risināja, pirms vēlēšanām pieņemot likumus par algu paaugstināšanu, par finansējuma palielināšanu zinātnei, izglītībai un citām jomām, taču, sanākot jaunajai Saeimai, tie tika atlikti. Bet šī valdība neatkāpjas no iepriekš dotajiem solījumiem, kā arī netiek atlikta gandrīz neviena likuma pieņemšana.

Ja runā par vienīgo nodokļa paaugstinājumu, tad tas ir akcīzes nodoklis degvielai, ko paredz budžeta likumprojektu pavadošie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Tas ir saskaņā ar Latvijas vienošanos par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ja runājam par minētajām nodevām, kas it kā tiekot paaugstinātas, tad jānorāda, ka tagad būs tieši otrādi – pavadošie likumprojekti paredz sakārtot maksas pakalpojumu sistēmu, pārsaucot tos par valsts nodevām, kas tiks ieskaitītas tieši valsts budžetā.

Es domāju, ka 19.decembrī mēs pieņemsim nākamā gada valsts budžetu un pārējos ar to saistītos likumprojektus, lai jau ar 2007.gada 1.janvāri sabiedrība saņemtu visu, ko budžets paredz.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vairāk nekā 20 to pavadošos likumprojektus. Mūs iepriecina tas, ka valdība pēdējās nedēļas laikā visai jūtami ir palielinājusi ieņēmumu prognozes par vairākiem simtiem miljonu latu. Ceram, ka tādējādi atsevišķu nozaru valsts iestāžu darbiniekiem tiks paaugstinātas algas, kā arī palielināta atsevišķu iestāžu, īpaši tieslietu un iekšlietu darbības jauda, par ko bieži vien sabiedrība pauž pamatotu neapmierinātību. Pēdējo gadu prakse liecina, ka parasti ieņēmumu prognozes ir bijušas piesardzīgas, tāpēc gada laikā tās ir pārskatītas ar krietnu uzviju. Jācer, ka arī šogad Finanšu ministrija rēķinājusi pietiekami pareizi.

Mūs iepriecina tas, ka pēc ilgas gaušanās un neapmierinātības beidzot ir rasta iespēja piešķirt finanšu līdzekļus Valsts valodas centram apmēram divkāršā apmērā, lai nopietnāk kontrolētu latviešu valodas ievērošanu valsts un pašvaldību iestādēs un arī sabiedriskajā sektorā, kur šie noteikumi bieži vien tiek pārkāpti. Valsts valodas centram trūkst gan kvalificētu darbinieku, gan ir arī nepietiekams darbinieku atalgojums ieinteresētam un motivētam darbam. Tātad mūsu apvienību pārstāvošā tieslietu ministra Gaida Bērziņa vadībā turpmāk tiks sperti noteikti soļi uz priekšu.

No 2007.gada 1.janvāra spēkā jāstājas Tiesībsarga likumam, tāpēc iepriecina, ka tiesībsarga institūcijai piešķirts finansējums par vienu miljonu latu vairāk nekā līdz šim Valsts cilvēktiesību birojam. Un jācer, ka izdosies atrast arī pienācīgu šīs iestādes vadītāju.

Šodien Saeima nodošanai izskatīšanai komisijās atbalstīja mūsu frakcijas atkārtoti iesniegto grozījumu Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kas paredz noteikt 5 procentu barjeru visās pašvaldībās, kurās ir vairāk par 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir vajadzīgs tāpēc, ka daudzās vidēji lielās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā, Jelgavā ir ļoti sadrumstalota partiju pārstāvniecība. Kūrortpilsētā Jūrmalā uz 15 deputātu vietām ir 11 partiju sarakstu pārstāvji. Tagad gan viņu piederība ir mazliet mainījusies, tomēr tas liecina, ka šādas pašvaldības ir nestabilas, jo bieži mainās vadība, arī darbības virzieni, bet tas nenāk par labu ne pilsētas iedzīvotājiem, ne konkrētās pilsētas attīstībai. Jācer, ka šos grozījumus izdosies sekmīgi pieņemt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Vērojot, ka sabiedrība visai asi reaģē uz vadošu pašvaldību deputātu latviešu valodas neprasmi, kaut startējot vēlēšanās norādījuši uz labām valsts valodas zināšanām, mēs uzskatām, ka dzīvē stingrāk jāievieš Satversmes 101.panta norma, kas nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Šo zināšanu tomēr nav un nav arī instrumentu šādu situāciju ietekmēšanai. Gluži neiedomājami, ka kāda partija startam pašvaldībās varētu virzīt cilvēkus, kas neprot valsts valodu. Līdz ar to uzskatām, ka likumā par pašvaldību deputātu statusu būtu jāievieš tieši tāda pati norma, kāda ir par Saeimas deputātu, kas paredz, ka gadījumā, ja pēc vēlēšanām atklājies, ka ievēlētais deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kā to prasa viņa profesionālās zināšanas, tad pašvaldībai jāparedz tiesības lemt par šāda deputāta mandāta anulēšanu. Šāds fakts nupat bija par Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku, kas jau labu laiku strādā, bet valsts valodu neprot. Mūsu priekšlikums vairākās partijās izsauca zināmu sašutumu, tomēr mēs uzskatām, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi tas ir ļoti normāls un savlaicīgs priekšlikums; mums drīzāk būtu jāatvainojas sabiedrībai, ka tas netika izdarīts agrāk. Cerams, ka Saeimas nacionāli noskaņotā un saprātīgā daļa šos argumentus uzklausīs un šis priekšlikums jau nākamajā nedēļā tiks izskatīts.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima skatīja mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegto likumprojektu “Par kompensācijām īrniekiem, kuri ir lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”. Šo likumprojektu mūsu frakcija sagatavoja jau iepriekšējā Saeimā, un tas, pateicoties Saeimas lielākās daļas atbalstam, tika nodots izskatīšanai komisijās un konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Tomēr procedūra paredz, ka nākamā Saeima lemj, kurus iepriekšējās Saeimas likumprojektus tā turpinās izskatīt. Tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija šo likumprojektu tālāk nevirzīja, uzskatot, ka denacionalizēto namu īrniekiem problēmu nav, tad šo likumprojektu iesniedza mūsu frakcija. Šodien mēs diezgan ilgi par to diskutējām. Šajā likumprojektā mēs piedāvājām denacionalizēto namu īrniekiem zaudējumus, kas viņiem radušies saistībā ar Augstākās padomes pieņemto likumu par dzīvojamo māju denacionalizāciju, kompensēt pēc tirgus cenām. Šie cilvēki nevarēja privatizēt savus dzīvokļus, bet no nākamā gada 1.janvāra ir atcelti tā saucamie īres griesti, un jau tagad daudzi ir saņēmuši namīpašnieku brīdinājumus par īres maksas palielināšanu. Līdz ar to šie cilvēki nevarēja ne tikai privatizēt savus dzīvokļus, bet tagad vēl arī zaudēs īres tiesības. Viņi būs spiesti maksāt ļoti lielas īres maksas, kas pazeminās viņu sociālos ienākumus.

Savā likumprojektā mēs piedāvājam šiem cilvēkiem atjaunot šo taisnību un izmaksāt kompensāciju, kas ļautu iegādāties dzīvokli. Mēs piedāvājam 10 gadu programmu, pie tam tai nebūtu nepieciešami īpaši lieli līdzekļi. Ja desmit gadu laikā mēs šo programmu izpildītu, tad šī problēma būtu atrisināta uzreiz. Bet šodien lielākā daļa deputātu (valdošā koalīcija) nobalsoja pret, bet par šo likumprojektu, ko iesniedza mūsu frakcija, balsoja arī “Saskaņas centra” un “Jaunā laika” deputāti. Tātad 41 – “par”, 52 – “pret”. Tiem cilvēkiem, kas pašlaik dzīvo denacionalizētās mājās, jāpateicas apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai, Tautas partijai, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai un Latvijas Pirmās partijas deputātiem par to, ka šis likumprojekts netika pieņemts. Šie cilvēki joprojām paliks tādā situācijā, kas draud ar sociālo katastrofu.

Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīts arī nākamā gada valsts budžeta projekts. Esmu izbrīnīts, ka finanšu ministrs Saeimā to iesniedza tikai vakar, kad arī tas bija pieejams deputātiem. Tie ir četri sējumi ar apmēram 400 lappusēm katrā. Kādā veidā valdošās koalīcijas deputāti, kuri balsoja par likumprojekta pieņemšanu, varēja pa nakti izlasīt visus šos sējumus? Secinājums ir viens: viņi tos nav lasījuši – viņi tikai paklausīgi spieda pogas tā, kā bija lēmusi valdība. Manuprāt, tas ir ļoti liels pazemojums Saeimai par to, ka tai nav nekādas lomas šī lēmuma pieņemšanā. Diemžēl tā tas ir.  

Saeimas preses dienests