• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 970 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.2006., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/149897

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.989

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.405 "Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība"

Vēl šajā numurā

15.12.2006., Nr. 200

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 970

Pieņemts: 21.11.2006.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.970

Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 69.§)
Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību
Izdoti saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholo­ģiskajām īpašībām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk - iestāde) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amat­persona) un kārtību, kādā personai veic veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudi.
2. Personai, kura vēlas stāties dienestā (turpmāk - kandidāts), veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši kandidātiem noteiktajai kārtībai un prasībām. Amatpersonai, kura kandidē uz attiecīgu amatu, veselības stāvokļa pārbaudi veic atbilstoši amatpersonām noteiktajai kārtībai un prasībām.
II. Veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību vispārējā pārbaude
3. Lai izvērtētu kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam, attiecīgā iestāde sagatavo nosūtījumu (divos eksemplāros) - aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas (1.pielikums) I daļu "No­sūtījums uz Iekš­lietu ministrijas Centrālo medicīniskās ekspertīzes komi­siju".
4. Lai sniegtu atzinumu par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstību dienestam, Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - komisija) izvērtē:

4.1. vispārīgās prasības dienestam;

4.2. papildu prasības konkrētajam amatam.
5. Lai noteiktu vispārīgās prasības dienestam, amatus dala grupās, ņemot vērā veicamos dienesta pienākumus:

5.1. I grupa - amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizio­loģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā var būt nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I grupā no­dala I A apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A apakšgrupā minētā amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amat­personas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt laba un stabila noturība pret stresu;

5.2. II grupa - amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga laba fiziskā sagatavotība un spēja reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar orga­nisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;

5.3. III grupa - amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amat­personām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā un atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.
6. Iestāde nosaka, kādā amatu grupā iekļaujams konkrētais amats atbilstoši veicamajiem dienesta pienākumiem.
7. Papildu prasības (ja tādas ir noteiktas) konkrētajam amatam komisija izvērtē, ņemot vērā iestādes nosūtījumā sniegto papildu informāciju.
8. Ierodoties uz veselības pārbaudi, kandidāts komisijas ārstam ekspertam vai speciālistam uzrāda personu apliecinošu dokumentu, amatpersona - dienesta apliecību.
9. Komisiju vada ārsts eksperts. Komisijas sastāvā ir ārsti eksperti un speciālisti - oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs (urologs), psihiatrs, inter­nists (arodslimību ārsts), neirologs, ginekologs, psihologs un zobārsts.
10. Veselības pārbaudes laikā kandidātu vai amatpersonu izmeklē saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām (ja nepieciešams, nosūta veikt papildu izmek­lējumus vai pie speciālista uz konsultāciju). Kandidāts pats maksā par nepie­ciešamajiem papildu izmeklējumiem.
11. Papildu izmeklējumu apjomu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē veselības pārbaužu veikšanu darbam, kurā ir veselībai kaitīgi vides faktori, vai darbam īpašos apstākļos, nosaka komisija, ņemot vērā kandi­dāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas I daļas 5.1.apakšpunktā norādīto informāciju (šis nosacījums neattiecas uz attiecīgu kategoriju lidmašīnu un helikopteru vadīšanu - šajos gadījumos apskates atbilstoši nozari reglamen­tējošajiem normatīvajiem aktiem veic sertificēti Starptautiskās civilās aviācijas orga­nizācijas (ICAO) ārsti).
12. Komisija izvērtē kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
13. Ja konstatētas vairāku slimību pazīmes, kas katra atsevišķi izpaužas ar nelieliem funkciju traucējumiem un pieļauj atrašanos dienestā, komisija ņem vērā šo traucējumu kopējo ietekmi uz personas veselības stāvokli un spēju pildīt dienestu attiecīgajā amatā.
14. Psiholoģisko īpašību pārbaudi veic un atzinumu sniedz psihologs, kuram ir iegūta nepieciešamā profesionālā kvalifikācija. Psihologa atzinums ir komi­sijas atzinuma sastāvdaļa.
15. Šo noteikumu 25. un 30.punktā minēto atzinumu sniedz, individuāli izvērtējot katra kan­didāta vai amatpersonas veselības stāvokli, slimības prognozi, iestādes norādītās prasības amatam, medicīniskās kontrindikācijas dienestam un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt veselības stāvokli.
16. Komisija var pieprasīt datus par kandidāta vai amatpersonas veselības stāvokli no citām ārstniecības iestādēm.
17. Komisija pēc veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudes aizpilda kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas II daļu "Atzinums par kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam un amatam". Kandidāta/amatpersonas veselības pārbaudes lapas vienu eksemplāru izsniedz iestā­dei, kura amatpersonu vai kandidātu ir nosūtījusi uz pārbaudi, otru eksem­plāru uzglabā komisija.
18. Kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties komisijā, lai iepa­zītos ar tās atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu.
19. Ja kandidāts vai amatpersona nepiekrīt kāda komisijas speciālista atzinumam, kandidātam vai amatpersonai ir tiesības vērsties pie komisijas va­dītāja ar lūgumu attiecīgo atzinumu pārskatīt. Komisijas vadītājs izvērtē speciālista atzinuma pamatotību un, ja nepieciešams, nosūta amatpersonu vai kandidātu veikt papildu izmeklējumus vai uz konsultāciju pie speciālista. Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas komisijas vadītājs sasauc speciālistu konsiliju, un speciālisti izvērtē visus datus un sniedz galīgo atzinumu. Ja šādā gadījumā speciālistu viedokļi atšķiras, noteicošais ir komisijas vadītāja vie­doklis.
III. Kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaude
20. Kandidāti komisijā pašrocīgi aizpilda kandidāta aptaujas lapu (4.pielikums). Kandidāta pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
21. Kandidāti komisijā iesniedz šādus dokumentus:

21.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;

21.2. narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);

21.3. psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);

21.4. potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
22. Psihologs pārbauda kandidāta adaptācijas spējas, psiholoģisko un morālo noturību, komunicēšanās spējas un psihofizioloģiskās īpašības. Pēc pārbaužu veikšanas psihologs sniedz attiecīgu atzinumu par kandidātu:

22.1. atbilst dienesta pienākumu izpildei un amatam;

22.2. neatbilst dienesta pienākumu izpildei.
23. Ja psihologs atzinis kandidātu par neatbilstošu dienesta pienākumu izpildei, komisija sniedz atzinumu par kandidāta veselības stāvokļa neatbilstību dienesta pienākumu izpildei.
24. Izmeklējumu rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pielikums).
25. Pēc kandidāta veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzi­numu:

25.1. atbilst dienestam un amatam;

25.2. neatbilst dienestam.
26. Atzinumu paraksta komisijas vadītājs. Atzinums ir derīgs sešus mēnešus, ja kandidāta veselības stāvoklis nav mainījies.
IV. Amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude
27. Amatpersonu nosūta uz šādām veselības pārbaudēm:

27.1. obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;

27.2. plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pār­baudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;

27.3. ārpuskārtas veselības pārbaude - pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, arī tad, ja amatpersonai būtiski mainās die­nesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības.
28. Pirms veselības pārbaudes amatpersona pašrocīgi aizpilda aptaujas lapu amat­personas obligātajai periodiskajai veselības pārbaudei (6.pielikums). Amat­personas pienākums ir sniegt patiesu informāciju.
29. Veselības stāvokļa pārbaudes laikā amatpersonai veic psiholoģisko īpašību pārbaudi un psihofizioloģisko izmeklēšanu, ja viens no komisijas speciālistiem ir norīkojis veikt minētos izmeklējumus vai šāda izmeklējuma nepieciešamību nosūtījumā norādījusi iestāde.
30. Pēc amatpersonas veselības stāvokļa un izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas komisija sniedz attiecīgu atzinumu:

30.1. atbilst dienestam un amatam;

30.2. neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;

30.3. neatbilst dienestam.
31. Komisija atzinuma sniegšanu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam atliek uz noteiktu laiku, ja konstatēts, ka nepieciešama papildu izmeklēšana vai jāturpina ārstēt saslimšanu. Šādā gadījumā komisija nosaka atkārtotas pārbaudes laiku un atzinumu sniedz pēc amatpersonas ārstēšanas pabeigšanas, stāvokļa stabilizēšanās vai ārstēšanas rezultāta konstatēšanas. Atkārtotu pārbaudi komisija neveic pilnā apjomā, bet izvērtē to orgānu un sistēmu funkcijas, kuru dēļ atkārtota pārbaude bijusi nepieciešama.
32. Ja atzinuma sniegšanai nepieciešama papildinformācija no citām ārstniecības iestādēm, komisija atzinumu sniedz pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc amatpersonai veiktās veselības pārbaudes dienas.
33. Iestāde informē amatpersonu par saņemto atzinumu. Ja komisija atzinumam pievienojusi amatpersonai adresētu informāciju, iestāde aploksni neatvērtu nodod amatpersonai.
34. Ja amatpersonai veselības pārbaudes laikā konstatēti tādi garīgās veselības traucējumi, kuri nepieļauj ieroča nēsāšanu un nav savienojami ar dienesta pienākumu izpildi, psihiatrs, kurš konstatējis minētos garīgās veselības traucējumus, informē komisijas vadītāju. Komisijas vadītājs nekavējoties informē iestādi, kura amatpersonu nosūtījusi uz pārbaudi.
35. Ja amatpersonai veikta veselības pārbaude šo noteikumu 27.1. un 27.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, komisijas atzinumu par amatpersonas veselības stāvokļa atbilstību dienestam vai pēc noteikta laika nepieciešamu veselības pārbaudi paraksta komisijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
36. Atzinumu par šo noteikumu 27.3. apakš­punktā minēto veselības pārbaudi vai amatpersonas veselības stāvokļa neatbilstību dienestam paraksta tikai komisijas vadītājs, un šos amatpersonas veselības pārbaudes rezultātus iekļauj kandidāta/amatpersonas veselības stāvokļa pārbaudes kartē (5.pieli­kums).
37. Ja amatpersona smagas slimības, traumas vai ievainojuma dēļ nevar ierasties komisijā, bet komisijas atzinums nepieciešams amatpersonas atva­ļināšanai no dienesta veselības stāvokļa dēļ, komisija atzinumu sniedz, pama­tojoties uz ārstniecības iestāžu izrakstiem, ekspertīzēm un citiem datiem par amatpersonas traumu vai konstatēto slimību. Ja nepieciešams, komisija izbrauc uz amatpersonas dzīvesvietu.
38. Ja veselības pārbaudes laikā amatpersonai konstatētas arodslimības pazīmes, komisija izsniedz amatpersonai veikto izmeklējumu rezultātus un informē par arodslimības noteikšanas kārtību.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs I.Godmanis
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970

01.JPG (94048 bytes)

02.JPG (93736 bytes)

03.JPG (45626 bytes)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Veselības pārbaudē veicamie izmeklējumi

Nr.
p.k.

Pārbaudes veids

Pārbaudes biežums

1.

Nepieciešamās speciālistu apskates

1.1.

Ķirurgs (urologs)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.2.

Neirologs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.3.

Oftalmologs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.4.

Otorinolaringologs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.5.

Psihiatrs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.6.

Internists (arodslimību ārsts)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

1.7.

Ginekologs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai ginekologa izziņa ar apskates datiem)

1.8.

Psihologs

Pieņemot dienestā, turpmāk pēc indikācijām (speciālista vai psihiatra norīkojuma) vai iestādes norādījuma

1.9.

Zobārsts

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.

Laboratoriskie, funkcionālie un citi izmeklējumi

2.1.

Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma

2.2.

Plaušu rentgenoloģisks izmeklējums

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem)

2.3.

Audiometrija

Dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai dzirdes pazemināšanās gadījumā

2.4.

Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF)

Atbilstoši amata pienākumiem

2.5.

Vestibulārā aparāta izmeklēšana

Atbilstoši amata pienākumiem (darbam augstumā)

2.6.

Digitāla taisnās zarnas izmeklēšana

Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma

2.7.

Acs spiediena mērīšana

Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma

2.8.

Nepilna asins aina (Hb, L, Er, Ht, Tr) un eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.9.

Urīna analīze ar stripu

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.10.

Glikoze asinīs

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.11.

Alanīnaminotransferāze (ALAT)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.12.

Gamma glutamiltransferāze (GGT)

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.13.

Sifilisa skrīningizmeklējums

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

2.14.

Anti-HIV ½ IFA

Pieņemot dienestā

2.15.

Narkotisko (psihotropo) vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiem

Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā

3.

Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanai

Atbilstoši komisijas nosūtījumam

Iekšlietu ministrs I.Godmanis
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Veselības problēmas un slimības, kas nepieļauj vai ierobežo kandidāta vai amatpersonas dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā

Nr.
p.k.

Slimības un veselības problēmas

Kandidāti

Amatpersonas

I
amatu grupa

II
amatu grupa

III
amatu grupa

I
amatu grupa

II
amatu grupa

III
amatu grupa

I. Infekcijas un parazitārās slimības (A00-B99)

1.

Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un parazitārās slimības

1.1.

hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

1.2.

ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

1.3.

ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

2.

Tuberkuloze

2.1.

aktīvs process - visas formas ar tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

2.2.

aktīvs process - bez tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

A

A

A

2.3.

neaktīvs process - bez aktivitātes pazīmēm vai stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem par derīgumu dienestam lemj ne ātrāk kā gadu pēc klīniskās izārstēšanās, amatpersonām - pēc ārstēšanās pamatkursa beigšanas

N

N

D

D

D

D

3.

Cilvēka imūndeficīta (HIV) vīrusa infekcija

N

N

N

N

N

D

II. Audzēji (C00-D48)

4.

Ļaundabīgie audzēji (individuāli izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus, prognozi, dienesta apstākļus)

4.1.

ar metastāzēm

N

N

N

N

N

N

4.2.

pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

A

D

4.3.

pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

A

D

D

4.4.

pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēm

N

D

D

D

D

D

5.

Labdabīgie audzēji

5.1.

rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustības, apgrūtina apģērba valkāšanu un uzkabes nēsāšanu

N

N

N

N

N

N

5.2.

ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem

N

N

N

D

D

D

5.3.

bez orgānu funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

6.

Neskaidras vai nezināmas dabas audzējs

N

N

N

A

A

A

III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi (D50-D89)

7.

Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls, ņemot vērā cēloni)

7.1.

ar ātri progresējošu gaitu

N

N

N

N

N

N

7.2.

ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiem

N

N

N

N

N

D

7.3.

ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiem

N

N

N

N

D

D

7.4.

ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām asinīs un asinsrades sistēmā

N

D

D

D

D

D

7.5.

vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos, stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanas

N

N

N

N

D

D

IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (E00-E90)

8.

Kākslis, kas rada blakus esošo orgānu funkciju traucējumus vai apgrūtina formas tērpa valkāšanu

N

N

N

N

N

N

9.

Cukura diabēts

9.1.

nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem

N

N

N

N

N

N

9.2.

kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu bojājumiem (lai iekļautu II amatu grupā, amatpersonas vērtē individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju ievērot rekomendācijas un režīmu)

N

N

N

N

N

D

9.3.

kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

10.

Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības un sindromi

10.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

10.2.

ar mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

10.3.

ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

10.4.

patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

10.5.

aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

10.6.

aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

10.7.

patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20 kg/m2)

N

N

N

N

N

D

V. Psihiski un uzvedības traucējumi (F00-F99)

11.

Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot simptomātiskos)

11.1.

izteikti, stabili psihiskie traucējumi

N

N

N

N

N

N

11.2.

mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumi

N

N

N

N

N

N

11.3.

viegli pārejoši psihiskie traucējumi

N

N

N

A

A

A

12.

Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ

12.1.

izteikti un noturīgi psihiskie traucējumi ar personības degradāciju

N

N

N

N

N

N

12.2.

mēreni izteikts un ilgs astēniskais stāvoklis, patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas bojājumi, stabils atkarības sindroms

N

N

N

N

N

N

12.3.

viegli izteikts astēniskais stāvoklis bez organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, atkarības sindroma nav vai tas ir pārejoša rakstura

N

N

N

A

A

A

13.

Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma

N

N

N

N

N

N

14.

Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi

14.1.

izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai ieilgusi slimības gaita

N

N

N

N

N

N

14.2.

retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības periodi

N

N

N

N

N

N

15.

Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi

15.1.

izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un biežas dekompensācijas

N

N

N

N

N

N

15.2.

mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības izpausmes

N

N

N

N

A

A

15.3.

vieglas un īslaicīgas slimības izpausmes

N

N

N

A

A

D

15.4.

viegli un pārejoši traucējumi (situācijas reakcija)

N

N

N

A

D

D

16.

Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi

N

N

N

A

A

A

17.

Personības un uzvedības traucējumi

N

N

N

N

N

N

18.

Garīgā atpalicība

N

N

N

N

N

N

19.

Neorganiska enurēze, enkoprēze

N

N

N

N

N

N

VI. Nervu sistēmas slimības (G00-G99)

20.

Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS) slimības un to sekas

20.1.

ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai progresējošu gaitu

N

N

N

N

N

N

20.2.

ar vieglām seku parādībām un atsevišķi neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiem

N

N

N

A

D

D

20.3.

ar nelielām stabilām seku parādībām bez funkciju traucējumiem

N

N

D

A

D

D

21.

Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi distrofiskas slimības un to sekas

21.1.

ar progresējošiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

21.2.

ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

22.

Epizodiski un paroksismāli traucējumi

22.1.

epilepsija

N

N

N

N

N

N

22.2.

migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un paroksismi ar samaņas zudumu

N

N

N

N

N

N

22.3.

citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru etioloģiju

N

N

N

N

D

D

23.

Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas

23.1.

ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un jušanas funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

23.2.

ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem paasinājumiem (bez tendences progresēt)

N

N

N

D

D

D

23.3.

vieglas seku parādības bez funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

24.

Paralītiski sindromi

N

N

N

N

N

N

VII. Acu un to palīgorgānu slimības (H00-H59)

25.

Plakstiņu slimības, defekti un to sekas

25.1.

krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa defekti

N

N

N

N

N

N

25.2.

nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes traucējumiem

N

N

N

N

D

D

25.3.

izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes traucējumiem

N

N

D

N

D

D

26.

Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība vienā vai abās acīs un tās sekas

26.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

26.2.

ar mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

D

N

N

D

26.3.

ar viegliem funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

27.

Konjunktīvas slimības un to sekas

27.1.

hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

28.

Saistenes, radzenes un citas acs apvalka iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības

28.1.

krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem

N

N

N

N

N

N

28.2.

mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadā

N

N

D

N

D

D

28.3.

neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības bez redzes traucējumiem

N

D

D

D

D

D

29.

Lēcas slimības, afākija, artefakija, luksācija vai subluksācija

29.1.

abās acīs

N

N

N

N

D

D

29.2.

vienā acī

N

N

D

D

D

D

30.

Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības (atrofija)

30.1.

abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos

N

N

N

N

N

N

30.2.

vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos

N

N

N

N

N

D

30.3.

stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

31.

Tīklenes atslāņošanās un plīsumi

31.1.

abām acīm (netraumatiskas etioloģijas)

N

N

N

N

N

N

31.2.

abām acīm (traumatiskā)

N

N

N

N

N

D

31.3.

vienai acij (jebkuras etioloģijas)

N

N

N

N

D

D

32.

Glaukoma

32.1.

abām acīm attīstītajā un vēlākajās stadijās

N

N

N

N

N

N

32.2.

vienai acij attīstītajā un vēlākajās stadijās

N

N

N

N

D

D

32.3.

preglaukoma, glaukomas sākuma (hipertensijas) stadijā

N

N

N

D

D

D

33.

Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana

33.1.

ar dubultošanos

N

N

N

N

N

N

33.2.

sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās

N

D

D

N

D

D

33.3.

binokulārās redzes traucējumi

N

D

D

N

D

D

33.4.

nistagms

N

N

D

N

D

D

34.

Hroniski un bieži recidivējoši akomodācijas traucējumi

N

N

N

N

N

D

35.

Refrakcijas traucējumi vienā vai abās acīs

35.1.

vienā no meridiāniem virs 12,0 D

N

N

N

N

N

N

35.2.

vienā no meridiāniem virs 8,0 līdz 12,0 D

N

N

D

N

N

D

35.3.

vienā no meridiāniem virs 6,0 līdz 8,0 D

N

N

D

N

D

D

35.4.

vienā no meridiāniem virs 3,0 līdz 6,0 D

N

D

D

D

D

D

36.

Astigmātisms

36.1.

jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6,0 D

N

N

N

N

N

N

36.2.

jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D

N

N

D

D

D

D

36.3.

jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 D

N

D

D

D

D

D

37.

Redzes traucējumi

37.1.

abu acu redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3 vai vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3

N

N

N

N

N

N

37.2.

vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,8, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,4

N

N

D

D

D

D

37.3.

vienas acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,4, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,8 vai abu acu redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,6

N

D

D

D

D

D

38.

Krāsu redzes traucējumi

38.1.

dihromāzija, A un B tipa anomālā trihromāzija

N

N

D

N

N

D

iestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam (darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze

38.2.

C tipa anomālā trihromāzija

nav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, valsts robežas kontroles punktos ar personu dokumentu pārbaudi)

VIII. Ausu un aizauss paugura slimības (H60-H95)

39.

Ārējās auss hroniskas slimības

39.1.

bieži recidivējošas

N

N

N

N

D

D

39.2.

reti recidivējošas

N

D

D

N

D

D

40.

Hroniskas vidusauss un aizauss paugura slimības

40.1.

hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistulu

N

N

N

N

D

D

40.2.

vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētām parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un noturīgiem elpošanas traucējumiem

N

N

N

N

D

D

40.3.

vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš norādītām formām

N

D

D

N

D

D

40.4.

noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi, vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem)

N

D

D

N

D

D

40.5.

stāvoklis pēc radikālām auss operācijām

N

N

D

N

D

D

41.

Iekšējās auss slimības ar vestibulārā aparāta funkcijas traucējumiem

41.1.

noturīgi, krasi izteikti

N

N

N

N

N

N

41.2.

reti recidivējoši, mēreni

N

N

N

N

N

D

41.3.

nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem kairinājumiem

N

N

D

N

D

D

42.

Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums, pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju)

42.1.

pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztver vai dzird ne tālāk par 1m (1000-3000 Hz pazemināta par 45dB; 4000 Hz -70+/- 20dB)

N

N

N

N

N

N

42.2.

pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m (1000-3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB)

N

N

N

N

D

D

42.3.

pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000Hz -50 dB)

N

N

N

N

D

D

42.4.

noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB)

N

N

N

N

D

D

42.5.

noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu čukstus 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz -50 dB)

N

N

D

D

D

D

43.

Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai izteikti barofunkcijas traucējumi

N

N

D

N

D

D

IX. Asinsrites sistēmas slimības (I00-I99)

44.

Hroniskas reimatiskas sirds slimības

44.1.

ar funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

44.2.

bez funkciju traucējumiem un vismaz 2 gadu remisiju

N

N

D

N

D

D

45.

Arteriālā hipertensija

45.1.

III pakāpes hipertensija

N

N

N

N

N

N

45.2.

II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā riska faktoriem

N

N

N

N

N

D

45.3.

II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar efektīvu medikamentozo terapiju

N

N

N

N

D

D

45.4.

I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem, kontrolēta

N

N

N

D

D

D

46.

Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas hroniskas sirds slimības

46.1.

ar II, III, IV funkcionālo traucējumu klasi

N

N

N

N

N

N

46.2.

ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, to paroksismiem

N

N

N

N

N

N

46.3.

ar funkcionālo traucējumu I klasi

N

N

N

N

N

D

46.4.

bez funkcionāliem traucējumiem

N

N

N

N

D

D

47.

Cerebrovaskulāras slimības un to sekas

47.1.

ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu bojājuma simptomiem

N

N

N

N

N

N

47.2.

ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar kardiovaskulārā riska faktoriem

N

N

N

N

N

N

47.3.

ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez kardiovaskulārā riska faktoriem

N

N

N

N

N

D

47.4.

bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem

N

N

N

N

D

D

48.

Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības

48.1.

ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju

N

N

N

N

N

N

48.2.

ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju

N

N

D

N

N

D

49.

Hemoroīdi

49.1.

ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām komplikācijām, sekundāru anēmiju

N

N

N

A

A

A

49.2.

ar retiem paasinājumiem, maz izteikti

N

D

D

D

D

D

50.

Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas (varikocele)

50.1.

ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju, sāpju sindromu

N

N

N

A

A

A

X. Elpošanas sistēmas slimības (Joo-J90)

51.

Hroniskas augšējo elpošanas ceļu slimības

51.1.

ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

51.2.

ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

51.3.

ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

52.

Izteikta deguna gļotādas atrofija

N

N

N

N

N

D

53.

Hronisks dekompensēts tonsilīts

N

N

N

N

D

D

54.

Bronhiālā astma (*derīgumam dienestā individuāls vērtējums, ņemot vērā pulmonologa atzinumu)

54.1.

smaga un vidēji smaga persistējoša

N

N

N

N

N

N

54.2.

viegla persistējoša, kontrolēta

N

N

N

N

N

*D

54.3.

epizodiska, kontrolēta

N

N

N

N

*D

*D

54.4.

anamnēzē, bez simptomiem trīs un vairāk gadu, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (IA ailes amatā nederīgi, citiem amatiem vērtē individuāli)

N

N

*D

*D

D

D

55.

Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas elpošanas orgānu slimības un to sekas

55.1.

ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

55.2.

ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

55.3.

ar stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem

N

N

D

N

D

D

XI. Gremošanas orgānu slimības (K00-K14)

56.

Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības

56.1.

ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem

N

N

N

N

N

N

56.2.

ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem

N

N

D

A

D

D

57.

Dekompensēts zobu kariess

N

N

N

A

A

A

58.

Vēdera dobuma orgānu slimības un to sekas

58.1.

ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

58.2.

ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

58.3.

ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

58.4.

īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai hronisku slimību saasinājumi

N

N

N

A

A

A

59.

Trūce

59.1.

recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus iekšējo orgānu funkciju traucējumus

N

N

N

N

N

N

59.2.

mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas operācijas

N

N

N

A

A

A

60.

Tūpļa un taisnās zarnas plīsums (fissura) un fistula, hronisks paraproktīts

60.1.

ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām, recidivējošu gaitu

N

N

N

N

N

N

61.

Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana

61.1.

taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikā

N

N

N

N

N

N

62.

Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai mazspēja.
Anus praeter naturalis

N

N

N

N

N

N

XII. Ādas un zemādas audu slimības (L00-L99)

63.

Hroniskas ādas slimības

63.1.

ģeneralizētas, bieži recidivējošas, izteiktas

N

N

N

N

N

N

63.2.

norobežotas, bieži recidivējošas

N

N

N

N

N

D

63.3.

norobežotas, reti recidivējošas, netraucē formas nēsāšanu

N

N

D

D

D

D

64.

Hroniskas zemādas un ādas derivātu slimības

64.1.

ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultāta

N

N

N

A

A

A

XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (M00-M99)

65.

Infekciozas, infekciozi alerģiskas un distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības

65.1.

ar izteiktām izmaiņām un funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

65.2.

ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

65.3.

ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

66.

Artrīti, artrozes un citi locītavu bojājumi

66.1.

ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitāti

N

N

N

N

N

N

66.2.

ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

66.3.

ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

67.

Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums, kas rada funkcionālus traucējumus, kā arī apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu

67.1.

rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm, kāju deformācijas ar funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

67.2.

kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot) ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

67.3.

rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

68.

Plakanā pēda

68.1.

ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu

N

N

N

N

N

N

68.2.

ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas artrozes pazīmju

N

D

D

D

D

D

69.

Saistaudu sistēmslimības un to sekas

69.1.

ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

69.2.

ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

69.3.

stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

70.

Mugurkaulāja slimības un to sekas

70.1.

ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

70.2.

ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

70.3.

stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

D

N

D

D

71.

Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas

71.1.

ar biežiem paasinājumiem, progresējošas, izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

71.2.

ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

71.3.

stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

D

D

D

71.4.

stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības (N00-N99)

72.

Hroniskas nieru slimības un to sekas

72.1.

ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

72.2.

ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēm

N

N

N

N

N

D

72.3.

remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

73.

Nieres un urīnvada akmens

73.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru mazspēja)

N

N

N

N

N

N

73.2.

ar mēreniem funkciju traucējumiem (I-II stadijas nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkums

N

N

N

N

N

D

73.3.

ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav vai retas kolikas

N

N

D

N

D

D

74.

Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības, bojājumi un to sekas

74.1.

ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

74.2.

ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

74.3.

ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

75.

Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas (iekaisīgi un citi bojājumi)

75.1.

ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem, biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaitu

N

N

N

N

N

N

75.2.

ar mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

A

D

D

75.3.

ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

76.

Hidrocēle un spermatocēle

76.1.

krasi izteikta, traucē iešanu

N

N

N

A

A

A

77.

Hipospādija

77.1.

skrotāla vai perineāla

N

N

N

N

D

D

77.2.

no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai

N

N

N

A

A

A

78.

Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas iekaisīgas slimības un to sekas

78.1.

ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām atlieku parādībām

N

N

N

N

N

N

78.2.

ar retiem paasinājumiem bez atlieku parādībām

N

D

D

N

D

D

79.

Sievietes dzimumorgānu noslīdējums

79.1.

trešās vai ceturtās pakāpes

N

N

N

N

N

N

79.2.

pirmās vai otrās pakāpes

N

N

N

N

D

D

XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods (O00-O99)

80.

Grūtniecība (grūtniecei paredzētos atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši tiesību aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece stājusies uzskaitē) izsniegtām izziņām)

N

N

N

D

D

D

81.

Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda komplikācijas

N

N

N

A

A

A

XVI. Iedzimtas anomālijas (Q00-Q99)

82.

Iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas

82.1.

ar izteiktiem orgānu un funkcijas traucējumiem

N

N

N

N

N

N

82.2.

ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas traucējumiem

N

N

N

N

N

D

82.3.

ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiem

N

N

N

N

D

D

82.4.

anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

83.

Iedzimtas balsta un kustību sistēmas deformācijas un anomālijas

83.1.

ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu

N

N

N

N

N

N

83.2.

ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu

N

N

N

D

D

D

83.3.

ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez funkcionāliem traucējumiem

N

D

D

D

D

D

84.

Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja anomālijas un to sekas

84.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

84.2.

ar mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

84.3.

ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

D

D

D

84.4.

ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

XVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāla klīniska un laboratorijas atrade

85.

Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes

85.1.

ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

85.2.

ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

85.3.

ar izteiktām novirzēm izmeklējumos

N

N

N

N

A

A

85.4.

ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumos

N

N

N

A

A

D

86.

Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros nav vajadzīga sazināšanās runa

N

N

N

N

N

N

XVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas (S00-T98)

87.

Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas, ievainojumi un to sekas

87.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

87.2.

ar mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

87.3.

nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

87.4.

ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem

N

N

N

A

D

D

88.

Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to sekas

88.1.

ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

88.2.

ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I ailes amatam nosaka ierobežojumus)

N

N

N

D

D

D

88.3.

palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

89.

Galvas un muguras smadzeņu traumas un to sekas

89.1.

ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

89.2.

ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

89.3.

ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

90.

Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku ārstēšanu

90.1.

ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

90.2.

ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

90.3.

ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

91.

Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to sekas

91.1.

pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

91.2.

pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem vai bez tiem

N

N

N

N

N

D

91.3.

pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai bez tiem

N

N

N

N

D

D

91.4.

ar nelieliem funkciju traucējumiem bez paliekošām sekām

N

N

N

A

D

D

92.

Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un locītavu ievainojumu, traumu sekas

92.1.

ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

92.2.

ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

N

N

D

D

D

92.3.

redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

92.4.

īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies kaulu rumbējumi

N

N

N

A

A

A

93.

Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas

93.1.

ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai orgānu funkciju

N

N

N

N

N

N

93.2.

ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un funkciju

N

N

N

D

D

D

93.3.

stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem

N

N

N

A

A

A

94.

Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to ķirurģiskas ārstēšanas sekas

94.1.

ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

94.2.

ar nelieliem funkciju traucējumiem

N

D

D

D

D

D

94.3.

anatomisks defekts bez funkciju traucējumiem

D

D

D

D

D

D

95.

Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas

95.1.

ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu

N

N

N

N

N

N

95.2.

ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu

N

N

N

N

D

D

95.3.

anatomisks defekts bez funkcionāliem traucējumiem

N

D

D

D

D

D

96.

Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas

96.1.

ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

96.2.

ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

D

96.3.

ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

A

D

D

96.4.

ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

D

D

D

D

96.5.

īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi

N

N

N

A

A

A

97.

Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam nosaka ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam atzinuma sniegšanu atliek)

N

N

D

N

D

D

98.

Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to sekas

98.1.

ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

N

N

98.2.

stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

N

N

N

N

D

D

98.3.

nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu

N

N

N

D

D

D

98.4.

anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem

D

D

D

D

D

D

99.

Ādas fistulas un čūlas

99.1.

bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības, traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu

N

N

N

N

N

N

Piezīmes.

N - veselības stāvoklis neatbilst dienestam.

D - veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam.

A - atliek atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam, un to sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad zināmas slimības vai traumas sekas.
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970

04.JPG (121141 bytes)

05.JPG (148435 bytes)

06.JPG (67375 bytes)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis
5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970

07.JPG (75767 bytes)

08.JPG (32873 bytes)

09.JPG (50329 bytes)

12.JPG (15351 bytes)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis
6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970

13.JPG (102964 bytes)

14.JPG (24260 bytes)

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!