Rīgā 2006.gada 21.novembrī (prot. Nr.61 69.§)
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likuma 4.panta 3.punktu, 8.panta piekto daļu un 16.panta ceturto daļu
4.1. vispārīgās prasības dienestam;
4.2. papildu prasības konkrētajam amatam.
5.1. I grupa - amatpersona ir praktiski vesela, nav konstatēti orgānu vai sistēmu anatomiski vai funkcionāli traucējumi. Psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt stabila noturība pret stresu. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā var būt nepieciešama palielināta fiziska slodze, spēka paņēmienu lietošana, spēja ātri reaģēt ekstremālās situācijās vai darbība dažādos apstākļos. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes. I grupā nodala I A apakšgrupu (īpašu uzdevumu vienībām un amatiem). I A apakšgrupā minētā amatpersona ir praktiski vesela un spējīga pildīt dienesta pienākumus, veicot atbildīgus vai speciālus uzdevumus, amatpersonas psiholoģiskās un psihofizioloģiskās izmeklēšanas rezultāti atbilst pieņemto normu rādītājiem, piemīt laba un stabila noturība pret stresu;
5.2. II grupa - amatpersonai pieļaujamas maznozīmīgas veselības stāvokļa novirzes, nav konstatēti orgānu vai sistēmu funkcionāli traucējumi. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuru veikšanai ikdienā nav nepieciešama palielināta fiziska slodze vai spēka paņēmienu lietošana, bet vajadzīga laba fiziskā sagatavotība un spēja reaģēt ekstremālās situācijās. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas;
5.3. III grupa - amatpersonai pieļaujamas organisma sistēmu anatomiskas vai funkcionālas novirzes. Veselības stāvoklis ļauj pildīt tādus dienesta pienākumus, kuri nav saistīti ar palielinātu fizisku slodzi vai spēka paņēmienu lietošanu. Psiholoģiskās īpašības atbilst pieņemto normu rādītājiem, amatpersonām pieļaujami robežstāvokļi ar kontroli dinamikā un atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika. Amatpersonām, kuras pieņemtas dienestā un turpina pildīt esošos pienākumus, pieļaujamas ar organisma novecošanu saistītas vai dienesta laikā konstatētas veselības stāvokļa novirzes, kas tiek kontrolētas.
21.1. ģimenes ārsta izsniegtu izrakstu par dzīves laikā pārciestajām slimībām;
21.2. narkologa atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par alkohola pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, ja nav attiecīgas medicīniskas indikācijas);
21.3. psihiatra atzinumu par veselības stāvokli (iekļauj ziņas par diagnosticētu psihisku slimību vai uzvedības traucējumiem);
21.4. potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.
22.1. atbilst dienesta pienākumu izpildei un amatam;
22.2. neatbilst dienesta pienākumu izpildei.
25.1. atbilst dienestam un amatam;
25.2. neatbilst dienestam.
27.1. obligātā periodiskā veselības pārbaude - reizi gadā;
27.2. plānotā atkārtotā veselības pārbaude - ja iepriekšējā veselības pārbaudē konstatēts, ka tā nepieciešama atkārtoti, un norādīts laiks, kad jāveic atkārtotā pārbaude;
27.3. ārpuskārtas veselības pārbaude - pamatojoties uz iestādes lēmumu par pārbaudes nepieciešamību, arī tad, ja amatpersonai būtiski mainās dienesta apstākļi uz tādiem, kuros noteiktas augstākas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību prasības.
30.1. atbilst dienestam un amatam;
30.2. neatbilst amatam, atbilst dienestam citos (norādot) attiecīgās grupas amatos;
30.3. neatbilst dienestam.
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Nr. |
Pārbaudes veids |
Pārbaudes biežums |
1. |
Nepieciešamās speciālistu apskates |
|
1.1. |
Ķirurgs (urologs) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.2. |
Neirologs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.3. |
Oftalmologs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.4. |
Otorinolaringologs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.5. |
Psihiatrs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.6. |
Internists (arodslimību ārsts) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
1.7. |
Ginekologs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai ginekologa izziņa ar apskates datiem) |
1.8. |
Psihologs |
Pieņemot dienestā, turpmāk pēc indikācijām (speciālista vai psihiatra norīkojuma) vai iestādes norādījuma |
1.9. |
Zobārsts |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2. |
Laboratoriskie, funkcionālie un citi izmeklējumi |
|
2.1. |
Elektrokardiogramma (12 novadījumos ar aprakstu) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā personām pēc 30 gadu vecuma |
2.2. |
Plaušu rentgenoloģisks izmeklējums |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā (vai izziņa ar veikta izmeklējuma datiem) |
2.3. |
Audiometrija |
Dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai dzirdes pazemināšanās gadījumā |
2.4. |
Ārējās elpošanas funkciju pārbaude (ĀEF) |
Atbilstoši amata pienākumiem |
2.5. |
Vestibulārā aparāta izmeklēšana |
Atbilstoši amata pienākumiem (darbam augstumā) |
2.6. |
Digitāla taisnās zarnas izmeklēšana |
Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma |
2.7. |
Acs spiediena mērīšana |
Reizi gadā personām pēc 40 gadu vecuma |
2.8. |
Nepilna asins aina (Hb, L, Er, Ht, Tr) un eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.9. |
Urīna analīze ar stripu |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.10. |
Glikoze asinīs |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.11. |
Alanīnaminotransferāze (ALAT) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.12. |
Gamma glutamiltransferāze (GGT) |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.13. |
Sifilisa skrīningizmeklējums |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
2.14. |
Anti-HIV ½ IFA |
Pieņemot dienestā |
2.15. |
Narkotisko (psihotropo) vielu lietošanas pārbaude ar ekspresdiagnostiskiem testiem |
Pieņemot dienestā, turpmāk reizi gadā |
3. |
Papildizmeklējumi vai citu speciālistu apskates, kas nepieciešamas atzinuma sniegšanai |
Atbilstoši komisijas nosūtījumam |
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Nr. |
Slimības un veselības problēmas |
Kandidāti |
Amatpersonas |
||||
I |
II |
III |
I |
II |
III |
||
I. Infekcijas un parazitārās slimības (A00-B99) |
|||||||
1. |
Akūtu infekciju sekas, hroniskas infekcijas un parazitārās slimības |
||||||
1.1. |
hroniskas vai bieži recidivējošas, ar izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
1.2. |
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
1.3. |
ar maz izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
2. |
Tuberkuloze |
||||||
2.1. |
aktīvs process - visas formas ar tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanos, destrukciju (kavernām), ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
2.2. |
aktīvs process - bez tuberkulozes mikobaktēriju izdalīšanās, bez destrukcijas, ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
2.3. |
neaktīvs process - bez aktivitātes pazīmēm vai stāvoklis pēc ārstēšanās ar labu klīnisko efektu (ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem). Kandidātiem par derīgumu dienestam lemj ne ātrāk kā gadu pēc klīniskās izārstēšanās, amatpersonām - pēc ārstēšanās pamatkursa beigšanas |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
3. |
Cilvēka imūndeficīta (HIV) vīrusa infekcija |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
II. Audzēji (C00-D48) |
|||||||
4. |
Ļaundabīgie audzēji (individuāli izvērtē katra audzēja veidu, lokalizāciju, histoloģijas datus, prognozi, dienesta apstākļus) |
||||||
4.1. |
ar metastāzēm |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
4.2. |
pēc ārstēšanas (bez metastāzēm), ar mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
A |
D |
4.3. |
pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas ar maznozīmīgiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
4.4. |
pēc sekmīgas (radikālas) ārstēšanas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pazīmēm |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
5. |
Labdabīgie audzēji |
||||||
5.1. |
rada orgānu funkciju traucējumus vai ievērojami traucē galvas, rumpja, ekstremitāšu kustības, apgrūtina apģērba valkāšanu un uzkabes nēsāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
5.2. |
ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
5.3. |
bez orgānu funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
6. |
Neskaidras vai nezināmas dabas audzējs |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi (D50-D89) |
|||||||
7. |
Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi (vērtējums individuāls, ņemot vērā cēloni) |
||||||
7.1. |
ar ātri progresējošu gaitu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
7.2. |
ar lēni progresējošu gaitu, izteiktām izmaiņām asins sastāvā un periodiskiem paasinājumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
7.3. |
ar lēni progresējošu gaitu, mērenām izmaiņām asinsrades sistēmā un retiem paasinājumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
7.4. |
ar stabilu ārstēšanas efektu, bez izmaiņām asinīs un asinsrades sistēmā |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
7.5. |
vieglas palieku izpausmes (piemēram, neliela sekundāra anēmija, leikopēnija) ar darbspēju saglabāšanos, stāvoklis pēc staru un citostatiskas ārstēšanas |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (E00-E90) |
|||||||
8. |
Kākslis, kas rada blakus esošo orgānu funkciju traucējumus vai apgrūtina formas tērpa valkāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
9. |
Cukura diabēts |
||||||
9.1. |
nekontrolēts, ar izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
9.2. |
kontrolēts, ar mēreniem mērķa orgānu bojājumiem (lai iekļautu II amatu grupā, amatpersonas vērtē individuāli, ņemot vērā dienesta apstākļus un iespēju ievērot rekomendācijas un režīmu) |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
9.3. |
kontrolēts, insulīnneatkarīgs, ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
10. |
Citas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības un sindromi |
||||||
10.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
10.2. |
ar mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
10.3. |
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
10.4. |
patoloģiska aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) virs 40 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
10.5. |
aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
10.6. |
aptaukošanās (ĶMI virs 30 kg/m2) bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
10.7. |
patoloģisks svara samazinājums (ĶMI zem 20 kg/m2) |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
V. Psihiski un uzvedības traucējumi (F00-F99) |
|||||||
11. |
Organiski psihiski traucējumi (ieskaitot simptomātiskos) |
||||||
11.1. |
izteikti, stabili psihiskie traucējumi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
11.2. |
mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
11.3. |
viegli pārejoši psihiskie traucējumi |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
12. |
Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ |
||||||
12.1. |
izteikti un noturīgi psihiskie traucējumi ar personības degradāciju |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
12.2. |
mēreni izteikts un ilgs astēniskais stāvoklis, patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas bojājumi, stabils atkarības sindroms |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
12.3. |
viegli izteikts astēniskais stāvoklis bez organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, atkarības sindroma nav vai tas ir pārejoša rakstura |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
13. |
Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
14. |
Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi |
||||||
14.1. |
izteiktas formas, biežas slimības fāzes vai ieilgusi slimības gaita |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
14.2. |
retas fāzes, ir pilnīgas psihiskās veselības periodi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
15. |
Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi |
||||||
15.1. |
izteiktas, noturīgas slimības izpausmes un biežas dekompensācijas |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
15.2. |
mēreni izteiktas, bet ilgstošas slimības izpausmes |
N |
N |
N |
N |
A |
A |
15.3. |
vieglas un īslaicīgas slimības izpausmes |
N |
N |
N |
A |
A |
D |
15.4. |
viegli un pārejoši traucējumi (situācijas reakcija) |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
16. |
Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem un var ietekmēt dienesta pienākumu izpildi |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
17. |
Personības un uzvedības traucējumi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
18. |
Garīgā atpalicība |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
19. |
Neorganiska enurēze, enkoprēze |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
VI. Nervu sistēmas slimības (G00-G99) |
|||||||
20. |
Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas (CNS) slimības un to sekas |
||||||
20.1. |
ar izteiktiem CNS funkciju traucējumiem vai progresējošu gaitu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
20.2. |
ar vieglām seku parādībām un atsevišķi neiroloģiski simptomi bez būtiskiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
20.3. |
ar nelielām stabilām seku parādībām bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
A |
D |
D |
21. |
Centrālās nervu sistēmas deģeneratīvi distrofiskas slimības un to sekas |
||||||
21.1. |
ar progresējošiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
21.2. |
ar maznozīmīgiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
22. |
Epizodiski un paroksismāli traucējumi |
||||||
22.1. |
epilepsija |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
22.2. |
migrēna ar biežām un smagām lēkmēm un paroksismi ar samaņas zudumu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
22.3. |
citi reti epizodiski traucējumi ar neskaidru etioloģiju |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
23. |
Nervu, nervu saknīšu, pinumu un perifēriskās nervu sistēmas bojājumi, slimības un to sekas |
||||||
23.1. |
ar mēreniem vai izteiktiem motoro funkciju un jušanas funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
23.2. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem, retiem paasinājumiem (bez tendences progresēt) |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
23.3. |
vieglas seku parādības bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
24. |
Paralītiski sindromi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
VII. Acu un to palīgorgānu slimības (H00-H59) |
||||||||||
25. |
Plakstiņu slimības, defekti un to sekas |
|||||||||
25.1. |
krasi izteikti abu acu plakstiņu stāvokļa defekti |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
25.2. |
nenozīmīgi izteikts abu acu plakstiņu noslīdējums vai citi krasi izteikti vienas acs plakstiņa defekti, vai abu acu plakstiņu mēreni defekti ar redzes traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
25.3. |
izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai citi vienas acs plakstiņa mēreni defekti ar redzes traucējumiem |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
26. |
Asarošana, asaru aparāta bojājums, slimība vienā vai abās acīs un tās sekas |
|||||||||
26.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
26.2. |
ar mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
N |
N |
D |
|||
26.3. |
ar viegliem funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
27. |
Konjunktīvas slimības un to sekas |
|||||||||
27.1. |
hroniskas, bieži recidivējošas ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
28. |
Saistenes, radzenes un citas acs apvalka iekaisuma un deģeneratīva rakstura slimības |
|||||||||
28.1. |
krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
28.2. |
mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā divas reizes gadā |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
28.3. |
neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības bez redzes traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
29. |
Lēcas slimības, afākija, artefakija, luksācija vai subluksācija |
|||||||||
29.1. |
abās acīs |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
29.2. |
vienā acī |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
|||
30. |
Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības (atrofija) |
|||||||||
30.1. |
abām acīm ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
30.2. |
vienai acij ar progresējošu redzes funkcijas pazemināšanos |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
30.3. |
stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
31. |
Tīklenes atslāņošanās un plīsumi |
|||||||||
31.1. |
abām acīm (netraumatiskas etioloģijas) |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
31.2. |
abām acīm (traumatiskā) |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
31.3. |
vienai acij (jebkuras etioloģijas) |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
32. |
Glaukoma |
|||||||||
32.1. |
abām acīm attīstītajā un vēlākajās stadijās |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
32.2. |
vienai acij attīstītajā un vēlākajās stadijās |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
32.3. |
preglaukoma, glaukomas sākuma (hipertensijas) stadijā |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
|||
33. |
Acu muskuļu darbības, acu saskaņotas kustības traucējumi, paralītiska šķielēšana |
|||||||||
33.1. |
ar dubultošanos |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
33.2. |
sadraudzības šķielēšana bez dubultošanās |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
|||
33.3. |
binokulārās redzes traucējumi |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
|||
33.4. |
nistagms |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
34. |
Hroniski un bieži recidivējoši akomodācijas traucējumi |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
35. |
Refrakcijas traucējumi vienā vai abās acīs |
|||||||||
35.1. |
vienā no meridiāniem virs 12,0 D |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
35.2. |
vienā no meridiāniem virs 8,0 līdz 12,0 D |
N |
N |
D |
N |
N |
D |
|||
35.3. |
vienā no meridiāniem virs 6,0 līdz 8,0 D |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
35.4. |
vienā no meridiāniem virs 3,0 līdz 6,0 D |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
36. |
Astigmātisms |
|||||||||
36.1. |
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6,0 D |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
36.2. |
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 3,0 D līdz 6,0 D |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
|||
36.3. |
jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos no 2,0 D līdz 3,0 D |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
37. |
Redzes traucējumi |
|||||||||
37.1. |
abu acu redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3 vai vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,3 |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
37.2. |
vienas acs redzes asums ar korekciju zemāks par 0,8, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,4 |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
|||
37.3. |
vienas acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,4, otras acs redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,8 vai abu acu redzes asums bez korekcijas zemāks par 0,6 |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
38. |
Krāsu redzes traucējumi |
|||||||||
38.1. |
dihromāzija, A un B tipa anomālā trihromāzija |
N |
N |
D |
N |
N |
D |
|||
iestāde var noteikt izņēmumu noteiktam amatam (darbam), kuram nav nepieciešama krāsu redze |
||||||||||
38.2. |
C tipa anomālā trihromāzija |
nav derīgi dienestam amatos (darbos), kuros nepieciešama niansēta krāsu redze (piemēram, valsts robežas kontroles punktos ar personu dokumentu pārbaudi) |
||||||||
VIII. Ausu un aizauss paugura slimības (H60-H95) |
||||||||||
39. |
Ārējās auss hroniskas slimības |
|||||||||
39.1. |
bieži recidivējošas |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
39.2. |
reti recidivējošas |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
|||
40. |
Hroniskas vidusauss un aizauss paugura slimības |
|||||||||
40.1. |
hroniskas, strutojošas, ar polipiem, bungdobuma granulāciju, holesteatomu vai kaula kariesu ar fistulu |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
40.2. |
vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš minētām parādībām, ar vienlaicīgām deguna blakusdobumu slimībām un noturīgiem elpošanas traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
40.3. |
vienpusējas vai abpusējas bez iepriekš norādītām formām |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
|||
40.4. |
noturīgas seku parādības (rētas, saaugumi, vienpusēja vai abpusēja bungplēvītes sausā perforācija ar nelieliem dzirdes traucējumiem vai bez tiem) |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
|||
40.5. |
stāvoklis pēc radikālām auss operācijām |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
41. |
Iekšējās auss slimības ar vestibulārā aparāta funkcijas traucējumiem |
|||||||||
41.1. |
noturīgi, krasi izteikti |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
41.2. |
reti recidivējoši, mēreni |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
41.3. |
nenoturīgs, izteikts jutīgums pret vestibulāriem kairinājumiem |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
42. |
Konduktīvs un sensori neirāls dzirdes zudums, pastāvīga vājdzirdība (dzirdes pazemināšanās gadījumā dzirdes uztveres sliekšņa noteikšanai veic audiometriju) |
|||||||||
42.1. |
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztver vai dzird ne tālāk par 1m (1000-3000 Hz pazemināta par 45dB; 4000 Hz -70+/- 20dB) |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
42.2. |
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot čukstus no 2 m līdz 4 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 1 m līdz 2 m (1000-3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB) |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
42.3. |
pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000Hz -50 dB) |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
42.4. |
noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus no 2 m līdz 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 30 dB; 4000 Hz -60-70 dB) |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
42.5. |
noturīga vājdzirdība, ar vienu ausi dzirdot runu čukstus 4 m (1000-3000 Hz pazemināta par 5 dB; 4000 Hz -50 dB) |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
|||
43. |
Auss vai deguna blakusdobumu mēreni vai izteikti barofunkcijas traucējumi |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
IX. Asinsrites sistēmas slimības (I00-I99) |
||||||||||
44. |
Hroniskas reimatiskas sirds slimības |
|||||||||
44.1. |
ar funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
44.2. |
bez funkciju traucējumiem un vismaz 2 gadu remisiju |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
45. |
Arteriālā hipertensija |
|||||||||
45.1. |
III pakāpes hipertensija |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
45.2. |
II pakāpes hipertensija ar mēreniem vai izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un/vai kardiovaskulārā riska faktoriem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
45.3. |
II pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem un ar efektīvu medikamentozo terapiju |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
45.4. |
I pakāpes hipertensija ar maz izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem, kontrolēta |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
|||
46. |
Hroniska sirds išēmiskā slimība un citas hroniskas sirds slimības |
|||||||||
46.1. |
ar II, III, IV funkcionālo traucējumu klasi |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
46.2. |
ar prognostiski nelabvēlīgiem sirds ritma un vadīšanas traucējumiem, to paroksismiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
46.3. |
ar funkcionālo traucējumu I klasi |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
46.4. |
bez funkcionāliem traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
47. |
Cerebrovaskulāras slimības un to sekas |
|||||||||
47.1. |
ar funkciju traucējumiem, lokāliem smadzeņu bojājuma simptomiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
47.2. |
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem ar kardiovaskulārā riska faktoriem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
47.3. |
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem bez kardiovaskulārā riska faktoriem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
47.4. |
bez organisma centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem, bez kardiovaskulārā riska faktoriem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
48. |
Aortas, artēriju, kapilāru, vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības |
|||||||||
48.1. |
ar traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
48.2. |
ar nedaudz traucētu cirkulāciju un ekstremitātes vai orgānu funkciju |
N |
N |
D |
N |
N |
D |
|||
49. |
Hemoroīdi |
|||||||||
49.1. |
ar biežiem paasinājumiem, asiņošanu vai citām komplikācijām, sekundāru anēmiju |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
|||
49.2. |
ar retiem paasinājumiem, maz izteikti |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
50. |
Sēklinieka maisiņa varikozās vēnas (varikocele) |
|||||||||
50.1. |
ar asinsrites traucējumiem, sēklinieka atrofiju, sāpju sindromu |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
|||
X. Elpošanas sistēmas slimības (Joo-J90) |
||||||||||
51. |
Hroniskas augšējo elpošanas ceļu slimības |
|||||||||
51.1. |
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
51.2. |
ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
51.3. |
ar retiem paasinājumiem un nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
52. |
Izteikta deguna gļotādas atrofija |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
53. |
Hronisks dekompensēts tonsilīts |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
54. |
Bronhiālā astma (*derīgumam dienestā individuāls vērtējums, ņemot vērā pulmonologa atzinumu) |
|||||||||
54.1. |
smaga un vidēji smaga persistējoša |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
54.2. |
viegla persistējoša, kontrolēta |
N |
N |
N |
N |
N |
*D |
|||
54.3. |
epizodiska, kontrolēta |
N |
N |
N |
N |
*D |
*D |
|||
54.4. |
anamnēzē, bez simptomiem trīs un vairāk gadu, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem (IA ailes amatā nederīgi, citiem amatiem vērtē individuāli) |
N |
N |
*D |
*D |
D |
D |
|||
55. |
Hroniskas dziļāko elpošanas ceļu un citas elpošanas orgānu slimības un to sekas |
|||||||||
55.1. |
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
55.2. |
ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
|||
55.3. |
ar stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
|||
XI. Gremošanas orgānu slimības (K00-K14) |
||||||||||
56. |
Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības |
|||||||||
56.1. |
ar mēreniem vai izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
56.2. |
ar maz izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem |
N |
N |
D |
A |
D |
D |
|||
57. |
Dekompensēts zobu kariess |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
|||
58. |
Vēdera dobuma orgānu slimības un to sekas |
|||||||||
58.1. |
ar izteiktiem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
58.2. |
ar mēreniem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
|||
58.3. |
ar viegliem stabiliem gremošanas orgānu funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
|||
58.4. |
īslaicīgas, pārejošas akūtas slimības vai hronisku slimību saasinājumi |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
|||
59. |
Trūce |
|||||||||
59.1. |
recidivējoša, kavē iešanu, rada izteiktus iekšējo orgānu funkciju traucējumus |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
|||
59.2. |
mērena vai neliela, var radīt iekšējo orgānu funkciju traucējumus. Visi derīgi dienestam pēc sekmīgas operācijas |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
60. |
Tūpļa un taisnās zarnas plīsums (fissura) un fistula, hronisks paraproktīts |
||||||
60.1. |
ar biežiem paasinājumiem, noturīgām fistulām, recidivējošu gaitu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
61. |
Tūpļa un taisnās zarnas izkrišana |
||||||
61.1. |
taisnās zarnas izkrišana, ķermenim ieņemot vertikālu stāvokli, ejot vai fiziskas slodzes laikā |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
62. |
Zarnas fistula, tūpļa sfinkteru striktūra vai
mazspēja. |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
XII. Ādas un zemādas audu slimības (L00-L99) |
|||||||
63. |
Hroniskas ādas slimības |
||||||
63.1. |
ģeneralizētas, bieži recidivējošas, izteiktas |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
63.2. |
norobežotas, bieži recidivējošas |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
63.3. |
norobežotas, reti recidivējošas, netraucē formas nēsāšanu |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
64. |
Hroniskas zemādas un ādas derivātu slimības |
||||||
64.1. |
ar biežiem, ilgstošiem recidīviem, var traucēt apavu valkāšanu. Vērtē pēc ārstēšanas rezultāta |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (M00-M99) |
|||||||
65. |
Infekciozas, infekciozi alerģiskas un distrofiski deģeneratīvas locītavu slimības |
||||||
65.1. |
ar izteiktām izmaiņām un funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
65.2. |
ar biežiem paasinājumiem un/vai mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
65.3. |
ar retiem vai īslaicīgiem, pārejošiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
66. |
Artrīti, artrozes un citi locītavu bojājumi |
||||||
66.1. |
ar progresējošu gaitu, biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem, nestabilitāti |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
66.2. |
ar retiem paasinājumiem, mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
66.3. |
ar nelielām stabilām izmaiņām bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
67. |
Ekstremitāšu deformācija vai saīsinājums, kas rada funkcionālus traucējumus, kā arī apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu |
||||||
67.1. |
rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5 cm, kāju deformācijas ar funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
67.2. |
kājas saīsinājums no 2 cm līdz 5 cm (ieskaitot) ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
67.3. |
rokas saīsinājums līdz 5 cm (ieskaitot) vai kājas saīsinājums līdz 2 cm (ieskaitot) bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
68. |
Plakanā pēda |
||||||
68.1. |
ar anatomiskām izmaiņām, apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
68.2. |
ar maz apgrūtinātu iešanu, nav deformējošas artrozes pazīmju |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
69. |
Saistaudu sistēmslimības un to sekas |
||||||
69.1. |
ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
69.2. |
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
69.3. |
stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem vai ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
70. |
Mugurkaulāja slimības un to sekas |
||||||
70.1. |
ar progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
70.2. |
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
70.3. |
stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
71. |
Kaulu, skrimšļu, muskuļu, sinoviālo apvalku un cīpslu hroniskas slimības, bojājumi un to sekas |
||||||
71.1. |
ar biežiem paasinājumiem, progresējošas, izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
71.2. |
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
71.3. |
stabilas remisijas fāzē ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
71.4. |
stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības (N00-N99) |
|||||||
72. |
Hroniskas nieru slimības un to sekas |
||||||
72.1. |
ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
72.2. |
ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem, nieru mazspējas pazīmēm |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
72.3. |
remisijas fāzē ar maz izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
73. |
Nieres un urīnvada akmens |
||||||
73.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem (nieru mazspēja) |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
73.2. |
ar mēreniem funkciju traucējumiem (I-II stadijas nieru mazspēja) vai vienas nieres trūkums |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
73.3. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem, nav vai retas kolikas |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
74. |
Hroniskas urīnizvadsistēmas slimības, bojājumi un to sekas |
||||||
74.1. |
ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu un izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
74.2. |
ar retiem paasinājumiem, stabilām anatomiskām izmaiņām un mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
74.3. |
ar nelieliem, stabiliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
75. |
Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas (iekaisīgi un citi bojājumi) |
||||||
75.1. |
ar izteiktiem urinācijas funkciju traucējumiem, biežiem iekaisumiem un/vai progresējošu gaitu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
75.2. |
ar mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
75.3. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
76. |
Hidrocēle un spermatocēle |
||||||
76.1. |
krasi izteikta, traucē iešanu |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
77. |
Hipospādija |
||||||
77.1. |
skrotāla vai perineāla |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
77.2. |
no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
78. |
Sieviešu mazā iegurņa orgānu hroniskas iekaisīgas slimības un to sekas |
||||||
78.1. |
ar biežiem paasinājumiem, izteiktām, stabilām atlieku parādībām |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
78.2. |
ar retiem paasinājumiem bez atlieku parādībām |
N |
D |
D |
N |
D |
D |
79. |
Sievietes dzimumorgānu noslīdējums |
||||||
79.1. |
trešās vai ceturtās pakāpes |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
79.2. |
pirmās vai otrās pakāpes |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods (O00-O99) |
|||||||
80. |
Grūtniecība (grūtniecei paredzētos atvieglojumus un tiesības nosaka iestādē atbilstoši tiesību aktos noteiktajām prasībām un ginekologa (pie kura grūtniece stājusies uzskaitē) izsniegtām izziņām) |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
81. |
Smagas dzemdību vai pēcdzemdību perioda komplikācijas |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
XVI. Iedzimtas anomālijas (Q00-Q99) |
|||||||
82. |
Iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas |
||||||
82.1. |
ar izteiktiem orgānu un funkcijas traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
82.2. |
ar mēreni izteiktiem asinsrites un funkcijas traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
82.3. |
ar nelieliem orgānu un funkcijas traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
82.4. |
anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
83. |
Iedzimtas balsta un kustību sistēmas deformācijas un anomālijas |
||||||
83.1. |
ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem traucējumiem vai ievērojami apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
83.2. |
ar nelieliem funkcionāliem traucējumiem, mēreni apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
83.3. |
ar nelielām anatomiskām izmaiņām bez funkcionāliem traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
84. |
Iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja anomālijas un to sekas |
||||||
84.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
84.2. |
ar mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
84.3. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
84.4. |
ar anatomiskām izmaiņām bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
XVII. Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāla klīniska un laboratorijas atrade |
|||||||
85. |
Citur nekvalificēti simptomi, pazīmes, anomāli izmeklējumu dati bez diagnozes |
||||||
85.1. |
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
85.2. |
ar mēreniem vai nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
85.3. |
ar izteiktām novirzēm izmeklējumos |
N |
N |
N |
N |
A |
A |
85.4. |
ar mēreni izteiktām novirzēm izmeklējumos |
N |
N |
N |
A |
A |
D |
86. |
Izteikti valodas un runas traucējumi, kuri rada problēmas saziņas procesā. Nav ierobežojumu amatos, kuros nav vajadzīga sazināšanās runa |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
XVIII. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas (S00-T98) |
|||||||
87. |
Galvas, sejas un žokļu apvidus traumas, ievainojumi un to sekas |
||||||
87.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
87.2. |
ar mēreniem vai nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
87.3. |
nelielas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
87.4. |
ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
88. |
Kraniālo un perifēro nervu bojājumi un to sekas |
||||||
88.1. |
ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
88.2. |
ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem (I ailes amatam nosaka ierobežojumus) |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
88.3. |
palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
89. |
Galvas un muguras smadzeņu traumas un to sekas |
||||||
89.1. |
ar izteiktiem vai mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
89.2. |
ar viegli izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
89.3. |
ar nenozīmīgām atlieku parādībām bez funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
90. |
Krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa orgānu bojājumu sekas sakarā ar ievainojumu, traumu, ķirurģisku ārstēšanu |
||||||
90.1. |
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
90.2. |
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
90.3. |
ar nelieliem pārejošiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
91. |
Mugurkaulāja traumas, ievainojumi un to sekas |
||||||
91.1. |
pēc smagas traumas ar izteiktiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
91.2. |
pēc traumas ar mēreniem funkciju traucējumiem vai bez tiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
91.3. |
pēc traumas ar viegliem funkciju traucējumiem vai bez tiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
91.4. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem bez paliekošām sekām |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
92. |
Kaulu, skrimšļu, muskuļu, cīpslu un locītavu ievainojumu, traumu sekas |
||||||
92.1. |
ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
92.2. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
92.3. |
redzamas anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
92.4. |
īslaicīgi balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi pēc traumas vai operācijas, nenostiprinājušies kaulu rumbējumi |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
93. |
Aortas, maģistrālo un perifēro asinsvadu traumu, ievainojumu un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas |
||||||
93.1. |
ar traucētu asinsriti un ekstremitātes vai orgānu funkciju |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
93.2. |
ar nedaudz traucētu ekstremitātes asinsriti un funkciju |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
93.3. |
stāvoklis pēc traumas vai ķirurģiskas ārstēšanas ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
94. |
Plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un to ķirurģiskas ārstēšanas sekas |
||||||
94.1. |
ar izteiktiem vai mēreniem funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
94.2. |
ar nelieliem funkciju traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
94.3. |
anatomisks defekts bez funkciju traucējumiem |
D |
D |
D |
D |
D |
D |
95. |
Pēdas locītavas un pēdas ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas |
||||||
95.1. |
ar izteikti apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
95.2. |
ar maz apgrūtinātu iešanu un apavu nēsāšanu |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
95.3. |
anatomisks defekts bez funkcionāliem traucējumiem |
N |
D |
D |
D |
D |
D |
96. |
Vairāku ķermeņa apvidu ievainojumi un to ķirurģiskās ārstēšanas sekas |
||||||
96.1. |
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
96.2. |
ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
D |
96.3. |
ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
A |
D |
D |
96.4. |
ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
D |
D |
D |
D |
96.5. |
īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi |
N |
N |
N |
A |
A |
A |
97. |
Intraokulārs svešķermenis, kas neizraisa iekaisuma vai distrofiskas izmaiņas (derīgumu dienestam nosaka ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc traumas, līdz tam atzinuma sniegšanu atliek) |
N |
N |
D |
N |
D |
D |
98. |
Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi un to sekas |
||||||
98.1. |
ar izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
98.2. |
stabilas anatomiskas izmaiņas ar nelieliem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
N |
N |
N |
N |
D |
D |
98.3. |
nenozīmīgi ierobežo kustības, nedaudz apgrūtina apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu |
N |
N |
N |
D |
D |
D |
98.4. |
anatomiskas izmaiņas bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem |
D |
D |
D |
D |
D |
D |
99. |
Ādas fistulas un čūlas |
||||||
99.1. |
bieži čūlo vai ievērojami ierobežo kustības, traucē apģērba un apavu valkāšanu vai uzkabes nēsāšanu |
N |
N |
N |
N |
N |
N |
N - veselības stāvoklis neatbilst dienestam.
D - veselības stāvoklis atbilst (derīgs) dienestam.
A - atliek atzinumu par veselības stāvokļa atbilstību dienestam, un to sniedz pēc ārstēšanas pabeigšanas vai stāvokļa stabilizācijas, kad zināmas slimības vai traumas sekas.
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970
Ministru kabineta
2006.gada 21.novembra noteikumiem Nr.970