Ministru kabineta rīkojums Nr.956

Rīgā 2006.gada 13.decembrī (prot. Nr.66 21.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 55

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis Ģirta Kēlera 2006.gada 28.aprīlī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.105).

2. Privatizācijas ierosinātājs Ģirts Kēlers ierosina privatizēt nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 55 (kadastra Nr. 0100 030 0134).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 55 (kadastra Nr. 0100 030 0134), sastāvā ir zemesgabals 2581 m² platībā un skolas ēkas (būvju kadastra apzīmējumi 0100 030 0134 001, 0100 030 0134 002, 0100 030 0134 003 un 0100 030 0134 004), kas 2004.gada 12.jūlijā reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000141891 uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā, kā arī šķūnis (būves kadastra apzīmējums 01000300134 005) un tējas paviljons (būves kadastra apzīmējums 01000300134 006), kas atrodas Kultūras ministrijas valdījumā, bet nav reģistrēts zemesgrāmatā (viss kopā turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objektu lieto Kultūras ministrijas padotībā esoša izglītības iestāde – Dizaina un mākslas vidusskola;

3.3. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.4. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Kultūras ministrijas padotībā esošai izglītības iestādei – Dizaina un mākslas vidusskolai – izglītības un kultūras politikas īstenošanai, lai nodrošinātu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteiktās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, kā arī dotu iespēju audzēkņiem apgūt profesionālās ievirzes izglītību, kas palīdzētu sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei mākslas jomās. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 30.panta pirmajai daļai profesionālās izglītības programmas licencējamas un profesionālās izglītības iestādes reģistrējamas un akreditējamas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

Dizaina un mākslas vidusskola sniedz izglītību 11 izglītības programmās, kuras licencējusi Izglītības un zinātnes ministrija. Licence Nr. PG 002 izsniegta 2002.gada 31.martā un ir spēkā līdz 2012.gada 31.jūlijam.

Minētajā izglītības iestādē tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas “Vides dizains”, “Apģērbu dizains”, “Apģērbu dizains (specializācija – trikotāža)”, “Tekstilizstrādājumu dizains”, “Ādas izstrādājumu dizains”, “Stikla izstrādājumu dizains”, “Metāla izstrādājumu dizains”, “Koka izstrādājumu dizains”, “Keramika”, “Rokdarbi” un “Dekoratīvā tēlniecība”. Šajās programmās 2006./2007.mācību gadā mācības uzsāka 505 izglītojamie;

3.5. atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 24.36.apakšpunktam Dizaina un mākslas vidusskola ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15.panta otro daļu, 25. un 26.pantu profesionālās izglītības iestādes pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana. Lai nodrošinātu Dizaina un mākslas vidusskolas darbību, ir nepieciešams minētais nekustamais īpašums;

3.6. konstatējot minēto, nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 55, nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un nebūtu lietderīga, jo minētais īpašums kļūtu par privātīpašumu, bet izglītības iestādei telpas mācību procesa nodrošināšanai būtu jānomā atbilstoši tirgus cenām vai jāpārceļas uz citām telpām. Tas nav racionāli, jo minētās telpas ir pielāgotas tieši Dizaina un mākslas vidusskolā īstenoto profesionālās izglītības programmu apguvei. Ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 55, ekspluatācijas laikā Dizaina un mākslas vidusskola izglītojamo apmācībai ir izveidojusi mācību darbnīcas, kurās izglītojamie izgatavo dizaina izglītības programmās paredzētos dizaina paraugus.

Keramikas darbnīcās ir uzstādītas iekārtas keramikas izstrādājumu paraugu izgatavošanai, ģipša apstrādes un formēšanas aprīkojums, keramikas apdedzināšanas krāsnis, glazēšanas aprīkojums, keramikas izstrādājumu žāvēšanas iekārta.

Metāla izstrādājumu dizaina darbnīcās ir uzstādītas iekārtas metāla apstrādei, metāla centrbēdzes liešanas un kausēšanas iekārta, juvelieru darbgaldi.

Koka izstrādājumu dizaina darbnīcās ir uzstādītas kokapstrādes iekārtas un darbgaldi, galdniecības aprīkojums – frēzēšanas galdi, virsmu biezēvele, ruļļgalds, horizontālā slīpmašīna, stacionārie ripzāģi.

Dekoratīvās tēlniecības darbnīcās ir uzstādīts ģipša un akmens apstrādes (liešanas un formēšanas) aprīkojums.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Ģirta Kēlera privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Dizaina un mākslas vidusskolā īstenoto profesionālās izglītības programmu apguve.

Noraidot Ģirta Kēlera privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Līdz ar to secināms, ka nekustamais īpašums Rīgā, Lāčplēša ielā 55 (kadastra apzīmējums Nr. 0100 030 0134), saglabājams valsts īpašumā Kultūras ministrijas valdījumā.

6. No iepriekš minētā secināms, ka valsts īpašuma objekta Rīgā, Lāčplēša ielā 55, nodošana privatizācijai nav pamatota.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Ģirta Kēlera privatizācijas ierosinājumu par valsts nekustamā īpašuma objekta Rīgā, Lāčplēša ielā 55, privatizāciju, jo objekts nepieciešams Kultūras ministrijas padotībā esošas izglītības iestādes – Dizaina un mākslas vidusskolas – darbības nodrošināšanai.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova