ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.2006., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/149957
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām
Rezolūcijā par 24. novembrī Helsinkos notikušo Eiropas Savienības un Krievijas samitu Eiropas Parlaments pauž bažas par cilvēktiesību situāciju un politisko oponentu slepkavībām Krievijā. Deputāti uzsver ES un Krievijas attiecību stratēģisko nozīmi un mudina Eiropas valstis runāt ar Krieviju vienā balsī. Konstruktīvi un taisnīgi jārisina jautājums par Krievijas robežlīgumiem ar Latviju un Igauniju.
“Ļoti nozīmīgs jautājums ES un Krievijas attiecībās ir progress attiecībā uz robežlīgumu starp Igauniju un Krieviju, kā arī Latviju un Krieviju parakstīšanu un ratificēšanu,” teikts rezolūcijā. “Šis jautājums jārisina konstruktīvi un taisnīgi, lai tas atbilstu abu pušu interesēm.”
Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, “cik nozīmīga ir Krievija kā stratēģisks sadarbības partneris”, un “atzinīgi vērtē ES kopīgo pozīciju, ko izstrādāja Lahti neoficiālajās augstākā līmeņa sarunās un kas ļauj Eiropas Savienībai runāt vienā balsī, tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu Lahti un Helsinkos”. Parlaments izsaka nožēlu, ka neizdevās sākt sarunas par jaunu pamatnolīgumu, un norāda uz domstarpībām par lauksaimniecības un zivju izstrādājumu eksportu no ES. Tas uzstāj, ka Eiropas Savienībai jāizrāda nepieciešamā solidaritāte ar visām tās dalībvalstīm, it īpaši ar Poliju, kura cieš no Krievijas diskriminējošās tirdzniecības politikas.
Deputāti mudina Somijas un Vācijas prezidentūras turpināt darbu, lai iespējami īsākā laikā varētu pieņemt pilnvaras sarunām par jaunu pamatnolīgumu. Parlaments arī prasa, lai Krievija ratificē Enerģētikas hartas nolīgumu.
Padomei un Komisijai izteikts mudinājums atrisināt problēmas ES un Krievijas robežšķērsošanas punktos.
Cilvēktiesības
Parlaments uzsver, ka “pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt valsts iestāžu veikto darbību pareizību”. Tas pauž arī nopietnas bažas par slepkavību virkni, kurās kā upuri ir ievērojamas personas. Krievijai pieprasīts atcelt nepamatoto aizliegumu Krievijas tirgum paredzētajām jutīgajām Gruzijas eksporta precēm, kā arī pārtraukt represijas pret Krievijā dzīvojošajiem etniskajiem gruzīniem.
Parlaments atzinīgi vērtē Ziemeļu dimensijas samita pozitīvo iznākumu. Deputāti izsaka gandarījumu par sarunās panākto nolīgumu pakāpeniski samazināt maksu, ko Krievija iekasē no ES aviosabiedrībām, kas lido pāri Sibīrijai.