Par reformām pirms tālākas ES paplašināšanās

 

Pirms Eiropas Savienība paplašinās tālāk pēc Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas, Eiropas Savienībai jāizlemj par iestāžu un finanšu reformām. Tādu viedokli Eiropas Parlaments pauž ziņojumā par ES spēju integrēt jaunas valstis. Eiropas Parlaments šodien pieņēma arī atsevišķu ziņojumu par Eiropas Savienības turpmākas paplašināšanās stratēģiju.

Deputāti atzīst ES grūtības pildīt saistības pret Dienvidaustrumeiropas valstīm: “Pašreizējā institucionālā, finansiālā un politiskā struktūra vēl nav piemērota turpmākam paplašināšanās procesam un ir jāuzlabo.” Nicas Līgums nedod pietiekamu pamatu, lai varētu uzņemt jaunas dalībvalstis.

Eiropas Parlaments pašlaik jaunu valstu pievienošanos ES atbalsta tikai iestāšanās sarunu beigās. Ziņojumā deputāti prasa šo kārtību mainīt, nosakot, ka EP piekrišana vajadzīga, arī pievienošanās sarunas sākot.

Jautājumam par ES spēju integrēt jaunas valstis ES pievērsās jau 1993.gadā, runājot par “absorbcijas spēju”. Dalībvalstis toreiz izvirzīja politiskus, ekonomiskus un tehniskus kritērijus jaunu valstu uzņemšanai, kas pazīstami kā Kopenhāgenas kritēriji, atzīstot: “Eiropas Savienības spēja absorbēt jaunas dalībvalstis [..] ir svarīgs apsvērums, kas atbilst gan ES, gan kandidātvalstu vispārīgām interesēm.”

Norādot, ka “ES nekādā veidā neabsorbē dalībvalstis”, deputāti lieto jēdzienu “integrācijas spēja”, kas labāk atbilst valstu dalībai ES. Tā nozīmē – pēc paplašināšanās Eiropas iestādes spēs darboties, finanšu resursi būs pietiekami, ES spēs pieņemt lēmumus un sasniegt mērķus.

Deputāti norāda, ka Eiropas Savienībai jāizveido piemērota sadarbības forma ar Eiropas valstīm, kurām pašlaik nav izredžu pievienoties – tādu sadarbību paredz ES kaimiņattiecību politika.  

Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģija

Atsevišķā ziņojumā par Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģiju deputāti norāda – turpmākajā paplašināšanās procesā jāatturas no pārsteidzīgas pievienošanās datuma minēšanas.

Turcijas atteikšanās pilnībā ievērot nosacījumus par ostu un lidostu atvēršanu Kipras transportam nopietni apdraud pievienošanās sarunas. Parlaments norāda, ka Padomes lēmums iesaldēt astoņas no sarunu sadaļām arTurciju “ir neizbēgama atbilde uz Turcijas nostāju”. Deputāti pauž nožēlu, ka Somijas prezidentūras centieni rast risinājumu strupceļam nav devuši pozitīvus rezultātus.

Ziņojums gatavots kā Eiropas Parlamenta atbilde uz Komisijas 8.decembra paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007.gadā.

 

Eiropas Parlamenta preses dienests