Runa Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta 16.gadadienas svinīgajā sanāksmē Rīgas Biržas ēkā 2006.gada 14.decembrī:

Augsti godātais aizsardzības ministra kungs [Atis Slakteris]! Augsti godātais Bruņoto spēku komandiera kungs [Juris Maklakovs]! Augsti godātais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera kungs [Imants Kasparāns]! Virsnieki, karavīri! Dāmas un kungi!

Apsveicu Drošības dienestu tā 16.gadadienā ne tamdēļ, ka 16 būtu kāds maģisks un apaļš skaitlis, kas būtu pelnījis īpašu ievērību, bet tamdēļ, ka, manu-prāt, šis jūsu darbības 16.gads ir nācis ar vēl nepieredzētiem jūsu dienesta profesionalitātes, gatavības un spēju pārbaudījumiem.

Vispirms jau mūsu neatkarīgās republikas 16.gads jūsu dienestam ir bijis ievērojami garāks nekā citām iestādēm. Kā Valsts prezidente šodien vēlos izteikt īpašu pateicību ģenerālim Jurim Vectirānam un tiem veterāniem, kuri toreiz, pirms 16 gadiem, patriotisku jūtu vadīti, bija gatavi nekavējoties stāties ierindā un gādāt par augstu amatpersonu drošību. 13 gadi ir apritējuši, kopš šīm amatpersonām blakus Saeimas priekšsēdētājam ir stājies Valsts prezidents kā amatpersona.

Taču ne jau tikai šo divu augsto amatpersonu personiskā apsardze, bet arīdzan valstij piederošo nozīmīgo ēku apsardze ir šī dienesta rokās. Mums ir būtiski, lai Saeimas nams un Valsts prezidenta pils, kurā darbojas arī vairāki muzeji, būtu pilnīgā drošībā un tiktu gādāts par to, lai attiecīgās personas būtu pienācīgi apsargātas. Bet arī tas vēl nav viss, kas jums jāveic, jo esat iesaistīti augstu ārvalstu viesu vizītēs, kuru Latvijā pēdējos gados nav bijis mazums, un, man šķiet, 2006.gads, kas patlaban tuvojas savam noslēgumam, būs ierakstīts mūsu vēsturē kā gads ar vēl nepieredzēti lielu skaitu augstu ārvalstu viesu. Pie mums oficiālās valstsvizītēs šogad viesojušās divas karalienes [Nīderlandes karaliene Beatrikse un Lielbritānijas karaliene Elizabete II], trešā karaliene [Zviedrijas karaliene Silvija] pie mums ieradās vasarā neformālā vizītē, taču arī par viņas drošību bija jāgādā. Pie mums ir viesojies bijušais Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins un Viņa svētība Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II.

Protams, blakus vēl citām vizītēm visam kā vainagojums Latvijai bija jāuzņem un jānoorganizē ne tikai 25 pārējo Ziemeļatlantijas alianses locekļu delegāciju vadītāju – valsts prezidentu un valdību vadītāju – sanāksme, bet jāuzņem vēl plašākas delegācijas, jo vairākām valstīm tie bija abi – gan prezidents, gan Ministru prezidents –, un visām valstīm bija delegācijā vismaz viens ministrs, dažām divi vai pat trīs, kā arī vēl pārējie delegācijas locekļi. Izmantojot šo svētku reizi, vēlos kā Valsts prezidente gan savā, gan savu NATO kolēģu vārdā izteikt tieši Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam un visiem tā darbiniekiem vissirsnīgāko pateicību un visaugstāko atzinību par jūsu līdzdalību un augsto profesionalitāti, piedaloties NATO galotņu sanāksmes rīkošanā un tās priekšzīmīgas norises nodrošināšanā.

Jau tajā brīdī, kad sākām runāt par šādu varbūtēju NATO galotņu sanāksmes rīkošanu Rīgā un kad tīri politiskā plāksnē bija jāsāk pirmās sarunas un argumentācija man kā Valsts prezidentei un arī citiem valsts pārstāvjiem un diplomātiem, tad, teikšu jums godīgi, ne jau uzreiz visi uzskatīja, ka tā ir pati par sevi saprotama lieta un ka nav nekādu šaubu un piecu minūšu laikā šāds lēmums būtu ticis pieņemts. Šis lēmums tika rūpīgi izvērtēts. Bija arī citi konkurenti, kas būtu bijuši gatavi uzņemties šo pienākumu un šo godu. Noritēja vesels process, pirms Latvijai šī izdevība, šis pienākums un gods tika uzticēts. Tāpat neslēpšu jums, ka dažam labam varbūt bija vairāk vai mazāk klusas šaubas, vai tāda lieluma valsts kā Latvija ir spējīga tik liela apjoma un no drošības viedokļa tik prasīgu pasākumu noorganizēt, vai mums būs iespējams to paveikt, vai atradīsim nepieciešamos resursus. Šajā aspektā mēs esam saņēmuši atzinību par to, ka ne tikvien šī aizvadītā NATO galotņu sanāksme ir notikusi augstā līmenī, bet tā, kā mums daudzi ir teikuši, bijusi labāka sanāksme par dažu labu citu, ko rīkojušas tādas valstis, kuras jau ilgāk atrodas NATO un kuru rīcībā ir arī lielāki resursi. Latvija izcēlās ar to, ka spēj pilnībā izmantot savus resursus, visi dienesti spēj vissekmīgākajā veidā sadarboties ar visiem citiem, jūsu dienests tajā skaitā.

Es vēlētos izteikt īpašu pateicību arī Aizsardzības ministrijai, jo Latvijas gadījumā tā bija Aizsardzības ministrija, kas uzņēmās koordinējošo lomu. Gan ministra kungam, gan valsts sekretāra kungam (Edgaram Rinkēvičam) jāizsaka publiska pateicība, jo šī bija galvenā ministrija, kam bija jānes galējā atbildība par to, vai galotņu sanāksme izdosies vai ne. Apsveicu ministra kungu ar to, ka tas ir bijis vēsturisks notikums. Nezinām, kad nākamo reizi mums tāds būs. Taču tā pieredze, kas gūta šīs galotņu sanāksmes rīkošanas laikā, ir neatsverama katram dienestam, maksimāli izmantojot savas spējas un resursus, maksimāli detalizēti plānojot uz priekšu. Un plānošana ir lieta, kas ir ne tikai zinātne, bet arī māksla, un praktiskā pieredze arī šajā jomā ir nozīmīga un neatsverama. Šī pieredze jums lieti noderēs nākotnē. Jebkura pasākuma organizēšanā šī jūsu gūtā pieredze jums būs ļoti vērtīga. Es vēlos pateikties visiem, kuri, gatavojoties šim pasākumam, nežēloja savu laiku un pūles, virsstundas, savu sirdi un dvēseli ieguldot tā lieliskā sagatavošanā un pasākuma lielisko rezultātu garantēšanā. Es vēlētos ar jūsu starpniecību kā prezidente nodot arī pateicību un izteikt sirsnīgu paldies jūsu ģimenes locekļiem, par viņu sapratni un atbalstu jums un viņu izpratni par jūsu amata specifiku un pienākumiem.

Drošības dienesta karavīriem ir tādi pienākumi, ko NATO sarunvalodā apzīmē par 24/7 – 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā. Un nav tā, ka, piemēram, sestdienās, svētdienās jūs aizejat mājās un pametat apsargājamās personas vai apsargājamās ēkas, nav tā, ka vasaras brīvdienās visu aizslēdz un visi izbrauc uz laukiem. Kādam vienmēr ir jābūt postenī un maiņā jebkurā laikā 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā un visas 52 nedēļas gadā. Par to arī vēlos izteikt jums savu atzinību un teikt, ka nu jau šajā vairāk nekā septiņu gadu garā pieredzē un saskarsmē ar Drošības dienesta karavīriem man par jūsu darbu vienmēr bijuši sakāmi visaugstākie atzinības vārdi, esmu vienmēr bijusi gatava jūs atbalstīt.

Es vēlos pateikties arī ministra kungam un Bruņoto spēku komandiera kungam par viņu izpratni par Drošības dienesta specifiku un īpašajām prasībām. Mēs esam atkārtoti runājuši, un man šķiet, ka tagad nāksim pie risinājumiem personāla komplektācijas jautājumā, jo ir bijis tā, ka it kā ir gadu no gada paredzētas dienesta vietas, bet ir bijušas grūtības reālajā dzīvē tās visas piepildīt. Man gribētos redzēt, ka turpmākajos gados manam pēctecim par šiem jautājumiem nebūtu vairs jābēdājas un, ja tik štata vietas un tik darbinieki Drošības dienestā ir paredzēti, tad arī precīzi dzīvē ir tik darbinieku, kas dienestā darbojas. Tāpat es ļoti priecājos, ka jaunais komandieris Maklakova kungs ar vislielāko atbildību un izpratni ir gatavs arī domāt par Drošības dienesta karavīru karjeras izaugsmi. Vajadzētu tikt respektētai dažādo kursu un mācību specifikai šim dienestam, lai, virsniekam izpildot likumā noteiktās izglītības prasības, iegūstot nākamo pakāpi, iegūstot papildu izglītību, tiktu ņemta vērā tieši šī dienesta specifika un šim dienestam nepieciešamās mākas.

Dāmas un kungi!

Es novēlu, lai šī diena jums ir svētku un atpūtas diena un lai jūs ar gandarījumu varētu izbaudīt aizvadāmā gada augļus, jums sniegto atzinību! Novēlu, lai jūs arī nākotnē turpinātu strādāt ar tikpat brašu stāju, tikpat lielu atbildības sajūtu un arī ar tikpat lielu cilvēcisko izpratni un iejūtību, jo jūsu amats ir tāds, ka ir jāstrādā arī ar cilvēkiem, tajā skaitā ar augstiem viesiem no ārvalstīm. Tādēļ smalkjūtība un iejūtība reizē ar karavīra gatavību – tās nav divas nesavienojamas prasības – tās jums katram ir jāspēj apvienot savā personā, arī par to es vēlos jums izteikt savu atzinību. Kā Valsts prezidente un kā cilvēks šodien saku jums visiem vissirsnīgāko paldies!