Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas

Papildprotokols

Eiropas Padomes Dalībvalstis un pārējās Valstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

Ņemot vērā to, ka, ar mērķi novērst un apkarot korupciju, ir vēlams papildināt Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (ETS Nr.173, turpmāk tekstā “Konvencija”);

Ņemot vērā arī to, ka šis Protokols nodrošinās 1996.gada Darbības Programmas Pret Korupciju plašāku īstenošanu,

ir vienojušās par sekojošo:

I daļa — Terminu lietošana.

1.pants — Terminu lietošana.

Šī Protokola izpratnē:

1. Termins “šķīrējtiesnesis” ir jāsaprot atbilstoši Protokola Dalībvalstu valsts normatīvo aktu izpratnei, taču jebkurā gadījumā tas ietver personu, kura saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu ir iecelta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdā, kuru tās izskatīšanai nodod līgumslēdzējas puses.

2. Termins “šķīrējtiesas līgums” apzīmē valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Termins “zvērinātais” jāsaprot Protokola Dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu izpratnē, bet jebkurā gadījumā ietver personu, kura rīkojas kā koleģiālas institūcijas loceklis, kuram ir tiesības izlemt par apsūdzētās personas vainu tiesas procesa ietvaros.

4. Tiesvedības lietās, kurās piedalās ārvalstu šķīrējtiesnesis vai zvērinātais, apsūdzību izvirzošā valsts var piemērot šķīrējtiesneša vai zvērinātā definīciju, tikai tik lielā mērā, cik tā ir savienojama ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

II daļa. — Pasākumi, kuri veicami nacionālajā līmenī.

2. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuram šīs valsts šķīrējtiesnesim, kurš pilda savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas

3. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkurš šīs valsts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu, par to, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas 

4. pants. — Ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar valsts likumiem šķīrējtiesā jebkurā citā valstī. 

5.pants. — Nacionālo zvērināto kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura veic savas zvērināto funkcijas saskaņā ar valsts likumiem savas valsts tiesā. 

6.pants. — Ārvalstu zvērināto piekukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu, ka noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīta jebkura persona, kura veic savas zvērināto funkcijas saskaņā ar valsts likumiem jebkuras citas valsts tiesā.

III daļa. — Protokola īstenošanas kontrole un nobeiguma noteikumi.

7.pants. — Protokola īstenošanas kontrole.

Šī Protokola īstenošanu Protokola Dalībvalstīs kontrolēs Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO). 

8.pants. — Saistības ar Konvenciju.

1. Protokola Dalībvalstu starpā šī Protokola 2. – 6.panta nosacījumi uzskatāmi par Konvencijas papildus pantiem.

2. Konvencijas nosacījumi tiek piemēroti, tik lielā mērā, cik tie ir savienojami ar Protokola nosacījumiem. 

9. pants. – Deklarācijas un atrunas.

1. Gadījumā, ja Protokola Dalībvalsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar Konvencijas 36.pantu, tā var iesniegt tādu pašu deklarāciju attiecībā uz šī Protokola 4. un 6.pantu tā parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

2. Gadījumā, ja Protokola Dalībvalsts ir iesniegusi atrunu saskaņā ar Konvencijas 37.panta pirmo daļu, ierobežojot Konvencijas 5.pantā minēto kukuļņemšanas pārkāpuma piemērošanu, tā var iesniegt tādu pašu atrunu saistībā ar šī Protokola 4. un 6.pantu tā parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu. Jebkura cita Protokola Dalībvalsts iesniegtā atruna, saskaņā ar Konvencijas 37.pantu arī piemērojama šim Protokolam, izņemot gadījumu, ja attiecīgā Protokola Dalībvalsts deklarē citādi Protokola parakstīšanas brīdī vai iesniedzot glabāšanā tā ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

3. Nekādas citas atrunas nevar tikt sniegtas. 

10. pants. — Parakstīšana un stāšanās spēkā.

1. Šo Protokolu var parakstīt visas Valstis, kuras parakstījušas Konvenciju. Šīs valstis var izteikt savu piekrišanu, ko apstiprina ar:

a) parakstu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b) parakstu, kam nepieciešama ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, kuram seko šāda ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā piecas Valstis ir sniegušas savu piekrišanu uzņemties noteiktas šī Protokola saistības, saskaņā ar 1. un 2.daļas noteikumiem, un tikai pēc tam, kad spēkā stājusies pati Konvencija.

4. Attiecībā uz jebkuru parakstījušos Valsti, kura pēc tam sniedz savu piekrišanu uzņemties šī Protokola saistības, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, sākot no datuma, kurā tā sniedz savu piekrišanu uzņemties šī Protokola saistības, saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem.

5. Parakstījusies Valsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, vienlaicīgi vai iepriekš nesniedzot savu piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar Konvenciju. 

11.pants. – Pievienošanās Protokolam.

1. Pēc šī Protokola spēkā stāšanās Eiropas Kopiena vai jebkura Valsts, kura ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim Protokolam.

2. Attiecībā uz Eiropas Kopienu vai jebkuru Valsti, kura pievienojas šim Protokolam, Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko pēc triju mēnešu perioda skaitot no datuma, kurā pievienošanās dokuments ir ticis iesniegts glabāšanā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. 

12.pants. – Teritoriālā piemērošana.

1. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās šis Protokols piemērojams.

2. Ikviena Protokola Dalībvalsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašina šī Protokola piemērošanas teritoriju vai teritorijas, kuras norādītas deklarācijā un par kādām starptautiskām attiecībām tā atbild vai kā vārdā tā ir pilnvarota uzņemties šīs saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikvienu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar divām iepriekšējām panta daļām, par jebkādu teritoriju, kas norādīta attiecīgajā deklarācijā, var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu ziņojumu. Šāds atsaukums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu ziņojumu. 

13.pants. – Denonsēšana.

1. Jebkura Protokola Dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko triju mēnešu periodam skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski rada Protokola denonsēšanu. 

14.pants. – Informēšana.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Padomes Dalībvalstis un visas Valstis, kuras ir pievienojušās šim Protokolam par:

a) ikvienu Valsti, kura parakstījusi šo Protokolu;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu glabāšanā;

c) ikvienu datumu, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 10., 11., un 12.pantu;

d) ikvienu deklarāciju vai atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 9. un 12.pantu;

e) ikvienu citu ar šo Protokolu saistītu darbību, paziņojumu vai informāciju.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas attiecīgi pilnvarotas personas.

Parakstīts Strasbūrā, 2003.gada 15.maijā, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta šī Protokola apliecinātus norakstus visām valstīm, kuras parakstījušas šo Protokolu, kā arī visām valstīm, kuras uzaicinātas pievienoties šim Protokolam.

Atkārtota Valsts kancelejas tehniski precizēta publikācija. Pirmpublikācija – “LV”, 29.06.2006., nr.100., 7.lpp.