Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 1999.gada 28.decembrī (prot. Nr. 72, 27.§)

Grozījumi Augstskolu likumā

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Universitātēs par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu ar doktora grādu.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Ja Ministru kabinets neapstiprina ievēlēto personu rektora amatā, augstskola divu mēnešu laikā organizē jaunas rektora vēlēšanas. Ministru kabineta noraidītā rektora amata kandidatūra jaunās vēlēšanās nepiedalās. Ja rektora pilnvaras ir izbeigušās, rektora pienākumus izpilda augstskolas senāta apstiprināta persona — profesors vai persona ar doktora grādu.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "atzinuma noklausīšanās" ar vārdu "pieprasījuma".

2. Izteikt 28.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā."

3. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Asociētie profesori

(1) Par asociēto profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personas ar doktora grādu.

(2) Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3) Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar atbilstošu augstāko izglītību un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē.

(4) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta nosacījumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.

(5) Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

1) aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu, vadīšana attiecīgajā kursā un lekciju lasīšana;

4) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana."

4. Izslēgt 32.panta otrajā daļā vārdus "habilitētos doktorus vai".

5. 33.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "paplašinātā habilitācijas" ar vārdiem "profesoru";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Augstākās izglītības padome apstiprina nozaru sarakstu, kurās izveidojamas nozaru profesoru padomes."

6. Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesora vai asociētā profesora štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē nozares profesoru padome saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā Augstākās izglītības padome kopīgi ar Latvijas zinātnes padomi un apstiprina izglītības un zinātnes ministrs."

7. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Nozares profesoru padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu profesora vai asociētā profesora štata vietas aizpildīšanai, augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir visi, bet ne mazāk kā pieci, augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares štata profesori, kuri amatā ievēlēti atbilstoši šā likuma 33.pantam. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā attiecīgajā augstskolā.

(2) Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

(3) Ja augstskolā attiecīgajā zinātnes nozarē nav piecu profesoru un izveidot nozares profesoru padomi nav iespējams, tādā gadījumā vairākas augstskolas kopīgi izveido atbilstošo profesoru padomi, kuru apstiprina attiecīgo augstskolu senāti. Ja vismaz trīs profesori ir pieaicināti no citām augstskolām, padomes sastāvu apstiprina Augstākās izglītības padome.

(4) Ārvalstu profesori, kuri ir nozares profesoru padomē, padomes darbā var piedalīties neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstiski paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(5) Nozares profesoru padomes darbību pārrauga Augstākās izglītības padome. Ja ir atklāti būtiski trūkumi, Augstākās izglītības padome pieprasa nomainīt vairāk nekā pusi no padomes sastāva."

8. 36.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "habilitētā doktora";

aizstāt vārdus "profesionālajos priekšmetos" ar vārdiem "profesionālajās studiju programmās".

9. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai."

10. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

"63.pants. Doktora grāda piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome.

(2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību"."

11. Aizstāt 85.panta sestajā daļā vārdu "habilitācijas" ar vārdiem "nozares profesoru".

Noteikumi stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Ministru prezidenta vietā —
tieslietu ministrs V.Birkavs

Izglītības un zinātnes ministrs M.Vītols