Valsts sekretāru 2006.gada 14.decembra sanāksmē

ĀM: Par Attīstības sadarbības likumu un tā sistēmiskumu

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināts Attīstības sadarbības likums, kas nosaka sistēmu attīstības sadarbības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī iesaistīto institūciju funkciju sadali.

Likumprojekts paredz, ka tiek izveidota Attīstības sadarbības valsts aģentūra, kas ir galvenā institūcija attīstības sadarbības politikas īstenošanā. Aģentūra ir ārlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija. Aģentūra pārņems vairākas funkcijas, kuras šobrīd pilda Ārlietu ministrija saistībā ar attīstības sadarbības politikas praktisko jautājumu īstenošanu – grantu konkursu vadība, attīstības sadarbības projektu apstiprināšana finansēšanai un projektu īstenošanas uzraudzība, savukārt Ārlietu ministrijas kompetencē paliks attīstības sadarbības politikas programmēšana, kā arī daudzpusējās sadarbības politikas īstenošana.

Attīstības sadarbības likumprojekts sniegs ieguldījumu attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par Latvijas aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Pasaules bankā

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par Latvijas aizņēmējvalsts statusa anulēšanu Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā (Pasaules bankā, PB).

Kopš 1992.gada 11.augusta Latvija ir dalībvalsts PB. Līdz šim ar PB aizdevuma līdzekļiem Latvijā tika realizēts vairāk nekā 15 projektu, ieskaitot finansējuma piešķiršanu tādās svarīgās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, reģionu attīstība, valsts finanšu vadība u.c. Lielākā daļa PB aizdevumu tika saņemti laikā no 1992. līdz 1998.gadam. Kopš 2002.gada Latvija nav slēgusi jaunus aizņēmuma līgumus ar PB. Latvija ir izmantojusi un joprojām turpina saņemt PB tehnisko palīdzību ekspertu konsultāciju formā atsevišķu prioritāro uzdevumu risināšanai tādās jomās kā pieredzes nodošana un rekomendāciju izstrādāšana, valsts finanšu vadība, sociālā labklājība, izglītība, uzņēmējdarbības vide, pilsētu un lauku teritoriju attīstība un citās.

Uzlabojoties valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem un sasniedzot PB noteiktos kritērijus, valsts ir tiesīga anulēt savu aizņēmējvalsts statusu. Tā kā Latvija pilnībā atbilst PB aizņēmējvalsts statusa anulēšanai izvirzītajiem kritērijiem, Finanšu ministrija ir izstrādājusi MK rīkojuma projektu statusa anulēšanai. Latvijas nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pārsniedz kritērijos izvirzīto 6055 ASV dolāru slieksni. Latvijai ir arī brīva pieeja starptautiskā kapitāla tirgum, un tā spēj aizņemties uz izdevīgākiem nosacījumiem, nekā to piedāvā PB. Latvija arīdzan ir panākusi ievērojamu progresu ekonomisko un sociālo attīstību veicinošo institūciju izveidē un to kapacitātes nodrošināšanā.

Latvija ir sasniegusi attīstības līmeni, kad no palīdzības saņēmējas pakāpeniski kļūst par palīdzības sniedzēju, kas aktīvi piedalās attīstības sadarbības politikas veidošanā un palīdzības sniegšanā citām jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm. Tādēļ aizņēmējvalsts statusa anulēšana PB ir loģisks solis pakāpeniskai virzībai uz Latvijas kā donorvalsts starptautiski uzņemto saistību izpildi.

Līdz ar aizņēmējvalsts statusa anulēšanu PB Latvijai tiktu piemērots 2 līdz 3 gadu pārejas periods, kura laikā valsts joprojām būtu tiesīga saņemt PB tehnisko palīdzību ierobežotā apmērā (līdz 250000 ASV dolāru gadā). Statusa anulēšana Latvijai arī neuzliek papildu pienākumus un saistības pret PB.

2004.gadā aizņēmējvalsts statusu SRAB ir anulējusi Slovēnija, bet 2005.gadā to izdarījusi Čehija. 2006.gada septembrī Singapūrā gadskārtējās Pasaules bankas un Starp-tautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmē par aizņēmējvalsts statusa anulēšanu ir paziņojušas arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.

FM: Par budžeta līdzekļu pārdali ES fondu projektu realizēšanai

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināti divi Finanšu ministrijas gatavoti tiesību aktu projekti, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk no valsts budžeta tiks pārdalīti līdzekļi Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu realizēšanai:

1) grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumos Nr.88 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali”;

2) kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali.

Grozījumi noteikumos Nr.88 paredz precizēt šo noteikumu darbības laiku – šie noteikumi attiecas uz ES finanšu plānošanas ietvara 2004.–2006.gadam ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un pasākumiem, kas uzsākti līdz 2006.gada 31.decembrim.

Savukārt jaunie noteikumi par kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali, attieksies uz ES finanšu plānošanas ietvaru 2007.–2013.gadam un pārējiem ārvalstu finanšu palīdzības projektiem, kurus uzsāks ar 2007.gada 1.janvāri.

Nākamā gada budžetā ir plānota līdzīga ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu finansēšanas kārtība, tādēļ jaunie noteikumi pamatā balstās uz iepriekšējo sistēmu. Atšķirībā no pašreizējiem noteikumiem jaunajiem noteikumiem ir pievienoti divi pielikumi: “Eiropas Savienības politisko instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plāns” un “Informācija par papildus nepieciešamo finansējumu saimnieciskajā gadā”. Iepriekšējā kārtība pamatā tiek saglabāta, ņemot vērā, ka arī nākamgad valsts budžetā tiek plānota atsevišķa budžeta programma – finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai – Finanšu ministrijas budžeta ietvaros, ko gada laikā attiecīgi paredzēts ar Ministru kabineta lēmumu pārdalīt projektu realizētājiem.

FM: Par noteikumiem valsts atbalsta uzraudzības jomā

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā elektroniski Eiropas Komisijai (EK) iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, kā arī noteikumus par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji iesniedz FM informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Noteikumu projekti Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināti saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumi par paziņojumu elektronisku iesniegšanu ir nepieciešami, lai Latvijā noteiktu kārtību, kādā EK izstrādātā sistēma ir piemērojama Latvijā, kas nodrošinātu vienotu un caurskatāmu sistēmas izmantošanu. Noteikumi reglamentēs kārtību, kādā EK elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā elektroniski Eiropas Komisijai iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.

Savukārt noteikumi par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji iesniedz informāciju FM, ir nepieciešami, lai noteiktu ikgadēji iesniedzamās informācijas apjomu un vienotu iesniedzamās informācijas-pārskata formu gadījumos, kad atbalsta sniedzēji komercsabiedrībām piešķir finansējumu, kas kvalificējams kā atlīdzības maksājums par sniegto sabiedrisko pakalpojumu. Saskaņā ar šiem MK noteikumiem pārskats par 2006.gadā veiktajiem atlīdzības maksājumiem atbalsta sniedzējam būs jāiesniedz FM ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.jūnijam.

FM: Par noteikumiem par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem, lai mazinātu finansiālo slogu komersantiem, kas uzglabā valsts noteiktās naftas produktu rezerves, un lai veicinātu biodegvielas izmantošanu.

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzējam ir paredzēta iespēja saņemt akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību ar samazinātu akcīzes nodokļa nodrošinājuma apjomu, ja akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzējs uzglabā savā akcīzes preču noliktavā sev noteiktās valsts naftas produktu rezerves vai ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā biodegvielu vai naftas produktus, kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ja absolūtā spirta saturs veido 85 tilpumprocentus no kopējā produkta daudzuma.

Izmaiņas noteikumos arīdzan reglamentēs, ka akcīzes nodokļa nodrošinājuma minimālo lielumu 2000 latu apmērā piemēro, ja akcīzes nodokļa nodrošinājuma iesniedzējs veic darbības tikai ar biodegvielu vai naftas produktiem, kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ja absolūtā spirta saturs veido 85 tilpumprocentus no kopējā produkta daudzuma. Līdz šim MK noteikumi paredzēja, ka akcīzes nodokļa nodrošinājuma minimālo lielumu 10000 latu apmērā piemēro darbībām tikai ar biodīzeļdegvielu, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas.

FM: Par azartspēļu automātu programmas atbilstības sertifikātu

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par azartspēļu automātu, iekārtu un spēļu automātu spēles programmas atbilstības sertifikātā iekļaujamo informāciju.

FM izstrādātie noteikumi definēs, ka azartspēļu automāta sertifikāts ir tehniskās atbilstības dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz viena parauga testēšanu no grupas, kurā visām ierīcēm ir viens ražotājs, vienāds modeļa nosaukums, vienāda funkcionālā shēma, vienāda spēles programmas uzglabāšanas ierīce, vienāda spēles programma oriģinālā atmiņas ierīcē un tāda pati elektroniskā uzbūve.

Noteikumi arī reglamentēs, ka azartspēļu automāta un spēles programmas sertifikātu varēs izsniegt sertifikācijas iestā-de, kas ir tiesīga Eiropas Savienības dalībvalstī veikt atbilstības novērtēšanu azartspēļu automātu un spēļu automātu programmu jomā.

MK noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Azartspēļu un izložu likuma pilnvarojums MK noteikt spēles programmas atbilstības sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu. Noteikumu ieviešanai ir paredzēts pārejas periods līdz 2009.gada 1.janvārim, kura laikā visiem azartspēļu automātiem ir jāiziet sertifikācija un jāsaņem atbilstības sertifikāts.

FM: Par Latvijas un Indijas nodokļu konvenciju

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Indijā, kā arī atvieglos Latvijas investoru darbību Indijā un otrādi. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 54 valstīm. Šobrīd konvencijas ir parafētas ar 51 valsti (to vidū arī līgums ar Indiju), no kurām 45 ir parakstītas, un ir uzsākta 38 konvenciju piemērošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpildes kontroli

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) instrukcijas projekts, kas nosaka vienotu kārtību, kādā MK kontrolē operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpildi.

Instrukcijas “Kārtība, kādā Ministru kabinets kontrolē operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpildi” mērķis ir panākt, lai operatīvā darbība, kuru saskaņā ar likumu veic operatīvās darbības subjekti, nodrošinātu Latvijas valsts un sabiedrības interešu, kā arī personu tiesību aizsargāšanu.

Projekts paredz, ka operatīvās darbības subjektu vadītāji katru gadu ne vēlāk kā līdz 1.februārim sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz MK pārskatu par operatīvās darbības rezultātiem un to raksturojošiem statistikas datiem.

Projekts arī nosaka, ka pēc pašu iniciatīvas vai Ministru prezidenta pieprasījuma operatīvās darbības subjektu vadītāji sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz MK ārkārtas ziņojumus par svarīgu vai sevišķi svarīgu operatīvās darbības gaitā iegūtu informāciju par Satversmes, valsts iekārtas, valstiskās neatkarības, teritoriālās neaizskaramības, valsts aizsardzības, ekonomiskā un tehniskā potenciāla, valsts drošības, sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumiem.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvās darbības subjektu sistēmu veido valsts drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas iestādes, kā arī citas īpaši pilnvarotas valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības savas kompetences ietvaros veikt operatīvās darbības pasākumus. Operatīvās darbības parlamentāro kontroli veic Saeima.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par sākumtermiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2007.gadā

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2007.gadā”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta sesto daļu, MK katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. MK noteikumu projekts paredz, ka par sākuma termiņu tiek noteikts 2007.gada 16.jūlijs.

Papildu līdzekļi no valsts budžeta normatīvā akta īstenošanai nav nepieciešami.

IZM: Par pirmsskolas iestāžu un skolu māsas, par sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta un par sociologa profesiju standartiem

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai trīs Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Noteikumi par pirmsskolas iestāžu un skolu māsas profesijas standartu”, “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standartu” un “Noteikumi par sociologa profesijas standartu”.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 2.punktu un Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 9.punktu, MK nosaka profesiju standartu izstrādes kārtību un MK līdz 2007.gada 31.augustam jāapstiprina IZM iesniegtie profesiju standartu projekti.

Līdz šim, pamatojoties uz MK 2000.gada 29.augusta noteikumiem Nr.304 “Noteikumi par profesijas standartiem”, profesijas standartus noteica IZM. Saskaņā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 17.panta otro daļu, pēc 2006.gada 1.janvāra spēku zaudē pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti. Lai noteiktu profesijas standartus, kuriem ir vispārsaistošs raksturs, ir jāpieņem attiecīgi MK noteikumi. Ņemot vērā minēto, IZM ir izstrādājusi trīs iepriekš minētos MK noteikumu projektus.

Par pirmsskolas iestāžu un skolu māsas profesijas standartu atzinumus sagatavojuši Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops un Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte.

Par sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standartu atzinumus sagatavojuši Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors A.Lukstiņš, SIA “Cēsu auto remonts” valdes loceklis M.Kļaviņš un AAS “If Latvia” transportlīdzekļu apdrošināšanas riska parakstītājs K.Duburs.

Par sociologa profesijas standartu atzinumus sagatavojuši Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš, Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas profesors Tālis Tisenkopfs un “Baltic Institute of Social Sciences” valdes priekšsēdētāja Brigita Zepa.

MK noteikumu projekti ir saskaņoti Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē, tie neietekmē valsts budžetu, un tiem nav vajadzīgi papildu līdzekļi no valsts budžeta.

IZM: Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Cīravas pagasta pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē 2006.gada 14.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par attīrīšanas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas izbūvju nodošanu Cīravas pagasta pašvaldības īpašumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Cīravas pagasta padomes 2006.gada 8.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.4 2.§) izrakstu “Par ūdenssaimniecības pārņemšanu no Cīravas arodvidusskolas”. Nododamais valsts nekustamais īpašums sastāv no attīrīšanas iekārtām, pārsūknēšanas stacijas, ūdenstorņa ar artēzisko aku un dziļurbuma sūkni, ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Pārsūknēšanas stacija un attīrīšanas iekārtas ir ierakstītas Cīravas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā ar Nr.100000229149 un Nr.100000229160 uz valsts vārda IZM personā. Nododamie ūdensvada un kanalizācijas tīkli atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam zemesgrāmatā nav ierakstāmi .

Cīravas arodvidusskolas rīcībā esošās attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas tīkli un ūdensvada tīkli nodrošina skolas funkcionēšanu un papildus tiek izmantotas Cīravas pagasta pašvaldības vajadzībām. Cīravas pagasta pašvaldība, pārņemot attīrīšanas iekārtas un ūdensapgādes izbūves, atbrīvos skolu no neraksturīgo funkciju pildīšanas un nodrošinās likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā paredzētās valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās funkcijas izpildīšanu – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija).

Projekta realizēšanai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par valsts līdzfinansējumu cilvēku uzturēšanai grupu mājās

Lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanos sabiedrībā, valsts no nākamā gada līdzfinansēs šo cilvēku uzturēšanu pašvaldību grupu mājās vai dzīvokļos.

Šobrīd daudzi no tiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri uzturas specializētajos sociālās aprūpes centros, varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi arī ārpus tiem pašvaldību grupu mājās vai dzīvokļos un saņemt nepieciešamos pakalpojumus dienas centros un citās pašvaldību iestādēs.

Pašlaik cilvēku uzturēšana grupu mājās vai dzīvokļos pašvaldībās ir apgrūtināta finanšu trūkuma dēļ. Lai veicinātu šī pakalpojuma attīstību, tā sniedzējam – pašvaldībai vai nevalstiskajai organizācijai – tiks piešķirts valsts līdzfinansējums cilvēku uzturēšanai grupu mājā.

Tas noteikts kā puse no tās summas, kāda tika maksāta par katra cilvēka uzturēšanos valsts sociālās aprūpes institūcijā. Pārējie ar dzīvošanu grupu mājā (dzīvoklī) saistītie izdevumi tiks segti no pašvaldības, paša cilvēka vai arī citas juridiskas personas puses.

Tādējādi praksē tiks īstenots princips “nauda seko klientam”, jo valsts līdzekļi sociālajai aprūpei un rehabilitācijai “sekos” līdzi cilvēkam, viņam pārvietojoties no valsts aprūpes iestādes uz grupu māju paš-valdībā.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu grupu māja ir atsevišķs dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kur dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Tur viņiem ir pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi un tiek nodrošināts individuāls atbalsts sociālo problēmu risināšanai.

Kopš 1996.gada ir izveidotas četras grupu mājas, kurās uzturas 60 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī 18 dienas centri aptuveni 560 klientiem. Šos pakalpojumus kopumā saņem vairāk nekā 600 cilvēku, kas ir proporcionāli maz attiecībā pret šīs grupas klientu skaitu institūcijās un cilvēku skaitu, kas ieinteresēti šo pakalpojumu saņemšanā.

Labklājības ministrijas izstrādāto normatīvā akta projektu par Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 12.decembrī apstiprināja valdība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par termiņa pagarinājumu Komerclikuma grozījumu izstrādei

Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē izskatīti grozījumi Ministru kabineta rīkojumā, kurš paredz izstrādāt grozījumus Komerclikumā.

Līdz ar starptautiskajā praksē pielietoto komercdarījumu veidu straujo attīstību modernie komercdarījumi Latvijā tiek izmantoti arvien biežāk un plašāk. Ņemot vērā informācijas trūkumu, nepietiekamu tiesisko regulējumu un tiesību normu atšķirību, starp valstīm veidojas nopietnas prob-lēmas, kas būtiski kavē Latvijas komercdarījumu attīstību.

Valdības rīkojumā noteikts, ka grozījumi Komerclikumā bija jāizstrādā līdz šā gada decembrim, tomēr termiņu paredzēts pagarināt līdz 2007.gada 1.martam, lai nodrošinātu iespējami atbilstošāku regulējumu, kas veidotu pamatu tālākai veiksmīgai komercdarbības attīstībai Latvijā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas paskaidrojuma rakstā, Komerclikumu paredzēts papildināt ar speciālajām normām, kas regulētu komercdarījumus. Vienlaikus paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu tādiem komercdarījumu veidiem kā komerciālā pirkuma līgums, glabājuma līgums, komisijas līgums un preču ekspedīcijas līgums. Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto komercdarījumu jomas attīstību, Komerclikuma grozījumu izstrādes laikā tika konstatēta nepieciešamība paplašināt koncepcijā noteikto atsevišķi regulējamo komercdarījumu veidu loku. Tā kā papildus plānots izstrādāt regulējumu arī tādiem komercdarījumu veidiem kā līzings, faktorings un franšīze, nepieciešams pagarināt grozījumu iesniegšanas termiņu.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Dvietes palienes aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

Valsts sekretāru 15.decembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Dvietes paliene” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka dabas parka “Dvietes paliene” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu.

Dabas parkā noteikta dabas parka un dabas lieguma zona. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu un atjaunotu mitrāju, palieņu pļavu un palieņu mežu biotopus, kā arī aizsargātu īpaši aizsargājamo putnu sugu – griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), baltā stārķa (Ciconia ciconia), ormanīša (Porzana porzana), melnā zīriņa (Chlidonias niger), mazā ērgļa (Aquila pomarina) dzīvotnes un migrējošo ūdensputnu barošanās vietas.

Dabas parks “Dvietes paliene” atrodas Daugavpils rajona Ilūkstes novadā un Dvietes pagastā un Jēkabpils rajona Rubenes pagastā, tā platība ir 4989ha. Tas izveidots īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, kā arī palieņu pļavu un mežu aizsardzībai un ir iekļauts Latvijas Natura 2000 teritoriju sarakstā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par meža veselības stāvokļa novērošanas programmu 2007.gadam

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Meža monitoringa valsts programma 2007.gadam”, kas izsludināts Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē. Programmas mērķis ir nodrošināt valstī tādas pastāvīgas novērojumu sistēmas funkcionēšanu un attīstību, kas sniegtu informāciju par meža veselības stāvokli un meža un vides faktoru mijiedarbību. Tā paredz īstenot gaisa piesārņojuma un citu faktoru, kuriem ir iedarbība uz mežiem, ietekmes monitoringu.

2007.gadā paredzēts veikt sistemātisko meža monitoringu – koku vainagu stāvokļa novērtēšanu un koku bojājumu noteikšanu Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos (mežaudzes daļa, kurā veic novērojumus, analīzes vai mērījumus), kā arī veikt intensīvo meža monitoringu – paraug-laukuma uzturēšanu, koku vainagu stāvokļa novērtēšanu, skuju ķīmiskās analīzes, augsnes ūdeņu ķīmiskās analīzes, nokrišņu ķīmiskās analīzes. Tāpat plānots veikt iegūto datu apkopošanu, apstrādi un analīzi, sadarbojoties ar starptautiskām institūcijām.

Meža monitoringu veiks Valsts meža dienests.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par izmaiņām Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādī

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kas izsludināts Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē.

Tā kā 2007.gada 1.janvārī vairāki no Valsts meža dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiks noteikti kā valsts nodevas objekti, no pašreizējā saraksta ir jāsvītro vairāki šie pakalpojumi.

Noteikumu projektā no Valsts meža dienesta (VMD) maksas pakalpojumu cenrāža tiek izsvītroti šādi maksas pakalpojumi: apliecinājumu izsniegšana, meža re-produktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta izsniegšana, sanitārā atzinuma mežaudzes nociršanai galvenajā cirtē izsniegšana, meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšana. Tāpat tiek svītroti tādi pakalpojumi kā atzinuma sniegšana valsts un starptautisku finansēta atbalsta saņemšanai, medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķināšana un mednieku un medību vadītāju eksāmeni.

Tā kā Valsts meža dienestā izveidota jauna struktūrvienība – Konsultāciju pakalpojumu centrs –, ir precizēti un sagrupēti arī pārējie VMD sniegtie maksas pakalpojumi.

ZM: Par valsts nodevām mežsaimniecībā un medību jomā

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskajām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu”, kas izsludināts Valsts sekretāru 14.decembra sanāksmē.

Noteikumi paredz noteikt valsts nodevu par mežsaimnieciskajām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu.

Tāpat paredzētas valsts nodevas par Valsts meža dienesta izsniegtajiem apliecinājumiem, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikātu, sanitāro atzinumu mežaudzes nociršanai galvenajā cirtē, meža zemes transformācijas atļauju, atzinumu valsts un starptautiski finansēta atbalsta saņemšanai, medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu un par mednieku un medību vadītāju eksāmeniem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa