Par EK atbalstu Latvijas robežšķērsošanā

15.decembrī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns un Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegāciju, kas bija ieradusies Latvijā apspriest Latvijas robežšķērsošanas problēmas. EK pārstāvēja plaša delegācija no ģenerāldirektorātiem, kas darbojas ar finanšu, ekonomikas un tirdzniecības, nodokļu un muitas un ārējo sakaru jautājumiem. EK pārstāvjiem bija paredzētas tikšanās arī Ārlietu ministrijā, Satiksmes ministrijā un Ekonomikas ministrijā.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš informēja EK pārstāvjus par izveidojušos situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas, kur rindā pirms diviem robežkontroles punktiem Terehova-Burački un Grebņeva-Ubiļinka stāv gandrīz pusotrs tūkstotis kravas automašīnu. Turklāt tikai aptuveni 20% no tiem ir Latvijas pārvadātāji, lielāko daļu veido Lietuvas (45–50%) un Polijas (~15%) pārvadātāji, kā arī pārvadātāji no Krievijas, Čehijas, Nīderlandes un citām valstīm. Savukārt pārvadājamās preces ceļo uz Krieviju no visas Eiropas, tādējādi tā uzskatāma par visas ES problēmu, ka pārvadātājiem ir jāstāv rindā aptuveni trīs diennaktis, lai varētu šķērsot ES ārējo robežu. Līdzīga situācija ar lielām kravas automašīnu rindām veidojas arī Igaunijā un Somijā pie robežas ar Krieviju, savukārt caur Baltkrieviju tās stingro tranzīta noteikumu dēļ kravu plūsma ir faktiski apstājusies. Latvijas problēma, kā uzsvēra sarunas dalībnieki no mūsu valsts, ir garā automašīnu rinda nepiemērotā infrastruktūrā – trūkst ilgai gaidīšanai piemērotu sadzīves apstākļu, taču, galvenais, automašīnu kolonna uz šaurā ceļa apdraud cilvēku drošību, īpaši ja sāksies ziemas apstākļi.

Latvija vēlas no EK saņemt atbalstu sarunām ar Krieviju, jo pašreizējo punktu caurlaidības spējas ir izsmeltas, nepieciešama kapitāla rekonstrukcija abās robežas pusēs vai jaunu punktu atvēršana kravu transportam.

EK pārstāvji pauda izpratni par izveidojušos situāciju uz Latvijas-Krievijas robežas un norādīja, ka sagatavos EK detalizētu informāciju par šo situāciju. Turklāt ar līdzīgu problēmu saskaras arī Igaunija un Somija, tādēļ EK varētu meklēt kādus risinājuma ceļus, arī sarunās ar Krieviju. Taču EK delegācija pievērsa uzmanību arī jautājumam, lai neveidotos rindas uz Lietuvas–Latvijas robežas. Latvijas puse gan paskaidroja, ka rindas Lietuvā pirms Latvijas robežas novembrī ir veidojušās tikai un vienīgi NATO samita drošības prasību dēļ. EK pārstāvji arī minēja, ka Latvijai būtu vairāk Kohēzijas fonda līdzekļu jāiegulda satiksmes infrastruktūrā virzienā uz Krieviju, ne tikai virzienā uz Lietuvu un Igauniju.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments