Piedaloties Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 18.sējuma atklāšanā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 18.decembrī,apsveica Vēsturnieku komisiju ar rakstu 18.sējuma klajā nākšanu un atzīmēja, ka komisijas vēsturnieki var justies gandarīti par nedaudz vairāk nekā astoņos darba gados paveikto.

“Vēsturnieki pētī vēsturi, lai nonāktu pie patiesības, un šī patiesība ir jānodod pēc iespējas plašākam ļaužu pulkam, lai tā tik tiešām varētu darīt viņus brīvus,” sacīja prezidente, uzsverot gan vēstures jautājumu pētīšanas, gan izpētītā nodošanas plašākai sabiedrībai nozīmi. “Vēstures patiesību noskaidrošana ļauj mums pašiem atbrīvoties no pagātnes rēgiem un skatīties nākotnē ar jaunu brīvību un izpratni, kas esam, no kurienes nākam un kurp dodamies.”

Mudinot sadarboties visdažādākajos līmeņos, ne tikai politiķu, bet arī pētnieku, skolotāju starpā, prezidente pauda gandarījumu par to, ka Vēsturnieku komisijā darbojas ne vien pētnieki no Latvijas, bet arī no citām valstīm, jo, pēc prezidentes vārdiem, veicot pētījumus Latvijā, ir svarīgi ņemt vērā citās valstīs izpētīto.

“Nākamajos gados vēlamies redzēt, ka Vēsturnieku komisija turpina darboties nākamā prezidenta paspārnē,” sacīja prezidente, uzsverot, ka viņa vēlētos arī turpmāk ciešāku Vēsturnieku komisijas sadarbību ar citu Eiropas Savienības valstu pētniekiem, kā arī papildinātu atbalstu pētījumiem no dažādiem fondiem, jo pašlaik līdzekļus pētniecībai šai komisijai piešķir tikai Latvija. Prezidente mudināja uz kopējiem pētījumiem un pētījumu savienošanu, lai līdzīgā un reizē atšķirīgā vēsturiskā pieredze dažādās valstīs papildinātu kopējo vēstures izpratni, jo nav gandrīz nevienas valsts kontinentā, kas nebūtu bijusi iesaistīta 20.gadsimta netaisnības un asinsizliešanas pilnajos notikumos.

Prezidente savā runā arī norādīja, ka būtu labi, ja Eiropas Savienība savās sarunās ar Krieviju iekļautu arī jautājumu par to arhīvu atvēršanu, kas tika izvesti no okupētajām valstīm, tajā skaitā no Latvijas, tām atgūstot neatkarību, lai unikālos arhīvu materiālus padarītu pieejamus pētniekiem. Piemēram, Latvijas gadījumā ir daudz tādu jautājumu un detaļu, ko nav iespējams noskaidrot, izpētīt, ja nav pieejas arhīviem, kas atrodas Krievijā.

Prezidente atzīmēja, ka būtu nepieciešams fondu atbalsts un starptautisku projektu realizēšana vēstures pētījumu laukā, kā arī būtu jārod iespēja jauniem pētniekiem doties studiju apmaiņās, semināros uz ārzemēm.

Kā sekmīgu starptautisku vēsturnieku sadarbības projektu prezidente minēja Latvijas kultūras mēneša “Pārsteidzošā Latvija” Francijā ietvaros realizēto, kad Kānas muzeja darbinieki atbrauca uz Latviju un, izmantojot mūsu materiālus, sagatavoja izstādi par Latvijas vēstures posmu pēc kara, t.s. karu pēc kara, – pretošanās kustību pret okupācijas varu. Vēl ir daudz līdzīgu projektu, ko varētu īstenot sadarbojoties.

Prezidente vēlēja Vēsturnieku komisijai turpināt darbu un censties piesaistīt jaunus pētniekus, kā arī turpināt sadarbību ar skolotājiem, kas sniedz vēstures izpratni skolēniem skolās.

Rakstu 18.sējumā “Holokausts Latvijā” apkopoti jaunākie pētījumi par aplūkojamo jautājumu. Kopumā tas jau ir ceturtais rakstu sējums, kas veltīts ebreju tautības iedzīvotāju masveida iznīcināšanas vēsturei Latvijā Otrā pasaules kara gados.

Profesors Aivars Stranga savā publikācijā ir pievērsies detalizētai holokausta pētniecības Latvijā izvērtēšanai. Viņš uzskata, ka ir pienācis laiks uzrakstīt visaptverošu holokausta vēsturi, kura ietvertu slepkavu, upuru, glābēju un malā stāvētāju vēsturi. A.Stranga atzīmē, ka vismaz 472 okupētās Latvijas iedzīvotāji kara gados ir izglābuši aptuveni 400 ebreju.

Rakstu sējumā ietverts Lietuvas Starptautiskās vēsturnieku komisijas priekšsēdētāja Emanuela Zingera materiāls, kurā analizēta holokausta pētniecība Lietuvā. Viņš atzīmē, ka okupācijas laikā Lietuvā tika noslepkavoti 220000 ebreju, faktiski visa kopiena. E.Zingeris uzsver, ka Lietuva ir mantojusi vairākas ar holokaustu saistītas un līdz šim neatrisinātas problēmas, kas tādējādi ietekmē lietuviešu un ebreju attiecības mūsdienās. Aktuāli ir juridiskās un morālās, kā arī pētniecības un vispārējās izglītošanas jautājumi.

Pazīstamais pētnieks profesors Andrievs Ezergailis analizē sešas versijas par holokaustu Latvijā, no kurām triju izcelsme ir meklējama nacistiskajā Vācijā, divu – Padomju Savienībā (Krievijā) un viena – starp holokaustu pārdzīvojušajiem ebrejiem Izraēlā, ASV un Latvijā.

Pavisam 18.rakstu sējumā ietverti 13 vēsturnieku pētījumi par holokaustu Latvijā. Kopumā grāmata ir solis uz priekšu vienas traģēdijas – holokausta – vēstures noskaidrošanā un izvērtēšanā.

Valsts prezidenta preses dienests