Par Baltijas asamblejas 25.sesiju Viļņā

Sestdien, 16.decembrī, Lietuvā, Viļņā, darbu sāka Baltijas asamblejas 25.sesija.

Baltijas asamblejas delegātus sveica Ziemeļu padomes, Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes un citu parlamentāro asambleju pārstāvji, kā arī Gruzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Baltijas valstīs Dāvids Apciauri un Baltkrievijas Tautas frontes priekšsēdētājs Vincuks Vjačorka.

Viesi uzsvēra vēsturisko brīdi – ir apritējuši 15 gadi, kopš nodibināta Baltijas asambleja. Uzrunās atzinīgi novērtēti Baltijas valstu sasniegumi šajā laikā, akcentēta parlamentārās sadarbības nozīme, kā arī ieskicētas problēmas, kas valstīm pasaules globalizācijas kontekstā risināmas kopīgi.

Parlamentārieši arī uzklausīja situācijas vērtējumus Gruzijā un Baltkrievijā. D.Apciauri izteica pateicību Baltijas valstīm par atbalstu Gruzijas virzībā uz integrāciju ES, bet V.Vjačorka – par atbalstu demokrātiskajiem procesiem Baltkrievijā.

Ar ziņojumu uzstājās Baltijas asamblejas prezidents Valērijs Simuliks. Viņš uzsvēra Baltijas asamblejas lomu reģionālajā sadarbībā, kā arī pieskārās Baltijas valstu kā mazu ES valstu spējai ietekmēt lēmumus. Lai aktualizētu un aizstāvētu kopīgās intereses ES ietvaros, jāturpina sadarbība starp Baltijas asambleju, Ziemeļu padomi un Beniluksa starpparlamentu konsultatīvo padomi, akcentēja V.Simuliks. Viņš arī izvērtēja aizvadītajā gadā paveikto.

Baltijas asamblejas delegāti 25.sesijas turpinājumā diskutēja par atbalstu Baltijas valstu un jauno ES kaimiņvalstu sadarbībai, daloties parlamentārās demokrātijas pilnveidošanas pieredzē.

Diskusiju vadīja Baltijas asamblejas viceprezidente, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere. Viņa uzsvēra, ka tās mērķis ir izprast Baltijas valstu ieguldījumu jauno ES kaimiņvalstu politikas īstenošanā.

Pirmais referēja Lietuvas Seima Eiropas lietu komisijas pārstāvis Egidijs Vareikis. Viņš analizēja nosacījumus, kas bijuši par pamatu Baltijas valstu veiksmīgajai integrācijai ES un NATO, to vidū kā galveno minot skaidri formulētos kopīgos stratēģiskos mērķus. E.Vareikis arī pieskārās veidiem, kā palīdzēt jaunajām ES kaimiņvalstīm integrēties eiroatlantiskajās organizācijās, un kā pašreizējai situācijai atbilstošāko minēja individuālo partnerattiecību programmu īstenošanu.

Latvijas pārstāve, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzsvēra, ka iestājies kritisks brīdis ES kaimiņu politikā – tā atstāta jauno dalībvalstu rokās. “No mums ir atkarīga šo valstu nākotne – vai tās nonāks Krievijas interešu sfērā vai turpinās integrēties ES saimē. ES ir Ziemeļu dimensija, ES ir Dienvidu dimensija, jauno kaimiņattiecību politika faktiski ir Baltijas dimensija,” sacīja V.Paegle. Tās veidošanā V.Paegle aicināja balstīties uz pašu Baltijas valstu gūto pieredzi. “Attīstības sadarbības jomā ir uzkrāta ievērojama pieredze,” atzina Latvijas pārstāve un pastāstīja par mūsu parlamentā īstenotajiem un iecerētajiem sadarbības projektiem. Viņa arī aicināja ES kaimiņu politiku izvirzīt par vienu no prioritātēm.

Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs Trivime Velliste savā referātā galveno vērību veltīja Baltijas valstu attiecībām ar divām kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju. Viņš norādīja uz Krievijas nevēlēšanos ar Baltijas valstīm veidot pragmatiskas, savstarpējā sapratnē balstītas attiecības un šajā kontekstā pauda neizpratni par Latvijā īstenoto pāreju uz profesionālo armiju. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle oponēja, ka katrai valstij ir savs aizsardzības modelis un Latvija kā NATO dalībvalsts ir izvēlējusies kolektīvās aizsardzības modeli.

Ziemeļu padomes Prezidija loceklis, Norvēģijas delegācijas loceklis Inge Lennings akcentēja, ka demokrātiskas sabiedrības veidošana ir ilgstošs process, bet, pateicoties Eiropas kaimiņu politikai, reformas var veikt ātrāk un kvalitatīvāk. Diskusiju noslēdza Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes Beļģijas delegācijas vadītājs Žans Marī Apārs. Savukārt diskusijas vadītāja Ē.Zommere rezumēja, ka Baltijas asambleja darbu pie Eiropas kaimiņu politikas īstenošanas turpinās.

Vakarā notika Baltijas asamblejas 2006.gada balvu pasniegšanas svinīgā ceremonija. Baltijas asamblejas balvu literatūrā saņēma rakstniece no Latvijas – Nora Ikstena, balvu zinātnē – Lietuvas biologs Ģedimins Valkjūns, bet balvu mākslā – Igaunijas mākslinieks Andreass Tali.

Svētdien, 17.decembrī, Baltijas asamblejas 25.sesijas otrajā darba dienā, tās dalībnieki sprieda par terorisma radītajiem draudiem un problēmām, kā arī terorisma draudu novēršanas pasākumiem. Sēdes noslēgumā tika pieņemti nobeiguma dokumenti, ievēlētas Baltijas asamblejas amatpersonas, kā arī apstiprināts organizācijas nākamā gada budžets.

Par terorisma radītajiem draudiem un problēmām, kā arī terorisma draudu novēršanas pasākumiem referēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Beniluksa atbildīgās amatpersonas.

Latvijas Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta direktora vietnieks Jānis Garisons uzsvēra, ka, runājot par terorisma problemātiku Latvijā, ir svarīgi pieskarties diviem aspektiem – terorisma kā draudu uztverei sabiedrībā un valsts pretterorisma pasākumiem. Piemēram, NBS karavīriem tā ir ikdiena, bet sabiedrībai Latvijā ar terorismu saistītās problēmas līdz šim nav šķitušas svarīgas. Tas skaidrojams ar zemo draudu līmeni reģionā, skaidroja J.Garisons. Tomēr būtu liela kļūda terorismu uzskatīt par mazsvarīgu jautājumu un piekopt malā stāvētāja politiku. “Naudas atmazgāšana, nelegāla ieroču un cilvēku tirdzniecība, stratēģiskas nozīmes preču nekontrolēta aprite ir tikai dažas, bet pietiekami nozīmīgas lietas, kuru nepietiekamas kontroles gadījumā jebkura vieta var kļūt par patvērumu starptautiskā terorisma grupējumiem,” sacīja J.Garisons.

Savā referātā Latvijas pārstāvis arī analizēja NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Rīgā uzkrāto pieredzi un secinājumus. Viņš uzsvēra, ka, pirmkārt, ir būtiski nodibināt koordinētu sadarbību starp valsts civilajām un militārajām institūcijām. Liela pieredze uzkrāta arī Latvijas kā uzņēmējvalsts atbalsta nodrošināšanai aptuveni 2000 NATO spēkiem, kas ieradās Rīgā. Strādājot kopā ar NATO spēkiem, pieredze gūta tā sauktajā aizsardzībā pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioaktīvajiem un kodoluzbrukumiem, kuros Latvijas spējas nav pietiekamas. Vēl viens samita drošības pasākumu plānošanas izaicinājums bija pretgaisa aizsardzības nodrošināšana pret draudiem, ko rada civilie gaisa kuģi. J.Garisons rezumēja, ka samita laikā gūto secinājumu apkopošana vēl tikai sāksies, tomēr jau šobrīd skaidrs, ka lielākais ieguvums ir nodibinātā saikne starp valsts civilajām un militārajām struktūrām.

Ar analītiskiem referātiem par situāciju savās valstīs uzstājās Lietuvas nacionālās drošības ministrs Jozs Oleks, Igaunijas Drošības policijas padomes departamenta direktora vietnieks Mēliss Rataseps un Beniluksa starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas priekšsēdētāja Maja Detjēža. Referenti arī pieskārās problēmām, kas saistītas ar terorisma izplatību Eiropā un to ietekmi uz Baltijas jūras reģionu. Tika pausts kopīgs viedoklis, ka valstīm jāturpina padziļināt sadarbību, lai kopīgi cīnītos pret terorisma draudiem un tā radītajām problēmām.

25.sesijas turpinājumā tika uzklausīti Baltijas asamblejas komiteju priekšsēdētāju ziņojumi. Apspriesti un pieņemti nobeiguma dokumenti – rezolūcija par Baltijas valstu enerģētikas politiku, rezolūcija par ģimenes politiku, rezolūcija par situāciju Baltijas jūras zivju resursu izmantošanā, rezolūcija par sadarbību zvejniecības kontroles jomā, aicinājums sakarā ar pasaules izstādi “Expo 2010” Šanhajā, priekšlikums par vēsturei, kultūrai un valodai veltīta izdevuma sagatavošanu igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodā, kā arī paziņojums par Krievijas Federācijas un Gruzijas attiecībām, paziņojums par Baltijas valstu gatavību dabas katastrofām, paziņojums par demokrātiju Baltkrievijā, paziņojums par cīņu pret terorisma draudiem, paziņojums par Baltijas valstu un jauno Eiropas Savienības kaimiņvalstu sadarbību, apmainoties ar pieredzi parlamentārās demokrātijas pilnveidošanā.

Delegāti arī apstiprināja Baltijas asamblejas 2007.gada budžetu, bet par Baltijas asamblejas prezidenti ievēlēja Latvijas delegācijas vadītāju Ēriku Zommeri.

Pēc apstiprināšanas amatā savā uzrunā Baltijas asamblejas delegātiem Ē.Zommere uzsvēra, ka parlamentārās sadarbības apritē nonāk aizvien vairāk tādu jautājumu, kuri pārsniedz valstu robežas un kuru risināšanai ir nepieciešams reģionālais Baltijas sadarbības formāts. “Izpildvarai lielākoties jārisina ikdienas uzdevumi un konkrētā brīža aktualitātes, toties mums, parlamentāriešiem, ir dota iespēja raudzīties nākotnē un veidot daudzpusīgu ilgtermiņa politiku. Mūsu uzdevums ir prognozēt Baltijas valstīs notiekošo procesu attīstību, paredzēt iespējamo problēmu rašanos un meklēt risinājumu jau pašos pirmsākumos,” sacīja Ē.Zommere. Viņa arī akcentēja: Baltijas asamblejas Latvijas delegācija ir pārliecināta, ka Baltijas asamblejas delegātiem jākļūst par Baltijas idejas popularizētājiem nacionālajos parlamentos; jāstiprina Baltijas asamblejas saikne ar izpildvaras sadarbības institūciju – Baltijas Ministru padomi, kā arī atgriezeniskā saikne ar nacionālajiem parlamentiem; jāattīsta veiksmīgi uzsāktie kontakti ar sadarbības partneriem – Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu. “Jaunas perspektīvas paver arī tās sadarbības iespējas, ko sniedz dalība Eiropas Savienībā. Tomēr sadarbība nedrīkst būt pašmērķis. Tai jābūt patiesai, nevis mākslīgi uzturētai. Es aicinu izmantot iespējas, ko paver Baltijas asambleja kā viedokļu un pieredzes apmaiņas, problēmu risināšanas un darbības koordinācijas forums,” akcentēja Ē.Zommere.

Baltijas asambleja noteica šādas 2007.gada prioritātes: kopējā Baltijas valstu politika enerģētikas stratēģijas jomā; Baltijas jūras vides aizsardzība un kultūras mantojuma saglabāšana; darba tirgus un migrācijas politika; parlamentu ieguldījums demokrātisku attiecību veidošanā ar ES kaimiņvalstīm.

Parlamentārieši nolēma, ka Baltijas asamblejas 26.sesija notiks nākamā gada 22.–24.novembrī Rīgā, Latvijā.

Saeimas preses dienests