1992.gada 17.jūnija sēdes stenogramma

 

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Sāksim darbu! Kamēr zālē vēl ir troksnis, es atļaušos atgādināt, ka daudzi deputāti ir saņēmuši ielūgumus no ASV Nacionālā demokrātisko starptautisko attiecību institūta, kuru vada Volters Mandeils, uz Rīgā organizēto konferenci par Baltijas pāreju uz demokrātisku pārvaldi. Konference notiks no 19. līdz 21.jūnijam, un konferences vadītāji no Amerikas Nacionālā demokrātisko starptautisko attiecību institūta aicina deputātus piedalīties. Bet viņu aicinājumam ir viena piezīme: ja kāds no deputātiem nevar ierasties, viņi lūdz šos ielūgumus atdot citiem, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties šajā konferencē.

Turpināsim mūsu darba kārtību. Bet vispirms reģistrēsimies. Rezultātu! 107 deputāti.

Saskaņā ar vakardienas balsojumu kā pirmo mēs skatām un pabeidzam skatīt lēmuma projektu “Par līguma “Par brīvo tirdzniecību starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti” ratificēšanu”. Es lūgtu Gaiļa kungu tribīnē. Deputātiem ir izdalīts viss papildu materiāls, tajā skaitā arī abi memorandi, kuri ir pārtulkoti latviešu valodā.

Vai būs vēl kādi jautājumi pēc vakardienas? Ēlerta kungs? Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man ir tāds jautājums attiecībā uz lēmuma projektu. Ja mēs ratificējam līgumu, tas ir, ja atzīstam šo līgumu par spēkā esošu, kāpēc lēmumā būtu vajadzīgs vēl 2.punkts, kurš norāda, ka arī 24. šā līguma punkts ir spēkā? Es uzskatu, ka tas ir lieki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gaiļa kungs!

M.Gailis, ārlietu ministra vietnieks: 24.punkts pašā līgumā reglamentē līguma spēkā stāšanos tā mēneša pirmajā dienā, kas seko dienai... Tā vienkārši ir normāla kārtība, kāda pieņemta šādu līgumu slēgšanā.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Cienījamais Bērza kungs, cienījamie deputāti! Parasti, kad Ārlietu komisija ratificēja kādus dokumentus, kā jūs atceraties, praktiski visos dokumentos bija atsauce uz to pantu, kurš šinī dokumentā vai kāda cita veida materiālā runā par to, kādā veidā šis līgums var būt obligāts valstij, šinī gadījumā – Latvijai. Šāda prakse ir vairākās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Mēs parasti tā esam veidojuši lēmumus, un arī šis nav izņēmums.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Cienījamais Gaiļa kungs! Lai nebūtu bažu sakarā ar šā līguma ratificēšanu... Kā jūs vakar ievērojāt, galvenie jautājumi bija par kokmateriālu un krāsaino metālu eksporta lietām. Tātad kokmateriāli ir īpaši atrunāti šajos pielikumos, ko ar jūsu gādību mums izdalīja. Krāsainie metāli tur nav skaidri atrunāti. Vai jūs pateiktu, kāds mehānisms aizsargās no krāsaino metālu izvešanas, ņemot vērā to, kā noziedzīgās organizācijas ņem krāsainā metāla izstrādājumus un pārvērš tos lūžņos. Dabiski, ka šajā pārvēršanās procesā harmonizētais kods mainās daudz vairāk nekā par četrām zīmēm... Kāds būs mehānisms šai aizsardzībai, vai jūs to varētu paskaidrot?

M.Gailis: Pirmkārt, Latvija neražo krāsaino metālu, un šeit ir runa tikai par produkciju, kas ir radīta Latvijas Republikā.

Otrkārt, visa nelikumīgā darbība, kas saistās ar laupīšanu, zagšanu, ar dažādu derīgu no krāsainā metāla izgatavotu izstrādājumu pārvēršanu lūžņos, lai tos tālāk eksportētu, ir saistīta ar Kriminālkodeksu, nevis ar normālām starpvalstu attiecībām. Vienkārši mums ir jāķer šie zagļi.

Tagad zināma darbība jau ir iesākta. Tieši krāsaino metālu eksportam ir pievērsta īpaša uzmanība gan muitā, gan valdībā, un ar ekonomiskās policijas palīdzību tiek pārbaudīta katra krava, lai atrastu izcelšanās vietu. Es domāju, ka šeit nevar būt problēmu. Es pieņemu, ka ir tikai daži avoti, no kuriem varētu rasties krāsainie lūžņi eksportam. Var būt kāda elektromotoru tīšanas rūpnīca, kur paliek pāri vadu gali... Tas noteikti ir ārkārtīgi mazs procents no visa tā. Ar ekonomisko noziedzību ir jācīnās citādā veidā šeit uz vietas.

Priekšsēdētājs: Jautā Buķeles kundze.

E.Buķele: Gaiļa kungs, mans jautājums ir par 7.pantu. Ja puses deklarē savu gatavību veicināt, cik to atļauj lauksaimniecības politika… Vai jums ir pilnīga pārliecība, vai tas ir valdības līmenī apspriests, vai šeit neradīsies tāda situācija, ka Latvija varētu tikt piepildīta ar Zviedrijas lauksaimniecības produkcijas ražojumiem tieši laika posmā, kamēr Latvijas lauksaimniecība vēl nav sasniegusi konkurētspējīgu līmeni? Vai šeit ir garantijas tam?

M.Gailis: Es domāju, ka lauksaimniecības politiku izstrādā Lauksaimniecības ministrija. Tāpat kā jūs savā laikā pieprasījāt, lai ārējo sakaru koncepcija tiktu iesniegta Augstākajā padomē, apspriedāt to un izteicāt savus iebildumus vai akceptu, tāpat arī lauksaimniecības politika var tikt apspriesta Augstākajā padomē un speciālisti un ieinteresētie deputāti var norādīt uz sektoriem, kur nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut nekādu produktu ievešanu no ārzemēm. Tas, bez šaubām, ir saistoši Lauksaimniecības ministrijai, lai risinātu konkrētas sarunas, teiksim, ar Zviedrijas Lauksaimniecības ministriju. Es neredzu tur lielas problēmas.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Debatēs neviens nav pierakstījies. Ir? Grūbes kungs? Lūdzu. Paldies Gaiļa kungam, jautājumu vairs nav.

Debatēs runā Grūbes kungs.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Katrā ziņā šis līgums ar Zviedriju ir pirmais. Mums arī jāmācās no šīs bēdīgās prakses, kāda pašreiz izveidojusies ar šā līguma ratifikāciju. Pirmais bija tas moments, ka šis valdības līmenī parakstītais teksts uzreiz nenonāca Augstākās padomes rīcībā. Jāsaka atklāti, ka Augstākajā padomē arī šobrīd nav izstrādāts precīzs mehānisms, kā šādus dokumentus ratificēt.

Runājot tieši par lauksaimniecības un mežu lietām, ir jāsaka atklāti, ka Prezidija sēdē mēs varbūt tādā asā formā pieprasījām, lai šis jautājums tiktu izskatīts un arī nosūtīts izskatīšanai Lauksaimniecības komisijas sēdē. Man liekas, ka ļoti virspusēji šo līgumu bija izskatījusi Ekonomikas komisija. Faktiski to nemaz vēl arī šobrīd nav izskatījusi Budžeta komisija. Tā ka šis mehānisms tikai pierāda, ka daudzās lietās mēs ar šīm lietām ļoti nenopietni strādājam.

Visbeidzot es gribētu tomēr lūgt, lai šādi teksti, kā mēs vakardien arī redzējām, tiktu nopietni sagatavoti un arī deputātiem laikus izdalīti un lai tikai tad tiktu stādīts jautājums par to ratifikāciju. Pretējā gadījumā rodas tāda situācija, ka šis kodifikators, kas attiecas uz lauksaimniecību, ir tikai Ārlietu ministrijas vai, pareizāk sakot, ārlietu ministra vietnieka rīcībā. Lauksaimniecības ministrijai šāda kodifikācijas materiāla nav, nerunājot jau par to, lai tas būtu Augstākās padomes deputātu komisiju rīcībā.

Nobeidzot es gribētu lūgt šodien patiešām atbalstīt šā līguma ratifikāciju, taču turpmāk, it sevišķi skatot šos līgumus tālāk, jo šis process ir iesācies un arī turpināsies, vajadzētu pieiet ļoti būtiski šādu līgumu izskatīšanai, jo tās kļūdas, kuras mēs pieļausim šodien, ļoti smagi atsauk­sies tālākā nākotnē. Tāpēc mans lūgums būtu šodien atbalstīt ratifikāciju, bet nākamajos līgumos, ja tiks pieļautas šādas kļūdas, ja netiks nodrošināta šīs izskatīšanas procedūras stingra ievērošana, nepieļaut šādu ratifikāciju, lai arī kādas šeit būtu atsauksmes vai starptautiskā rezonanse. Tas ir jānodrošina kā Ārlietu ministrijai, tā arī Ārlietu komisijai un arī jāsniedz attiecīgā palīdzība citām pastāvīgajām komisijām.

Priekšsēdētājs: Paldies Grūbes kungam. Vairāk debatēs pieteikušies nav? Aleksejeva kungs? Es lūdzu pierakstīties debatēs, nevis lēkt no vietas augšā.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Ļoti patīkami, ka beidzot mums ir pirmais līgums par tirdzniecību, bet žēl, ka mums jāsastopas ar tik nenopietnu pieeju tik svarīgas ekonomiskas vienošanās noslēgšanai. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka vakar ziņotājs nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko gan mums dos šis tirdzniecības līgums ar Zviedriju. Ko tas mums dos, un ko mēs ar to gribam sasniegt? Vai tas ir izdevīgs mūsu valstij vai, tieši otrādi, tas ir izdevīgs tikai Zviedrijai? Es domāju, ka līdz tam laikam, kamēr mums nebūs izsniegts konkrēts aprēķins, no kura izrietēs, kāds labums Latvijai no tā būs, līgumu ratificēt nevar, un es palieku pie tā viedokļa, ka līdz valdības slēdziena par šī līguma sekām saņemšanai, līdz līguma mērķu uzzināšanai to ratificēt nevar. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vairāk pierakstījušies nav. Krastiņa kungs – par balsošanas motīviem. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es vienkārši gribētu kolēģus informēt Ekonomikas komisijas vārdā, ka mēs šo līgumu izskatījām jau tā sagatavošanas etapā vēl pirms parakstīšanas. Izteicām visas šīs šaubas un visus šos momentus, kas izskanēja arī šeit, un guvām apmierinošu atbildi. Vairāki mūsu priekšlikumi tika ievēroti. Tāpēc nekādi nevaru piekrist Grūbes kunga izteiktajai domai, ka mēs būtu pavirši izskatījuši līgumu, un aicinu deputātus atbalstīt šo līgumu, jo tas ir Ekonomikas komisijā izskatīts un apstiprināts pirms tā parakstīšanas.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka šaubas attiecībā uz koksnes produkciju, uz meža produkciju īstenībā ir noņemtas, jo mēs vakar izdarījām ļoti plašu izpēti, ko īsti nozīmē termini, kas tur ir lietoti. Ja mēs gribam būt ļoti precīzi, tad tas ir tā, ka nevis koksne, bet kokmateriāli un neapstrādāta meža produkcija. Tātad praktiski tas ietver absolūti visu. Arī finierus un visu pārējo. Bez šaubām, atsevišķos gadījumos droši vien tas būs jāizmanto. Es tikai ļoti gribētu, lai ļoti korekti tiktu iztulkots vēlreiz deputātiem, un tādēļ es te saku vēlreiz, ka runa ir par kokmateriāliem un neapstrādātiem meža materiāliem. Būtībā viss, kas nāk no meža un kas arī ir apstrādātā vai neapstrādātā veidā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es godājamajiem kolēģiem gribēju vēl arī atgādināt, ka Ārlietu komisija ar šo līgumu ir strādājusi, pirms tas tika valdībā parafēts. Jau toreiz mēs strādājām pie mežu un kokmateriālu eksporta un importa jautājumiem. Mēs saskaņojām šos jautājumus ar ministriju. Jau toreiz daži šie punkti tika mainīti mums pieņemamā veidā. Tādēļ es gribētu apstiprināt, ka šis dokuments patiesībā ir diezgan pamatīgi sagatavots.

Sakarā ar to, ka šis ratifikācijas akts patiesībā ir pirmais šāds nopietnais akts un ka mums tādi būs vēl jāakceptē cits pēc cita, es gribētu piekrist Grūbes kungam, ka mums tas ir jādara un reizē jāmācās, kā to darīt. Es gribētu visus godājamos kolēģus aicināt akceptēt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem – Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka vakar pabeidzām izskatīt jautājumu visai optimistiskā gaisotnē, šodien beidzot mums ir nepieciešamais materiāls uz galda. Es balsošu par šā līguma ratifikāciju.

Bet tajā pašā laikā es publiski paziņoju un ceru, ka tas būs stenogrammā, ka es balsoju faktiski tikai par šā līguma interpretāciju Gaiļa kunga sniegumā, jo 1.pielikumā, ja jūs uzmanīgi pavērosit... Ko tad mēs apņemamies neierobežot? Uz ko mēs varam attiecināt ierobežojumus? Melno metālu atkritumi un lūžņi, tālāk ir semikols, un – pārkausēšanai paredzētie metāla un tērauda stieņi. Šeit nav krāsaino metālu lūžņu. Mēs zinām, ka šodien tieši ap krāsaino metālu ir vislielākā ažiotāža, un mēs zinām, ka rīt Latvijas rūpniecība acīmredzami tāpēc arī apstāsies un ka mēs pirksim laikam no Zviedrijas šos lūžņus. Par laimi, tur ierobežojumu nav.

Tātad es vēlreiz pasvītroju. Tikai paļaujoties uz Ārlietu ministrijas godaprātu, visu šo paketi kopumā ņemot ar visiem kodifikatoriem un tā tālāk, mēs tomēr nepavērsim brīvu ceļu visu krāsaino metālu izpludināšanai no Latvijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cālīša kungs – par balsošanas motīviem.

I.Cālītis: Bez visiem citiem aizrādījumiem sakarā ar šā līguma projektu, bez aizrādījumiem Ārlietu ministrijai es gribētu pievienot vēl vienu aizrādījumu. Aizrādījumu par teksta valodu. No pirmā teikuma ir redzams, ka šis teksts nav sastādīts latviešu valodā, bet ir tulkots no kādas svešvalodas. Stila ziņā šeit ir ļoti daudz iebildumu. Lai valodas negludumus novērstu, būtu ieteicams to atdot kādai valodnieku speciālistu redakcijai.

Turpinot visus šos iebildumus par krāsainajiem metāliem (par šo jautājumu es vakar runāju), Gaiļa kungs apsolīja mums visiem, ka netiks veicināta krāsaino metālu izlaupīšana. Es aicinu balsot un atbalstīt šo līgumprojektu.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs – replika.

I.Bērziņš: Es gribētu vienkārši paskaidrot. Kā jūs zināt, līguma slēgšanai ir dažādas formas. To noslēdz abās šo valstu valodās, un tas tiek noslēgts arī kādā trešajā valodā, par kuru vienojas. Es gribēju vienkārši paskaidrot tiem, kuri nezināja... Cālīša kungam ir taisnība, šis teksts bija angļu valodā un ir parakstīts angļu valodā. Tā ka oriģināla valoda, protams, ir angļu valoda. Bet par krāsainajiem metāliem Gaiļa kungs šeit jau vienreiz atbildēja arī šodien. Tā ka, protams, mūsu bažas ir pamatotas, bet arī atbilde bija pamatota, balstoties uz tekstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts! 104 deputāti. Balsosim par līguma ratifikāciju. Grūbes kunga balss papildus “par”, Godmaņa kungs arī “par”. Rezultāts: par – 84, 2 – pret, atturas – 9. Līgums ratificēts.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir valūtas budžets. Tajā pašā laikā tiek izdalīts vakar apspriest nepabeigtais lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību” spēkā stāšanās kārtību”. Manuprāt, šo dokumentu pašlaik dala, tādēļ vispirms izskatīsim valūtas budžetu.

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Ozola kungs, lūdzu! 10 minūtes.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ņemiet 608. un 627.dokumentu! Tie ir mūsu izejas dokumenti, ar kuriem mēs strādāsim. 608.dokuments ir Ministru padomes iesniegtais valūtas budžeta izmaiņu likumprojekts un 627. – Apvienotās budžeta komisijas...

Kas diktēja nepieciešamību izdarīt labojumus pieņemtajā valūtas budžetā? Atcerēsimies, ka valūtas budžets ir apstiprināts 14.aprīlī un ka nav pagājis ilgs laiks pēc tā apstiprināšanas!

Pirmām kārtām mēs, apstiprinot valūtas budžetu, noraidījām 2.pielikumu, ja jūs atceraties, kurā bija precīzi formulēta nepieciešamība garantēt apmaksu tiem valdības noslēgtajiem kontraktiem, kuri bija no iepriekšējā gada. Bet tie bija izdarīti bez ekonomiski pamatota valūtas seguma. Pateicoties valdības veiktajām Finansu inspekcijas reorganizācijām, konkrēti – vadības reorganizācijai, mūsu Finansu inspekcija savā darbībā ievērojami aktivizējās. Rezultātā ir izveidojušies valūtas budžeta papildu ieņēmumi par 6 miljoniem 381 tūkstoti dolāru, kas praktiski dod iespēju izskatāmajā izmaiņu projektā reducēt mūsu valūtas budžetu uz 19 miljoniem 774 tūkstošiem kā ieņēmumos, tā arī izdevumos.

Bez 2.pielikumā minētajiem agrāk noslēgtajiem kontraktiem mūsu piedāvātajā projektā ir iekļauti arī jauni papildu pieprasījumi, kuri ir atspoguļoti projekta pielikuma 3.sadaļā un Apvienotās budžeta komisijas protokolā. Projektā izdevumi ar ieņēmumiem ir sabalansēti. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tie praktiski ir pilnīgi nosegti ar ieņēmumiem šā pusgada robežās. Es domāju, ka vairāk man šeit nav ko aizkavēt jūsu uzmanību, jo abos dokumentos ir ļoti izsmeļoši atspoguļoti visi izdevumi.

Tikai gribētu vēl pievērst jūsu uzmanību... Kādam ir varbūt līdzi Latvijas Ministru padomes iesniegtais dokuments, kurš šā gada 3.aprīlī ir adresēts Latvijas Republikas Augstākajai padomei – paskaidrojums par Latvijas Republikas valsts valūtas budžeta projektu 1992.gada pirmajam pusgadam. Ja jūs paskatīsities 2.pielikumu, jūs tur atradīsit atbildes uz tiem potenciālajiem jautājumiem, kurus jūs varbūt varētu uzdot man kā Budžeta komisijas pārstāvim, proti, kas tie ir par maksājumiem, par ko konkrēti, jo 2.pielikumā uzskaitītajiem maksājumiem tālāk ir arī paskaidrojums par neapmaksātajiem pagājušajā gadā noslēgtajiem valdības kontraktiem, norādot, kādiem konkrētiem mērķiem tie bija paredzēti. Kad izskatījām valūtas budžetu, mēs ierosinājām iekļaut tos kā potenciālus maksājumus, ja ieņēmumu daļa tiks palielināta.

Ar to arī atļaujiet varbūt beigt un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautā Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Man šis dokuments radīja absolūtu neizpratni, jo šeit nav nevienas zilbes par kaut kādu minimālu valūtu Ārlietu ministrijai. Vai es vienkārši neprotu lasīt? Vai tas tā ir no paša sākuma un arī turpmāk tā būs?

I.Ozols: Cienījamais Freimaņa kungs, es jau savā paskaidrojumā jūs informēju, ka šeit ir iekļauti pagājušajā gadā neapmaksātie kontrakti un tie papildu pieprasījumi, kurus saņēma republikas valdība, konkrēti – Finansu ministrija, no Latvijas Republikas ministrijām un citām izpildinstitūcijām. Latvijas Ārlietu ministrija neiesniedza papildu pieprasījumu valūtas iedalīšanai pēc mūsu 14.aprīlī akceptētā valūtas budžeta. Tāpēc nav izskatīti un iekļauti Ārlietu ministrijas pieprasījumi, jo to nebija.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs jautā.

A.Kiršteins: Ozola kungs, cik var ticēt tam paziņojumam, kas bija “Dienas Biznesā” un kurā Latvijas kuģniecības pārstāvis teica, ka viņi katru gadu pārskaitot 40 miljonus dolāru?

I.Ozols: 45...

A.Kiršteins: Kur tas parādās? Vai jums ir kaut kas par to zināms?

I.Ozols: Ja jūs atceraties, Kiršteina kungs, par “Dienas Biznesu”, tad jūs arī droši vien pamanījāt nelielu publikāciju, ja nemaldos, “Latvijas Jaunatnē”. Tur bija informācija, ka Apvienotās budžeta komisijas pārstāvis ir interesējies kuģniecībā par šo jautājumu. Šis pārstāvis biju es. Es tikos ar Latvijas kuģniecības vadību un varu jūs informēt. Patiešām, pēc Latvijas kuģniecības vadības ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, šinī gadā Latvijas Republikas budžetā visu atskaitījumu veidā ir jāie­skaita 45 miljoni dolāru. No tiem 11 miljoni – sociālās apdrošināšanas budžetā. Tātad 34 miljoni Latvijas Republikas valsts budžetā.

Tajā pašā laikā, kā man paskaidroja vadība, pirmajā pusgadā kuģniecības ieņēmumu daļa ir 3 vai 3,2 reizes mazāka nekā otrajā pusgadā. Jautājums ir tikai par ievērojamu valūtas budžeta ieņēmumu daļas pieaugumu otrajā pusgadā. Par šo jautājumu es informēju Finansu ministriju. Bija konkrēti uzdots Finansu inspekcijai šo jautājumu nokārtot un izdarīt pārrēķinus mūsu šā gada otrā pusgada budžeta valūtas ieņēmumu sadaļā.

A.Kiršteins: Bet šī nauda bija iemaksāta arī iepriekš, cik es saprotu, arī pagājušajā gadā...

I.Ozols: Es atvainojos, arī šinī pašā sadaļā par iepriekšējo gadu es jums nevaru neko precīzi atbildēt, jo valūtas fonda izpildi rezumējošu rezultātu kā tādu... Kā jūs zināt, mūsu Budžeta komisijā ar šiem jautājumiem nodarbojas divi cilvēki. Es ļoti ceru uz nākamās valsts kontroles institūcijas tīri reālu fizisko atbalstu šinī jautājumā, jo tas nav diviem cilvēkiem veicams darba apjoms.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Paldies. Vai ir, kas vēlas uzstāties debatēs? Debatēs neviens nav pierakstījies.

Balsosim par izmaiņām likumā “Par valsts valūtas budžetu”. Viena balss papildus “par”. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 66, pret – nav, 13 – atturas. Ozola kungs, kad valūtas budžetu skatīsim otrajā lasījumā?

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Lūdzu līdz šīs plenārsēdes beigām iesniegt Apvienotajai budžeta komisijai savus konkrētos priekšlikumus, ierosinājumus, lai mēs varētu tos izvērtēt. Man ir lūgums akceptēt šā jautājuma izskatīšanu otrajā lasījumā rīt kā plenārsēdes darba kārtības pirmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir vakar nepabeigtais jautājums – lēmuma projekts “Par likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas kārtību” spēkā stāšanās kārtību”. Lūdzu Ēlerta kungu tribīnē. Atgādināšu, ka vakar mēs debates šajā jautājumā pabeidzām, mums ir jāsāk apspriest pa pantiem.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Ir sagatavots 630.dokuments, kurā bez vakardienas lēmuma teksta papildus ir 1.punkta pirmais variants, kas būtībā ir kompromisa priekšlikums, otrais variants ir vakar izdalītais 1.punkta teksts, un trešais variants ir vakar izteiktais priekšlikums, ka lēmums varētu tikt pieņemts bez 1.punkta. Bez tam Lagzdiņa kungs lūdza lēmuma 4.punktu likt priekšā arī viņa variantā, tātad tas ir...

 

(Tehnisku iemeslu dēļ magnetofona lentē nav ierakstītas plenārsēdes norises 2 minūtes.)

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: ... Mēs 1.jūliju varētu nosegt ar budžeta pārpildi pāri par 87 miljoniem. Tātad mēs nepaliktu pilnīgi mīnusā. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka jūlijā mums vajag vismaz atlikumos, tas ir, banku kontu atlikumos, turēt vairāk nekā 200 miljonus, jo no 1.jūlija sākas algu izmaksas. Kāda šeit ir galvenā problēma, kāpēc vakar... Es vēlreiz pasvītroju, ka aizstāvu viedokli, ka ir jādod tiesības ierobežot sarakstus, ko iesniedz ministrijas Ministru padomei. Ministru padome apstiprina un iesniedz Augstākajai padomei, Augstākā padome tos izlabo, izsvītro, papildina. Šajos sarakstos ietvertos uzņēmumus, objektus ir tiesības pārdot par brīvi konvertējamo valūtu ārvalstu investoriem tādā formā, kā ir rakstīts šajā dokumentā pirmajā variantā. Kāpēc? Visu pārējo veicot, pieņemot pēc tam likumu par sertifikātiem un attiecīgi sertificējot, būs tā sauktā (pēc manas dziļas pārliecības) divpakāpju privatizācijas sistēma caur sertifikātiem, akcijām. Pēc tam akciju pārpirkšana varēs notikt jau no citu uzņēmumu puses un tā tālāk.

Budžeta projekts vēl nav apstiprināts. Jautājums, vai tas tiks apstiprināts, vēl ir stipri diskutējams, jo budžetā ir 1,6 miljardu deficīts. Budžetā ir paredzētas divas īpašas ailes ārkārtējas situācijas raksturojumam, tas ir, 2 miljardi 16 miljoni naudas, kas ir paredzēta energoresursu iepirkšanai, un 1,5 miljardi, kas ir paredzēti dotācijām vietējām pašvaldībām, lai varbūt daļēji kompensētu nabadzīgākajiem cilvēkiem starpību. Tātad tarifos. Otrs. Lai varētu pašvaldības daļēji šo naudu izlietot, savedot kārtībā pārņemtās siltumiestādes, un, treškārt, daļēji iepērkot arī decentralizēti degvielu.

Tajā pašā laikā bez bankas kredīta mēs izdzīvot (nevis strādāt, bet izdzīvot) nevarēsim. Es mēģināšu jums pierādīt. Vai mēs izvēlamies tādu variantu vai paskatāmies maksimālos un minimālos variantus? Ar maksimālo variantu es uztveru to patēriņu, kas bija pagājušajā gadā.

Runāsim par vissvarīgākajām pozīcijām! Sāksim ar gāzi! 2,6 miljardi. Lai mēs varētu iepirkt gāzi par patlaban esošajām cenām (gāze tiek pumpēta iekšā patlaban krātuvē Inčukalnā), mums ir nepieciešams kredīts ne vairāk un ne mazāk kā 5 miljardi kopumā. Ar katru mēnesi šī cena paliks arvien dārgāka. Ja mēs šo gāzi pirksim par ziemas cenām, tad būs jāmaksā pilnīgi cita summa. Baidos, ka tā būs 1,2 līdz 2 reizes lielāka. Tie ir 5,5 miljardi, kas sadalās: jūnijā – 2,1 miljards, 3,3 miljardi – jūlijā.

Tad seko otra pozīcija, pie tam gāzi mēs nevaram nopirkt Rietumos, jo mums nav sistēmas, kā fiziski dabūt gāzi iekšā no Rietumiem. Šo te pozīciju nevar nopirkt pašvaldība decentralizēti, nav tādas iespējas tīri fiziski.

Un trešais – tie ir pietiekami lieli līdzekļi, kas ir ārkārtīgi nepieciešami Latvijai, jo Latvija ir viena no visgazificētākajām valstīm bijušajā Padomju Savienībā.

Nākamais ir mazuta jautājums. Tas ir jautājums, kuru arī nevarēs atrisināt caur privātstruktūrām, jo mazuta cenu starpība Krievijā un tas, kā to realizē šeit, nedod iespējas nopelnīt tik daudz, lai tur varētu iesaistīt pietiekoši daudz privātstruktūru. Minimālais iepērkamā mazuta apjoms ir viens miljons 300 tūkstoši tonnu, maksimālais – viens miljons 800 tūkstoši tonnu. Ar minimālo es saprotu tikai apkuri, pārtikas pārstrādi un elektrības ražošanu. Cena, par kādu mēs apmēram varētu iegādāties tagad mazutu ar priekšapmaksu (es pasvītroju – ar priekšapmaksu un pie labas cenas) ir 6–6,5 vai 7 tūkstoši rubļu par tonnu. Ir triviāli izrēķināts, ka tur ir summa, kas ir vienāda ar 7 miljardiem. Tātad es nosaucu, ka gāzes kredīts ir 5 miljardi, mazuta kredīts – 7 miljardi, kopā jau ir 14 miljardi. Tas ir domāts, lai vispār būtu elektrība. Tas ir domāts, lai vispār šeit degtu visas tās lampas un tā tālāk.

Tad seko tādi kredīti, kas izskatās pavisam niecīgi. Ogļu ieguvei apmēram 513 miljoni. Par “Latvijas siltuma” kredītu es izsakos samērā negatīvi, jo “Latvijas siltums” ir sekundāra organizācija, kam kredīts ir vajadzīgs divu iemeslu dēļ. “Latvijas siltums” tā vai tā tiks atdots pašvaldībām. Tā vai tā parāds tiks sadalīts. Un pašvaldību uzņēmumu parādu pašvaldības samaksās “Siltumam”, jo parāds dalās divās daļās – valsts uzņēmumu parāds un pašvaldību uzņēmumu parāds. Šie parādi būs jāsadala divās daļās, nevis lai tikai valsts budžets visu to segtu.

Mums ir tāda doma. Mēs neesam pieņēmuši lēmumu, bet tajās pašvaldībās, kas atteiksies pieņemt šo “Siltumu”, mēs vienkārši pasludināsim šīs nozares kā bankrotējušas un liksim tās uz izsoli. Un tad var gadīties, ka tajā siltuma mezglā būs pavisam cita iestāde – nevis “Latvijas siltums”, bet pavisam kaut kas cits, ko noteiks tas, kas būs vinnējis attiecīgo izsoli. Citu ceļu es vienkārši neredzu.

Eksistē vēl tāds liels kredīts, kas ir vajadzīgs maizes graudu iepirkšanai uzņēmumam “Latvijas labība”. Runa ir par 4 miljardiem 75 miljoniem. Kā jūs redzat, ja saskaita visu to kopā, tiešām summa iznāk nenormāli liela. Tie ir kredīti uz visu gadu. Protams, var sadalīt uz pusgadu. Bet šī summa ir saistīta ar to: ja mēs pērkam tagad, tad ir viena cena, ja mēs pērkam vēlāk, ir cita cena.

Par uzņēmuma “Latvijas labība” darbību iepirkšanā man ir īpašas domas. Es uzskatu un aizstāvēšu viedokli, kāds ir Eiropas Kopienā, ka valdība noteiks tikai minimālās iepirkuma cenas. “Latvijas labība” ir valsts uzņēmums un ir asociācija. Tas acīmredzot ir jāpārstrukturē. Visa tālākā tirdzniecība ar graudiem starp lauciniekiem un uzņēmumu “Latvijas labība” notiks, valdībai degunu iekšā pārāk tur nebāžot. Tas ir ļoti skaudri, bet tā ir acīmredzot vienīgā izeja, kā varam šo jautājumu risināt. Triviāli paskatoties budžetu, var redzēt, ka tur nav šo 4,4 miljardu, kas dod valdībai garantētu iespēju iepirkt, teiksim, graudus vismaz par 10 rubļiem kilogramā.

Kāpēc es par to visu runāju? Viss šis ievads man ir vajadzīgs vienai lietai. Mēs vakar griezāmies Latvijas Bankā. Kādu kredītpolitiku ievēros Latvijas Banka? Latvijas Bankai, tāpat kā valdībai, ir ļoti stingri nosacījumi no Starptautiskā valūtas fonda. Starp citu – arī nosacījums parlamentam, jo bez parlamenta akcepta parakstīt memorandu ar Starptautisko valūtas fondu nebūs iespējams. To vienkārši neuzskatīs par spēkā esošu. Parlamenta nosacījumi valdībai ir ļoti dzelžaini – likvidēt 1,6 miljardu budžeta deficītu. Nosacījumi ir tādi, ka tajā dienā, kad šeit pieņems galīgo budžetu, budžeta deficīta nedrīkst būt.

Ko liek priekšā Starptautiskais valūtas fonds? Trīs lietas. Jūs esat dzirdējuši, bet es atkārtošu.

Pirmais punkts. Likvidēt visus atvieglojumus peļņas nodokļa maksāšanā, reducēt visus peļņas nodokļus uz 35 procentiem, nekādus sadalījumus starp privāto un valsts uzņēmumu, lai visi maksā vienādu nodokli.

Otrs. Apgrozījuma nodokli attiecināt uz visu produkciju, ieskaitot pārtiku. Tas sastāda vismaz plus 2 miljardus rubļu, bet ar visām negatīvajām sekām.

Trešais nosacījums ir likvidēt visu eksporta muitu, ko mēs tagad sākam veidot. Protams, mēs to darīsim. Bet ir arī ideja – uzskaitīt, ko ved ārā, lai mēs patlaban varētu savilkt savu bilanci. Mēs tikai no pagājušā gada muitas dokumentus esam sākuši ņemt kā pamatdokumentus, Statistikas komitejas dokumentus pat neņemot vērā, paliekot pie 15 procentu ievedmuitas visām precēm, arī benzīnam, dīzeļdegvielai un mazutam ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāds ir Starptautiskā valūtas fonda nosacījums valdībai.

Kādi Valūtas fonda nosacījumi ir bankai? Valūtas fonds ir sarēķinājis, kādu kredīta emisiju banka var atļauties jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī. Es neesmu pilnvarots šeit paziņot šīs summas. Es domāju, ka to pateiks bankas prezidents, jo tā ir lieta, ko patlaban acīmredzot atklāt vienkārši nevaru.

Es pateikšu vārdiski. Šīs summas ir tādas, ka netiek izpildīts kredīts, nav vispār runas par kredītu zemniekiem vai kredītu tirdzniecībai, par kredītu pārstrādei, par kredītu rūpniecībai. Tas viss pilnīgi pazūd. Tur nekas vairs nebūs. Tātad ir runa par tādām kredīta summām, kuras labākajā gadījumā varētu nodrošināt mazuta iepirkšanu, par gāzi nerunājot. Runa ir par sesto daļu mazuta, kas vajadzīgs Latvijai.

Pie tam, cienījamie deputāti, īpaši gribētu pievērst vakardienas kaislo oratoru uzmanību. Bankas nostāja ir ļoti cieta. Saskaņā ar likumu bankas nostāja ir sekojoša. Budžets ir klients. Valdība finansē, atver kontu centrālajā bankā, Finansu ministrija ar šo kontu rīkojas, dod maksājuma uzdevumus un, ja ir vajadzīgs, dotajā brīdī aizdevumus no bankas, lai iepirktu mazutu. Kas kaut ko saprot no saimniecības, tie zina, ka mazutu var iepirkt līdz jūlijam, jo šinī brīdī Krievijā ražo benzīnu ražai, mazuts paliek pāri, to Krievijā nav pat kur izvietot, tas jālej zemē.

Lai Latvija varētu iepirkt vienu miljonu 300 tūkstošus tonnu, mums vajadzētu katru dienu no vakardienas līdz 15.oktobrim sagaidīt 4,5 sastāvus, kur katrā sastāvā būtu 3000 tonnu. Katru dienu jāienāk tādiem sastāviem, lai mēs varētu izdzīvot visu gadu.

Tālāk. Ja tas tā notiek, kā banka saka, tad tālāk bankai ir sekojoši nosacījumi valdībai. Tas attiecas uz budžetu. Es gribētu, lai Budžeta komisija to ļoti rūpīgi paklausītos. Jā, banka ir ar mieru aizdot to minimālo summu valdībai ar 80–70 procentu tirgus kredīta likmi. Nav runas par 3 procentiem, par 7 procentiem, bet ir runa par nopietnu tirgus kredīta likmi, kas tomēr vēl ir zem inflācijas līmeņa. Runa ir par 70–80 procentiem. Ir jāsaprot, ka depozīti, kas ir tagad, budžeta atlikuma depozīti, budžeta gadam beidzoties, ir ļoti mazi. Ja mēs tajā pašā dienā depozītus pārformēsim un par depozītiem prasīsim tos pašus 70 procentus, 1,6 miljardi mums uzreiz ir jārēķina iekšā tajos 2 miljardos, ko esam ieplānojuši budžetā, lai iepirktu mazutu izdzīvošanai. Tie ir procenti, kas mums bankai būs jāsamaksā. Budžetā nauda nāks iekšā pakāpeniski. Līdz ar to faktiski lielu laiku, ja budžets pildīsies, mēs spēsim tikai to lielo procentu bankai atdot.

Tad paliks otrs bankas nosacījums. Viņi pat saka tā: ziniet, budžets nav valdības īpašums, jūs pat nevarat kā garantiju bankā likt iekšā, lai saņemtu kredītu, jo budžetu regulē Augstākā padome, budžeta izdevumu daļu var novirzīt ar jebkuru Augstākās padomes lēmumu un budžets var nepildīties. (Beigu signāls.)

Man ir jāpabeidz tomēr, es atvainojos, tas ir ļoti svarīgi.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Godmanis: Budžets var nepildīties. Ko jūs varat likt priekšā kā garantiju? Lūdzu, pārdodiet vai ieķīlājiet īpašumu, kā tas bija savā laikā, kad valdības īpašums tika ieķīlāts bankai!

Te ir tas, ko es gribētu teikt kaislīgajiem deputātiem, it sevišķi deputātam Lagzdiņam, pēc kura vakardienas izteicieniem es ar viņu pārtraukšu jebkādas attiecības. Es varu pateikt tikai vienu: ir tikai viena lieta. Ja banka prasa no valdības, lai valdība pārdod valsts īpašumu, lai valdība ieķīlā valsts īpašumu, tad ir viena nepatīkama lieta. Valdībai šā īpašuma nav. Nekāda! Pēc likuma “Par pilsētas zemēm”, pēc likuma, kas ir saistīts ar lauku zemēm, ar pilsētas zemēm, pēc likuma, ka mēs esam atdevuši lielāko tiesu objektu pašvaldībām, mēs, valdība, uz šo brīdi neesam nekas. Mums nav neviena īpašuma, tajā skaitā nevienas sanatorijas, kas ļautu mums, piemēram, to pārdot vai ieķīlāt bankā, lai saņemtu līdzekļus no bankas mazuta iegādei, kas pamatā tiks izmantots, lai apkurinātu visas vietējās pašvaldības mājas, ne jau tikai valdības māju vien. Par pašvaldību budžetu banka neinteresējas. Tas to maz interesē.

No turienes viens secinājums: tātad, ja banka izšķiras un dod pret vienu divpadsmito daļu aizdevumu, šis aizdevums der tikai līdz jūlijam. Ja dod, tad mēs varam nopirkt zināmu minimālu daļu, izdarīt, lūk, šā mazuta priekšapmaksu. Tas ir pirmais punkts.

Ja uzskata, ka budžets nav pietiekams garants ieņēmuma daļā, jo budžets nav apstiprināts un tajā ir deficīts, tad no valdības tiks prasīta mantiska garantija. Kur mēs to ņemsim? Vai mēs ņemam vērā tādu situāciju, ka nav pieļaujama atsevišķu objektu pārdošana par brīvi konvertējamu valūtu ārzemju investoriem, bet viss iet caur sertifikāciju simtprocentīgi un pēc tam otrajā posmā no sertifikātu īpašniekiem tālāk tiek pirkts, kas būtu normālā situācijā ļoti normāli? Ja mums nebūs šīs iespējas šo sarakstu te atnest un apstiprināt, valdībai nebūs nekā, ko var nolikt bankai priekšā. Tas nozīmē, ka mēs no bankas nedabūsim neko.

Es ļoti atvainojos, par 98 procentiem es varu pateikt ļoti autoritatīvi no šīs tribīnes, ka tad, ja mazutu mēs līdz jūlija beigām neiepirksim, ja ar to nenodarbosies neviena privātā struktūra, neviena pašvaldība, jo to fiziski nevar izdarīt, tad visas sekas būs jūtamas lauksaimniecībā pārstrādes uzņēmumos, pirmkārt; otrkārt, tās izjutīs pašvaldības sakarā ar apkuri, un, treškārt, viss, kas notiks ar apkures sistēmu un sildīšanos nākamajā ziemā.

Es runāju ar bankas prezidentu un interesējos, kas ir noticis ar iepriekšējiem kredītiem. Bankas prezidents man atbildēja, ka to viņi iesniegs Augstākajai padomei gada beigās. Savā atskaitē, ko viņš te liks priekšā, viņš nebūt netaisās šādu pārskatu sniegt, cik es sapratu no viņa vārdiem. Pa visām kredītu līnijām jums te skaidri būs nolikts priekšā, kā tas būs. Var jau būt, ka tas tā nav, es lūgtu, lai viņš to darītu vairāk vai mazāk skaidri par iepriekš izdotiem kredītiem, bet es sapratu viņa izteicienus, ka ir problēmas arī bankai, ja banka nemaksā.

Un tagad pēdējais. Ja valdībai, apstiprinot sarakstu un iesniedzot šeit, Augstākajā padomē, nav nekādu tiesību pārdot objektus par brīvi konvertējamu valūtu, tas ir, vēstniecības un objektus, kas ir bijušie PSRS objekti, piemēram, sanatorijas, kur liela cīņa būs ar vietējām pašvaldībām, tādā gadījumā valdība kredītu bankā paņemt nevar. Ja nu vienīgi Repšes kungs apžēlosies un pret šo ieņēmuma daļu – 2 miljardi – mums to kredītu iedos. Jo 2 miljardi ieņēmuma daļā pildās cauru gadu. Tādā gadījumā valdības kabinets šodien sanāks kopā. Ja šis bankas lēmums ir galējs, tad mums nekas cits neatliks: mēs apspriedīsimies kabinetā, un viens no iespējamajiem rezultātiem, protams, būs praktiski tūlītēja kabineta demisija, jo neredzam izdzīvošanas mehānismu.

Attiecībā uz kartotēku. Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Tas tikpat labi attiecas arī uz sertifikātiem vistiešākajā nozīmē. Kartotēka Latvijā tika likvidēta ar 15.jūniju. Krievijā kartotēku likvidē 1.jūlijā. Ir vienošanās starp NVS valstīm, ka kartotēku nevis likvidē, bet banka kartotēku novada lejā uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka banka vairs neuzskaita kartotēkas maksājumus. Tas nozīmē, ka es kā uzņēmuma direktors pats varēšu izvēlēties, kam maksāt. Tā ir pozitīva iezīme. Pirmkārt, es varu maksāt sev algu. Otrkārt, es varu maksāt tam, kas man ir visizdevīgākais partneris. Es varu maksāt SIA, kas ir apkārt man kā valsts uzņēmumam. Es pārpumpēju līdzekļus uz SIA un pēc tam ļaunprātīgi nosēdinu bankrotējošo uzņēmumu “uz grunts”. Un pēc tam SIA ar šo naudu to uzņēmumu nopērk.

Pie visa tā ir viena nepatīkama lieta. Ir uzņēmumi, kas ir bankai parādā. Mēs lūdzām banku, lai tos uzņēmumus, kuri nevar atdot naudu, ūtrupētu banka. Bet kā ūtrupēsim citus uzņēmumus? Tos, kas formāli nav... Es saprotu, ka jautājums varbūt nav pārāk interesants. Un tomēr. Ko mēs darīsim ar tiem uzņēmumiem, kas ir reāli bankrotējuši, bet formāli apgalvo, ka viņi nav bankrotējuši?

Piemēram, “Kompresors” jau aizsūtījis preci par 400 miljoniem. Aizsūtījis, nevis pārdevis. Un nopircis mantu par 200 miljoniem. Viņš apgalvo, ka viņam ir plus divi simti miljonu. Reāli viņam ir mīnus divi simti miljonu. Viņš nav no Krievijas naudu saņēmis. Ja mēs uzskatām, ka šāds stāvoklis ir bankrota stāvoklis, tad ir pilnīgi jāizmaina likums par bankrotu. Strauji. Un jādod tiesības izūtrupēt uzņēmumus.

Cienījamie deputāti, strauja ūtrupe ir viens no variantiem, kā, pirmkārt, var noūtrupēt visu tirdzniecību, kas nemaksā lauksaimniekiem, kā var noūtrupēt visas šīs neefektīvās sistēmas arī rūpniecībā, kas nestrādā, ja mēs liekam klāt tur sertifikātu metodi, kas no sociālā viedokļa ir vispareizākā metode. Bet, ja mēs to pieliksim klāt tajā ūtrupē, mums būs zināmas problēmas. Tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka valdība nāks šeit ar priekšlikumu, kā realizēt ūtrupes mehānismu. Laiks negaida, te tiek ļoti skaisti runāts par to, ka katrs dabūs savu sertifikātu, ka katrs pēc tam nopirks savu akciju un ka pēc tam atnāks bagāti onkuļi un pārpirks šīs akcijas, un ka notiks tā sauktā privatizācija pilnā mērogā. Kad tas notiks, cienījamie, būs jau drusciņ par vēlu. Ja mēs nevarēsim bankai iesniegt variantu, ko varam ieķīlāt kā valsts īpašumu vai ka mēs varam pārdot un nopirkt šos resursus, tādā gadījumā visas pārējās diskusijas ir tikai tukša runāšana. Būs absolūta salšana un, protams, arī attiecīgās sekas pārtikas graudu lietošanā un ar maizi kā tādu.

Es noteikti aizstāvu šo pirmo variantu, kas te ir ierakstīts, proti, noteikt, ka saskaņā ar likumu valsts un pašvaldību uzņēmumu objektu realizācijas kārtību līdz īpašam Latvijas Republikas augstākās varas lēmumam var apstiprināt un realizēt tikai pēc privatizācijas projekta, kurā paredzēta privatizācija ar šīm divām pirmajām lietām. Par trešo lietu es nevaru pateikt, vai es to varu simtprocentīgi aizstāvēt. To lai Ēlerta kungs pierāda. Bet, ja man šajās pirmajās divās lietās nav jūsu akcepta, tad, cienījamie deputāti, kabinets pieņems lēmumu, ka vispār tiek apstādināts viss un ka neko nevar pārdot. Tad mēs no bankas kredītu nedabūjam. Nedabūjam kredītu, mēs nopirkt neko nevarēsim, tajā skaitā – mazutu. Ar visām no tā izrietošajām sekām un atbildību, cienījamie deputāti, kuri te kaisli apvainoja mani latviešu tautas apzagšanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ēlerta kungu tribīnē!

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Jums ir jāizšķir jautājums par Lagzdiņa kunga tikko uzrakstīto rakstisko priekšlikumu. Viņš, dabiski, uzstāj par balsošanu, bet tas ir jānoformē, kaut gan vakardienu mēs noteicām kā priekšlikumu iesniegšanas laiku. Diemžēl mums jāizlemj, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, es ierosinātu sākt apspriest ar 2.punktu un tad, kad būs izdalīts deputātiem šis Lagzdiņa kunga variants, nobalsot par 1.punkta variantu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Manis iesniegtais variants ir jau nodrukāts un jums izsniegts. Proti, tas ir sintezēts otrais un pirmais variants. Šajā manis piedāvātajā variantā lieku priekšā pieņemt 1.punkta otro variantu, kas papildināts ar pirmā varianta būtību. Priekšlikums ir paredzēt, ka otro variantu papildināsim ar tekstu, ka līdz īpašam Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam var apstiprināt un realizēt tikai tos privatizācijas projektus, kuros ir paredzēta privatizācija, un seko tas, ko premjerministrs šeit aizstāvēja. Es viņam pilnīgi pievienojos, ka mums šis kompromiss ir jāatrod un privatizācija ir jāuzsāk, proti, ir jāatļauj privatizācija, pārdodot atklātā izsolē vai izsolē ar pretendentu atlasi ārvalstu ieguldītājiem. Paliek arī otrā rindkopa, izslēdzot pēdējo trešo rindiņu.

Faktiski šis priekšlikums ir nodrukāts un ir jūsu priekšā. Ja mēs to pieņemsim, ja šādā veidā pieņemsim, tad vienlaikus atļausim valdībai uzsākt privatizāciju tā, kā viņa to vēlas. Tas ir no vienas puses. No otras puses, būs garantija, ka valdība līdz 1.oktobrim izpildīs visus šos nosacījumus, pieņems attiecīgos nolikumus un instrukcijas, kā arī sagatavosies reāli sertifikātu izdošanai.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, es tomēr domāju, ka mums būtu tādā gadījumā jābalso, jo ir trīs varianti. Jūsu variants ir ceturtais. Mēs varētu balsot tomēr par visiem četriem variantiem, ja tie būtu rakstiskā veidā, un tad izšķirties, kurš variants ir saņēmis balsu vairākumu. Sekretariāts vēl nav izdalījis, tas nav tik ātri, bet tūdaļ būs.

Lūdzu, sāksim apspriešanu ar 2.punktu! Sekretariātu lūdzu kontrolēt, lai materiāls būtu ātri izdalīts.

I.Ēlerts: 2.punktā nav izmaiņu, tas ir tehnisks punkts, kurš vienkārši nosaka precīzu un privatizācijas projekta izstrādātājiem pieņemamu termiņu privatizācijas projekta iesniegšanai. Tātad, ja saraksts publicēts agrāk, nekā likums stājies spēkā, tad tiek skaitīts no likuma spēkā stāšanās dienas, ja saraksts publicēts vēlāk, – no saraksta publikācijas dienas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir par šo punktu kādi papildinājumi? Nav jābalso.

3.punkts.

I.Ēlerts: 3.punktā ir noteikti visi tie darbi, kas ir jāizdara Ministru padomei, lai realizētu šo likumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par termiņu izmaiņām vai tamlīdzīgi? Visā 3.punktā un visos apakšpunktos? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 4.punktam ir divi varianti. To būtība ir viena un tā pati. Pirmajā variantā (tas bija komisijas variants) ir – līdz 15. septembrim veikt priekšdarbus sertifikātu izsniegšanai. Lagzdiņa kunga variants ir it kā stingrāks, bet tādā birokrātiski kancelejiskā stilā – veikt visus organizatoriskos un ekonomiski finansiālos pasākumus, lai sagatavotu šo sertifikātu izsniegšanu un uzsāktu to. Bet es baidos, ka uzsākt to varēs tikai, kad būs pieņemts likums par sertifikātiem. Tā ka te ir deputātiem jāizsver un jābalso.

Priekšsēdētājs: Tātad izšķirsimies par pirmo vai otro variantu balsojot. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rezultāts: reģistrējušies 103 deputāti.

Grūbes kungs, par balsošanas motīviem?

G.Grūbe: Es katrā ziņā aicinātu atbalstīt otro variantu, jo privatizācija nevar sākties, ja šie sertifikāti netiek izsniegti. Aizkavēšanās var notikt tieši tāpēc, ka sertifikāti netiek izsniegti. Kas attiecas uz likumu, tad uzskatu, ka augustā tas ir jāpieņem. Šeit nekādas diskusijas ilgāk nevar būt, atbildība par to, kas netiek izpildīts, jāuzņemas Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, par balsošanas motīviem.

E.Krastiņš: Es aicinu balsot par pirmo variantu, jo neredzu iespēju pieņemt likumu par sertifikātiem līdz mūsu aiziešanai atvaļinājumā, tāpēc ka praktiski ir palikušas tikai divas darba nedēļas. Ja tas tiks pieņemts augusta beigās, es nezinu, kā mēs varēsim pavēlēt kādam sākt šo sertifikātu izsniegšanu jau no oktobra, jo vēl nav nolemts konceptuāli, kādā veidā, kam un cik daudz sertifikātu tiks izsniegti. Tāpēc balsosim par reālu uzdevumu, kas ir saistīts ar mūsu darbu un ko iespējams izdarīt, nevis kādam citam uzliksim nereālus pienākumus!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par pirmo variantu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 48 plus viena balss, pret – 12, atturas – 26.

Balsosim par otro variantu. Rezultāts: par – 41, pret – 13, atturas – 31. Pieņemts pirmais variants. Lūdzu, tālāk.

I.Ēlerts: 5.punktā ir atsevišķi izdalīts: “Uzdot Ministru padomei noteikt kārtību par atlīdzību privatizācijas projekta autoriem.” Tas ir izdalīts atsevišķi tādēļ, lai nebūtu šajā blokā tādi darbi, kas nav saistīti ar sertifikātiem un privatizāciju, jo autoratlīdzība ir jāizmaksā trīs mēnešus pēc projekta realizācijas, tātad tas nav steidzami.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir par 5.punktu kādi iebildumi? Nav.

I.Ēlerts: 6.punktā pašvaldībām ir uzdots noteikt par sertifikātiem pārdodamo kapitāla daļu un maksimāli pieļaujamo atlaidi uzņēmuma darbiniekiem un maksimāli ar šo atlaidi pārdodamo kapitāla daļu tiem pašvaldību uzņēmumiem, kurus pārveidos uzņēmējsabiedrībās, pamatojoties uz Ministru padomes līdz 15.augustam noteikto minimālo kapitāla daļu par sertifikātiem, kas ir jāpārdod visiem pašvaldību uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nē. Arī par 7.punktu, šķiet, nekādu…

Godātie kolēģi, tagad jums ir izdalīts Lagzdiņa kunga rakstiskais priekšlikums. Balsošanas secība būs tāda: pirmais variants, otrais variants, trešais variants un Lagzdiņa kunga variants.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Es lieku priekšā otro variantu papildināt ar to tekstu, kas tika izsniegts tagad uz atsevišķas lapiņas. Faktiski tas teksts, kas izsniegts uz atsevišķas lapiņas, ir ietverts Godmaņa kunga atbalstītajā un arī komisijas atzītajā pirmajā variantā. Tā ir pirmā un otrā varianta sintēze.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, par balsošanas motīviem!

G.Grūbe: Es gan neizprotu Ekonomikas komisijas nostāju, kura praktiski prasa veicināt privatizāciju, bet tajā pašā laikā neparedz veikt laikus visus priekšdarbus. Man ir aizdomas, ka jautājumu par zemes kompensāciju vispār nevarēs atrisināt, jo līdz tam daudzi jautājumi jau būs atrisināti un pilsēta jau būs privatizējusies. Bet tās ir manas personiskās pārdomas.

Lai vismaz būtu kāda garantija, es tomēr aicinu atbalstīt Lagzdiņa kunga variantu, jo tas ir otrais variants pamatā ar pirmā varianta pirmo un otro izņēmumu. Bez šaubām, es nevaru piekrist, ka – nodot nomā ar izpirkšanas tiesībām. Tad praktiski visi pārējie objekti, kas arī paredzēti par sertifikātiem, tiks izdoti nomā ar izpirkšanas tiesībām. Šeit neredzu nekādu vajadzību paātrināt šo procesu, kamēr nav izdarīts tas, kas attiecas uz sertifikāciju. Vēlreiz aicinu atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo šobrīd tas reāli patiešām ir kompromisa variants.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Es ceru, ka Lagzdiņa kungs vienkārši godīgi kļūdās, jo viņa variantā ir apslēpts ļoti liels zemūdens akmens. Tātad otrajā variantā ir noteikts, ka 6.pants stājas spēkā ar īpašu Augstākās padomes lēmumu. Tādējādi nevienu privatizācijas projektu nevarēs apstiprināt, un Lagzdiņa kunga papildinājums vienkārši nedarbosies. Tas būtībā ir tas pats otrais variants bez papildinājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

I.Ēlerts: Es atvainojos, būs spēkā tas, ka 6.pants nav spēkā un ka līdz ar to likuma darbība faktiski ir saistīta tikai ar privatizācijas projekta sagatavošanu. Valdībai nebūs ļauts privatizēt nevienu objektu. Tātad būs visas tās sekas, par kurām Godmaņa kungs mūs brīdināja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi deputāti! Es vienkārši nesaprotu, kāpēc vajag apzināti maldināt deputātus? Skaidri un gaiši piedāvāju tādu variantu, ka vispārējā privatizācija notiek tikai tad, ja Ministru padome un banka ir izpildījušas visus tos noteikumus, kurus mēs apstiprinājām un ietvērām 3. un 4.punktā, kad būs reāli sagatavoti visi normatīvie akti un kad sertifikātus varēs izsniegt.

Godmaņa kungs šeit ilgi un pamatoti motivēja to, ka nepieciešams jau šobrīd ārzemju investoriem pārdot objektus, tādēļ tik tiešām šis otrais variants tika papildināts ar otro daļu, kurā noteikts, ka var privatizēt, pirms mēs pieņemsim šo lēmumu, pirms Ministru padome būs šos pasākumus veikusi, var tiešām pārdot ārzemju investoriem par konvertējamu valūtu. Šādus izņēmumus, godājamais Ēlerta kungs, mēs pieņemam gandrīz katrā trešajā lēmuma projektā par konkrētā likuma spēkā stāšanos. Piemēram, mēs pieņēmām lēmumu par kārtību, kādā stājas spēkā likums par Rīgas pašvaldību. Mēs paredzējām, ka uz Kurzemes rajona valdi un domniekiem neattiecas šā likuma 24.panta noteikumi. Tik tiešām, mēs katrā otrajā, trešajā lēmumā paredzam šādus izņēmumus. Kāpēc gan mēs šeit nevarētu paredzēt?

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man tāpat kā Ēlerta kungam ir visai grūti saprotama šī īpatnējā loģika, ko mums liek priekšā šajā no jauna izdalītajā variantā. Varēs apstiprināt un realizēt... Tikai saskaņā ar ko varēs apstiprināt, ja visa apstiprināšanas kārtība ir ielikta likuma 6.pantā? Sakiet, lūdzu, ar ko šis jaunais variants ir labāks par pirmo variantu? Tur ir pateikts skaidri, ka līdz īpašam lēmumam 6.pants darbojas tikai attiecībā uz tiem trim uzskaitītajiem gadījumiem. Ar ko šis jaunais variants ir labāks? Vai tik tur nav kaut kādā veidā apslēpta, paredzēta iespēja nepielietot 6.pantu? Ja 6.pants nav spēkā, tad kādā kārtībā notiks apstiprināšana, ja kolēģiem ir iebildumi pret pirmā varianta 3.apakšpunktu – “nododot nomā ar izpirkšanas tiesībām”? Mēs varam balsot un izslēgt šo apakšpunktu, jo nekāds rakstisks priekšlikums par izslēgšanu nav vajadzīgs.

Tāpēc es tomēr aicinu balsot par pirmo variantu, kura saturs ir skaidri un loģiski izklāstīts, ka likums stājas spēkā ar visu 6.pantu attiecībā uz uzskaitītajiem gadījumiem un nav spēkā līdz īpašam lēmumam attiecībā uz visiem pārējiem gadījumiem. Un atsevišķi nobalsot par šo 3.apakšpunktu un to kompromisa veidā izslēgt, lai mums paliktu tikai šī privatizācija ārzemju investoriem par brīvi konvertējamu valūtu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, atļaujiet precizēt! Jūs liekat priekšā atsevišķi nobalsot par nomu?

E.Krastiņš: Es to lieku priekšā tiem, kas ir pret nomu. Es pats neesmu pret šo punktu. Bet es to lieku priekšā kā kompromisa variantu, ka iespējams tādā veidā nobalsot un izslēgt 3.apakšpunktu, jo tam nekāds rakstisks priekšlikums nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es neesmu jurists, bet uzķēru precīzi to lietu, uz kuru Lagzdiņa kungu tūlīt noķers. Es saprotu, ko Lagzdiņa kungs bija domājis šādā tekstā, proti, ka šis noteikums par 6.panta spēkā stāšanos neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuros paredzēta privatizācija, pārdodot atklātā izsolē, pārdodot ārvalstu ieguldītājiem. Es biju sapratis šādā veidā, bet Lagzdiņa kungs tomēr nebija precīzi uzrakstījis.

Es aicinu tomēr pamatā palikt pie otrā varianta, jo šeit ir jautājums par to, lai tiktu beidzot izpildīts uz kaut kādiem noteikumiem 3. un 4.punkts, lai būtu šīs garantijas, nevis vienkārši nāktu Ekonomikas komisija ar priekšlikumu pieņemt šodien šo īpašo lēmumu. Tajā pašā laikā 3. un 4.punkts nebūs izpildīts – ne bankas būs izdarījušas savu, ne arī Ministru padome un tā tālāk. Tāpēc es atgrieztos pie šā priekšlikuma, 2.punktu papildinot ar šādu tekstu: šis noteikums par 6.panta spēkā stāšanos neattiecas uz privatizācijas objektiem, kuros paredzēta privatizācija. Tālāk kā pirmā varianta nobeiguma daļā.

E.Krastiņš: Cienījamais Grūbes kungs, es saprotu, ka 6.pants var vai nu stāties spēkā, vai nestāties. Kaut kāda vidusceļa laikam nevar būt. Pirmais variants skaidri nosaka, ka likumam vispār ir ierobežots darbības loks līdz īpašam lēmumam. Es domāju, tas ir precīzi ekvivalents. Apspriežot šo īpašo lēmumu, acīmredzot būs vēl karstākas debates nekā vakar un šodien.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Tas, ko teica Krastiņa kungs, ir jāapdomā. Es atbalstu viņa priekšlikumu. Pirmais variants. Un atsevišķi nobalsot jautājumu par to, ka – “nododot nomā ar izpirkšanas tiesībām”, atstājot pirmos divus apakšpunktus – “pārdodot atklātā izsolē ar pretendentu atlasi par brīvi konvertējamu valūtu un pārdodot ārzemju ieguldītājiem”. Aizklāti piedāvājam konkursā tikai par brīvi konvertējamu valūtu. To vajadzētu noteikti atstāt.

Man ir priekšlikums attiecībā uz nomu nobalsot atsevišķi. Tikai es lūgtu Ēlerta kungu, lai pirms balsošanas viņš precīzi raksturotu deputātiem, ko tas nozīmē. Es baidos, ka tur ir zināma nesaprašana, vai nodošana nomā ir tiešām saistīta ar to, ka galīgi nepiedalās sertifikāti. Lūdzu, dodiet skaidrojumu!

I.Ēlerts: Nē, Godmaņa kungs, man šeit īpaša skaidrojuma nav. Vienkārši es esmu šā varianta autors un uzskatīju, ka noma varēs sākties, bet es uz to īpaši nepastāvu. Man nav īpašu argumentu.

I.Godmanis: Tad man ir viens jautājums Ēlerta kungam. Vai, nododot nomā ar izpirkšanas tiesībām, ir paredzēta situācija, ka daļa tiek rezervēta arī sertifikātiem?

I.Ēlerts: Saskaņā ar vakar pieņemtā likuma 9.panta piekto daļu arī ir paredzēta izsole par nomas tiesību iegūšanu, bet tikai ar sertifikātu īpašnieku piedalīšanos, ja tādi ir pieteikušies.

I.Godmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs: Es saprotu, kolēģi, ka mēs pašreiz esam milzīgi grūtas izvēles priekšā. Diemžēl kompromisa variants neizšķir visu, lai šo izvēli mums padarītu vieglāku. Es domāju – balsojot. Kā es saprotu Godmaņa kungu un viņa garo uzstāšanos, tad tiešām ir runa par to, vai mums būs minimāli līdzekļi kaut ko iepirkt, kamēr vēl kaut ko var iepirkt par kaut cik ciešamām cenām, vai mēs tāpat kā iepriekšējā gadā, kad pienāks rudens, sūkstīsimies, ka mums bija iespēja maijā visu izdarīt, bet mēs nedarījām un debatējām. Tagad ir runa tieši par to.

Es, piemēram, atbalstu visu to, ko saka Grūbes kungs, ka valdībai ir jādara tas, kas attiecas uz sertifikātiem un visiem šiem lēmumu un likumu projektiem, kuriem vajadzēja būt sen gataviem. Bet realitāte ir tāda, ka tie pašreiz nav gatavi. Es tikai varu kritizēt valdību par šo situāciju.

Būtu labi, ja mums tas viss būtu, tad atkristu visas šīs debates. Bet tagad, ja mēs izvirzām to kā noteikumu un nesākam privatizēt neko, un atstājam valdību bez šiem līdzekļiem, kuri varētu būt iegūti, uzsākot privatizēšanu par konvertējamo valūtu, mēs praktiski arī sevi nostādām tādā situācijā, ka mums vispār nav izdzīvošanas iespēju.

Es arī nevaru iedomāties, par kādiem līdzekļiem mēs varēsim šo mazutu (kamēr vēl var) nopirkt. Tāpēc, kā es saprotu, pār šo privatizācijas sākumu būtu jābūt parlamenta kontrolei. Taču, ja mēs to kontrolējam tādā veidā, ka izvirzām noteikumus, lai viss tiktu izdarīts, un tikai tad sākt, tad praktiski arī paši sevi noliekam tādā situācijā, ka mēs ne sev, ne valdībai nekādus līdzekļus nevaram iedot ar visām no tā izrietošajām sekām. Pašu privatizācijas procesu arī mēs neuzsākam, kaut gan es, protams, saprotu, ka būtu pareizāk, ja uzsākot mums būtu pilnīga skaidrība par sertifikātiem un visu pārējo. Es katrā ziņā gan par darba sertifikātiem, gan par pajām esmu ļoti skeptiski noskaņots, bet vismaz ar īpašuma lietām, ar īpašuma sertifikātiem vajadzētu būt skaidrībā un tajos termiņos, kuri šeit uzrādīti, tiem likumiem vajadzētu būt.

Bet šodien ir jābalso principiāli. Es personīgi balsošu par pirmo variantu, bet no tā gan slēgšu ārā “nomu ar izpirkšanas tiesībām”, jo, ja tas ir klāt, tad tiešām iznāk, ka pirmais variants ir nevis krīzes variants, izdzīvošanas variants šinī brīdī, bet vispārējs likums, kā uzsākt privatizāciju, neņemot vērā sertifikāciju.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es varbūt lūgtu minēt atšķirības un kopējo, kas uz šo brīdi ir. Es domāju, ka šobrīd kopējs ir tas, ka vairākas puses, kuras oponē par šo lēmuma projektu, piekrīt, ka jābūt izņēmumiem, ka ir noteikts pirmā varianta pirmais un otrais izņēmums. Es domāju, ka par to jau varētu balsot.

Tīri konceptuāls ir otrs balsojums par to, ka vienkārši Augstākā padome pieņemtu īpašu lēmumu vai arī ka šis lēmums tiktu saistīts ar kaut kādiem noteikumiem. Tas ir jāizšķir. Ja šīs koncepcijas ir izšķirtas, tad jautājums ir tikai par tekstu, vai tas ir labāk vai sliktāk juridiski noformēts. Šeit es vairs neko citu neredzu.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti. Pirmkārt ar autortiesībām pirmajā variantā noņemu šo priekšlikumu – “nodot nomā ar izpirkšanas tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uztur to, ka paliek šīs nomas tiesības? Nē. Tādā gadījumā no pirmā varianta tiek svītroti vārdi – “nodot nomā ar izpirkšanas tiesībām”. Ja mēs balsosim, tad balsosim par šo variantu bez nomas.

I.Ēlerts: Jebkurā variantā, izņemot trešo variantu, ir šis īpašais Augstākās padomes lēmums. Pirmajā variantā likums stājas spēkā normālā kārtībā piektajā dienā pēc publicēšanas, bet ir noteikts, ka saskaņā ar šo likumu izstrādāt var jebkuru privatizācijas projektu, taču apstiprināt var tikai tos, kur ir paredzēta pārdošana par brīvi konvertējamo valūtu tikai ārvalstu ieguldītājiem.

Otrais variants neļauj stāties spēkā likuma 6.pantam. Tātad neviens privatizācijas projekts nevar tikt apstiprināts, neraugoties uz Lagzdiņa kunga papildinājumu, kas faktiski ir tikai, manā uztverē, tukšs teksts, jo 6.pants tādā gadījumā spēkā nestāsies līdz šim īpašajam lēmumam.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Tā kā komisijas nav sanākušas vēl papildus, trešais variants ir būtībā komisijas atbalstītais variants, bet nekāda lēmuma par tā atsaukšanu nav. Tā ka tas ir palicis.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu konceptuāli balsot par to, vai ir vienkārši īpašs lēmums bez kādiem noteikumiem vai īpašs lēmums ar kaut kādiem noteikumiem. Es atvainojos, Ēlerta kungs, par to, ko prasa Lagzdiņa kungs, es nerunāju. Kā es jau teicu, mēs piekrītam kompromisam ar šiem izņēmumiem, bet uzstājam, lai tomēr būtu kaut kādas prasības Ministru padomei un arī bankai attiecībā uz 3. un 4.punktu. Es saprotu, ka Rūpniecības komisija, kā arī Ekonomikas komisija tūlīt otrajā dienā, otrajā mēnesī vai trešajā prasīs pieņemt šo īpašo lēmumu, lai gan 3. un 4.punkts nebūs izpildīts. To jūs, cienījamie kolēģi, redzēsit tad, kad šī diena pienāks. Es vienkārši lūdzu to atcerēties.

I.Ēlerts: Cienījamais Grūbes kungs! Ekonomikas un Rūpniecības komisijā kopā ir par maz deputātu, lai viņi pieņemtu šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

I.Ēlerts: Tā ir mana vienīgā atbilde. Kompromiss ir šis pirmais variants, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka līdz šim īpašajam lēmumam nevar privatizēt nekādi citādi kā vienīgi par brīvi konvertējamo valūtu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Runājot par 3.punktu, par to, kas ir uzdots Ministru padomei, faktiski tas viss ir jāizpilda. Vienīgā problēma ir tā, ka te ir punkts, kas ir saistīts ar sertifikātiem pēc būtības. Tas ir 4.punkts. Līdz 15.augustam noteikt visiem uzņēmējsabiedrībās pārveidotajiem pašvaldību uzņēmumiem minimālo tikai par sertifikātiem pārdodamo kapitāla daļu. Te ir tā problēma. Vai mēs to varam izdarīt pirms likuma par sertifikātiem pieņemšanas, par to es šaubos. Likumā ir jāanalizē vairākas lietas, proti, kas ir sertifikātu segums, kāda daļa būs sertifikātiem. Mēs varam prasīt, lai Ministru padome savu priekšlikumu izstrādā. Laikam tāds ceļš ir jāiet un līdz 15.augustam ir jāiesniedz savs variants, neskatoties uz to, ka likums par sertifikātiem nav pieņemts. Es neredzu citu variantu.

I.Ēlerts: Es, Godmaņa kungs, varētu komentēt tā. Acīmredzot, ja patiešām tiks noraidīta sertifikācija principā, tādā gadījumā šī daļa ies normālā pārdošanā, tur nekas traģisks nav. 15.augusts ir saistīts ar lēmuma projekta 6.punktu, kur pašvaldībām pēc mēneša jānosaka individuāli katram uzņēmumam, jo citas iespējas mums nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pēc vienas minūtes sākas starpbrīdis. Ir jautājums, vai mēs balsosim tūdaļ vai arī Grūbes kungs uzskata, ka starpbrīdī vēl varēs kompromisu atrast.

 

No zāles: Balsosim!

G.Grūbe: Es tomēr prasu, lai ievērotu starpbrīdi, jo es gribu pavairot savu priekšlikumu.

 

No zāles: Balsosim!

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Katram gadījumam lūdzu tribīnē Ēlerta kungu. Viss ir kārtībā. Lūdzu visus tos deputātus, kuri stāv kājās, ieņemt savas darba vietas.

Lūdzu reģistrēties! Rezultāts: 91 deputāts.

Būs šādi balsojumi. 630.dokumentā ir pirmais variants 1.punktam ar svītrotiem vārdiem – “nodot nomā ar izpirkšanas tiesībām”. Ir otrais variants. Trešais variants ir bez 1.punkta. Tas ir Lagzdiņa kunga variants. Tagad ir arī Grūbes kunga iesniegtais variants.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Tā kā izdalītajā projektā otrais variants ir manis iesniegtais, es to noņemu. Arī to variantu, kuru iesniedzu pirms pārtraukuma, es noņemu, jo tas ir analogs tam, kas šobrīd ir izdalīts, un ir līdzīgs Grūbes kunga priekšlikumam. Es pievienojos Grūbes kunga variantam.

Priekšsēdētājs: Tātad, kolēģi, faktiski ir divi 1.punkta varianti. Trešais lēmums ir bez 1.punkta. Vai ir nepieciešamība pārreģistrēties? Visi ir reģistrējušies.

Vispirms balsosim par dokumenta pirmo variantu. Atkārtoju – bez vārdiem “nodot nomā ar izpirkšanas tiesībām”. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 49 plus viena balss, 19 – pret, 13 – atturas.

Nākamais balsojums ir par 635.dokumentu. Grūbes kunga variants. Rezultāts: par – 39, pret – 7 plus viena balss, atturas – 32.

Nākamais variants – par lēmuma projektu bez 1.punkta. Rezultāts: par – 5, pret – 39, atturas – 32. Tādējādi dokuments pieņemts ar pirmo variantu.

Tagad balsosim par lēmuma projektu kopumā. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 97 deputāti. Balsosim par 630.dokumentu kopumā. Rezultāts: 75 – par, pret – nav, atturas – 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir budžeta jautājums. Kas ir ziņotājs?

I.Ozols: Apvienotā budžeta komisija piedāvā noklausīties Finansu ministrijas ziņojumu un Labklājības ministrijas ziņojumu par pagājušā gada Latvijas Republikas valsts budžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi un mūsu komisijas līdzziņojumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir deputātiem iebildumi? Nav. Lūdzu, sekosim šai kārtībai! Cik minūtes jums vajadzīgs ziņojumam? Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Man ir ierosinājums uz balsošanu likt jautājumu par atteikšanos no šiem ziņojumiem kā tādiem.

Priekšsēdētājs: Tieši nobalsot?

Z.Ziediņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, deputāti patiešām visi ir iepazinušies ar dokumentiem. Vai ir vajadzīgs ziņojums? Vai kaut viens no deputātiem uzstāj, ka šis ziņojums ir vajadzīgs? Nav. Tādā gadījumā mēs varētu likt tieši uz balsošanu.

Ozola kungs, lūdzu, precizējiet, tieši par kuru dokumentu mēs balsosim. Atsevišķi.

I.Ozols: Pirmais balsojums ir par 617.dokumentu – par 1991.gada valsts budžeta izpildi.

Priekšsēdētājs: Balsosim par valsts budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu. Rezultāts: 68 – par, 2 – pret, atturas – 13.

Otrs dokuments, par kuru balsojam. Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamie kolēģi, es varu jūs informēt, ka šis dokuments ir bez Augstākās padomes reģistra numura, jo tika pavairots Ministru padomē. Tas ir Latvijas Republikas Ministru padomes 30.aprīļa 19.sēdes protokola izraksts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputātiem ir skaidrs.

I.Ozols: Šeit ir arī lēmums par sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes apstiprinājumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par sociālās apdrošināšanas budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 73 – par, pret – 3, atturas – 10.

Darba kārtības nākamais jautājums ir par galvenā valsts kontroliera iecelšanu. Šo jautājumu Likumdošanas komisija lūdza pārcelt uz pulksten vieniem. Tādēļ lūdzu tribīnē Ekonomikas komisijas pārstāvi jautājumā par nodokļiem un nodevām.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma, izskatot likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””, ir iesniegts Finansu inspekcijas lūgums precizēt šā likumprojekta 4.punktu, respektīvi, likuma par nodokļiem un nodevām 11.pantu, nosakot, ka Finansu inspekcija nevis precizē grāmatvedības metodiku, kas, bez šaubām, ir Finansu ministrijas kompetencē, bet gan norāda, kāda būtu metodika, lai aizpildītu nodokļu deklarācijas. Mums šis priekšlikums likās pilnīgi pamatots un mēs to ņēmām vērā, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam. Citu grozījumu vai deputātu iesniegumu par grozījumiem likumprojektā nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, jautājumi? Tādā gadījumā mēs varam balsot par dokumentu kopumā?

A.Kodoliņš: Jā, mēs varētu balsot, jo praktiski priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: likums trešajā lasījumā nav pieņemts. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs atkārtotu pēc zvana? Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai sagaidītu. Lūdzu anulēt balsojumu. Mēs bijām pārāk lieli optimisti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 104 deputāti. Balsosim par nodokļiem un nodevām. Likums trešajā lasījumā.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Es atvainojos, vajag vispirms atcelt iepriekšējo balsojumu un tad par jaunu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Šajā gadījumā mums nevajag atcelt balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 85, pret – 4, atturas – 10. Likums pieņemts trešajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par grozījumiem un papildinājumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Lūdzu, Blažēviča kungs! Kodoliņa kungs vēlas…

A.Kodoliņš: Mums vēl jāpieņem lēmums par likuma spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Lēmums par likuma spēkā stāšanos ir pievienots, tas ir 614.dokumenta otrajā lappusē. Tur nekādi komentāri, manuprāt, nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi par lēmumu? Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs? Nē.

Balsosim par lēmuma projektu. Rezultāts: 80 – par, 2 – pret, atturas – 10. Paldies.

Lūdzu Blažēviča kungu tagad tribīnē.

J.Blažēvičs: Cienījamie kolēģi, godājamais sēdes vadītāj! Par pamatu likumdošanas iniciatīvai ir jāskata 622.dokuments, par to būs saruna pirmajā lasījumā. Tātad – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Es lūgtu jūs to izskatīt pie šā 502.dokumenta kā informāciju un otru kā informāciju – 579.dokumentu, ko iesniegusi Ministru padome. Šis priekšlikums nav jauns. Tas tika izskatīts jau, formējot 1992.gada pirmā pusgada budžetu. Tomēr šāds priekšlikums tika noraidīts, jo tika noteiktas dotācijas.

Otrs mēģinājums ir tagad. Priekšlikums pamatojas uz pašvaldību, uz rajonu, pilsētu un pagastu tautas deputātu padomju priekšlikumiem. Otrkārt, tā pamatā ir visā republikā – gan Daugavpilī, gan Rēzeknē, gan Kuldīgā un citur – nesen notikušajās pašvaldību sanāksmēs pieņemtās rezolūcijas. Principā šo priekšlikumu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tas ir ierakstīts gan kongresa lēmumos, gan arī mūsu komisijas iesniegtajos dokumentos. Šādu priekšlikumu un šādu pieeju atbalsta Latvijas Pilsētu savienība.

Otrs moments. Ja mēs paskatāmies valdības iesniegtajā dokumentā Nr.579, tad arī šeit ir priekšlikumi mainīt ienākuma nodokli par labu pašvaldībām uz 100 procentiem. Iepriekšējā likumprojektā ir pateikts, ka ienākuma nodoklis sadalās starp valsti un pašvaldībām šādi: 80 procenti ir pašvaldību budžetā, 20 procenti – valsts budžetā, izņemot Rīgu. Rīgā valsts budžetā ir 30 procenti un 70 procenti – pašvaldību budžetā. Es atvainojos, otrādi, – 30 procenti ir Rīgas budžetā, Rīgas pilsētas budžetā, un 70 procenti – valsts budžetā.

Mans priekšlikums šāds – izņemot Rīgu, viss ienākuma nodoklis pāriet pašvaldību pārziņā un lietošanā. Uz šo brīdi tas sastāda, ja ņemam veco likumu, ap 400 miljoniem. Ja salīdzina ar valdības iesniegto projektu, tad šeit ir runa par 500 miljoniem. Atšķirība nav īpaši liela.

Vēl viens arguments. Bez šaubām, ar šo likumu mēs neatrisinām visas pašvaldību problēmas, kas saistās ar kurināmā iegādi un pārējo. Taču liekam priekšā samazināt dotāciju un dotācijas vietā lietot ienākuma nodokli, jo tas ir stabilāks ienākuma līdzeklis nekā dotācijas. Pašvaldības ļoti labi apzinās, ka nākamajā pusgadā šī dotācija būs ārkārtīgi minimāla, bet šis stabilais atskaitījuma procents no ienākuma nodokļa tomēr dos iespēju pašvaldībām risināt savus uzdevumus.

Acīmredzot nāksies pārņemt arī komunālo saimniecību laukos un arī pilsētās, kas šobrīd ir dažādu iestāžu ziņā. Arī šeit būs vajadzīga nauda. Rīgu mēs neizskatām apzināti. Es neiesniedzu tāpēc, ka mēs nesen esam pieņēmuši likumu par Rīgas pašvaldību, un Rīgai pašai jāatrisina vispirms savas problēmas, sadalot budžetu starp rajoniem un Rīgas pilsētu, un tikai pēc tam mēs varēsim skatīt izmaiņas par ienākuma nodokli.

Nobeidzot savu uzstāšanos, es gribu pateikt, ka mēs tiešām no jūsu vēlēšanu apgabaliem esam saņēmuši par šo pusgadu veselu paketi dokumentu, kas atbalsta ienākuma nodokļa pāriešanu pašvaldību pārziņā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Kides kungs!

E.Kide: Blažēviča kungs, jūs nākat ar priekšlikumu par nodokļu procentuālo pārdali tajā laikā, kad jau ir sastādīts budžeta projekts. Jūsu priekšlikums, kā es sapratu, ir paredzēts jau uz nākamā pusgada budžetu, ja pieņems lēmumu. Vai tas nepiespiedīs mūs pārkārtot visu budžetu?

J.Blažēvičs: Šāds priekšlikums ir zināmā saskaņā ar Ministru padomes iesniegto priekšlikumu, kas ir 579.dokumentā. Arī Ministru padome ierosina pie budžeta izskatīšanas mainīt ienākuma nodokļa sadales kārtību. Otrkārt, mēs budžetu skatām jūlija vidū, tāpēc likumu var izmainīt līdz budžeta izskatīšanai.

E.Kide: Blažēviča kungs, mēs pašlaik izskatām budžetu konkrēti, un tajā ir konkrēta ieņēmumu daļa valsts budžetā, kas ir sadalīta par izdevumiem. Šis budžets visiem deputātiem ir izdalīts. Vai tas nozīmē, ka šis projekts vairs nebūs spēkā, ja mēs pieņemsim jūsu priekšlikumu?

J.Blažēvičs: Es to esmu iesniedzis.

E.Kide: Man otrs jautājums ir par Rīgas pašvaldību budžetiem. Jūs tā pareizi teicāt – Rīgas pašvaldības likums par Rīgas pašvaldībām nosaka, ka dome pārdalīs nodokļu likmes procentuāli starp trūcīgajiem un bagātajiem rajoniem, ja tā var izteikties. Bet es saprotu, ka pašvaldībās šis likums stājas spēkā no 1.jūlija. Dome droši vien sāks strādāt apmēram no jūlija vidus. Kas tad pārdalīs līdz tam laikam to budžetu, jo budžets jau veidojas pašlaik? Kas tos procentus noteiks? Pašlaik Finansu ministrija nosaka vienu kopēju Rīgas budžetu summāri visiem rajoniem un arī Rīgai. Pašlaik ir tāda problēma.

J.Blažēvičs: Pašlaik par šo projektu es tikai kā praktiķis varu teikt, ka Rīgā tiks izskatīts budžets saskaņā ar esošajiem nodokļu likumiem. Es apzināti negribu aiztikt šobrīd Rīgu, tas ir mans viedoklis, jo šeit tiešām veidojas diezgan dramatiska situācija. Es nevaru šobrīd aizskart Rīgas budžetu, jo tas ir Rīgas pilsētas kompetencē.

E.Kide: Bet pašlaik tas ir kopējs budžets. Blažēviča kungs, kurš bez Rīgas domes to spēj pārdalīt?

J.Blažēvičs: Es neiesaku. Es Rīgas sadalījumu atstāju tā, kā ir noteikts likumā. Es neko nemainu. Es nelieku priekšā izmainīt.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bula kungs!

A.Buls: Patiesību sakot, vienu jautājuma daļu Kides kungs jau uzdeva. Bet līdzīgs jautājums man vairāk būtu nevis Blažēviča kungam, bet varbūt Finansu ministrijas speciālistam, varbūt Kaminska kungam. Kā tad mēs tagad rīkosimies? Ja pieņemsim šodien šo likumu, tad te pēc aptuvena rēķina ir pāri par pusmiljardu. Par tādu summu mainās valsts budžeta ieņēmumi. Vai Finansu ministrijai ir risinājums, kā tālāk rīkoties – samazināt izdevumus par šo pusmiljardu vai arī palielināt deficītu par attiecīgo summu? Mums pašreiz ir jāstrādā ar budžetu, šodien jāstrādā. Tātad – ko darīt? No zāles saka – dotācijas. Nekā tamlīdzīga. Visām šīm struktūrām, tas ir, Jelgavas rajonam, Rīgas rajonam, Daugavpils pilsētai, Jelgavas pilsētai, Jūrmalai, Liepājai un Ventspilj dotāciju projektā nav. Tātad nav ko samazināt. Piedošanu, mērķsubsīdijas ir speciāli noteiktam mērķim. Jāmaina likums. Nevar skart mērķsubsīdijas. Tās ir skolotāju algas. Nav risinājuma šodien. Kamēr nebūs risinājuma, diemžēl es nevaru balsot par šo likumu, kaut gan man ļoti simpātiski būtu kā deputātam no Rīgas rajona saņemt simtprocentīgu ienākuma nodokli Rīgas rajonā. Ļoti simpātiski būtu. Bet man kā Budžeta komisijas darbiniekam nav šodien risinājuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Visnotaļ apsveicu šo jūsu sagatavoto lēmumu, ka simtprocentīgi tiek pārskaitīts. Jūs ar to atrisināt, ka ienākuma nodoklim jāpaliek pašvaldībām. Tas būtu skaidrs. Es domāju, ka visi pie tā ir nonākuši. Bet Rīga tik un tā nezin kāpēc tiek apcelta. Tas ir voluntārs risinājums. Kāpēc Rīga tā tiek nostādīta? Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Tomēr pats galvenais, ka ienākuma nodoklis nav pēc dzīvesvietas, bet ir pēc darbavietas. Tas paliek pa vecam, bet tas, manuprāt, ir visnepieņemamākais.

J.Blažēvičs: Kas attiecas uz Rīgu, tad es gribētu, lai Šteina kungs vēlreiz pievērstu uzmanību 622.dokumentam. Es atstāju sadalījumu, kāds ir pašreiz likumā. Es jums pilnīgi piekrītu. Jūs varat arī iesniegt priekšlikumus par citām izmaiņām. Man ir savi priekšlikumi, kā vajadzētu rīkoties ar Rīgu, bet šobrīd es nevaru iesniegt tāpēc, ka vēl nav nokārtotas attiecības starp Rīgas domi un rajoniem. Bet jūs varat iesniegt priekšlikumus, un mēs varam diskutēt līdz otrajam lasījumam, ja tiks pieņemts par šo jautājumu.

Kas attiecas uz deklarāciju iedzīvotāju dzīvesvietas sakarā, tas ir konceptuāls jautājums, ko mēs vienreiz skatījām un kas vienreiz tika noraidīts. Arī Budžeta komisijā tika noraidīts. Es domāju, ka Ekonomikas komisijai un Budžeta komisijai jānāk ar konceptuālu priekšlikumu, kas principā maina šo nodokļu iekasēšanas kārtību. Šis labojums to neatrisina.

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Kolēģi, man priekšā ir vietējo budžetu ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanas plāns. Te ļoti labi redzams, ka lielākajā daļā republikas rajonu atskaitījumu procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 100 procenti jau ir, izņemot Jelgavu, Rīgu un dažas lielās pilsētas. Tātad visiem, kam ir 100 procenti, šeit ir arī dotācijas. Es ceru, jūs saprotat, ka šīs dotācijas ir tādēļ, ka, neskatoties uz to, ka viņiem ir 100 procenti ienākuma nodoklis, viņiem vēl ir arī dotācija, lai tiktu segti izdevumi ar ienākumiem. Bet tagad jūs sakāt, ka saņemat visādus pieprasījumus, ļoti daudz pieprasījumu no tiem, kuriem tagad skaitās itin kā pāri nodarīts. Bet vai jūsu priekšlikumos viņi arī ir parādījušies? Kur būs tā vieta, no kurienes viņi atteiksies dotāciju ziņā vai no subsīdijas, par ko mēs jau šeit runājām, lai šis viņu ienākumu un izdevumu plāns līdzsvarotos tāpat kā visiem pārējiem republikā? Jūs taču saprotat, kāpēc viņiem ir šie zemie procenti. Ienākumu ir vairāk nekā izdevumu. Kā jūs tagad man varat paskaidrot šo lietu?

J.Blažēvičs: Ministru padomes priekšlikums arī pagaidām ir tikai priekšlikums. Tas nav likums. Bet gadījumos, kad šeit ir 100 procenti, tad mums saskan šīs domas, saskan un nemainās.

Kas attiecas uz šiem procentiem, kuri ir Rīgas rajonam, Jelgavas rajonam, kuriem nav šo dotāciju, tad es varu paskaidrot, ka mēs divas dienas Tautas pašvaldības komisijā esam nosēdējuši kopā ar rajoniem un skatījuši šo dotāciju nepieciešamību. Mums ir sagatavoti priekšlikumi, kas vēl iet virs ienākuma nodokļa un arī dotācijām. Ja mēs šobrīd tā nerīkotos un neskatītu vēl mērķsubsīdijas, tad principā republikā būtu jāapstādina skolu, katlumāju un attīrīšanas iekārtu celt­niecība. Vispār jāaptur.

S.Albertiņa: Kolēģi, ja es jūs pareizi sapratu, tad tas nozīmē, ka šiem rajoniem vajag ne tikai simtprocentīgi atstāt ienākuma nodokli, bet dot vēl papildu dotācijas. Es ceru, ka, noslēdzot šo sarunu, jums būs galu galā kaut kādi priekšlikumi par to, no kurienes šos līdzekļus ņemt.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Albertiņas kundze jau savā ievadā pakavējās pie mūsu budžeta projekta, kur līdzsvarošanas plānā konkrēti ir uzrakstīts un iestrādāts faktiski jūsu priekšlikuma ekonomiskais pamatojums. Jums vajadzēja ar to arī operēt, atbildot Kides kungam.

Bet es gribētu jautāt ko citu. Atcerēsimies to, ka 1.maijā pašvaldību pozitīvais saldo bija nedaudz virs 800 miljoniem. 1.jūnijā jau šis pozitīvais saldo ir pieaudzis līdz 1,2 miljardiem. Man ir jautājums: ja jūsu priekšlikums tiktu realizēts, kā izskatītos pašvaldību budžeta atlikumi situācijā, kad valsts budžets praktiski ir jau kļuvis nenoliedzami trūcīgāks un nespēj vairs segt minimālās izmaksas, bet tajā pašā laikā mēs radām priekšnosacījumus pašvaldību budžetu uzkrājumu izveidošanai? Nav noslēpums, ka daļa šo virs vajadzībām esošo līdzekļu tiek ieguldīti dažādos komercpasākumos, kredītu bankas statūtu fondos. Vai mēs šeit uz mūsu republikas budžeta rēķina vēl vairāk nestimulēsim pašvaldību budžetu līdzekļu pārsūknēšanu uz komercstruktūrām?

J.Blažēvičs: Vispirms par atlikumu. Tas sastāda apmēram 1 miljardu 119 miljonus. Taču arī valsts budžetam ir sava pozitīvā ieņēmumu daļa. Jā, to es zinu. Otrs. Pašvaldības šobrīd tomēr ir sakoncentrējušas līdzekļus. Mans viedoklis no visām sarunām, kas bija šajās reģionālajās sanāksmēs, ir, ka tomēr kaut kādā veidā vajag šo kurināmo pirkt. Tāpēc varbūt nav šo līdzekļu, ka ir šo līdzekļu koncentrācija.

Otrkārt, par komercstruktūrām. Ja pašvaldība pārkāpj likumu, tad mēs varam rīkoties, Ministru padome vai tiesa var rīkoties sakarā ar komercstruktūrās ieguldītajiem līdzekļiem. Taču es neredzu, ka ar šo lēmumu mēs stimulētu ieguldījumus komercpasākumos.

Treškārt, es vēlreiz atkārtoju, ka principā lielākoties mans priekšlikums sakrita ar Ministru padomes iesniegto priekšlikumu. Bez šaubām, šeit varētu būt izmaiņas. Varētu nobalsot, ka Jelgavai ir 52 procenti, Ventspilij – 31 procents. Mēs varētu par to vienoties.

I.Ozols: Blažēviča kungs, varbūt jūs man atgādinātu, ar kādu likuma normu ir noteikts, ka pašvaldības savus brīvos budžeta līdzekļus nevarētu novirzīt praktiski atsevišķu komercstruktūru statūtu fondu veidošanā. Es kaut kā neatceros. Jūs varbūt man varat atgādināt, kāda likuma norma to aizliedz.

J.Blažēvičs: Neaizliedz. Ja jūs uzskatāt nepareizi, ka...

I.Ozols: Es uzskatu, ka vienīgā iespēja mums ir regulēt praktiski ar mūsu likumdošanas normām pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas veidošanu. Dotajā situācijā jūsu priekšlikums ir nenoliedzami vērsts uz pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas palielināšanu. Jūs piekrītat tam?

J.Blažēvičs: Jā, neapšaubāmi – 360 miljoni.

I.Ozols: Pašreizējā mirklī ieņēmumu daļa ievērojami apsteidz savā pieauguma dinamikā izdevumu daļu, bet, pieņemot jūsu likumu, mēs radīsim vēl liekos budžeta līdzekļus, virsbudžeta līdzekļu papildu uzkrājumus pašvaldību budžetos, tajā pašā laikā radot deficīta draudu padziļinājuma situāciju valsts budžetā, kaut nelielu, bet par to summu, kas šā likuma ieviešanas rezultātā būs.

J.Blažēvičs: Cienījamais Ozola kungs! Es pateikšu tikai vienu piemēru. Kaut vai tas pats nelaimīgais Imigrācijas departaments, kas nodarbojas ar reģistrāciju, ir pieprasījis pašvaldībām samaksu.

Tagad pieņemts lēmums, ka sociālā nodrošināšana jāfinansē pašvaldībām. Varbūt pareizi, bet viss jādara no saviem resursiem. Ir daudzas funkcijas, kas nonākušas pašvaldību pārziņā. Es ļoti baidos, ka līdz gada beigām pašvaldības būs spiestas pārņemt komunālo saimniecību. Neviens cits to neizdarīs. Neviens. Un valsts dotācijas komunālās saimniecības ekspluatācijā diez vai palīdzēs. To 1,2 miljardu, kas tika iedalīti, pietiks tikai, lai palīdzētu šiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kas cietīs no īres maksas un kurināmā sadārdzinājuma. Es neredzu citu ceļu, kā varbūt daļēji aizsargāt pašvaldības situācijā, kad tiks pārņemta komunālā saimniecība.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Blažēvič! Jūs labi pazīstat republikas lauku rajonus. Vai jūs neuzskatāt, ka, ieviešot šādu dubultu budžeta formēšanas sistēmu, mēs pilnīgi iznīcinām vietējās pašpārvaldes, jo uz šodienu, brīvā atlikuma 1 miljardu un 600 miljonus izdalot trijām vai piecām pašvaldībām, mēs visas pārējās padarām nabagas. Un šī jūsu šodien piedāvātā budžeta formēšanas sistēma nav nekas cits, kā kādreiz jau piedāvātā divpakāpju budžeta formēšanas sistēma, kad to ieteica sākt ar rajoniem, pilsētām, atskaitījumus aizvirzot republikāniskajam budžetam. Tad šī sistēma netika pieņemta. Bet šodien piedāvātā sistēma pēc būtības nozīmē jau trīspakāpju budžeta formēšanas sistēmu, tas ir, Rīga atsevišķi, lauku rajoni atsevišķi un lielās pilsētas – Liepāja, Daugavpils, Ventspils – atkal atsevišķi, tās veido atkal savas sistēmas. Un kādā veidā tad formēsies republikāniskais budžets?

Lieta tā, ka šodien no tādām pozīcijām iziet nav pareizi, jo lielākā nacionālā bagātība tiek radīta pārstrādes procesā, kur top galaprodukcija. Lauku rajoni nedod gatavo produkciju. Tajos produkcija tiek paņemta, pārdalīta un pilsētās apstrādāta, kur tās saņem peļņu. Un mēs, izdalot lielās pilsētas ārpus kopējās sistēmas, republikā izveidojam divas polaritātes – pilsētas un laukus. Personīgi es šādu sistēmu pieņemt nevaru, jo mēs ar to bendējam lauku rajonus. Ja mēs pieņemsim šo sistēmu, visas pagastu padomes tiks ekonomiski iznīcinātas. Vai arī es nepareizi saprotu jūsu piedāvāto sistēmu?/

J.Blažēvičs: Cienījamais Stroganova kungs! Vispirms par Rīgu. Mēs atstājam 30 procentus no ienākuma nodokļa Rīgas pilsētai. Pārējie 70 procenti nonāk valsts budžetā. Tātad no šiem 70 procentiem mēs varēsim, ja tā varētu teikt, palīdzēt lauku rajoniem tādas pašas dotācijas formēšanā.

Labāk vai sliktāk, tomēr laukos ienākuma nodoklis, pēc mana priekšlikuma, vairs nesadalīsies starp valsti un pašvaldību. Viss simtprocentīgi, piemēram, Rēzeknes rajonā vai Ludzas rajonā nonāks pašvaldību budžetā. Nekādas trešās sistēmas nav. Tieši otrādi mēs dodam iespēju pašvaldībām pašām šeit rīkoties. Nav pārskaitīts valsts budžetā neviens rublis sakarā ar manu priekšlikumu. Es saprotu, ka pilsētās tiešām šie 20 procenti ir samērā augstāka summa nekā laukos.

F.Stroganovs: */Lauku apvidū pašpārvalde ienākuma nodokli nekad nesavāks, jo no zemniekiem ienākuma nodokli nevar ņemt. No tā izriet, ka par ienākuma nodokli te veltīgi runāt./

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav, debatēs pierakstījies Kides kungs. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Pavisam nesen mēs saņēmām informāciju no Starptautiskā valūtas fonda, viņu ieteikumus par to, kādu viņi gribētu redzēt mūsu budžetu. Viņi gribētu redzēt sabalansētu budžetu pēc iespējas ātrāk. No tā ir stipri atkarīgs, vai mūsu republika saņems kredītus no Starptautiskā valūtas fonda. Kredīti vajadzīgi energoresursu iegādei gan pašvaldībām, gan arī valsts mērogā, tāpēc budžeta pieņemšana un arī budžeta sabalansēšana ir faktiski ļoti steidzama. Lai budžets būtu faktiski bezdeficīta budžets – tā ir ļoti nozīmīga lieta.

Mēs visi esam saņēmuši budžeta projektus. Tie tiek izsniegti komisijām, kuras tos izskata. Visīsākajā laikā mums šis budžets otrajam pusgadam būs jāpieņem. Tāpēc es uzskatu, ka pašreiz pārdalīt procentuāli nodokļus, galīgi izmainot ieņēmumu daļu šajā budžetā un līdz ar to arī budžeta bilanci, nav vēlams. Tas novedīs pie tā, ka budžets būs jāpārkārto pilnīgi no jauna. Mēs to nekad nespēsim izdarīt līdz 13.jūlijam.

Vēl viena lieta. Drīz acīmredzot tiks iesniegts likumprojekts par budžeta tiesībām. Tur ir zināmas izmaiņas. Likums par budžeta tiesībām paredz, ka Latvijas Republikas budžets sastāv no divām pastāvīgām daļām – pašvaldību budžeta un valsts budžeta –, kurām jābūt sabalansētām. Diemžēl līdz šim laikam abas budžeta daļas ļoti slikti savstarpēji sabalansējas. Nav arī izanalizēts, kā tās kopā slēdzas un kā veidojas viss valsts budžets. Ir trūcīgāki rajoni, kuri jādotē vairāk, ir tādi, kuri jādotē mazāk. Tāpēc šis Blažēviča kunga priekšlikums man šķiet simpātisks, kā teica Bula kungs. Iespējams, ka ir jāpārdala ieņēmumi no ienākuma nodokļa, bet tas jāizdara pēc vēl rūpīgākas abu budžeta daļu analīzes. Un tad ir jāpieņem noteikumi par pašvaldību budžeta un valsts budžeta sastādīšanu.

Cienījamie deputāti, mums šodien nav noteikumu, kā jāsastāda valsts budžets, kā jāsastāda pašvaldību budžets, mums nav noteikumu, pēc kādiem normatīviem veidojas mērķsubsīdijas. Mums nav tādu noteikumu. Tā ir voluntāra griba, kā mēs kopīgi to izdarām. Mums nav noteikumu, kā veidojas dotācijas. Tāpēc es domāju, ka Blažēviča kunga priekšlikums ir jāņem vērā turpmāk un jau nākamā gada budžetā jāizdara izmaiņas gan nodokļu sistēmā, ko mums prasa arī Starptautiskais valūtas fonds, gan arī nodokļu procentuālās pārdales sistēmā. Tas pats un vēl vairāk attiecas uz Rīgas pilsētu, kur galīgi nav skaidrs, kā pārdalīsies budžets starp infrastruktūras ziņā bagātiem rajoniem un rūpnieciski bagātiem rajoniem, kuriem ir lielāki ieņēmumi. Arī šis jautājums vēl stāv priekšā un arī to vajadzētu risināt.

Tāpēc man ir priekšlikums – šo likumprojektu pašreizējā situācijā un laikā nepieņemt. Mēs vienkārši to nespējam izkārtot. Vajag atstāt to tālākam laikam un noņemt pašlaik no darba kārtības, bet ķerties pie budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas.

Priekšsēdētājs: Nākamais runā Šteina kungs.

V.Šteins: Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi pretēji kolēģim no Budžeta komisijas atbalstu šo iesniegto projektu un uzskatu, ka tas ir tikai pirmais solis. Mēs vienkārši labojam savu kļūdu. Pirmais solis ir tāds, ka ienākuma nodoklis jāaprēķina pēc dzīvesvietas, nevis pēc darbavietas. Tas būtu viens.

Otrs. Es jūtu, ka kolēģiem tīri filozofiski vai metodoloģiski šinī jautājumā ir kaut kur apgrieztā domāšana.

Ko nozīmē ienākuma nodoklis? Tas ir nodoklis, kas tiek paņemts no pilsoņiem, no viņu darba. Jo cilvēks strādā labāk vai, teiksim, šinī pašvaldībā ir augstāk atalgots, jo vairāk līdzekļu ir šiem cilvēkiem, jo lielāks no pilsoņu kabatas ir nodoklis, kas aiziet pašreiz valstij! Šis nodoklis ir jānovirza pašvaldībai. Tas ir pilsoņiem no kabatas izņemtais nodoklis. Tīri metodoloģiski, tīri filozofiski tas ir jāatdod tiem pašiem cilvēkiem viņu pašvaldībā, lai viņi var uzturēt savu pašvaldību.

Rīgā tāpat ir ienākuma nodoklis. Viss ir jāatstāj Rīgā. Es nezinu, vai visi brauc ar valsts automašīnām uz darbu un nezina, cik maksā biļetes Rīgā. Apstāsies autobusi, jo nav enerģijas, ar ko darbināt šīs automašīnas, nav benzīna, paaugstinās tarifi uz... Bet Rīgai mēs noņemam naudu un pēc tam brīnāmies, ka Rīgā pasliktinās dzīves apstākļi. Tā ir Rīgas apzagšana, ka atstāj tikai 30 procentus. Rīgai tāpat ir simtprocentīgi viss jāatstāj. Un tad Rīgas pašvaldība varēs uzturēt Rīgas autobusu parku. Šobrīd to uztur valsts. Atkal šī nenormālā kārtība, kura līdz šim ir pastāvējusi. Mēs negribam to vienkārši noregulēt.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir laikā. Vajag atbalstīt un pašiem savas kļūdas labot. Pilnīgi apbrīnoju, ka Rīgas rajona deputāti neatbalsta savus deputātus un Rīgas pilsētas deputātus. Es nesaprotu, kāda var būt viņu pozīcija, ka viņi atbalsta kaut kādas centralizētas valsts prasības, bet neatbalsta savus pilsoņus.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs – lūdzu. Godātie kolēģi, staigāšanai līdz mikrofonam mēs dienā caurmērā patērējam 15 minūtes. Es lūgtu laikā ieņemt starppozīcijas.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka šai šodienas sarunai kaut kad bija jāsākas. Lieta tā, ka šī saruna ir turpinājums tam, ko sākām pārrunāt pirms pusotra gada. Mums nav budžeta formēšanas koncepcijas. Ne valsts budžeta, ne vietējā. Beigu beigās sistēmas var būt dažādas, tas atkarīgs no tā, kāda ir valsts iekārta. Šodien mēģinām savā sistēmā izmantot to, ko izmanto Eiropas valstis. Nekas no tā mums neiznāks, jo mums patiesībā nav uzskaites un kontroles. Kaut tādu datu nav, bet es domāju, ka puse no tiem līdzekļiem, kas būtu jāapliek ar nodokļiem, netiek aplikta. Garām bankai aiziet skaidra nauda, kas ir apgrozībā, tā netiek aplikta ar nodokļiem, neienāk vietējā budžetā un beigu beigās arī valsts budžetā.

Kāpēc vietējās pašvaldības šodien atrodas uz nabadzības robežas? Tikai tādēļ, ka visa apstrādājošā rūpniecība ir koncentrēta pilsētās. Lauki pilsētām dod savu produkciju, tur to apstrādā, pārdod un gūst virspeļņu – zemniekiem neapmaksāto darbu, kas paliek pilsētā. Tāpēc es nekad nepiekritīšu saviem kolēģiem, kas šeit saka, ka Rīga tiek aplaupīta. Nevis Rīgu, bet laukus aplaupa tie monopoluzņēmumi, kas sakoncentrējušies Rīgā. Notiek netaisnīga līdzekļu pārdalīšana. Kolēģis Blažēvičs ar savu projektu it kā mēģina šo netaisnību likvidēt. Taču tas neatjauno taisnīgumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ienākuma nodoklis lauku rajonos ir tikai 9 līdz 10 procenti no visas republikas ienākumu nodokļa summas. Tāpēc tas lauku problēmas neatrisina.

Mums nav vienotas ekonomiskās politikas. Patiesībā mums valstī ir radusies trīskārtīga varas sistēma. Pirmām kārtām – banka, kura sargā ne valsts, bet savas bankas intereses. Par to mēs šodien pārliecinājāmies no premjerministra ziņojuma. Tas taču nav pieļaujams! Bet mēs, Augstākā padome, to pieļaujam, jo arī par banku mums nav skaidras koncepcijas. Tālāk – valdība. Bet finansu un ekonomiskajos jautājumos valdība stāv starp banku un Augstāko padomi. Šī iemesla dēļ valdība nevar mums dot valsts attīstības koncepciju. Un trešā vara ir vietējās pašvaldības, kuras nav ieinteresētas dot līdzekļus valsts budžetam, jo valsts budžets šodien tiek netaisnīgi pārdalīts vienkārša iemesla dēļ – līdzekļus dabū tie, kas skaistāk runā un skaļāk kliedz, bet ne pēc ekonomiska mērķtiecīguma. Un no šejienes, lūk, sākas virves vilkšana.

Šis likumprojekts, ko piedāvā kolēģis Blažēvičs, problēmu neatrisina. Pēc būtības tas ved mūs uz ekonomikas tālāku destabilizēšanos. Lieta tā, ka tas miljards, kas saucas par “brīvas naudas atlikumu”, ir vienkārši spēle ar cipariem un nekas vairāk, jo 90 procenti no pagastiem atrodas uz nabadzības robežas, tikai 10 procentiem pagastu ir šis atlikums – viens miljards un simts miljoni. Tas nozīmē, ka statistikas datus katrs izmanto savā labā, bet ne valsts labā. Ja šī nauda tiktu laista apgrozībā, bet neatrastos “brīvā atlikuma” veidā, tā nepārtraukti ienestu jaunu kapitālu, kuru varētu izmantot mūsu visšaurākajās vietās, ja šie līdzekļi būtu zināmi valdībai un Augstākajai padomei. Bet mums taču tādas informācijas nav pavisam vienkārša iemesla dēļ, jo vienam otram nav izdevīgi šo informāciju publiskot. Tad nevarēs manipulēt ar sabiedrisko apziņu kā jātnieks ar pātagu.

Izvirzās jautājums: kas tajā ir ieinteresēts? Kam tas ir izdevīgi? Šeit izskanēja ideja par to, ka šajā bezsaimnieciskumā, bezkontrolē iedzīvojas atsevišķas personas, bet ne valsts, jo šie brīvie līdzekļi tiešām neguļ kā miris kapitāls, tie visi ir apgrozībā. Lai šodien ieviestu kārtību, es domāju, ir jāsakārto banku sistēma, uzskaites un kontroles sistēma. Līdzekļi ir jācentralizē, tie jāiedala un jāpārdala ļoti stingrā Augstākās padomes kontrolē. Tas jāpublicē un jādara zināms visai tautai, lai katrs cilvēks to zinātu. Tad tie cilvēki, kas cenšas ar noslēpumainību manipulēt, kļūs piesardzīgāki. Šodien viņiem nav no kā baidīties, jo kontroles nav.

Paskatieties, kas mums notiek ar valūtas budžetu! Mēs valūtas budžetu apstiprinājām 6 miljonu apmērā un pēc diviem mēnešiem pēkšņi to dalām vēl par 6 miljoniem. Kļūda neliela – tikai simtprocentīga. Kā var tā kļūdīties? Tāpēc, ka visi skaitļi, kas mums tika nosaukti, neatbilst reālajai īstenībai. Tāpēc ar tādu likumprojektu, kādu piedāvā kolēģis Blažēvičs, mēs nevaram atrisināt savas finansiālās un ekonomiskās problēmas, beigu beigās – arī politiskās. Jo tie cilvēki, kas pievākuši šo naudu, darbosies tālāk, iedarbosies uz politiku tāpat, tikpat viegli, kā šodien manipulē ar savu finansu kapitālu, ko radījuši ne viņi paši, bet citi cilvēki ar savu darbu. Bezkontrole, lūk, tā, kolēģi Blažēvič, ir galvenais iemesls! Un šodien, ja mēs sagrausim pašreizējās finansu sistēmas pamatus, mēs vietējās pašvaldības noliksim vēl sliktākā situācijā.

Tāpēc es, kopumā atbalstot jūsu likumprojektu, konceptuāli tam piekrist nevaru. Jāizstrādā valsts budžeta koncepcija, arī visas finansu sistēmas koncepcija, un tad viss nostāsies savā vietā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds Gulbja kungam.

J.Gulbis: Godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es saprotu, ka runāt šodien par Rīgu jau gandrīz ir neiespējami, bet es uzskatu, ka vēstures un arhīva labā šodien tomēr būtu jārunā, kad mēs apspriežam šo likumu.

Es tikai deputātiem gribēju darīt zināmu, ka Rīgā praktiski vairs nav runas par izdzīvošanu, bet gan par bankrotu. Rīga vairs nevar nodrošināt savu eksistenci šīs izdzīvošanas apstākļos. Ja deputāti ir tik vieglprātīgi un nedomā šo jautājumu nopietni apspriest, kā šeit jau teica Kides kungs, jo viņu komisijai vajadzēja uzklausīt Rīgas pilsētas pašvaldību, tad man arī, kā saka, neceļas vairs roka un arī negribas runāt šajā tribīnē. Tomēr 30 procentu iedalīšana Rīgas pašvaldībai ar šo likumprojektu arī vairs nevar nodrošināt šīs lielās miljonu pilsētas elementāru eksistenci. Tos zaudējumus, kas radīsies šā bankrota rezultātā, domāju, tuvākajos gados mēs izpirkt nevarēsim. Tāpēc es gribēju tikai pateikt no šīs tribīnes, ka es balsot par šo projektu nevaru un tam arī nepiekritīšu.

Priekšsēdētājs: Vairs debatēs neviens nav pierakstījies, mums atliek divi balsojumi. Vai Kides kungs uztur prasību savu balsojumu noņemt no darba kārtības? Otrs balsojums – par 622.dokumentu, pareizi, Blažēviča kungs? Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 96 deputāti. Vispirms tiek balsots par Kides kunga priekšlikumu – noņemt jautājumu no darba kārtības. Rezultāts: par – 39, pret – 26, atturas – 22. Jautājums paliek darba kārtībā.

Nākamais balsojums – par 622.dokumentu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 47, pret – 12, atturas – 29. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums – par Latvijas Republikas galvenā valsts kontroliera iecelšanu. Vai Likumdošanas jautājumu komisija ir gatava? Plotnieka kungs, jūs esat ziņotājs par procedūru? Lūdzu, informējiet par to darbu, kas ir izdarīts, sagatavojot šo jautājumu plenārsēdei!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Mēs secīgi esam saņēmuši vairākus pieteikumus šajā jautājumā, kurā ir ierosinātas dažādas valsts kontroliera kandidatūras. Vēsturiski pirmā bija Māra Pūķa kandidatūra, kuru ieteica deputātu frakcija “Satversme”. Otrā – Ulda Greiškalna kandidatūra. Man nav nekādu dokumentu par to, kurš ir ieteicis šo kandidatūru. Trešais ir Šteina kunga 16.jūnijā parakstītais dokuments, kurā tiek ierosināts par Latvijas Republikas galveno valsts kontrolieri izvirzīt Viktoru Avotiņu.

Tātad mēs šodien ar lielām grūtībām visus trīs pretendentus uz šo valsts kontroliera amatu noklausījāmies komisijas sēdē un uzdevām arī jautājumus. Kas attiecas uz ziņām par viņu līdzšinējo darbību, jūs tās varat atrast 636.dokumentā. Visi trīs šā posteņa kandidāti izklāstīja komisijā savas darbības programmu, kā arī atbildēja uz komisijas locekļu jautājumiem.

No kā mēs vadījāmies, izstrādājot komisijas nostāju šīs kandidatūras atbalstīšanā vai arī zināmā atturīgā attieksmē pret vienu vai otru kandidātu?

Mēs pirmām kārtām mēģinājām noskaidrot, vai kandidātam ir skaidra programma, kuru viņš būtu gatavs īstenot, ja parlaments vienu vai otru apstiprinātu par valsts galveno kontrolieri. Otrām kārtām mēs mēģinājām noskaidrot, vai kandidātam ir nepieciešamās priekšzināšanas, lai varētu šo darbu sekmīgi veikt.

Vērtējot diskusijas rezultātus slēgtā komisijas sēdē, kopējā komisijas locekļu nostāja bija tāda, ka no visiem trim kandidātiem nepieciešamās priekšzināšanas ir Uldim Greiškalnam, kurš strādājis Tautas kontroles komitejā, bet līdz ar Tautas frontes veidošanos pārgājis uz Latvijas Tautas fronti un tur praktiski nodarbojies ar jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas tautsaimniecības reformu.

Izsakot visnotaļ atbalstu pārējo kandidātu degsmei un vēlmei darboties, tajā pašā laikā komisijā radās pārliecība, ka nav skaidras programmatiskās nostādnes un nav gatavas, ja tā varētu teikt, praktiskās izstrādes, kuras kandidāti būtu gatavi īstenot, lai nekavējoties iedarbinātu šo institūciju, jo parlamentā šodien mums visiem ir skaidrs, ka šādai institūcijai jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk.

Mēs nobalsojām par visām trim kandidatūrām. Balsošanas rezultāti, kas atspoguļo komisijas attieksmi pret kandidātiem, ir šādi: par Greiškalnu no septiņiem komisijas locekļiem, kuri piedalījās balsošanā, balsoja 5, atturējās – 2; par Avotiņu – neviens, atturējās – 4, pret – 3; par Pūķi – viens, atturējās – 6. Tādi ir balsošanas rezultāti, kurus mēs varam šeit likt priekšā kā mūsu komisijas pozīciju apspriežamajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, kādi būs jūsu priekšlikumi par procedūru? Kā mēs apspriedīsim šo jautājumu? Vai tieši tāpat, kā mēs tikko apspriedām Latvijas Radio ģenerāldirektora kandidatūru?

A.Plotnieks: Lai varētu izteikt attieksmi pret vienu vai otru kandidatūru, plenārsēdē, manuprāt, ir tomēr jānoklausās īsumā kandidātu darbības programma. Šajā ziņā procedūrai būtu jābūt analogai.

Tajā pašā laikā mēs apspriedām arī jautājumu, vai tāda izeja no situācijas, kāda tika izmantota, ieceļot radio ģenerāldirektoru… Tā ir ļoti specifiska procedūra, mēs organizējam balsošanu divās kārtās. Vai tā būs mērķtiecīga arī šajā gadījumā? Komisijas pozīcija bija tāda, ka mēs nevaram ieteikt šādu procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es atšķirībā no godājamā Plotnieka kunga gribētu likt uz balsošanu, lai mēs atlasi izdarītu tieši tāpat, kā mēs rīkojāmies ar radio – tātad divās kārtās, ņemot vērā to, ka ir trīs kandidāti, kurus mēs dzirdējām, bet vēl var parādīties ceturtais un piektais… Vēl kāds var “uzsprāgt” kājās un kaut ko pateikt. Tātad – pirmā kārta, otrā kārta, un tādā veidā turpināt, lai cilvēkiem būtu iespējams balsot vismaz par diviem. Lūdzu šo priekšlikumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es ceru, ka jūs atceraties, kā mēs vakar balsojām par radio ģenerāldirektoru, un ka nav speciāli jāatgādina vai jāizdala dokuments. Tādēļ lieku uz balsošanu Freimaņa kunga priekšlikumu – rīkoties tieši tāpat, kā mēs rīkojāmies vakar, vēlot amatpersonu radio ģenerāldirektora vietā.

Balsosim par Freimaņa kunga ierosināto procedūru. Rezultāts: par – 48, pret – 13, atturas – 15. Tātad, godātie kolēģi, ievērojot vakardienas procedūru, mēs skatām kandidatūras alfabēta kārtībā, kā Škapara kungs vakar ierosināja. Skatām šīs kandidatūras tā – 10 minūtes ziņojumam, 10 minūtes jautājumiem, pēc tam piecas minūtes debatēm.

Pirmo lūdzu tribīnē Avotiņa kungu. Vai Avotiņa kungs ir zālē? Avotiņa kunga nav. Nākamais tribīnē tiek lūgts Greiškalna kungs. Paskaidroju, ka arī vakar Brūvera kungs palika, kaut gan viņš nebija klāt.

U.Greiškalns, galvenā valsts kontroliera amata kandidāts: Cienījamo vadītāj, cienījamie deputāti! Te ir maza kļūdiņa. Ir nodrukāts, ka esmu dzimis 1949.gadā, bet es esmu dzimis 1940.gadā. Nulle kļuvusi par devītnieku…

Ar kontroles jautājumiem es nodarbojos pēdējos četrus gadus Latvijas PSR Tautas kontroles komitejā. Zinot, ka jāmainās attieksmei ražošanā, ekonomikā, daudz kur citur, tiku arī strādājis pie jautājuma par valsts kontroles izveidošanu. Pirms diviem gadiem mani iekļāva jūsu parlamenta izveidotajā komisijā par valsts kontroli. Šis jautājums par valsts kontroles izveidošanu, manuprāt, ir diezgan stipri ieildzis. Pašreiz tas ir jāsāk pilnīgi no nulles, daudz kas vairs nav atjaunojams. Taču nav nekādas vajadzības atjaunot tieši tādā izskatā kā līdz šim, bet daudz kas ir arī sagrauts un nekas nav veidots vietā.

Savu programmu esmu arī publicējis, izteicis rakstos, kuri ir publicēti avīzēs. Domāju, ka valsts kontrolē varētu iekļaut Valodas inspekciju, cilvēktiesību aizsardzības struktūras, noteikti ir jābūt sadarbībai ar Prokuratūru, ar Iekšlietu ministrijas informācijas dienestiem un citām valstiskām inspekcijām, kas tieši nodarbojas ar valsts jautājumu risināšanu. Konkrētāk un sīkāk par šiem jautājumiem es pastāstīšu, ja jūs man uzdosit jautājumus. Pēc gara un plaša izklāsta pašreiz nav nepieciešamības, ir jādara tas, kas ir jādara. Ir pieņemts likums, un ir jāstrādā pēc šā likuma. Kaut kur tas būs arī jāpilnveido, ja būs vajadzīgs, likumdošanas iniciatīvas kārtībā…

Priekšsēdētājs: Paldies Greiškalna kungam par laika ietaupīšanu. Lūdzu, godātie deputāti, jautājumus! Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: Man ir jautājums. Avīzē publicēts jūsu raksts – “Ieskats viltību kaleidoskopā”…

U.Greiškalns: Jā, ir tāds.

V.Šteins: Runa ir par “Atmodas” privatizāciju. Ir teikums: “No “Atmodas” rēķina visa nauda nu pārskaitīta SIA “LARS” rēķinā, zemnieku saimniecības “Bļodas” un personīgajos rēķinos.” Es nezinu par personīgajiem rēķiniem un par SIA “LARS”, bet uz kāda pamata jūs apgalvojat, ka nauda, likvidējoties “Atmodai”, ir pārskaitīta zemnieku saimniecībai “Bļodas”?

U.Greiškalns: Šis teikums ir jālasa kopsakarībā ar iepriekšteikto. Tas ir teikts, pamatojoties uz pagājušajā gadā veikto inventarizāciju, kura ir veikta Latvijas Tautas frontes izdevniecībā “Atmoda”. Par kaut kādu privatizāciju un tā tālāk es negribētu šeit izvērst diskusiju, jo tas jautājums tiek skatīts 26.datumā pulksten 10.00 Saimnieciskajā tiesā.

V.Šteins: Šīs tēzes var nolasīt… Te ir runa tieši par privatizāciju, par iepriekšējiem līgumiem… Šeit man ir arī līguma teksts, kas ir bijis noslēgts ar “Bļodām”, bet šeit ir runa, ka ir pārskaitīta nauda zemnieku saimniecībai “Bļodas”. Cik es zinu, tad saimniecības vadītājs ir ierosinājis krimināllietu par šādu apvainojumu avīzē. Es domāju, ka tā tas ir…

U.Greiškalns: Saimniecības vadītājs lai ierosina! Ir rēķini. Vienreiz pārskaitīja 10 tūkstošus, otrreiz pārskaitīja 15 tūkstošus…

V.Šteins: Es atvainojos, bet tie ir saistībā ar līgumu pārskaitīti… Līguma teksts man ir, to es varu iesniegt. Bet attiecībā uz to, ka šeit privatizējoties ir sadalīta nauda… Acīmredzot amats sāksies ar krimināllietu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Šteina kungs! Līguma tekstu Augstākajai padomei nevajag iesniegt. Vai vēl ir jautājumi? Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Cienījamais Greiškalna kungs, jūs palabojāt savu dzimšanas gadu, bet ir ļoti “liels tukšums”, es atvainojos par izteicienu, līdz 32 gadu vecumam… Vismaz pēc izglītības beigšanas nekas nav redzams.

U.Greiškalns: Paldies par jūsu jautājumu. Šis jautājums bija diezgan sasteigts, tos datus devu šorīt, atnākot uz šejieni, un apmēram no galvas. Esmu strādājis no 17 gadu vecuma, esmu beidzis arodskolu, strādājis par šoferi, strādājis mežrūpniecībā, mācījies skolā un tā tālāk. Darbi ir saistīti ar meža jautājumiem, kurus arī pēc tam tālāk es vairāk tiku risinājis.

Priekšsēdētājs: Greiškalna kungam vairs jautājumu nav. Nākamo tribīnē aicinām Pūķa kungu.

Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis, galvenā valsts kontroliera amata kandidāts: Likums “Par valsts kontroli” ir lielā mērā konceptuāls un detalizēti ir visai maz izstrādāts. Likuma pamatprincips ir parlamentārā kontrole, tātad uzraudzība pār to, kā realizējas valdības likumi, valdības programmas, kā tiek ievēroti normatīvie akti. Tā ir šā jautājuma viena puse.

Otra puse. Ir zināma sabiedriskā doma, kas valsts kontroli šobrīd traktē daudz plašāk. Valsts kontrole kā tāda it kā neeksistē, pareizāk sakot, izpaužas liela neapmierinātība ar to, ka šodien Latvijā pastāv un darbojas daudzi un dažādi kontroles dienesti. Līdz ar to visdažādākajās sapulcēs šodien izvirzās jautājums, kur ir tautas kontrole, kāpēc netiek veidota šī valsts kontrole?

Tomēr šī pretruna principā ir risināma un pamatā šis risinājums ir ielikts, jo, veidojot parlamentāro kontroli, kura darbojas vai nu Augstākās padomes Prezidija, komisiju vai deputātu uzdevumā, vai arī pēc savas iniciatīvas, arī uzņemsies lielā mērā šo uzdevumu, proti, sakārtot kontroles sistēmu mūsu valstī un papildus pildīt arī to, kas ir ielikts kā viena no galvenajām vadlīnijām likumā, tas ir, likumu un lēmumu savstarpējās atbilstības sakārtošana, kas izrietētu no tās prakses, kura ir saistīta ar konkrētiem iesniegumiem.

Jautājums ir tāds, kā to šodien reāli var izdarīt? Ja mēs šodien pēkšņi paziņojam, ka tiek veidota ļoti plaša, ļoti sazarota jauna kontroles sistēma, tad pirmām kārtām būs lielas problēmas ar pašu kontrolējumu nozīmēšanu, jo tagad nav zināms, cik ilgs laiks paies līdz Saeimai, šis laiks nav garantēts nevienam, arī tiem, kuri nāk strādāt šinī kontrolē.

Paredzēt, ka būs ļoti viegli komplektēt cilvēkus, ka būs ļoti viegli pietiekamā skaitā atrast tādus speciālistus, par kuriem arī Augstākā padome varēs nobalsot, ir diezgan problemātiski. Piemērs tam, cik grūti šos cilvēkus atrast, ir kaut vai tas, cik ilgi tiek risināts jautājums par galveno valsts kontrolieri.

Tāpēc, es uzskatu, šo jautājumu nedrīkst pārāk forsēt, ir nepieciešams noteikts organizatoriskais periods. Nedrīkst nekavējoties veidot dārgu un visaptverošu sistēmu, bet jāļauj šai problēmai dabiski attīstīties. Tajā pašā laikā valsts kontroli nepieciešams dibināt nekavējoties divu iemeslu pēc. Pirmkārt, valsts kontrole ir paredzēta Satversmē, tātad kaut kādi pamati ir jāieliek, lai tā varētu strādāt pēc Saeimas ievēlēšanas. Otrkārt, uz to spiež sekojošā privatizācijas procesa attīstība. Tas ir no vienas puses. No otras puses, ļoti bieži šodien rodas jautājums, vai viss, kas ir privatizēts un izdarīts, ir izdarīts likumīgi.

Tāpēc es uzskatu, ka sākotnējā periodā varētu rēķināties ar visai nelielu valsts kontrolieru skaitu, vidēji pusgadā vajadzētu kādus piecus cilvēkus, nedaudz lielāku skaitu gada beigās. Es domāju tos valsts kontrolierus, kurus ieceļ Augstākā padome, un kādu trīs, četras reizes lielāku kanceleju.

Par prioritāriem virzieniem es uzskatu divus virzienus: pirmais – ekonomiskais virziens, kas saistīts ar privatizācijas likumību; otrais prioritārais virziens – sekot, kā izpildās, kā realizējas likumi. Lielā mērā vajadzētu izpildīt to, ko nevar praktiski izpildīt šodien Augstākās padomes deputāti, jo viņiem nav, kam uzdot pārbaudīt vienu vai otru faktu. Šiem diviem prioritārajiem virzieniem arī jāpakļauj sākotnējā struktūra, ļaujot dienestam dabiski attīstīties. Šādiem principiāli ierobežotiem uzdevumiem, neatrisinot uzreiz visu, ko varētu vēlēties no valsts kontroles, nākamajā pusgadā būtu nepieciešami apmēram 5 miljoni rubļu.

Vēl es gribētu atzīmēt divas lietas: pirmkārt, valsts kontrole nevar dublēt esošās sistēmas; tur, kur ir attiecīga institūcija, to nedrīkst dublēt, var griezties ar iesniegumiem, var dot atzinumus, bet nedrīkst strādāt tādas struktūras vietā, kura neapmierina.

Man ir viens principiāls apsvērums, ko uzreiz gribētu pateikt. Es esmu pret to tendenci, kas ir virknē likumu, tajā skaitā likumprojektā par politiskajām partijām, kur ir runa par pašreizējo aizsardzības struktūru, kontroles struktūru un potenciāli arī valsts struktūru tūlītēju depolitizāciju.

Es, protams, simtprocentīgi atbalstu to, ka šādās organizācijās nevar veidot nekādas partiju vai citas pirmorganizācijas. Bet līdz tam brīdim, kamēr būs sasniegta reāla Latvijas deokupācija, es esmu kategoriski pret to, ka šajās struktūrās esošie cilvēki pārtrauktu savu darbību partijas vai sabiedriski politiskajās organizācijās. Tas ir arī viens apsvērums, ko, apspriežot manu kandidatūru valsts kontroliera amatam, es ieteiktu ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Bula kungs.

A.Buls: Ja atļauts, man ir divi jautājumi. Pirmais ir par darbu atbilstoši likumam pēc būtības, par valsts kontroli un zināmu perspektīvu šā likuma attīstībā, izmaiņā vai tamlīdzīgi. Vai jūs kā viens no šā likuma līdzautoriem veidojāt likumu galvenokārt kā instrumentu, pēc kura vadīsies Augstākās padomes normatīvo aktu, likumu un lēmumu pārbaudes institūcija, vai kā institūcija, kas seko, kā likumi tiek īstenoti dzīvē? Droši vien jūs zināt arī Latvijas brīvvalsts laikā pastāvējušā valsts kontroles dienesta likumu, kas ir stipri atšķirīgs no mūsu pieņemtā. Kā jūs redzat, tas likums ir ļoti tuvs daudzām funkcijām, ko pašreiz veic Valsts finansu inspekcija, proti, gan ieņēmumu, gan valsts izdevumu kontrole, tāpat arī valsts īpašuma stāvoklis un kustība.

Šajā sakarībā sakiet, lūdzu, vai perspektīvā, strādājot par galveno valsts kontrolieri, ja jūs tiksit ievēlēts, jūs netuvināsit šo dienestu darbu tādā ziņā, ka no divām institūcijām – no Valsts finansu inspekcijas un no valsts kontroliera – veidotos viena inspekcija ar funkcijām, kuras aptvertu valsts īpašuma stāvokļa un kustības kontroli, valsts ieņēmumu un izdevumu kontroli un pieņemto Latvijas Republikas likumu kontroli?

M.Pūķis: Pirmām kārtām, es nebūt neesmu autors. Priekšlikumu par to, kā veidot likumu, ir devis otrs kandidāts – Greiškalna kungs. Ciktāl esmu runājis ar likuma iesniedzēju Ozola kungu, tad šeit ir viena koncepcija, ko es arī gribētu atbalstīt. Un tā ir tāda, ka potenciāli varētu veidoties. Bet, manuprāt, šodien tas vēl nav vajadzīgs, tas varētu veidoties nākotnē. Varētu eksistēt divas kontroles. Viena kontrolētu to, kādā veidā tiek iekasēti līdzekļi, kādā veidā tiek maksāti nodokļi. Tātad tā būtu zināmā attīstībā. Otra daļa varētu būt kontrole pār līdzekļu izlietojumu gan valsts iestādēs, gan tur, kur tiek realizēts valsts pasūtījums. Šī daļa varētu būt valsts kontrolē. Bet šodien es uzskatu, ka likumā ir samērā pareizi pateikts. Sakarā ar to, ka šīs kontroles institūcijas vispār un to mijiedarbība šodien Latvijā nav nodrošināta, vismaz kādu mērķi vajadzētu izvirzīt, lai valsts kontrole pašreizējā procesā vismaz piedalītos.

A.Buls: Ja atļaujat, lūdzu, otro jautājumu īsāku. Es jau frakcijas sēdē, uzdodot jautājumu Greiškalna kungam, minēju arī jūsu gausumu struktūras veidošanā. Toreiz jūs teicāt, ka vajadzīgs apmēram pusgads strukturēšanai un veidošanai. Šodien jūs to pašu atkārtojat plenārsēdē. Kontrole, valsts kontrole galvenokārt sāks darboties pēc Saeimas ievēlēšanas. Ja Seimu ievēlēs nākamā gada rudenī, vai līdz nākamā gada rudenim valsts kontrole nedarbosies?

M.Pūķis: Acīmredzot būšu nepareizi izteicies. Man doma ir tāda, ka šī lēnā strukturēšanās ir saistīta ar to, ka par katru valsts kontrolieri atbilstoši likumam Augstākajā padomē būs jānobalso. Par katru. Lai šo kandidatūru izvirzītu, acīmredzot ir jābūt kaut kādam periodam. Ideāli būtu, ja vispirms tiktu veikts kaut kāds līgumdarbs vai īstenotos citas darba attiecības, kurās cilvēks, kurš pretendē uz valsts kontroliera amatu, varētu jau sevi parādīt. Tāpēc es nebūt nedomāju, ka kontrole sāks darboties pēc pusgada vai vēl vēlāk. Tā varētu sākt darboties varbūt pēc mēneša. Pirmā forma būtu līgumdarbu forma, kur mēs slēgtu līgumus atbilstoši pieprasījumiem un pēc tam lēnām veidotu šo struktūru, aizvien paplašinot tās darbības sfēru. Ka nekas netiks darīts, tā nebūt nebija domāts.

A.Buls: Paldies, tas man ļāva izšķirties par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukt plenārsēdi sakarā ar pusdienām, tādēļ paziņoju starpbrīdi.

 

(Pārtraukums)