Par valsts intervences pārtraukšanu attiecībā uz kukurūzu

Eiropas Komisija 15.decembrī ierosināja no 2007./2008. tirdzniecības gada atcelt valsts intervences iepirkumu sistēmu attiecībā uz kukurūzu. 2005./2006. tirdzniecības gada beigās ES kukurūzas intervences krājumi pieauga līdz 5,6 miljoniem tonnu, veidojot 40 procentus no kopējiem intervences krājumiem. Tiek prognozēts, ka, nemainot pašreizējo sistēmu, minētie krājumi, ko iepērk un uzglabā, izmantojot sabiedrisko finansējumu, līdz 2013.gadam pieaugs līdz 15,6 miljoniem tonnu. Pieaugošo kukurūzas krājumu iespējamie noieta tirgi ir ierobežoti, un kukurūza nav piemērota ilgtermiņa uzglabāšanai. Reģioni, kas jau izsenis eksportē kukurūzu pasaules tirgū, patlaban piedāvā lielu ražas daļu tiešai iepirkšanai intervencē. Intervences pārtraukšana attiecībā uz kukurūzu dotu iespēju ES labības tirgum atjaunot līdzsvaru un tiktu atgūta intervences sākotnējā “drošības tīkla” loma. Priekšlikumu vēl izskatīs Padome un Eiropas Parlaments. 

“Lauksaimniekiem jāpieņem lēmumi, ņemot vērā situāciju tirgū, nevis vienkārši jāaudzē labība pārdošanai intervencē,” teica Marianna Fišere-Bēla, Eiropas komisāre lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumos. “Tas ir 2003.gadā sākto reformu pamatā. Ja mēs neveiksim šādas izmaiņas, valsts rezerves turpinās pieaugt un daudzi lauksaimnieki vienkārši turpinās audzēt kukurūzu pārdošanai valsts rezervēm. Pieredze ar rudziem liecina, ka šīs labības izslēgšana no intervences sistēmas 2003.gadā ir radījusi dinamiskāku tirgu un labākas cenas audzētājiem. Pat ieviešot pārmaiņas attiecībā uz kukurūzu, labības audzētāji turpinās gūt intervences kā “drošības tīkla” sniegtās priekšrocības attiecībā uz citiem galvenajiem labības veidiem, tostarp kviešiem un miežiem.”

Priekšlikuma pamatojums

Intervencē iepirkto kukurūzas krājumu iespējamie noieta tirgi ir ierobežoti. Kukurūzas starptautiskās cenas ir viszemākās no galveno labības veidu cenām, un tālākpārdošana pasaules tirgū radītu lielas finanšu izmaksas. Izlietojumu ES ierobežo lielās transporta izmaksas, turklāt tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt efektīvu iekšējā tirgus darbību.

Kukurūza nav piemērota ilgtermiņa glabāšanai. Glabāšanas laikā kukurūzas kvalitātes rādītāji var strauji pazemināties, izraisot graudu bioloģisko pasliktināšanos, ieskaitot dažādu sēnīšu un kaitēkļu izplatīšanos. Lai gan Komisija nesen pieņēmusi stingrākus piemērojamos kritērijus, lai nodrošinātu, ka intervencē nodotā kukurūza ir labāk piemērota glabāšanai, tas nav galīgais risinājums aizvien pieaugošo krājumu problēmai.

Šis priekšlikums sekmēs ES labības tirgus integrāciju. Kukurūza, kuras audzēšana Centrāleiropas reģionos rada pārpalikumu, atgūs konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan pasaules tirgos. Tas arī palīdzētu sekmēt konkurētspēju cūku un mājputnu audzēšanā minētajos reģionos, samazinot barības izmaksas, tādējādi sekmējot ekonomikas attīstību.

Intervences krājumu kopējais līmenis būtiski samazinātos. Paredzams, ka, saglabājot pašreizējo sistēmu, kopējais apjoms 2013.gadā būtu 18,9 Mt (no tā 15,6 Mt būtu kukurūzas krājumi). Kukurūzas izslēgšana no intervences sistēmas līdz 2013.gadam radītu kopējo krājumu samazināšanos līdz aptuveni 10 Mt. Minētos krājumus veidotu vienīgi ilgtermiņa glabāšanai piemērota labība, un to atrašanās vieta būtu piemērotāka tirdzniecības vajadzībām.

Saglabājot pašreizējo stāvokli, ikgadējais labības pārpalikuma uzglabāšanas izmaksu apjoms pārsniegtu 300 miljonus eiro; pārtraucot kukurūzas iepirkšanu intervencē, laikposmā no 2008. līdz 2014.gadam kopumā tiktu ietaupīti 617,8 miljoni eiro. Ikgadējie izdevumi būtu zemāki par 300 miljoniem eiro, sākot ar 2008.budžeta gadu, un zemāki par 200 miljoniem eiro, sākot ar 2012.gadu.

Tā kā kukurūzu sēj tikai pavasarī, šā priekšlikuma iesniegšanas termiņš pilnībā atbilst tam, lai audzētāji varētu pieņemt lēmumu attiecībā uz 2007.gada sēju. 

Intervences sistēmas pamats

ES labības intervences sistēmas pamatā ir vienota minimālā cena 101,31 eiro par tonnu, ko audzētāji saņem, pārdodot labību valsts glabāšanā, ja tiem nav iespējams atrast noieta tirgu. To patlaban piemēro maizes cepšanai derīgiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo.

Lielākajā daļā dalībvalstu tirgus cenas parasti ir lielākas par šo iepirkuma cenu. Tomēr pašreizējā intervences sistēma ir ļoti izdevīga reģioniem ar zemākām ražošanas izmaksām, kuri atrodas tālu no nozīmīgākajām patēriņa vietām. Šajos reģionos intervence vairs nekalpo sākotnējam mērķim, veicot “drošības tīkla” lomu, bet tā vietā veic noieta tirgus lomu. Tā rezultātā deficīta apgabalos Kopienā vērojamas augstas labības cenas, kamēr pārpalikuma reģionos liels labības apjoms tiek iepirkts intervencē.