1992.gada 18.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies! Paldies. Rezultāts: 87 deputāti reģistrējušies. Tā ka kvorums balsošanai mums ir.

Godājamie kolēģi! Tātad saskaņā ar mūsu darba kārtību šorīt, sākot no pulksten 10.00, varētu tikt skatīts 11.jautājums no 11.1. līdz 11.8.apakšpunktam. Vai Ozola kungam ir kādas citas domas? Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamais Krastiņa kungs! Vakar tika atbalstīts viedoklis, ka otrajā lasījumā pirmais tiks izskatīts likumprojekts par šā gada pirmā pusgada valūtas budžeta grozīšanu. Vakar tas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Turklāt attiecībā uz to nav neviena iebilduma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Birkava kungs arī apstiprina, ka tas atbilst patiesībai. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Mēs vakar arī vienojāmies, ka nobalsosim par likuma projektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Par naudas aizsardzības jautājumiem tika apspriests, atliek tikai nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Un tieši tāpat ir arī ar ārlietu jautājumiem, tas ir, sakarā ar šiem diplomātiskajiem rangiem. Vakar tika apspriests un nobalsots otrajā lasījumā. Tā kā vairāk nekādu priekšlikumu nebija, viss bija pilnīgi skaidrs, tad mēs ierosinājām trešo lasījumu, par ko arī praktiski no rīta ir tikai jānobalso. Tā mēs vakar vakarā vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Ja cienījamajiem kolēģiem vēl ir vēlēšanās noklausīties Latvijas Bankas prezidenta atskaiti, tad bankas prezidents ir gatavs šeit ierasties pulksten 12.00 un atskaitīties.

Priekšsēdētājs: Kādas ir godājamo kolēģu domas par Latvijas Bankas prezidenta atskaites klausīšanos? Nedzirdu lielus atbalsta sau­cienus, kā arī nekādu noliegumu. To izlemsim turpmāk, bet es domāju, ka mēs varētu sākt ar apspriesto jautājumu nobalsošanu, pēc tam varētu balsot trešo lasījumu par diplomātiskajiem rangiem, kurš arī prasa tikai balsošanu, un pēc tam Ozola kungs uzreiz ziņotu par valūtas budžeta grozījumiem. Pēc tam varēsim turpināt darba kārtību, jo tie pirmie divi punkti praktiski ir tehniskas dabas jautājumi. Tā vismaz apgalvo šo nobalsojumu iniciatori.

Godātie kolēģi! Tātad mums ir balsojums par Latvijas Republikas likumprojektu “Par papildinājumiem un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā” – 616.dokuments. Bet pirms tam vēlreiz reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Paldies. Rezultāts: 94 deputāti. Ļoti patīkami, ka ir reģistrējušies arī klāt neesošie deputāti...

Tātad varam balsot par 616.dokumentu. Vai nevienam nav iebildumu? Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Admistratīvo pārkāpumu kodeksā”. Rezultāts: par – 74, pret – nav, atturas – 8. Tātad likums ir pieņemts.

Nākamais ir Ārlietu komisijas jautājums, attiecībā uz kuru arī esot tikai trešais lasījums.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jau vakar par šo jautājumu mēs te ilgi diskutējām. Vienojāmies ar Bojāra kungu par visiem jautājumiem, praktiski saglabājot komisijas redakciju. Bet vēl vakar vakarā pati komisija caurskatīja šo jautājumu un pamanīja vienu kļūdu, ko Bojāra kungs tieši nebija pamanījis. Tā gan ir tikai tāda neuzmanības kļūda, jo 7.pantā, aizstājot vārdus “diplomātiskos rangus” ar vārdiem “diplomātiskie un konsulārie rangi”, visu laiku notiek šo vārdu nomaiņa, taču Ārlietu komisija, gatavojot šo materiālu, vienā vietā nebija izlabojusi. Tas ir redakcionāls precizējums, bet es gribu, lai tas būtu ierakstīts stenogrammā, lai zinātu, ka arī šajā likumā viss būtu iekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas arī ir izdarīts. Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Nav jautājumu. Paldies.

Tātad vispirms balsosim 563.dokumentu, kur nav nekādu labojumu. Lūdzu, balsosim par trešo lasījumu. Rezultāts: par – 78, pret – 1, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais balsojums par 555.dokumentu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 77, pret – nav, atturas – 4. Likums pieņemts.

Un nākamais balsojums par Eiropas Enerģētikas hartas ratifikāciju, tas ir 556.dokuments. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 77, pret – 1, atturas – 4. Tātad harta ir ratificēta. Paldies.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Apvienotajā budžeta komisijā nav iesniegti ne papildinājumi, ne arī labojumi attiecībā uz jums izsniegto likumprojektu par grozījumiem valsts valūtas budžetā. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt 627.dokumentu, kura 1.lappusē ir Apvienotās budžeta komisijas lēmums. Kā jau galīgajā lasījumā, mums acīmredzot par katru pantu ir jāizdara atsevišķs balsojums.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms par katru pantu atsevišķi? Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties un sniegt komentārus par pantiem? Tādu nav, Ozola kungs! Lūdzu.

I.Ozols: Tad es atļaušos komisijas vārdā ierosināt no 5.panta svītrot, ka seguma summa rubļos ir jāieskaita 10 dienu laikā pēc valūtas līdzekļu saņemšanas valūtas budžetā. Tā kā mēs esam pieņēmuši lēmumu atteikties no kartotēkām, praktiski esam noteikuši, ka maksājumi ir jāizdara iepriekš, mūsu komisijas ierosinājums ir 5.pantā svītrot pēdējo teikumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi godājamajiem deputātiem? Paldies. Vai ir vēl kādi komisijas ieteikti labojumi, kuri atšķiras no teksta?

I.Ozols: Nē, vairāk iebildumu nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nav. Vai deputātiem arī nav? Lūdzu, balsosim par likuma par grozījumiem valūtas budžetā pieņemšanu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: 74 – par, 1 – pret, atturas – 4. Likums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tagad mums tomēr ir laiks sākt skatīt mūsu darba kārtības 11.punktu – mācību iestāžu satversmju un rektoru apstiprināšanu.

Lūdzu, Laķa kungs, ziņojiet!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīti četru augstskolu satversmju un attiecīgi četru rektoru apstiprināšanas dokumenti. Un tādā secībā, kādā tie ir izdalīti, mēs arī varētu šo jautājumu skatīt.

Tātad pirmā ir Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme. Pirms lūdzu šīs augstskolas cienījamo rektoru tribīnē, varu paskaidrot, ka, pirmkārt, Satversme ir apstiprināta Mūzikas akadēmijas attiecīgās augstākās pašvaldības institūcijas sanāksmē. Otrkārt, ir pozitīva Kultūras ministrijas, kā arī Izglītības ministrijas atsauksme. Un visbeidzot tā ir apstiprināta arī mūsu komisijā. Tas ir 601.dokuments.

Es lūdzu tribīnē rektoru profesoru Karlsonu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs! Godājamie kolēģi! Mums uzreiz ir jākonsultējas: vai lūgsim Karlsona kungu uzstāties par šo Satversmi, vai uzdosim viņam jautājumus? Vai ir jautājumi Karlsona kungam par Satversmes būtību un atsevišķiem punktiem? Nav. Man šķiet, ka zālē ir gan mūzikā kompetenti deputāti, bet viņi nevēlas uzdot jautājumus. Paldies, Karlsona kungs!

J.Karlsons, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors: Paldies priekšsēdētājam un paldies deputātiem!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Vai mums ir kādi iebildumi pret balsošanu par lēmumu par Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu? Nav. Lūdzu, balsosim par 601.dokumentu – par Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Trīs balsis papildus “par”. Rezultāts: 74 – par, pret – nav, atturas – 2. Tātad Satversme ir apstiprināta.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Vēl ir 602.dokuments, kura būtība ir ļoti vienkārša – tas ir lēmuma projekts “Par J.Karlsona apstiprināšanu par Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru”. Šīs lapiņas otrajā pusē jūs varat redzēt Karlsona kunga dosjē. Tā ka, ja ir kādi jautājumi, tie acīmredzot ir jāuzdod. Bet citādi, es domāju, šajā lietā īpaši ko referēt nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi, Laķa kungs, ievērojot Valodu likumu, mēs atceramies, ka dosjē laikam citās iestādēs tika izmantots... un to dokumentu mēs šeit neredzam. Paldies.

Vai ir kādi jautājumi Laķa kungam? Vai mēs vēlamies vēl redzēt Karlsona kungu? Mēs jau redzējām. Vai kādam no deputātiem ir jautājums? Nav. Pirms balsošanas, lūdzu, pārreģistrēsimies, jo vairāki deputāti ir nākuši klāt.

Godājamie kolēģi, vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: šoreiz ir reģistrējušies 88 deputāti. Paldies.

Lūdzu, balsosim par 602.dokumentu – par Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora apstiprināšanu. Rezultāts: par – 78, pret – nav, atturas – 3. Tātad Karlsona kungs ir apstiprināts par Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, ar ko arī viņu apsveicam. Paldies.

Lūdzu, Laķa kungs, nākamais jautājums!

P.Laķis: Nākamais ir 603.dokuments – lēmums par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Arī šī Satversme ir izskatīta mūsu pieņemtajā kārtībā. Tāpat ir abu ieinteresēto ministriju – Kultūras ministrijas un Izglītības ministrijas – pozitīvas atsauksmes. Šī Satversme arī ir izskatīta un apstiprināta mūsu komisijā. Tā ka acīmredzot Mākslas akadēmijas rektors atkal jālūdz tribīnē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zariņa kungs! Godājamie kolēģi! Mākslas akadēmijas rektors ir jūsu priekšā. Vai ir kādi jautājumi attiecībā uz Mākslas akadēmijas Satversmi? Nav jautājumu? Vai viss ir skaidrs? Paldies. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par Mākslas akadēmijas Satversmi? Nevēlas.

Tādā gadījumā balsosim par 603.dokumentu – par Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 76, pret – 2, atturas – 1. Mākslas akadēmijas Satversme ir apstiprināta.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Nākamais ir 604.dokuments. Analoģiski tas ir dokuments par Induļa Zariņa apstiprināšanu par Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzdot jautājumus Zariņa kungam? Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Cienījamais Zariņa kungs, man jums ir šāds jautājums: kādi īpaši nopelni bija cienījamajam Vulfsona kungam, ka jūs uzskatījāt par nepieciešamu viņam piešķirt šo goda nosaukumu? Paldies.

I.Zariņš, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors: Goda nosaukumus piešķir akadēmijas padome. To ierosināja profesors Dišlers, un mēs uzskatījām, ka Vulfsonam ir nopelni atmodas kustības organizēšanā, kā arī pasniegšanas darbā Mākslas akadēmijā.

V.Mucenieks: Skaidrs. Bet vai jums neliekas, ka viņš visu savu mūžu Mākslas akadēmijā ir kalpojis kaut kam pavisam citam? Viņš akadēmijā ir pasniedzis marksistisko teoriju un mācību. Vai tas kaut kur nav pretrunā, it īpaši ņemot vērā to, cik es zinu, ka Mākslas akadēmijas vēsturē tas ir unikāls gadījums, kad šāds nosaukums kādam cilvēkam vispār tiek piešķirts.

I.Zariņš: Par Vulfsona darbību padomju ideoloģijas propagandēšanā no attiecīgajām iestādēm akadēmijas vadībai vairākkārt tika aizrādīts. Un bija pat runa par viņa noņemšanu no pasniedzēja amata. Tā ka mums ir tā bijis...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Zariņa kungs! Sakiet, lūdzu, kāda ir jūsu personiskā pozīcija attiecībā uz ievērojamu mākslinieku kā zinātnieku nostrifikāciju tajos gadījumos, ja viņu darbi galvenokārt ir Brežņeva un citu kolēģu bildes.

I.Zariņš: Mūsu Latvijas latviešu mākslā es gandrīz nezinu nevienu mākslinieku, kas būtu gleznojis vai nu Brežņevu, vai Čerņenko, vai Gorbačovu, vai kādu citu. Vienīgais mūsu mākslā ir Ļeņina portreti...

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Zariņa kungam? Nav. Zariņa kungs, paldies par atbildēm uz jautājumiem. Lūdzu, vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nevēlas. Paldies.

Tādā gadījumā balsosim par 604.dokumentu – par Latvijas Mākslas akadēmijas rektora apstiprināšanu. Rezultāts: par – 52, pret – 8, atturas – 16. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tagad jūsu priekšā ir 605.dokuments – 1992.gada 18.maijā pieņemtā Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, jūsu priekšā ir Laķa kungs, kas ir gatavs atbildēt par šo Satversmi. Lūdzu, vai ir jautājumi Laķa kungam?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Birkava kungs! Es gribētu šoreiz palūgt tomēr ievērot procedūru, jo par visām citām akadēmijām mēs ļoti daudz ko zinām, bet par mūsu Kultūras akadēmiju mēs nezinām gandrīz nekā. Varbūt attiecībā uz šo jautājumu mēs tomēr varētu ievērot pilnu, tā sakot, procedūru?

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, griežoties pie kolēģa Birkava, lūdz ievērot viņa procedūru. Es gan nezinu īsti, kādā veidā to izdarīt, bet var būt, ka Freimaņa kungs paskaidrotu. Tātad Freimaņa kungs ierosināja, lai Laķa kungs mums ziņotu par Kultūras akadēmijas Satversmi. Es domāju, ka, protams, tas ir nepieciešams, ja to vēlas mūsu kolēģi.

Lūdzu, Laķa kungs, cik minūšu jums vajadzētu ziņojumam?

P.Laķis: Minūtes desmit.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs prasa 10 minūtes, bet citi deputāti pieprasa nobalsot, ka ir nepieciešams šāds ziņojums. Lūdzu, balsosim par deputāta Freimaņa ierosinājumu noklausīties Laķa kunga ziņojumu. Rezultāts: 26 – par, 24 – pret, 20 – atturas. Līdz ar to Freimaņa kunga ierosinājums nav guvis vairākumu, un ziņojuma vietā mēs varam uzdot jautājumus Laķa kungam.

Lūdzu, kādi būtu jautājumi? Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Man ir tāds jautājums: ja visas pārējās augstskolas mums ir zināmas, tām ir jau ilggadēja darba pieredze, tad jūsu vadītā augstskola ir pavisam jauna. Un arī šī Satversme acīmredzot ir jauna. Kādas bija grūtības Satversmes izstrādāšanā un pēc kādiem paraugiem jūs vadījāties?

P.Laķis: Atbilde ir ļoti vienkārša. Visām pārējām šeit jūsu priekšā bijušajām satversmēm ir viens pamats – vecā Latvijas Universitātes Satversme, kura tika apstiprināta, ja nemaldos, 1923.gadā. Praktiski uz šīs Satversmes bāzes tad arī ir izveidota ne tikai šīs augstskolas Satversme, bet arī visas pārējās satversmes. Protams, attiecīgi varbūt saīsinot tajos jautājumos, kuri, pirmkārt, vēsturiski šodien nav tik aktuāli, tas ir, tur ietverto atsevišķo regāliju principu šeit nav. Otrkārt, nedaudz saīsinot attiecībā uz saimniecisko darbību, kas bija sīkāk reglamentēta Latvijas laikā, jo pašlaik vienkārši nav tādas vajadzības, runājot par augstskolas lielumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas Laķa kungam uzdot jautājumu par Satversmi? Nevēlas. Paldies, Laķa kungs!

Lūdzu, balsosim par 605.dokumentu – par Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: 69 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Satversme apstiprināta.

Godājamie kolēģi, mums ir nākamais dokuments. Laķa kungs, vai jūs pats ziņosiet? Lūdzu.

P.Laķis: Jā, šeit es esmu… Es atvainojos, mans prorektors darba apstākļu dēļ šodien nevarēja ierasties…

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi pretendentam? Nav. Arī aizsardzības ministrs ieradies, lai balsotu par Pēteri Laķi kā Kultūras akadēmijas rektoru. Tāpēc vēlreiz, lūdzu, reģistrēsimies! Ābiķa kungs, vai jums ir kādas tehniskas problēmas? Rezultāts: 94. Paldies. Jā, ienākot Jundža kungam zālē, reģistrējušos skaits palielinājies par sešiem cilvēkiem.

Lūdzu, balsosim par Pēteri Laķi kā Kultūras akadēmijas rektoru. Rezultāts: 81 – par, pret – nav, atturas – 6. Apsveicam mūsu kolēģi ar apstiprināšanu šajā amatā.

Mums vēl ir pāris augstākās mācību iestādes. Vai Laķa kungs kaut ko gribēja paziņot?

P.Laķis: Jā, attiecībā uz darba kārtības pēdējiem diviem punktiem, tas ir, 11.7. un 11.8.punktu. Tātad, ņemot vērā to, ka šīs augstskolas rektoram vajadzēja būt šeit, bet tā kā viņš vēl nav atgriezies Rīgā, komisijas vārdā mēs lūdzam šo jautājumu pārcelt uz mūsu nākamo izskatīšanas reizi, proti, pēc divām nedēļām, kad būs ieradies rektors.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemsim vērā komisijas ieteikumu. Godājamie kolēģi, tātad mēs esam izskatījuši jautājumus, kas ir saistīti ar mācību iestāžu satversmes un rektora apstiprināšanu.

Tālāk pēc reitinga mums ir skaitlis 60, tas ir 13.darba kārtības jautājums – grozījumi un papildinājumi likumā “Par valsts uzņēmumu” otrajā lasījumā. Taču, godājamie kolēģi, mums tiešām nopietni jāizlemj par 14.darba kārtības jautājumu, kas ir nākamais, proti, Latvijas Bankas prezidenta atskaite. Vai kāds deputāts ierosina šo jautājumu pārcelt vai atlikt? Tādas replikas izskanēja. Nē, neviens neiebilst pret šo. Paldies. Tad arī turpināsim tā, kā tas ir darba kārtībā.

Tātad jautājums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts uzņēmumu”” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi, esiet tik laipni un sameklējiet 558.dokumentu – Latvijas Republikas likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts uzņēmumu””. Tā kā šis ir otrais lasījums, tad man būtu priekšlikums uzreiz skatīt pa pantiem, izskatot tos priekšlikumus, kuri ir ņemti vērā. Ir viens otrs jautājums, kas ir jāizšķir plenārsēdē ar balsojumu, proti, ja ir vairāki varianti.

Tad sāksim ar 1.pantu…

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad skatīsim pa pantiem. Pirmais ir par 1.panta izslēgšanu. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi priekšlikumi?

Ģ.Krūmiņš: Pēc deputāta Kodoliņa priekšlikuma komisija piekrita 1.pantu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums izšķirts. 2.punkts – par 2.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: 2.pantā priekšlikumu un grozījumu nav. Ir divi varianti – 2.A un 2.B – par dažādām 4.panta redakcijām. Būtu jāizšķiras par to, kas dibina Latvijas Republikas valsts uzņēmumus. Ir šādi argumenti: mēs komisijā uzskatām, ka jauni valsts uzņēmumi būtu jādibina tikai ar Ministru padomes lēmumu, jo būtu par maz to darīt, vadoties pēc ministrijas lēmuma, jo jauns valsts uzņēmums, kā saka, tomēr ir kāds Latvijas tautsaimniecības posms, kas ir saistīts ar citu ministriju un resoru darbību. Tādējādi šo jautājumu nevarētu izlemt tikai viena – šauras nozares – ministrija.

Kas attiecas uz jaundibināmo uzņēmumu skaitu, tādu ir ļoti maz. Un acīmredzot nākotnē to būs vēl mazāk. Tā, piemēram, 1991.gadā ir nodibināti tikai četri jauni valsts uzņēmumi. Šajā sakarā es gribētu vēl atgādināt, ka nevajadzētu jaukt uzņēmumu dibināšanu ar uzņēmumu reorganizāciju. Tas ir pavisam cits jautājums. Tādēļ es gribētu lūgt šos variantus – 2.A un 2.B – likt uz balsošanu un aicināt deputātus atbalstīt variantu 2.B, kas ir Rūpniecības komisijas variants par to, ka jaunus valsts uzņēmumus dibina, tikai balstoties uz Ministru padomes lēmuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir divi balsojumi – par 2.A variantu un par 2.B variantu. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par motīviem? Nevēlas.

Lūdzu, balsosim tādā kārtībā, kā te mums ir teikts, tātad – 2.A variants. Viena balss papildus “pret”. Rezultāts: par – 21, pret – 11, atturas – 22. Paldies.

Lūdzu, balsosim par 2.B variantu. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 39, pret – nav, atturas – 9. Tātad ar balsu vairākumu esam akceptējuši 2.B variantu. Paldies.

3.punkts – par 6.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: 3.punktā par 6.panta redakciju ir pieņemts deputāta Kodoliņa priekšlikums par pamatkapitāla un rezerves kapitāla amortizācijas fondu. Nav pieņemts papildinājums par darba samaksu un prēmiju fondu. Tos nosaka koplīgums.

Pēc Rūpniecības ministrijas un Enerģētikas ministrijas priekšlikuma ir izslēgts apakšpunkts par aizliegumiem atsevišķus amatus ieņemt darbiniekiem, strādāt un piedalīties uzņēmējsabiedrībās tiem, kam ir darījumi ar valsts uzņēmumu. To vajadzības gadījumā var ietvert pēdējā apakšpunktā paredzētajos citos noteikumos.

Ja par 6.punktu nav nekādu pretenziju tādā variantā, kādā Rūpniecības komisija to pašreiz ierosina, tad, lūdzu, balsosim.

Priekšsēdētājs: Ir pretenzijas. Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Šeit teikts: peļņas sadales kārtību. Es tomēr gribētu precizēt, kas tā ir par kārtību? Vai atkal tas pats, ka ministrija iejauksies uzņēmuma iekšējās lietās, vai tam jābūt ietvertam uzņēmuma statūtos?/

Ģ.Krūmiņš: Es domāju, ka šim jautājumam noteikti jābūt ietvertam uzņēmuma statūtos, lai ir skaidrs abām pusēm – gan uzņēmumam, gan ministrijai –, kādā veidā tad uzņēmuma peļņa tiek sadalīta. Ja šādi jautājumi nav ietverti statūtos, tad kas noteiks peļņas sadales kārtību?

M.Gavrilovs: */Es domāju, ka tas bija jāparedz likumā par peļņas nodokli speciāli valsts uzņēmumiem, jo citādi iznāk, ka ministrija atkal izrīkosies ar uzņēmuma peļņu, un mēs pazudināsim uzņēmumu, pašiem par to nemaz nedomājot./

Ģ.Krūmiņš: Peļņa ir pavisam kas cits, kas nodokļi. Nodokļu likums regulē tikai nodokļus, bet tur nekas nav teikts, ko uzņēmums dara ar savu peļņu.

M.Gavrilovs: */Man ir priekšlikums: peļņas sadales kārtību izsvītrot no šī uzskaitījuma. Lūdzu par to balsot!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Gavrilova kungs pieprasa balsot par vārdu “peļņas sadales kārtību” svītrošanu. No Krūmiņa kunga atbildēm jums ir skaidra komisijas pozīcija.

Lūdzu, balsosim par deputāta Gavrilova priekšlikumu. Divas balsis papildus “pret”. Rezultāts: par – 17, pret – 17, atturas – 17. Līdz ar to Gavrilova kunga ierosinātais labojums pie 6.panta redakcijas nav pieņemts. Paldies.

Varam turpināt. 4.punkts – par 7.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: Vārdu sakot, pants otrajā lasījumā ir atstāts tāds pats, kāds tas bija pirmajā lasījumā. Bija Ārējās tirdzniecības ministrijas priekšlikumi, kuri netika pieņemti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties šajā sakarībā? Nevēlas.

5.punkts – par 3.nodaļas jauno redakciju.

Ģ.Krūmiņš: 8.pantā ir precizēta ceturtās daļas redakcija, pēc deputāta Kodoliņa priekšlikuma izslēgt piekto un sesto daļu. Nav pieņemts deputāta Kodoliņa priekšlikums par to, ka pamatkapitālu var samazināt tikai ar Ministru padomes vai tās pilnvarotās institūcijas rakstveida atļauju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas piebilstams pie 5.punkta attiecībā uz 3.nodaļas redakciju? Nav. Tādā gadījumā mēs varam turpināt.

6.punkts – par 11.panta redakciju, proti, par 11.panta pirmo un otro daļu. Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem ir kas bilstams par 6.pantu? Nav. Paldies.

7.punkts – par likuma papildināšanu ar 11.¹pantu, tas ir, par valsts uzņēmumu revīzijas komisiju.

Ģ.Krūmiņš: Šajā 7.punktā par 11.1pantu netika pieņemts deputāta Kodoliņa priekšlikums par to, ka revīzijas komisijas priekšsēdētāju ieceļ galvenais valsts kontrolieris. Principā teksts nav grozīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Kodoliņš arī neprasa, lai mēs balsotu.

Ģ.Krūmiņš: Nē, nekādi neprasa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citiem deputātiem nav iebildumu. Paldies. Tādā gadījumā 8.punkts – par 12.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: Panta redakcija precizēta, bet vairāku ministriju priekšlikumu grozīt šā panta saturu komisija nav ņēmusi vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nekādu iebildumu. 9.punkts – par 13.panta izslēgšanu. Arī nav iebildumu. 10.punkts – par 14.panta redakciju. Neredzu neviena, kas iebilstu. Paldies. 11.punkts – par 15.panta otro daļu. Godājamajiem deputātiem arī nav iebildumu. 12.punkts – par 16.panta redakciju. Arī nav. Paldies. 13.punkts – par 18.panta redakciju. Arī nav.

14.punkts – par 20.panta papildināšanu ar jaunu pirmo daļu.

Ģ.Krūmiņš: Pirmajā daļā ir precizēts teksts un izslēgta pašreizējā 20.panta ceturtā daļa – par kartotēkas principu. Šā grozījuma autors ir deputāts Edmunds Krastiņš. Vārdu sakot, viņa priekšlikums ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 15.punkts – par 21.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: Pēc Ārējās tirdzniecības ministrijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikuma ir atrunāta norma, ka tīro peļņu izlieto arī saskaņā ar darba koplīgumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Ģ.Krūmiņš: Vairāk grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 16.punkts – par 22.panta redakciju. Nav nevienam nekas sakāms. 17.punkts – par 23.panta redakciju. Nav.

18.punkts – par 24.panta redakciju.

Ģ.Krūmiņš: Panta teksts precizēts pēc Tieslietu ministrijas un Finansu ministrijas priekšlikuma saskaņā ar nupat pieņemto lēmumu par privatizācijas kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. 19.punkts – par jaunu 7.nodaļu.

Ģ.Krūmiņš: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nav. 27.pants – par zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.

Ģ.Krūmiņš: 26.pants ir papildināts.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos.

Ģ.Krūmiņš: 26.pants papildināts ar nelikumīgi atsavinātās valsts mantas konfiskāciju par labu valstij.

Priekšsēdētājs: Paldies. 27.pants.

Ģ.Krūmiņš: Nav nekādu grozījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kādam deputātam par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā ir kas sakāms? Nav.

Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 51, pret – 4, atturas – 11. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Tā kā mēs saņēmām informāciju, ka godājamais Latvijas Bankas prezidents, lai sniegtu atskaiti, varēs ierasties tikai pulksten 12.00, mums ir jālemj, kādi darba kārtības jautājumi mums būtu jāskata turpmāk. Kā mēs nobalsojām otrdien, tāds varētu būt jautājums par tautas deputāta statusu. Bet pirms tam mūsu administrācijas paziņojums visiem deputātiem un arī tiem, kuri sēdes translāciju klausās šajā ēkā.

Godājamie deputāti! Sākot ar šā gada 18.jūniju pulksten 11.30 līdz 12.jūlijam Jēkaba ielā 10/12 otrajā stāvā pa labi tiek organizēta fotografēšanās. Jaunās krāsu fotogrāfijas ir nepieciešamas Latvijas pilsoņa diplomātiskās pases saņemšanai. Maksa – 100 rubļi. Lūdzu, gatavojiet naudu… Es domāju, ka tie deputāti, kuri izgāja no zāles, jau ir aizgājuši ieņemt rindu, tā ka var sevišķi nesteigties.

Endziņa kungs steidzoties uz zāli, lai ziņotu par deputāta statusu. Ja kādam ir citi ierosinājumi attiecībā uz darba kārtību, tad lūdzu tos izteikt. Tātad neliela pauze, līdz Endziņa kungs ieradīsies zālē. Viņš vienkārši negaidīja, ka mēs tik ātri iesim uz priekšu. Godājamie kolēģi, vai pa to laiku, kamēr Endziņa kungs nāk, mums nav izskatāms kāds īss jautājums? Vai, es ļoti atvainojos, es biju tik ļoti aizrāvies ar darba kārtības skatīšanu un plānošanu, ka nepamanīju Endziņa kunga klātbūtni zālē.

Vai Endziņa kungs ir gatavs mums ziņot par tām pārvērtībām, kas notikušas ar dokumentu līdz otrajam lasījumam? Endziņa kungs pašlaik meklē šo dokumentu. Vai kāds no godājamajiem kolēģiem varētu iedot Endziņa kungam savu eksemplāru? Endziņa kungs, sekretariāts piedāvā jums izsniegt rezerves eksemplāru, ja jums ir zināmas grūtības.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 596.dokuments ir “Par grozījumiem likumā “Par tautas deputāta statusu”” otrajā lasījumā. Kādi grozījumi izdarīti salīdzinājumā ar pirmo lasījumu? Jums ir izsniegts arī 597.dokuments, kur norādīti priekšlikumi, kā arī paskaidrots, kas ar tiem izdarīts.

Tātad vispirms 4.pants – deputāta amata pildīšana. Pēc pirmā lasījuma pirmajam teikumam ir uzlabota redakcija. Tagad minētajā teikumā sacīts, ka deputātam pastāvīgi jāpiedalās Augstākās padomes darbā.

4.panta otrā daļa ir dota jaunā redakcijā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus. Proti, tātad saistībā ar to, ka katram deputātam ne vēlāk kā katra mēneša desmitajā dienā jāiesniedz sekretariātā sava iepriekšējā mēneša ienākuma deklarācija, uzrādot ienākuma avotus un saņemtās summas, kā arī jāsniedz ziņas par viņam piederošo īpašumu vai kapitāldaļām uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos. Jāpaziņo arī, kādus amatus viņš ieņem citās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī sabiedriskajās organizācijās un uzņēmējsabiedrībās. Sniegto ziņu pareizību deputāts apliecina ar savu parakstu. Kā jūs atceraties, tad pirmā lasījuma gaitā tika izteikti līdzīga rakstura priekšlikumi. Komisija to ņēma vērā un šādus grozījumus ieviesa.

4.panta trešā daļa praktiski ir palikusi tāda pati, izņemot otrajā teikumā šis aizliegums neattiecas uz valsts pasūtījumiem zemnieku saimniecībām. Ir precizēts, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Pārējais šajā 4.pantā ir palicis tādā pašā sastāvā.

Par 4.pantu bija deputāta Gulbja priekšlikums, kurš daļēji ir ņemts vērā un, kā jūs redzat, iekļauts 4.panta otrajā daļā.

Deputāta Freimaņa priekšlikums bija izteikt otro daļu tādā redakcijā, ka deputāts nedrīkst pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts komercpasūtījumus un koncesijas. Un tālāk – kā tekstā, jo šeit mēs tādā formulējumā nepieņēmām, jo visi valsts pasūtījumi ir komercpasūtījumi un nav iespējams tos nošķirt no citiem pasūtījumiem.

Un vēl bija deputāta Berklava priekšlikums, nē, tas attiecas uz 5.pantu. Vairāk par 4.pantu priekšlikumu nebija. 5.pants – tā nosaukums…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Endziņa kungs, mums ir otrais lasījums.

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Un mēs skatām pa pantiem. Tātad, godājamie deputāti, lūdzu – par 4.pantu. Ļoti daudzi deputāti ir par 4.pantu. Varbūt visi deputāti nostāsies pie mikrofoniem un runāsim pēc kārtas. Pirmais bija Edmunds Krastiņš, to es droši varu pateikt. Bet pēc tam mēģināsim taisnīgi sadalīt.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Endziņa kungs gan teica, ka laikā starp pirmo un otro lasījumu likuma projektā praktiski nekādas izmaiņas nav izdarītas, taču man liekas, ka šajā 4.pantā ir izdarīts gandrīz konceptuāls grozījums. Tas vispār ir kaut kas fantastisks. Godīgi runājot, man grūti iedomāties, ka katram deputātam, kas par deputātu nestrādā pastāvīgi, katru mēnesi līdz 10.datumam sekretariātā būs jāiesniedz deklarācija par visiem saviem ienākuma avotiem. Tad acīmredzot arī sekretariātam būs jāuzliek pienākums pārbaudīt katra deputāta iesniegto ziņu pareizību un visas pārējās lietas. Faktiski sekretariāts sāks pildīt Finansu inspekcijas uzdevumus. Es vēl saprastu, ja šāda ienākuma deklarācija būtu jāiesniedz vienreiz gadā, kā tas ir pieņemts civilizētajā pasaulē, attiecīgi aprēķinot nodokļus. Taču šādā veidā un šādā traktējumā tas man liekas pilnīgi nepieņemams. Tāpēc es lūdzu nobalsot par visas šīs otrās daļas sākuma teksta izslēgšanu līdz vārdiem “jāsniedz ziņas”. Jo es vēl pieļauju, ka varētu tikt sniegtas ziņas, protams, par piederošo īpašumu un par līdzdarbību dažāda veida pārvaldes institūcijās un uzņēmējsabiedrībās, un citās vietās.

Vienīgi vēl par pārējo tekstu man aizrādījums, ka kapitāldaļas nevar piederēt uzņēmumos, bet tikai uzņēmējsabiedrībās. Varbūt var piederēt viss uzņēmums vienoti. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka es lūdzu likt uz balsošanu par šīs otrās daļas teksta līdz vārdiem “jāsniedz ziņas” izslēgšanu. Un pēc tam līdz trešajam lasījumam redakcionāli to varētu pielabot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gulbja kungs! Pēc tam Cilinska kungs, Caunes kungs un tad – Freimaņa kungs.

J.Gulbis: Es gribēju tikai dzirdēt Endziņa kunga domas, kāpēc viņš, kā Edmunds Krastiņš teica, ir devis tādu formulējumu, jo mans formulējums ir tāds, ka jāizpilda deklarācija un par jebkurām izmaiņām deputātam ir jāziņo desmit dienu laikā. Tāds bija mans formulējums. Es neesmu tādu priekšlikumu devis, ka šādas ziņas jāsniedz katru mēnesi. Un es arī neuzskatu, ka katru mēnesi būtu deputātam jāraksta.

A.Endziņš: Redziet, kāpēc no sākuma mums figurēja arī jūsu formulējums par īpašuma stāvokli… Taču kas ir īpašums? Īpašums, es atvainojos, ir arī jūsu apakšbikses, jūsu zeķītes un tamlīdzīgi. Un, ja mēs šeit formulējam tādā veidā, tad mums jāraksta vai nu nekustamais īpašums, vai kaut kā citādi. Ko mēs gribam ar to iegūt? Cik man ir uzvalku un tā tālāk? Es domāju, ka sabiedrību varbūt varētu interesēt un deputātus varētu interesēt vienīgi tas, vai jums ir nekustamais īpašums, vai jums ir īpašums…

Kā to precīzi uzrādīt? Te rodas uzreiz sarežģījumi. Mēs mēģinājām iziet no šīs situācijas, norādot savu ienākuma deklarāciju. Varbūt, ka tik tiešām tas ir par biežu – iesniegt ik mēnesi, bet, kad mēs diskutējām, tad ir tā, ka vienreiz gadā, it sevišķi vēl tāpēc, ka ienākuma deklarācijas sastādīšanā mums absolūti vēl nav nekādas pieredzes... Šāda darbība turpretī ir raksturīga Rietumu attīstītajām zemēm, kur visa šī nodokļu politika uz to balstās. Tad tāpēc mēs arī tā likām, jo katru mēnesi jūs varat atcerēties un fiksēt, kādi jums bijuši ienākuma avoti. Ja jūsu ienākuma avots ir tikai jūsu deputāta alga vai cita stacionāra samaksa, tā ir viena lieta, tad to ir vienkāršāk fiksēt. Bet, ja jūs saņemat vēl kaut kādus honorārus vai ienākumus kaut kur citur, kur jūs darbojaties, tad jau ir sarežģītāk atcerēties un summēt visa gada ienākumus. Tāpēc varbūt šo termiņu var noteikt mazliet garāku – ceturksni vai kaut ko tamlīdzīgu…

J.Gulbis: Es ar atbildi neesmu apmierināts un gribu teikt, ka jūs meistarīgi sarežģījat vienkāršas lietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man būtu jautājums diemžēl par visu tekstu kopumā. Pirmā lasījuma laikā notika virkne konceptuālu balsojumu. Vai komisija, strādājot pie otrā lasījuma, ievēroja šos konceptuālos balsojumus? Kādas ir jūsu domas: vai komisijai principā ir jāievēro konceptuālie balsojumi, vai arī komisija ir pilnīgi suverēna un tā var gudrot uz otro lasījumu, ko grib, nerēķinoties ar plenārsēdes balsojumiem?

A.Endziņš: Uz jūsu jautājumu varu atbildēt, ka es saprotu – jūsu jautājums skar 5.pantu, bijušo 4.punktu, par deputāta mandāta anulēšanu, vadoties pēc tā formulējuma, kāds bija. Mēs par šo normu ļoti ilgi diskutējām komisijā. Komisijā griezās arī daudzi deputāti, kuri izteica savas šaubas. Tā ir mūsu kļūda, ka mēs pie šā teksta neesam pievienojuši klāt arī šo analīzi, bet viennozīmīgi secinājums tomēr ir tāds, ka acīmredzot jebkurš jautājums par deputāta statusa anulēšanu, arī par šādu pretvalstisku darbību vai par likumu neievērošanu, jā­skata tiesā.

E.Cilinskis: Es atvainojos, jautājums bija mazliet citāds. Jautājums bija par to, vai, jūsuprāt, komisijai ir tiesības grozīt tos deputātu konceptuālos balsojumus, kuri ir nobalsoti plenārsēdē?

A.Endziņš: Es saku, ka vienīgais šeit ir tas, ja šajā projektā nav uzrādīts kaut kas tāds, kas jūs interesē…

 

No zāles: Jā vai nē? Jā vai nē? (Deputāti skaļi sauc.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! To mēs izšķirsim beigās, jo iepriekšējo lasījumu es tieši vadīju. Un beigās es arī gatavojos uzdot šo jautājumu, jo man arī ir zināma atbildība par šo dokumentu. Tas konceptuāli, protams, ir grozīts.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es, atklāti sakot, negribu uzdot nevienu jautājumu, jo jautājumus nav ko uzdot, tā kā šis nav tas dokuments, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Man vienkārši rodas tādas aizdomas, ka Likumdošanas jautājumu komisija, kura šoreiz ir mistiska, it kā nav zināms, kas tās sēdē ir piedalījies, ir bijusi kaut kādu blakusapstākļu ietekmē (vai apreibinošu līdzekļu vai kādu citu līdzekļu), jo pilnīgi grozīta pirmā lasījuma visa būtība, iekļauti pilnīgi jauni, sagrozīti fakti. 4.pants ir it kā Gulbja redakcijā, taču Gulbis no tā atsakās. Tas taču ir absurds!

Endziņa kungs, ko jūs šeit esat izdarījis! (Ļoti sašutis.) Nekā no tā, kas bija pirmā lasījumā, šeit nav (ar stipri paceltu balsi). Tas ir kāds jauns gararažojums. Man ir priekšlikums noņemt no lasījuma un atgriezties pie vecā lasījuma, to apspriest un nodot otrajā lasījumā. Nav nekādu tiesību šādu dokumentu uzskatīt par otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl izteiksies Freimaņa kungs! Pēc tam lemsim, ko darīt ar šo dokumentu.

J.Freimanis: Endziņa kungs! Es jūs ļoti cienu, bet, lūdzu, neizvairieties konkrēti un īsi atbildēt uz manu jautājumu: kādi cilvēki, komisijas locekļi piedalījās šīs komisijas sēdēs? Un kas vēl tur bija tie domas izteicošie vai iespaidotāji? Lūdzu uzvārdus! (Pavēloši, skaļi.) Lūdzu uzvārdus, bez aplinkiem!

A.Endziņš: Komisijas sēdē piedalījās: Endziņš, Plotnieks, Apsītis, Rikards, Zaļetajeva kungs, Morozļi kungs un Bekasova kungs.

J.Freimanis: Bekasova kungs… Vēl! Un kādi vēl bija līdzjutēji? Kas vēl izteica domas?

A.Endziņš: Es atvainojos, Freimaņa kungs! Man liekas, es pašreiz neatrodos izmeklēšanas komisijas priekšā. Bet, ja jūs tas ļoti interesē, tad katrā ziņā pēc pirmā balsojuma ļoti daudzi deputāti izteica savas šaubas par tādu formulējumu, ka tas vispār parlamentā var tikt pieņemts.

J.Freimanis: Tādā gadījumā, Endziņa kungs, es gribētu savu jautājumu formulēt šādi: tā nebija komisijas darīšana. Un es gribu vēlreiz uzdot frontālu jautājumu: vai jūs uzskatāt, ka jums bija tiesības grozīt konceptuālos balsojumus vai ne? Jūs Cilinskim arī uz šo jautājumu neatbildējāt. “Jā” vai “nē”?

A.Endziņš: Es jums, Freimaņa kungs, atkārtoju vēlreiz, ka vienīgais, kas ir, tas ir attiecībā uz to punktu, kas jūs visvairāk uztrauc…

J.Freimanis: Nē, nē (kliedz), runājot kopumā!

A.Endziņš: Te ir deputāta Līgotņa priekšlikums. Tā ir mūsu kļūda, ka tas nav šeit iekļauts iekšā un parādīta tā attieksme.

J.Freimanis: Vai jums ir tiesības vai nav, Endziņa kungs? Lūdzu. Jūs esat jurists un atbildiet: “jā” vai “nē”!

A.Endziņš: Es jums vēlreiz saku, ka tam vajadzēja būt šeit uzrādītam, lai atsegtu to attieksmi, lai varētu, kā saka, plenārsēde…

J.Freimanis: (Gandrīz histēriski kliedz.) “Jā” vai “nē”, Endziņa kungs!

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs! Varbūt tiešām mēs izbeigsim šādā veidā… Cienījamie kolēģi, es ar plenārsēdes vadītāja tiesībām, kas vadīja arī šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, uzskatu, ka tas ir konceptuāli būtiski grozīts un neatbilst pirmā lasījuma konceptuālajiem balsojumiem. Tātad ir rupji pārkāpts mūsu nolikums par likumprojekta pieņemšanas kārtību.

Un šajā sakarībā es, atbalstot arī Caunes kunga iesniegumu, ierosinu balsot par šā likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā pārtraukšanu un varbūt arī lemt, kura komisija tad turpmāk pie tā strādās. Tā gan ir Prezidija prerogatīva, bet es domāju, ka par to ir jālemj. Es ierosinu balsot.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Tā kā Likumdošanas jautājumu komisija sevi vispār ir sakompromitējusi, izdarot nelikumības, rodas jautājums, vai viņus vispār šādā sastāvā turpmāk var pielaist pie likumdošanas darba izskatīšanas?

 

No zāles: Nevar! Nevar! (To deputāti skandē gandrīz korī.)

I.Caune: Man būtu priekšlikums par atbildīgo komisiju turpmāk nozīmēt Mandātu un deputātu ētikas komisiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Tā kā es vienīgais nebiju klāt, es ierosinu pārējos atlaist un es strādāšu viens. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad bija deputāta Caunes priekšlikums pārtraukt otro lasījumu un atdot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai atjaunotu konceptuālajos balsojumos nobalsotos punktus. Un otrs deputāta Caunes priekšlikums (par tiem balsosim atsevišķi) turpmāk kā atbildīgo komisiju par šo dokumentu nozīmēt Mandātu un deputātu ētikas komisiju. (Zālē joprojām liels troksnis.)

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 79 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man gan būtu mazliet cits pirmā priekšlikuma formulējums. Es domāju, ka mums nevajag atdot pirmajā lasījumā, jo pirmais lasījums jau ir noticis. Vienkārši mums ir jāatliek otrais lasījums un jāuzdod citai komisijai sagatavot šā otrā lasījuma tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Jūsu formulējums tiešām ir precīzāks un atbilst reālajai situācijai. Tātad balsosim par deputāta Caunes un deputāta Krastiņa priekšlikumu. Tātad vispirms – atlikt otro lasījumu, pēc tam – par nodošanu citai komisijai. Lūdzu. Rezultāts: par – 53, pret – 13, atturas – 9. Tātad otrais lasījums ir atlikts.

Tagad par otro balsojumu. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es savu priekšlikumu noņemu. Bet man ir otrs priekšlikums: otro lasījumu gatavot kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Tie lēmumi, kurus mēs esam pieņēmuši kopā, parasti bijuši sabalansētāki un labāk sagatavoti. Tātad, ņemot vērā, ka šis jautājums tiešām ir ļoti nopietns, man ir šāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tādējādi praktiski iznāk trīs priekšlikumi, jo deputāta Caunes ierosinājumu atbalsta arī citi deputāti. Tātad pirmais priekšlikums bija šāds: turpmāk neuzticēt dokumentu sagatavošanu Likumdošanas jautājumu komisijai.

Nākamais ierosinājums – nodot to deputātu… Un atkarībā no šā pirmā balsojuma mēs redzēsim, vai var kopēji vai nevar.

Lūdzu, par deputāta Caunes un deputāta Krastiņa, kā arī citu ierosinājumu par to, ka šā likumprojekta sagatavošana turpmāk netiek uzticēta Likumdošanas jautājumu komisijai. (Zālē troksnis, sarunas.) Rezultāts: par – 30, pret – 29, atturas – 15. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu.

Tātad otrais priekšlikums – nodot šā likumprojekta izskatīšanu Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 30, pret – 35, atturas – 8. Nav pieņemts.

Un trešais ir deputāta Bojāra priekšlikums, lai šo likumprojektu arī turpmāk gatavo Likumdošanas jautājumu komisija, bet tikai kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

 

No zāles: Cilvēka tiesību aizsardzības komisija!

J.Freimanis: Nē, man būtu kompromisa priekšlikums: lai šo likumprojektu uzdotu gatavot Mandātu un deputātu ētikas komisijai kopā ar Cilvēka tiesību komisiju (zālē liels troksnis), jo te ir jāaizsargā cilvēka tiesības. Tātad Mandātu un deputātu ētikas komisija kopā ar Cilvēka tiesību komisiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja es jūs pareizi sapratu, Bojāra kungs, jūs domājat šo Cilvēka tiesību…?

J.Bojārs: Nē, nē!

Priekšsēdētājs: Jūs domājat šo Cilvēka tiesību komisiju. Tātad Bojāra kungs tomēr uzskata, ka jāskata kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Es saprotu, Bojāra kungs varbūt tiešām kaut ko vērtīgu grib piedāvāt, bet es domāju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijai gar šo jautājumu būtu vismazāk daļas, tā kā minētā komisija ir noslogota ar citām lietām.

(No zāles dzirdams deputāta Bojāra komentārs, ka tā ir tieši iekš­lietu darīšana…)

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu – sekretārs atsakās un priekšsēdētājs arī, tā ka mums nav tiesību pat likt uz balsošanu.

P.Simsons: Ja atļauts, es jums gribētu piebilst, ka, pirms uzdot mūsu komisijai strādāt ar šādu nopietnu likumprojektu, padomājiet, vai jūs to varat man personiski uzticēt, jo manus iepriekšējos projektus jūs bieži vien esat izbalsojuši un izgāzuši. Tā ka mūsu komisija neuzņemas.

Priekšsēdētājs: Komentāri paliek komentāri… Tātad komisija neuzņemas šo darbu.

Lūdzu, Kalniņa kungs!

I.Kalniņš: Man ir priekšlikums uzdot šo projektu sagatavot tai pašai Likumdošanas jautājumu komisijai atbilstoši pirmā lasījuma balsojumam.

Priekšsēdētājs: Tātad mums vēl ir balsojami priekšlikumi. Izteiksies Kramiņa kungs, pēc tam – Bojāra kungs, kurš runās jau trešo reizi.

A.Kramiņš: Bet tādā gadījumā mums vajag arī noteikt termiņu, līdz kuram to izdarīt. Man priekšlikums: rīt no rīta līdz pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Redziet, varētu jau Kalniņa kungam piekrist, bet mēs to noraidījām. Un par to ir balsots. (Zālē troksnis.) Jāatceļ iepriekšējais balsojums. Tā kā mans iepriekšējais priekšlikums netika pieņemts, jo komisija nepiekrita, es ierosinu vēl vienu variantu: taisīsim kopā ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju. Proti, Likumdošanas jautājumu komisija kopā ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju atbild par deputāta statusu un visām šīm niansēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir vairāki varianti, par ko balsot. Tātad mums vēl ir ierosinājums – Likumdošanas jautājumu komisija kopā ar Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisiju. Nē, šī komisija arī negrib riskēt. Paldies. Atsakās.

Marjašas kundze, jūs esat komisijas priekšsēdētāja vietniece, vai jūs atsakāties? Jā. Paldies. Cilvēka tiesību komisija vispār negrib. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tātad mums paliek tikai viens variants – Likumdošanas jautājumu komisija kopā ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju, jo Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja laimīgā kārtā nav zālē. Viņš brīdināja, ka viņš var aizkavēties. Viņš vienkārši negaidīja, ka šo jautājumu skatīs šeit tik ātri.

Mums paliek viens priekšlikums: šā likumprojekta sagatavošanu uzticēt Likumdošanas jautājumu komisijai kopā ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju. Godājamie kolēģi, vai tie deputāti, kuri darbojas abās komisijās, gadījumā nav vieni un tie paši? Vienīgi Apsīša kungs ir abās komisijās. Tādā gadījumā jautājumu vispār nav.

Lūdzu, balsosim par to, ka likumprojekta atjaunošana ir uzticama Likumdošanas jautājumu komisijai kopā ar Mandātu un deputātu ētikas komisiju. Rezultāts; par – 51, pret – 11 un atturas – 8. Paldies. Šis lēmums ir pieņemts.

Un tagad par termiņiem. Tika ierosināts – rīt līdz pulksten 10.00. Rīt, kā mēs esam nolēmuši, ir darbadiena, plenārsēžu diena. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 39, pret – 17, atturas – 12. Ar vairākumu ir nolemts, ka rīt līdz pulksten 10.00 šīm komisijām ir jāatjauno likumprojekts tā likumīgajā izskatā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums tādā gadījumā vadīt šo darbu pašam Krastiņa kungam. Es atsakos to darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man tādas iespējas diemžēl nav, jo es nevienā komisijā nesastāvu. Bet visādā gadījumā es lūgtu komisijai, par to ir plenārsēdes lēmums, izmantot iepriekšējās plenārsēdes stenogrammas par konceptuālajiem balsojumiem, kā arī paņemt līdzi nolikumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību.

Tātad plenārsēdes lēmums ir uzticēt Likumdošanas jautājumu komisijai un Mandātu un deputātu ētikas komisijai 19.jūnijā līdz pulksten 10.00 atjaunot šo likumprojektu atbilstoši pirmā lasījuma konceptuālajiem balsojumiem. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums mums praktiski būtu Latvijas Bankas prezidenta atskaite. Bankas prezidents būs pulksten 12.00. Pēc mūsu reitinga nākamais jautājums ir par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību. Vai mēs varam 13 minūtes šo jautājumu izskatīt?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi! Man liekas mēs drusku aizmirsām, ka mums ir 19.2.punkts. Varbūt mēs to varētu “pakustināt”?

Priekšsēdētājs: Jā, mums ir 19.2.punkts, bet reitinga ziņā tas ir... Taču vai mēs varam to “pakustināt” šajās 13 minūtēs? Felsa kungs saka...

Godājamie kolēģi! Tā kā mēs nevaram vienoties, tad pirms ļoti sarežģītā mūsu darba kārtības jautājuma – Latvijas Bankas prezidenta atskaites – es domāju, mēs varam mazliet ilgāk atpūsties. Un tādā gadījumā – pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Pirms mēs klausīsimies Latvijas Bankas prezidenta atskaiti, es vēlreiz tiem, kuri pirmajā rīta sēdē nebija šeit klāt, atgādinu, ka Jēkaba ielā 10/12 “Zemesprojekta” bijušajā mājā, kuru pašlaik apgūst mūsu komisijas, otrajā stāvā šodien, rīt un arī pēc tam – līdz 12.jūlijam – ir iespējams nofotografēties Latvijas pilsoņu diplomātiskajām pasēm. Maksa – 100 rubļi. Tāda ir informācija.

Darba kārtības 14.jautājums, kura reitings – 59 balsis, ir Latvijas Bankas prezidenta atskaite. Varbūt, pirms Repšes kungs uzsāk šo atskaiti, mēs vienosimies par procedūru. Nākamo darba kārtības jautājumu – jautājumu kopumu par intelektuālā īpašuma aizsardzību – mums ir paredzēts skatīt no pulksten 15.00. Tātad šai bankas prezidenta atskaitei, ja tā neprasīs vairāk laika, mēs varam veltīt šīs pusotras stundas. Un es gribētu dzirdēt no godājamajiem deputātiem, kāda tiek piedāvāta šīs atskaites procedūra.

Kalniņa kungs, lūdzu!

I.Kalniņš: Es tikai gribu izteikt savas šaubas sakarā ar to, vai bankas prezidenta atskaite bez premjerministra klātbūtnes nebūs tāda dekoratīva?

Priekšsēdētājs: To mēs secināsim pēc tam, Kalniņa kungs, kad šī atskaite būs pabeigta.

Vai ir kādi praktiski ierosinājumi par šo procedūru? Ja nekā tāda nav, tad klausīsimies parastajā kārtībā. Godājamais bankas prezidents atskaitīsies tik ilgi, cik viņš to vēlas. Pēc tam tiks uzdoti jautājumi, cik nu to būs. Un pēc tam godājamie deputāti varēs izteikties debatēs.

Lūdzu, Repšes kungs! Repšes kungs, cik laika jums vajadzēs?

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Tātad atskaite ir jums izdalīta, es mēģināšu papildināt vēl būtiskāko, ko es uzskatu, kas tur nav pateikts. Bez tam te zālē ir pilna komanda, tātad – bankas vadība, kura par jebkuru iespējamo papildu jautājumu varēs sniegt detalizētākas, ļoti kvalificētas, profesionālas atbildes. Manuprāt, es pats mēģināšanu iekļauties pusstundā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Repšes kungs prasa 30 minūtes. Tādā gadījumā loģiski 30 minūtes dot jautājumiem un 30 minūtes ļaut izteikties debatēs.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Vispirms, godātie kolēģi, es gribu pievērst jūsu uzmanību tai rīdīšanas kampaņai, kas ir uzsākta pret Latvijas Banku un arvien vēl turpinās. Es jums pateikšu, ka tam visam ir viens vienīgs mērķis – panākt, lai banka drukā un papildus apgrozībā izlaiž naudu. Un, ja premjerministrs patiešām (žēl, ka viņa šobrīd nav klāt) ir teicis televīzijā, ka, ja banka nemainīs savu attieksmi, tādā gadījumā kabinetam jādemisionē, es tur nekā negribu komentēt, tikai gribu pateikt to, ka šobrīd prasīt, lai banka groza savu attieksmi, nozīmē prasīt, lai banka nevis kreditē savu resursu ietvaros, bet lai tā finansē, pirmkārt, finansē tautsaimniecību bankrota stāvoklī. Otrkārt, finansē no nenopelnītās naudas – tātad, drukājot un izlaižot šo naudu. Jūs visi ļoti labi apzināties, ko tas nozīmē. Diemžēl arī pirms premjerministra kunga uzstāšanās parlamentā mums ar viņu bija vairāk nekā trīs stundu ilga saruna. Jāsaka, ka, pārskatot vakardienas sēdes stenogrammu, es tomēr konstatēju, ka dažos jautājumos arvien vēl ir pārpratumi un nav izpratnes līdz galam. Es centīšos visam tam pieskarties.

Nemēģināšu atkārtot jums rakstveidā iesniegto atskaiti. Papildus es gribu tikai koncentrēt savu uzmanību uz tiem galvenajiem notikumiem, kas ir bijuši Latvijas Bankas darbībā kopš pagājušā gada 3.septembra.

Tātad katras bankas, katras centrālās bankas darbība sākas ar savas naudas izlaišanu. Un tāpēc pirmais un galvenais notikums, nozīmīgākais notikums ir Latvijas rublis un tā ieviešana. Latvijas rubļa ieviešanu visumā var vērtēt kā sekmīgu, jo procesi ir stabilizējušies, un šobrīd Latvijas rubļa vērtībai nekādas briesmas nedraud.

Runājot par skaitļiem. 16.jūnijā, tātad pirmdien, Latvijas rublis bija izlaists apgrozībā 3 miljardi 753 miljoni. No šīs summas 375 miljoni ir atlikums Latvijas rubļos visu Latvijas banku (kopā skaitot) operāciju kasēs, tātad banku kasēs, 221 miljons rubļu ir atlikums Krievijas rubļos banku operāciju kasēs, un 1 miljards 630 miljoni rubļu ir Krievijas rubļu atlikums rezerves fondos. Tātad tā ir nauda – Krievijas rubļi –, kuri ir vispār izņemti no apgrozības.

Tātad var teikt, ka no šiem skaitļiem, no pirmā skaitļa atņemot trīs nākamos, var teikt, ka kopš maija sākuma papildus apgrozībā ir izlaists 1 miljards 527 miljoni rubļu skaidras naudas. Ja ņemam vērā, ka maija sākumā mēs no Krievijas skaidrā naudā saņēmām 300 miljonus rubļu sūtījumu plus vēl pēc tam, pēc neilga laika, mēs saņēmām vēl vienu simtu miljonu sūtījumu no Krievijas skaidrā naudā, tad šī nauda faktiski summējas klāt un tātad šajā laika periodā, kopš maija sākuma, Latvijas Banka papildus ir izlaidusi apgrozībā 1 miljardu 927 miljonus skaidrās naudas rubļos – Latvijas rubļos.

Šis diezgan lielais skaidrās naudas pieauguma apjoms nav radījis Latvijas rubļa kursa krišanos. Un, vadoties pēc tiem datiem, kuri katru dienu nonāk Latvijas Bankas rīcībā, mums redzams, ka arvien vēl Latvijas rublis ir vērtīgāks par Krievijas rubli. Es jums minēšu tikai divus skaitļus. No maija sākuma līdz 1.jūnijam, analizējot katras dienas ieņēmumus banku kasēs un izdevumos no banku kasēm visā Latvijā Krievijas rubļos, mēs konstatējām, ka šī starpība līdz 1.jūnijam stabilizējās uz aptuveni 40 miljoniem rubļu dienā. Tātad 40 miljoni rubļu dienā ienāca banku kasēs skaidrā naudā Krievijas rubļos vairāk nekā izgāja. Un tātad šī starpība papildināja mūsu rezerves fondu Krievijas rubļos. No 8.jūnija ir acīm redzami, ka šī tendence izmainījusies, un tagad stabilizācijas līmenis jau ir tikai 20 miljoni Krievijas rubļu ienākuma pārsvars pār izdevumiem dienā. Bet es gribu uzsvērt, ka vēl arvien tas ir pārsvars. Vēl arvien Krievijas rubļi skaidrā naudā nāk iekšā banku kasēs.

Ar ko es to saistu? Ar to, ka līdz 1.jūnijam šī nauda ir nākusi vairāk. Es to saistu daļēji arī ar faktu, ka iedzīvotāji vēl tērēja savu pirms 7.maija Krievijas rubļos saņemto algu, jo algu izmaksu cikls ir mēnesis. Un vēl varbūt tērēja arī kādus uzkrājumus. Tas ir viens process, kāpēc tur starpība bija 40 miljoni.

Otrs process. Šajā laika periodā Latvijas rubļa ieviešana mums ļāva pakāpeniski liberalizēt skaidrās naudas izņemšanas procedūru no bankām. Tā kā mēs šo procedūru esam pakāpeniski liberalizējuši līdz pat pilnīgai atbrīvošanai, kopš 12.jūnija izdevumu postenis ir nedaudz pieaudzis. Tagad atlikums stabilizējas aptuveni divdesmit miljonu līmenī. Man patlaban gribētos redzēt vēl vismaz tuvākās nedēļas papildu datus, lai varētu droši teikt par šo stabilizācijas līmeni. Domājams, ka tad beidzot šis Krievijas rubļu pārsvara līmenis ieņēmumos pār izdevumiem norādīs, cik tad īsti skaidras naudas veidā Latvijas teritorijā ieplūst no NVS valstīm un no armijas. Tādējādi beidzot mums būs redzama importa vai eksporta bilance skaidrā naudā. Tātad pamatā tā ir privātā tirdzniecība. Tas būs arī viens no kritiskākajiem rādītājiem Latvijas Bankas kredītu emisijas novērtēšanā un analīzē.

Nedaudz apstāšos vēl pie tā, ko teicu par skaidrās naudas izņemšanas liberalizāciju. Skaidrs, ka visā pasaulē ir tā, ja reiz klientam kontā ir nauda, neatkarīgi no tā, vai viņš to saņēmis kā pārskaitījumu vai iemaksājis skaidrā naudā, viņam ir tiesības šo skaidro naudu izņemt. Un beidzot Latvijas banku sistēma savas reformas gaitā ir nonākusi tik tālu, ka tā ir noņēmusi visus ierobežojumus.
Tagad, ja kāda banka neizsniedz klientam skaidro naudu, tad vainīga ir pati banka vai attiecīgā Latvijas Bankas nodaļa. Jo var arī gadīties tāda situācija, ka banka visu vai gandrīz visu tajā noguldīto naudu ir izdevusi kredītos un nav atstājusi pietiekami lielu vai nu kases atlikumu, vai korespondenta kontu atlikumu Latvijas Bankā, no kura tad tā varētu nosegt negaidītus pieprasījumus pēc naudas izmaksām. Bet tādā gadījumā pretenzijas ir jāizvirza pašai konkrētajai bankai uz vietas. Un tādā gadījumā var iet pat tik tālu, ka jāsāk vērtēt, kuras bankas spēj tikt galā ar šo savu uzdevumu klientu priekšā un kuras nespēj, kā arī varbūt jāizlemj, no kādas konkrētās bankas konts ir jāpārceļ uz citu banku, kas ir sekmīgāka. Tātad šī bankas pašas likviditātes problēma tātad ir konkrētās bankas uzdevums.

Jāatzīmē arī, ka, pakāpeniski liberalizējot šo skaidrās naudas izņemšanu, es ar lielu prieku pasaku, ka pirmām kārtām mēs tomēr domājām par zemniekiem, neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Latvijas Banka bezmaz vai ir mūsu zemniecības “galvenais pretinieks”. Tātad pirmām kārtām mēs domājam par to, lai skaidro naudu no saviem aizdevumu kontiem varētu izņemt tieši zemnieki. Patlaban mums ir tādas iespējas ļaut jebkuram brīvi izņemt vēl plus, ja gadījumā kāds klients var pamatot, ka viņam patiešām šī nauda ir nepieciešama pirkumiem ārpus Latvijas teritorijas. Tādā gadījumā nav nekādu vajadzību vispirms izņemt Latvijas rubļos un tad iet uz apmaiņas kasi. Ar attiecīgās bankas pārvaldnieka svētību var arī tieši pieprasīt izmaksas Krievijas rubļos. Šobrīd Krievijas rubļu rezerves mums ir pietiekamas un pat par daudz. Bet es atkal gribētu vienkārši paskaidrot situāciju, ka tāda leiputrija, it sevišķi, ja mēs te uz naža asmens rīkosimies ar savu kredītemisiju, mums nebūs ilgi, un visa Krievijas rubļu rezerve būs nepieciešama Latvijas rubļa kursa stabilizēšanai.

Tālāk par otru komponentu mūsu starptautiskās tirdzniecības bilancē – par naudas pārskaitījumiem starp Latviju un NVS. Tātad arī šos naudas pārskaitījumus mēs šobrīd katru dienu kontrolējam un redzam, kāda ir šī attīstība… Turklāt attīstība ir ļoti interesanta. Vispār vidēji Latvija ir parādā NVS valstīm. Tātad es runāju, protams, tikai par pārskaitīto naudu. To ainu mazliet vēl kropļo nemaksas. Bet par pārskaitīto naudu mums visu laiku bija importa pārsniegums pār eksportu. Tātad mēs vairāk iepirkām, nekā pārdevām. Šī situācija strauji uzlabojas, bet, tā kā mūsu eksports tuvojas importam un tā kā mūsu parāds tiek dzēsts, tajā līknē redzamas visas krituma un kāpuma tendences. Tā ir grūti saskatīt, es tikai varu pateikt, ka laika posmā no 30.aprīļa līdz 25.maijam mūsu eksporta pārsvars pār importu bija par 47 miljoniem rubļu dienā. Laika posmā no 20.aprīļa līdz 12.jūnijam bija krietni straujš šīs līknes kāpinājums. Un šajā laika posmā mūsu eksporta pārsvars pār importu vidēji bija 12 miljoni rubļu dienā. Tātad var teikt, ka šī nauda nāca Latvijas teritorijā iekšā kā samaksa par eksportu. Un tagad no 9.jūnija līdz 16.jūnijam, līdz šodienai, no jauna ir vērojama zināma stabilitātes tendence. Tātad šobrīd atkal ir samazinājies temps – tikai līdz 22 miljoniem dienā. Bet arvien vēl mūsu eksports turpina “ķert rokā” importu.

Šobrīd Latvijas Bankas naudas emisijas politika, kā tā ir formulēta Naudas reformas komitejas lēmumā Nr.1, ir tāda, ka Latvijas rublis patlaban ir līdzvērtīgs Krievijas rublim 1:1. Tātad pašreizējā mūsu emisijas politika nozīmē turēties līdzi Krievijas rubļa inflācijai, tātad ne to apsteigt, ne arī atpalikt no tās. Emisijā Krieviju ne apsteigt, ne arī no tās atpalikt. Tā kā, protams, konkrēti skaitļi par naudas emisiju NVS teritorijā ir ļoti grūti pieejami, tie faktiski tiek turēti noslēpumā, tad šobrīd vienīgie indikatori, pēc kuriem mēs reāli varam redzēt situāciju, ir šīs analīzes par skaidrās naudas kustību pāri robežai un pārskaitījumu kustību pāri robežai. Acīmredzot Latvijas rublis pret Krievijas rubli būs līdzvērtīgs tad, ja eksports un imports būs sabalansēts reālajās cenās, brīvajās cenās vai bez lieliem pārsvariem vienā vai otrā virzienā.

Tātad pagaidām arī turpmāk, kamēr Krievijas rublis nav ar ļoti izteiktu tendenci uz paātrinātu inflāciju, Latvijas Banka mēģinās turēties tam līdzi. Tas mums dod zināmas priekšrocības, veicot starp­tautiskos norēķinus, un arī atvieglo tirdzniecību skaidrā naudā pāri robežai. Protams, ja mēs turpinām Latvijas Bankas sistēmā iesāktās reformas un esam gatavi no rubļa atdalīties gadījumā, ja politisko procesu ietekmē Krievijā (jūs zināt, ka tur uz centrālo banku tiek izdarīts tāds pats spiediens kā šeit) tā neiztur – salūzt un Krievijas rublis sāk savu strauju inflācijas procesu, tad mums tādam turēties līdzi būtu ļoti neapdomīgi un kaitīgi. Un tādā gadījumā Latvijas Banka būs gatava pārvērst Krievijas rubli par ārvalstu valūtu ar brīvu, peldošu kursu attiecībā pret Latvijas rubli. Pagaidām, protams, tas nedraud. Un es ceru, ka Krievija šajā ziņā izturēs.

Šajā sakarā, protams, zināmi sarežģījumi radīsies tieši norēķinos ar NVS, kur patlaban vēl tiek praktizēta ļoti nepareiza norēķinu kārtība, kad visi norēķini starp Latvijas komercbankām un starp Krievijas komercbankām atbilstoši iet caur Latvijas centrālo banku un Krievijas centrālo banku. Visā starptautiskajā praksē starp divām dažādām suverēnām valstīm, kurām ir sava naudas sistēma, norēķini notiek individuāli caur komercbanku savstarpējiem korespondentu sakariem. Aptuveni pirms mēneša Latvijas Banka uzrakstīja vēstuli visām komercbankām Latvijas teritorijā, lai tās ir gatavas šai pārvērtībai, lai sāk jau personiski un individuāli dibināt tiešās attiecības ar atbilstošajām Krievijas bankām. Un tajā brīdī, kad vai nu no Latvijas puses, vai no Krievijas puses tiks pārtraukti tiešie norēķini, tad lai šīs bankas būtu gatavas apkalpot savu klientu prasības pēc naudas pārskaitījumiem, ņemot vērā arī reālo tirgus kursu, kas tādā gadījumā būs starp šīm valūtām. Arī mūsu grāmatvedība strādā pie norēķinu sistēmas reorganizēšanas tajā gadījumā, ja mēs faktiski atdalīsimies no rubļa. Un šajā sakarā acīmredzot darbs tiks veikts kopā ar divām citām Baltijas valstīm, ņemot vērā Igaunijas pašreizējo gatavošanos uz ļoti stingru savas valūtas ieviešanu, gan arī sadarbībā ar pārējām rubļa zonas teritorijām.

Par naudas izlaišanu. Tas ir vissāpīgākais jautājums. Izmantojot to, ka klāt ir arī premjerministra kungs, es vispirms gribu jums, Godmaņa kungs, pateikt to, ko es sacīju deputātiem pašā sākumā, proti, es gan neatceros, ka es jums būtu teicis, ka es nebūt netaisos Augstākajai padomei sniegt šādu pārskatu par konkrēto izsniegto kredītu struktūru. Tā es neesmu teicis. Es nekādi nevaru saprast, no kā ir radusies tāda informācija. Un arī šeit, zālē, ir mūsu resursu pārvaldes speciālisti. Ja būs konkrēti jautājumi, tad būs visīstākā analīze. Bez tam, Godmaņa kungs, es jau arī deputātiem teicu; ja jūs šobrīd prasāt bankas pozīcijas maiņu attiecībā uz kredītu emisiju, turklāt tādos apjomos, kas izriet no jūsu vakardienas uzstāšanās Augstākajā padomē, tādā gadījumā sauksim to īstos vārdos, ka jūs prasāt, lai banka izdod nenopelnītu naudu, nodrukātu naudu – ne ar ko nesegtu naudu – lielos apmēros tautsaimniecības problēmu risināšanai. Un bankas pozīcijas šajā jautājumā patiešām ir stingras, ka tas varētu mums būt katastrofāli.

Tālāk par to, kādos apmēros mēs šobrīd varētu runāt par kredītu emisiju? Arī par šo tēmu mums ar premjerministru bijusi trīs stundu ilga ļoti detalizēta saruna. Tātad es izdalīšu vismaz trīs hipotētiskus gadījumus. Pirmais gadījums ir tāds, ka uzņēmumi iet uz savu apkalpojošo banku un pieprasa kredītu, iesniedzot gan plānu, kā šo kredītu izmantos, gan arī dodot nepieciešamās garantijas un citādi. Tātad tas ir pirmais variants. Un gadījumā, ja apkalpojošā banka saka: jā, šis klients mums ir zināms, viņš dod garantijas, viņš līdz šim ir savus parādus atmaksājis, bet vienīgā problēma ir resursu trūkums. Un minētajā pirmajā gadījumā tātad gan šādu klientu kreditēšanai, gan arī normālai komercbanku likviditātes nodrošināšanai un refinansēšanai Latvijas Banka šobrīd ir paredzējusi līdz pirmā pusgada beigām iekļauties aptuveni divu miljardu kredītekspansijas robežās, kas, godīgi sakot, pat nedaudz, bet par to es vēlāk pateikšu… Otrajā pusgadā runāsim jau par katru mēnesi individuāli, kā jau teicu, vadoties pēc to skaitļu analīzes, kāda būs mūsu rīcībā.

Tālāk. Un šeit problēmu nebūs un arī valdībai nav nekādu galvassāpju un nav jārūpējas, ka tie uzņēmumi šo resursu ietvaros kredītus dabūs. Turklāt vēl, tā kā ar 1.jūliju mēs esam paredzējuši beidzot novērst to slimīgo parādību, ka komercbankās (ar to domājot Latvijas Bankas komercnodaļas) ir ierobežotas procentu likmes, ir sagaidāms, ka arī piesaistīto resursu apjoms ātri pieaugs. Pretēji tam, ka tagad neviens nav ieinteresēts noguldīt naudu bankā tāpēc, ka viņš par to saņems samērā niecīgus procentus. Ja šis procents tuvināsies reālajam, tādā gadījumā acīmredzot klienti savus brīvos līdzekļus glabās depozītos bankās. Un šie līdzekļi varēs tikt izmantoti kā kreditēšanas resursi, kas nāks vēl papildus šiem diviem miljardiem. Šeit problēmai nevajadzētu būt.

Tālāk. Otra hipotētiskā situācija ir tāda, ka valdība vai daži ministri lūdz, lai bankas kreditētu atsevišķus valsts uzņēmumus noteiktu stratēģisku izejvielu iegādei. Tātad tas būtu kurināmais, degviela, pārtikas graudi un vēl citas stratēģiski nepieciešamas lietas. Bet diemžēl šīs naudas summas ir lielas, un attiecīgās apkalpojošās bankas slēdziens par konkrēto uzņēmumu kredītspēju un garantijām ir ļoti vājš. Tātad banka uz savu atbildību šādu kredītu izdot nevar, jo bankas uzdevums tomēr ir nevis izdot naudu kā dāvanu (kā varbūt bija kādreiz), finansēt tautsaimniecību, bet tas tomēr ir kredīts, un banka pati ir atbildīga, lai šī nauda bankai tiktu atmaksāta. Pretējā gadījumā zaudējumus cieš banka. Un tāda situācija nav pieļaujama. Un šajā jautājumā ir tas interešu konflikts, ka, no vienas puses, stratēģisku izejvielu iegādei nauda valdībai tā kā būtu jāpiešķir (vai arī to lūdz ministrijas), bet uzņēmumi nespēj garantēt atmaksu. Kā atrisināt? Acīmredzot šajā gadījumā tieši ar uzņēmumiem bankas nodaļas runāt nevarēs, jo uzņēmumi nevar garantēt. Izrādās, ka valdībai arī nav nekādu juridisku tiesību garantēt. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmums nevarēs atdot kredītu, cietīs tieši banka un visi no atbildības atbrīvosies. Neviens nebūs atbildīgs.

Tāpēc šo otro hipotētisko variantu mēs modificējām un šobrīd valdībai un Augstākajai padomei piedāvājam citu shēmu. Tātad šādiem stratēģiskajiem mērķiem (mēs esam arī ļoti rūpīgi apsprieduši) šajā pirmajā pusgadā kredītam varam atvēlēt vēl līdz diviem miljardiem rubļu. Bet tādā gadījumā lai šo kredītu ņem valsts un valsts ar pilnu atbildību arī izmanto. Tas būtībā nozīmē, ka no valsts līdzekļiem tiek dots kredīts valstij, tas ir kredīts valsts budžetam. Acīmredzot tas domāts šo stratēģisko izejvielu iegādei (pirmām kārtām tas ir mazuts, tad varbūt gāze, pārtikas graudi un tas viss, ko premjerministra kungs vakar uzskaitīja), bet ar noteiktām prioritātēm tas ir jāparedz budžeta izdevumos. Un to varbūt varētu arī izdarīt steidzami. Tādā gadījumā valsts budžets, protams, būs deficītā. Un var griezties bankā pēc valsts budžeta kreditēšanas šo divu miljardu ietvaros. Un centrālā banka nekavējoties kreditēs valsts budžeta deficītu šiem mērķiem, jo mēs saprotam, ka patlaban tā nauda patiešām ir vajadzīga. Mēs piedāvājam šādu atrisinājumu. Bet mēs nevaram šeit atkal, atvainojiet, premjerministra kungs, jums laikam ir ļoti daudz rūpju šajās dienās, es saprotu, bet ir arī neliels pārpratums par to, vai centrālajai bankai vajag šīs garantijas un cik daudz kredītu resursu centrālā banka varēs izsniegt arī tad, ja būs garantijas.

Runājot par valdības tiesībām pārdot valsts īpašumu. Pirmajā pusgadā mēs varam izsniegt tikai šo 2 miljardu ietvaros, ja kredītu pieprasīs budžets. Tādā gadījumā acīmredzot tā arī būt pietiekama garantija un šo kredītu budžets saņems.

Kas attiecas uz pārējo naudu 20 miljardu ietvaros, kā tas izriet no jūsu ziņojuma, tad piedāvājam ceturto variantu, kas ir vienīgais iespējamais šajos apstākļos. Proti, analoģija ar jebkuru ģimenes budžetu. Ja ģimenē trūkst naudas un šo naudu vai nu neviens vairāk neaizdod, vai arī neapmierina procenti, tādā gadījumā ģimenei ir jāskatās, ko no sev nevajadzīgā vai mazāk vajadzīgā īpašuma pārdot, lai tādējādi iegūtu naudu stratēģiskām vajadzībām, izņemot to no apgrozības un tātad neradot papildu inflatoriskas sekas.

Tāpēc arī šinī gadījumā Latvijas Bankas rekomendācija ir – steidzami noņemt jebkurus ierobežojumus, kas patlaban traucē mūsu dominējošo valsts īpašumu vai kādas izejvielas, vai ēkas, vai ražotnes pārdot, un dot šīs pilnvaras valdībai, jeb kā citādi, lai tādējādi iegūtos līdzekļus varētu izmantot to 20 miljardu programmas ietvaros. Citas izejas nav. Par to faktiski vajadzēja domāt jau sen, un par to acīmredzot nav domāts. Visu laiku gaidīja, ka banka tikai drukās. Un varbūt te varētu pievienot arī tādas lietas kā valsts izlaistās obligācijas, Finansu ministrijas loterijas un citus paņēmienus. Bet dominējoša šodien varētu būt valsts īpašuma pārdošana. Un tādā veidā tās problēmas varētu risināt. Turklāt mums vēl būtu tāds papildu pozitīvs faktors, ka beidzot sāktu kustēties un iet uz priekšu ļoti ieilgusī un iestrēgusī privatizācijas problēma. Citas izejas es neredzu. Un šajā ziņā es pilnībā atbalstu premjerministra lūgumu pēc pilnvaru došanas valsts īpašumu daļas vai konkrētu objektu pārdošanai pēc saraksta.

Visbeidzot es varu tikai pateikt, ka šī pirmā pusgada kredīti, ko atvēlam (limits 4 miljardi), ir ļoti drosmīgs solis no Latvijas Bankas puses. Pēc šo kredītu piešķiršanas mēs ar lielām bažām pētīsim naudas apgrozības rezultātus. Bet es arī varu pateikt, ka vairāk iet pat pāri rekomendācijām, kas mums tika iesniegtas, bet es domāju, ka vēl ir robežas, kas mums tiks piedotas. Un arī šie kredīti ir tikai, balsoties uz to faktu, ka mēs patlaban turamies līdzi rublim, ka mums būtu uzdevums stabilizēt Latvijas rubli. Tātad, ja nebūtu šīs nostādnes sekot Krievijas rublim, tādā gadījumā mūsu kredīta ierobežojumi būtu pat vēl stingrāki, tāpēc ka naudu papildus var izlaist apgrozībā, tikai pieaugot ražošanai. Ražošana, kā zināt, mums vienīgi samazinās.

Par kredītpolitiku. Es ļoti īsi vēlētos noformulēt ģenerālo stratēģiju, protams, ar zināmiem izņēmumiem, attiecībā uz dažām nozarēm. Proti, ģenerālā līnija, kā tas arī ir tirgus ekonomikas zemēs un kā tas izriet no fondu rekomendācijām attiecībā uz mūsu reformu, tomēr ir tāda, ka kredīti ir jādod tiem, kas ir kredītspējīgi, tiem, kas spēj kredītus saņemt, apgrozīt un uz šā kredīta apgrozījuma rēķina nopelnīt, atdodot kredītu ar visiem procentiem. Ja šāds uzņēmums ir, tad kredīts tam tiek dots.

Kredītu došanas apjomu valstī kopumā regulē kreditēšanas procenti. Tātad tā procenta likme, ko centrālā banka nosaka komercbanku refinansēšanai. Tā tas ir pasaulē, un uz to mums vajadzētu iet. Tātad šeit patlaban ir ļoti piesardzīga attieksme pret kaut kādu īpašu privilēģiju vai dotācijas subsīdiju, vai atvieglotu noteikumu piešķiršanu jebkurai atsevišķai nozarei. Kādu postu rada atviegloti kredītprocenti, tas arī laikam jums nav jāstāsta. To ir apjautusi gan Krievija, gan arī Latvija. Mēs redzam, ka ir daudz izdevīgāk paņemt bankā kredītu, iegādāties preces, tās turēt noliktavā līdz inflācijas radītā naudas krišanās tālu pārsniedz šos bankas prasītos kredītprocentus, pēc tam preci pārdot un būtībā parazitēt tikai uz apgrozību, absolūti neko neražojot. Tā ir ļoti bīstama tendence.

Vēl ir viena tendence. Jūs varbūt visi esat dzirdējuši pārmetumus par to, ka ir pieaudzis cenu līmenis, ir pieaugusi inflācija. Tātad, ja cenas ir lielākas, ir nepieciešams lielāks apgrozāmo līdzekļu daudzums. Tajā pašā laikā “nekrietnās” bankas vainas dēļ apgrozāmo līdzekļu daudzums neaug līdzi. Tad es jums pateikšu kaut ko citu: šobrīd proporcija starp bankas kredītu apgrozāmajos līdzekļos un uzņēmuma paša līdzekļiem ļoti pasliktinās. Vēl gada sākumā šī proporcija ir bijusi tuvu pie 40 procentiem uzņēmuma paša līdzekļu apgrozāmo līdzekļu sastāvā, tad tagad to vidēji ir tikai aptuveni 10 procenti. Un tā ir ļoti nenormāla situācija. Tad ir jautājums: kāpēc uzņēmumi (lai gan visu laiku inflācijas dēļ tiem bija atvieglotas peļņas iespējas, proti, pašizmaksa, rēķināta rubļos, bija krietni maza, jo tā attiecās uz cenu līmeni, tad pārdošanas cena tagad ir daudz lielāka) šo naudu izšķieda, vieglprātīgi notērēja kaut kur un nezin kur? Kāpēc šī nauda un šī peļņa nav gājusi uz pašu apgrozāmo līdzekļu palielināšanu? Atkal notiek rīdīšana pret banku, ka šajā lietā it kā ir vainīga banka, lai gan vainīgi ir paši uzņēmumi vai tā sistēma, kas to stimulē. Turklāt prasa brīnumu uz naudas drukāšanas mašīnas rēķina.

Es domāju, tas ir viss, ko es gribēju pateikt papildus tai rakstveida atskaitei, kas jums ir iesniegta. Es laikam jau minūti esmu pārtērējis savu uzstāšanās laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā pirmais jautāt ir pierakstījies deputāts Godmanis. Uzstāties? Es atvainojos, tādā gadījumā jautā deputāts Plotnieks un gatavojas deputāts Biezais. 30 minūtes mums ir atvēlētas jautājumiem.

A.Plotnieks: Godājamajam Repšes kungam ir divi jautājumi. Pirmais – jūs saistāt emisiju Latvijā ar Krievijas rubļa emisiju. Es vairākkārt dzirdēju par šo naudas drukājamo mašīnu, un tas viss tā varētu būt, bet viens faktors: ja valdība šobrīd konsekventi īstenos to kursu, kuru tā apsolīja lauksaimniekiem, proti, ka, no vienas puses, tiek celtas lauksaimniecības produktu cenas, lai tā vai citādi stimulētu ražošanu, no otras puses, tas neizbēgami izraisa algu paaugstinājumu. Tātad faktiski tā ir objektīva inflācijas politika, varbūt pašreizējā situācijā piespiedu politika. No otras puses – mūsu cerības, ka rūpnieki ir sasnieguši jau griestus un vairāk necels cenas, arī ir ļoti apšaubāmas.

Lai kā tas arī būtu, faktiski mūsu politika šobrīd ir objektīvi vērsta uz inflāciju, bet tā ir vairāk vai mazāk objektīvi nosacīta. Ja patlaban banka, nostājoties apvainota bērna pozā, saka, bet es tomēr naudu jums nedodu, tad tādā gadījumā tā gan ir katastrofa. Kā jūs uzskatāt, Repšes kungs: vai jūs tomēr savu naudas drukājamo mašīnu saistāt tikai ar Krievijas inflāciju vai ar Latvijas inflāciju arī?

E.Repše: Par apvainoto pozu. Šajā lietā, godātie deputāti, man tomēr vēl arvien jāturpina vispārējie skaidrojumi par centrālās bankas lomu un to lomu, kāda tai ir visā civilizētajā pasaulē. Centrālā banka jau tādēļ ir neatkarīga no valdības, lai centrālās bankas naudas emisijas politika būtu tikai diktēta no naudas sistēmas stabilitātes interesēm un valdība ar savu politiku var dzīvot budžeta ietvaros, nopelnītās naudas ietvaros. Valdība var īstenot jebkādu politiku, bet tas paliek esošās naudas sistēmas ietvaros. Tātad naudas emisijas ierobežojums nosaka objektīvu cenu ierobežojumu valstī. Brīvās cenas neviens, pat valdība ar savu rīkojumu nevar pacelt augstāk virs cilvēku pirktspējas sliekšņa. Pretējā gadījumā attiecīgās preces vienkārši nepirks. Tādējādi šeit ir pilnīgi tieši savstarpēja sakarība. Jo vairāk centrālā banka drukās naudu, jo augstākas būs šīs cenas, jo augstāka būs nepieciešama minimālā alga, jo augstākas būs vajadzīgas pensijas. Tūlīt pat, protams, radīsies problēmas budžetā, proti, kur šo naudu iegūt? Un sāksies vai, pareizāk sakot – turpināsies inflācijas spirāle ar ļoti postošām sekām.

Ja patlaban jautā, vai mēs skatīsimies tikai uz Krievijas rubļa inflāciju vai arī uz Latvijas interesēm, es teikšu: lai Dievs dod, ja mums izdotos turēties līdzi Krievijas rubļa samērā lēnajai inflācijai, kāda tā ir patlaban. Ņemiet vērā: ja pat mēs gribētu stabilizēt šeit Latvijas rubli, mēs tik daudz nevarētu drukāt. Bet, ja mēs šeit sāksim vairāk darbināt savu naudas izlaišanas mašīnu, tādā gadījumā bez hiperinflatoriskām sekām, par kuru postošo dabu ir pārliecinājušās visas pasaules valstis, kas reiz to ir izbaudījušas, un tādēļ pēc tam tās ir iedibinājušas neatkarīgu, spiedienam nepakļautu centrālo banku, pret mums nekavējoties būs arī pretreakcija no Krievijas puses, kas izpaudīsies tūlītējā norēķinu pārtraukšanā. Un mūsu līdzšinējās ekonomikas integrācijas līmenī ar NVS valstīm tas draud vēl ar papildu postošām sekām, par ko, es domāju, jūs tūlīt varēsiet pārliecināties pēc kaimiņu valstu pieredzes. Tā ir mana atbilde uz jūsu pirmo jautājumu.

Katastrofa Latvijai būtu tādā gadījumā, ja mēs patlaban sāktu sekot ar naudas emisijas politiku valdības inflatoriskajai politikai.

A.Plotnieks: Paldies. Un otrs jautājums. Jūs runājāt par kredīta politiku, par kredīta garantijām. Un šajā sakarībā bankas rakstveida atskaitē ir virkne dažādu kāzusu. Godīgi sakot, daži man izraisa, mīksti izsakoties, izbrīnu. 4.lappusē, runājot par ilgtermiņa kredītiem, jūs varat lasīt: “Zemnieku saimniecību īpašnieki ilgtermiņa kredītos saņēmuši 236 miljoni rubļu.” Tālāk seko īstermiņa kredītos. Un šeit ir viens tāds interesants kāzuss, ka 140 miljoni rubļu ir parādā sadzīves pakalpojumu uzņēmums “Noma”. Nākamajā rindkopā mēs varam atrast, ka šī “Noma” ir saistīta ar Kanādas firmu “Vit”. Šos 140 miljonus “Noma” neatmaksā. Tātad šie 140 miljoni faktiski jau šodien praksē arī pārvērtušies par ilgtermiņa kredītu. Saimnieciskā tiesa tagad glābs banku. Kāda ir konkrētā fabula un kādas bija garantijas, ka mēs ieguldījām šajā kopuzņēmumā (es nezinu, ko tur ir ieguldījusi Kanādas firma) 140 miljonus rubļu?

E.Repše: Redziet, pirmām kārtām tas kredīts nekādā ziņā nav saistībā ar Latvijas Bankas darbību kopš 3.septembra. Tas ir izsniegts vēl, tā teikt, turpinot iepriekšējā laika tradīcijas. Par šo kredītu ir ierosinātas visas nepieciešamās izmeklēšanas lietas. Kanādas partneris tiek meklēts ar “Interpola” palīdzību. Un Prokuratūrai nav konkrētas pretenzijas (runa ir par “Rīdzenes” nodaļas pārvaldnieku), kas liktu izdarīt secinājumu kaut vai par neatbilstību amatam. Bet, protams, šī summa ir lielākais banku zaudējums. Kā te arī ir redzams, pārējie zaudējumi ir samērā nelieli, un, salīdzinot ar vispārējo apgrozījumu, jāsaka, ka pagaidām mēs vēl turamies ļoti mazu zaudējumu ietvaros. Neapmaksāto kredītu daudzums, bankrotējot lieliem valsts uzņēmumiem, ticiet man, būs daudz lielāks. Dabīgi, ka zaudējumi vienmēr ir, ja šeit varētu runāt par konkrētu personu atbildību. Šobrīd no kompetentiem orgāniem konkrētu apvainojumu nebija.

A.Plotnieks: Es tad atļautos uzdot vēl apakšjautājumu.

Priekšsēdētājs: Tikai vienu mirklīti, godājamais Plotnieka kungs! Mums ir ierobežots laiks, mums uzreiz ir jāvienojas.

A.Plotnieks: Tikai noprecizēt…

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, Plotnieka kungs. Mēs tūlīt vienosimies, un pēc tam jūs precizēsiet. Tātad – cik jautājumus mēs atļausim katram uzdot? Skaļāk skan, ka uzdot vienu jautājumu. Un tie, kas rāda ar pirkstiem – divi –, diemžēl tas neiznāk. Tātad uzdod vienu jautājumu un, ja ir precizējošs jautājums, – tad vēl otru. Tā kā mēs nebijām izlēmuši, pirms Plotnieka kungs to saka, lūdzu, precizējiet, un pārējie to ievērojiet.

A.Plotnieks: Šajā gadījumā es gribētu, lai Repšes kungs precizētu, kas šajā un vēl citos gadījumos (man saka priekšā – 500 miljoni Brjanskas lietā un tā tālāk) ir darīts, lai noskaidrotu konkrētās personas un vienreiz šajā zālē pateikt, ka šajā gadījumā vainīga ir konkrēta persona un tā atbildēs par to tādā vai citā mērā. Taču visu laiku mums ir kaut kas vispār, bet neviens personāli neatbild.

E.Repše: Nē, šajā lietā konkrētu izmeklēšanu ir izdarījusi Prokuratūra, Kriminālpolicija – tātad kompetentas valsts varas institūcijas. Un acīmredzot visa šī lieta ir pieejama. Es vienkārši neiedomājos, ka jūs patlaban interesēsities par konkrēto jautājumu. Rezultāts tāds, ka tas, kas ir saņēmis šo kredītu, ir aizmucis un tiek meklēts ar “Interpola” palīdzību. Patlaban tā nauda tiešām ir ierakstīta zaudējumos. Tātad šajā lietā ir iejauktas personas no Latvijas Bankas “Rīdzenes” nodaļas bijušās sociālās bankas. Konkrēti klāt tur ir stāvējuši Pušmucānes kundze un Čerkovska kungs, bet par kaut kādu vainas līmeni es gribētu izteikties tikai konkrēti.

A.Plotnieks: Tātad par atbildību šodien jūs mums nekā nevarat pateikt?

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, es atvainojos, es dodu vārdu Biezā kungam. Turpināsim darbu. Lūdzu, Biezā kungs! Gatavojas deputāts Ziediņš.

J.Biezais: Es tiešām atvainojos, tā kā nerunāšu debatēs, tad tāds ietonēts jautājums. Manuprāt, Latvijas teritorijā esošo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko struktūru nevar paturēt un atražot. Ir acīm redzams, ka tā dzīvo pāri saviem līdzekļiem, ir ekonomiski negatīva... Tomēr vēlēšanās saņemt papildu līdzekļus ir. Un, ja es sapratu no līdzšinējā uzskaitījuma, tie varētu būt šādi (izslēdzot, protams, es arī piekrītu, nepamatotu nesegtas naudas emisiju): komercaizdevumi, ieķīlājot īpašumu, varbūt pārdodot īpašumu ārvalstniekiem. Vēl nebija minēta parādu piedzīšana no tiem, kas mums parādā. Un beidzot – dabūt tīru kredītu no bankām, kuras ir patstāvīgas, indiferentas un nodrošinātas, tas ir, no ārzemēm. Tas viss attiecas uz Latvijas pagaidu naudaszīmi. Taču lats, cik es saprotu, būs tāds patstāvīgs, indiferents un nodrošināts. Tātad gadījumā, ja būtu lats iespējams, tad jūsu politika būtu cita? Tātad jūs varat aizdot gan Latvijas valdībai, gan arī, teiksim, Zviedrijas vai Igaunijas valdībai, ja būtu tāda prasība?

E.Repše: Biezā kungs! Pēdējā tēze būtu tieši otrādi, jo, ja mums šodien būtu lats, tādā gadījumā šajos apstākļos mēs vispār neko nevarētu valdībai aizdot, tāpēc ka latu esam paredzējuši kā stabilu un konvertējamu valūtu. Un apstākļos, kad ekonomika arvien tikai turpina ciest ražošanas apjoma sašaurināšanos, papildus izlaist naudu vienkārši nedrīkst. Un šajā sakarā man ļoti interesē, kāda būs kaimiņvalstu kolēģu pieredze. Tas ir par latu.

Runājot par izdevumiem un aizņēmumiem, šobrīd es redzu ārkārtīgi bīstamu tendenci vieglu roku paģērēt šo naudu no bankas. Labi, par Latvijas rubļiem, tā teikt, mēs paši, tauta, iznesīs uz saviem pleciem, ja banka padosies. Es teikšu tā:. Bet, ja gadījumā mēs izmantosim iespēju aizņemties no ārzemēm, tā varbūt būs tāda pati katastrofa, kā šobrīd ir Padomju Savienībā, kad, lai nomaksātu tikai procentus, ir jātaisa jauni parādi. Es gribētu ļoti brīdināt aizņemties ārzemēs. Tas būs parāds konvertējamā valūtā, un šo parādu maksās visas mūsu nākamās paaudzes. Tajā pašā laikā absolūti netiek domāts par reālajām iespējām naudu iegūt uz vietas. Te jau minēja. Un, par laimi, beidzot ūdens ir sācis kustēties, proti, tiek pārdots tas, kas mums pieder varbūt ārzemēs, varbūt uz vietas, kā arī aizņemoties kredītus tirgū no komercbankām, nevis no centrālās bankas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs, uzdodiet jautājumu! Gatavojas deputāts Endele.

Z.Ziediņš: Cienījamo prezident! Es kā uzņēmējs un deputāts pilnīgi atbalstu jūsu dzelžaino nostāju nedrukāt šo Latvijas rubli pēc valdības pirmā pieprasījuma. Un tomēr man ir jums viens konkrēts jautājums. Jūs plānojat emisijas ceļā ielaist Latvijas apritē divus plus divus miljardus rubļu. Šī nauda ieiet caur banku komercstruktūrām, tajā skaitā arī kreditējot valdību kā tādu. Sakiet, lūdzu, kāds būs jūsu bankas šis kredīta procents? Jo, ja jūs kreditējat aptuveni 70 procentu vai 80 procentu lielu īstermiņa kredītu, jūs emisijas ceļā ielaižat 4 miljonus rubļu apritē un kā banka nopelnāt aptuveni 3 miljardus rubļu. Vai nebūtu pareizi mums ar Augstākās padomes lēmumu noteikt, ka šis kredīta procents, pieņemsim, Godmanim būtu tikai 5 procenti un savukārt Godmanis varētu noteikt, ko kreditēt par 70 procentiem vai 80 procentiem, tādējādi iegūstot peļņu valdībai, kuru, kā jūs pats izteicāties, varētu izmantot budžeta deficīta segšanai? Pretējā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc emisijas ceļā banka nopelna gandrīz trešo daļu, ja pat ne vairāk, es atvainojos, nevis trešo daļu, bet divas trešās daļas no visas emitētās naudas?

E.Repše: Jā, Ziediņa kungs, jūsu jautājums ir ļoti pamatīgs. Taču uz to būs vēl pamatīgāka atbilde, proti, ka centrālā banka var nopelnīt naudu pat vēl vieglāk, nekā jūs sakāt. Centrālajai bankai ir tiesības vienkārši to naudu nodrukāt un iebāzt savā kabatā. Tātad mums nevajag šos lielos procentus, lai apmierinātu savas ambīcijas. Šis lielais procents ir ar regulējošu nozīmi.

Par valsts budžetu. Redziet, likumā par Latvijas Banku ir pateikts, kādā veidā sadalās bankas peļņa: kas aiziet statūtu fondā, kas aiziet minimāli rezerves fondā, kas aiziet kārtējos izdevumos. Pārpalikums iet valsts ieņēmumos. Tas beigās nonāks tur, kur jūs sakāt, – valsts budžetā. Jo Latvijas Banka savai attīstībai iztērēs niecīgu naudu, salīdzinot ar to apjomu, ko tā ieliks savā statūtu fondā un rezerves fondā. Tas gan būs vairāk, bet tas radīs papildu kreditēšanas resursus, kurus varēs izmantot, lai garantētu banku sistēmas stabilitāti. Tāpēc ir šāda atbilde: centrālā banka ar to atšķiras no jebkuras komercbankas, ka tā savā rīcībā nevadās pēc komercinteresēm. Šo banku peļņa faktiski neinteresē. Un savukārt arī likumā, kurš ir taisīts, vadoties pēc pasaules prakses, nekur tāda precedenta, ka ar parlamenta lēmumu regulētu kredītprocentu šādā veidā un tad pārvērstu valdību jau par banku, nav.

Z.Ziediņš: Man ir precizējošs jautājums. Jūs teicāt, ka centrālā banka nav ieinteresēta peļņā, savukārt valdība, es saprotu, šajā peļņā ir ieinteresēta, jo tai ir, kur šo naudu izmantot. Tāpēc vēlreiz precizēju jautājumu: vai ir lietderīgi pašreiz tādus milzu līdzekļus no emisijas ceļā iegūtās naudas peļņas veidā saņemt centrālajai bankai, kura nav ieinteresēta šo naudu izmantot, un tādējādi bankai ieejot ražošanas struktūrās, kas principā ir valdības uzdevums, nevis uzreiz ar šo zemo kredītprocentu nodot valdībai tiesības īstenot tirgus reālo kredītprocentu, kreditēt valdību un atstāt šīs saimnieciskās funkcijas valdībai, kurai tās arī būtu jānes.

E.Repše: Pēc būtības, Ziediņa kungs, es jums piekrītu, bet pēc realizācijas tātad man ir uztraukums par šādām lietām. Pirmām kārtām nekur likumā valdība nav paredzēta kā kredītinstitūcija, un, ja valdība dibina banku, tad tā ir viena no komercbankām, kurai pret citām komercbankām ir jābūt ar vienlīdzīgām tiesībām, bet ne ar privilēģijām, ne ar zaudējumiem. Otrām kārtām man ir aizdomas, ka tādā gadījumā valdībai varētu būt tendence šo kredītu, kas, kā jūs sakāt, tai tiktu piešķirts par nelieliem procentiem, arī vieglprātīgi izmantot, jo augsti kredīta procenti un nepieciešamība tos atdot ir tas, kas šo procesu regulē.

Visbeidzot. Mums ir likumi, kurus tā vienkārši ar Augstākās padomes lēmumu arī nevaram grozīt. Un tas, ko jūs sakāt, es tomēr vēlreiz uzsvēršu, – likumā jau ir noteikts. Likumā par Latvijas Banku nodaļā – Latvijas Banka (no 18. līdz 20.pantam ) Latvijas Bankas pamatkapitāls ir noteikts 25 miljoni rubļu, ko veido, pieskaitot vismaz 25 procentus no bankas ikgadējās peļņas. Rezerves kapitālu veido, iespējamam zaudējumam ik gadus pieskaitot vismaz 10 procentus, bet, kā atzīst Starptautiskā valūtas fonda eksperti, šis ir pārāk mazs. Un centrālajai bankai ir jābūt labi kapitalizētai iespējamo zaudējumu segšanai, jo viens no centrālās bankas uzdevumiem ir novērst arī komercbanku iespējamo bankrotu. Un trešais – 20.panta beigās ir noteikts rīcības kapitāls, kuru izmanto bankas kārtējām vajadzībām. Un beigās ir teikums, ka pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos.

Z.Ziediņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele! Gatavojas deputāts Freimanis.

J.Endele: Godājamais prezident! Atbalstot jūsu cīņu par neatkarību, man ir viens praktiskas dabas jautājums. Jūs savā runā izteicāt it kā vienu solījumu, kas attiecas uz ļoti daudziem cilvēkiem, kam ir ļoti nelieli, ierobežoti ietaupījumi, kurus, neuzticoties bankai, cilvēki tur pie sevis, tas ir, par šo noguldījumu procentu palielināšanu. Vai jūs šodien varat nosaukt, kāds šis procents varētu būt un kad tas varētu stāties spēkā?

E.Repše: Tātad šobrīd Latvijas centrālās bankas refinansēšanas procents ir 50 procenti. Salīdzināšanai – Krievijā tas ir 80 procenti. Tā kā sakarā ar Valūtas fonda stingrām rekomendācijām mums ir jāharmonizē savas procentu likmes, arī mēs acīmredzot drīzumā šeit būsim spiesti pāriet uz 80 procentu likmi. Tātad bankām būs divas izvēles iespējas: vai nu piesaistīt naudu no ieguldītāja, vai pirkt no centrālās bankas. Centrālajā bankā tas maksās 80 procentus gadā. Tātad ieguldītāji var sagaidīt līdzīgu procentu likmi, kas, protams, būs brīva, bet svārstīties aptuveni ap šo procentu, un principā tātad tuvosies inflācijai. Tātad cilvēki par naudas glabāšanu bankā saņems reālus procentus. Zināmas grūtības gan būs ar krājbanku par tiem līdzekļiem, kas ir iesaldēti vai nolaupīti Maskavā, bet šo problēmu nepieciešams risināt privatizācijas gaitā un kontekstā.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani! Gatavojas deputāts Bojārs.

J.Freimanis: Repšes kungs! Es arī gribu jums apliecināt savu atbalstu jūsu stingrajai politikai attiecībā uz valdības un parlamenta spiedienu par liekiem kredītresursiem. Turpiniet tādā garā! Jautājums tāds: sakiet, vai savā kredītpolitikā jūs kaut kādā veidā tomēr nevarat izmantot tos iesaldētos valūtas resursus (vadoties pēc šīs atskaites, es saskaitīju, ka 23 miljoni ir iesaldēti Krievijas bankas struktūrās), kaut kā tos realizējot vienpusēji bezstrīdus kārtībā? Tāpēc, ka par šiem 23 miljoniem mums vēl būs ilga un liela runāšana. Varbūt nav vērts? Varbūt to var izdarīt pavisam vienkārši?

E.Repše: Redziet, klienti varētu tos resursus mēģināt reāli atsaldēt, izmantojot dažādu, tajā skaitā arī ne sevišķi, es teikšu, godīgu firmu pakalpojumus, kas par zināmu diskontu uzpērk šīs parādu saistības. Bet, lai no centrālās bankas viedokļa šeit kaut ko ieliktu apgrozībā (un tā ir atbilde jums, Freimaņa kungs), taču bez inflatoriskām sekām, ir nepieciešams šo naudu ekvivalentā daudzumā izņemt no apgrozības vai nu nopelnot, vai kaut ko pārdodot. Un, lai valūtu pārdotu šeit iekšējā tirgū vai ārzemēs, piemēram, Krievijā, par rubļiem un tos rubļus ieliktu šeit kā kredītresursus, ir nepieciešama reāla valūta, kuru var pārdot. Tāpēc tādā veidā bankai šobrīd jau nav vajadzīgs attaisnojums kredītemisijai. Mēs varētu arī emitēt, nepiesaistot tos iesaldētos valūtas līdzekļus, bet ierobežojumi ir tie, kurus es jau izklāstīju, proti, mēs vienkārši nedrīkstam to darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Repšes kungs! Vai jūs nepieļaujat tādu variantu, ka Krievija, lai ievestu cieto valūtu, vispār nomainīs savu valūtu? Tātad būs jauns gājiens, līdzīgs Pavlova afērai, bet šoreiz visā valūtas, kā saka, frontē. Un ko tad mēs darīsim, kāda būs mūsu situācija? Tas pirmais.

Otrais jautājums; kā jūs izturaties pret mūsu lielāko valūtas pelnītāju – kuģu pārdošanu? Pagaidām kuģi ir lielākie valūtas pelnītāji Latvijai.

E.Repše: Uzreiz atbildu par kuģu pārdošanu – es pret to izturos klaji negatīvi. Tas nozīmē savu pamatlīdzekļu un reāli pelnošu līdzekļu pārdošanu un šīs naudas noēšanu. Tātad tas būtu vismuļķīgākais, ko varētu darīt. Pašreiz būtu jāiet tieši pretējs ceļš – arī rubļa kredīti jāliek uz pamatlīdzekļu radīšanu, kas gan mūsu resursu pārvaldei ir visi kredītu pieprasījumi. Jāsaka, ka šādu kredītpieprasījumu īpatsvars ir nepatīkami zems. Tātad tā ir atbilde uz otro jautājumu.

Atbilde uz pirmo jautājumu – par Krievijas naudas maiņu. Vispār tādas baumas ir dzirdētas. Tiesa gan, novērtējot reālo situāciju, tas vienkārši tehniski ir neiespējami, jo Krievijai patlaban ir tik milzīgi apjomi un jāapmaina tik lieli naudas daudzumi, ka tā būtu vienkārši ļoti, ļoti sarežģīta procedūra, salīdzinot pat ar Pavlova reformu, kas notika ar milzīgiem satricinājumiem. Bez tam es tā īsti arī neredzu motivāciju, ja Krievijas rubļa masa tomēr dominē šajā teritorijā.

Taču šajā jautājumā mans vērtējums ir tāds, ka varbūtība ir zema, bet pilnīgi droši mēs nevaram būt, un tāpēc tomēr esam gatavi. Jau tas, ka pie mums visas naudas tiek izmaksātas tieši Latvijas rubļos, ir pirmais mūsu gatavības elements. Un to, ka šādas katastrofas rezultātā Krievijas rubli mēs varam nekavējoties padarīt par valūtu brīvi peldošā kursā pret Latvijas rubli, mēs varam veikt katru brīdi. Banka arī gatavo nepieciešamos priekšdarbus. Mēs gan to nedarīsim, lai šeit nesaceltos panika uzņēmējos vai citos cilvēkos. Mēs to nedarīsim. Mēs vispār to nedarīsim, iepriekš nebrīdinot. Būs iepriekšēja brīdināšana. Otrām kārtām mēs to nedarīsim, proti, neradīsim šādus satricinājumus, ja uz to nespiedīs ārēji katastrofāli apstākļi. Taču aizsargāties mēs esam spējīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Repšes kungs, par atbildēm uz jautājumiem. Uzsāksim debates. Kā pirmais debatēs ir pieteicies premjers Godmaņa kungs. Lūdzu, jums desmit minūtes. Gatavojas deputāts Bojārs.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, man ir neliels lūgums – dot man 15 minūtes.

Priekšsēdētājs: Pagaidām debatēs ir pierakstījušies tikai divi deputāti, tā ka mēs varētu šo ierosinājumu arī neapspriest.

I.Godmanis: Paldies. Es gribu teikt, ka faktiski no mūsu administrācijas darba sākuma mums bija labi kontakti ar Latvijas Banku. Arī veicot cenu reformu. Visi šie soļi cenu reformā – atbrīvojot cenas, tās paaugstinot, tāpat arī visu laiku skatoties, kāds ir skaidrās naudas atlikums algu izmaksām, mēs galvenokārt strādājām kopā ar tā laika bankas viceprezidentu Bergu-Bergmani. Beidzamajā laikā Naudas reformas komitejā strādājām arī ar Repšes kungu. Mums ir daudz kopējas lietas, bet ir arī atšķirīgas pieejas. Laika trūkuma dēļ es tās gribu jums šeit raksturot shematiski.

Pirmkārt, man šķiet, ka liela daļa no tiem deputātiem, kas dzirdēja aizvakar mūsu lielo strīdu par to, vai atļaut valdībai pārdot zināmu skaitu uzņēmumu, objektu par brīvi konvertējamu valūtu izsolē ārvalstu ieguldītājiem vai arī izsoles vietā konkursa kārtībā, vai neatļaut, tie deputāti, kas ar putām uz lūpām aizstāvēja uzskatu, ka valdībai nedrīkst to atļaut, kamēr nav pieņemts sertifikātu likums un tā tālāk, noklausoties Repšes kunga runu, es domāju, pilnīgi saprata, kādā stāvoklī atrodas valdība. Proti, valdība atrodas samērā interesantā stāvoklī.

No vienas puses, es saprotu, ka mums šeit ir jānodrošina tāda dzīve, lai mēs nenosaltu un lai nenomirtu badā. No otras puses, ir neiespējami peldēt ar praktiski sasietām rokām. Tas ir tāds filozofisks iestarpinājums. Un tagad konkrēti par lietu.

Plotnieka kunga jautājums bija ļoti būtisks: galu galā Repšes kungs runā, bet nesaka visu līdz galam. Repšes kungs nepārstāv klasisko centrālo banku divu iemeslu dēļ. Par klasisku centrālo banku tā kļūs tikai no 1.janvāra, kad saskaņā ar lēmumu viņam ir jāatbrīvojas no banku nodaļām. Tās nav neatkarīgas, un tās nav komercbankas. Tas ir viens.

Otrs – Repšes kungs nepārstāv centrālo banku klasiskā izpratnē tāpēc, ka viņš darbojas ar divām naudām. Un abas naudas Latvijā ir tā saucamās, kā angļi saka, legal tender. Tas nozīmē: ja ir runa par kredītresursu emisiju, tad nevar viennozīmīgi teikt, ka šī kredītresursu emisija ir saistīta tikai ar Latvijas rubli. Šī kredītresursu emisija ir jaukta, tāpat kā jaukti ir rēķini – Latvijas rubļa rēķini un Krievijas rubļa rēķini nav nodalīti, tie ir jaukti. Tāpēc, kad mēs runājam par emisijas iespējām (un tagad es došu pārējo faktoru), mums ir jāņem vērā tas, kas notiek kaimiņos. Un ir pietiekami oficiālas ziņas, ka kaimiņos šogad, jau gandrīz pirmajā pusgadā, tas ir, līdz gada beigām, plāno emisiju. Turklāt Krievijā jau ir veikta emisija gandrīz 200 miljardu apmērā. Un visa gada laikā emisija varētu būt pat 400 miljardus liela. Es teikšu – kredītekspansija. Ukrainā šī ekspansija, pēc ne visai oficiāliem datiem, tuvojas tam, ko es teicu, proti, 60 miljardiem. Lietuvā, pēc premjerministra Vagnora priekšlikuma, Krievijas–Lietuvas banka emitē 5 miljardus plus kartotēku, proti, nevis nolika to uz uzņēmumiem, bet kartotēku ar augstu kredītprocentu pārslēdza uz sevi. Tas ir liels bankas risks gadījumā, ja neatmaksā šos procentus un parādus. Tādā gadījumā šo kartotēkas situāciju, kura ir “uzkarināta gaisā”, lielākā vai mazākā mērā sakārto… Latvijas Banka nāk klajā ar šādiem resursiem – 1,6 miljardi vai praktiski 2 miljardi, par kuriem es šeit dzirdēju.

Kur mums ar Repšes kungu domas pilnīgi sakrita? Mums pilnīgi sakrita domas, ka diezin vai var kreditēt uzņēmumus, kuri ir kartotēkas stāvoklī un faktiski ir bankrotējuši uzņēmumi. Es minēšu tikai divus piemērus. Ja, piemēram, “Latbiofarm”, ko vada Penkes kungs, ir aizsūtījis zāles par 150 miljoniem, bet pretī saņēmis naudu ne vairāk un ne mazāk kā 15 miljonus, nopircis substanci par 40 miljoniem un, dabiski, ka uzņēmums ir mīnusā. Direktors dodas pie valdības un prasa, lai valdība no budžeta palīdz. Taču ir neiespējami šādu summu izdalīt. Pēc tam dodas prasīt bankā, lai kreditē to, kas ir iedots Krievijai. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nereāli, jo šajā gadījumā atsaukties uz starpvaldību līgumiem nav nekādas jēgas. Jo tajā pašā laikā Penkes kungs nepainteresējās nevienu brīdi, ka no Krievijas zāles nav absolūti ievestas. Tas ir viens galējais gadījums, kad kredītus, es pilnīgi piekrītu, nevar dot. Tas acīmredzot ir klasisks variants, kad uzņēmums ir bankrotējis, pat ar šiem debitoru rēķiniem, kuri varbūt atnāks no Krievijas, bet, iespējams, arī neatnāks.

Ir otrs galējs gadījums, pie kā novedusi kartotēka. Tas ir gadījums Vefā, kad Bražes kungs nav darījis tā, kā darīja Penkes kungs, bet viņš ir uzkrājis noliktavā preces par 400 miljoniem, kuras viņš nav pārdevis. Un viņš uzskata, ka tā nav vērtība, taču viņš šīs preces nav pārdevis. Bražem tātad nav līdzekļu, lai vestu savu saimniecību, izmaksātu algas un tā tālāk. Viņš, protams, atkal griežas, pirmkārt, pie valdības, lai dod naudu, tad pie bankas, lai dod kredītu. Patiesību sakot, ne brīdi nepadomādams, ka tās kvazielektroniskās centrāles vai kas cits, kas ir saražots, jāpārdod par lētāku naudu. Pārdot par to naudu, kādu viņš ir ieplānojis, nevarēs. Tādā gadījumā vai nu ir jāpārstrukturējas, vai nu, ja nevar pārdot savu galaprodukciju, kā tas var būt virknē uzņēmumu, ir jāpārdod daļa izejvielu, daļa to resursu, kas ir nolikti komercbankās depozītos (par kuriem es šeit īpaši gribu runāt), vai nu jāsāk vilkt ārā tā ārzemju valūta, kas ir ārzemju rēķinos, jāgādā atpakaļ uz Latviju, jāmēģina šo valūtu konvertēt un kaut kādā veidā maksāt algas un dzīvot. Es baidos, ka abos gadījumos var nostrādāt tas sociālistiskais princips, ka nedarīs ne vienu, ne otro, ne trešo, bet atlaidīs visus cilvēkus ārā uz ielas un pateiks, ka mums nekādu rēķinu nav. Visi ir bezdarbnieki, un cauri.

Šajā lietā mums domas ar Repšes kungu sakrita. Ar Repšes kungu mums domas sakrita arī tajā apstāklī, ka acīmredzot bankai kredītprocents ir jāatbrīvo. Bet tas pats tūlīt sekos ar pārstrādes uzņēmumiem. Tādā gadījumā pārstrādes uzņēmumiem mēs atbrīvosim ierobežoto rentabilitāti. Mēs it visur atbrīvosim jebkādas ierobežotās, mākslīgās rentabilitātes, lai tad viss iet pa brīviem procentiem.

Bet turpmāk ir lietas, par kurām mūsu domas vairs nesakrita. Tātad mūsu domas sakrita tajā lietā, ka nevar emitēt naudu un plūdināt to iekšā struktūrās, kuras tiek atražotas kā nepareizi izveidotas struktūras. Tam es piekrītu pilnīgi. Es domāju, ka jāgroza likums par bankrotu, jo pašreizējais likums nekādā gadījumā nestrādās. Tas ir domāts klasiskām situācijām, kad viss ir mierīgi un bankrotē viens uzņēmums. Tur ir jādara pilnīgi citādi. Starp citu, arī tajā brīdī mēs varētu realizēt efektīvu bankrota politiku. Kā mēs ar Repšes kungu runājām, varētu realizēt politiku pret tiem uzņēmumiem, kas ir parādā bankai, ūtrupēt tos, ieceļot bankas pārvaldnieku ar visām no tā izejošām sekām. Valdība varētu nodarboties ar bezcerīgiem uzņēmumiem, par kuriem banka mums sniedz ziņas, ka tā ar šiem uzņēmumiem vairs nestāsies kredītattiecībās.

Cienījamie deputāti, lai mēs efektīvi un ātri veiktu ūtrupi, ir viena problēma. Krievijā ir parakstīts šis Jeļcina lēmums. Tātad mēs to veiktu efektīvi, mēs to varētu darīt, bet ir divi ierobežojumi. Pirmais: ko mums teiks ražotāji? Viņi sacīs: jūs gribat mūs izūtrupēt, bet Krievijā to nedara. Tātad jūs mūs gribat diskriminēt. Otrais, tas ir nepatīkamāks, proti, ka mēs varētu šo uzņēmumu nekavējoties likt uz izsoli, izveidot izsoles komisiju. Un, kurš maksā vairāk, tas saņem. Šie ierobežojumi ir sertifikāta likuma pieņemšana. Kamēr tas netiek pieņemts, kamēr sertifikātu jautājums netiek atrisināts, valdība un banka ūtrupi organizēt nevarēs. Par to pilnīgā skaidrībā jābūt tiem deputātiem, kuri braši ziņo, ka valdība baidās taisīt bankrotu. Nē, valdība nebaidās. Problēma ir tajā apstāklī, ka mēs nevarēsim šos uzņēmumus privatizēt tādēļ, ka netiek pieņemts šis sertifikātu likums un šā ilguma dēļ. Otrs ierobežojums ir pats svarīgākais.

Es minēšu jums vienu ļoti klasisku piemēru, par kuru es stāstu galvenokārt tad, kad uzstājos rajonos. Pieņemsim, es esmu saldējuma pārdevējs un pārdodu saldējumu par 20 kapeikām. Tas krējums man maksā 15 kapeikas un vafele 3 kapeikas. Tātad saldējums man maksā 18 kapeikas. Es to pārdodu par 20 kapeikām. Tātad man pāri paliek 2 kapeikas. Un es pārdodu 2,7 miljonus saldējumu visiem Latvijas iedzīvotajiem. Daļēji nauda ir apgrozāmos līdzekļos, ar ko es atkal nopērku krējumu, nopērku vafeles, daļa aiziet transportam, enerģētikai un tā tālāk. Un tagad vienā dienā, es pasvītroju – vienā dienā, man paziņo, ka krējums maksās nevis 15 kapeikas, bet 2 rubļus 50 kapeikas. Vienā dienā – kā tas reāli notika ar naftas produktiem. Kādus es varu izdarīt secinājumus? Pat tad, ja es būtu nobēdzinājis daļu apgrozāmo līdzekļu (Repšes kungam ir taisnība, jo ir daļa uzņēmumu, kas to ir darījuši, un mēs esam sekojuši tam līdzi, mēs pieņemsim zināmas sankcijas pret to), tik un tā man tās naudiņas nekad nepietiks, lai es varētu nopirkt 2,7 miljonus saldējuma, lai iznāktu katram iedzīvotājam. Nu, nepietiks. Labākajā gadījumā (var elementāri parēķināt) neiznāks vairāk par 200 tūkstošiem saldējumu. Un tas ir ļoti triviāli attiecināms uz tādām lietām kā, pirmkārt, gāze, otrkārt, dīzeļdegviela, treškārt, benzīns un ceturtkārt, mazuts.

Tagad iziesim cauri šīm valdības un bankas domstarpībām enerģētikas kreditēšanas sfērā. Te ir viena problēma. Pirms es gribu pieskarties enerģētikai lauksaimniecībā, gribu pateikt, kur ir vēl viena lieta, ko Repšes kungs līdz galam nepateica. Mēs tik tiešām paredzējām ārkārtēju aili – vairāk nekā 2 miljardus 16 miljonus energoresursu iepirkšanai. Tā ir ārkārtēja situācija... Tā nav klasiska situācija, Repšes kungs vairāk runāja par klasisku situāciju. Mums ir pietiekami ārkārtēja situācija. Mēs izdevumu daļā esam paredzējuši tādu aili – 2 miljardus tikai energoresursu pirkšanai. Un es Repšes kungam teicu: vai šie 2 miljardi 16 miljoni varētu būt garants, lai mēs varētu saņemt kredītu, jo tas budžeta ieņēmums man nenāks tūlīt pat? Tas man izpildīsies gada laikā – līdz decembra beigām, ja budžets pildīsies. Vai es uz šā budžeta ieņēmuma rēķina (ja parlaments vēl apstiprinās budžetu) varētu dabūt kredītu, lai attiecīgi spētu iepirkt mazutu? Repšes kungs atbildēja samērā pozitīvi. Bet viņa darbiniece teica: “Ziniet, jums nav juridisku tiesību izmantot to kā garantu, jo budžets nav valdības īpašums. Budžetu nosaka Augstākā padome. Un tā budžetu var grozīt kuru katru brīdi. Tā ka principā tās garantijas ir ļoti vājas.”

Nu, tad ir nākamais jautājums: ja arī Repšes kungs piekrīt dot mums kredītu, tad uzreiz ir runa par 70–80 procentu maksu. Tas reāli nozīmē: ja centrālā banka, kurā atrodas valdības konts, aizdod mums šo naudu par 70–80 procentiem, tas savukārt nozīmē, ka tā man aizdod 1,6 miljonus, vairāk tā nevar aizdot, jo vēl jau eksistē likums, kā Repšes kungs saka, kur ir noteikta 1/12 daļa no gada budžeta. Ja mums budžeta ieņēmumu daļā ir ieplānoti 20 miljardi, tad pārrēķinot iznāk apmēram 1,6 miljoni. Un šo miljonu ietvaros reāli man tie 70 procenti uzreiz ir jāsāk atdot. Banka man tātad aizdod tos 1,6 miljonus, bet es tos visus nevarēšu izmantot naftas iepirkšanai tāpēc, ka man uzreiz jāsāk skaitīt augstais procents. Labi, ja ir tirgus attiecības, augstais procents, tad es neko pretoties nevaru. Tikai tad man Repšes kungam ir tāds jautājums: kas notiktu tad, ja valdība būtu saplānojusi tādu budžetu, kādu šeit ierosina Augstākā padome, tas ir, bez šīs ārkārtējās ailes? Bet, tā kā sākumā bija plānots speciāli šo naudu veltīt tieši algu palielināšanai, lai varētu samaksāt visus tos pilnos tarifus par enerģētiku, ja būtu šīs ailes atsevišķi izdalītas, ieņēmumi nebūtu, vai tā būtu tā pati situācija un jūs arī dotu kredītu 1/12 daļas apmērā vai ne? Šeit varbūt es to nesadzirdēju. Tas būtu likuma ietvaros.

Tālāk Repšes kungs saka tā: jā, mēs varam runāt arī tādā gadījumā, ja šīs garantijas sliktas, – ieķīlājiet valsts mantu! Ieķīlājiet valsts mantu vai pārdodiet tūlīt pat valsts mantu, valsts īpašumu! Un tādā gadījumā tas būs garants, ar ko banka varēs rēķināties. Un šeit, kungi, ir ļoti nopietna lieta. Būsim likuma ietvaros. Mēs varam pārdot par konvertējamo valūtu tikai, pirmkārt, ārzemniekiem, otrkārt, vienīgi konkursā vai izsoles kārtībā. Treškārt, tikai tajos uzņēmumu sarakstos, kuri ir apstiprināti Ministru padomē un kuri ir uzrādīti Augstākajā padomē. Mums nav pārāk brīvas rokas. Turklāt šis pirkšanas un pārdošanas process varēja notikt tikai no tā brīža, kad šis likums ir pieņemts. Tas ir viens punkts. Aizvakar un vēl agrāk valdība ar tādām lietām nebija tiesīga nodarboties. Tālāk ir elementāri jāsaprot, ka šī pirkšana un pārdošana, ja ir runa par lielām sanatorijām, ja ir runa par lieliem objektiem, protams, nenotiek mēneša laikā. Un tāpēc es gribu jums uzzīmēt vienu bildi.

Es ļoti cienu visus tos deputātus, kuri atbalstīja šo cieto bankas politiku. Es arī to atbalstu. Jā, bet tikai ar vienu niansi. Nosaukšu pāris skaitļus: pat tad, ja mums nestrādā visa rūpniecība (mums strādā tikai pārtikas rūpniecība un apkures apgāde iedzīvotājiem), tad minimālais mazuta daudzums ir 1 miljons 200 tūkstoši tonnu. Tā cena, par ko līdz jūlijam no Krievijas varam nopirkt mazutu, var sasniegt augstākais 7,5 tūkstošus rubļu, triviāli – 7 miljardi. Ja banka mums izdod 1,6 miljardus, tad tiešām mēs lūgsim. Dokumentus mēs esam sagatavojuši – par šiem 1,6 miljardiem mazutu mēs iepirksim. Un varbūt pat maksāsim lielos procentus. Jo ar to mazutu nelaime ir tāda, ka tas nav benzīns, ko privātie pārdod un dabū naudu uzreiz. Tā diemžēl ir iesaldēta nauda valsts rezervē, jo mazutu sāks lietot tikai tad, kad kļūs auksts. Arī tiem cienījamajiem deputātiem, kuri ļoti atbalsta cieto bankas kredītu politiku, kļūs auksti. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums ir tāds: ja kopējais kredītu apjoms ir šāds. Labi, es saprotu: valdība centīsies pārdot objektus. Es tikai gribu Repšes kungu brīdināt par vienu lietu. Redziet, tad, kad mēs ķīlāsim objektus, mums jāsāk domāt, vai Latvijas Banka ir labākā banka, kurā ieķīlāt? Mēs vakar kabineta sēdē domājām, ka varbūt pameklēsim kādu banku, kurā ir pavisam cita tipa nauda, ne šie Latvijas rubļi un ne šie Krievijas rubļi, bet kur ir pietiekami daudz konvertējamās valūtas, un tādējādi acīmredzot mēs sadarbosimies ar šo ārzemju banku.

Par enerģētiku es tikai pateikšu četras frāzes. Pirmām kārtām – par benzīnu valdība nerūpēsies, jo par benzīnu parūpēsies privātās struktūras. 8 rubļu peļņa uz litru nodrošina to, ka ar mašīnām jūs varēsit braukt pietiekami. Armijai, acīmredzot iekšlietām un, teiksim, visām citām institūcijām nāksies braukt mazāk, jo citāda cena, protams, nebūs.

Par dīzeļdegvielu valdība nenoņem no sevis saistības. Un mēs tomēr centīsimies, realizējot bārtertirdzniecību galvenokārt ar vairākām valstīm, nodrošināt, lai lauksaimnieki varētu pabeigt ražu. Lai kā arī mūs par to lamātu, mēs to izdarīsim. Taču, runājot par mazutu un par dīzeļdegvielu, kas nāk cauri Latvijai, ja mums ar Krieviju galīgi neies tirdzniecības līgums, tad šie 6 procenti, ko varam sarunāt, precīzi līgumā jāietver, tad mums dīzeļdegviela vismaz būtu tādā daudzumā, lai varētu izdzīvot.

Taču, cienījamie deputāti, ir trīs pozīcijas, ko nevar nopirkt ne privātstruktūras, ne pašvaldības, neviens cits, tajā skaitā arī banka. Proti, tās ir, pirmkārt, mazuts, otrkārt, elektrība. Nav nekādu iespēju to izdarīt. Tātad – kā mēs darīsim? Labi, mēs paņemsim to, ko mums dod banka, mēs nopirksim 1/12 daļu no vajadzīgā un tad mēģināsim ar to 1/12 daļu izdzīvot. Gāzi mūsu krātuvēs sūknē iekšā, lai gan samaksājuši par to neesam. Mēs tūlīt pat, sestdien, pieņemsim lēmumu, ka visi siltumtarifi tiek atdoti uz leju, tas ir, pašvaldībām, atskaitot tikai gāzes tarifus, kuri paliks mums. Tātad visi “Siltuma” mezgli tiks atdoti pašvaldībām. Un tām pašvaldībām, kas neņems, mēs tos vienkārši liksim uz ūtrupi. Un lai tad tajā siltummezglā notiek tas, kam tur ir jānotiek. Protams, otrajā pusgadā paredzot dotāciju 1,5 miljardu apmērā, lai tomēr varētu nomaksāt arī viņiem to parādu, kas ir valsts parāds.

Balstoties uz piemēru par saldējumu, es gribu pateikt tikai vienu: es saprotu, ka Repšes kungs nevar emitēt daudz naudas. Pilnīgi piekrītu. Bet ir izdzīvošanas, es pasvītroju – izdzīvošanas, minimums. Tas nav attiecināts ne uz rūpniecības uzņēmumiem, nav attiecināts ne uz tirdzniecību, ne uz citām struktūrām. Tas ir attiecināms uz pašu izdzīvošanu. Un šeit ir divas lietas: enerģētika (to es jums nosaucu), kura sastāda 7 miljardus, un gāze, kura sastāda 5 miljardus, un mazuts. Es nerunāju par oglēm, kas ir it kā tāds sīkums, – tikai 1 miljards. Labi, mēs centīsimies darīt visu, lai, pārdodot objektus, varētu šo lietu nosegt. Bet, ja tā nopietni paskatāmies likumā par valdību, tad redzams, ka tajā nekur nav rakstīts, ka valdībai ir jāpērk mazuts, ja jau mēs tā ļoti strikti vadīsimies pēc Repšes kunga sistēmas – katrs dara to, kas katram ir jādara.

Bet ir otrs faktors. Un tas, cienījamie deputāti, ir lauksaimnieku faktors. Es pilnīgi piekrītu, ka nevar būt nekādu dažādu procentu, bet ir tikai viens skaitlis, par kuru es gribētu, lai jūs padomātu. Tas kredīts, kas nepieciešams, lai nopirktu graudus, tajā skaitā lai iedzīvotāji tikai varētu patērēt maizi, minimums, ir 3,3 miljardi. Mēs saņemsim no bankas absolūtu nulli. Šos kredītresursus banka acīmredzot mums nevarēs iedot. Tātad “Latvijas labībai” mēs nedosim nekā cita kā rīkojumu mēģināt vienoties ar zemniekiem, lai viņi graudus kaut kādā veidā dotu uz parāda. Pēc tam, kad “Latvijas labība” tos pārdos un saražos maizi, tad atdos naudiņu. Ļoti iespējams, ka zemnieki to nedarīs. Tādā gadījumā mūs gaida pietiekami smagi laiki. Un es vienkārši domāju, ka valdība tam gatavojas. Mums ir trīs varianti: šos uzņēmumus, ko mēs plānosim par cieti konvertējamu valūtu, mēs palūgsim vienam otram uzņēmumam, tajā skaitā “Latvijas kuģniecībai”, nedaudz mums aizdot naudu, jo tomēr 85 miljoni peļņa gadā nav sliktākā lieta bruto lietā. Igaunijas valdība to ir darījusi: nevis atņemt, bet aizdot, konvertēt, lai varētu vismaz nopirkt to graudu daļu. Un trešais, kas mums acīmredzot atliek, tas ir ieķīlāt šos īpašumus, bet es nedomāju, ka Latvijas Bankā. Attiecības starp Latvijas Banku un Latvijas valdību sāk arvien vairāk un vairāk sarežģīties. Kabinets vakar to apsprieda: ja mēs nespēsim realizēt tos četrus punktus, kurus es nosaucu, acīmredzot kabinetam būs jāpieņem klasiskais lēmums.

Runājot par Bojāra kunga jautājumu, tikpat labi es to varu attiecināt uz sevi. Valdība nekad nav pieņēmusi lēmumu par kuģu pārdošanu, nekad nekur to nav dokumentāri pieņēmusi. Valdība ir pieņēmusi zināšanai kuģniecības domu par to, ka tā grib atjaunot savu floti, tajā skaitā ieķīlājot kuģus. Es domāju, ka kuģniecība ir tiesīga to darīt. Domāju, ka ārkārtējās situācijās (un ārkārtējā situācija ir tad, kad cenas uzlec 10 reizes) mums zināmā mērā uz situāciju ir jāskatās ārkārtēji. Valdība var strādāt tikai ar budžetu. Citas naudas tai nav. Pat tad, ja mēs kaut ko pelnām, kā teica Repšes kungs, katra mūsu nopelnītā rubļa izdošanu mēs apstiprināsim šeit.

Un pēdējais, ko teica Repšes kungs, ka es esmu pret pārskatu. Repšes kungs, to, ko es izlasīju, es neuzskatu par bankas pārskatu. Es ceru, ka gada beigās banka iesniegs profesionālu pārskatu. Jo šajā jūsu iesniegtajā pārskatā ir viena lieta, kas man nav skaidra: man nav skaidrs kredītu līnijas precīzs izzīmējums pa nozarēm. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, kas man vēl nav skaidrs: kāds ir bankas portfelis? Cik no šīm struktūrām, kurām jūs esat devuši naudu, jums ir to atmaksājušas? Tajā skaitā komercstruktūras. Tas jāzina, lai būtu skaidrība, no kā tad mēs startējam? Jo vienmēr mēs esam apmēram…

Izlasot jūsu pārskatu, es redzu, kam ir dota nauda, bet man nav saprotams, kas šo naudu ir atdevis atpakaļ? Tātad, lai mēs redzētu, no kā startējam. Jo pretējā gadījumā visu laiku tinamies kā pa miglu. Valdības nauda nepārtraukti ir parlamenta kontrolē. Par bankas naudu es nezinu – baidos, ka šīs kontroles nav. Un, ja banka strādās klasiski, tas ir ļoti labi, protams, tas apgrūtinās valdības darbu. Es tikai ceru uz to, ka mēs nepaliksim antagonistiskās pozīcijās, jo es neuzskatu, ka iepriekšējais Lietuvas un Igaunijas piemērs bija vislabākais.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir jāapspriežas par savu turpmāko darbu. Līdz pārtraukumam ir palikušas trīs minūtes. Debatēs pierakstījušies vēl divi deputāti: Bojārs un Ziediņš. Taču mums ir iepriekšējs nolēmums, ka pulksten 15.00 sāksim runāt par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Ir uzaicināti attiecīgie cilvēki.

Tātad ko mēs darīsim: vai turpināsim šo darba kārtības jautājumu – bankas prezidenta atskaiti – arī pēc pārtraukuma, vai dosim Repšes kungam iespēju teikt galavārdu un pēc tam šā jautājuma izskatīšanu pārtrauksim? Vai ir ierosinājums turpināt pēc pārtraukuma? Ir ierosinājums turpināt pēc pārtraukuma. Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim. Un tik un tā mēs iesim pārtraukumā, lai dotu vārdu Repšes kungam, jebkurā brīdī.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 86 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, balsosim par deputāta Imanta Kalniņa ierosinājumu – turpināt Latvijas Bankas prezidenta atskaites izskatīšanu arī pēc pulksten 15.00. Rezultāts: par – 61, pret – 13, atturas – 6. Tātad esam nolēmuši turpināt arī pēc pārtraukuma. Tādā gadījumā, manuprāt, vienkārši ir nesolīdi Repšes kungam dot vārdu vienu minūti ilgi. Jums galavārds tad būtu pēc visām debatēm. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)