Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut. Nr.3/J9 – dok nr.251

Par transporta sastrēgumu likvidēšanu uz Latvijas un Lietuvas robežpunktiem

1. Kā ministrija plāno likvidēt Latvijas–Lietuvas robežas šķērsošanas problēmu kravas un vieglajam transportam?

Atbilde.

Kravas un vieglā transporta robežas šķērsošanas problēma neietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē. Satiksmes ministrija atbild un risina jautājumus par autoceļu maršrutu stāvokli pirms robežpārejas punktiem. Būtiskas problēmas ar piekļūšanu Latvijas–Lietuvas robežas šķērsošanas punktiem līdz šim nav konstatētas. 

2. Vai tiek plānoti jauni kustības tranzīta autotransporta virzieni, piemēram: Lietuvas–Latvijas robeža–Nereta–Jēkabpils–Rēzekne–Latvijas–Krievijas robeža?

Atbilde.

Satiksmes ministrija plāno autoceļu tīkla sakārtošanu un attīstību, pamatojoties uz satiksmes prognozi un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, kas ir identificētas un prioritizētas “Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmā 2000.–2015.gadam”. Šajā programmā virziens Lietuvas robeža–Nereta–Jēkabpils netiek izvirzīts kā prioritārs tranzītsatiksmes maršruts šādu iemeslu dēļ:

• Starp Latviju un Lietuvu sekmīgi darbojas vēsturiski izveidojušies un ar labu infrastruktūru nodrošināti tranzītsatiksmes koridori, kuru uzturēšanai un attīstīšanai pēdējā desmitgadē izlietoti ievērojami līdzekļi un turpināsies šo koridoru attīstība;

• Latvijas valsts autoceļu pašreizējais tehniskais stāvoklis neļauj plānot attīstību visos iespējamos virzienos, tādēļ tranzītkoridoru attīstība tiek veikta prioritārā kārtībā. Zinot, ka Ziemeļu–Dienvidu virziena (VIA Baltija) lielākās problēmas tuvākajos gados tiks uz noteiktu laiku atrisinātas, par pirmo prioritāti tranzīta maršrutu attīstībā ir noteikts virziens Liepāja/Ventspils–Rīga–Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Terehova;

• Starpvalstu autotransporta maršrutu attīstības jautājumos Satiksmes ministrija konsultējas ar kaimiņvalstīm. Pēdējā Latvijas valsts ceļu speciālistu tikšanās laikā Panevēžā šā gada decembrī Lietuvas kolēģi apliecināja, ka ceļu tīkls uz pašlaik mazāk intensīvi noslogotiem robežpārejas punktiem tiks sakārtots soli pa solim ar mērķi veicināt pārrobežu sadarbību, taču šiem ceļiem netiek izvirzītas tehnikās prasības tranzītsatiksmes plūsmas apkalpošanai, un tas sakrīt ar Satiksmes ministrijas pozīciju šajā jautājumā.

 Satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2006.gada 14.decembrī

Ministre D.Staķe

Uz jaut.nr.4/J9 – dok.nr.237

Par pensiju izmaksu pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ

Labklājības ministrija, atbildot uz Jūsu 2006.gada 7.decembra vēstuli Nr.8/4-2-28 par pensiju izmaksas pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanās iemesliem NATO sammita norises dēļ, savas kompetences ietvaros sniedz šādu atbildi.

1. Kāda atbildība ir bankām un valsts institūcijām par pensiju neizmaksāšanu noteiktajā laikā?

Skaidras naudas izmaksas ar piegādi klienta dzīvesvietā notiek saskaņā ar 2005.gada 25.maijā noslēgto līgumu “Par skaidras naudas izmaksām ar piegādi klienta dzīvesvietā starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Pasts” (Iepirkuma identifikācijas numurs Nr.VSAA – 2004/0994)”, kas nosaka, ka Izpildītājam jānodrošina sociālā pakalpojuma izmaksa klientam vai viņa pilnvarotai personai, piegādājot naudu klienta dzīvesvietā izmaksas sarakstā norādītajā dienā. Ja nauda klientam dzīvesvietā nav izmaksāta, Izpildītājam ir jānodrošina, ka, sākot ar nākamo darbdienu, klients 12 mēnešu laikā naudu var saņemt Izpildītāja norādītajā izmaksas vietā un regulārās izmaksas dienā jāpiegādā klienta dzīvesvietā.

Pensiju ieskaitījumi klienta kontā tiek veikti saskaņā ar 2005.gada 19.aprīlī noslēgto Līgumu par Valsts kases Valsts budžeta informācijas sistēmas Interneta apakšsistēmas eKase izmantošanu Nr. AP4-01/05/156 un 21.06.2005. Vienošanos pie 2005.gada 19.aprīļa līguma Nr.AP4-01/05/16 starp Valsts kasi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par Valsts kases Valsts budžeta informācijas sistēmas Interneta apakšsistēmas eKase izmantošanu, kas nosaka, ka Valsts kase apstrādā klienta maksājuma uzdevumus nākamajā darbdienā pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas un nodrošina nosūtīšanu izpildei bankā nākamo divu darbdienu laikā. Tālāka maksājumu nosūtīšana izpildei bankām un ieskaitīšana klienta kontā notiek vispārīgā kārtībā saskaņā ar Latvijas Bankas starpbanku norēķinu veikšanas noteikumiem.

2. Ar kādiem normatīviem aktiem tiek regulēta juridisko un fizisko personu atbildība par pensiju izmaksas termiņa neievērošanu?

Juridisko un fizisko personu atbildību par pensiju izmaksas termiņu neievērošanu regulē:

1) 2005.gada 25.maijā noslēgtais Līgums “Par skaidras naudas izmaksām ar piegādi klienta dzīvesvietā starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Pasts” (Iepirkuma identifikācijas numurs Nr.VSAA – 2004/0994)”;

2) 2005.gada 19.aprīlī noslēgtais Līgums par Valsts kases Valsts budžeta informācijas sistēmas Interneta apakšsistēmas eKase izmantošanu Nr. AP4-01/05/156 un 21.06.2005;

3) Vienošanās pie 2005.gada 19.aprīļa līguma Nr.AP4-01/05/16 starp Valsts kasi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par Valsts kases Valsts budžeta informācijas sistēmas Interneta apakšsistēmas eKase izmantošanu.

Tālāka maksājumu nosūtīšana izpildei bankām un ieskaitīšana klienta kontā notiek vispārīgā kārtībā saskaņā ar Latvijas Bankas starpbanku norēķinu veikšanas noteikumiem.

Ņemot vērā VSAA sniegto informāciju, darām zināmu, ka pensiju izmaksa NATO sammita dēļ nav aizkavējusies.

Labklājības ministre D.Staķe

Rīgā 2006.gada 12.decembrī

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut.nr.4/J9 – dok.nr.253

Par pensiju izmaksu pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO sammita norises dēļ

Finanšu ministrija saskaņā ar Saeimas kancelejas 2006.gada 12.decembra vēstuli Nr.12/2-7-n/42-(9/06) ir izskatījusi Saeimas deputātu 2006.gada 7.decembra vēstuli Nr.8/4-2-28-(9/06) ar deputāta jautājumu Nr.4/J9 par pensiju izmaksu pensionāriem un invalīdiem aizkavēšanas iemesliem NATO samita norises dēļ un atbilstoši kompetencei sniedz atbildi.

Informējam, ka līdzekļi valsts pensiju izmaksām saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2006.gadam” ir plānoti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un par šo līdzekļu izlietošanu atbilstoši mērķiem ir atbildīga Labklājības ministrija. Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas padotībā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kuras uzdevums ir piešķirt valsts pensijas un nodrošināt to izmaksas, uzskatām, ka Labklājības ministrijas kompetencē ir nodrošināt savlaicīgas valsts pensiju izmaksas pensionāriem un invalīdiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) pensiju un pabalstu maksājumus veic, izmantojot eKasi, saskaņā ar 19.04.2005. noslēgto Līgumu par Valsts kases valsts budžeta informācijas sistēmas Interneta apakšsistēmas eKase izmantošanu Nr. AP4-01/05/156 un papildus vienošanos starp Valsts kasi un VSAA. VSAA pabalstus un pensijas ieskaita tieši klienta bankas vai Pasta norēķinu sistēmas kontā saskaņā ar maksājumu grafiku un termiņiem, ko VSAA iepriekšējā mēnesī par nākamā mēneša plānotajiem maksājumiem iesniedz Valsts kasei. Apstiprinām, ka NATO samita norises laikā Valsts kase visus maksājumus izpildīja atbilstoši iesniegtajam grafikam.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Rīgā 2006.gada 14.decembrī