2006. gada 14. decembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie deputāti! Mēs sākam Saeimas 14.decembra sēdi, bet, pirms mēs lemjam par darba kārtību, mums ir jāizskata priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām.

Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Iekļaujam šīsdienas darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 14.decembra sēdē izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 14.decembra sēdē izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Iekļaujam šīsdienas darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā un lūdz iekļaut… Tas jau ir šīsdienas darba kārtības jautājums. Godātie kolēģi! Es atvainojos! Šie ir darba kārtībā jau iekļautie jautājumi.

Godātie kolēģi! Citu priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām nav. Mēs varam sākt pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir kādi iebildumi pret šo komisiju? Nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir piezīmes par atbildīgo komisiju? Tātad nododam Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu pret šo nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Cukura nozares likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Kalniņa, Dobeļa, Seiles, Laicāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi, deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir jāpierod jau pie vienas lietas. Tiklīdz runā par latviešu valodu, tā vienam otram ģīmis paliek šķībs un greizs. Es tomēr gribētu atgādināt dažus teikumus no šīs jaukās grāmatiņas – “Latvijas Republikas Satversme. Saeimas kārtības rullis”. Satversmes 101.pants: “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.”

Tālāk – Saeimas kārtības rullis. Visvaldi, tas arī tev tagad jādzird, ko es nolasīšu! Saeimas kārtības ruļļa 18.pants: “Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja viņš [..] neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.” Tātad no Saeimas var izslēgt.

Mēs piedāvājam anulēt deputātu pilnvaras pašvaldībās. Tātad pašvaldības pagaidām ir svarīgākas par Saeimu. Un šeit mēs runāsim skaidri par savu attieksmi pret latviešu valodu un ne par ko citu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Un ne par ko citu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Atbalstīsim!”) Jo jūs te varat runāt no rīta līdz vakaram par attieksmi pret latviešu valodu, par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu, ja nevarat iedibināt vienādu attieksmi pret jebkuru Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētu deputātu. Dzirdama pavisam muļķīga taisnošanās: ja jau nu šis pašvaldību deputāts neprot latviešu valodu, tad viņam varot uzticēt citus pienākumus. Nu kaut ko dumjāku jau nevar iedomāties! Tātad dosim šādam neprašam slotu vai lāpstu rokās un liksim viņam pastrādāt kādus labus fiziskus darbus, jo varbūt, strādājot ar lāpstu, viņš iemācīsies valsts valodu. Nu nebaidieties vienreiz taču skaidri un gaiši pateikt, ka neviens deputāts Latvijā, kurš ir ievēlēts, nedrīkst strādāt vēlētā amatā, ja viņš neprot valsts valodu! Pagaidām mēs taču runājam par apjomu, kāds ir nepieciešams savu pienākumu pildīšanai. Un viss! Saeima to var atļauties.

Saeimas kārtības rullī ir ierakstīs šis pants. Bet nē! Tagad ir galvas lauzīšana: ko tad nu darīsim ar pašvaldībām? Taču mēs saņemam ziņas no pašvaldībām, ka tur ir šādi deputāti, kas neprot valsts valodu. Un viņi tur sēž, (No zāles dep. N.Kabanovs: “Šeit mēs esam!”) un viņiem ir liels prieks, ka viņi tur var sēdēt, bolīt acis, plātīt muti.

Un tāpēc man ir skaidrs jautājums: kāpēc mēs gribam pieļaut to, ka kaut kāds, piedošanu, kvarpucis, kas tomēr skaitās Latvijas Republikas pilsonis, neprot latviešu valodu un tur tup – tup vēlētā amatā? Šādu jautājumu būtu vēlams izskatīt vismaz komisijās. Un tad mēs varētu spriest par savu attieksmi. Bet izlikties, ka šādas lietas Latvijā nenotiek, ir pavisam muļķīgi. Pietiek jau ar to vien, ka, lai kļūtu par pilsoni, viens otrs aizvieto kādu citu, kārtodams šo eksāmenu pilsonības iegūšanai. Un, lūk, šāds jaunpilsonis, neprazdams latviešu valodu, pēc tam tiek ievēlēts un vienkārši apkauno attiecīgo pašvaldību. It īpaši tas ir novērojams Latgalē, bet jo sevišķi Daugavpilī.

Kolēģi, es aicinu šo ierosinājumu nodot komisijai, un tad mēs varēsim šajā komisijā strādāt. Pliner, tu arī kārtīgi neproti, starp citu! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! “Pret” neviens nav pieteicies debatēs, tāpēc lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 21, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Ušakova, Mirska un Tutina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komsija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā veikt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Tie paredz noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē Latvijas tauta. Gadījumā, ja valsts vadītājs atsakās no šā amata, nomirst vai tiek atlaists, pirms ir izbeidzies viņa amata laiks, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents.

Mēs iesniedzām priekšlikumus grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti. Tiekoties ar vēlētājiem, esam manījuši, ka vairākums balss­tiesīgo labprāt paši vēlētu valsts galvu, nevis atstātu šo privilēģiju Saeimas rokās.

Arī sabiedriskās domas pētītāju SKDS 2003.gadā veiktajā aptaujā “par” visas tautas vēlētu Valsts prezidentu izteicās 80 procenti aptaujāto, tikai 12 procenti bija “pret”, bet 8 procenti nespēja formulēt savu viedokli.

Neapmierinātība ar partijām un politiķu darbību aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir kardinālas izmaiņas valsts pārvaldē.

Vēlos norādīt arī uz to, ka Saeima pēdējā laikā valstiski svarīgus posteņus piedāvā, vadoties pēc visai apšaubāmiem atlases kritērijiem.

Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas tauta nebūt nav nezinošāka par simts tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem un ka tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Iesniedzot šo likumprojektu, mēs izpildām tautas gribu un vēlamies sākt diskusiju par šo jautājumu.

Lūdzu balsot “par” tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Sēdes vadītājs.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātā Saeima! Es izmantošu vienu vārdu, patiesībā vienu terminu, kas Saeimā jau ir kļuvis par terminu, no kolēģa Jura Dobeļa repertuāra: “Jūs, cienījamie kolēģi iesniedzēji, burtiski ņematies ap Satversmi!” (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”) Un tas tā gan no malas izskatās, gan arī šeit Saeimā tā izskatās, pie tam ne pirmo reizi. Izskatās, ka jūs kā gar tādu noplēšamo kalendāru ņematies: šī lapiņa patīk, šī lapiņa – nepatīk. To atstāju, to noplēšu! Jūs izmantojat populāru ideju ļoti spekulatīvos nolūkos.

Valsts pamattiesību izpratnes nonsenss parādās šajā jūsu priekšlikumā. Jūs vēlaties panākt, lai Valsts prezidentu ievēlē tauta, taču viņa atcelšanu jūs atstājat Saeimai – priekšstāvjiem. Jūs nemaināt arī Prezidenta funkcijas. 53.pants, kuru jūs nepiedāvājat nekādā veidā grozīt, atstāj nemainītu pozīciju, kāda ir šābrīža Valsts prezidenta funkcijām, proti: “Valsts prezidents par savu darbību politisko atbildību nenes”. Vai tad tas nav nonsenss, ja abas šīs lietas saliek līdzās?

Nezinu, vai jums ir zemas kvalifikācijas konsultanti, kuri jums nepaskaidro Latvijas Pamatlikumu un Latvijas pamattiesību būtību un iespējamo izmaiņu konsekvences, kādas ir iespējamas un kādas – nav, vai arī tā ir klaja necieņa pret Prezidenta institūciju, ko jūs paužat ar šādu priekšlikumu pret Latvijas Pamatlikumu – Satversmi un vienlīdz tātad arī pret Latvijas valsti.

Ak, ja varētu… ja varētu šādi priekšlikumi nemaz nenonākt līdz Saeimas balsojumam! Taču demokrātija ir tāda, ka tiem ir jānonāk, un tas varbūt ir pat labi, jo mēs redzam, kas ir kas.

Godātie kolēģi! Šāds grozījums Satversmē nav atbalstāms.

Aicinu Saeimu to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 47, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Nododam likumprojektu komisijai.

Godātie kolēģi! Izskatīsim otro sadaļu “Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Mēs esam saņēmuši deputāta Jāņa Strazdiņa iesniegumu, ar kuru viņš lūdz precizēt viņam piešķiramo bezalgas atvaļinājumu. Sākotnēji tas bija paredzēts laikā no 18. līdz 22.decembrim, bet tagad deputāts lūdz šo bezalgas atvaļinājumu piešķirt laikā no 20. līdz 22.decembrim. Vai deputātiem ir iebildumi? Mums ir jābalso par šā bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Un pirmo mēs izskatīsim lēmuma projektu “Par Ulda Ķiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 85.pantu Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ulda Ķiņa apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā”. Visiem komisijas 11 locekļiem aizklātā balsojumā balsojot, “par” šo lēmuma projektu nobalsoja divi deputāti, “pret” – četri un atturējās – pieci. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši desmit deputātu: Kariņa, Šadurska, Kantānes-Ziedones un citu deputātu priekšlikumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu ierosinām: izlemjot 2006.gada 14.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 9.jautājumu – lēmuma projektu “Par Ulda Ķiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, 10.jautājumu – lēmuma projektu “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” un 11.jautājumu – lēmuma projektu “Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, veikt aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm.” Vai ir kāds… Jā, runāt “par” ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No šā panta izriet tā saucamais varas dalīšanas princips; proti: ja valstī patiesi nefunkcionē likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara, tad ir radušies nopietni draudi demokrātijai.

Man ir ļoti sāpīgi šā mēneša laikā skatīties, ka deputāti faktiski ir pārvērsti par Ministru kabineta piedēkli un ka faktiski liela daļa šeit sēdošo manis cienījamo kolēģu diemžēl kalpo Ministru kabinetam tikai kā marionetes.

Kāpēc es aicinu šajā gadījumā balsot aizklāti ar vēlēšanu zīmēm?

Godātie kolēģi! Tikai Valsts prezidentam un – es gan neesmu pārbaudījusi –, iespējams, vēl dažām citām augstām amatpersonām ir nepieciešams 51 balss atbalsts. Taču mēs šeit nevaram runāt par aizklātu balsošanu, ņemot vērā aprīkojumu šajā zālē. Es domāju, neviens neteiks, ka tā ir aizklāta balsošana, ja kaimiņš pa labi un kaimiņš pa kreisi var redzēt, kādu pogu es nospiežu, un neviens arī neteiks, ka tā ir aizklāta balsošana, ja aizmugurē sēdošais skaidri var redzēt, kuru pogu es nospiežu.

Es jūs aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un izteikt savu patieso viedokli bez pazemošanās atsevišķu “krusttēvu” priekšā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Mums tātad ir jāizšķiras par balsošanas veidu un jābalso par priekšlikumu – veikt aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 42, atturas – 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tātad mēs balsosim par Satversmes tiesas tieneša Ulda Ķiņa apstiprināšanu, balsojot aizklāti un izmantojot mūsu balsošanas iekārtas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par tiesneša apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – 3. Uldis Ķinis ir apstiprināts Saeimas tiesas tiesneša amatā.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Aizklātā balsojumā balsojot par šo lēmuma projektu, “par” bija četri, “pret” – divi un atturējās pieci deputāti. Līdz ar to komisija lēmuma projektu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Man ir jautājums iesniedzējiem – vai jūs vēlaties, lai par katru no Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem… Vai vēlaties par šo jūsu priekšlikumu veikt aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm? Jūs vēlaties to. Tātad vispirms mums jāizšķiras par to, vai veiksim aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 44, atturas – 10. Tātad lēmums nav pieņemts. Balsosim par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi… Es atvainojos! Mums ir jāatklāj debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien šī ir viena no tām retajām reizēm, kad runāt nav vērts, jo viss jau pateikts. Taču šorīt no rīta ziņās es dzirdēju tādus viedus premjera vārdus, ka valdība strādājot pie programmas, lai cilvēki nebrauktu prom uz Īriju un lai aizbraukušie atgrieztos. Viedais profesionālais premjers teica šādus vārdus: “Galvenais, lai cilvēki atgrieztos, ir pozitīvas ziņas no Latvijas.” Tiešām taisnība! Tā komisija, kas pētīja tos iemeslus, kuru dēļ cilvēki brauc prom no savas tēvzemes un labāk izvēlas pat varbūt ne par īpaši lielu atalgojumu būt svešā zemē, nevis savā, ir konstatējuši, ka starp iemesliem, kurus cilvēki minēja, materiālas dabas apsvērums ir tikai viens no tiem. Īstenībā cilvēki vēlas būt saimnieki paši savā tēvzemē. Viņi vēlas būt šīs sabiedrības neatņemama sastāvdaļa un grib, lai viņu viedoklī ieklausītos – vismaz ieklausītos, ja ne ņemtu vērā. Tas, kas notiek pēdējās nedēļās mūsu valstī… ir jāšaubās, vai ir tā pozitīvā ziņa no Latvijas. Šeit ne tikai tiek ignorēts kāds viedoklis… Vai šeit tiek uzklausīts kāds speciālists? Vai šeit vēlas sadzirdēt, ko saka kāds cilvēks? Šeit galvenais ir tas, vai premjers tevi pazīst vai nepazīst.

Kā katrai valstij, kas ceļ savu demokrātiju un savu iekārtu no jauna un mēģina izdarīt ko labu, mums ir bijušas veiksmes un neveiksmes. Tiesu sistēma un tiesiskums nav starp tām veiksmīgākajām jomām. Tāpēc vēl jo dīvaināks ir tas, ka vienu iestādi, kura starp šīm neveiksmīgajām ir sevi attaisnojusi un kurai cilvēki patiesi uzticējušies šo desmit gadu laikā, tagad tiek mēģināts vienkārši sagraut un padarīt par politisku instrumentu. Laikam tik ļoti nepieņemami ir tie Satversmes tiesas spriedumi, ka strādājoši pensionāri var saņemt arī algu, ka strādājošas māmiņas var saņemt arī māmiņu algas. Laikam tik ļoti nepieņemams ir tas, ka cilvēkam ir tiesības privatizēt dzīvokli ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī un Liepājā. Acīmredzot tie ir tie spriedumi, par kuriem kandidāts, viens no kandidātiem, Juridiskās komisijas sēdē teica: “Man nepatīk daži no Satversmes tiesas spriedumiem, un tāpēc es izvēlējos kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi, lai tādu spriedumu tur vairāk nebūtu!” Acīmredzot tie ir tie iemesli, lai virzītu tik acīm redzami neatbilstošus kandidātus. Cilvēki, kuriem būs jālemj par likumu atbilstību Satversmei, paši savā darbībā ir klaji to pārkāpuši vai ignorējuši. Cilvēks, kurš lems par likumu atbilstību Satversmei, cilvēktiesībām un atzītām starptautisko tiesību normām, ir ieguvis juridisko izglītību 1973.gadā, bet nav pat uzskatījis par vajadzīgu saprast to, ka ir mainījusies valsts iekārta un ka valsts pamatlikums mums jau tagad ir cits.

Kā jau es teicu, runāt ir, manuprāt, lieki. Šajā zālē mēs diemžēl tikai teorētiski esam tautas pārstāvji. Īstenībā mēs esam katrs savas partijas pārstāvji, kuri nespēj ieklausīties pat to savu kolēģu profesionālajā viedoklī, kuri ir no Juridiskās komisijas. Tā nebija opozīcijas sazvērestība – neatbalstīt šos kandidātus. Juridiskajā komisijā neviens no kandidātiem neieguva ne tuvu pat pusi balsu, lai būtu pārbalsošana. Komisija kandidātus izvērtēja un profesionāli nosprieda to, ka šie kandidāti nav tie atbilstošākie.

Es jums gribu atkal atgādināt, ka šaubu gadījumā šīs šaubas nav par labu šiem kandidātiem, jo otrā pusē ir tauta, kura uzticējās vienai institūcijai. Es baidos, ka viņai nav vairs kam uzticēties. Un es arī baidos, ka šī nav tā pozitīvā reklāma un tātad arī ar šīm programmām, lai cilvēki atgrieztos no Īrijas, būs tieši tāpat – tās būs tikai tukšas programmas un tukši vārdi.

Es aicinu neatbalstīt šos kandidātus. Es aicinu valdību vēlreiz atcerēties, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī un katram deputātam ir tiesības izteikt to viedokli, ka aiz katra no mums stāv noteikts skaits vēlētāju, kuri no mums gaida noteiktu un konkrētu rīcību un arī apstiprinājumu tam, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un ka tiesiskums nav tikai tukša skaņa.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Balsosim par Kaspara Baloža apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Aizklātā balsojumā lēmuma projektu atbalstīja trīs deputāti, “pret” bija seši un atturējās divi deputāti.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vispirms mums jāizšķiras par to, vai veiksim aizklātu balsošanu ar vēlēšanu zīmēm, kā ir ierosinājuši desmit deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 8. Lēmums nav pieņemts.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatot Juridiskajā komisijā jautājumu par šīs kandidatūras apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā, mums bija iespēja iepazīties ar pievienotajiem dokumentiem un izlasīt interesantu lietu, ka šis kandidāts savas mācību gaitas ir beidzis pagājušajā gadu tūkstotī – 20. gadsimta 73.gadā – respektīvi, 1973.gadā. Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, taču šis kandidāts nav beidzis ne kādus starptautiskus kursus, ne seminārus, neko nav apmeklējis, nav maģistrantūrā mācījies. Un mani pārņēma tāda īpatnēja sajūta… Mēs, apspriežot uz vispārējo tiesu tiesnešu amatiem pretendējošus kandidātus, kuri pārsvarā ir gados jauni, aptuveni 33 gadus veci, bieži vien viņiem izvirzām ļoti stingrus nosacījumus – prasām, vai viņi ir mācījušies kādos specializētos kursos, vai ir apguvuši kādas atsevišķas tiesību nozares. Turpretim tagad mēs caur pirkstiem skatāmies uz pavisam cita līmeņa tiesas tiesneša amata kandidātu, izvirzām pavisam citus profesionalitātes kritērijus un prasības.

Tā ka, man šķiet, šajā gadījumā… atšķirībā no pirmajiem diviem kandidātiem, kuriem tiešām ir doktora grāds… šajā situācijā balsošana “par”  –tā būtu vienkārši negodīga attieksme pret pārējiem tiesneša amata kandidātiem, kuri pretendē un kurus mēs Juridiskajā komisijā visai nopietni izklaušinām.

Tā ka man ir tāds viedoklis. Es pieteicos debatēs tieši šajā sakarā. Ja tomēr tiks nobalsots par šo tiesneša amata kandidātu, man nebūs vairs nekādu morālu tiesību prasīt no citiem tiesneša amata pretendentiem kaut kādas īpašas zināšanas papildus tām, kas jau ir iegūtas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Kāda nozīme tiesnešu izglītībai? Kāda nozīme tiesnešu kvalifikācijai? Kāda nozīme sabiedrības viedoklim, ko mēs pilnīgi skaidri un nepārprotami redzam? Mēs redzam, ka sabiedrība neatbalsta šo tiesnešu iecelšanu. Nozīme ir tikai vienam: valdība teica, un paklausīgs deputātu bariņš tūlīt nospiež pogas.

Juridiskā komisija, cik var saprast, jautājumu skatīja pēc būtības, un tikai trīs deputāti atbalstīja šo kandidatūru. Turklāt, ja jau tie bija tikai trīs, tad nevar teikt, ka opozīcija jau vienmēr ir “pret” un ka opozīcija neiedziļinās lietas būtībā. Tieši otrādi! Šoreiz arī pozīcijas lielākā daļa bija “pret”. Bet kas sekoja? Kalvīša uzbrēciens, un nu jau vakardien intervijā, klausoties Brigmaņa kungu, mēs dzirdējām atklātu valodu: “Valdība teica, un mēs darīsim!” (No zāles dep. A.Brigmanis: “A ko tu domāji?”)

Mīļie kolēģi! Reizēm es esmu no šīs tribīnes un dažādās intervijās dzirdējis kolēģu deputātu neizpratni: “Kāpēc tauta mūs neciena?” Kolēģi, šeit jau ir tā atslēga, tā atbilde. Kāpēc tauta neciena savus priekšstāvjus? Tāpēc, ka viņa redz, ka stingra stāja, mugurkauls un, piedodiet par atklātību, domāšana nav pārāk izplatīta parādība šajā namā. Un šeit mums ir jāsāk tieši pašiem ar sevi, lai atgūtu cieņu sabiedrības acīs, lai atrisinātu visas tās problēmas, par kurām runāja kolēģe Solvita Āboltiņa, par kurām runāja kolēģe Ilma Čepāne.

Godātie kolēģi! Ja jūs necienīsiet paši sevi, kurš jūs cienīs?!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es vispār negribēju runāt par šo darba kārtības punktu, bet jūs aizskārāt tādus personiskas dabas jautājumus attiecībā uz Viktoru Skudru, kurš tiek šodien izvirzīts šim amatam… Personīgi man liekas, ka cilvēki, kuri varbūt nepazīst šo cilvēku, reizēm runā par tādām lietām, ko paši nezina.

Es domāju, būtu jāatskatās vēsturē un jāatceras: Viktors Skudra bija viens no pirmajiem Latvijas – mūsu atjaunotās Latvijas – tieslietu ministriem, viņš uzdrošinājās tajā laikā stāties šajā amatā un bija pilnīgi pārliecināts par mūsu valsts neatkarību, un cīnījās par mūsu valsts atdzimšanu. Es domāju, nevajag aizmirst šīs lietas!

Otra lieta. Te pieskaras jautājumam par izglītību. Es domāju, ka nevarētu būt tā, ka cilvēks, kurš ir agrāk strādājis… kuram ir savs advokātu birojs un kurš ir strādājis tieši ar šiem jautājumiem… ka viņš nav mācījies, viņam nav izglītības, viņš ir analfabēts šajos jautājumos. Es domāju, ka tā ir pilnīga nepatiesība un ka tā to nevarētu uztvert.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, vajadzētu atbalstīt mums šo kandidatūru un mazāk skatīties uz šīm ambīcijām!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Jā, mēs, “zaļie” un “zemnieki”, balsojām – es domāju, mēs visi
balsojām – gan par Ķiņa kandidatūru, gan par Baloža kandidatūru un, es domāju, nobalsosim arī par Viktora Skudras kandidatūru, jo mēs esam partija, kas strādā valdībā, mēs atbalstām šo valdību, un mums nav ne mazāko šaubu, ka atbalstāmas ir tās kandidatūras, ko mūsu ministri, mūsu valdība ir atbalstījusi. Mēs neesam tādi kā tā partija, kas lēkā kā circeņi uz karstas pannas, tēloja iekšējo opozīciju valdībā, kuru viņi paši savulaik veidoja un no kuras izgāja ārā… Tas pirmām kārtām attiecas uz “Jauno laiku”.

Un otrām kārtām man izraisa tiešām izbrīnu Rasnača kunga uzstāšanās šodien, jo tieši jūsu ministri atbalstīja šīs kandidatūras, tieši jūsu ministrs, tieslietu ministrs, pēdējais, bija tas, kas izvirzīja un apstiprināja šīs kandidatūras. Tāpēc es uzdodu šo jautājumu: kur ir patiesā seja, patiesā nostāja kādai partijai?

Tātad ir jābūt skaidrai un gaišai nostājai par šiem jautājumiem, un šajā situācijā mūsu nostāja ir nepārprotama, un arī mana nostāja ir nepārprotama. Es atbalstīšu Skudras kandidatūru. Jā! Jo es zinu, kāds ir šis cilvēks, es zinu, ko viņš darīja tanī laikā, kad bija Atmodas laiks. Viņš bija viens no šiem Atmodas laika līderiem un nešaubīgi… (Izsaucieni no zāles.) Paldies jums, Kalnietes kundze, paldies jums, Āboltiņas kundze, par šiem komentāriem, bet mūsu pārliecību, kā saka, neviens negrozīs.

Paldies jums! (Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ai! 14.decembris!”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Brigmaņa kungs! Jautājums: kurš apstiprina kuru? Vai valdība ieceļ un apstiprina Saeimu, vai Saeima ieceļ un apstiprina valdību? Brigmaņa kungs uzstādamies teica: kā valdība teiks, tā mēs arī, protams, darīsim. Un šī ir tā fundamentālā kļūda, draugi! Tā fundamentālā kļūda, ka acīmredzot pārāk daudzi no mums un no jums pārprot… Saeima ir tā, kas ir tautas ievēlēta, nevis valdība! Saeima ir tā, kas apstiprina valdību vai ieceļ citu valdību, atsauc ministru. Tā ir Saeima, kas to nosaka! Tātad, ja valdība kaut ko saka, iesaka, tad Saeimai ir pienākums un tiesības izvērtēt, vai piekrist vai nepiekrist.

Jautājumā par Satversmes tiesnešu apstiprināšanu Saeima ir izveidojusi īpašu komisiju. Tā ir Juridiskā komisija, kurā strādā visu Saeimas frakciju pārstāvji – frakciju izvirzīti deputāti. Mēs, katra frakcija, esam izvirzījuši savus visspējīgākos cilvēkus, lai tie strādātu šajā komisijā, kura spētu profesionāli vērtēt kandidātus. Šī komisija, Saeimas komisija, ir tā, kas ir galvenā šeit, nevis kaut kāda valdība. Valdības nāk un iet, bet Saeima ir tā, kas paliek.

Šī komisija izlēma, izvērtēja, ka šie trīs kandidāti, to skaitā Viktora Skudras kandidatūra, nav atbilstoši šim amatam. Tas nav vērtējums par to, vai šis cilvēks ir vai nav patīkams, vai šis cilvēks ir vai nav darījis kaut kad labus darbus. Mūsu valstī ir daudzi patīkami cilvēki, mūsu valstī ir daudzi patriotiski cilvēki, bet… Brigmaņa kungs un pārējie kolēģi, es jums atgādinu: iet runa par Satversmes tiesas tiesnesi, nevis par to, kā saka, lāga zēna titulu. Tātad, ja Saeima, kas ir tautas ievēlēta, ir izveidojusi komisiju un šī komisija profesionāli ir izvērtējusi, ka visu cienījamā Skudras kunga kandidatūra tomēr nav atbilstoša Satversmes tiesas tiesneša amatam, tad mums ir tiesības un, manuprāt, pienākums uzklausīt savu komisiju, pateikt valdībai: “Visu cieņu jums, bet izvērtējiet nākamreiz rūpīgāk!” – un balsot “pret”.

Aicinu neatbalstīt šo kandidatūru, tādējādi atbalstot mūsu Saeimas Juridiskās komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dzintars Rasnačs, otro reizi.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tas jautājums nav par pozīcijas un opozīcijas attiecībām. Tas ir ar tiesisku valsti saistīts jautājums, un es aicinu neizmantot šo tribīni tādā veidā: mēs, opozīcija, esam “pareizie”, bet jūs, pozīcija, visi esat klibi un šķībi.

Jautājums ir par tiesisku valsti! Un es vēršos, kolēģi, pie jums tikai vienā sakarā. Tikko bija balsojums par Kasparu Balodi, un varbūt tieši mana balss bija izšķirošā, ka viņu apstiprināja šajā amatā. Es tomēr cerīgi skatos uz šo kandidātu, ņemot vērā viņa lielos akadēmiskos ieguldījumus un nopelnus.

Taču šajā balsojumā būs nedaudz citādi. Ja Kaspars Balodis ieņems Ilmas Čepānes vietu, tad šajā balsojumā balsu vairākumu ieguvušais iegūs Aivara Endziņa vietu. Es aicinu par to padomāt, pirms jūs balsojat.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti amizanti klausīties, kā viens otru te māca, kā vajag dzīvot, kurš ir tas godīgais, kurš ir tas negodīgais. Diemžēl vairākas reizes nākas ar smaidu noklausīties, ka kāds uznāk šeit tribīnē un stāsta, ka nu viņš ir tas patiesais, godīgais un labākais. Vienreiz saprotiet: ja jau jūs runājat par Saeimu, tad runājiet par Saeimu un par to, ka katram deputātam var būt kaut kāds viedoklis, kas var patikt un var nepatikt! Neviens no mums šeit nav tāds, kas patīk visiem (un ceru, ka vismaz neviens nav tāds, kas visiem nepatīk). Lūk! Ar to ir jārēķinās. Un tāpēc drusku aizskaroši bija te tie vārdi, ka, lūk, vajag balsot ar kartītēm, jo viens otram uz nagiem skatās… Es jums varu skaidri pateikt: es to uzskatītu zem sava goda – skatīties, kā Māris Grīnblats balso aizklātā balsošanā. Tā ir viņa personīgā darīšana. Un, ja nu kāds ir tāds bezkauņa un nelietis un skatās, kā es balsoju, nu tad viņš ir vienkārši nožēlojams. Lūk, to vienreiz vajag saprast. Un tāpēc nevajag te teikt, ka kāds kādam te kaut ko licis. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Par tēmu, Juri, jārunā!”) Pamēģiniet kāds man kaut ko likt izdarīt! Es gribu redzēt, kas tad notiks! Dabūsiet taisni pretējo. Taisni pretējo dabūsiet!

Un tāpēc cienīsim, godātie kolēģi, cits citu šeit kā deputāti! Izgājuši ārā, mēs varam runāt citādāk.

Tāpēc es balsošu tā, kā man patiks. Taču tas, kā es balsošu, – tā ir mana personīgā darīšana. Ja kāds grib te kādu aģitēt – laipni lūdzu! Tādas tiesības ir! Augusts atnāca un pateica, ko viņš domā, un es cienu viņa viedokli. Varbūt arī kāds cits atnāks… Taču tagad mēs te sākam, stāvēdami tribīnē, cits citu audzināt! Jūs tur tādi, jūs tur šitādi, (No zāles: “Tu visus audzini!”) jūs tam un tam klausāt…

Un nu vēršos pie jums, Kariņa kungs. Jūs pietiekami ilgi dzīvojat Latvijā… Es jums pateikšu, ka nekad nesakiet – “runa iet” vai “runa neiet”. Redz`, viņš tagad atkal neklausās… Kariņa kungs, latviski saka – “runa ir” vai “runa nav”. “Runa iet” vai “runa neiet” – tas nāk no krievu valodas. Tas jums zināšanai.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates slēdzu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Viktora Skudras apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 30,
atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – lēmuma projektu “Par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņo Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Ligitas Birkhānes iecelšanu par Dobeles zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts “Par Aijas Grāves iecelšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Ziņos Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Aijas Grāves iecelšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesnesi” un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Olgas Lazdiņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK).

Juridiskā komisija arī šo lēmuma projektu vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Olgas Lazdiņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo sadaļu “Priekšlikumi par 8.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Tātad mēs esam saņēmuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Jaunatnes likums” izskatīšanu. Mums ir jābalso par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 24. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Šmits.

22.decembris.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs.

29.janvāris nākamajā gadā. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Mēs esam saņēmuši Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir iesniegusi priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.janvāris.

Sēdes vadītājs.

29.janvāris nākamajā gadā. Lūdzu, vai ir vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpinājumu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir kādi priekšlikumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 19.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Tātad – 19.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Vēlētāju apvienību finansēšanas likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 14. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Mārim Krastiņam!

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 19.janvāri.

Sēdes vadītājs.

19.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanu.

Atklājam debates. Pirmais debatēs par šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu runās deputāts Nils Ušakovs.

N.Ušakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi! Šajā likumā ir viena svarīga norma un tas ir 11.panta otrās daļas 1.punkts. Šis punkts nosaka, kas ir jādara situācijā, ja piedzimst bērns, kuram viens no vecākiem ir nepilsonis, bet otrs no vecākiem ir ārzemnieks. Pašreiz vecākiem ir dota iespēja izvēlēties.

Šā punkta svītrošana no likuma nozīmē, ka tagad bērns automātiski tiks pierakstīts kā ārzemnieks. Es nevaru saprast, kāda tam ir jēga. Sevišķi es to prasu, teiksim, mūsu labējam spārnam: kāda tam ir jēga?

Tagad cilvēkam ir iespēja vai nu kļūt par nepilsoni, pēc tam naturalizēties un kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, kas ir ārkārtīgi svarīgi, ņemot vērā, piemēram, godātā Saeimas priekšsēdētāja nesen teikto runu par to drausmīgo demogrāfisko situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā, vai arī cilvēku automātiski rakstīt iekšā kā, piemēram, Krievijas pilsoni, automātiski dodot viņam arī iespēju pēc 18 gadiem balsot par Krievijas Federācijas Domes deputātiem un tā tālāk.

Vēl viens aspekts, runājot par šo jautājumu. Šo likumprojektu mēģināja izskatīt jau 8.Saeimas laikā, bet to neizskatīja. Un iemesls tam bija tikai viens – Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas noteica, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prakse, atsakoties šādus bērnus reģistrēt kā nepilsoņus, ir prettiesiska un atņem bērnam vairākas svarīgas tiesības, no kurām pirmā ir tiesība kļūt par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā vai arī naturalizēties kopā ar vecākiem. Tas nozīmē, ka tad, ja Saeima tagad atbalstīs šo likumu, opozīcijai vai jebkuram citam deputātam tik un tā būs iespēja vērsties Satversmes tiesā un uzvarēt šajā tiesā.

Līdz ar to es aicinu deputātus vai nu balsot “pret” šo normu, vai vismaz atturēties, jo tas būtu pareizi un atbilstu pirmām kārtām Latvijas interesēm un visu Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Mūsu frakcija uzskata, ka nebūtu lietderīgi šo likumprojektu nodot tālākai izskatīšanai, jo galvenais mērķis, kura dēļ Iedzīvotāju reģistra likums pašlaik tiek grozīts, ir likuma 11.panta svītrošana.

Šis pants detalizēti apraksta visus jaundzimušo bērnu pilsonības reģistrācijas variantus gadījumos, kad vecāki pieder pie dažādām Latvijas iedzīvotāju kategorijām. Ir trīs lielākās iedzīvotāju kategorijas, no kurām divas ir šādas: piederība Latvijas pilsonībai vai piederība nepilsoņu daļai. Ir jāatzīst, ka tā saucamajā Nepilsoņu likumā pastāv pretēja norma, kas viennozīmīgi nosaka, ka gadījumos, kad ir jaukta ģimene, kur viens no vecākiem ir ārzemnieks, bet otrs – nepilsonis, jaundzimušais bērns vienmēr ir jāreģistrē kā ārzemnieks.

Zināmu laiku abas normas pastāvēja paralēli, nodrošinot Latvijas tiesām izvēles iespēju par labu vienam vai otram risinājumam, mehāniski mēģinot samazināt nepilsoņu skaitu valstī vai uzspiežot jaundzimušajiem ārvalstu pilsonību. Tajā pašā laikā tiesas vērtē situāciju galvenokārt atkarībā no paša bērna interešu viedokļa, pamatodamās uz Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības konvenciju un uz Iedzīvotāju reģistra likuma 11.pantu.

Pērn Augstākās tiesas Senāts pieņēma virkni viennozīmīgu spriedumu par labu bērnu tiesību aizsardzībai. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija spiesta izmaksāt kompensācijas par materiālajiem un morālajiem zaudējumiem, kas bija nodarīti ģimenēm. Par šiem gadījumiem ar sašutumu rakstīja laikraksti “Diena” un “Latvijas Avīze”, kas arī aizstāvēja šīs ģimenes ar bērniem.

Lūk, kas ir teikts 2005.gada 13.aprīļa Augstākās tiesas Senāta spriedumā: “Pretēji pārvaldes paustajam, tiesa ir vērtējusi Latvijas nepilsoņa statusu atbilstoši bērna interesēm un atzinusi, ka Latvijas Republika ir atzinusi savu jurisdikciju pār nepilsoņiem, ka Latvijas nepilsonis savās tiesībās ir tuvināts pilsoņa statusam un ka nepilsoņa saikne ar Latviju ir ciešāka, nekā tā ir ārvalstniekiem. Pēc tiesas ieskata, Latvijai pašai, pildot saistības bērnu tiesību aizsardzībā, jānodrošina tādi apstākļi, kas izslēgtu, ka Latvijā dzimis nepilsones bērns ilgstoši nevar iegūt personas kodu un kļūt par Latvijas tiesību subjektu. Ar šo lēmumu Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka nepilsoņa statuss vairāk atbilst bērna interesēm, jo šis statuss viņam nodrošina labāku tiesisko aizsardzību Latvijā salīdzinājumā ar citas valsts pilsonību.

Tagad mēģināsim atbildēt ar jautājumu: kas notiks, ja 11.pants tiks izsvītrots no šā likuma? Šajā gadījumā vecākiem izvēles vairs nebūs. Jaundzimušais bērns kļūs par ārzemnieku, kuram nav formālas saiknes ar Latviju. Viņam būs jānoformē uzturēšanās atļauja un jau ar pirmo soli uz Latvijas zemes viņš ne tikai jutīsies kā svešinieks, bet arī būs būtiski ierobežots tiesībās salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem.

Kādi tad ir šie ierobežojumi? Piemēram, noformējot studentu kredītu, kas tiek dots pilsoņiem un nepilsoņiem, bet netiek nodrošināts ārvalstniekiem. Ārvalstnieks var tikt arī izraidīts no valsts, kurā dzimis, par niecīgu administratīva rakstura pārkāpumu. Naturalizēties ārzemnieks gan var, bet, atšķirībā no nepilsoņa, ārzemniekam ir nepieciešama tā saucamā ekspatriācijas atļauja, kuru saņemt nav viegli, ja Rīgā nav attiecīgās valsts vēstniecības. Pazemināt jaundzimuša bērna statusu, atņemt viņa vecākiem izvēles brīvību – to no mums nepieprasa nedz Satversmes tiesa, nedz starptautiskās saistības. Atņemt vai neatņemt tiesības jaukto ģimeņu bērniem – tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no likumdevēja ļaunās vai labās gribas.

Dārgie kolēģi! Jebkura valsts, kas ir dzīvotspējīga un domā par nākotni, ir ieinteresēta nezaudēt savus cilvēkus un pēc iespējas ciešāk piesaistīt viņus sev ar labu attieksmi, labu pārvaldi, sociālajām garantijām un tiesiskajām saiknēm. Ja mēs šodien no likuma svītrosim 11.pantu, tad mēs jau no paša sākuma nedosim iespēju jaukto ģimeņu bērniem veidot ciešāku tiesisko saikni ar Latviju. Piespiežot nepilsoņus mākslīgi reģistrēt savus bērnus kā ārzemniekus, mēs riskējam zaudēt vairākus tūkstošus nākamo pilsoņu. Mūsdienu demogrāfiskajos apstākļos šāda rīcība, neapšaubāmi, ir pretvalstiska.

Aicinu balsot “pret” likumprojekta turpmāko izskatīšanu! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Laikam pat siltais laiks, kas pēc kalendāra nav raksturīgs šim periodam, nav spējis ietekmēt to “dvēseļu puteni”, ko mēs tikko šeit dzirdējām, lai gan runa šodien ir par to, lai mēs sakārtotu ar šo likumprojektu Iedzīvotāju reģistra likumu. Un šā likumprojekta galvenie uzdevumi ir tādi, lai tehniski precizētu to personu loku, tās ziņas, pēc kurām persona tiek iekļauta Iedzīvotāju reģistrā, lai saskaņotu šajā likumā lietoto terminoloģiju ar “Imigrācijas likumu” un lietotu to, kā arī lai vienkāršotu administratīvās procedūras attiecībā uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Ja mēs šīs lietas nedarām, tad saglabājas tāda situācija, kāda tā ir šobrīd, un laikam jau tiem runātājiem, kuri aicināja mūs šodien nebalsot “par” šā likuma tālāku izskatīšanu, ir izdevīga šāda situācija.

Es gribētu piebilst vien to, ka tā ir tikai katra cilvēka personīga izvēle, vai viņš kļūst par šīs valsts pilsoni, ja viņš tāds nav. Taču viņš var arī atteikties no šīs valsts pilsonības.

Tāpēc respektēsim mūsu tiesības, kas ir paredzētas Latvijas Republikas Satversmē, un skatīsim tālāk šo likumprojektu, lai to sakārtotu. Es arī lūdzu tos cilvēkus, kuri šeit runāja pirms manis un aicināja likumprojektu neatbalstīt, pašiem piedalīties šā likumprojekta sakārtošanā, lai tas atbilstu mūsu visu vēlmēm. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Tiem protestētājiem, kuri te pirmīt uzstājās, tomēr būtu ieteicams izlasīt Kārtības rulli. Tur šis un tas ir pateikts, un tāpēc jocīgi skan šie iebildumi. Iebildumi ir visai interesanti: paņem no četriem tikai vienu punktu un runā par šo vienu – maļ, un maļ, un maļ, bet par pārējiem punktiem vispār nerunā. Šeit taču ir jāapskatās arī pārējie grozījumi. Varbūt tur iekšā ir kaut kas ļoti vajadzīgs un nepieciešams, kas tūlīt būtu jāpieņem. Jo ātrāk, jo labāk.

Un tad nu izlasiet vismaz 3.panta redakciju, kur ir skaidri noteikts Iedzīvotāju reģistra uzdevums – tas, kam šis reģistrs ir domāts. Bet nē! Te skan kaut kādas žēlabainas runas par pilsoņiem, par nepilsoņiem, par ārzemniekiem un tā tālāk. Un – pats vislabākais! – nobeigumā jau skan, ka nepilsoņi – tie ir paši labākie cilvēki Latvijā. (No zāles dep. V.Orlovs: “Tā ir! Ja salīdzina ar tevi, tad ir!”) Nu tad man tāds skaists jautājums būs tiem “labākajiem” cilvēkiem: kāpēc tad viņi nevar iemācīties latviešu valodu un varbūt padomāt par to, kā kļūt par pilsoņiem?

Kāda ir garantija, ka šādi nepilsoņi, daļa no viņiem, neturpinās to ne sevišķi patīkamo darbību, kāda patlaban ir, un nežēlosies jebkuram iebraucējam no kaut kādas starptautiskas organizācijas, ka viņus te spaida, nemitīgi spaida? Un tad man jāklausās, ka tie ir Latvijas labākie cilvēki... Tādam cilvēkam, kas to saka, es ierosinu atteikties no Latvijas Republikas pilsonības un mierīgi dzīvot kā nepilsonim. (No zāles dep. V.Orlovs: “Tu labāk par tēmu!”) Tad viņš arī piederēs pie labāko cilvēku šķiras.

Protestēt pret šā grozījuma nodošanu tālākai izskatīšanai – tas ir vienkārši smieklīgi. Tas nozīmē protestēt pret kārtības ieviešanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Urbanovičs.

 

J.Urbanovičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie kolēģi, vēršos pie tiem, kuri ir vismaz ar vienu aci redzējuši šo likumprojektu! Tie, kuri nav, lūdzu, paskatieties tur, un jūs redzēsiet, ka Juris Dalbiņš, runājot “pret”, patiesībā runāja “par” šā likumprojekta noraidīšanu. Jo tieši tas, Dalbiņa kungs, tur ir arī rakstīts – ka bērna vecākiem, lūk, šo izvēles tiesību vairs nav… Ka šim tikko piedzimušajam zīdainim vai vienkārši mazam bērnam, kas ir piedzimis Latvijā, vienā Latvijas iedzīvotāju ģimenē… ka viņa vecākiem vairs nav iespēju izvēlēties.
Viņš būs – un visbiežāk tieši tā tas būs! – nevis kaut kādas abstraktas valsts, bet Krievijas pilsonis. Tieši tas ir šā likuma galvenais un faktiski vienīgais saturs, viss pārējais ir tikai garnējums, Dobeļa kungs. Tikai garnējums!

Jūs palasiet to, ko jūs te prezentējat! Patiesībā tā ir gaužām vienkārša sabiedrības šķelšana, sabiedrības dažādu negatīvu procesu provocēšana. Nekādu iespēju tikt pieņemtam tādam likumam nav! Netiks tas pieņemts! Vai nu Satversmes tiesa – vienalga, kādā sastāvā –, vai kādas starptautiskas tiesas noteikti likvidēs šo normu.

Kāpēc mēs darām tādas muļķības? Visā 8.Saeimas laikā šo likumprojektu visi pētīja, bet beigās noraidīja. Šeit ir daudz deputātu, kas nāk no 8.Saeimas. Nu kāpēc mēģināt atkal ākstīties? Tas ir noraidāms! Un, ja to neizdarīs Saeima, to izdarīs tiesa. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai, vai! Nobijos!”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69,
pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Ir!”) Ir? Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Ņemot vērā debašu raksturu, kā arī Augstākās tiesas tiešu iejaukšanos šajā jautājumā, es ierosinu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ierosina nodot arī Juridiskajai komisijai.

Vārds deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu!

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Patiešām neredzu tam nekādu racionālu pamatojumu.

Sēdes vadītājs.

Ja ir dažādi viedokļi, tad ir jābalso. Tātad mēs balsosim par to, vai likumprojekts nododams izskatīšanai arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68,
atturas – 2. Juridiskajai komisijai likumprojekts nav nodots.

Vai par komisijām ir vēl kādi ierosinājumi? Vairāk ierosinājumu nav.

Tagad lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 2007.gada 3.janvāri.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 3.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanu. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

2006.gada 20.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Ārlietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Ārlietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu Ārlietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

2007.gada 12.februāris.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 12.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Ārlietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Ārlietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

2007.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Pacientu tiesību likums” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ir ierosināts noteikt Sociālo un darba lietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Iesniegšanas termiņš – 2007.gada 23.marts.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 23.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikums ir par atbildīgo komisiju noteikt Sociālo un darba lietu komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Vārds deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, tāpēc arī šoreiz ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2007.gada 23.martu.

Sēdes vadītājs.

Tātad 2007.gada 23.marts. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Juridiskā komisija ierosina 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu.

Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts noteic, ka nepatiesa uzdošanās par citu personu, kura kārto valsts valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu, ir kriminālnoziegums, un paredz sodu – pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka līdz šim par minēto pārkāpumu nav noteikta nedz kriminālatbildība, nedz administratīvā atbildība.

Taču, godātie kolēģi, šis apgalvojums jau vairs neatbilst realitātei, jo kopš šā gada 22.jūnija ir spēkā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.⁸ pants, kas paredz atbildību par to pašu – par nepatiesu uzdošanos par citu personu, kura kārto valodas prasmes un zināšanu pārbaudes eksāmenu. Formulējums ir identisks, bet sods ir pavisam cits – brīvības atņemšana nevis uz laiku līdz pieciem gadiem, bet līdz 15 diennaktīm, tātad uz 120 reizes mazāku laiku. Ir acīm redzama pretruna likumdošanā.

Godātie kolēģi! Es zinu, ka šajā zālē atrodas daudz juristu… Šeit ir runa par sankciju, un es gribētu jums dot informāciju, par kādiem noziegumiem ir Krimināllikumā paredzēts sods līdz pieciem gadiem. Tātad: apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu, jaundzimuša bērna slepkavība, nonāvēšana aiz neuzmanības, novešana līdz pašnāvībai, cilvēka audu un orgānu nelikumīga izņemšana, cilvēku tirdzniecība, nelikumīga ievietošana psihiatriskajā slimnīcā, pavešana netiklībā, cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo, zādzība, krāpšana, kontrabanda, kapu un līķu apgānīšana, huligānisms, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko un psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmē, politisko organizāciju finansēšana, izmantojot starpniecību.

Godātie kolēģi, vai mēs varam šos noziegumus salīdzināt ar šiem pārkāpumiem? Šeit tomēr no juridiskā viedokļa ir jāpadomā un jānoraida šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis. Vai jums pietiks ar trim minūtēm? (No zāles dep. J.Dobelis: “Jā, pietiek!”) Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, kā ir. Tikko parādās nopietni nolūki, nāk vajadzīgie runātāji. Es jums varētu vienu teikumu pateikt – neatbalstiet blēžus, un tad jums nevajadzēs par visu šito uztraukties. Par ko tad šeit ir runa? Par darbībām, kuras izdarītas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai kuras izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par to ir runa! Attieksmei pret to, kā kārto šos eksāmenus, kuri skar pilsonības iegūšanu, ir jābūt ļoti nopietnai. Par ko te būtu jāuztraucas? Neblēdieties, neejiet otra vietā kārtot ek­sāmenus, un jums nevajadzēs uztraukties ne par ko!

Šis ir viens no mūsu ierosinājumiem par šo tēmu. Mēs negribam, lai attieksme pret pilsonības iegūšanu būtu pavirša. Un tāpēc mēs paredzam stingrus sodus – un pie tam vēl ar pretimnākšanu! Tie stingrākie sodi ir par atkārtotu darbību veikšanu. Tā ka nav nekādu problēmu: neblēdieties, un nevajadzēs jums uztraukties.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (dokumenta numurs ir 218) izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīms! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 21, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Par atbildīgo komisiju ierosināts noteikt Juridisko komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā komisija, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

2007.gada 1.februāris.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 1.februāris. Citi priekšlikumi ir? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks starpbrīdim. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ukraiņu tautas genocīds ir atzīts Ukrainas parlamentā. Armēņu tautas genocīds ir atzīts daudzu valstu parlamentos. Šodien Kara muzejā atklāj izstādi “Pieminekļi Baigā gada upuriem”. Tas ir ideju, skiču konkurss, un tas ir veltīts latviešu tautas genocīdam. Tāpēc katru lūdzu apmeklēt šo izstādi un attiecīgi izteikt savu attieksmi atsauksmju grāmatā. Kara muzejā visu dienu… Izstāde būs atvērta līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, aicinu uz sēdi pēc minūtēm piecām komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Mums šodien ir arī ļoti priecīgs notikums, jo mēs apsveicam deputātu Einaru Repši apaļā jubilejā. (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis… Jānis Reirs un Ligita Silaraupa. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu ieņemt vietas. Atsākam sēdi. Mēs turpinām izskatīt priekšlikumus par 8.Saeimā nepabeigto likumprojektu izskatīšanas turpināšanu 9.Saeimā.

Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas priekšlikumu – 9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanu, un šoreiz dokumenta numurs ir 219. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Lūdzu… (Starpsaucieni no zāles.) Īstenībā man ir jāatzīst, ka deputāts Jakovs Pliners bija pieteicies par vēlu. Es ļoti lēni sāku vadīt sēdi, lai visi pagūtu pieteikties. Tā ka lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 20, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par atbildīgo komisiju ir vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Juridiskās komisijas vārdā priekšlikumu iesniegšanas termiņu… Vai deputāts Jakovs Pliners grib runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē. Tādā gadījumā es lūdzu… Nākamais runāt ir pieteicies Vjačeslavs Stepaņenko. Vai runa būs par termiņu? Jā, lūdzu!

V.Stepaņenko (LPP/LC).

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2006.gada 23.decembri.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad paliek šā gada 23.decembris. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas priekšlikumu –9.Saeimā turpināt 8.Saeimā nepabeigto likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Valērijs Buhvalovs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, izslēdziet mobilos telefonus!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Juridiskā komisija iesniedza mūsu izskatīšanai pēc kārtas jau trešo juridiskās domas “šedevru”. Šoreiz tā nolēma parūpēties par izglītības iestāžu vadītājiem. Par laimi, šoreiz šīs rūpes izpaužas nevis Krimināllikuma grozījumu veidā, bet gan tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos.

Par ko tad grasās sodīt izglītības iestāžu vadītājus? Tad, lūk, par ko – par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai izglītības iestādēs, lai gan narkotisko un psihotropo vielu izplatīšana pagaidām vēl nav kļuvusi par mācību procesa neatņemamu sastāvdaļu. Var iet arī tālāk šajā virzienā – proti, ieviest kodeksā speciālu pantu Latvijas pilsētu mēriem – “Par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai pilsētas teritorijā”. Un šādu pašu pantu arī mūsu “cietajam” premjerministram – “Par pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai Latvijas valstī”.

Dāmas un kungi! Gribu atgādināt, ka pasākumu veikšana narkotisko un psiho­tropo vielu izplatīšanas novēršanai attiecīgajā teritorijā – tas tomēr ir policijas tiešais pienākums.

Aicinu visus balsot “pret” šā absurdā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu. Jau septiņus gadus tas virzās cauri Juridiskajai komisijai. Solvita Āboltiņa, iepriekšējā Saeimas sasaukuma Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, ir lieciniece tam, ka ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kādus pasākumus vajag veikt direktoram skolā, lai ierobežotu narkotiku izplatīšanu skolā. Padomājiet paši! Mēs gandrīz visi esam vecāki, un mājās mēs atbildam par savu bērnu, bet, kad mēs aizvedam viņu uz skolu, kam mēs pilnībā uzticamies – skolotājiem, direktoram, administrācijai, kuriem vajag veikt pasākumus, lai ierobežotu cilvēkus – dīlerus, kuri atrodas skolā.

Ja skolas direktors neatbild par to, kas notiek skolas teritorijā, tad par ko viņš atbild? Viņš atbild par mācību procesu! Taču viņš atbild arī par to, lai noteikumi, kurus izstrādājis Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija, pilnībā tiek izpildīti, atbild par to, lai skolā krīzes momentos parādītos pašvaldības policija. Vajag pieprasīt no Rīgas Domes vai no citām pašvaldībām novērošanas kameras, ja viņš nevar kontrolēt situāciju. Direktoram jārūpējas, lai sargs, kurš sēž pie šīm kamerām, nevis guļ pie tām, bet lai kontrolē situāciju, kas notiek skolas apkārtnē.

Un es pilnīgi saprotu, ka skolotājiem vai skolu direktoriem negribas uzņemties atbildību par to, kas notiek viņu skolas teritorijā, bet viņiem vajag to uzņemties, tāpēc ka mēs, nododot savus bērnus skolā, pilnīgi nevaram viņus tur kontrolēt. Un sakarā ar to es lūdzu ne tikai atbalstīt šo manu priekšlikumu, bet arī palīdzēt Saeimai pieņemt šo normu kā likuma normu.

Par 2.punktu, kur ir runa par naktsklubiem. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri apmeklē naktsklubus, redz, ka to saimnieks ļoti stingri kontrolē, lai apmeklētāji viņa teritorijā neienestu alkoholu. Viņš pārmeklē, viņš veic pasākumus, un visi tie, kuri strādā šajā klubā, arī kontrolē, lai tajā nebūtu dzērienu, kas nav nopirkti bārā, bet tas, kas attiecas uz narkotikām, viņus neinteresē. Es domāju, ka kluba īpašnieks pats neķers šos narkodīlerus, tāpēc viņam vajag sadarboties ar kriminālpoliciju, vajag policiju informēt par tādiem dīleriem, tāpēc ka jebkurš cilvēks, kurš kaut ko saprot no operatīvā darba, zina, ka šis tirgus jau sen ir sadalīts un tie cilvēki, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, strādā vien tajā pašā klubā. Nu nemainās viņi tur katru dienu vai katru vakaru! Un tāpēc, ja būs reāla sadarbība ar policijas darbiniekiem, ar operatīvajiem darbiniekiem, ar kriminālpoliciju, tad kopā ar naktskluba īpašnieku mēs ļoti ātri atradīsim šos cilvēkus un ieliksim viņus cietumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir izvirzīts īstajā laikā un noteikti būtu atbalstāms, jo situācija narkotiku izplatībā mūsu valstī nebūt nav labvēlīga, turklāt turpinās arī dažādu jaunu sintētisko narkotisko vielu piedāvājumi. Latvijā ir parādījies pat tā saucamais baltais ķīnietis jeb trīs-metilfentanīls, kas ir sevišķi bīstams, sevišķi indīgs, un tas tiek piejaukts heroīnam. Turklāt šī narkotika tagad tiek plaši piedāvāta tirgū. Lielas problēmas mums tagad ir arī ar kaņepēm, ar marihuānu, ar hašišu, bet sevišķas problēmas ir tieši diskotēkās. Mūsu sociālie darbinieki ir apsekojuši diskotēkas pat kopā ar policistiem. Diskotēkās ir izveidota īpaša sistēma, kā šīs vielas tiek izplatītas, un liela daļa diskotēku apmeklētāju nav skaidrā prātā, bet ir šo vielu ietekmē. Un daudz kas ir atkarīgs tieši no šo izklaides vietu īpašniekiem, lai šīs vietas nepārvērstos par midzeņiem, kur tiek izplatītas narkotiskās vielas.

Par skolām. Skolas var veikt galvenokārt profilaktisko darbu, skolas vairāk var veikt izglītojošo darbu. Ir radītas visas programmas, ir radīti visi uzskates materiāli, ir radītas ļoti daudzas filmas, bet diemžēl dažu skolu vadība ir ļoti pasīva un neizmanto tās iespējas, ko mēs šodien piedāvājam. Izņēmums ir Rīgas pilsēta, arī Jelgavas pilsēta, kur šie jautājumi ir ļoti labi nokārtoti, un tur skolas daudz ko dara šajā ziņā, bet lielā daļā Latvijas skolu vēl joprojām valda klusums un netiek izmantotas tās iespējas, ko skolotāji varētu izmantot savā ikdienas darbā un kādu kārtību direktori varētu ieviest savās skolās.

Es ļoti aicinu atbalstīt šo iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, kolēģi, šis patiešām ir likumprojekts, kurš tika skatīts jau iepriekšējā Saeimā, un Strazdiņa kungs var apliecināt, cik ļoti labi iesākās šīs debates Izglītības un zinātnes ministrijā, cik labas bija iestrādes tam, ka skolotājiem ir vajadzīgi gan materiāli par to, kas ir narkotikas, gan arī par to, kādā veidā skolotājs var tās konstatēt. Mēs tikām pat tik tālu, ka sākām runāt par to, ka arī skolotājiem vajadzētu iedot lielākas tiesības, lai tajā brīdī, kad viņam ir radušās pamatotas aizdomas, skolotājam būtu tiesības arī ielūkoties bērnu somās…

Var jau būt, ka šis likumprojekts ir nepilnīgs un kāds tajā saskata tikai vēlmi kādu sodīt. Nē, Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu turpināt skatīt tādēļ, ka šī ir nopietna problēma. Tā ir problēma, un tā ir milzīga nelaime, kas var skart katra no mums bērnu vai tuvinieku, un tajā brīdī, kad tā jau kādu ir skārusi, ar to cīnīties ir par vēlu. Nekad nav par vēlu runāt, runāt arī no šīs tribīnes, no jebkuras citas tribīnes, un meklēt risinājumus, kādā veidā izglītot cilvēkus, kuriem jau ir šī problēma, un kādā veidā rast risinājumus, lai mēs to iespējami ātri novērstu.

Tātad mēs piedāvājam šo likumprojektu tikai kā pamatu tālākajam darbam, un no katra deputāta ir atkarīgs tas, kāds šis likumprojekts būs un kas no tā iznāks. Taču runāt par to vajag un risināt šo jautājumu vajag. Mēs nedrīkstam izlikties, ka tas uz mums neattiecas, ka narkotikas lieto kaut kur citur un ka tā nav Latvijas problēma. Tā ir problēma, un mums ir jāpiedāvā risinājumi!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! No visiem tiem, kuri tikko runāja, laikam tikai Buhvalova kungs patiešām ir strādājis skolā, bet neviens cits no jums tur nav strādājis. Diemžēl neviens no jums vai gandrīz neviens no jums nezina skolas direktora tiešās funkcijas. Jā, tā ir ļoti svarīga, sāpīga, ārkārtēja problēma, ka jaunieši lieto narkotikas, un tā tālāk.

Taču ne jau skolā tas viss sākas. Tās patiešām tur jau ir sekas.

Jūs zināt, ka mums trūkst skolotāju, jūs zināt, ka par direktoru var izvirzīt tikai labākos skolotājus, kuriem ir vēl arī labas organizatoriskās spējas, kuri labi pārzina juridiskās ābeces jautājumus. Jūs varat iedomāties, ka skola ir vesela pasaule, kur skolas direktoram ir jāstrādā ar bērniem, ar skolotājiem, ar vecākiem, viņam ir jāuztur kārtībā skolas finanses, saimniecība un tā tālāk.

Laukos ir skolas, kur blakus skoliņai ir dārzs vai teritorija, kura ir mērāma hektāros. Ko tad darīt? Vai direktoram būtu tur jāstaigā un kāds jāķer? Lūdzu, pieņemsim likumu, ka mēs sodīsim… nu, nosacīti es varbūt teikšu, pirmām kārtām narkologus, ka viņi nespēj izārstēt visus tos, kuri lieto šīs narkotiskās vielas, sodīsim visus policijas vadītājus. Man viena direktore seminārā stāstīja, ka policijas pārstāvis direktorus informējis: “Tur, blakus jūsu skolai, tirgojas ar narkotikām, tur izplata tās tabletītes,” un tā tālāk. Un tad direktore sacīja: “Vai man, sievietei, būtu jāskrien un jāķer šie tirgotāji? Policisti taču to zina, tikai nevar vai negrib kaut ko darīt.”

Sodīšana. Jā, ir cilvēki, kuri domā: “Ieviesīsim bargu sodu un uzvarēsim noziedzību!” Un tā tālāk. Jums jau ir zināms, ka tas tā nenotiek! Es domāju, ka direktori ir jāciena, ka direktori ir jāmāca, ka direktoriem ir jāpalīdz, bet nedrīkst viņus sodīt ar naudas sodu, jo sevišķi vēl tāpēc, ka uz to ir attiecināms cits pants. Ja direktors zina, ka notiek tas un tas, bet neziņo par to policijai, tad tas ir cits jautājums. Taču direktors var arī nezināt, ka kaut kur kādā teritorijas stūrītī kaut kas notiek, un viņa pienākums nav visu laiku staigāt apkārt… Ja viņam ir arī naktssargs vai kāds cits algots cilvēks no skolas, vai no pašvaldības, vai no policijas puses, kurš apsargā bērnus, tad arī viņš neapstaigās visu skolas teritoriju.

Es atceros, kādas diskusijas mums bija pagājušajā Saeimā. Visu cieņu Klementjeva kungam, kas ir šā priekšlikuma iniciators, bet viņš ir bijušais policists, viņš nav bijušais skolotājs vai skolas direktors. Es uzskatu, ka direktoru sodīt par šādu jautājumu, par tādu smagu problēmu, kuru visa sabiedrība nespēj atrisināt, ir nepareizi, tā ir ļauna rīcība, un mēs tādā veidā neko labu nesekmēsim, ja šodien atbalstīsim šo likumprojektu. Mēs nesekmēsim bērnu labāku mācīšanu un audzināšanu, jo tas jau ir kaut kas cits vai būs kaut kas pavisam cits.

Paldies jums par uzmanību, un es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Iepriekšējais runātājs teica, ka te nevienam neesot pieredzes darbā skolā. Nu man tāda pieredze ir bijusi. Man vairākus gadus bija tā iespēja mācīt ķīmiju skolā, kur bija gan latviešu, gan krievu mācību valoda. Ķīmija vispār ir interesants mācību priekšmets. Lūk! Un, ja runā par direktoriem, tad es esmu redzējis diezgan dažādus direktorus – drusku gudrākus, drusku dumjākus, čaklākus un arī slinkākus. Tā ka nevajag teikt, ka direktors – tā ir svētā govs, un cauri.

Kolēģi, šeit taču ir vienkārša runa! Sankcijas ir paredzētas tikai par noteiktu pasākumu veikšanu vai par neveikšanu. Kas tad tur ir sevišķs? Pasākumus direktors var veikt un var arī neveikt, un viņu soda ne jau par kaut ko citu, bet par konkrētu pasākumu neveikšanu – par tādu pasākumu neveikšanu, kas ir noteikti normatīvajos aktos. (No zāles dep. J.Pliners: “Juri, rokas nost no direktoriem!”) Un nekas vairāk! Par ko tad jūs te tā uztraucaties? Tikai tāpēc, lai acīm redzami demonstrētu citu viedokli.

Tātad šeit pirmais un primārais jautājums ir tāds – vai iestādes vadītājs kaut ko dara vai viņš nedara neko. Un, ja jūs būtu izlasījis uzmanīgi šo pantu, kur ir runa par sodīšanu, tad redzētu, ka pirmo reizi sods ir no 10 līdz 25 latiem. Tad nu gan ir briesmīgs sods! (No zāles dep. J.Pliners: “Pazemojums ir briesmīgs!”) Bez tam ir dota iespēja veselu gadu pēc šāda soda uzlikšanas kaut ko izdarīt. Nu un arī tas otrais sods ir “ārkārtīgi smags”, protams, – no 25 līdz 125 latiem. Tātad šeit nav runa par sodu kā tādu. Lūk! Un teikt, ka valdībai viss ir jāizdara… protams, ka valdībai daudz kas ir jāizdara, bet, ja mēs ieliksim Administratīvo pārkāpumu kodeksā kādu soda normu, tas piespiedīs domāt vienu otru tādu vadītāju, kas parasti nedomā, kas parasti vienkārši grib kaut kā pavadīt to laiku, kas viņam tur ir jāpavada. Tā ka kādi te uztraukumi?

Nemaz nerunāsim par restorāniem, kafejnīcām un bāriem. Tātad šķiet, ka šeit ir viens vienīgais jautājums: vai Saeimu uztrauc šī te narkotisko un psihotropo vielu izplatīšana vai neuztrauc. Un viss! Cita jautājuma šeit nav. Un es domāju, ja pieņems šos grozījumus, tad nākamais solis gan būs valdības darbs un Saeimas kontrole pār to, kā šo darbu veic.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kā bijušais skolas direktors es nedomāju, ka jebkuras… ka ir kaut viens skolas direktors, kurš neko nedarīs vai atbalstīs narkotiku tirdzniecību vai tamlīdzīgas lietas. Manuprāt, tas ir pilnīgi izslēgts. Un, runājot par šo konkrēto problēmu likumprojektam ir divi panti. Viens attiecas uz skolām, otrs attiecas uz sabiedriskām vietām – restorāniem, kafejnīcām, bāriem. Un es domāju, ka mums šis likumprojekts, tā kā šeit ir divi ļoti atšķirīgi panti, ir jāvirza tālāk. Bet tad, kad jau būs izskatīšana konkrēti par priekšlikumiem, protams, es balsošu pret šo te pantu, kas attiecas uz izglītības iestādēm. Bet šajā situācijā, kad šeit ir divi panti likumprojektam un tas otrais, manuprāt, ir daudz būtiskāks, jo tieši kafejnīcās, bāros un citur notiek tā lielākā narkotisko vielu izplatīšana, tad es aicinu šobrīd deputātus atbalstīt šā likumprojekta tālāku virzīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Strazdiņš, otro reizi.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi, atļaujiet man pilnīgi nepiekrist Plinera kunga uzskatiem! Nav runa par ķeršanu, par policistu atdarināšanu. Ir runa par multidisciplināru pasākumu organizēšanu, lai novērstu vispār šo tendenci mūsu jaunatnes vidū. Vēlreiz pasaku: tā ir īpašu programmu pielietošana, un tikai pats skolas direktors var to organizēt un prasīt no skolotājiem, lai visos mācību priekšmetos tas tiktu realizēts.

Attiecībā uz restorāniem un it sevišķi uz diskotēkām jāteic, ka daudzās valstīs ir izveidotas tā saucamās reiva komisijas: policisti kopā ar sociālajiem darbiniekiem vēro, ko dara publika šajās izklaides vietās. Atsevišķās valstīs ir pat rentgena aparatūra, kas pārbauda, vai netiek kaut kas tāds ienests. Tiek pārbaudītas somiņas, tiek atņemti fotoaparāti un daudz kas cits, kur varētu ievietot narkotiskās vielas.

Tā ka visi to dara, bet mēs nez kāpēc gribam to pārvērst tikai par policijas jautājumu. Nē! Visai tautai ir jācīnās pret šo briesmīgo ļaunumu. Narkologi tiešām gadiem ilgi ārstē šos cilvēkus, tomēr ne visus izārstē. Tā ir smaga atkarība, kas daudzus noved kapā.

Par šo noteikti vajag balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Arī es, bijušais skolas direktors (sešpadsmit gadus strādāju par direktoru Rēzeknē), tagad nepiekrītu Plinera kungam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Dzirdi, Jaša?”) Kā es saprotu, direktoram, ja viņš strādā savā amatā, jāzina, kas notiek skolā, viņa teritorijā; viņam jāatbild par praktiski visām lietām, kas notiek skolā. Turklāt šajā likumā jautājums saistīts ar kafejnīcām, ar bāriem.

Šajā gadījumā es piekrītu Klementjeva kungam un lūdzu atbalstīt šā likumprojekta tālāku virzīšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Kolēģi, būsim konstruktīvi! Diskutējot par šo jautājumu – sodīt vai nesodīt –, mēs nekādā veidā šo problēmu neatrisināsim. Padomāsim, kāds varētu būt mūsu ieguldījums cīņā pret narkotiku lietošanu skolās!

Ir runāts ar pašiem skolu direktoriem. Ko viņi grib no mums un no pašvaldībām? Viņi grib, lai katrā skolā, kurā tas ir vajadzīgs, būtu, sēdētu policists. Protams, tam ir vajadzīgs finansējums, un viņiem ir ļoti liels lūgums jums un pašvaldībām – tomēr dot šādu iespēju, ja skolā ir vajadzīgs, lai policists dežurētu noteiktā laikā… Lai būtu finansējums un lai direktors varētu izsaukt šo policistu! Policists varētu tur dežurēt, un viņa pienākumos ietilptu skatīties, vai skolas apkārtnē kaut kur tirgo narkotikas un vai ir kādas nekārtības – un tā tālāk un tā joprojām.

Tas ir ļoti svarīgi. Ļoti svarīgi! Pasvītroju: ko var darīt, piemēram, skolas direktore – sieviete? Ko viņa varētu izdarīt, ja viņa skolā redzētu kaut kādu šādu situāciju? Tātad vajag, lai viņa varētu nekavējoties vērsties pie policista, nevis izsaukt policistus un gaidīt, kad viņi atbrauks. Atbrauks pēc
15 – 20 minūtēm, kad visi tie narkotiku tirgotāji jau būs aizmukuši! Vajag, lai var vērsties pie policista tieši tur, skolā, un lai tas cilvēks varētu to problēmu atrisināt, gan personiski iejaucoties, gan izsaucot palīdzību.

Godātie kolēģi, vienosimies par šādu sistēmu: ja būs kāda iniciatīva, kura būs saistīta ar to jautājumu, vai jābūt policistiem skolās vai nav jābūt, tomēr neatteiksim un piešķirsim finansējumu! Šāds ļoti liels lūgums ir izskanējis arī no skolu direktoriem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jānis Eglītis – otro reizi.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien lemjam principiālu jautājumu – izskatīt šo likumprojektu vai ne. Es aicinu to izskatīt, un tad priekšlikumus par policistiem un visām pārējām lietām varēsim iesniegt vai nu citu likumprojektu sakarā, vai arī uz šā likumprojekta pirmo un otro lasījumu.

Tā ka, lūdzu, ievērosim Kārtības rulli! Atbalstīsim likumprojektu un izskatīsim to nākamajos lasījumos – ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 6, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir priekšlikums likumprojektu izskatīt Juridiskajā komisijā un noteikt to par atbildīgo komisiju. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vjačeslavam Stepaņenko!

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

2006.gada 23.decembris.

Sēdes vadītājs.

2006.gada 23.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši šo darba kārtības sadaļu un pāriesim pie nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Vispirms izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

13.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 13. un 14.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu deputātiem nav.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

22.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

23.priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 24.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 23. un 24.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

27.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 28. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 27. un 28.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

32.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 32. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko.

33.priekšlikums, pēdējais. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskā komisija to sagatavojusi otrajam lasījumam. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Stepaņenko.

2., 3. un 4.priekšlikums. Tie ir atbalstīti daļēji un ietverti 1.priekšlikumā, par kuru jau ir nobalsots un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 2., 3. un 4.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

11., 12. un 13.priekšlikums. Tie ir atbalstīti, to redakciju iekļaujot 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 11., 12. un 13.priekšlikumu, nedz arī pret Juridiskās komisijas slēdzienu attiecībā uz 10.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

19.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

V.Stepaņenko.

20.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

22.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais – 23.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu, kuru sagatavojusi Juridiskā komisija, – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko. Lūdzu!

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas numurs 75/Lp9.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu! Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 76/Lp9).

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.

Tāpat arī 2. un 3. – aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikumi. Atbalstīti daļēji un iekļauti 4.priekšlikumā…

Sēdes vadītājs.

4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, godātie deputāti!

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 1., 2., 3. un 4.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Un tas bija arī pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 6, atturas – 1. Likumprojekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojektā ietvertais grozījums izriet no tā, ka Nacionālās drošības likumā aizsardzības ministram ir nepieciešams paredzēt tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās. Tātad ir nepieciešams veikt grozījumu Nacionālās drošības likumā, nosakot, ka aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās glābšanas un humānajās operācijās ārzemēs, saņemot pieprasījumu no Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas vai no Eiropas Savienības dalībvalsts par steidzamas un neatliekamas palīdzības sniegšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 3.janvāris.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 3.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeima! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” un akceptēja to pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimas balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Kalniņš.

Šā gada 29.decembris.

Sēdes vadītājs.

29.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ziņo deputāts Daudze.

G.Daudze ( ZZS frakcija).

Cienītās kolēģes! Godājamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Šā grozījuma būtība ir noteikt, ka medicīnisku indikāciju dēļ – vēlreiz uzsveru, medicīnisku indikāciju dēļ! – grūtniecības pārtraukšana ir atļauta līdz divdesmit ceturtajai grūtniecības nedēļai šābrīža divdesmit divu nedēļu vietā.

Šī izmaiņa likumā nepieciešama tāpēc, lai būtu iespējams pārtraukt grūtniecību gadījumos, kad ir skaidri zināms, ka ģenētisku patoloģiju dēļ bērns piedzims ar smagām neārstējamām iedzimtām anomālijām un būs kopjams invalīds visu mūžu, sākot no piedzimšanas brīža. Diemžēl izmeklējumi, kas verificē šīs ģenētiskās patoloģijas, ir pieejami tikai laikā starp divdesmit otro un divdesmit ceturto grūtniecības nedēļu, taču pašreizējā likumdošana tad vairs neļauj lemt par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu.

Līdzīga prakse šobrīd ir pieņemta lielākajā daļā Eiropas valstu. To atbalsta gan Veselības ministrija, gan Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija. Vienbalsīgi 5.decembrī to ir atbalstījusi arī Sociālo un darba lietu komisija.

Un es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies ziņotājam – deputātam Gundaram Daudzem.

Atklājam debates. Pirmā debatēs ir pieteikusies Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz par divām nedēļām pagarināt grūtniecības pārtraukšanas iespējas medicīnisku indikāciju dēļ.

Es saprotu, ka sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes šajā jautājumā, jo vieniem tas ir medicīniskas dabas jautājums, bet citiem – vērtību un attieksmes pret nedzimušu bērnu jautājums.

Lūk, kāpēc! Abortu ietekme sniedzas daudz tālāk, nevis tikai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ir saistīti ar tiem. Aborts nav dabisks problēmas risinājuma veids pat smagu patoloģiju gadījumā. Atļaujot nogalināt nevēlamu dzīvību mātes klēpī, tiek grauta dzīvības vērtība sabiedrībā, kam seko jau diskusija par eitanāziju: ja jau var nogalināt slimu bērnu pirms dzimšanas, tad kāpēc gan nevarētu humāni nogalināt arī pēc dzimšanas? Mēs jau saprotam… Protams, šo bērnu varam nosaukt par embriju, par augli, par nevēlamu, neplānotu grūtniecību, lai noņemtu morālo slodzi no šā jautājuma un rastu attaisnojumu lēmumam un rīcībai, bet tas jau nemaina lietas būtību.

Tradicionālais un kristīgais pasaules uzskats apgalvo, ka dzīvība šajā pasaulē ienāk jau tajā mirklī, kad savienojas divas dzimumšūnas. Un tas jau ir bērns un jauna personība, un tāpēc kā absolūtu patiesību pieņem to, ka katra dzīvība ir vērtīga, tajā skaitā arī nedzimuša bērna dzīvība. Izlemt viņa vietā – dzīvot vai mirt – tikai tāpēc, ka viņš vēl nespēj sevi aizstāvēt, kā arī vēl nedzimuša bērna dzīvību novērtēt kā vēlamu vai nevēlamu un izmetamu, ja viņa piedzimšana sagādās nopietnas problēmas, ir pretrunā ar absolūtajām vērtībām par dzīvību.

Šonedēļ masu medijos tika sacelts tracis par jēra nokaušanu Rīgas centrā, par ko policija ir sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un saskaņā ar Krimināllikumu par to, ka dzīvnieks iet bojā vai tiek sakropļots, soda ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbiem. Un laikrakstā lasāms sašutuma pilns virsraksts “Firmai, kas pieļauj jēra nokaušanu, – tikai 50 latu sods”. Vai jēra dvēsele ir vērtīgāka, svarīgāka un dārgāka par nedzimuša bērna dvēseli, kuram arī ir tiesības uz dzīvību?

Šķiet, ka sabiedrībā un mūsu likumos brīžiem valda dubultmorāle un dubultstandarti. Slepkavam atceļam sodu, nāvessodu, jo nav taču humāni nogalināt cilvēku, bet nedzimušu bērnu nogalināt laikam ir humāni. Nu kā uz to paskatās… Ja dzīvību pieņem kā absolūtu vērtību, tad aborts ir amorāla rīcība, bet, ja par relatīvu vērtību, atkarībā no apstākļiem vai no mātes vai tēva vēlmēm, tad viss ir normāli.

Mēs savā likumā nosakām laiku, sākot no kura cilvēka dzīvībai piešķiram kādu cieņu, respektu vai vērtību. Tad ir jautājums: kurš mūs, cilvēkus, tam ir pilnvarojis? Tāpēc es šodien gribu jums atgādināt, ko otrdien savā gadskārtējā veltījumā pasaulei Miera dienā teica pāvests Benedikts XVI: “Pienākums cienīt ikvienu cilvēcisku būtni, kas nes sevī Radītāja atspulgu, nozīmē, ka nevienu cilvēku nedrīkst tīši pakļaut iznīcībai. Tiesības uz dzīvību mūsu sabiedrībā plaši tiek pārkāptas, un šeit jāmin arī klusās nāves, ko izraisa bads, aborti, eksperimenti ar embrijiem un eitanāzija. Fiziskajā pasaulē jau mēs nedzirdam šo bērnu balsis, bet viņu dvēselīte gan kliedz un raud.”

Tāpēc es balsošu “pret” šo kluso nāvi!

Sēdes vadītājs.

Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es varu ieteikt Feldmanes kundzei, pirms viņa kāpj tribīnē, izlasīt likumprojektu, par ko tajā ir runa.

Es varbūt atļaušos citēt pirmo teikumu, kas ir šā likumprojekta anotācijā: “Pašreiz Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 26.panta otrā daļa paredz, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ tiek veikta līdz grūtniecības 22.nedēļai.” Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu sievietes izvēles dēļ. Šeit iet runa (No zāles dep. J.Dobelis: “Atkal iet runa!”) par nenormāli, patoloģiski noritošu grūtniecību, kuras rezultātā bērns piedzimst nedzīvs vai piedzimst ar plašiem iedzimtiem defektiem, kas nav savienojami ar dzīvību. Šādā gadījumā šīs liekulīgās runas tiek vērstas uz to, lai ģimene būtu nelaimīga dēļ tā, ka tajā piedzimst dzīvotnespējīgs bērns. Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu tādā izpratnē, par kādu tikko runāja Feldmanes kundze.

Ņemot vērā to, ka mana dzīve ilgstoši ir bijusi ļoti cieši saistīta tieši ar šo specialitāti, es gribu atgādināt, ka, lai izdarītu augļa hromosomu analīzes, ir vajadzīgas vismaz četras nedēļas. Mēs nevaram aiziet, iedurt pirkstā, paņemt asins analīzi un jau pēc stundas saņemt atbildi: “Jā, jums bērnam ir hromosomāls defekts.” Nevar to izdarīt, jo šādas analīzes nav iespējams veikt tik īsā laikā. Lai veiktu ultrasonogrāfiskās izmeklēšanas un konstatētu šādas iedzimtas patoloģijas, ir nepieciešams, lai attiecīgi grūtniecības laiks būtu sasniedzis 20 nedēļas.

Cienījamie kolēģi! Šeit nav runa par grūtniecības pārtraukšanu savas vēlmes dēļ, bet gan par to, ka tiek noteiktas medicīniskas indikācijas, lai izvērtētu situāciju, vai, auglim piedzimstot, ir iespējams saglabāt viņa dzīvību, vai tomēr šīs iedzimtās patoloģijas nav savienojamas ar dzīvību.

Paldies. (No zāles A.Ziedone-Kantāne: “Ļoti pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 8.Saeimā tika nodibināta Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija, kura skatīja daudzus ar demogrāfiju saistītus jautājumus, to skaitā arī šo.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija vērsās pie apakškomisijas ar lūgumu veikt šīs izmaiņas.

Cienījamie kolēģi! Ārsti, kuri mācās sešus gadus, kuri pēc tam iziet internatūru, klīnisko ordinatūru un pēc desmit gadu mācīšanās ir tiesīgi pateikt, kas un kādā veidā ir maināms likumā, lai tieši ginekologi un dzemdību speciālisti aizstāvētu bērna tiesības, – tieši ārsti lūdza veikt šīs izmaiņas. Un runa nav vienkārši par legālo abortu. Runa ir par smagu ģenētisku patoloģiju, kas nav savienojama ar dzīvību. Runa ir par grūtniecības pārtraukšanu tikai medicīnisku indikāciju dēļ.

Turklāt, ja abi vecāki nevēlas to darīt, viņiem ir visas tiesības nepiekrist šai procedūrai.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 7, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Iesniegšanas termiņš – 2007.gada 9.februāris.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 9.februāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu!

Ārlietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeima šā gada maijā pieņēma Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. Tā nu ir sagadījies, ka šis likums nav saskaņots ar diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu. Ir runa par ierēdņu atbildību, un šī faktiski ir tehniska lieta, kas būtu saskaņojama. Tā būtu izdarāma līdz nākamā gada 1.janvārim, lai abi divi likumi varētu normāli funkcionēt. Tāpēc es aicinu piešķirt šim likumprojektam steidzamību un pieņemt to šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms mums jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad mums jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav,
atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku.

A.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.decembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 21.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekta izskatīšana 21.decembrī, un priekšlikumi iesniedzami līdz 18.decembrim. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamo izskatīsim Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā gada 25.septembrī Otavā tika parakstīts Latvijas un Kanādas līgums par jauno pilsoņu apmaiņu. Ar jaunajiem pilsoņiem tiek saprasti pilsoņi vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Šis līgums paredz iespējas gan Kanādas, gan Latvijas jauniešiem, kuri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem, uzturēties neilgu laiku vienā vai otrā valstī, lai iegūtu papildu izglītību un lai papildus gūtu praktiskā darba pieredzi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Bērziņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –2007.gada 9.janvāris.

Sēdes vadītājs.

2007.gada 9.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu. Ministru kabinets ir iesniedzis lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, es domāju, visi dzirdēja… Lielākie informācijas, televīzijas kanāli translēja tiešajā ēterā Amerikas ziņojumu – Irākas problēmas pētīšanas grupas ziņojumu. Šo grupu vadīja Džeimss Beikers un Lī Hamiltons, un tās ziņojums sākas ar šādiem vārdiem: “Situācija Irākā ir nopietna un pasliktinās. Turpmāka slīdēšana haosā var izraisīt Irākas valdības kolapsu un var novest pie humānas katastrofas. Sunnītu un šiītu sadursmes paplašināsies. Al Qaeda varēs uzvarēt propagandas karā un varēs paplašināt operācijas bāzi.”

Kā jūs zināt, aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds tika atcelts no amata par tieši šo neveiksmi, un republikāņi cieta sakāvi vēlēšanās tieši Irākas jautājuma dēļ. Un jaunais aizsardzības ministrs uz kongresmeņa jautājumu “Vai mēs uzvaram Irākas karā?” atbildēja īsi: “Nē, ser!”

Es vakar palasīju diskusiju, kura bija pirms četriem gadiem, kad mūsu parlaments lēma, vai sūtīt mūsu karaspēku uz Irāku vai ne. Uzstājās premjerministrs, ārlietu ministre un daudzi deputāti, un tika minēti pieci iemesli, kuru dēļ mums bija jāpiedalās šajā karā un bija jāsūta karaspēks uz Irāku. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tikai ne to!”)

Pirmais – masu iznīcināšanas ieroči. Uzstājoties pirms četriem gadiem, premjerministrs teica, piemēram, to, ka Sadams Huseins vēl aizvien turpinot melot, ka Irākas rīcībā neesot masu iznīcināšanas ieroču. Kā jūs tagad zināt, masu iznīcināšanas ieroči tomēr nav atrasti. To ir atzinušas gan ASV amatpersonas, gan dažādas starptautiskas organizācijas. Faktu nav! Tātad šis iemesls diemžēl atkrīt.

Otrais – Irākas demokratizācija. Jā, protams, Sadams Huseins ir gāzts, bet… Uzdosim paši sev jautājumu: vai tagad Irākā pastāv demokrātija? Mēs redzam, ka tuvojas pilsoņu karš – karš starp sunnītiem un šiītiem. Ļoti sīva cīņa un sadursmes tur notiek, un tātad valdība diemžēl turas tikai uz koalīcijas karaspēka durkļiem.

Trešais – miers Irākā un civiliedzīvotāju ciešanu pārtraukšana. Nu, godātie kolēģi, būsim godīgi! (No zāles dep. J.Dobelis: “Būsim!”) Vai tagad tur ir miers? Vai ir izbeigtas civiliedzīvotāju ciešanas? Mēs katru dienu redzam televīzijā, ka tur ir teroristu rīkoti sprādzieni, notiek kara operācijas, nemieri, cīņa starp konfesijām. Pēc datiem, ko sniedz dažādi cilvēktiesību aizstāvji, pa šiem četriem gadiem tur nogalināti gan kara operāciju laikā, gan teroristu uzbrukumu laikā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.

Ceturtais iemesls – terorisma apkarošana. Arī šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem: Sadams Huseins arī baidījās no Al Qaeda. Viņš izdarīja visu, lai nepieļautu, ka Al Qaeda ienāktu Irākā, jo viņš pats baidījās no šā grupējuma. Un, kad tika gāzts Sadams Huseins, Al Qaeda ieguva ļoti lielisku iespēju paplašināt savu tīklu. Kā mēs tagad zinām un redzam pēc viņu darbībām, šīs teroristiskās organizācijas bāze ir ļoti plaša. Teroristi nu ir ieguvuši ļoti lielu trumpi savās rokās. Līdz šim tā trumpja nebija. Tagad viņi aizstāv arābu pasauli no iebrucējiem, un diemžēl, kā tiešām šajā Beikera ziņojumā ir pateikts, viņi varētu tur, Irākā, uzvarēt propagandas karā.

Un visbeidzot piektais arguments: lielākā daļa mūsu sabiedroto atbalstot šo militāro akciju, un mēs nevarot stāvēt malā. Diemžēl tagad mums ir jākonstatē, ka dažas valstis, piemēram, Spānija un citas, ir atzinušas, ka viņu karaspēka ievešana Irākā ir bijusi kļūda, un ir izvedušas savu karaspēku.

Dažas valstis arī tagad domā par to. Un pat šajā ziņojumā, kuru es minēju, ir pieļauts, ka amerikāņu karaspēks nevar mūžīgi uzturēties Irākā, ka tomēr jānoteic termiņi, kādos amerikāņu karaspēks pametīs Irāku.

Godātie kolēģi! Vai neiznāks tā, ka mēs, gribēdami izdabāt mūsu “lielajam brālim”, paliksim pēdējie, kuri pametīs Irāku?!

Zinot šos faktus, kurus zinām tagad, modelēsim šādu situāciju: kā būtu varējusi skanēt premjerministra runa, pārliecinot pirms četriem gadiem Saeimas deputātus par nepieciešamību ievest karaspēku Irākā?

Iedomājieties, ka es esmu premjerministrs, kas pirms četriem gadiem mēģina jūs pārliecināt!

“Pirmais. Tātad, godātie kolēģi, ir iemesls – masu iznīcināšanas ieroči. Es zinu, ka masu iznīcināšanas ieroču tur nav, bet vajadzīgs kāds iemesls, lai uzsāktu šo karu.

Otrais. Mēs zinām, ka demokratizācija Irākā nenotiks, ka būs vāja valdība, kura būs atkarīga no ārzemju karaspēkiem. Mēs zinām, ka miera tur nebūs, būs gandrīz civilkarš. Mēs zinām, ka nomirs, ies bojā tūkstošiem cilvēku, desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, – tas būs šā kara un tam sekojošā haosa rezultāts. Mēs zinām, ka lielākā daļa no tiem sabiedrotajiem, kuri tagad kopā ar mums iestājas šajā karā, pametīs šo nometni.”

Tas būtu godīgi, ja premjerministrs tā pateiktu. Mēs vismaz zinātu, kāpēc to darām. Mēs to darām tāpēc, ka mūsu “lielais brālis” palūdza mūs un mēs nevaram atteikties.

Būsim godīgi paši savā priekšā un, runājot par turpmāko rīcību, neaizmirsīsim, ka visi tie pieci iemesli, tie mērķi, kuru dēļ šis karaspēks tika tur ievests, nepiepildījās!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kongresa vēlēšanu priekšvakarā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja: “Es neizvedīšu savu karaspēku no Irākas pat tajā gadījumā, ja mani atbalstīs tikai mana sieva un mans suns.”

Pēc demokrātu uzvaras vēlēšanās un ASV aizsardzības ministra nomainīšanas Bušu atbalsta laikam jau vienīgi viņa suns. Tas ir skaidrs kaut vai tāpēc, ka konceptuālu lēmumu par karaspēka izvešanu pieņēma Lielbritānija un galīgo – Dienvidkoreja; tām pieder divi skaitliski vislielākie militārie kontingenti ASV sabiedroto vidū Irākā.

Plāno izvest savu karaspēku arī Polija, izveda Spānija, un šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt.

Kas tad ir šis sunītis, kurš ir gatavs pēc pirmā svilpiena skriet saimniekam pa priekšu? Par to mēs varam spriest pēc valdības sagatavotā lēmuma projekta. Irākā, kuru ir okupējušas ASV (un šajā pasākumā piedalījās arī Latvija!), katru dienu iet bojā daudzi desmiti, pat simti mierīgo iedzīvotāju. Jau ir nogalināts arī vairāk par diviem tūkstošiem ASV karavīru. Šī kampaņa, okupācija, izmaksā Latvijai gandrīz piecus miljonus latu gadā, un, kā mums ir zināms, šie līdzekļi tiek ņemti no nodokļu maksātāju kabatām.

PCTVL kopā ar Latvijas tautas vairākumu pieprasa nekavējoties izvest Latvijas karaspēku no Irākas un nekādā gadījumā nepagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai militārajā operācijā Irākā.

Pirmkārt, kā jums ir zināms, tā nav ne mūsu cūka, ne mūsu druva.

Otrkārt, demokrātiju nevar ievest uz durkļiem.

Treškārt, tāda un līdzīgas militāras misijas palielina terorisma iespējas mūsu valstī.

Ceturtkārt, tādas spēlītes pārāk dārgi izmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem.

Un, piektkārt, jau viens Latvijas virsnieks zaudēja Irākā dzīvību, palika atraitne un bērns bez tēva; vēl viens tika ievainots. Vai jūs gaidāt vēl upurus?

Dobeļa kungs, šodien uzstājoties, teica: ja viņam kaut ko liek, viņš darot otrādi. Es tāpēc viņam lieku tagad balsot “par”, bet pārējos deputātus lūdzu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu vari man likt?”)

Paldies jums par uzmanību. (No zāles dep. J.Dobelis: “Sveiki, Jaša! Sveiki!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lepojos ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Turēsimies stingri!”) Visur, kur mūsu karavīri ir piedalījušies starptautiskajās misijās, viņu darbs ir augsti novērtēts.

Īpašas uzslavas mūsu karavīri ir saņēmuši par savu dienestu Irākā. Starptautiskajās misijās iegūtā pieredze ir nozīmīga karavīru profesionālo iemaņu trenēšanā un izaugsmē. Šodien mēs esam Irākā, Afganistānā, Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā. Proporcionāli pret mūsu valsts iedzīvotāju daudzumu Latvijas ieguldījums, salīdzinot ar citām valstīm, ir viens no ievērojamākiem.

Kā te jau teica mans kolēģis Sokolovskis, es biju ārlietu ministre, kad Saeima pieņēma lēmumu iesaistīties ASV vadītajā koalīcijā. Lai gan vēlāk izrādījās, ka ASV izlūkdienesti ir kļūdījušies un masu iznīcināšanas ieroču Irākā nav, tomēr es vēl arvien uzskatu, ka mūsu lēmums bija pareizs. Irākā tika gāzts totalitārs režīms, kas ar gluži staļinisku vērienu iznīcināja simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju. Protams, to toreiz katru dienu televīzijā nerādīja. Turklāt šis režīms apdraudēja kaimiņvalstis un vairākkārt to pierādīja ar agresīviem uzbrukumiem.

Ir pagājuši trīs gadi, kopš mūsu karavīri ir Irākā. Nupat ANO Drošības padome vienbalsīgi pagarināja mandātu starptautisko spēku klātbūtnei Irākā. Situācija tur ir smaga, uz pilsoņu kara robežas. Irākā nemitīgi iet bojā civiliedzīvotāji, un atbildība par to gulstas galvenokārt uz ekstrēmiem islāma kaujinieku grupējumiem, kas – līdzīgi tam, kā tas savulaik bija Afganistānā, – nevēlas situācijas normalizāciju un stabilizāciju Irākā. Šodien Irākas valdībai un drošības spēkiem ir jāspēj uzņemties vairāk atbildības par savas valsts stabilizāciju. Viņu vietā neviens cits to izdarīt nevar.

ASV politiķi ir sākuši meklēt un veidot stratēģiju aiziešanai no Irākas. Pirms nedēļas tika publicēts republikāņa Beikera un demokrāta Hamiltona ziņojums. Tajā 79 punktos ir izklāstīti priekšlikumi, kā 15 mēnešu laikā izvest lielāko daļu ASV karaspēka no Irākas.

Arī Latvijai ir pienācis laiks domāt, kāda būs mūsu aiziešanas stratēģija. Šodien piedāvātajā lēmuma projektā ne vārds nav par to teikts. Tāpēc “Jaunais laiks” uzskata, ka mums ir jāvienojas par skaidriem nosacījumiem, ar kādiem mūsu karavīru mandāts tiek pagarināts. Saeimai ir jāuzdod Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot un pēc sešiem mēnešiem iesniegt Saeimā vispusīgu ziņojumu par mūsu karavīru misiju Irākā un situāciju tur. Šis ziņojums ir jāapspriež Saeimas sēdē, un mums ir jāplāno, kā un kad pakāpeniski samazināt mūsu klātbūtni Irākā. Un tāpēc ir jāizstrādā mūsu Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas grafiks, paredzot, ka 2008.gada beigās lielākā daļa mūsu karavīru Irāku ir atstājusi.

Arī Ārlietu ministrijai ir uzdevums pa politiskajiem un diplomātiskajiem kanāliem šo aiziešanu sagatavot, informējot par to arī mūsu partnerus, galvenokārt Poliju, kuras kontingentā mūsu karavīri dien, un Amerikas Savienotās Valstis par mūsu spēku izvešanas grafiku.

Latvija ir vitāli ieinteresēta NATO rīcībspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā, tāpēc mums – tāpat kā to šodien dara Igaunija un Lietuva – būtu jādod lielāks ieguldījums NATO misijā Afganistānā, kur pašlaik ir tikai 36 mūsu karavīri, savukārt Igaunijai – 79, bet Lietuvai – 130. Tieši Afganistāna ir NATO rīcībspējas pārbaude. Tā kā mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir sasnieguši savu līdzdalības spēju robežu, es aicinu pakāpeniski pārdislocēt mūsu karavīrus uz Afganistānu, lai piedalītos šīs valsts stabilizācijā. To darot, mēs saglabāsim mūsu starptautisko klātbūtni un dosim būtisku ieguldījumu NATO, tātad arī būtisku ieguldījumu mūsu valsts drošībā.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Turpināsim debates! Nākamais runās deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām ļoti būtisku jautājumu, un tas nav tik viennozīmīgs. Lēmums ir jāizsver un jāpieņem atbilstošs šim brīdim. Tā ir tiesa, ka mēs tikām maldināti šā kara sākumposmā par šiem iemesliem, kādēļ tika uzsākts karš. Es – šķiet, tas bija 2003.gadā – no šīs tribīnes jau teicu, ka īstenībā mūs maldināja. Mēs varam tikai skaidrot, kas mūs maldināja, – vai tie bija speciālie dienesti, vai tas bija valdības viltus, vai kas cits, kas Amerikas Savienotajās Valstīs radīja šo mītu, ka Irākai ir masu iznīcināšanas ieroči un ka šo masu iznīcināšanas ieroču dēļ šis karš ir jāsāk nekavējoties – tūlīt. Un tā tas tika arī uzsākts.

Protams, šim solim sākotnēji pievienoties bija grūti, bet Latvija tomēr pievienojās šim solim, un, vēl nezinot par šiem maldiem, mēs uzskatījām šos riskus par pietiekami augstiem un balsojām par Latvijas līdzdalību šajā misijā. Mēs balsojām “par”, apzinoties, ka Latvija savu drošību šodien garantē, piedaloties starptautiskajās misijās. Un pie šā jēdziena mums ir jāpierod, ka mēs savu drošību garantējam, piedaloties misijās. Tomēr ne visās un ne visur! Un šī izšķiršanās ir jāizdara tieši šeit – Saeimas namā un Saeimas zālē.

Jā, tas bija grūts solis, kad mēs izšķīrāmies par to, bet vissarežģītākais tomēr bija pieņemt lēmumu par to, ka mēs misiju turpinām arī pēc tam, kad šī viltus informācija nāca klajā un kad mēs uzzinājām, ka masu iznīcināšanas ieroču faktiski Irākā nav, bet, kā es toreiz no tribīnes teicu, mēs pēkšņi atklājām, ka tur ir nafta. Nu šķiet, to zināja visi arī pirms kara sākuma, bet lēmums jau bija pieņemts, un Saeima arī atkārtoti nobalsoja par misijas pagarināšanu. Un arī man, kad 2004.gadā biju Ministru prezidents, vajadzēja atbalstīt šo Saeimas lēmumu, jo tas lēmums, kas tiek pieņemts šajā zālē, ir obligāti pildāms visiem neatkarīgi no tā, vai kāds personīgi ir “pret” šo lēmumu vai “par” šo lēmumu. Taču tas ir Saeimas lēmums, vairākuma lēmums, un tas ir jāpilda.

Tāpēc arī es toreiz atbalstīju šīs misijas turpinājumu un atbalstu to arī tagad.

Bet šeit ir tiešām jāpasaka – kādēļ. Ne jau tādēļ, ka šis ir vienīgais risinājums, ko mēs redzam, kā Irākā nodrošināt mieru. Nē, mēs saskatām arī daudzus citus risinājumus. Mēs saprotam, ka ir jāpieņem citi stabilizējoši lēmumi, kas nodrošinātu ilgstošu mieru Irākā, taču mēs nevaram ar vienu paņēmienu izvākt savu karaspēku no Irākas.

Un šajā ziņā man ir jāpiekrīt tiem argumentiem, kurus te jau minēja deputāte Sandra Kalniete. Tiešām ir vajadzīgs grafiks un lēmums! Mēs nebēgam no Irākas. Nebēgam! Mēs šobrīd samazinām savu kontingentu, un par to lēmums ir pieņemts. Mums Irāka šobrīd ir zaudējusi pašu nozīmīgāko prioritāti. Mēs zinām, ka mēs domājam par sava kontingenta palielināšanu Afganistānā, kur šobrīd ir pati nozīmīgākā NATO misija.

Tātad ir šis Apvienoto Nāciju Organizācijas mandāts, ir Drošības padomes mandāts un ir Irākas valdības lūgums neizvest visu armiju uzreiz un vienā paņēmienā, bet gādāt par to, lai šis process notiktu stabili, plānoti un saprotami.

Tad tā arī darīsim! Un šodien, kolēģi, tas nozīmē, ka mums vēlreiz ir jāpagarina šīs misijas darbība. Mums jāprasa, lai Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija piedāvā skaidru redzējumu, kā mēs pabeigsim savu misiju Irākā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais runās aizsardzības ministrs Atis Slakteris.

A.Slakteris (aizsardzības ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Protams, Latvijas mērķis nav piedalīties starptautiskajās misijās. Tas ir tikai līdzeklis, kā nodrošināt mūsu valsts drošību. To saprot gan tie, kuri ir pozīcijā, gan opozīcija, un tiešām laimīgā kārtā Latvijas politiķi šajā ziņā dažādos laika periodos patiesībā ir bijuši vienoti pat tad, ja ir bijuši kaut kādi sīki iekšpolitiski kašķi. Mēs šajos jautājumos esam bijuši vienoti. Un tāpēc mēs, Latvijas parlaments, laimīgā kārtā pieņēmām lēmumu piedalīties Irākas misijā. Tajā laikā mēs nebijām NATO dalībvalsts, bet šodien mēs esam.

Attiecībā uz redzējumu. Redzējums, protams, ir, un mums nebūtu iemesla nākt uz Saeimu un prasīt mandāta pagarināšanu, ja nebūtu šāda redzējuma. Kā jūs varbūt esat pamanījuši, pat priekšvēlēšanu gaisotnē es neizmatoju šo instrumentu lētam populismam. Visas tās debates, uz kurām mūs aicināja Sandra Kalniete, ka to vajag apspriest ar kolēģiem poļiem, kuru kontingentā dien mūsu karavīri Irākā, ka to vajag apspriest ar mūsu kolēģiem amerikāņiem, kuri palīdz mūs nodrošināt ar bruņutransportu… tas viss jau ir veikts – klusi, mierīgi, profesionāli un bez jebkādas ažiotāžas.

Un tieši šodien mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu pildītājs ir Polijā, kur tiekas ar saviem kolēģiem un apspriež ļoti konkrētus jautājumus. Ir izanalizēti vairāki scenāriji. Tā reālā situācija ir, nu kā lai jums saka… Es pats esmu Irākā bijis jau divreiz un arī šovasar biju. Mūsu karavīri patiešām ļoti profesionāli dara savu darbu, un viņi ir ļoti novērtēti. Pie tam tie nav tikai pieklājības vārdi. Tā realitāte ir tāda: mēs piedāvājām poļu kolēģiem, ka šī rotācija, kas pašlaik ir Irākā, varētu būt pēdējā kā rota, bet pēc tam darbu varētu turpināt tikai civilmilitārās sadarbības speciālisti, apmācības speciālisti – viss tas, kas ir nepieciešams.

Poļu kolēģi lūdza, ka viņiem vēl šajā periodā, kad vietējā irākiešu armija ir pārņēmusi varu, tomēr būtu vajadzīga mūsu rota, kas ir laba, apmācīta un trenēta, lai spētu iet palīgā tajos brīžos, ja viņiem kas neizdodas, jo šajā poļu kontingentā mūsu rota ir ļoti nozīmīga un patiesībā ir pati lielākā šāda vienība, kas spēj to veikt.

Līdz ar to redzējums ir skaidrs – rotai šī ir pēdējā rotācija. Tālāk – tikai apmācību speciālisti, civilmilitārās sadarbības speciālisti. Ir pieņemti skaidri, saprotami laika grafiki, bet man nav jāierodas speciāli jums tos ziņot. Ja vēlaties, es varu ierasties pie katra – katrā frakcijā – individuāli. Šie redzējumi ir izvērtēti.

Ir jāsaprot tas, ka tā situācija Irākā patiešām ir saspringta, un, ja gadījumā kaut kas mainās, tad šie plāni var tikt koriģēti. Tie tiek koriģēti ne tik daudz politiski, cik patiešām no militārā viedokļa.

Šobrīd ir skaidrs, ka ir konkrēts… Arī angliski zinu, bet latviski tas saucas “Saprašanās memorands” ar vietējiem spēkiem, kā tā vara tiek pārņemta.

Un tieši tāpēc es saku: šodien Irākā dien 116 mūsu karavīri, un tas nozīmē, ka, aizejot prom jau nākamajai rotācijai un atgriežoties mājās, tur varētu palikt apmēram 10 cilvēki, bet, tā kā mūsu dalībai misijās galvenais mērķis ir nodrošināt mūsu valsts drošību, tad tas mums nozīmē, ka būs jāsniedz atbalsts galvenajai – NATO misijai, kas ir Afganistāna, un arī pie tā strādā militārie speciālisti. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Lai dzīvo mūsu aizsardzības ministrs!”)

Politiskais lēmums ir dots, un notiek konsultācijas ar mūsu norvēģu kolēģiem Afganistānā, kuru kontingentā dien mūsu karavīri. Un arī tur ir ļoti laba sadarbība, valda savstarpēja cieņa un sapratne, ir labas attiecības. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Mēs esam drošībā!”)

Tātad drošība ir tas galvenais, kas mums ir jānodrošina, un mums mērķis tiešām nav piedalīties visās misijās tādā apjomā, kādā mēs pašlaik piedalāmies. Tas ir tas apjoms, ko Latvijas valsts var atļauties, un tas ir atbilstošs tam, kas vienai NATO dalībvalstij ir jādara. Šāgada laikā apmēram 310 karavīri būs bijuši misijās. Tā ka redzējums mums ir pilnīgi skaidrs.

Es, protams, neloloju ilūzijas, ka jau nākamā gada beigās visi varēs doties projām no Irākas. Visticamākais, ka civilmilitārās sadarbības speciālistiem, tiem, kuri trenē viņu karavīrus, turp būs jādodas arī turpmāk, taču tie nav vienīgie pasākumi, ko mūsu Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija dara. Mēs apmācām irākiešus arī šeit, Latvijā; konkrēti runājot, te atrodas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, un viņiem te ir speciāls apmācības centrs. Tur tiek apmācīti divi viņu speciālisti. Mēs viņiem sniedzam arī nelielu atbalstu finansiālā formā, veidojot fondu, kas viņus apmāca. Mēs lietojam visus instrumentus, jo katrs saprot, ka ne jau tikai ar ieročiem vien ir iespējams ieviest šajā valstī kārtību. Tā ka es aicinu atbalstīt. Un patiesībā atbildīgs lēmums nozīmē to, ka, ja mēs esam pieņēmuši lēmumu piedalīties šajā misijā, tad tas nozīmē, ka mums tajā būs jāpiedalās līdz tam brīdim, kamēr Irākā būs atrasts normāls starptautisks un beigu beigās arī iekšpolitisks risinājums.

Aicinu atbalstīt!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 22, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši vairāku deputātu priekšlikumu. Deputāti Kučinskis, Rubezis, Porietis, Ārbergs, Krastiņš, Segliņš, Mūrniece un citi lūdz turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai.

Vai ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Turpināsim sēdi!

Godātie kolēģi! Izskatīsim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Izskatīšana pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Komisija ir izvērtējusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar to, lai novērstu tās juridiskās pretrunas, kas varētu rasties nākotnē sakarā ar to, ka no 2007.gada 1.janvāra Latvijas armija pāries uz profesionālo dienestu.

Komisija ir izvērtējusi likumprojektu un lūdz to noteikt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 85, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Pieņemsim likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Krastiņš.

Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.decembri.

Sēdes vadītājs.

Šā gada 15.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. (No zāles: “Ir!”) Ir tomēr citi priekšlikumi? Jā, lūdzu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Man ir priekšlikums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Vispirms jābalso par tālāko datumu – par nākamā gada 15.janvāri. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15.janvāri! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 55, atturas – 15. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Tātad mēs esam izšķīrušies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Tālāk. Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja no Ministru kabineta saņemto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (reģistrācijas numurs 34/Lp9).

Pirms balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu nobalsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam, jo to arī pieprasa Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 16. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Stepaņenko.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada 19.decembris, un izskatīšana – 21.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.decembris, izskatīšana – 21.decembrī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir jāizskata nākamais – Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 33/Lp9).

Vispirms lūdzu piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Vispirms tātad izšķirsimies par steidzamības piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav,
atturas – 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.

V.Stepaņenko.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2006.gada 19.decembris, un izskatīšana – šā gada 21.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs beidzam šīsdienas sēdi, gribu jums nolasīt informāciju, par kuru mums ir jāpieņem lēmums.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ir vienojušies, ka rudens sesiju mēs varētu slēgt šā gada 21.decembrī un sākt ziemas sesiju 2007.gada 9.janvārī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata vēl arī deputāta Ulda Gravas iesniegums: “Lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 19.decembra līdz 21.decembrim.” Mums par to ir jānobalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Uldim Gravam! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs nenoteicām izskatīšanas termiņu par steidzamu atzītajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Mums vajadzētu tagad noteikt izskatīšanas laiku šim likumprojektam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ierosina izskatīt šo jautājumu Saeimas 21.decembra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Ir ierosinājums šo jautājumu izskatīt 21.decembra sēdē. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to šodien visi darba kārtības jautājumi izskatīti.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu deputātu Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas noklausīsimies paziņojumu.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 10 minūtēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Un informēju, ka arī visi tie, kas ir pieteikušies darbam Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, tiek aicināti pēc 10 minūtēm ierasties Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātais Šmita kungs! Komisija jau zina. Labi. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Inta Feldmane, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Dzintars Jaundžeikars, Artis Kampars, Jānis Klaužs, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Sergejs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Māris Krastiņš un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs.

Tie, kas nav paguvuši reģistrēties, nāciet, lūdzu, un piefiksējiet, ka jūs esat bijuši klāt!

Paldies. Sēdi slēdzu.