Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstiem medicīnas, farmācijas un valsts aizsardzības darbiniekiem

Ministru kabineta 19.decembra sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta (MK) Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstu akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētājam Valdim Jākobsonam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zāļu ražošanas nozares attīstībā.

MK Atzinības raksts piešķirts vairākiem medicīnas nozares darbiniekiem: Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas angioķirurgam, invazīvajam radiologam; Asinsvadu ķirurģijas centra Mācību un zinātniskās daļas vadītājam medicīnas doktoram ārstam Dainim Krieviņam par nozīmīgu ieguldījumu asinsvadu ķirurģijas attīstībā Latvijā; ģimenes ārstei Bernadetai Belovai par iedzīvotājiem pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanu un ieguldīto darbu sabiedrības informēšanas jomā Preiļu; Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājai Anitai Kalējai par nozīmīgu ieguldījumu neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomas pilnveidošanā un attīstībā.

Par izciliem sasniegumiem NATO samita sanāksmes organizēšanā Rīgā 2006.gada 28. un 29.novembrī Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam brigādes ģenerālim Jurim Kiukucānam; Drošības policijas priekšniekam policijas ģenerālim Jānim Reinikam; Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Edgaram Rinkēvičam un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra padomniekam policijas ģenerālim Jānim Zaščirinskim.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Valdim Jākobsonam, Dainim Krieviņam, Bernadetai Belovai un Anitai Kalējai pasniedz veselības ministrs Gundars Bērziņš, bet Jurim Kiukucānam, Jānim Reinikam, Edgaram Rinkēvičam un Jānim Zaščirinskim – Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

 

MK: Par izmaiņām PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma zaudējumu aprēķināšanas komisijas personālsastāvā

Ministru kabineta 19.decembra sēdē izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 5.augusta rīkojumā Nr.523 “Par komisijas izveidi PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai”, komisijas sastāvs papildināts ar Iekšlietu ministrijas Stratēģijas departamenta Koordinācijas nodaļas vecāko referentu Juriju Režģi, vienlaikus izslēdzot no tās Kasparu Druvaskalnu – Iekšlietu ministrijas Stratēģijas departamenta Krīzes vadības nodaļas vadītāju.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par Nacionālo Bruņoto spēku komandiera vietnieku

Otrdien, 19.decembrī, ar Ministru kabineta rīkojumu “Par J.Kiukucānu” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera vietnieka amatā iecelts NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns.

Saskaņā ar NBS likuma 16.panta otro daļu NBS komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

NBS komandiera vietnieka amats ir izveidots, lai atvieglotu NBS komandiera darbu operacionālās vadības jautājumos, nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu bruņoto spēku vadību NBS komandiera īslaicīgas prombūtnes laikā un laikus sagatavotu iespējamos NBS komandiera amata kandidātus bruņoto spēku vadības pienākumu pārņemšanai.

Brigādes ģenerālis J.Kiukucāns NBS dien kopš 1992.gada. Militāro izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Kara katedrā, kuru vēlāk papildinājis Dž.Māršala Starptautisko un drošības studiju centrā un ASV Nacionālajā aizsardzības universitātē. Tur ieguvis arī maģistra grādu nacionālo resursu stratēģijā. Dienesta laikā pierādījis sevi kā labu vadītāju un principiālu virsnieku.

 

AM: Par NBS Apvienotā štāba priekšnieka pienākumu izpildītāju

Otrdien, 19.decembrī, ar Ministru kabineta rīkojumu “Par A.Ozoliņu” par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka pienākumu izpildītāju līdz 2007.gada 1.augustam pēc aizsardzības ministra ieteikuma iecelts pulkvedis Ainārs Ozoliņš.

AM Augstākās atestācijas komisijas padome ir apstiprinājusi iecelšanai NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā NBS Militāro pārstāvju grupas Ārvalstu mācību iestāžu pasniedzēju grupas BALTDEFCOL kursa direktoru pulkvedi Andi Dilānu, paredzot iecelšanu minētajā amatā no 2007.gada 1.augusta, kad beigsies viņa pašreizējā amata pilnvaras.

Pulkvedis A.Ozoliņš NBS dien kopš 1992.gada. Militāro izglītību ieguvis Čeļabinskas Augstākajā kara automobiļu inženieru karaskolā, vēlāk to papildinājis Nacionālās aizsardzības akadēmijas Vada komandiera kursā, Jaunākā štāba virsnieka kursā, kā arī pabeidzis Baltijas Aizsardzības koledžas Vecāko štāba virsnieku kursu. Dienestā apliecinājis sevi kā prasmīgu vadītāju un kompetentu speciālistu nodrošinājuma jautājumos.

 

AM: Par ministrijas līdzfinansējumu dzīvojamās ēkas celtniecībā Cēsīs

Otrdien, 19.decembrī, Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamās ēkas Caunas ielā 7, Cēsīs, celtniecībai”.

AM piedalīsies ar 330000 latu līdzfinansējumu dzīvojamās ēkas Caunas ielā 7, Cēsīs, celtniecībā.

Caunas ielā 7 plānots uzcelt divu korpusu dzīvojamo māju ar 54 dzīvokļiem. Aizsardzības ministrijai finansēs 10 dzīvokļu – 7 divistabu un 3 trīsistabu – celtniecību. Kopējā paredzēto 10 dzīvokļu platība ir 376 m². Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu ar dienesta dzīvojamo platību Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs dienošos karavīrus.

Cēsu pilsētas dome saskaņā ar atklāta konkursa rezultātiem jau ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrību “Būve 2006” par dzīvojamās mājas tehniskā projekta izstrādi un būvniecību par kopējo summu 1 807 309,54 latu. Papildus tiks izsludināts atklāts konkurss par infrastruktūras būvniecību. Saskaņā ar būvprojekta tāmi kopējās ārējo tīklu būvniecības izmaksas plānotas 132 400 latu. 

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par Apvienotās Karalistes īpašuma tiesībām uz namīpašumu Rīgā, Jura Alunāna ielā 5

Ministru kabineta 19.decembra sēdē izskatīts Ārlietu ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecības ēku Rīgā, Jura Alunāna ielā 5. Pēc Ārlietu ministrijas sagatavotās informācijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu atzīt Apvienotās Karalistes īpašuma tiesības uz namīpašumu Rīgā, Jura Alunāna ielā 5, un noteikt, ka tas ierakstāms zemesgrāmatā uz Apvienotās Karalistes vārda.

Īpašumu J.Alunāna ielā 5 vēstniecība nopirka 1930.gadā un uz pirkuma-pārdevuma līguma pamata īpašuma tiesības zemesgrāmatā tika nostiprinātas Lielbritānijas valstij Viņa majestātes darbu un publisko ēku komisāra personā.

1991.gadā Ministru padome uzdeva Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona izpildkomitejai atbrīvot ēku J.Alunāna ielā 5 un nodot to likumīgajai īpašniecei – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecībai. Tādējādi neatkarību atguvušās Latvijas Republikas Ministru padome neapšaubīja un atzina Apvienotās Karalistes likumīgās tiesības uz minēto īpašumu, kas iegādāts Latvijā, pirmsokupācijas laikā. 1993.gadā Ministru padome mainīja citas ēkas Rīgā, Jura Alunāna ielā 1, tiesisko statusu un izmantošanas mērķi un vienlaikus atzina par spēku zaudējušu 1991.gada rīkojumu.

Tā kā līdz šim trūka tiesiska pamata Apvienotās Karalistes īpašumtiesību sakārtošanai, bija nepieciešams attiecīgs lēmums. 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām

Lai novērstu neatbilstību starp likumu “Par nodokļiem un nodevām” un Ministru kabineta (MK) noteikumiem, valdības 19.decembra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Ar nākamā gada 1.janvāri stāsies spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz no likuma izslēgt jēdzienu “pamatparāda palielinājums”, līdz ar to ir jāveic atbilstošas tiesību normu korekcijas MK noteikumos, kā arī izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes struktūrā un jāmaina Nodokļu informatīvās sistēmas algoritms.

Paredzams, ka grozījumi MK noteikumos Nr.149 “Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā” stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām konkrētajam nodokļa pamatparādam, kuru maksāšanas termiņš iestājas līdz 2006.gada 31.decembrim, aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējumu naudu. Turklāt, saskaņā ar likuma 29.panta otro daļu, soda naudai, kuras maksāšanas termiņš iestājas pēc 2007.gada 1.janvāra, vairs netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

 

FM: Par valsts iestāžu darbinieku atalgojumu

Ministru kabinetā (MK) otrdien, 19.decembrī, ir pieņemti grozījumi noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju (noteikumi Nr.995), paredzot precizēt noteikumus saistībā ar minimālās algas palielināšanu no nākamā gada, kā arī precizēt mēnešalgu diapazonu augšējās robežas atbilstoši SIA “Fontes Latvija” veiktajiem atalgojuma pētījumiem par 2006.gadu.

Noteikumi atbilstoši MK akceptētajai koncepcijai “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” precizē punktus, kas attiecas uz iespēju valsts dienestā strādājošajiem saņemt vienāda veida pabalstus vienādos apstākļos.

Noteikumos ir svītrotas normas, kas attiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kā arī precizētas normas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem un darbiniekiem.

Noteikumos ir jauni pielikumi, kas attiecas uz valsts iestādēs nostrādātā laika uzskaiti, kā arī nosaka VID ierēdņu un darbinieku amatus, kuriem var noteikt piemaksu par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos. VID ierēdnis un darbinieks saskaņā ar šiem noteikumiem var saņemt piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēneš-algas par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos. Sarakstā, kas var saņemt šādas piemaksas, ir VID centrālā aparāta un reģionālo iestāžu darbinieki.

Atbilstoši Ārlietu ministrijas ierosinājumam noteikumu projekts papildināts ar punktu, kas paredz noteikumus neattiecināt uz tām personām, kuras pieņemtas darbā Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kuras nav Latvijas Republikas rezidenti, paredzot, ka šiem darbiniekiem alga tiek noteikta atbilstoši uzņemošās valsts darba tirgus specifikai. Nepieciešamību pēc šādas kārtības izraisa apstāklis, ka Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās, lai nodrošinātu labāku saikni ar uzņemošo valsti, tiek pieņemti darbā attiecīgās valsts pilsoņi vai Latvijas pilsoņi, kuriem tā ir rezidences valsts. Tā kā dažādās valstīs darba samaksa atšķiras, piemērot minētos noteikumus ir ļoti apgrūtinoši, pat neiespējami. Valstīs ar augstāku dzīves dārdzību nav iespējams atrast vietējos līgumdarbiniekus par darba samaksu, kādu paredz minētie MK noteikumi, tādēļ tiem nepieciešams piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu attiecīgās valsts darba tirgū, vienlaikus izvērtējot budžeta iespējas.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū, noteikumos iekļauta norma, kas paredz – ja ierēdnim, darbiniekam vai amatpersonai, stājoties amatā, ir darba pieredze profesionālajā jomā, kas ir būtiska iestādes funkciju izpildei (iestādes mērķu sasniegšanai), pašvaldības iestādēs, taču viņam nav darba pieredzes valsts dienestā, iestādes vadītājs, beidzoties pārbaudes laikam, ar pamatotu lēmumu pielīdzina ierēdņa, darbinieka vai amatpersonas darba pieredzi profesionālajā jomā darba pieredzei valsts dienestā.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri, bet VID laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam uzsāk noteikumu pakāpenisku piemērošanu. Tāpat līdz 2010.gada 31.augustam pedagogiem darba samaksas noteikšanai piemēro MK 2004.gada 24.augusta noteikumus Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

Noteikumos paredzētās ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgas latos atkarībā no amatu grupas un kvalifikācijas pakāpes

Mēneš­algu grupas	Kvalifikācijas pakāpes
	1		2		3		4		5		6
	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.	min.	maks.
1	120	120	122	132	125	143	127	155	130	167	132	181
2	123	156	125	171	128	187	131	202	133	217	136	232
3	127	185	130	203	132	221	135	239	137	257	144	275
4	131	218	134	239	136	261	139	282	145	303	160	324
5	135	258	138	284	140	309	145	334	159	359	179	384
6	140	305	143	336	147	366	159	395	178	425	200	455
7	147	375	150	413	162	448	184	481	196	515	225	551
8	158	463	162	509	183	553	214	594	231	636	252	680
9	180	523	184	576	205	627	238	678	268	729	280	780
10	212	618	220	680	244	741	271	800	298	860	328	921
11	248	737	261	811	290	884	322	955	354	1026	389	1098
12	301	883	309	971	343	1058	381	1143	418	1229	461	1315
13	358	1026	369	1128	410	1230	455	1328	500	1428	550	1528
14	543	1213	554	1334	565	1455	576	1571	590	1689	650	1807
15	690	1384	704	1522	718	1659	732	1792	747	1926	762	2061
16	852	1602	869	1762	886	1921	904	2074	922	2230	941	2386

 

FM: Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, prokuratūras un tiesu darbinieku algām

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē akceptēti grozījumi divos MK noteikumos par atalgojuma lielumu – noteikumos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu un Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi, nodrošinot darba samaksas samērojamību valsts sektorā strādājošajiem.

Tādējādi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku mēnešalgas un prokuratūras un tiesas darbinieku mēnešalgas ir pielīdzinātas līdzīgu funkciju veicēju mēnešalgām tiešās pārvaldes iestādēs. Arī abi grozījumi noteikumos paredz pārskatīt minēto institūciju darbinieku algas, lai ar 2007.gada 1.janvāri paaugstinātu mēnešalgu apmēru saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no Ls 90 uz Ls 120.

Līdz ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku algas būs no 1200–1807 (priekšniekam) līdz 120–181 latam mēnesī (fiziskā darba veicējiem). Visi kontroles dienesta darbinieki ir sadalīti kategorijās ar tai noteiktu atalgojuma diapazonu.

Arī prokuratūras un tiesu darbinieki ir sadalīti kategorijās un tām noteikti atalgojuma līmeņi. Augstākais atalgojums prokuratūrā būs administratīvajam direktoram – 852–1528 lati mēnesī, zemākais – fiziskā darba veicējiem – 120–181 lats mēnesī. Tiesu darbinieku starpā augstākais atalgojums paredzēts Augstākās tiesas / Satversmes tiesas Administrācijas vadītājam (direktoram) – 852–1528 lati mēnesī, zemākais – 120–181 lats mēnesī – fiziskā darba veicējiem. Tā, piemēram, tiesneša palīgu, tiesas konsultantu, vecāko speciālistu un tiesas tulku atalgojums turpmāk būs robežās no 158 līdz 680 latiem mēnesī, tiesas sēžu sekretāriem – no 140 līdz 455 latiem mēnesī.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

 

FM: Par ieņēmumu sadali pašvaldībām no ienākuma nodokļa

Lai 2007.gadā varētu sadalīt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus atbilstoši aprēķinātajam nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficientam, Ministru kabinets (MK) otrdien, 19.decembrī, pieņēma Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus MK noteikumos Nr.573 par kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā.

Šādi grozījumi tiek izstrādāti katru gadu, attiecīgi nosakot katras pašvaldības īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem pirms diviem gadiem. Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālais sadalījums 2007.gadam ir noteikts, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši 2005.gada nodokļa faktiskajai izpildei, bet tām pašvaldībām, kuras ar Finanšu ministriju ir noslēgušas līgumus par īpašu nodokļa iekasēšanas kārtību, – pamatojoties uz šo pašvaldību un Finanšu ministrijas vienošanās protokolu.

Noteikumu pielikumā pievienots saraksts ar visām pašvaldībām un tām paredzēto īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos.

 

FM: Par PVN piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem

Ministru kabineta 19.decembra sēdē ir pieņemti jauni noteikumi par kārtību, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) darījumos ar kokmateriāliem. Tie aizstās līdzšinējos noteikumus, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, un paredzēs atsevišķas jaunas normas.

Noteikumu būtiskākās atšķirības no pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.251 “Kārtība, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem”:

1) noteiktā kārtība nav attiecināma uz kokmateriālu eksportu un importu;

2) noteikts nodokļa deklarācijas pielikuma PVN 6.veidlapas paraugs, ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu parau­gi un minēto veidlapu aizpildīšanas kārtība;

3) noteikumos papildināts ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu veidu uzskaitījums, iekļaujot tajā ar kokmateriālu piegādi saistītos tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumus. Mārketinga un starpniecības pakalpojumi iekļauti noteikumu projektā vairāku apsvērumu dēļ. Valsts ieņēmumu dienests bieži saskaras ar situāciju, kad darījumos ar kokmateriāliem šie pakalpojumi tiek sniegti par nepamatoti augstām cenām. Šādus darījumus parasti veic uzņēmumi, kuri dibināti ar mērķi mākslīgā veidā palielināt atskaitāmā priekšnodokļa summas, un to patiesie dibinātāji nav identificējami. Tā kā uz minētajiem pakalpojumiem netiek attiecināta īpašā nodokļa piemērošanas kārtība, pakalpojumu saņēmējam veidojas nodokļa pārmaksa, kas tiek pieprasīta atmaksai no valsts budžeta. Savukārt nodokļa summas, kuras pakalpojumu sniedzējam būtu jāmaksā likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” vispārnoteiktajā kārtībā, valsts budžetā netiek iemaksātas, jo šādi uzņēmumi parasti nepilda nodokļu saistības. Tādējādi negodīgiem mārketinga un starpniecības pakalpojumu saņēmējiem rodas iespēja iegūt naudas līdzekļus no valsts budžeta, kā arī mākslīgi palielināt izmaksas, attiecīgi samazinot peļņu un uzņēmumu ienākuma nodokli.

Atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentētu nodokļa piemērošanu kokmateriālu eksportam un importam, netiks izstrādāti, jo kokmateriālu, tāpat kā jebkuru citu preču, eksportam un importam nodoklis piemērojams likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” vispārnoteiktajā kārtībā.

 

FM: Par grāmatvedības uzskaiti azartspēlēm un izlozēm

Ministru kabineta 19.decembra sēdē ir pieņemti noteikumi par azartspēļu un izložu organizācijas vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas nepieciešama, lai tiktu noteikta kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci), veiktās grāmatvedības uzskaites vienota izpilde, kā arī lai tiktu noteikta aizpildāmo uzskaites veidlapu forma un tajās iekļaujamās informācijas saturs un apjoms.

Noteikumi nosaka vienotu izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtību kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci) un biedrībām, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kas rīko vietēja mēroga vienreizējās izlozes.

Noteikumos ir regulēta azartspēļu automātu ieņēmumu un izdevumu uzskaite, kazino darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite, bingo spēles ieņēmumu un izdevumu uzskaite, totalizatora un derību ieņēmumu un izdevumu uzskaite, ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot izlozes, un ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot azartspēles ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību

 

FM: Par FM kā kapitāla daļu turētāju starptautiskās finanšu institūcijās

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē apstiprināts MK rīkojuma projekts, ar kuru Finanšu ministrija (FM) tiek noteikta par Latvijas Republikai piederošo kapitāla daļu turētāju vairākās starptautiskajās finanšu institūcijās – Pasaules bankas (PB) grupas organizācijā, Starptautiskajā valūtas fondā (SVF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Ziemeļu Investīciju bankā (ZIB) un Eiropas Investīciju bankā (EIB).

FM jau pašreiz veic finanšu starpnieka un koordinatora pienākumus līgumu saistību izpildei ar šīm organizācijām, tā arī tiek pilnvarota Latvijas Republikas vārdā veikt finanšu operācijas, darījumus, parakstīt iestāšanās līgumus un ar to saistīto dokumentu oriģinālus, kā arī uzņemt tos glabāšanā. Taču saņemto kapitāla daļu turējuma tiesības pašreiz neviens normatīvais akts neparedz. Lai nodrošinātu valstij piederošo kapitāla daļu uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem, bija nepieciešams nodot tās pārvaldībā konkrētai valsts institūcijai, un tika izstrādāts rīkojuma projekts, kas nosaka FM par šo kapitālu daļu turētāju.

Līdz šim FM ir nodrošinājusi finanšu starpnieces funkciju izpildi šajās organizācijās. Finanšu ministrs pilda Latvijas pilnvarnieka funkcijas PB grupas institūcijās, ERAB, ZIB un EIB, savukārt FM valsts sekretārs ir Latvijas Republikas pārstāvis EIB Direktoru valdē, kā arī pilnvarnieka vietnieks SVF. Tāpat FM valsts sekretāra vietnieks ir Latvijas pārstāvis EPAB Administratīvajā padomē.

Latvija kopš 1992.gada ir dalībvalsts ERAB, SVF un divās PB institūcijās – Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Starptautiskajā Attīstības asociācijā. Savukārt 1993.gadā tā kļuva par pilntiesīgu dalībnieci Starptautiskajā Finanšu korporācijā un kopš 1998.gada – Daudzpusējā Investīciju garantiju aģentūrā. EPAB Latvijas Republika ir dalībvalsts kopš 1998.gada, EIB – kopš 2004.gada, bet ZIB – kopš 2005.gada. Kļūstot par dalībvalsti šajās starptautiskajās finanšu organizācijās, Latvija ir kļuvusi par šo organizāciju akcionāru, iegūstot arī noteiktu kapitāla daļu skaitu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par IeM pārstāvju misijas pagarināšanu Moldovā, Ukrainā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, atbalstīja Valsts robežsardzes un Valsts policijas darbinieku misiju Moldovā, Ukrainā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā pagarināšanu.

Saskaņā ar MK lēmumu dalību Eiropas Savienības robežu palīdzības misijā Moldovas Republikā un Ukrainā varēs turpināt Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldes Patvēruma meklētāju lietu un analītiskā dienesta priekšnieks majors Māris Domiņš, Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Imigrācijas dienesta Patvēruma meklētāju lietu un analītiskās nodaļas galvenais inspektors kapteinis Māris Krūmiņš, Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes Grenctāles robežapsardzības nodaļas inspektors virsseržants Jānis Baltmanis, Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes Skaistkalnes robežapsardzības nodaļas inspektore virsniekvietniece Inese Simanoviča un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes 1.kategorijas robežkontroles punkta inspektore virsseržante Žanna Igaune. Viņu dalība misijā pagarināta līdz 2007.gada 30.novembrim.

2005.gada jūnijā Eiropas Padome vienojās, ka viens no palīdzības veidiem Moldovas Republikai tās centienos risināt problēmas Piedņestras reģionā būs Eiropas Savienības finansēta un īstenota robežu palīdzības misija uz Ukrainas – Moldovas robežas. Latvijas Valsts robežsardzes amatpersonas tika nosūtītas dalībai misijā 2006.gada vasarā.

MK arī pagarināja policijas darbinieku piedalīšanos Eiropas Savienības policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā. Misijā līdz nākamā gada beigām turpinās piedalīties Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes Baložu policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors policijas majors Arsenijs Mihejevs un Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes Starptautisko lietu biroja Starptautisko attiecību nodaļas vecākais inspektors policijas virsleitnants Edgars Perijs.

Savukārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Informācijas analīzes pārvaldes 1.nodaļas vecākā inspektore, majore Laila Vaivode līdz nākamā gada 31.maijam turpinās dalību Eiropas Savienības plānošanas grupā Kosovā. Grupas uzdevums ir sagatavot Eiropas Savienības iespējamo iesaisti Kosovā, uzsākot plānošanas darbus, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju no Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas Kosovā atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamu Eiropas Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju tiesiskuma jomā un citās jomās, ko Padome nosaka saistībā ar turpmākā statusa procesu.

 

IeM: Par apsardzes sertifikātu saņemšanas kārtību

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto noteikumu projektu par apsardzes sertifikātu izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām izsniedzami apsardzes sertifikāti un pagarināms to derīguma termiņš, kā arī valsts nodevas apmēru par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta izsniegšanu un par apsardzes sertifikāta izsniegšanu pēc derīguma termiņa pagarināšanas.

Noteikumi paredz, ka apsardzes sertifikātu izsniedz IeM izveidota apsardzes darbības kvalifikācijas komisija. Sertifikātu noteikumos noteiktajā kārtībā varēs izsniegt fiziskai personai, kura apguvusi apsardzes sertifikāta iegūšanai nepieciešamo profesionālās izglītības programmu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Izglītības programmu izstrādā IeM, bet apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.

Apmācību varēs veikt juridiska persona, kura noteiktā kārtībā saņēmusi licenci šīs programmas īstenošanai.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IzM: Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības priekšmetu standartiem

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības priekšmetu standartiem”.

MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības priekšmetu standartiem” IZM ir sagatavojusi saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punkta doto deleģējumu, kas paredz izdot MK noteikumus par pamatizglītības priekšmetu standartiem.

Ievērojot to, ka IZM ir izstrādājusi konceptuāli jaunu “Valsts pamatizglītības standartu”, būtu nepieciešami liela apjoma grozījumi 2000.gada 5.decembra MK noteikumos Nr.462 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu”, kuri atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām būtu jāizdod no jauna.

Pamatizglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību, bet mācību priekšmeta standarti ir pamatizglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, kā arī izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību. Ņemot vērā iepriekšminēto, pamatizglītības standarts un pamatizglītības priekšmetu standarti ir apvienoti noteikumu projektā.

Noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IzM: Par pedagogu izglītību un profesionālo kvalifikāciju

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.

MK 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” aptver lielāko daļu vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības pedagogu, tomēr daļai šo pedagogu profesiju un amatu, kas ir iekļauti MK 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”, prasības izglītībai netika noteiktas. Grozījumi noteikumos aptver visas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un interešu izglītības pedagogu profesijas un amatus, un neietekmē šobrīd strādājošo pedagogu tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.

Apstiprinātais noteikumu projekts dos iespēju plašākam personu lokam uzsākt darbu vispārējās izglītības pedagoga amatā (arī bakalaura grādu mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē ieguvušajiem, kas divu gadu laikā pēc stāšanās pedagoga amatā sāk iegūt skolotāja kvalifikāciju). Tas dotu iespēju palielināt konkurenci darba tirgū, aizpildīt vakances atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanā, kas var rasties, novecojot pedagoģiskajam personālam valstī. Ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu deficītu, grozījumi noteikumos paredz paplašināt to pedagogu loku, kuru profesionālā kvalifikācija atbilst pirmsskolas skolotāja amata pildīšanai. Tiek noteiktas arī prasības izglītības iestāžu vadītāju, to vietnieku, izglītības metodiķu, struktūrvienību vadītāju izglītības jomā un to vietnieku, izglītības psihologu, izglītības iestāžu bibliotekāru un internāta, dienesta viesnīcas skolotāju izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Noteikumu projekts tiek veikts, izpildot MK 2006.gada 21.marta sēdes protokollēmuma Nr.16 29.§ “Par priekšlikumiem pedagogu izglītības un tālākizglītības kvalitātes paaugstināšanas pamatnostādnēm” 2.1.apakšpunktā noteiktajam. Noteikumi neietekmē valsts budžetu, un tie neparedz izveidot jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās IZM.

 

IzM: Par grozījumiem Profesionālās izglītības centra nolikumā

Ministru kabineta (MK) 19.septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 25.maija noteikumos Nr.503 “Profesionālās izglītības centra nolikums””.

Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikts, ka Profesionālās izglītības administrācijas funkcijas veic Profesionālās izglītības centrs līdz brīdim, kamēr MK izdara nepieciešamos grozījumus iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos, un ka šie grozījumi izdarāmi līdz 2006.gada 31.decembrim.

Ievērojot minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “MK 2004.gada 25.maija noteikumos Nr.503 “Profesionālās izglītības centra nolikums””.

Noteikumu projekts paredz IZM padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes – Profesionālās izglītības centra – nosaukuma maiņu, kā arī precizē tās uzdevumus atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 10.1.pantā noteiktajai Profesionālās izglītības administrācijas kompetencei.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

  

IzM: Par naudas balvu piešķiršanu sporta izcilniekiem

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”.

Saskaņā ar MK 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” 2.punktu naudas balvas, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšlikumu, ne retāk kā divas reizes gadā piešķir MK.

Atbilstoši 2006.gada 13.decembra Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē izteiktajiem priekšlikumiem IZM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”, kurš paredz piešķirt 450 000 latu naudas balvas Latvijas sportistiem un sporta veidu federācijām par sportistu izcīnītajiem sasniegumiem Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī citās starptautiskajās sacensībās.

Naudas balvu piešķiršanai paredzēts izmantot Izglītības IZM apakšprogrammā “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā” iedalītos finanšu līdzekļus. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par garantēto minimālo ienākumu līmeni 2007.gadā

No nākamā gada 1.janvāra garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni paaugstinās no 24 līdz 27 latiem mēnesī. To otrdien, 19.decembrī, apstiprināja valdība.

Ja ģimenes vai atsevišķi dzīvojoša cilvēka ienākumi mēnesī uz vienu cilvēku nesasniedz 27 latus, tad viņiem ir tiesības saņemt GMI pabalstu. Pēc statistikas datiem, šajā grupā ietilpst aptuveni 70,2 tūkstoši jeb 3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

GMI pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp GMI līmeni ģimenei (cilvēkam) un ģimenes (cilvēka) kopējiem ienākumiem. Pašvaldība, kurā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu, ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, bet ne zemāku par Ministru kabineta (MK) noteikto.

Lai trūcīgais saņemtu pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, tiek slēgta vienošanās ar viņu par līdzdalības pasākumiem – nodarbinātību, pārkvalifikāciju, piedalīšanos sabiedriski derīgos darbos, bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanu, kā arī atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, ja viņam ir tāda problēma.

Lai novērstu trūcīgo ģimeņu ienākumu samazināšanos sakarā ar inflāciju (trūcīgo ģimeņu reālās pirktspējas krišanu), atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam MK GMI līmenis ir jāpārskata katru gadu.

Atgādinām, ka pašvaldībām ir tiesības nodrošināt pamatvajadzības saviem vistrūcīgākajiem cilvēkiem un ģimenēm, sniedzot ne tikai skaidras naudas izmaksas, bet arī pakalpojumu veidā – piešķirot brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus, apmaksājot komunālos pakalpojumus un nodrošinot ar malku, nevis vienkārši piešķirot finansiālos līdzekļus.

 

LM: Par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi 2007.gadā

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana), paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 9%.

Šādu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pēc valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā 19.oktobrī apstiprināja valdība.

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pēc sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā ir šāds:

valsts pensiju apdrošināšanai – 24,49 %;

sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu – 1,80 %;

sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām – 0,25 %;

invaliditātes apdrošināšanai – 2,55 %;

maternitātes un slimības apdrošināšanai – 2,34 %;

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2007.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts obligāto iemaksu likmes sadalījums atsevišķām maksātāju kategorijām 2007.gadā: 

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem	33,09% (darba devējam – 24,09%; darba ņēmējam – 9%)
Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu	27,59% (darba devējam – 20,09%; darba ņēmējam – 7,50%)
Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi, valsts speciālās pensijas saņēmēji	30,14% (darba devējam – 21,94%; darba ņēmējam – 8,20%)
Pašnodarbinātie (arī I vai II grupas invalīdi)	29,95%
Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu	27,34%
Namīpašnieki, zemes iznomātāji	27,04%
Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka	31,04%

 Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, t.i., 24,49% (2006.gadā – 24,79%).

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi pievienojies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu, t.i., 31,04% (2006.gadā – 30,98% ).

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par kaitējuma atlīdzības izmaksu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem

Ministru kabineta 19.decembra sēdē pieņemti grozījumi noteikumos par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā noteikumu grozījumu anotācijā, pašlaik noteikumi paredz, ka maksātnespējīgo darba devēju darbinieki nesaņem nepārtraukti atlīdzību par kaitējumu, kas iegūts arodslimību vai nelaimes gadījuma rezultātā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim. Tas ir, kaitējuma atlīdzība netiek saņemta par periodu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas brīža līdz brīdim, kad VA “Maksātnespējas administrācija” piešķir līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai un pārskaita tos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Lai šo situāciju novērstu, tika izstrādāti grozījumi likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un tiem pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos Nr.830 “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt kaitējuma atlīdzības saņemšanas nepārtrauktību. Tādējādi kaitējuma atlīdzība tiks segta ne tikai par maksātnespējīgā darba devēja nesamaksāto summu līdz maksātnespējas pasludināšanai, bet arī par četriem gadiem līdzšinējo trīs gadu vietā uz priekšu no maksātnespējas pasludināšanas dienas.

Vienlaikus grozījumi arī paredz atvieglot maksātnespējas procesu iesniedzamo veidlapu aizpildīšanas kārtību, lai maksātnespējīgo darba devēju darbinieki saņemtu savus prasījumus, tai skaitā kaitējuma atlīdzību, no Darbinieku prasījumu garantiju fonda.

 

TM: Par administratīvā soda uzlikšanas termiņiem

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, akceptēja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz mainīt administratīvo sodu uzlikšanas termiņus par pārkāpumiem fiziskās personas datu aizsardzībā un vides aizsardzībā, kā arī noteikt par pienākumu personai, kurai uzlikts administratīvais sods, segt iestādei radušos izdevumus. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumi paredz noteikt pienākumu personai, par kuru tiks pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un uzlikts administratīvais sods, segt izdevumus, kas būs radušies iestādei, nododot glabāšanā un glabājot administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentus. Lēmumu par izdevumu segšanu iestāde varēs pieņemt vienlaikus ar lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu. Normu stāšanās spēkā paredzēta ar nākamā gada jūniju.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskās personas datu aizsardzībā un vides aizsardzībā varēs uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Praksē bieži nav iespējams piemērot administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskas personas datu apstrādes jomā un par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, ievērojot to, ka lietas apstākļu izvērtēšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai vajadzīgi vairāki mēneši.

Pašlaik kodekss nosaka, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Fizisko personu datu aizsardzībā un vides aizsardzībā attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav ilgstoši, fakts par fiziskas personas datu nelikumīgu apstrādi var kļūt zināms tikai vairākus mēnešus pēc nelikumīgo darbību veikšanas. Tāpēc nākas pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu, jo ir pagājis noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Grozījumi nepieciešami, lai varētu veikt efektīvu uzraudzību un kontroli minētajās jomās, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likuma grozījumi jāapstiprina Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par ieslodzīto personu uztura un sadzīves nodrošinājumu

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, apstiprināja noteikumus par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti.

Noteikumu mērķis ir noteikt vienādas uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu, apģērba, apavu un gultas piederumu normas apcietinātajiem un ar brīvības atņemšanu notiesātajiem.

Jaunie noteikumi paredz palielināt makaronu, gaļas, augu eļļas, dārzeņu un olas devas un samazināt rupjmaizes un sausā piena devas, jo tās ieslodzītās personas pilnībā neizlieto.

Pirmajam gadam plānotie līdzekļi uzturēšanas izdevumiem paredzēti Ls 2 324 258, no tiem Ls 1 775 902 paredzēti ieslodzīto ēdināšanai, bet Ls 164 730 – vienota parauga apģērbam un apaviem. Lai nodrošinātu ieslodzītos ar mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļiem, paredzēts tērēt Ls 75 626. Nākamajos gados uzturēšanas, apģērba un apavu izdevumi paredzēti mazāki, jo katru gadu nav jāatjauno nodrošinājums šajās jomās. Katram ieslodzītajam paredzēta ziemas jaka, viens pāris čību, ziemas un vasaras cepures, vairāki pāri zeķu, apakšveļas un apavu. Piemēram, ziemas cepuri var valkāt vairākus gadus atšķirībā no zeķēm, tāpēc finansiālie līdzekļi katru gadu var atšķirties.

 

TM: Par valsts nodevām Datu valsts inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, apstiprināja Datu valsts inspekcijas (DVI) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kā arī noteikumus par ārējo personas datu apstrādes sistēmu auditoru akreditācijas valsts nodevu.

Lai uzlabotu DVI sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienkāršotu procedūras privātpersonu labā, kā arī lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību, bija jāapstiprina jauns DVI maksas pakalpojumu cenrādis. Tā kā šobrīd spēkā esošie maksas pakalpojumi neatbilst publiskā maksas pakalpojuma termina saturam, bet atbilst valsts nodevas objektam, izstrādāti grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā, nosakot minētos maksas pakalpojumus par valsts nodevas objektiem.

Turpmāk kā maksas pakalpojumi noteikti šādi DVI sniegtie pakalpojumi: par sistēmas pieteikumu aizpildīšanu un izdrukāšanu būs jāmaksā Ls 25, par sistēmas audita veikšanu – Ls 45, kā arī būs jāmaksā par paziņojuma nosūtīšanu, izmantojot mobilā tālruņa īsziņu vai elektronisko pastu, ja ir apliecināta vēlme šādu paziņojumu saņemt par konkrētu informāciju, – Ls 1.

Savukārt par ārējā personas datu apstrādes sistēmas auditora pirmreizēju akreditāciju DVI būs jāmaksā valsts nodeva Ls 150, bet par atkārtotu akreditāciju – Ls 75.

Valsts nodevas maksājumu varēs veikt kredītiestādē vai ar personas, kura nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidrās naudas maksājumu veikšanu, starpniecību. Ieņēmumi no valsts nodevas tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.

 

TM: Par valsts nodevu administratora kvalifikācijas iegūšanai

Ministru kabineta 19.decembra sēdē pieņemti noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību administratora kvalifikācijas iegūšanas pārbaudījumu organizēšanai, kā arī administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” speciālisti.

Pretendenti, kuri vēlēsies iegūt administratora kvalifikāciju, par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratori par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu maksās valsts nodevu. Noteikumi paredz, ka par pretendenta pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai turpmāk būs jāmaksā Ls 236, bet par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu – Ls 59.

Pašlaik nodevu izcenojumu nosaka noteikumi par valsts aģentūras “Maksātne-spējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem, kas nav noformēti kā valsts nodevas. Tomēr secināts, ka kā valsts nodevas objekti jānosaka arī pārbaudījuma organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana. Līdz ar to izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Valsts nodeva tiks ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

 

TM: Par perioda maiņu zemes bāzes vērtību piemērošanai

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, pieņēma grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, kuri paredz pagarināt pārejas periodu zemes bāzes vērtību piemērošanai līdz 2010.gada 1.janvārim, nevis līdz nākamā gada janvārim, kā tas bija noteikts līdz šim.

Grozījumus kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību aprēķinu zemei, kurai būs noteikti jaunie nekustamā īpašuma lietošanas mērķi – pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem un/vai sportam un atpūtai aprīkotas dabas teritorijas. Grozījumi nepieciešami, lai būtu likumīgais pamats jauno lietošanas mērķu ieviešanai un zonējumu izstrādei. Pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz jauno vērtību bāzi tikai ēkām un inženierbūvēm, bet neparedz jaunu vērtību bāzi zemei, tādēļ ir jāpagarina pārejas periods zemes bāzes vērtību piemērošanai līdz 2010.gada 1.janvārim.

Noteikumu projekts neietekmē valsts budžetu, jo šajos grozījumos paredzēto darbību realizēšanai nav nepieciešams papildu finansējums.

  

TM: Par Latvijas nostāju direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanā

Eiropas Komisijai (EK) tiks nosūtīta Latvijas nostāja jautājumā par direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu Latvijā, nolemts Ministru kabineta 19.decembra sēdē.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā šā gada oktobrī saņēma EK argumentēto atzinumu pārkāpuma lietā Nr.2006/0480.

Pārkāpuma procedūra uzsākta tādēļ, ka 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK “Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu” (direktīva) ieviešanas termiņš nacionālajos tiesību aktos ir beidzies.

Tā kā Latvija neinformēja EK par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību minētās direktīvas prasībām, EK deva Latvijai iespēju iesniegt savus apsvērumus minētajā jautājumā divu mēnešu laikā. No Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības apsvērumiem, kas sniegti vēstulē 2006.gada 16.augustā, izriet, ka Latvijas iestādes pašlaik gatavo pasākumus, lai panāktu Latvijas normatīvo aktu atbilstību direktīvai par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

EK oktobra vēstulē norāda, ka tai nav zināms, vai 16.augusta vēstulē minētie pasākumi ir piemēroti, jo EK nav saņēmusi šādu informāciju. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu EK aicina Latviju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību argumentētajam atzinumam divu mēnešu laikā no šī atzinuma saņemšanas dienas.

Kā informē TM, direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu daļēji jau ir ieviesta Latvijas normatīvajos aktos. Lai papildus jau esošajām normām pilnvērtīgi ieviestu direktīvu, ir izstrādāti vairāki likumu projekti: jauns Patentu likums, kā arī grozījumi Dizainparaugu likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā, Autortiesību likumā, Augu šķirņu aizsardzības likumā un Civilprocesa likumā.

Visi likumprojekti ir pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā, izņemot grozījumus Civilprocesa likumā, kas pieņemti Saeimā galīgajā lasījumā 2006.gada 14.decembrī. Likums stāsies spēkā 2007.gada 1.martā. Plānots, ka arī pārējie likumi stāsies spēkā 2007.gada 1.martā.

Informācija par likumprojektu pieņemšanas gaitu sniegta EK, iesniedzot tai Latvijas nostāju minētajā jautājumā.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ārlietu ministrijai būs jānosūta dokuments Latvijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, kurai tā jāiesniedz EK.

Savukārt Valsts kancelejai tika uzdots nostāju nosūtīt zināšanai vairākām Saeimas komisijām, kuras ir atbildīgas par nostājā minēto likumprojektu virzību parlamentā.

 

TM: Par līdzekļu piešķīrumu Grīvas cietumam

Otrdien, 19.decembrī, valdība vienojās no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem Grīvas cietumam piešķirt 329 000 latu.

Šie līdzekļi paredzēti Grīvas cietuma ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijai, kas izmaksās 150 tūkstošus latu, un cietuma ārējo augstsprieguma gaisa elektrolīniju un apakšstaciju rekonstrukcijai, kam nepieciešami 179 tūkstoši latu. Šie līdzekļi Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) būs pieejami 2007. gadā. IeVP ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana. IeVP pārziņā ir 14 cietumi, Cēsu audzināšanas iestāde un IeVP mācību centrs. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par jauno veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu

Ministru kabinets otrdien, 19.decembrī, jaunā redakcijā pieņēma noteikumus “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas ir pamatdokuments veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai.

Noteikumos ir noteikta kārtība, kā tiek organizēta un finansēta veselības aprūpe, ir noteikti no valsts budžeta neapmaksājamie ārstniecības pakalpojumi, noteikta ģimenes ārstu un ārstu speciālistu finansēšanas kārtība, pacientu iemaksas un to apjomi, kā arī citi būtiski nosacījumi sistēmas darbībai.

Īpaša uzmanība noteikumos pievērsta ģimenes ārstu darbības nodrošināšanai. 2007.gadā primārajai veselības aprūpei, ieskaitot zobārstniecību un līdzekļus jaunatvērto prakšu apmaksai, plānots izlietot 49,8 miljonus latu, kas ir par 38,57% vairāk nekā 2006.gadā, kad primārajai veselības aprūpei no veselības aprūpes budžeta tika atvēlēti 35,9 miljoni latu. No 2007.gada ģimenes ārstiem tiek palielināta kapitācijas nauda. 2006.gada otrajā pusgadā ģimenes ārsta kapitācijas nauda (maksājums ģimenes ārstam, ko aprēķina, pamatojoties uz reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā un viņu vecuma struktūru) bija 0,539 lati par vienu pacientu, bet no 2007.gada janvāra kapitācijas nauda par vienu pacientu būs 0,561 lats par vienu pacientu.

No 160 latiem pašreiz līdz 240 latiem ar 2007.gada 1.janvāri ir palielināts arī ikmēneša maksājums ģimenes ārstam prakses uzturēšanai. Ministrija uzsver, ka aptuveni 40 latus no šīs naudas ģimenes ārstiem tiek ieteikts izlietot informācijas tehnoloģiju attīstībai, piemēram, apmācībai darbam ar programmām, lai ģimenes ārsti pakāpeniski gatavotos e-veselības ieviešanai valstī.

Lai veicinātu profilaksi veselības aprūpes sistēmas ietvaros, no 2007.gada ģimenes ārsts par katru pacientu, kurš ar ārsta nosūtījumu būs saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, saņems vienreizēju maksājumu. Viens no būtiskākajiem grozījumiem noteikumos ir tas, ka profilaktisko apskašu apmaksa vairs netiek veikta no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet gan atsevišķi saskaņā ar tarifiem par katru veikto pārbaudi. Līdztekus tam noteikumos arī precizēts profilaktiskās apskates apjoms bērniem un pieaugušajiem, nosakot konkrētus veicamos pasākumus, piemēram, ģimenes ārstam jānosaka ķermeņa masas indekss (jānosaka ķermeņa svara un garuma attiecība), jāapskata mutes dobums, jāizvērtē sirds darbība u.c. Noteikts, ka ģimenes ārstam gada laikā profilaktiski jāapskata vismaz 65% no saviem reģistrētajiem pacientiem. Profilaktiskās apskates pilnībā tiek segtas no valsts budžeta, un pacientam nav jāmaksā pacienta iemaksa.

No nākamā gada personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe, no valsts budžeta tiks apmaksāta ģimenes ārsta mājas vizīte, pacients pats maksās tikai divus latus. Līdz šim ģimenes ārsta mājas vizītes no valsts budžeta pilnībā tika apmaksātas bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet pirmās grupas invalīdiem un personām, kas vecākas par 80 gadiem, ģimenes ārsta vizīte tika apmaksāta daļēji, pašām personām maksājot divus latus pacientu iemaksu. Pārējiem par ārsta mājas vizīti jāmaksā pēc ģimenes ārsta noteiktā cenrāža, jo tas ir maksas pakalpojums.

No 2007.gada ievērojami tiek samazināts ģimenes ārsta kontrolētais sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) grozs. SAVA grozs ir veidots tā, lai ģimenes ārsts vairāk veiktu dažādas sīkākas manipulācijas un nesūtītu pacientus pie speciālista uz izmeklējumiem.

Līdz šim normatīvajos aktos nebija definētas normas, ka pacients, kurš nav reģistrējies pie ģimenes ārsta, saņems neatliekamo medicīnisko palīdzību, primārās veselības aprūpes pakalpojumus, profilaktiskās apskates un izmeklējumus. To segs no valsts budžeta. Taču pacients, kurš nav reģistrējies pie ģimenes ārsta, nevarēs par valsts budžeta līdzekļiem nokļūt pie ārsta speciālista un saņemt plānveida palīdzību stacionārā. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras datiem, šobrīd pie ģimenes ārstiem nav reģistrējušies 5,17% iedzīvotāju, kas atbilst vispāresošajiem rādītājiem Eiropā.

Lai veicinātu ģimenes ārsta darbību arī lauku reģionos, valsts katru mēnesi maksās 100 latus ārstam par katru otro un nākamo pacientu pieņemšanas vietu. Pēc statistikas datiem, valstī ir aptuveni 350 šādu pacientu pieņemšanas vietu.

Noteikumos arī noteikts ģimenes ārsta palīga un māsas veicamo darbu apjoms. Līdz šim šādas normas normatīvajos aktos netika definētas.

Noteikumos ir noteikti arī finansēšanas apjomi un kārtība stacionārajai ārstēšanai. Lai veicinātu pacientu apriti un intensīvāku ārstēšanu slimnīcās, ir palielināts to diagnožu skaits, kuras apmaksā ar noteiktu cenu par katru stacionēšanās gadījumu, nevis apmaksu veicot par gultas dienu. Līdz šim šīs diagnozes bija tikai 20% no visa kopskaita, taču turpmāk aptuveni puse no diagnozēm tiks apmaksāta pēc gadījuma. Šāds apmaksas modelis arī ļaus samazināt slimnīcu radītās pārstrādes par sniegto palīdzību.

Lai stacionāri varētu sniegt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, ir palielināti stacionāro pakalpojumu tarifi, tuvinot tos reālajām izmaksām. Pakalpojumu tarifi pieau-guši aptuveni par 34%.

Lai visu minēto varētu veikt, papildus no valsts budžeta 2007.gadā ir nepieciešami aptuveni 25 miljoni latu.

Noteikumi “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” stāsies spēkā ar 2007.gadu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

Ministru kabineta (MK) 19.decembra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība””.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts paredz izdot no jauna šo noteikumu 6.pielikumu atbilstoši MK 2006.gada 20.jūnija sēdes protokollēmumam. Jaunā redakcijā tiks izteikts arī noteikumu 4.pielikums, kas precizējams atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma normām, kuras stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī, attiecībā uz dabas resursu nodokļa piemērošanu iepakojumam un atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošanu iepakojumam.

Lai uzlabotu un pilnveidotu nodokļa piemērošanu un tā administrēšanu, noteikumu projekts precizē arī vairākas MK 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” normas.

 

VidM: Par vides tehnoloģiju iekļaušanu Nacionālajā vides politikas plānā

Ministru kabineta 19.decembra sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam”.

Grozījumi Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam nepieciešami, lai tajā iekļautu jaunu nodaļu – vides tehnoloģijas, ko var iedalīt šādās grupās:

– visu veidu piesārņojuma iepriekšēja novēršana;

– atkritumu un ražošanas blakusproduktu pārstrāde;

– piesārņoto vietu attīrīšana;

– vides monitorings un stāvokļa novērtējums.

Galvenais vides politikas mērķis vides tehnoloģiju jomā ir nodrošināt videi draudzīgu, modernu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, kuru darbības mērķis ir samazināt visu veidu piesārņojuma rašanos vidē, efektīvi izmantot dabas resursus visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī sekmēt dabas resursu saglabāšanu.

Būtiska nozīme vides politikas mērķu sasniegšanā ir arī ekonomiskajiem instrumentiem, kurus izmanto vides politikā un kuru mērķis ir panākt piesārņotības samazināšanos un veicināt racionālāku dabas resursu izmantošanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa