Par Latvijas nostāju ogļskābās gāzes emisijas kvotu sadalē
Pirmdien, 18.decembrī, vides ministrs Raimonds Vējonis tikās ar ES vides komisāru Stavrosu Dimsu, lai pārrunātu Eiropas Komisijas (EK) prasību Latvijai būtiski samazināt ogļskābās gāzes emisijas kvotu daudzumu 2008.–2012.gada periodā.
Ministrs norādīja uz nepilnībām EK izmantotajā dalībvalstu emisijas kvotu sadales plānu izvērtēšanas metodikā. No šīs metodikas izriet, ka valsts ar mazām kopējām emisijām nevar piešķirt iekārtas darbībai nepieciešamās emisijas kvotas liela mēroga jaunas iekārtas būvniecības gadījumā, pat ja valsts izpilda savas starptautiskās emisiju samazināšanas saistības un iekārtas būvniecība ir objektīvi nepieciešama. Latvija ir sasniegusi Eiropas Savienībā trešo lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu kopš 1990.gada, un 2010.gadā valsts emisijas prognozētas vismaz 40% zem Kioto protokolā noteiktā ierobežojuma Latvijai.
Ministrs informēja komisāru par Latvijas nodomu līdz gada beigām iesniegt grozītu emisijas kvotu sadales plānu atkārtotai izvērtēšanai EK. Plāna grozījumos daļēji ņemti vērā EK lēmumā minētie norādījumi, tomēr ieviestas arī vairākas korekcijas kopējā emisijas kvotu aprēķina metodikā. Latvija uztur pozīciju, ka metodikas nepil-nības nav pietiekams attaisnojums, lai ierobežotu dalībvalsts suverēnās tiesības izvēlēties savas attīstības prioritātes, ja tas nav pretrunā ar valsts saistībām Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.
Komisārs uzsvēra, ka visām dalībvalstīm tiek piemērota vienota kopējo emisijas kvotu aprēķina metodika, kurā ietverts ar valsts makroekonomisko attīstību saistītais emisiju pieaugums. Nepieciešamais ražošanas jaudu pieaugums jānodrošina ar metodikas ietvaros aprēķināto papildu emisijas kvotu apjomu. Latvijai piemērotais IKP izaugsmes faktors ir viens no augstākajiem dalībvalstu starpā.
S.Dimss stingro nostāju būtiski samazināt valstu pieprasīto emisijas kvotu apjomu skaidroja ar pieredzi, kas gūta no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības pirmā perioda 2005.–2007.gadā. Eiropas Komisija saņēmusi asu kritiku par to, ka šī perioda emisijas kvotu sadalē nav ievērots būtisks priekšnosacījums veiksmīgai tirgus darbībai – emisijas kvotu iztrūkums kopējā tirgū. Iekārtu 2005.gada darbības dati liecina, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma šajā periodā nav sasniegusi savu pamatmērķi – reālu CO2 emisiju samazinājumu, jo lielākajā daļā dalībvalstu radies ievērojams emisijas kvotu pārpalikums.
Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa