Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapu vēstījums, mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības 2000. gadu sagaidot

Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit,

Es būšu atrodams."

Meklēt un atrast ir divi cilvēka dzīves pamatjēdzieni. Kurš no mums nav jau meklējis? Kurš no mums nav jau atradis? Mēs pazīstam meklēšanas mokas un atrašanas prieku kā ikdienas dzīvē, tā visdziļākajā zinātniskajā, filosofiskajā un teoloģiskajā izpratnē. Mēs meklējam atslēgas, acenes vai sarežģītu jautājumu atrisinājumus. Mūsu laikmets jo sevišķā mērā ir meklējumu un atradumu laiks, kas ved pretī arvien straujākām pārmaiņām nākamajā gadu tūkstotī. Dažkārt atrodam drīz, dažkārt — pēc gadiem. Dažkārt atrodam negaidīti un vairāk nekā meklējām. Atrašanas priekā par pazudušo avi vai grasi Kungs Jēzus saredz līdzību ar Dieva valstību. Jēzus stāsta arī par vīru, kurš meklējis dārgas pērles un, atradis pašu vērtīgāko, pārdevis visu, lai iegūtu šo vienu. Šī līdzība ir pamudinājums saskatīt patiesi vērtīgo un ar visu dzīves gudrību censties to iegūt.

Svēto Rakstu vārds norāda uz dzīves svarīgāko atradumu — Dievu. Grūtā brīdī bieži meklējam pie Dieva dažādas atbildes un visvisādus labumus. Bet vai meklējam Dievu pašu? Tieši Viņam un nekam mazākam vajadzētu būt mūsu ilgošanās mērķim. Nozīmīgos brīžos cilvēki mēdz izteikt kādas apņemšanās. Ja vēlamies to darīt arī tagad, jaunās tūkstošgades priekšvakarā, tad mūsu apņēmībai vajadzētu būt: visur — personīgajā dzīvē un Baznīcā, Vārdā, Sakramentos un Garā — no sirds meklēt visupirms Viņu, kam tūkstoš gadu ir kā viena diena un kas ir radījis gan acumirkļus, gan laikmetus.

Meklējiet Dievu! Pravietis Jeremija savus tautiešus uz to mudina vēstulē, kas varbūt līdzinās šim jums veltītajam vēstījumam. Divtūkstošā gada lozungs ņemts no pravieša vēstules, kas adresēta tautas daļai, kas dzīvo tālu no dzimtenes un ko varētu pielīdzināt latviešu luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas saimei, bet ir ne mazāk svarīga arī pašai tēvzemei — luteriskajai Baznīcai Latvijā. Ebreju vārdu "meklēt" var lietot, arī runājot par došanos svētceļojumā. Svētceļojuma mērķis ir piedzīvot Dievu. Savā ziņā visa cilvēka dzīve var būt svētceļojums. Tiem, kas savā dzīvē dodas ar tādu nodomu, Dievs ir devis apsolījumu būt atrodamam. Meklējiet Viņu no sirds un vispirms tajā vietā, kur viss ir veltīts Viņa liecībai! Nāciet savos dievnamos mūsu tēvzemē, pirms gadu simtiem celtos un daudzkārt ar lieliem upuriem atjaunotos, un tāpat dievnamos, ko latvieši cēluši Dieva pielūgšanai tālos kontinentos — Amerikā, Austrālijā! Dievs grib būt atrodams. Varbūt ne tūlīt, acumirklī. Dažkārt, kā pie Jeremijas pravietojuma, līdz piepildījumam var paiet gadi. Tomēr Dievs negrib palikt apslēpts nevienam. Tādēļ viņš neliek meklēt kā miglā un uz pazušanu. Savā meklēšanā varam vadīties pēc Dieva apsolījuma. Viņa Gars vada. Viņa vārds ir atrašanas ķīla — Bībelē rakstītais vārds kā rakstu zīmēs ietērpta Dieva atklāsme un jo īpaši Vārds, kas tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Ziemsvētkos mēs godbijībā priecājamies par iemiesošanās brīnumu, par to, ka Dievs sevi ir ļāvis atrast Kristus bērnā. Jēzus Kristus ir ienesis Dieva klātieni visā pasaulē. Viņā Dieva mīlestība ir uzvarējusi pat nāvi, lai itin visur Viņa žēlastība būtu atrodama. Dieva iemiesošanās Jēzū no Nācaretes ir tik liels notikums, ka tieši no tā cilvēce skaita savus gadus. Mēs neatzīmējam kaut kādu divtūkstošgadi. Mēs pieminam divtūkstoš gadus kopš Kunga Jēzus dzimšanas. Tūkstošgadīga piemiņa nav parasta lieta. Jēzu Kristu tik ilgi piemin tādēļ, ka visus šos divtūkstoš gadus viņš ir bijis cilvēkiem vajadzīgs vairāk par visu.

Apustulis Pāvils mudina: "Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši. Mēs pateicamies visiem, kuri bija pirms mums un katrs savā vietā, pēc saviem spēkiem, dotībām un atbildības kalpoja, lai iemītu taku mūsu svētceļojumam uz Dievu. Daudzkārt tas ir darīts lielā uzticībā, mīlestībā un nesot upurus. Mēs pateicamies tiem, kuri nāca ar mieru un atnesa Latvijas ciltīm evaņģēliju, kas tās darīja par nāciju un kristīgās Eiropas tautu. Mēs pateicamies tiem, kas Latvijā dibināja Baznīcu, un tiem, kas mūs tai piepulcināja. Ir labi svētceļojumā nebūt vieniem, bet iet skaistā gājumā kopā ar svēto, apustulisko, universālo Kristus baznīcu, kurai ir apsolījums, ka elles vārti to neuzvarēs. Mēs pateicamies arī ticības atjaunotājiem, kas vienmēr par jaunu atklāja evaņģēliju zem cilvēcīgu ideju un paražu slāņiem. Tiem, kas tulkoja Bībeli, sarakstīja latviski pirmās garīgās grāmatas, sacerēja korāļus latviešu valodā, mēs pateicamies par savu šodienas valodu un kultūru. Mēs pateicamies saviem bīskapiem un mācītājiem, draudžu darbiniekiem un visiem Dieva lūdzējiem. No šī avota nāca tauta, kas spēja izturēt karus, kundzības un bargus laikus. Gluži personīgi visvairāk gribas pateikties tiem, kas ar vārdiem vai darbiem tieši ar mums ir bijuši dzīva liecība Dievam — saviem vecākiem, savam mācītājam vai kādam citam Dieva sūtītam cilvēkam, kurš palīdzēja tieši mums atrast Dievu Jēzū Kristū. Viņus pieminot, apdomāsim arī to, ka šodien mēs ieminam taku, kurā dosies tie, kas nāk pie mums. Kādu viņi to atradīs? Vai tā būs skaidra un droša taka? Vai pēcteči mūs pieminēs ar pateicību? Tā ir ne tikai garīdznieku un teologu, bet ikviena no mums lielā atbildība — būt ne par šķēršļiem un maldinātājiem, bet par palīgiem atrast dzīvo Dievu. Taču tā ir ne tikai atbildība, bet arī prieks un privilēģija — būt par apustuļu līdzstrādniekiem un apliecināt Kristu kaut vienam cilvēkam līdzās. Lai trešais gadu tūkstotis pēc Kristus dzimšanas ir jauns kristīgās liecības un evaņģēlija sludināšanas laikmets, kurā mums ikvienam ir kas līdzi strādājams. Darbs evaņģēlijam būs svarīgs un ļoti praktisks, jo arī uz Latvijas valsts jauncelsmi un uz latviešu tautas nākotni nepārprotami attiecas apustuļa Pāvila vārdi: "Citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus."

Daudzi 2000.gadu varbūt sagaidīs ārēji skaļi un jautri, bet reizē ar neziņu sirdī un minējumiem prātā. Novēlam visiem kristīgajiem brāļiem un māsām spēcīgi un skaisti piedzīvot Dieva klātienes apsolījumu, ko Jēzus apliecināja, atvadoties no saviem mācekļiem: "Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Bet tiem, kas vēl ceļā, vēlam līdzi ņemt Kunga Jēzus kalna runā izteikto iedrošinājumu: "Meklējiet, tad jūs atradīsit!" vai arī pravietim Jeremijam uzticēto Dieva vārdu:

"Es zinu, kādas Man domas par jums,

miera domas, ne ļaunas domas,

jums dot nākotni un cerību".

Paļāvībā uz Viņa apsolījumu novēlam jums visiem Dieva vadību un svētību meklēt un atrast. Lai jūs svētī un pasargā visuvarenais Dievs — Tēvs un Dēls un Svētais Gars! Āmen.

† Jānis Vanags,

Latvijas evaņģēliski

luteriskās Baznīcas

arhibīskaps

† Elmārs Ernsts Rozītis,

Latvijas evaņģēliski

luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas

archibīskaps