ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2006., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/ta/id/150428
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:
Visas zemes malas ir redzējušas mūsu Dieva pestīšanu. – 98.psalms
Novēlam svētītus Kristus dzimšanas svētkus latviešiem visās zemes malās!
Nebūs pasaules malas, kur pašreiz nebūtu latviešu. Tieši Ziemsvētki parasti ir brīdis, kad mēs apzināmies mūsu mājas, kad izjūtam ar īpašu prieku to, ko Dievs mums dāvājis, un ar īpašām sāpēm tos, kas mums zuduši.
Ir savs skaistums, Ziemsvētkus pavadot mīļu cilvēku lokā, varbūt ģimenes un draugu saimē, un dažs labs mēro tālu ceļu, lai šajā laikā būtu pie savējiem. Man kādreiz licies, it kā arī es piederu pie tiem, kas ap Jēzus silīti pulcējušies, un sevišķi skaisti Ziemsvētku gaismas atmirdz no bērnu acīm. Tomēr tikpat raksturīgas kā tuvība un siltums Ziemsvētkiem ir plašās, atvērtās debesis. Dieva nākšana šajā pasaulē Jēzū Kristū nav tikai notikums privātai omulībai, bet tai ir visplašākā nozīme. Ar Viņa nākšanu nevienam vairs nav jājūtas vientuļam, atstātam, bez padoma un palīdzības. Ar Viņa nākšanu mums var atjaunoties drosme dzīvot, cerēt un pēc Dieva prāta pildīt mūsu uzdevumu pasaulē. Tā nav uz mūžiem pazudusi, ja Dievs tai dāvājis dārgāko: savu mīlestību, sevi pašu.
Psalma dzejnieka vārdi teic notikušo brīnumu, un šķiet, ka par notikušu jau uzskata pat to, kas vēl nākotnē. Līdzīgi Kārlim Skalbem, kas dzejojis:
“Meklētāja
ceļš ir galā,
Vakars metas, tālu iets,
Baltā ziemā, svešā malā
Sārti uzplaukst blāzmas zieds.
...Zinu, arī tavā sirdī
Šonakt Kristus roze zied,
Un tu izej ziemas laukā
Klausīties, ko zvaigznes dzied!”
Šo Kristus rozi novēlam katram latvietim – savā sirdī glabāt un pasaulē nezaudēt.