1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka tehniskās prasības navigācijas līdzekļiem, kas nodrošina kuģošanas drošību Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

2. Noteikumi neattiecas uz iekšējo ūdeņu navigācijas līdzekļiem.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. bāka - speciālas konstrukcijas un krāsojuma kapitālā būve ar gaismas signāla optisko aparatūru;

3.2. ugunszīme - speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis ar gaismas signāla aparatūru;

3.3. zīme - speciālas konstrukcijas un krāsojuma navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras;

3.4. vadlīnija (vaduguns) - navigācijas līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām konstrukcijām ar zīmēm vai ugunīm, vai ar zīmēm un ugunīm, kas, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākā kuģu ceļa, savā starpā veido taisnu līniju. Tādu līniju sauc par vadlīnijas asi;

3.5. sektora uguns - navigācijas līdzeklis, kas ar speciālu gaismas aparatūru noteiktos virzienos iezīmē lokus ar dažādas krāsas vai dažāda raksturojuma, vai ar dažādas krāsas un raksturojuma uguni;

3.6. sektora uguns nenoteiktības sektors - divu atšķirīgu gaismu saplūšana starp uguns sektoriem, kur notiek pāreja no viena sektora uz otru;

3.7. kuģi bākas, plosti bākas - lielie peldošie navigācijas līdzekļi, ko izvieto tikai kuģošanai kritiskās vietās;

3.8. boja - speciālas konstrukcijas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis, kas kalpo kuģu ceļu, jūras vai ostu kanālu, enkurvietu, kuģošanai bīstamu šķēršļu un citu jūras navigācijai bīstamu vietu iezīmēšanai;

3.9. stodere - īpašas formas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, navigācijai bīstamas vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē;

3.10. kardinālās bojas - bojas, kas norāda, kura to puse (ziemeļu - N, austrumu - E, dienvidu - S, rietumu - W) ir droši kuģojama;

3.11. atsevišķas bīstamības bojas - bojas, kas apzīmē atsevišķas kuģošanai bīstamas vietas, kurām apkārt ir navigācijai piemēroti apstākļi;

3.12. ass bojas - bojas, kas norāda drošas kuģošanas vietu ap to, tas ir, kanāla vidus bojas;

3.13. speciālās nozīmes bojas - bojas, ko izmanto īpašu vietu vai īpatnību norādīšanai navigācijā;

3.14. avārijas vraku bojas - bojas, ko izmanto tikko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību;

3.15. ūdensceļu iezīmēšana dabā - kuģu ceļu aprīkošana ar jauniem navigācijas līdzekļiem.

2. Navigācijas līdzekļu vispārīgs raksturojums

4. Pēc darbības efektivitātes navigācijas līdzekļus iedala šādās kategorijās:

4.1. kategorija Nr.1 - visaugstākā darbības efektivitāte (darbojas vismaz 99,8 % no kopējā laika);

4.2. kategorija Nr.2 - liela darbības efektivitāte (darbojas vismaz 99 % no kopējā laika);

4.3. kategorija Nr.3 - darbības efektivitāte, kas ir zemāka nekā kategorijai Nr.1 vai kategorijai Nr.2.

5. Navigācijas līdzekļa kategoriju pēc to īpašnieku vai valdītāju iesnieguma apstiprina valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests (turpmāk - Hidrogrāfijas dienests).

6. Navigācijas līdzekļa darbības efektivitāti nosaka procentos, izmantojot šādu formulu:

KL - BL
Efektivitāte = –––––––––– x 100%, kur
KL

KL - kopējais navigācijas līdzekļa darbības laiks (dienu skaits);

BL - laiks, kad navigācijas līdzeklis nav bijis pieejams (dienu skaits).

7. Navigācijas līdzeklim atkarībā no tā lietojuma izmanto noteiktu krāsojumu un gaismas raksturojumu, kā arī piešķir unikālu identifikācijas numuru, kas tiek publicēts Hidrogrāfijas dienesta izdevumā "Ugunis un Zīmes Latvijas Republikas Ūdeņos". Izdevumu pastāvīgi aktualizē ar Hidrogrāfijas dienesta izdevumā "Paziņojumi Jūrniekiem" publicēto informāciju.

8. Jebkuras izmaiņas navigācijas līdzekļos (gan plānotas, gan neplānotas) navigācijas līdzekļa valdītājs (apsaimniekotājs, īpašnieks) saskaņo ar Hidrogrāfijas dienestu.

9. Pēc lietojuma navigācijas līdzekļus iedala šādās grupās:

9.1. vizuālie navigācijas līdzekļi;

9.2. citi navigācijas līdzekļi.

10. Pēc vizuālo navigācijas līdzekļu formas, savstarpējā izvietojuma, krāsojuma vai izstarotā gaismas signāla nosaka kuģa atrašanās vietu vai kuģa orientāciju jūrā un ar to saistītajos ostu ūdeņos.

11. Vizuālo navigācijas līdzekļu tipi ir šādi:

11.1. stacionārie navigācijas līdzekļi:

11.1.1. bākas;

11.1.2. ugunszīmes;

11.1.3. zīmes;

11.1.4. vadlīnijas (vadugunis);

11.1.5. sektora uguns;

11.2. peldošie navigācijas līdzekļi.

12. Peldošos navigācijas līdzekļus iedala:

12.1. pēc izmēriem:

12.1.1. kuģi bākas, plosti bākas;

12.1.2. bojas;

12.1.3. stoderes;

12.2. pēc lietojuma:

12.2.1. laterālās bojas;

12.2.2. kardinālās bojas;

12.2.3. atsevišķas bīstamības bojas;

12.2.4. ass bojas;

12.2.5. speciālās nozīmes bojas;

12.2.6. avārijas vraku bojas.

13. Ūdensceļu iezīmēšanai dabā izmanto navigācijas līdzekļus, kas atbilst Hidrogrāfijas dienesta izdevumā "Ugunis un Zīmes Latvijas Republikas Ūdeņos" noteiktajām prasībām.

3. Vizuālie navigācijas līdzekļi

3.1. Stacionārie navigācijas līdzekļi

14. Vadlīniju izmanto, lai apzīmētu:

14.1. centra līniju kuģojama kanāla taisnā sekcijā;

14.2. kuģu ceļa dziļāko vietu;

14.3. kuģu ceļu, kur nav stacionāru un peldošu navigācijas līdzekļu vai arī to atrašanās vietas precizitāte neatbilst drošas kuģošanas prasībām;

14.4. drošu tuvošanās virzienu ostai vai upes iztekai.

15. Vadlīnijas konstrukcija un aprīkojums atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām.

16. Vadlīnijas pasē papildus šo noteikumu 61.punktā noteiktajām prasībām iekļauj informāciju par katras konkrētās vadlīnijas raksturlielumiem, planšeti mērogā 1:1000 ar vadlīnijas darbības sektoru visā darbības attālumā no kanāla vai fārvatera malām, kā arī pieļaujamo kuģa novirzi no vadlīnijas ass.

17. Starp uguns sektoriem nav skaidri izteiktas robežas. Tā atkarīga no gaismas avotu, lēcu un filtru ģeometrijas.

18. Lai samazinātu sektora uguns nenoteiktības sektoru (2.pielikums), projektējot sektora uguni, samazina gaismas avota izmērus vai palielina radiālo attālumu līdz gaismas filtriem. Nenoteiktības sektors uzskatāms par papildu drošības malu pie sektoru robežas.

19. Sektora uguni izmanto, lai apzīmētu:

19.1. kuģojamus ūdeņus;

19.2. sēkļus;

19.3. atrašanās vietas rajonu (piemēram, enkurvietu);

19.4. kuģu ceļa dziļāko vietu;

19.5. peldošo navigācijas līdzekļu atrašanās vietu;

19.6. kuģa kustības virziena maiņu.

20. Stacionāram navigācijas līdzeklim ar gaismas aparatūru koordinātas nosaka atbilstoši gaismas fokusa centram, bet bez gaismas aparatūras - tā pamata centram. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par 0,2 metriem, bet augstumu - ar precizitāti 0,1 metrs.

21. Stacionāru navigācijas līdzekļu uguns redzamības attālumus nosaka:

21.1. bākām - 10 jūras jūdzes un vairāk;

21.2. ugunszīmēm - viena jūras jūdze un vairāk.

22. Ja stacionārā navigācijas līdzekļa fonā ir pilsētas ugunis vai citi spilgtas gaismas avoti, navigācijas līdzekļa ugunij gan ar spilgtumu, gan ar krāsu, gan ar raksturojumu krasi jāatšķiras no fona ugunīm.

23. Izvēloties būvējamā stacionārā navigācijas līdzekļa konstrukcijas formu, priekšroka dodama cilindriskām vai prizmas tipa formām.

24. Stacionārā navigācijas līdzekļa krāsojums ir kontrastā ar fonu.

25. Stacionārā navigācijas līdzekļa krāsojums, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, ir šāds:

Nr. p.k.	Fons	Ieteicamais krāsojums
25.1.	zaļš	balts vai dzeltens
25.2.	debess	sarkans vai melns
25.3.	jūra	balts vai dzeltens
25.4.	smiltis (dzeltens)	melns vai balts

3.2. Peldošie navigācijas līdzekļi

26. Peldošā navigācijas līdzekļa koordinātas nosaka tā enkura atrašanās vieta. Koordinātas nosaka ar precizitāti, ne mazāku par 1 metru.

27. Lieto gan bojas ar gaismas signāla aparatūru, gan bez tās (iepriekš saskaņojot ar Hidrogrāfijas dienestu). Atsevišķos gadījumos uz bojām var uzstādīt automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) aparatūru un rakonu.

28. Kuģošanas drošības paaugstināšanai stoderes kombinē ar bojām.

29. Atkarībā no ledus apstākļiem peldošie navigācijas līdzekļi darbojas visu gadu vai arī ziemas periodā tos noņem. Peldošo navigācijas līdzekļu darbību nosaka un izziņo izdevumā "Ugunis un Zīmes Latvijas Republikas Ūdeņos". Par peldošā navigācijas līdzekļa noņemšanu vai izlikšanu jūrā navigācijas līdzekļa valdītājs (apsaimniekotājs, īpašnieks) iesniedz rakstisku ziņojumu Hidrogrāfijas dienestā.

30. Laterālās bojas izmanto skaidri definētiem kuģu kanāliem. Šīs bojas norāda kuģojamā kanāla kreiso un labo pusi. Vietās, kur kanāls sadalās, var izmantot modificētas laterālās bojas, kas norāda uz vēlamo kuģu ceļu. Kuģa ceļa labā un kreisā puse noteikta, skatoties virzienā no jūras uz ostu.

31. Izvietojot laterālās bojas gar kuģojamā kanāla malām, ņem vērā kanāla īpatnības. Boju izvietošanas minimālās prasības noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

32. Ja laterālo boju apzīmēšanai izmanto burtus vai numerāciju, apzīmējumus izvieto virzienā no jūras uz krastu attiecīgi alfabēta secībā vai augošā secībā.

33. Kardinālās bojas izmanto, lai:

33.1. apzīmētu kuģošanai bīstamus šķēršļus (piemēram, vraki, klintis, sēkļi);

33.2. norādītu lielāko dziļumu virzienā, ko apzīmē konkrētā boja;

33.3. norādītu drošo kuģojamo pusi, pa kuru apiet navigācijai bīstamu vietu;

33.4. pievērstu uzmanību tādām kanāla īpatnībām kā pagrieziens, savienojums, atzars vai sēkļa mala.

34. Atsevišķas bīstamības boju izliek tieši uz bīstamās vietas vai virs tās.

35. Speciālās nozīmes boju uguns raksturojums nesakrīt ar kardinālo, laterālo, atsevišķas bīstamības un ass boju uguns raksturojumiem.

36. Ja zivju audzētavas apdraud kuģošanas drošību, tās papildus apzīmē ar šajos noteikumos noteiktām bojām (speciālās nozīmes bojas, laterālās bojas vai kardinālās bojas, vai šo boju kopa).

37. Avārijas vraku bojas attiecīgā rajona valdītājs (apsaimniekotājs, īpašnieks) izliek nekavējoties un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā tās nomaina ar pastāvīgiem navigācijas līdzekļiem, saskaņojot ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija".

38. Lai nodrošinātu boju redzamību un atšķiršanu no citām zīmēm, nosaka šādas boju parametru proporcijas:

38.1. koniskai bojai konusa augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

38.2. cilindriskai bojai cilindra augstums ir no 0,75 līdz 1,5 reizēm lielāks par tā diametru;

38.3. sfēriskai bojai sfēras augstums virs ūdens ir par divām trešdaļām lielāks nekā tās diametrs.

39. Lai bojas būtu vieglāk atpazīstamas, lieto topfigūras. Uz kardinālajām un atsevišķas bīstamības bojām topfigūru lietošana ir obligāta. Topfigūru izvieto pēc iespējas lielākā augstumā.

40. Konisko topfigūru parametri (laterālajām un kardinālajām bojām) ir šādi:

40.1. konusa pamata diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir no 0,25 līdz 0,3;

40.2. konusa vertikālais augstums attiecībā pret konusa pamata diametru ir 0,9;

40.3. attālums starp topfigūru zīmēm ir puse no konusa pamata diametra;

40.4. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret konusa pamata diametru ir vismaz 0,35.

41. Cilindrisko topfigūru parametri (laterālajām bojām) ir šādi:

41.1. cilindra diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir no 0,25 līdz 0,3;

41.2. cilindra vertikālais augstums ir no 1 līdz 1,5 reizēm lielāks par cilindra diametru;

41.3. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret cilindra diametru ir vismaz 0,35.

42. Sfērisko topfigūru parametri (atsevišķas bīstamības un ass bojām) ir šādi:

42.1. sfēras diametra attiecība pret bojas diametru uz ūdens virsmas ir 0,2;

42.2. atsevišķas bīstamības bojai attālums starp topfigūru zīmēm ir puse no sfēras diametra;

42.3. attālums starp viszemāko topfigūras punktu un visaugstāko bojas un tās aprīkojuma punktu attiecībā pret sfēras diametru ir vismaz 0,35.

43. "X" veida topfigūru parametri ir šādi:

43.1. "X" kājas diagonāli krustojas taisnā leņķī un ir ietvertas nosacītā kvadrātā, kura mala ir apmēram viena trešā daļa no bojas diametra uz ūdens virsmas;

43.2. "X" kāju garums attiecībā pret nosacītā kvadrāta malas garumu ir 0,15.

44. Peldošo navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto zaļu, sarkanu, baltu, dzeltenu un zilu krāsu. Zaļo un sarkano krāsu izmanto laterālajām bojām, balto - kardinālajām bojām, ass bojām, kā arī atsevišķas bīstamības bojām, dzelteno krāsu izmanto tikai speciālās nozīmes bojām, bet dzeltenās un zilās krāsas kombināciju - avārijas vraku bojām.

45. Lietojot gaismas filtru, ņem vērā, ka:

45.1. sarkans filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 20-25 pro­centiem;

45.2. zaļš filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 20-30 procentiem;

45.3. dzeltens filtrs samazina baltās gaismas intensitāti par 60-75 pro­centiem.

46. Bojas vai stoderes enkurķēde sastāv no bojas saiknes, pamatķēdes un enkura saiknes. Bojas saikne var būt vienkārtīga vai divkārtīga. Vienkārtīgo saikni savieno ar savienojošo skavu, divkārtīgo - ar trīsstūra plāksni. Lai pamatķēde, bojai griežoties ap savu asi, netiktu bojāta, izmanto virpuļus.

47. Minimālo peldošā navigācijas līdzekļa enkurķēdes garumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

G_min = DZ x K_dz, kur

G_min - minimālais enkurķēdes garums (metros);

DZ - ūdens dziļums vietā, kur ir paredzēts novietot navigācijas līdzekli (metros);

K_dz - dziļuma koeficients. Ja ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem, K_dz ir 2,5, pārējos gadījumos K_dz ir 2.

48. Ir šādi enkuru tipi:

48.1. čuguna enkuri. Čuguna enkura malas ir noapaļotas. Enkura labākai saķerei ar grunti apakšējā daļā veido izgriezumu;

48.2. betona enkuri. Betona enkuriem ir prizmas forma.

49. Boju un stoderu enkuru un ķēžu parametrus izvēlas atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

3.3. Tehniskās prasības

50. Navigācijas līdzekļu ugunīm izmanto piecas krāsas - baltu, sarkanu, zaļu, dzeltenu un zilu. Katrā signālu sistēmā izmanto ne vairāk kā trīs krāsas.

51. Zilo krāsu izmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad ar citu krāsu ugunīm nav iespējams nodrošināt drošu kuģošanu ostā vai tiešā tās tuvumā.

52. Blakus esošām bākām un ugunszīmēm izvēlas atšķirīgus gaismas signālus.

53. Navigācijas līdzekļa darbības zonā apgaismojums uztvērēja acī nedrīkst būt lielāks par 0,1 luksu un tas jāsamazina līdz 0,01 luksam, ja fons ir ļoti tumšs.

54. Navigācijas līdzekļa uguni automātiski vai manuāli ieslēdz diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības (līdz divām jūras jūdzēm) apstākļos. Ostās, kā arī rajonos ar intensīvu kuģu kustību navigācijas līdzekļa uguni var ieslēgt nepārtrauktā darbības režīmā.

55. Uguns redzamības attālumu izvēlas, ņemot vērā attiecīgā rajona kuģošanas īpatnības, kuģu ceļa attālumu no krasta un citus apstākļus, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Uguns redzamības attālumu saskaņo ar Hidrogrāfijas dienestu.

56. Navigācijas līdzekļu virsmām izmanto šādas krāsas:

56.1. parastās krāsas - melnu, baltu, zaļu, dzeltenu, sarkanu;

56.2. ja nepieciešams pastiprināt navigācijas līdzekļa atpazīstamību uz apkārtējā fona, - oranžu krāsu un fluorescentās krāsas - sarkanu, dzeltenu, zaļu, oranžu;

56.3. zilo krāsu izmanto avārijas vraku bojai, kā arī ja šo noteikumu 56.1. un 56.2.apakšpunktā minētās krāsas nenodrošina pietiekamu navigācijas līdzekļa atpazīstamību.

57. Atsevišķos gadījumos kuģošanas drošības palielināšanai pieļaujama navigācijas līdzekļa krāsošana ar divām krāsām vertikālās joslās.

58. Navigācijas līdzekļa virsmas krāsas tonis atbilst starptautiskās krāsu kodu sistēmas RAL (Reichs-Ausschuss für Lieferbedingungen) tonim:

Nr. p.k.	Krāsa	RAL apzīmējums
58.1.	melns	9017
58.2.	balts	9003
58.3.	zaļš	6018
58.4.	dzeltens	1018
58.5.	sarkans	2009
58.6.	zils	5012

59. Vizuālo navigācijas līdzekļu koordinātas nosaka atbilstoši Pasaules ģeodēziskajai sistēmai (WGS 84). Nosakot navigācijas līdzekļa koordinātas, atzīmē laiku, datumu un mērīšanas instrumenta datus.

60. Koordinātu pieraksta precizitāte tiek noteikta līdz minūtes tūkstošdaļai (ieskaitot).

61. Katram navigācijas līdzeklim ir noteiktas formas pase (5.pielikums). Pasē norāda navigācijas līdzekļa:

61.1. nosaukumu;

61.2. valsts numuru;

61.3. valdītāju (apsaimniekotāju, īpašnieku);

61.4. koordinātas;

61.5. darbības efektivitātes kategoriju, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu;

61.6. uguns raksturojumu;

61.7. uguns (zīmes) augstumu metros no vidējā jūras līmeņa;

61.8. uguns redzamību un sektoru;

61.9. konstrukcijas aprakstu, fotogrāfiju, būvniecības gadu;

61.10. krāsojumu;

61.11. darbības laiku;

61.12. uzstādītās aparatūras sarakstu;

61.13. piezīmes par plānotajām un neplānotajām pārbaudēm;

61.14. piezīmes par veiktajiem remontdarbiem.

3.4. Luminiscējošo un atstarojošo materiālu lietošana

62. Luminiscējošos materiālus izmanto navigācijas līdzekļu krāsu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Luminiscējošā materiāla krāsas tonis ir pēc iespējas līdzīgs tādam krāsas tonim, kura uztveri tas pastiprina.

63. Atstarojošos materiālus izmanto navigācijas līdzekļu uztveramības uzlabošanai diennakts tumšajā laikā. Lietojot atstarojošos materiālus, navigācijas līdzekļiem izmanto standarta vai vispusīgo apzīmējumu. Abu apzīmējuma veidu lietošana vienā rajonā vienlaikus ir aizliegta, ja šis rajons nakts laikā ir viegli identificējams.

64. Standarta apzīmējumam atstarojošos materiālus lieto šādi:

64.1. sarkana laterālā boja - viena sarkana josla vai sarkans kvadrāts;

64.2. zaļa laterālā boja - viena zaļa josla vai zaļš trīsstūris;

64.3. dzeltena speciālās nozīmes boja - viena dzeltena josla vai dzeltena zīme "X", vai dzeltens simbols;

64.4. ass boja, atsevišķas bīstamības boja un kardinālā boja - baltas joslas, burti, numuri vai simboli.

65. Vispusīgajam apzīmējumam atstarojošos materiālus lieto šādi:

65.1. sarkanā un zaļā laterālā boja, dzeltena speciālās nozīmes boja - tāpat kā standarta apzīmējumam;

65.2. ass boja - sarkano un balto atstarojošo joslu kombinācija, izvietota horizontāli vai vertikāli. Sarkanās joslas platums un attālums starp dažādu krāsu joslām ir vismaz divas reizes lielāks par baltās joslas platumu;

65.3. atsevišķas bīstamības boja - zilas un sarkanas horizontālas atstarojošas joslas (vismaz pa vienai no katras krāsas). Joslu platums ir vienāds, un attālums starp joslām nav mazāks par joslas platumu;

65.4. ziemeļu kardinālā boja - horizontāla zila atstarojoša josla uz melnas virsmas un horizontāla dzeltena atstarojoša josla uz dzeltenas virsmas. Zilās joslas platums un attālums starp dažādu krāsu joslām ir vismaz divas reizes lielāks par dzeltenās joslas platumu;

65.5. austrumu kardinālā boja - divas zilas atstarojošas joslas uz melnas virsmas augšējā pusē;

65.6. rietumu kardinālā boja - divas dzeltenas atstarojošas joslas uz dzeltenas virsmas augšējā pusē;

65.7. dienvidu kardinālā boja - horizontāla dzeltena atstarojoša josla uz dzeltenas virsmas un horizontāla zila atstarojoša josla uz melnas virsmas. Zilās joslas platums un attālums starp dažādu krāsu joslām ir vismaz divas reizes lielāks par dzeltenās joslas platumu.

4. Citi navigācijas līdzekļi

4.1. Rakoni (radiolokācijas bākas atbildētāji)

66. Rakoni darbojas jūras radaru 9 un 3 GHz frekvencē.

67. Rakons pārraida kuģa radaram savu atpazīšanas signālu vai atstaro kuģa radara raidīto signālu, nodrošinot precīzāku kuģa vietas noteikšanu. Lai rakonu atpazītu kuģa radara ekrānā, atstarotajā signālā izmanto Morzes kodu.

68. Rakona darbības efektivitāte ir ne mazāka par 99,6 procentiem.

69. Rakonus izmanto:

69.1. navigācijas līdzekļu identificēšanai;

69.2. krasta līnijas, kuģošanai bīstamo vietu un objektu identificēšanai;

69.3. kuģu ceļu pagriezienu vietu norādīšanai;

69.4. tiltu balstu norādīšanai;

69.5. vadlīnijās.

70. Ja rakonu izmanto vadlīnijā, vēruma precizitāte ir 0,3 grādi.

4.2. Radara atstarotājs

71. Radara atstarotājus izmanto, lai palielinātu navigācijas līdzekļa redzamību uz kuģa radara.

72. Izmanto šādus radara atstarotājus:

72.1. divplakņu atstarotāju;

72.2. trīsplakņu atstarotāju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1024

Vadlīniju tehniskās prasības

Satiksmes ministrs A.Šlesers

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1024

Sektora uguns nenoteiktības sektors

Satiksmes ministrs A.Šlesers

3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1024

Boju izvietošana atkarībā no kanāla platuma

Nr. p.k.	Kanāla platums (m)	Boju izvietošana
		pa vienai		pārī
		vidū	malās	nesinhroni	sinhroni
1.	100-400			X	X
2.	400-800	X	X	X	X
3.	800-1600	X	X	X

Piezīme.

Optimālā distance starp kuģa kanālu iezīmējošām bojām ir atkarīga no trim parametriem - kanāla garuma, vidējā platuma un no tā, vai kanāls ir viena virziena. Optimālo distanci starp bojām katrā kuģu ceļa sekcijā aprēķina šādi:

1. Taisnā sekcijā optimālo attālumu starp pāra bojām aprēķina, sekcijas garumu izdalot ar kanāla platumu, kas reizināts ar 3.

2. Līkumotā sekcijā optimālo attālumu starp pāra bojām aprēķina, sekcijas garumu izdalot ar kanāla platumu, kas reizināts ar 3,2.

3. Taisnā sekcijā optimālo attālumu starp bojām, kas nav pārī, aprēķina, sekcijas garumu izdalot ar kanāla platumu, kas reizināts ar 2,1.

4. Līkumotā sekcijā optimālo attālumu starp bojām, kas nav pārī, aprēķina, sekcijas garumu izdalot ar 2,25.

Satiksmes ministrs A. Šlesers

4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1024

Boju un stoderu enkuri un to ķēdes

I. Boju un stoderu enkuru un to ķēžu parametri

Nr. p.k.	Bojas tips	Bojas augstums (m)	Enkura masa (kg)			Enkurķēdes parametri
			pašmasa	ūdenī		kalibrs (mm)	pašmasa (kg/m)
				čuguna	betona
1.	Maza izmēra	<5	500	435	256	17, 19, 22	8
			1000	869	512	19, 22, 25	11
			1500	1304	768	22, 25, 28	15
2.	Vidēja izmēra	5-8	2000	1738	1024	28, 31, 34	23
			2500	2175	1280	28, 31, 34	23
3.	Liela izmēra	>8	3000	2607	1536	37, 40, 43	36

II. Enkuru un to gredzenu izmēri

Nr. p.k.	Enkura masa (kg)	Čuguna enkura izmēri (mm)		Betona enkura izmēri (mm)		Enkura gredzena diametrs (mm)
		diametrs	augstums	diametrs	augstums
1.	500	800	220	875	410	30
2.	1000	1000	260	1120	490	38
3.	1500	1250	250	1250	570	45
4.	2000	1400	260	1400	640	53
5.	2500	1400	325	1500	690	53
6.	3000	1600	290	1700	690	53

Satiksmes ministrs A.Šlesers

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1024

Navigācijas līdzekļa pase

Satiksmes ministrs A.Šlesers