Valsts sekretāru 2006.gada 21.decembra sanāksmē

FM: Par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā. MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā vienkāršā ieraksta sistēmā uzskaitāmi saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi, pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi un to nolietojums, krājumi un kādi grāmatvedības reģistri kārtojami.

Paredzams, ka, stājoties spēkā noteikumiem, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un kas grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējušās vienkāršā ieraksta sistēmu, būs lielāka skaidrība par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēma, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, kā arī veiktu mantas un norēķinu kontroli.

Šā gada 19.decembrī Saeimā tika apstiprināti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz izslēgt likuma par IIN 11.panta 5.daļu, saskaņā ar kuru izdoti MK noteikumi par kārtību, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite IIN aprēķināšanas vajadzībām. Šie noteikumi pašlaik regulē kārtību, kādā ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzskaita fiziskās personas, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas no saimnieciskās darbības, kā arī skaidro saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnāla saturu. Tādējādi no 2007.gada 1.janvāra šie noteikumi zaudēs spēku. MK noteikumu projekts par grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā paredz pārņemt šo noteikumu prasības attiecībā uz žurnāla saturu, kā arī noteikt un skaidrot tā aizpildīšanas kārtību.

Izstrādājot normatīvo aktu, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās lietpratēji grāmatvedības un nodokļu jautājumos, arī no Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī FM un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.

FM: Par uzņēmējdarbības sakārtošanu apdrošināšanas starpniecībā

Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi apdrošināšanas starpniecības jomā, Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izsludināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavoti un Finanšu ministrijas virzīti grozījumi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā.

Ar grozījumiem likumā plānots ieviest speciālo apdrošināšanas aģentu kategoriju – kredītiestādes, nosakot to tiesības nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību vairāku apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā vai interesēs, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka kredītiestādei nebūs tiesību dot padomu vai sagatavot piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājumu analīzi.

Ar izmaiņām arī plānots izslēgt prasību, kas nosaka, ka apdrošināšanas brokeru, kas ir juridiskās personas, pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 50 000 eiro. Šī pamatkapitāla prasība ir iespējama barjera jauno tirgus dalībnieku ienākšanai apdrošināšanas starpniecības tirgū, kā arī tā nostāda Latvijā reģistrētos apdrošināšanas brokerus – juridiskās personas – neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar tām sabiedrībām, kuras darbojas Latvijā pakalpojumu sniegšanas brīvības principa vai dibināšanas brīvības principa ietvaros un kuru nacionālā likumdošana neizvirza pamatkapitāla prasību.

Tāpat grozījumi paredzēs aizliegumu apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgajai personai un darbiniekam, kas ir tieši iesaistīts apdrošināšanas starpniecībā, stāties darba tiesiskajās attiecībās ar citu apdrošināšanas starpnieku. Šobrīd likums nosaka, ka apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas starpniecību tikai vienas apdrošināšanas sabiedrības vārdā, tomēr neaizliedz apdrošināšanas aģenta juridiskās personas atbildīgajai personai vienlaikus stāties darba tiesiskajās attiecībās ar citu apdrošināšanas aģentu vai sākt darbību pašnodarbinātās personas statusā.

Izmaiņas likumā arī uzliks apdrošināšanas komersantam pienākumu informēt FKTK par sadarbības līguma ar apdrošināšanas aģentu izbeigšanu. Savukārt apdrošināšanas brokerim un apdrošināšanas aģentam būs pienākums informēt FKTK par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu. Līdz ar to tiks ieviests mehānisms, kā kontrolēt apdrošināšanas starpnieku atbildīgo personu un darbinieku darbības nepārtrauktību.

Grozījumi paredzēs gadījumus, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums pašam vai pēc FKTK ierosinājuma atsaukt no amata apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgo personu vai darbinieku.

Izmaiņas tiesību aktā arīdzan reglamentēs iespēju savienot apdrošināšanas brokera pakalpojumus ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja darbību, kā arī paredzēs kārtību, kādā FKTK ir tiesīga atteikt izsniegt vai anulēt atļauju profesionālajai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku asociācijai un profesionālajai apdrošinātāju asociācijai sniegt atzinumus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka atbildīgās personas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā tieši iesaistīto darbinieku zināšanu un darba pieredzes pietiekamību. Tāpat grozījumi ieviesīs sankciju sistēmu par likuma normu pārkāpumiem, nosakot soda naudas apmērus.

Izstrādājot grozījumus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, notikušas konsultācijas ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociāciju, kā arī ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociāciju un Latvijas Komercbanku asociāciju.

FM: Par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi gan Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā, gan Ministru kabineta (MK) rīkojumā par koncepciju.

Grozījumi paredz pagarināt MK noteikumu par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā izstrādāšanas un iesniegšanas termiņu līdz 2007.gada 1.oktobrim. Tāpat plānots, ka Kultūras ministrijai (KM) līdz 2008.gada 2.janvārim būs jāpabeidz tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņa un jānodod tie FM valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

Šā gada 9.maijā MK uzdeva FM izstrādāt MK noteikumu projektu par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un līdz 2007.gada 2.janvārim iesniegt MK, vienlaikus izstrādājot programmnodrošinājumu minētā mērķa sasniegšanai.

FM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Noteikumi par vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, apsaimniekošanā un uzskaites organizēšanā”. Projekts tika izsūtīts saskaņošanai ministrijām, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi. FM ir saņēmusi aptuveni 100 priekšlikumus un ierosinājumus par nepieciešamajiem precizējumiem.

Otrs darbu kavējošais faktors ir datu bāzes izstrāde, kas nepieciešama, lai aprakstītu MK noteikumu projekta IV daļu “Vienotā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas datu bāze”.

2006.gada 4.septembrī tika izsludināts atklāts konkurss par integrētās nekustamo īpašumu pārvaldīšanas informācijas sistēmas programmatūras izstrādi. Šobrīd turpinās piedāvājumu izvērtēšana. Pretendentu iesniegtajos piedāvājumos vidējais darba izpildes termiņš ir 90 darba dienas. Tikai pēc programmatūras izstrādes pabeigšanas būs iespējams noteikt pamatotus datu bāzes ieviešanas termiņus valsts pārvaldes institūcijās, kuri tiks iekļauti noteikumu projekta pārejas noteikumu daļā. FM arī turpina sarunas ar Valsts zemes dienestu par iespējamo Vienotās datu bāzes sasaisti ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistru.

Līdz ar to ir jāpagarina MK 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” dotā uzdevuma izpildes termiņš līdz 2007.gada 1.oktobrim.

Tai pašā laikā ar MK rīkojuma par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju 6.punktu KM uzdots līdz 2007.gada 2.janvārim nodot nekustamos īpašumus FM valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

Dotais uzdevums tika izpildīts noteiktajā termiņā, bet sakarā ar 2006.gada 21.septembrī izdarītajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ir radušies jauni apstākļi. Līdz šim Profesionālās izglītības likumā bija noteikts, ka nekustamos īpašumus, kuros ir izvietotas KM padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes, ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda KM personā. Minētie likuma grozījumi dod tiesības MK noteikt citu nekustamo īpašumu valdītāju. Līdz ar to, lai pabeigtu KM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņu, nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt MK rīkojumu projektus par valsts nekustamo īpašumu, kuros izvietotas KM padotībā esošas profesionālās izglītības iestādes, valdītāja maiņu. Tā kā vairums šo nekustamo īpašumu nav ierakstīti zemesgrāmatā, pirms MK rīkojuma projekta gatavošanas būs nepieciešams papildu laiks īpašuma tiesību apzināšanai.

FM: Par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību

Lai pilnveidotu valsts budžeta izpildes procesu, reglamentētu maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē (VK), kā arī nodrošinātu 2007.gada valsts budžeta izpildi, Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību.

MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā VK budžeta finansētajām institūcijām piešķirs asignējumus, pamatojoties uz apstiprinātiem budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma finansēšanas plāniem, un nodrošinās asignējumu izpildi. Dokuments noteiks arī maksājumu izpildes kārtību VK.

Atbilstoši noteikumiem budžeta finansētas institūcijas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto sagatavos budžeta finansētu institūciju un pasākumu finansēšanas plānu projektus, kurus iesniegs ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm pārbaudei. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes pārbaudītos finansēšanas plānus noteiktos termiņos iesniegs VK, kura pēc finansēšanas plānu pārbaudes pret gadskārtējo valsts budžeta likumu un to apstiprināšanas ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs piešķirs asignējumus.

2007.gada valsts budžeta struktūra ievērojami atšķiras no 2006.gada valsts budžeta struktūras, tādēļ, lai nodrošinātu asignējumu piešķiršanu budžeta finansētām institūcijām, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, saskaņā ar MK noteikumiem būs jāapstiprina jauna finansēšanas plāna forma atbilstoši 2007.gada valsts budžeta struktūrai.

Noteikumi paredzēs, ka finansēšanas plānus varēs mainīt reizi mēnesī, ja rodas nepieciešamība mainīt mēneša asignējumus, nemainot gadam apstiprinātās summas, kā arī gadījumos, ja mainās gadskārtējais likums par valsts budžetu, ar MK lēmumu tiek samazināti vai aizkavēti asignējumi vai veikta līdzekļu pārdale saskaņā ar MK rīkojumu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IzM: Par Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikumu

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem precizētu valsts aģentūras “Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” funkcijas, aģentūras finanšu līdzekļus un mantu, kā arī aģentūras pārraudzības kārtību.

Sakarā ar aģentūras funkciju paplašināšanos uz citām izglītības jomām Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā sagatavotais noteikumu projekts paredz mainīt aģentūras nosaukumu uz “Valsts izglītības attīstības aģentūra”, jo pašreizējais nosaukums vairs nesniedz pareizu un pilnīgu priekšstatu par aģentūras darbības jomu.

Saskaņā ar 2006.gada 29.marta MK rīkojuma Nr.214 atbalstīto koncepciju “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” aģentūra ir noteikta par atbildīgo institūciju, kas koordinētu karjeras attīstības atbalsta sistēmas ieviešanu starp izglītības un darba sektoriem.

Citas izmaiņas aģentūras nolikumā saistītas ar terminoloģiju, kādu paredz dokumenti, kas reglamentē divas citas aģentūras darbības pamatjomas: dalību Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā un Eiropas Kopienas Rīcības programmas mūžizglītības jomā 2007.–2013.gadam ieviešanā.

Projektā atspoguļotas arī izmaiņas Publisko aģentūru likumā, kas nosaka, ka valsts aģentūru darbu pārrauga nozares ministrs un noteikumu īstenošana ir paredzēta kārtējā gada valsts budžetā apstiprināto finanšu līdzekļu ietvaros.

Valsts sekretāru sanāksmē tika iesniegts arī noteikumu projekts par grozījuma veikšanu IZM nolikumā, lai vienlaikus ar noteikumu projekta “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” apstiprināšanu MK Profesionālās izglītības attīstības aģentūras nosaukuma maiņa tiktu atspoguļota arī IZM nolikumā.

IzM: Par Liepājas Jūrniecības koledžas nolikumu

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums”. Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Liepājas Jūrniecības koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, tāpēc IZM ir izstrādājusi noteikumu projektu “Liepājas Jūrniecības koledžas nolikums”, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

Noteikumu projekts nosaka: koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijās “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā”

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.722 “Noteikumi par atklāta projektu iesniegumu konkursa “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” vadlīnijām””.

Grozījums noteikumos ir nepieciešams, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus Vienotā programmdokumenta Eiropas Sociālā fonda 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” atklāta konkursa kvalitatīvu projektu īstenošanai, precizējot atklāta projektu iesniegumu otrā konkursa kopējo attiecināmo pieejamo finansējumu.

MK noteikumu projektu sagatavojusi IZM, normatīvā akta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par atbildību personu tiesību ierobežošanā dzimuma, vecuma, rases vai citu pazīmju dēļ

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izskatīts projekts grozījumiem Krimināllikumā, kas izstrādāti ar mērķi noteikt kriminālatbildību par personas tiesību tiešu vai netiešu atņemšanu vai ierobežošanu, vai par priekšrocību radīšanu personai atkarībā no tās dzimuma, vecuma, rases vai citu pazīmju dēļ.

Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija krimināltiesību eksperti no Ģenerālprokuratūras, tiesām, profesori no Latvijas Universitātes un Latvijas Policijas akadēmijas un cilvēktiesību eksperti no Latvijas Cilvēktiesību centra.

Kā teikts TM izstrādātā likumprojekta anotācijā, likuma normas, kas paredz sodu par nacionālā, rasu un reliģiskā naida izraisīšanu, papildinātas ar pazīmi – reliģiskā piederība. Papildinājums nepieciešams, jo reliģijas pārstāvji veido lielas cilvēku grupas, kas pēc būtības atbilst Krimināllikumā noteiktajam nodarījumam. Turklāt Latvijai ir jāaktualizē Krimināllikums atbilstoši pasaulē un Latvijā pastāvošajai situācijai.

Ņemot vērā to, ka reliģiskā piederība mūsdienu sabiedrībā nav vienīgais iemesls personas tiesību ierobežošanai vai atņemšanai, ir jānoteic arī citas pazīmes, pēc kurām attieksme pret personu varētu būt atšķirīga, kā, piemēram, dzimums, vecums, ādas krāsa, uzskati, izglītība, veselības stāvoklis, seksuālā orientācija. Grozījumi paredz atstāt atvērtu pazīmju uzskaitījumu, pēc kurām tiek ierobežotas personas tiesības.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, konfliktu skaita palielināšanās atšķirīgu personas pazīmju dēļ ir izaicinājums daudzviet Eiropā un pasaulē, tādēļ ir būtiski izveidot efektīvu tiesisko sistēmu, lai nodrošinātu, ka katrs cilvēks Latvijā spētu justies droši, neraugoties uz minētajām pazīmēm.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

TM: Par tiesu informatīvās sistēmas lietošanas kārtību

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par tiesu informatīvās sistēmas (TIS) izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī TIS iekļaujamās informācijas minimālo apjomu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”.

Kā teikts TM sagatavotajā anotācijā, TIS ietver vienotu tiesu lietvedības programmu un tiesvedības datu bāzi tiesu vajadzībām. Izstrādāto noteikumu mērķis ir automatizēt tiesu lietvedības ciklu, nodrošinot lietu reģistrēšanu, apstrādi, glabāšanu un pieejamību, kontrolēt lietu virzību procesa gaitā, efektīvu nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesām un automatizētu statistikas sagatavošanu.

TIS darbību un attīstību uzrauga TIS padome, kas izstrādā lietošanas instrukciju, apstiprina uzturēšanas izmaksas, iesniedz tieslietu ministram priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu, kā arī nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti pieteikumi par tiesu datu saņemšanu.

Noteikumi paredz, ka tiesas priekšsēdētājs nodrošinās informācijas iekļaušanu TIS, kā arī iekļautās informācijas pilnību un patiesumu. Tiks precīzi noteikta informācija, kas tiesas priekšsēdētājam būs jāiesniedz.

Noteikumu projektā norādīta izmantošanas kārtība, kādā sistēmu izmanto persona, kurai ir šādas tiesības, un persona, kurai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir tiesības izmantot TIS iekļautās ziņas.

Saskaņā ar aprēķiniem 2007.gadā TIS uzturēšana varētu izmaksāt Ls 716 678, tomēr nākamajos gados summas varētu mainīties, jo būs jāatjauno tiesu nolietotā datortehnika.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kā arī Valsts kancelejai.

TM: Par institūciju sadarbību uzziņu sagatavošanā

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par uzziņas sagatavošanā iesaistīto institūciju sadarbības kārtību. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumi izstrādāti, lai pildītu šā gada oktobrī pieņemto Administratīvā procesa likuma grozījumos teiktos uzdevumus.

Administratīvā procesa likuma noteikts, ka privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Gadījumos, kad iestāde, kas sagatavo uzziņu, konstatēs, ka uzziņas sagatavošanā nepieciešama augstākas iestādes, TM vai citas institūcijas palīdzība, tā nekavējoties varēs nosūtīt motivētu lūgumu attiecīgajai institūcijai, norādot uzziņas pieprasītāja sniegto informāciju, sagatavošanai nepieciešamo palīdzību un paredzamo uzziņas saturu. Noteikumi paredzēs kārtību, kādā iestāde lūdz palīdzību uzziņas sagatavošanā, kā arī tiks noteikta kārtība, kādā iestāde pirms uzziņas paziņošanas adresātam nosūtīs uzziņas projektu un vēlāk – uzziņas kopiju.

Saskaņā ar noteikumiem institūcija, kas būs saņēmusi lūgumu palīdzēt, desmit darbdienu laikā sniegs pieprasīto palīdzību atbilstoši kompetencei. Ja palīdzība būs nepieciešama steidzami, attiecīgajai institūcijai informācija būs jāsniedz īsākā termiņā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Zemkopības, Veselības un Vides ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Vides konsultatīvās padomes nolikumu

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru Kabineta noteikumu projektu “Vides konsultatīvās padomes nolikums”.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā ieinteresētās biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība, deleģē pārstāvjus darbam vides konsultatīvajā padomē (turpmāk – padome), padomes funkcijas, uzdevumus, tiesības un padomes darbības kārtību.

Vides konsultatīvā padome veicina iespējami plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

Padome līdz šim darbojās saskaņā ar vides ministra 2003.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.164 “Par Vides konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšanu”.

VidM: Par Vides zinātnes un izglītības padomes nolikumu

Valsts sekretāru 21.decembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta noteikumu projektu “Vides zinātnes un izglītības padomes nolikums”.

Noteikumu projekts nosaka, ka Vides zinātnes un izglītības padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs vides zinātnes un izglītības attīstībā.

Vides zinātnes un izglītības padome veicina ar vides zinātnes un vides izglītības attīstību saistītu institūciju sadarbību, apzina un risina problēmas, kas attiecas uz vides zinātni un izglītību, kā arī izglītību ilgtspējīgai attīstībai, un sekmē iesaistīto institūciju sadarbību ilgtspējīgas vides politikas ieviešanā un tās instrumentu pilnveidošanā.

Padome līdz šim darbojās saskaņā ar vides ministra 2004.gada 1.jūnija rīkojumu Nr.163 “Par Vides zinātnes un izglītības padomi”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa