2006. gada 19. decembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 19.decembra ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums. Sadaļā “Likuma otrreizēja caurlūkošana” izskatīsim likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 236, un tas ir Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai atgrieztais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Par likumprojektu ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Oskara Spurdziņa priekšlikums par 15.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Arī 2. ir finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par izslēgumu 15.pantā. Komisija ir atbalstījusi ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par papildinājumu 2.¹ daļā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Papildināt 15.pantu ierosina arī deputāts Mitrofanovs, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir par 35.pantu. To iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Viņš piedāvā izdarīt grozījumu 15.panta redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 18, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi viņa piedāvātās pārejas noteikumu izmaiņas. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Iebildumi no zāles.)

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, 5.priekšlikums ir jāpārbalso, jo, balsojot par šo finanšu ministra priekšlikumu un atbalstot 3. – finanšu ministra priekšlikumu, mēs esam ieviesuši pretrunas, un tā rezultātā likums nav piemērojams.

Es aicinu pārbalsot 5.priekšlikumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Par procedūru!”; dep. A.Latkovskis: “Nav iesnieguma!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevaram pārbalsot, ja nav attiecīga deputātu iesnieguma. (Zālē skaļas sarunas.)

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija lūdz 5 minūšu pārtraukumu. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Par procedūru!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt par procedūru.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi, nav nekādu problēmu! Mēs esam noraidījuši 5. un 6.priekšlikumu, kur bija runa par likuma spēkā stāšanos. Tātad, ja deputāti balsojot tos abus ir noraidījuši, likums stājas spēkā dabiskā, normālā kārtībā – pēc tā izsludināšanas. Varam turpināt darbu pie dokumenta.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Es atgādinu, ka likums vēl nav nobalsots galīgajā balsojumā. Vai Juris Dobelis vēl gribētu ko piebilst? Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs taču tiešām vēl neesam nobalsojuši par likumu. Šadurska kungs vienkārši neseko uzmanīgi līdzi tam, kas notiek.

Sēdes vadītājs.

Par procedūru vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Nav nekāda iemesla izsludināt pārtraukumu. Par pārtraukumu ir jābalso. Esmu “pret”! Un es arī uzskatu, ka mēs varam mierīgi nobalsot par likumprojektu kopumā, jo nekādu pretrunu tajā nav. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Priekšsēdētāj, strādājam tālāk!” No zāles: “Pedāli grīdā!”)

Sēdes vadītājs.

Par procedūru vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es gribētu noskaidrot, kā rīkoties šajā situācijā, ja nav komisijas lēmuma par komisijas vēlmi prasīt pārtraukumu. Tā kā komisijas priekšsēdētājam atsevišķi nav tiesību izprasīt pārtraukumu, tad es domāju, vai man šobrīd ir tādas tiesības, un es prasu padomu Prezidijam un Juridiskā biroja pārstāvim. Komisijas vārdā es gribu aicināt noteikt piecu minūšu pārtraukumu, lai atrisinātu šo problēmu. Es tomēr domāju, ka mēs varbūt iztiksim arī bez konsultēšanās, jo redzu, ka deputāti ir saņēmušies un iesnieguši priekšlikumu vai nu par pārtraukumu, vai par pārbalsošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā bez komisijas sēdes jūs nevarat pieprasīt pārtraukumu. Taču mēs šobrīd esam saņēmuši deputātu Leiškalna, Lagzdiņa, Kučinska un vēl citu, pavisam desmit, deputātu priekšlikumu: “Lūdzam pārbalsot likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 5. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumu!” Vai kādam ir iebildumi pret šā priekšlikuma pārbalsošanu? (Starpsauciens no zāles: “Ir!”) Ja ir iebildumi, tad mums ir jābalso, vai mēs piekrītam pārbalsošanai. Vai kāds ir pieteicies debatēs? Jā, debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis. Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”?

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es esmu nedaudz izbrīnīts par šo aicinājumu pārbalsot, jo Kārtības rullis prasa motivēt šādu aicinājumu, piemēram, ja ir balsojuši deputāti, kuri neatrodas zālē, bet tādā gadījumā lūdzu norādīt, kuri tie ir, un tamlīdzīgi. Nemotivēts pārbalsojums, manuprāt, ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

“Par” runāt neviens nav pieteicies, tā ka lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai mēs pārbalsosim 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 33, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts. Mēs pārbalsosim šo 5.priekšlikumu.

Tagad mēs balsosim par 5. – finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 19, atturas – 14. Priekšlikums atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es aicinu deputātus nobalsot par minētā likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 11. Likums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Minētā likumprojekta numurs ir 173B. Par grozījumiem Medību likumā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus nobalsot par otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Neviens debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – 15. Grozījumi Medību likumā ir pieņemti. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Minētā dokumenta numurs ir 174B – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”. Par šo likumprojektu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra M.Jirgena ar vienādu saturu.

Tātad 1.priekšlikums paredz papildināt likumprojekta 39.pantu ar vārdu “Rāzna”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

2.priekšlikumā ir līdzīgs vai tāds pats papildinājums ar vārdu “Rāzna” 43.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 11. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.175B – likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kuram tika piešķirta steidzamība, jo tas ir iekļauts budžeta likumu paketē.

Tā kā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu, es aicinu jūs nobalsot par to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Man ir jautājums deputātam Einaram Repšem: vai jūs esat pieteicies debatēs? (No zāles dep. E.Repše: “Nekādā gadījumā!”) Paldies.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Minētā likumprojekta numurs ir 176B. Komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi tikai vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu par Valsts meža dienesta amatpersonu apdrošināšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par likumprojektu vairāk priekšlikumu nav. Aicinu deputātus nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts meža dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 13. Likums pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības nākamo punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” .

Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dokumenta numurs ir 177B – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Par to komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kuru par 51.punktu ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš.

Aicinu deputātus atbalstīt ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tā kā vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu nav, es aicinu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais, galīgais, lasījums.

Lūdzu, komisijas vārdā!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Minētā likumprojekta numurs ir 178B. Komisija par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” uz otro lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu deputātus to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais, galīgais lasījums.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Šā dokumenta numurs ir 779B. Komisija par minēto likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.

Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā!

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Saeimas deputātiem izsniegtā dokumenta numurs ir 180B. Par šo likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums par 26.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir par 26.panta trešo daļu. Tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 11, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Dokuments Nr.181B. Par minēto likumprojektu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 14, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Patentu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 182B. Par grozījumu Patentu likumā atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu deputāta vai Juridiskā biroja, vai ministra priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 20, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par Saeimas sēdes izskatāmo dokumentu ar numuru 183B, kas ir grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” ne deputāti, ne arī kāds cits nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 19, atturas – 15. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 184B. Par minēto likumprojektu ir saņemts viens –deputātes Annas Seiles priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumu 2.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, godātais Prezidij! Labrīt, godātie deputāti!

Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes īpašniekiem kompensācijas tiek solītas jau vairākus gadus – aptuveni kopš 2000.gada sākuma.

Un, kā zināms, kompensācijas veidi ir divējādi: pirmām kārtām tā ir atlīdzība naudā, ko īpašnieki var saņemt tikai par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, un saskaņā ar Ministru kabineta šā gada 21.septembra rīkojumu no Valsts privatizācijas aģentūras gūtajiem ienākumiem šīm vajadzībām ir piešķirts drusku vairāk par 3,5 miljoniem latu.

Taču otrā forma jeb otrais kompensācijas veids ir zemes maiņa, ko bija paredzēts sākt no šā gada 1.janvāra, taču, kā jūs redzat, likuma grozījumos šis termiņš kārtējo reizi tika pagarināts par vēl vienu gadu, turklāt arī tagad netiek ņemts vērā Seiles kundzes priekšlikums, kas tika akceptēts Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to, ka ir jāizstrādā likuma grozījumi, kādā veidā varētu sabalansēt šo jautājumu; proti, Ministru kabinetam, kā tas paredzēts Seiles kundzes priekšlikumā, līdz nākamā gada 1.martam ir jāizstrādā likuma grozījumi, kādā veidā tomēr šie zemes īpašnieki, kuriem ir plānota zemes gabala maiņa, varētu saņemt šo līdzvērtīgo zemi vai kompensāciju naudā.

Kāpēc es saku, ka valstij ir jānokārto savi parādi? Tāpēc, ka valdība faktiski nav pildījusi šā kompensāciju likuma ceturto nodaļu.

Es jau pagājušajā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām pirmajā lasījumā, teicu, ka nav izveidots maiņai piedāvājamās zemes fonds un ka nav pat zināmas aizsargājamo teritoriju precīzas platības, kuras varētu būt par maiņas priekšmetu, un, atklāti runājot, neviens par to arī nav domājis.

Ir vēl sliktāk – jo vispār jau nebūs vairs zemes, no kuras izveidot šādu fondu. Jo, kā mēs zinām, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums paredz privatizāciju par katru cenu un par visiem iespējamiem līdzekļiem.

Manuprāt, valdībai vajadzēja izveidot nevis darba grupu, kas precizēšot (citēju): “… šā gada 12.septembra Ministru kabineta izrakstu no protokola par zemes maiņas tiesisko regulējumu”, bet drīzāk izveidot darba grupu, kas noskaidrotu, kas ir vainīgs šajā nolaidībā un likumu savstarpējā nesaskaņošanā.

Arī Juridiskais birojs, ja jūs, kolēģi, pievērstu tam uzmanību, piekrītot acīmredzot manam viedoklim, ko es paudu, kad likums tika izskatīts pirmajā lasījumā, ir norādījis, ka šajā gadījumā var tikt pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Izšķiroties par to, atbalstīt vai neatbalstīt valdības priekšlikumu par kārtējās darba grupas izveidošanu, es lūdzu atcerēties, pirmkārt, Valdības deklarāciju, kurā ir redzama apņemšanās veikt kompensāciju par zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumiem.

Otrkārt, vajadzētu padomāt par tiesiskajām sekām, ja īpašnieki gribētu izmantot savas likumā noteiktās tiesības, piemēram, uz konstitucionālās sūdzības iesniegšanu, ja viņi gribētu vērsties varbūt arī vispārējās jurisdikcijas tiesās par zaudējuma piedziņu šajos gadījumos. Un, protams, viņi var vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Treškārt, es lūdzu pozīcijas partijas deputātus atcerēties, ka jūs sevi, godātie kolēģi, pieskaitāt pie tā saucamajām liberālajām partijām, kas īpašuma tiesības uzskata par vienu no pašām svarīgākajām cilvēka pamattiesībām.

Ceturtkārt, ievērojama daļa no jums nāk no laukiem, tāpēc mēģiniet “nolaisties uz zemes” un iejusties to cilvēku ādā, kuri gadiem ilgi nevar izmantot sev piederošās zemes platības un faktiski nesaņem arī nekādu atlīdzību.

Un visbeidzot. Pēdējā mēneša laikā pie manis ir vērsušies vairāki zemes īpašnieki, kuri vairākus gadus ar kilogramu smagām sūdzībām šīs maiņas sakarā ir staigājuši pa visām iespējamām valsts un pašvaldību institūcijām – Ministru kabinetu, Saeimu, Vides ministriju, Tieslietu ministriju, Cilvēktiesību biroju, kā arī vērsušies pie Valsts prezidentes un pie Ministru prezidenta. Un manā rīcībā ir visas šīs atrakstīšanās vēstules, šie solījumi, kur šīs institūcijas sola uzsākt šo zemes maiņu no nākamā gada 1.janvāra. Un vai tiešām jūs dažas dienas pirms tam, kad vajadzētu stāties spēkā šīm tiesību normām, kuras reglamentē zemes īpašuma maiņu, atcelsiet šīs normas bez jebkāda tiesiskā seguma?

Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Problēma, bez šaubām, ir ļoti liela, jo jau vairākas reizes šis termiņš ir pārcelts un cilvēkiem nav iespējas saņemt kompensācijas un arī izdarīt zemes maiņu tiem īpašumiem, kuros ir apgrūtināta saimnieciskā darbība sakarā ar aizsargājamiem dabas objektiem.

Mans priekšlikums ir pievērst šai problēmai uzmanību. Pa šo laiku arī valdība ir kaut ko jau domājusi un ir nolēmusi, ka līdz 1.jūlijam – tātad stipri vēlāk! – ir jāsagatavo attiecīgi likuma grozījumi un jāiesniedz tie Saeimā. Par atbildīgo šajā jautājumā ir noteikta Vides ministrija, un tai palīgos ir aicinātas arī citas atbildīgās ministrijas, piemēram, Tieslietu ministrija un Zemkopības ministrija, lai šī darba grupa strādātu.

Ja būtu atbalstīts mans priekšlikums, tad, protams, šo darbu vajadzētu pabeigt līdz 1.martam. Acīmredzot ir izsvērts, ka šis termiņš ir mazliet par īsu, bet es tomēr ceru, ka pat tad, ja mans priekšlikums netiks atbalstīts, valdība tomēr varētu pasteigties un līdz šim 1.martam vismaz iedot jau izmaiņas likumprojektā un iesniegt tās Saeimā, kur būtu skaidri pateikts, vai šī maiņa vispār būs vai nebūs, vai būs nauda, ko maksāt, un cik ilgu gadu laikā to izmaksās.

Par izmeklēšanas komisijām. Šīs izmaiņas likumā par kompensācijām tiek stieptas vairāku valdību garumā, un vainīgo atrast, protams, būs ārkārtīgi grūti. Vainīgie būtu meklējami arī šeit, starp Saeimas locekļiem, jo šīs izmaiņas tik tiešām bija vajadzīgas jau sen. Eiropas prasības ir lielas attiecībā uz aizsargājamo teritoriju izveidošanu, un šis jautājums tik tiešām bija jāatrisina, bet to acīmredzot Saeimas izmeklēšanas komisijas diez vai atrisinās. Manuprāt, valdībai vienkārši ir jāsaņemas un savlaicīgi, pēc iespējas ātrāk, šādi labojumi jāiesniedz.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Es domāju, ka Seiles kundze ļoti labi izskaidroja tos argumentus, kas izskanēja arī komisijas sēdē, izskatot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Aicinu nobalsot par grozījumu likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – 13. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par elektroenerģijas nodokli”. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 185B. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica, likumprojekts ir par elektroenerģijas nodokli, par kuru komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma nosaukumu, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 9.pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Juridiskais birojs piedāvā arī izslēgumu 9.panta piektajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina teksta aizstājumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

5. un beidzamais priekšlikums likumprojektā arī ir saņemts no Juridiskā biroja par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Tā kā vairāk priekšlikumu nav, es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 13. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 186B. Par šo likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbildīgā komisija ir saņēmusi sešpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir juridisks precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikums, kurā ir piedāvātas izmaiņas terminu skaidrojumā, ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Terminu izmaiņas Juridiskais birojs ir piedāvājis arī 3.priekšlikumā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

4. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurā dots termina “transferts” skaidrojums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Terminu precizējums ir arī 5.priekšlikumā, ko iesniedzis Ministru kabinets. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums ir aizstājums likumprojekta 5.pantā, un to ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Nākamais priekšlikums ir izslēgums 5.pantā. To piedāvā frakcija “Jaunais laiks”. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi? Prasa balsojumu? Debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir inovatīvais valdības priekšlikums, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā un kurš paredz, ka Ministru kabinetam ir tiesības veikt grozījumus – veikt pārdali starp ministriju un centrālo valsts iestāžu programmām, apakšprogrammām un ekonomisko izdevumu klasifikatoriem. Skaidrs, ka šis priekšlikums atvieglos darbu ministrijās, sastādot ikgadējo valsts budžetu.

Pirmajā gadā būs grozījumi, kas paredzēs kaut ko mainīt attiecībā pret dažiem klasifikatoriem, un nākamajā gadā varbūt vispār budžeta sakarā nevajadzēs saspringt, jo tāpat varēs mainīt… Trešajā gadā mēs jau varēsim pieņemt šeit, Saeimā, budžetu, kurā būs ministrijai tik un tik līdzekļu un nebūs vairs šā sadalījuma, jo praktiski nav jau vērts censties un strādāt, jo sadalījums jau tāpat var tikt grozīts.

Un pie kā tas novedīs? Tas novedīs pie tā, ka šie budžeta līdzekļi gada beigās, es domāju, vairāk tiks novirzīti algām un varbūt tiks ekonomēts uz kāda tehniskā aprīkojuma vai uz programmu izstrādes rēķina.

Ja mēs varētu pieņemt tādu kārtību, arī tad šeit nebūtu tomēr vienlīdzības principa, jo – kas tad notiks, piemēram, ar tādām iestādēm kā prokuratūra, Valsts kontrole, Saeima, Valsts prezidenta kanceleja? Tātad ministrijas varēs grozīt savus klasifikatorus, bet šīs iestādes – nevarēs.

Kāda vēl problēma šeit ir? Šīs sēdes beigās mēs pieņemsim likumu “Par valsts budžetu 2007.gadam”. Tātad tur ir vārds “likums”. Un šis priekšlikums ir tiešām inovatīvs, jo mēs tad ļausim arī Ministru kabinetam grozīt likumu.

Ir iespēja Ministru kabinetam pieņemt lēmumus Satversmes 81.panta kārtībā, tā ir iespēja rīkoties ar likuma normām. Taču šajā gadījumā Kārtības rullis un mūsu konstitūcija aizliedz grozīt budžetu un ar budžetu saistītos likumus, arī tos likumus, kas ir pieņemti iepriekšējā sesijā.

Līdz ar to šeit ir ļoti inovatīvs risinājums, atļaujot Ministru kabinetam grozīt jau Saeimas pieņemto likumu.

Un tāpēc frakcija “Jaunais laiks” ir iesniegusi priekšlikumu izslēgt šo piedāvājumu, izslēgt 7., 8. un 9.pantu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nu, sauksim taču lietas īstajos vārdos! Kas būtībā ir pateikts šajā likumā, šajos likuma pantos, kurus mēs ierosinām izslēgt? Te ir pateikts ļoti vienkārši: “Valsts budžetu pieņem Ministru kabinets.”

Ja mēs atmetam visas juridiskās frāzes, tad redzam, ka te ir pateikts pilnīgi skaidri: valdība pieņem budžetu. Nu, patiesībā, saprotams, tā jau arī ir. Nu, ko tur krāmēties Kalvīša valdībai ar tiem “pogu spiedējiem”! Tas tikai kavē laiku: opozīcija saka kaut kādas runas un traucē pilsoņiem dzīvot un strādāt.

Bet, godātie kolēģi, ir jau tomēr mums arī vēl Satversme. Un es ļoti ceru, ka jūs vēl neesat paguvuši pilnībā sakārtot Satversmes tiesu un tā tomēr vēl ir tiesa.

Ja paklausīgais 57 deputātu vairākums šodien nospiedīs podziņu “par” un šāds likums tiks pieņemts, tad, es domāju, drīz sekos iesniegums Satversmes tiesai un mums būs jāatgriežas pie šā jautājuma.

Cienījamā pozīcija! Laiki taču mainās. Un jūsu pozīcija nav mūžīga! Tāpēc es ieteiktu padomāt par to un neizdarīt ļoti būtiskas izmaiņas likumos, faktiski pārkāpjot tiesiskas valsts pamatus un pārkāpjot Satversmi, jo pēc tam to būs ļoti, ļoti grūti labot. Un varbūt tieši jūs, Tautas partija, sēdēsiet nākamreiz opozīcijā un būsiet tie, kas ļoti centīsies labot atpakaļ šos likumus, ko paši esat sagrozījuši.

Tāpēc iesaku, kolēģi, nedaudz apdomāties un padomāt arī par valsti, nevis ļauties šim mirkļa varas skurbumam, domājot: pēc tam jau nu kaut vai ūdens plūdi! Beigsies jau, godātie, arī treknie gadi un būs jāsāk strādāt.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu ieklausīties manos kolēģos Jānī Reirā un Kārlī Šadurskī… Šadurska kungā. Ko viņi ir jums argumentējuši?

Izlasīsim vēlreiz visi kopā, par ko mēs balsosim! Saeima taisās pieņemt likumu, kur ir rakstīts: “Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.”

Kolēģi! Tā kārtība, kāda mūsu valstī pastāv, ir šāda: Ministru kabinets (Finanšu ministrijas personā) sagatavo budžeta priekšlikumu, ko nodod Saeimai. Kā šogad tas ir noticis? Arī Leiškalna kungs atzina gan komisijas sēdē, gan arī no Saeimas tribīnes, ka tas viss notika diezgan lielā steigā. Mums, deputātiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai, bija tikai apmēram divas trīs stundas, lai sagatavotu priekšlikumus un lai izietu cauri tam visam un redzētu, kas tas ir, ko Finanšu ministrija, šķiet, lielā steidzamībā ir sagatavojusi. Tāds ir mūsu, deputātu, pienākums: gan deputātiem, kas ir pozīcijā, gan arī tiem, kas ir opozīcijā, ir pienākums vērtēt to, ko ministrija ir sagatavojusi. Mums vajag domāt ne tikai šīsdienas kategorijās: “Mēs esam opozīcijā, bet jūs, citi kolēģi, esat pozīcijā,” –, bet saprast, ka tā situācija taču mainās katrā valstī, arī mūsu valstī.

Aizsapņojieties, kā saka, drusku tālāk savās domās un padomājiet, cienījamie Tautas partijas deputāti! Ja šāds priekšlikums nāktu no valdības, ko vadītu, piemēram, Šlesera kungs vai Repšes kungs, vai varbūt Bērziņa kungs, vai jūs to atbalstītu? Vai jūsu atbalsts būtu tādā gadījumā? Vai jūs atbalstītu, piemēram, Šmita kunga valdības priekšlikumu dot valdībai tiesības pārdalīt budžetu bez Saeimas piekrišanas? Es domāju, ka faktiski tā atbilde ir – nē. Jūs to neatbalstītu. Tāpēc mēs aicinām jūs padomāt un nepieņemt šādu normu, vispār šo likumu nepieņemt kopā ar pārējiem likumiem šodien – dēļ tā, ka tas maina kārtību. To paši mēs, Saeima, nožēlosim. Jūs nožēlosiet to kādu dienu! Atkal būs jāgroza.

Tātad, kolēģi, šodien es nestrīdos kā opozīcijas deputāts, mācot pozīcijas deputātiem, kā rīkoties, bet, būdams tautas ievēlēts deputāts, aicinu padomāt par to struktūru, kādu mēs gribam nākotnē redzēt. Es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka budžetam ir jāpaliek tam, ko bez Saeimas vairākuma atbalsta un piekrišanas nevienam nav tiesību grozīt – ne premjeram, ne finanšu ministram, ne Ministru kabinetam kopumā. Vienīgi Saeimai ir tiesības to darīt!

Līdz ar to aicinu tomēr atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien, godātie deputāti! Redziet, Kariņa kungs jau pateica galveno opozīcijas viedokli, jo šo redakciju faktiski reducēja uz opozīcijas un pozīcijas attiecībām. Īstenība ir tā, ko var izlasīt nevis viņa citētajā panta septītajā daļā, bet gan astotajā. Un tā skan šādi: “Šā panta septītajā daļā paredzētajā gadījumā apropriācijas pārdales apjoms nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto līmeni.” Un to tad arī Saeima nosaka.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Lai gan finanšu ministrs precīzi paskaidroja priekšlikuma jēgu, tomēr es gribētu piebilst, ka panti ir papildināti arī ar Juridiskā biroja priekšlikumu, kas novērš jebkādu valdības pat-vaļu un pretrunas starp likumiem – starp likumu un konstitūciju. Tā ka aicinu atbalstīt! Es atvainojos, aicinu neatbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par 7. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu. Redakcionālas dabas. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas jau pēc būtības ir tāds, kas skaidri pasaka, ko valdība var un ko nevar. Tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.1 pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Ministru kabineta priekšlikums. Ministru kabinets lūdz izteikt 16.1 pantu jaunā redakcijā. Komisija ir Ministru kabineta priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par terminiem 17.pantā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir papildinājums 17.pantā. Komisija, protams, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

14. – priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets un kas atrodas 23.lappusē.Tas ir par 21.panta sestās daļas redakciju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir 27.lappusē. Ierosina 34.pantu papildināt ar jaunu trešo daļu (attiecīgā redakcija ir šeit redzama). Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un pēdējais – 16.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja un ir par 36.panta otro daļu. Komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 31, atturas – 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” (dokumenta numurs ir 187B), atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par likumprojekta 6.panta ievaddaļu. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tā kā vairāk priekšlikumu nav, aicinu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – 13. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.188B. Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus komisija ir izskatījusi.

1.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 1.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un trešais ir Juridiskā biroja ierosinātais izslēgums 24.panta otrajā daļā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 14. Likumprojekts pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīv-ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.189B. Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu… Tūliņ mēģināšu to atrast… Tas ir dokumenta 13.lappusē. Tas ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums ar 1.numuru. Ministrs ierosina papildināt likumprojektu ar 7.pantu. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 14, atturas – 15. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 190B. Likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Īsais priekšlikumu iesniegšanas laiks un ātrais darba temps ir liedzis deputātiem iesniegt kaut jel vienu priekšlikumu par šo likumprojektu. Aicinu to pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 14, atturas – 16. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 191B. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu. Vairums no tiem ir politiskas dabas un it kā neskar budžetu, bet komisijai, protams, šie priekšlikumi bija jāizskata.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, neskatoties uz valdības iebildumiem, nolēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas lēmumu.

K.Leiškalns.

2. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Frakcija ierosina 9.panta otrās daļas tekstu papildināt ar vārdiem “Mazākumtautību valodās un”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un neizskatīja pēc būtības, jo uzskata, ka tas jautājums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kompetencē.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Man gribētos paskaidrot mūsu no pirmā acu uzmetiena tīri tehnisko priekšlikumu – aizvietot frāzi “Citā valodā izglītību var iegūt” ar frāzi “Mazākumtautību valodās un citās valodās izglītību var iegūt”. Vai jūs neizbrīna tas fakts, ka šo un citus principiālus un ārkārtīgi svarīgus priekšlikumus par Izglītības likumu PCTVL frakcija iesniedza budžeta dokumentu paketes ietvaros? Vienkārši šī procedūras iespēja – piedāvāt grozījumus Izglītības likumā – pirmo reizi opozīcijai parādījās kopš 2004.gada februāra.

Kā daudzi no jums atceras, pirms diviem gadiem 5.februārī grozījumu apspriešanā netieši piedalījās arī aptuveni 20 000 skolēnu un viņu vecāki, kuri aukstā ziemas rītā pulcējās pie Saeimas ēkas. Neviens politiskais spēks, nekāda propaganda nav spējīga novest cilvēkus šādas aktivitātes stāvoklī, ja cilvēki paši nejūt tiešus draudus skolai un dzimtajai valodai.

Kopš tās dienas un līdz pat šim laikam gan valdība, gan Saeimas vairākums, saprazdami savu netaisnību, vienkārši baidījās likumu atvērt izskatīšanai.

Vēl vienreiz atgādināšu, ka mēs ierosinām tikai aizvietot frāzi “Citā valodā izglītību var iegūt” ar frāzi “Mazākumtautību valodās un citās valodās izglītību var iegūt”.

No vienas puses raugoties, šis jautājums ir tīri tehniskas dabas, bet, paskatoties no otras puses, tas ir principiāls: vai nu uzskatīsim, ka Latvijas teritorijā pastāv tikai latviešu valoda, vai arī oficiālā līmenī atzīsim, ka šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, piemēram, krievu valoda, kas nozīmīgai daļai Latvijas iedzīvotāju nebūt nav svešvaloda.

Vai var uzskatīt, ka saule lec Rietumos? Varbūt tomēr derētu atzīt, ka tā lec Austrumos? Ir pienācis laiks atzīt, ka Latvijā pastāvēja, pastāv un pastāvēs arī krievu valoda.

Apzināties realitāti ir vienmēr noderīgi.

Šis apstāklis nekad nevarētu kļūt par latviešu nācijas eksistences apdraudējumu, par ko mūs mīl apvainot oponenti.

Gluži pretēji! Ja valdošā elite uzvedas kā strauss, kurš ierok galvu smiltīs, sabiedrības dezintegrācija progresē, bet nācijas attīstības iespējas striktās konkurences apstākļos, kādi ir Eiropas Savienības ietvaros, būtiski pazeminās.

Mūsu priekšlikums ir formulēts korekti, korektā formā. Ja tas tiktu pieņemts, nebūtu nekādas nepieciešamības kaut ko būtiski grozīt. Tiktu grozītas tikai netveramas nianses, mainītos izturēšanās tonis attiecībā pret nacionālajām minoritātēm, kuras sastāda 40 procentus no valsts iedzīvotājiem.

Aicinu Saeimu izdarīt šo svarīgo simbolisko soli sabiedrības integrācijas virzienā un nobalsot “par”.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā, dāmas un kungi! Es jau teicu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskata, ka šie politiskie priekšlikumi ir jāizskata Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura atbild par šo likumu. Šādi priekšlikumi, šādi Izglītības likuma grozījumi, kas ir politiska rakstura, lai gan Plinera kungs tos nosauca tikai un vienīgi par tehniskiem, es domāju, ir Saeimā jāizdebatē un jāizskata trijos lasījumos, nevis vienas dienas laikā kopā ar priekšlikumiem, kas iesniegti budžeta paketes sakarā.

Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo, tāpat kā iepriekšējo, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūs visi zināt, ka izglītības sistēmas reformu nosaka politiķi, pamatodamies uz zinātnieku un pedagogu rekomendācijām. Diemžēl mācībvalodu proporciju mazākumtautību skolās noteica Saeimas deputāti, nesaskaņodami ar praktiķiem. Gribēja, kā labāk, bet iznāca – kā vienmēr. Rezultāts: centieni pasniegt nedēļā 22 mācību stundas valsts valodā mazākumtautību skolu 10.–12.klasēs noveda pie krasas zināšanu kvalitātes pazemināšanās.

Daudzās mazākumtautību vidusskolu klasēs skolēni nav spējīgi sekmīgi apgūt mācību priekšmetus valsts valodā. Vadoties no pedagoģiskiem un politiskiem apsvērumiem, pareizi būtu dot skolām iespēju pašām izdarīt izvēli, kādai ir jābūt mācībvalodu proporcijai.

Aicinu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man gribētos īsumā atgādināt jums par starptautiskajiem pamatstandartiem izglītības jomā, kuri liecina par labu apspriežamajam PCTVL frakcijas priekšlikumam.

Pirmām kārtām ir jāatgādina par Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26.panta trešo daļu. Tieši no tās priekšlikums ir aizgūts. Vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem.

Un, lūk, jūsu ievērībai Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas, kuru Latvija pērngad ratificēja, 14.panta otrā daļa: “Valstu izglītības sistēmu ietvaros un cik vien iespējams pusēm jācenšas nodrošināt, ja ir pietiekams pieprasījums, lai pie mazākumtautībām piederošām personām būtu pienācīgas iespējas mācīties dzimtajā valodā teritorijās, kuras tradicionāli vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās personas.”

Ir jāpasvītro dažas tēzes šajā Latvijas Republikai saistošajā dokumentā.

Pirmkārt: “valstu izglītības sistēmu ietvaros”. Tas nozīmē tikai to, ka mazākumtautību izglītības programmām ir jābūt licencētām. Pret to neviens neiebilst.

Otrkārt: “cik vien iespējams”. Arī šajā ziņā problēmu nav, visas iespējas reāli pastāv. Jau daudzus gadu desmitus eksistē augsti kvalitatīva un sazarota izglītības sistēma krievu valodā, un šī sistēma ir saglabājusies līdz pat šim laikam – par spīti neatlaidīgiem centieniem to demontēt.

Treškārt: “ja ir pietiekams pieprasījums”. Šo pieprasījumu jūs redzējāt 2004.gadā.

Ceturtkārt: “ …teritorijās, kuras tradicionāli vai ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautībām piederošās personas”. Latvijas teritorijas lielākā daļa, bez šaubām, arī pieder pie šādu teritoriju kategorijas.

Tā saucamā vidusskolu izglītības reforma tika īstenota gadu pirms konvencijas ratifikācijas. Tagad ir pienācis laiks šo reformu koriģēt saskaņā ar konvencijas prasībām un atskaitīties par to, kā šī korekcija notiek.

Tomēr vislielākajā mērā mūsu priekšlikums atbilst Hāgas 1996.gada rekomendācijām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Tajās par vidējo izglītību ir rakstīts sekojošais. Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumgrupas valodā. Mazākumgrupas valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Valsts valoda arī būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Ieteicams to darīt skolotājiem, kuri labi pārvalda abas valodas un izprot bērnu kultūras un valodas pamatus. Šajā periodā būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā pasniedzamo mācību priekšmetu skaits. Pētījumi liecina – jo pakāpeniskāks ir šis process, jo labāk bērniem.

Esmu pārliecināts, ka pat šo argumentu ir vairāk, nekā būtu nepieciešams, lai atbalstītu apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Lūk, daži dati, kas tieši attiecas uz apspriežamo jautājumu par mācībvalodas izvēli, kuru veic pati skola. Kad tika uzsākta tā saucamās izglītības reformas īstenošana, mums solīja rīkot monitoringu, kura faktiski pagaidām nav, un ne tik sen par to mums paziņoja arī Satversmes tiesa. Tāpēc es gribētu dalīties ar jums secinājumos, kas izriet no mūsu pētījuma par mazākumtautību skolu audzēkņu zināšanu kvalitāti pēc tā saucamās reformas ieviešanas.

Pirmkārt. Ar likumu noteiktie mācību priekšmeti skolās formāli tiek pasniegti valsts valodā, bet faktiski tiek īstenota bilingvālā apmācība, kā tas ir paredzēts Satversmes tiesas spriedumā. Tas liecina par to, ka īstenot “reformu” (pēdiņās) nav iespējams. Vairums skolēnu, minoritāšu pārstāvju, sekmīgi mācīties valsts valodā nevar, un atbildīgie skolotāji iet tiem pretī. Un to mēs arī vēlamies nostiprināt likumprojektā.

Otrkārt. Notiek zināšanu kvalitātes krišanās mācību priekšmetos, kas tiek pasniegti bilingvāli vai valsts valodā. Dažādu skolu dažādās klasēs rezultāti ļoti būtiski atšķiras, un tas liecina par sistēmas trūkumu izglītības reformas sagatavošanā. Rezultātu krišanās īpaši ir vērojama dabas zinātņu un matemātikas cikla priekšmetos. Jāuzsver, ka beidzot Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi šos mācību priekšmetus par prioritāriem. Nav pamata uzskatīt, ka šī tendence mainīsies uz labo pusi, jo kvalitatīvas metodikas un bilingvālu mācību grāmatu nav vēl līdz šai baltai dieniņai – un, domājams, arī nebūs. Daudzās skolās elementāri trūkst mācību grāmatu krievu valodā.

Treškārt. Skolēnu mācību darba rezultātu pasliktināšanās liecina par to, ka zināma latviešu valodas prasmes uzlabošanās notiek daļēji uz tā rēķina, ka viņu zināšanu kvalitāte mācību priekšmetos pasliktinās.

Dāmas un kungi! Mūsu monitoringa rezultāti demonstrēja, ka acīmredzami izglītības reformai ir tendence, kas vērsta uz skolēnu zināšanu kvalitātes pazemināšanos. Visi ministru un valdošā vairākuma politiķu paziņojumi par to, ka reforma esot it kā tendēta uz konkurētspējas paaugstināšanos, jau no paša iesākuma neatbilst patiesībai.

Tāpēc ierosinu dot skolām iespēju pašām izlemt, kādā proporcijā un kādā veidā tās varētu rūpēties par latviešu valodas apguves kvalitātes uzlabošanu un kādā – par citu priekšmetu apguves kvalitātes paaugstināšanu.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Leiškalna kungs teica, ka šie priekšlikumi it kā esot nevietā. Jā, mēs, bez šaubām, varētu tos citā reizē piedāvāt izskatīt komisijā. Bet jūs taču pat komisijā neielaidīsiet mūsu priekšlikumus! Un tāpēc mēs esam spiesti to izdarīt šodien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?… Lūdzu!

K.Leiškalns.

Ostaps Benders Ipolitam Matvejevičam teica: “Tirgošanās šeit ir nevietā.”

Protams, mēs komisijā skatījām arī šo likumprojektu pēc būtības, detaļās. Un bija ieradies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, un komisijas deputāti uzdeva jautājumu par Latvijas likumu atbilstību starptautiskajiem standartiem – starptautiskajiem cilvēktiesību un tiesību standartiem. Un jāteic, ka šo likumu šobrīd atbalsta…

Vēlreiz atkārtoju: mēs varam, protams, atgriezties pie šīs lielās politiskās diskusijas, bet, Plinera kungs, lūdzu, darīsim to citā reizē! Jo mēs to darām šobrīd, mēs valsts galvenā likuma paketes izskatīšanas jautājumus “atšķaidām” ar politiskām debatēm, kurām mēs šobrīd nevaram paredzēt pozitīvu rezultātu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un tas nav saistīts ar šodien izskatāmo valsts budžeta jautājumu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātais Leiškalna kungs! Jautājuma par izglītības valodas izvēli politizācija – tā nav mūsu vaina. Tāds diemžēl ir Saeimas iepriekšējā sastāva vairākuma sasniegums, un mēs esam piespiesti visus šos priekšlikumus iesniegt budžeta paketē, jo diemžēl neeksistē nekādas citas iespējas šo jautājumu pilnvērtīgi apspriest no Saeimas tribīnes.

Un nu par priekšlikuma būtību. No valsts ierēdņu mutes mums bieži nākas dzirdēt melīgas runas par to, ka tas, ka tiek vardarbīgi ieviesta priekšmetu pasniegšana latviešu valodā mazākumtautību skolās, sekmē latviešu valodas prasmes uzlabošanos, sekmē sabiedrības integrāciju.

Daudz godīgāki ļaudis saka: “Mēs nevēlamies, lai jūs zinātu latviešu valodu. Mēs vēlamies, lai jūs zinātu savu vietu.” Rezultāts, kāds būs balsojumam par apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu, demonstrēs, kam ir taisnība.

Ko tad mēs piedāvājam? Pirmkārt, likumā būtu jānosaka mērķi un līmeņi latviešu valodas un literatūras pasniegšanai mazākumtautību skolās. Proti, mērķis ir integrācija Latvijas sabiedrībā pietiekamā līmenī. Tas ir PCTVL priekšlikums, dāmas un kungi!

Otrkārt. Mēs pieprasām, lai latviešu valodas pasniegšana tiktu atdalīta no latviešu literatūras pasniegšanas un lai latviešu valodas pasniegšanā tiktu pielietotas mūsdienīgas, intensīvas metodikas.

Jā, cienījamās dāmas un godātie kungi! Tas bija viens no mūsu skolēnu revolūcijas lozungiem.

Treškārt. Mēs pieprasām, lai Izglītības un zinātnes ministrija nestu atbildību par valsts valodas apguves kvalitāti.

Ceturtkārt. Mūsu prasība, ka būtu obligāti jākārto eksāmeni dzimtajā valodā un literatūrā, sakrīt ar starptautiskajiem standartiem un ir nepieciešamais priekšnosacījums tam, lai minoritāšu skolu absolventi saglabātu savu nacionālo identitāti.

Man gribētos zināt, kas tieši mūsu priekšlikumā varētu būt pretvalstisks un kādu apsvērumu vadīts Saeimas vairākums varētu nobalsot pret mūsu priekšlikumu.

Aicinu paskaidrot to vai nobalsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc jūs negribat atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumus? Par tiem taču runā divi zinātņu doktori un viens zinātņu kandidāts! Es esmu cilvēks ar vidējo izglītību, bet arī es atbalstu.

Latviešu valodas kā atsevišķa priekšmeta pasniegšana krievu skolās nav apmierinoša. Jau ir pagājuši 16 gadi kopš tā laika, kad latviešu valoda likumdošanas līmenī tika pasludināta par vienīgo valsts valodu. Diemžēl pēdējo gadu laikā valsts neveltīja pienācīgu uzmanību latviešu valodas pasniegšanas kvalitātei krievu skolās. Latviešu valodas pasludināšana par vienīgo valsts valodu pēc savas būtības divvalodīgai valstij uzliek zināmus pienākumus – pienākumus, kurus valsts nevēlas uzņemties. Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot latviešu valodas skolotājiem augstu kvalifikācijas līmeni un efektīvas metodikas izmantošanu valsts valodas pasniegšanā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai ir kas sakāms komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Komisijas vārdā man ir tikai viens aicinājums: neatbalstīt minēto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Aicinu deputātus neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pietiek jau ar Buzajevu! Četrus gadus mūs spīdzināja!”)

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Gribētos atgādināt kolēģiem, ka Satversmes tiesa 2005.gada 13.maija spriedumā noteica, ka mazākumtautību skolu absolventiem ir tiesības izlaiduma eksāmenos atbildēt dzimtajā valodā. Tāpēc ir nepieciešams izdarīt piedāvāto grozījumu. Šodien katrā mazākumtautību skolā valsts valodā pasniedz dažādus mācību priekšmetus. Tas noved pie tā, ka izlaiduma eksāmenos daļa skolēnu, kuri apguva mācību priekšmetus dzimtajā valodā, nespēj precīzi saprast eksāmenu uzdevumu saturu, tāpēc ir nepieciešams piešķirt skolām tiesības absolventiem pieprasīt eksāmenu uzdevumu tulkojumu.

Tāpat mēs uzskatām, ka mazākumtautību skolu audzēkņiem ir obligāti jākārto eksāmens dzimtajā valodā, lai skolēniem un pedagogiem būtu pietiekams stimuls saglabāt savu dzimto valodu un attiecīgi dzimto kultūru.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā man ir pienākums aicināt balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

7. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums attiecas uz valodas izvēli kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas kursos, kas tiek finansēti no valsts budžeta. No valsts budžeta, cienījamais Leiškalna kungs, un no pašvaldību budžetiem!

Priekšlikuma būtība ir nomainīt vienu vārdu pret citu – vārdu “notiek” ar vārdu “pieejama”. Personām, kurām dzimtā valoda ir latviešu, nekas nemainīsies, un tas nozīmē, ka, organizējot šādus kursus, pirmām kārtām ir jādomā par to pieejamību latviešu valodā, bet noteikti pēc tam, ja būs nauda, ja būs personāls un ja būs pieprasījums, derētu atcerēties arī par tiem 40 procentiem valsts iedzīvotāju, kam dzimtā valoda vai pamatvaloda ir krievu, kā arī par tiem nedaudzajiem, kam dzimtā valoda ir kāda trešā – Latvijā ne tik plaši izplatīta valoda.

Pēc šādiem prātojumiem īpaši skaidrs kļūst tas, ka spēkā esošā likuma redakcija ir nepieņemama, jo tā aizliedz uz valsts rēķina veikt cittautiešu pārkvalifikāciju viņu dzimtajā valodā pat tad, ja šim nolūkam ir nauda, ir personāls un pastāv šāds pieprasījums.

Īrijā pret viesstrādniekiem no Latvijas izturas daudz labāk nekā Latvijā pret tās pilsoņiem, to skaitā pret Latgales vecticībniekiem, kam desmitiem paaudžu ir apglabātas šajā zemē. Bet jūs, cienījamie oponenti, no šīs tribīnes vēl turpināt bezkaunīgi un melīgi apgalvot, ka šāda nelietīga, tīšuprāt pazemojoša likuma norma ir vērsta uz to, lai sekmētu sabiedrības integrāciju! Šādas “integrācijas” sekas jau ir zināmas – bezdarbs to personu vidē, kam krievu valoda ir dzimtā, un tas par 40 procentiem augstāks nekā latviešu vidē, bet kvalifikācijas celšanas kursi ir domāti tieši viņiem. Sākumā viņi zaudē darbu, jo nepietiekamā līmenī pārvalda valsts valodu, bet vēlāk kā par izsmieklu viņus šajā valodā arī pārkvalificē. Pat tas, ka valstij ir pienākums apmācīt viņus, lai viņi apgūtu latviešu valodu, likumā parādījās tikai šā gada pavasarī. Starp citu, tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums, kuru Saeimas vairākums – paldies jums! – ir atbalstījis.

Dāmas un kungi! Tas nebūt nav smieklīgi. Šāda attieksme pret nacionālajām minoritātēm robežojas ar genocīdu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nelatviešu iedzīvotāju dabiskais zudums divas reizes pārsniedz attiecīgos, arī visai baismīgos, rādītājus latviešu vidē.

Es aicinu jūs ievērot elementārās, starptautiski atzītās demokrātijas normas un atbalstīt apspriežamo PCTVL priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Latvijā pastāv skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Šīm skolām ir savi mācību plāni un savas specifiskās problēmas. Tieši šo problēmu risināšanai ir nepieciešams atsevišķs departaments Izglītības un zinātnes ministrijā. Derētu atcerēties, ka šāds departaments pastāvēja jau pirmskara Latvijā, lai gan tad pieprasījums pēc tā bija daudz mazāks nekā tagad. Derētu atcerēties izglītības ministru Jāni Raini, kurš ļoti daudz laba paveica, lai attīstītu baltkrievu minoritātes skolas. Patlaban Latvijā pastāv trīs skolu tīkli – ar mācību priekšmetu pasniegšanu latviešu valodā, kā arī skolas, kur mācības norit lielākoties krievu vai poļu valodā. Eksistē arī atsevišķas skolas, kurās dažus mācību priekšmetus pasniedz arī citās Latvijā dzīvojošu nacionālo minoritāšu valodās. Ja mēs esam atjaunojuši pirmskara republikas pilsoņu kopu, pirmskara Satversmi un pirmskara privātīpašnieku tiesības, tad kādēļ mums neiet šo ceļu tālāk, piemērojot Latvijas Republikas dibinātāju pozitīvo pieredzi? Šodien budžeta līdzekļi izglītībai ar katru gadu pieaug, tad kādi šodien varētu būt pretargumenti Mazākumtautību izglītības departamenta atjaunošanai?

Es aicinu atbalstīt gan šo mūsu frakcijas priekšlikumu, gan arī nākamo, kas paredz, ka pašvaldības izglītības pārvalde pēc pašvaldības vai Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izveido mazākumtautību izglītības struktūrvienību.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu! (Starpsauciens: “Balsot!”)

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 70, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai jums pietiks ar vienu minūti vai turpināsim debates pēc pārtraukuma? (No zāles dep. J.Pliners: “Pēc pārtraukuma!”) Pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi! Tātad mēs turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu pieteikt kādu ļoti nozīmīgu pasākumu. Mēs šodien sveicam apaļā jubilejā deputātu Miroslavu Mitrofanovu. (Aplausi.)

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Uldis Ivars Grava, Vents Krauklis, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis un Staņislavs Šķesters. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Kam ir paziņojumi – lūdzu!

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Atkārtoju: pulksten 10.40.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atsākam darbu. Turpināsim debates. Mēs debatējam par 10. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Attīstītākajās Eiropas valstīs, kur demokrātijas tradīcijas ir attīstījušās gadu simteņiem, skolas jau sen izmanto plašas pašpārvaldes tiesības. Valsts piešķir tām budžeta līdzekļus, piedāvā obligātos izglītības standartus, kā arī neobligātos programmu paraugus un centralizētajos eksāmenos seko izglītības standartu apguvei.

Pēdējo gadu laikā Latvija ir tālu virzījusies pa šo ceļu uz priekšu, bet diemžēl ne līdz galam. Lūk, kā likums nosaka, piemēram, izglītības iestādes pašpārvaldes pilnvaras: “Iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par izglītības programmu īstenošanu.” Tātad – “Partija teica: “Vajag!”, un komjaunatne atbildēs: “Jā!”” Tās ir acīm redzamas totalitārisma paliekas.

Mēs piedāvājam ko citu: “Pašpārvalde iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par izglītības programmu izvēli, izstrādāšanu un īstenošanu.” Ticiet man, ja skolotāji un vecāki, kuru vidū ir ne mazums gudru un kompetentu cilvēku, piedalīsies programmu izvēlē un izstrādē, tad viņi tās īstenos arī pavisam citā noskaņojumā un daudz labākā kvalitātē. It īpaši tāpēc, ka jau esošais likums dod izglītības iestādēm tiesības izvēlēties un izstrādāt programmas.

Taču, iepazīstoties ar likumu, nav skaidrības, kas šīs tiesības izmanto: vai nu skolas direktors vienpersoniski, vai arī – kā mēs to piedāvājam – noteikti tiks ņemts vērā arī pedagogu, vecāku un vecāko klašu skolēnu viedoklis.

Dāmas un kungi! Šī problēma ir daudz aktuālāka, nevis krievu, bet gan tieši latviešu skolām, un tas, ka tā gadiem ilgi netiek risināta, ir viens no iemesliem, kāpēc mēs izmantojam likumdošanas iniciatīvas tiesības ne gluži pašā piemērotākajā momentā, – brīdī, kad notiek budžeta likumprojektu paketes apspriešana.

Piedāvāju atbalstīt apspriežamo PCTVL frakcijas grozījumu, kā arī trīs nākamos grozījumus, kuri arī attiecas uz skolu pašpārvalžu tiesību paplašināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs balsosim par 10. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisija nav atbalstījusi arī 11. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

12. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 13. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 14. – PCTVL frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs liktenis piemeklējis arī 15. – PCTVL frakcijas priekšlikumu, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tāda kvalifikācijas prasība pedagogiem kā augstākā speciālā izglītība tika ieviesta tikai 2004.gadā. Līdz šim vairāku desmitu gadu garumā itin veiksmīgi mācīja arī tie pedagogi, kuriem ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība. Daži pasniedzēji, kuriem nav augstākās speciālās izglītības, ir veiksmīgi nostrādājuši skolās 30-40 gadus, un viņus ar pateicību atceras vairākas skolēnu paaudzes.

Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa no zālē sēdošajiem deputātiem viegli spēs atcerēties savu pirmo skolotāju. Es varu droši apgalvot, ka skolotājai, kas nodarbojās ar jūsu audzināšanu no 1. līdz 4. klasei, nebija augstākās pedagoģiskās izglītības.

Tāpēc mēs arī ierosinām atgriezties pie vecās, gadu desmitiem pārbaudītās prakses un noteikt, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība.

Lūk, ko šajā sakarā 16.oktobrī savā intervijā avīzei “Diena” ir teicis premjerministrs Kalvīša kungs. Citēju: “Tā kā Latvijas skolās trūkst pedagogu, sfērās, kurās kadru trūkums ir visaktuālākais, ir jāatceļ skolotājiem noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pedagoģisko izglītību, jo vienkārši kādam šie priekšmeti ir jāmāca.” (Citāta beigas.) Cienījamie Tautas partijas biedri! Kā izrādās, PCTVL ir Ministru prezidentam vistuvākā partija un ir gatava nekavējoties likumdošanā ieviest Kalvīša kunga patiešām gudros vārdus.

Iesaku gan valdošajai koalīcijai, gan opozīcijai pievienoties valdības galvas viedoklim un nobalsot par apspriežamo grozījumu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Ņemot vērā, ka valdība šobrīd ir attiecīgajā komitejā izskatījusi jautājumu par to, kādās situācijās pedagogi, kuriem nav augstākās izglītības, var strādāt skolās, aicinu neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi arī 16.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz grozīt Izglītības likuma 53.panta otro daļu, kura šobrīd skan šādi: pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Šī patiesi ir diskutabla norma. Tā ir bijusi gan bremze minimālās algas celšanai, kā tas bija Emša valdības laikā, gan arī milzīgs stimuls pedagogu algu celšanai, ļoti labs instruments spēcīga izglītības un zinātnes ministra rokās, kāda bija ministre Ina Druviete, kura panāca vēl nebijušu paaugstinājumu pedagogu algām.

Ir bijušas diskusijas ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un arodbiedrība būtībā piekrīt šīs normas grozīšanai. Taču vienlaikus likumā ir jāparedz piesaiste citam objektīvam ekonomiskam rādītājam, kāds, piemēram, ir vidējā darba alga sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Tieši šādu normu paredz frakcija “Jaunais laiks”, aicinot izteikt 53.panta otro daļu šādā redakcijā: pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par iepriekšējā gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā. Šī ir ļoti laba, elastīga norma, kas nebremzē tādas administratīvi regulējamas lietas kā minimālā alga un kalpo arī par zināmu garantu pedagogiem, ka labi iesāktā algas celšanas politika turpināsies.

Ko savukārt piedāvā Ministru kabinets? Ministru kabinets piedāvā redakciju, kura paredz minimālās algas piesaisti Ministru kabineta apstiprinātajai algas celšanas politikai.

Godātie kolēģi! Šobrīd Izglītības likums ar savu likuma spēku pasargā pedagogus, taču tagad ir doma to visu nodot Ministru kabineta rokās, kurš var arī pateikt, ka nekādas algas celšanas nebūs.

Godātie kolēģi! Man rokās ir interesants dokuments. Tas ir vienošanās protokols. Proti, ir runa par vienošanos starp Tautas partiju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Šā protokola 2.punktā ir teikts: “nepieļaut Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaisti no minimālās algas valstī bez piesaistes citam objektīvam ekonomiskam rādītājam…” Šo dokumentu ir parakstījis Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris 2006.gada 5.oktobrī – divas dienas pirms vēlēšanām.

Nu jā, kolēģi! Tas bija pirms vēlēšanām. Šobrīd ir jau laiks pēc vēlēšanām.

Man šķiet, ka šādu politiku, ka valdošā partija atsakās no saviem vārdiem mirkļa izdevīguma vārdā, tautas valodā ir pieņemts saukt par populismu. Tā ka, godātā Tautas partija jeb “tautinieki”, jeb “populisti”, aicinu jūs atcerēties vēsturi! Aicinu atcerēties savu pašu kolēģu vārdus! Citēšu runas no 2004.gada 5.februāra Saeimas sēdes.

Atis Slakteris: “Protams, ka Tautas partija domā par izglītību.”

Dzintars Ābiķis: “Es aicinu atturēties no priekšlikumu atbalstīšanas, kuri skar algu reformu. Gribu paskaidrot savu teikto. Ir jāatzīst, ka šie priekšlikumi tika iesniegti tikai uz pēdējo lasījumu, tie nav pienācīgi izdiskutēti.” Tieši šodienas situācija, kolēģi!

Silva Golde (Tautas partija): “Es gribētu aicināt būt atbildīgiem pret valsti tos cilvēkus, kuri ir iesnieguši šādus priekšlikumus. Atbildība pret valsti, pret skolotājiem, pret sabiedrību.” Atbildība izpaužas arī tajā, cik savlaicīgi deputātiem izskatīšanai tiek iesniegti priekšlikumi Saeimā. Fundamentālas Izglītības likuma izmaiņas jūs iesniedzat tad, kad likumprojekts tiek skatīts jau pēdējā lasījumā. Tā pirmām kārtām ir necieņa pret Saeimu!

Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Leiškalna kungs arī šodien atzina, ka deputātiem bija tikai divas stundas priekšlikumu iesniegšanai.

Kolēģi, aicinu atcerēties, ko paši esat runājuši! Aicinu atteikties no populisma, aicinu padomāt par pedagogiem, par mūsu izglītības sistēmu, aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu, kas paredz drošas un stabilas garantijas Latvijas pedagogiem.

Un vēl. Godātie kolēģi…

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies. (No zāles: “Jūsu laiks beidzies, Šadurski!”) Vai jūs prasāt vēl papildu laiku?

K.Šadurskis.

Un vēl. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt Kalvīša kunga aicinājumu ministriem – nevis sēdēt savos kabinetos un nevis sēdēt šeit, bet… Es tiešām būtu gribējis dzirdēt izglītības un zinātnes ministres paskaidrojumu, (No zāles izglītības un zinātnes ministre B.Rivža: “Es runāšu!”) kāpēc visas vienošanās ar arodbiedrību pārkāptas un…

Sēdes vadītājs.

Godātais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies.

K.Šadurskis.

…kāpēc nekādas konsultācijas nav notikušas, un kāpēc mums tiek uzspiesta galīgi nepieņemama norma.

Paldies par uzmanību. Atvainojos par laika pārtēriņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Ministri! Vismaz tagad mēs nevaram teikt, ka šis priekšlikums un pārējie divi nav saistīti ar budžetu, – sakarā ar to, ka jau pirmajā lasījumā vairākums nomainīja 53.panta redakciju. Man liekas, ka viss ļoti loģiski izskatās.

Šis priekšlikums, 16.priekšlikums, saistīts ar vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – skolotājiem. Protams, mēs domājam par mūsu nākotni, par to, lai nebūtu tādas situācijas, kāda ir tagad, kad pietrūkst skolotāju. Vidusskolu absolventiem jāzina, kāda viņiem būs alga tuvākajos gados. Protams, izskanēja informācija par to, ka ir grafiks, kurā paredzēta darba algas paaugstināšana skolotājiem. Taču, ņemot vērā to, kāda ir situācija ar inflāciju, mēs nevaram pateikt, ka tās summas, kas ir paredzētas 2009., 2010.gadā, būtu tās, kuras būtu atbalstāmas. Varbūt tad būs tikai minimālā alga mūsu valstī.

Sakarā ar to ir mūsu priekšlikums – atbalstīt vai nu šo priekšlikumu, ko “Saskaņas Centra” vārdā es lūdzu atbalstīt, vai pārējos divus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Šeit izskanēja informācija par to, ka Tautas partija esot pārkāpusi kādu vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, mainot šo… ir runa par pedagogu darba algas atsaisti no kaut kādiem statistiskiem kritērijiem. Tā nav taisnība. Tautas partijas vienošanās paredz to, ka, mainot šo pantu, ir jāparedz piesaiste kādiem citiem kritērijiem. Un šie kritēriji ir noteikti pedagogu darba algu samaksas grafikā. Un šis grafiks patiesībā ir vienīgais garants, kas vienmēr ir kalpojis tam, lai pedagogiem darba alga tiktu atbilstoši maksāta.

Es gribētu norādīt vēl arī uz to, ka vakar pārrunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību piedalījās koalīcijas pārstāvji, bet nebija neviena pārstāvja no “Jaunā laika”. Tur tieši šis jautājums tika apskatīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”! Iepriekšējā sēdē, apspriežot budžetu pirmajā lasījumā, jūs daudz runājāt par to, ka vajag taupīt.

Nedaudz atsauksim atmiņā tos spīdošākos Repšes valdības taupības piemērus!

Pirmkārt. Jūs sākāt savu darbu, pasludinot taupības režīmu sporta zāļu celtniecībā. Tad diemžēl tie nelietīgie bērneļi sataisīja lielus tračus, brauca uz Rīgu, piketēja, un jūs piekāpāties un tomēr atradāt par iespējamu pabeigt vienu otru sporta zāli – gan Valkā, gan Cēsīs, gan citur.

Nākamais. Taupība bija arī uz skolu rēķina: tika apturēts informatizācijas projekts, kurš diemžēl tā arī netika īstenots jūsu valdības laikā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Arī Kalvīša laikā netika īstenots!”) Tagad, paldies Dievam, mēs šos jautājumus esam spējuši atrisināt nākamā gada budžetā pozitīvi.

Līdzīgi jūs atteicāties arī no atbalsta sniegšanas skolu atjaunošanai jeb renovācijai, kā toreiz teica.

Nākamais jūsu projekts. Jūsu taupīšana izpaudās arī tā, ka tika apturēta austrumu robežas izbūve. Rezultāts? Ilgstošās tiesāšanās rezultāts bija tas, ka valsts budžets cieta zaudējumus vairāku miljonu latu apmērā. Tomēr šī robežas izbūve, paldies Dievam, ar lielām mokām tika pabeigta. Bet nodokļu maksātāji cieta zaudējumus.

Es varu atgādināt tikai vienu pozitīvu piemēru, kur jūsu taupīšana deva reālus rezultātus. Tas bija tad, kad Repšes kungs Ministru kabinetā aizliedza dzert minerālūdeni. Vasarā, karstā laikā, ministri slaucīja sviedrus, jo minerālūdeni bija aizliegts pirkt. Un tā jūs tiešām panācāt, ka vairākus simtus latu valsts budžets ietaupīja. Tiešām ietaupīja!

Un ko es gribētu teikt sakarā ar šo jūsu priekšlikumu? Tautas partija panāks, ka pedagogu alga, minimālā darba samaksa par vienu slodzi, būs ne tikai augstāka par iepriekšējā gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, bet pat ievērojami augstāka. Un atšķirībā no jūsu valdības krišanas brīža, kad jūs skolu lietas un skolu jautājumus negribējāt risināt, šobrīd Tautas partija un pārējās koalīcijā esošās partijas ir panākušas ar arodbiedrību vienošanos par pedagogu algu paaugstināšanas dzelžainu grafiku, un mēs šo grafiku izpildīsim un pedagogu algas paaugstināsim.

Tā ka es aicinu jūsu priekšlikumu neatbalstīt un nenodarboties šeit ar demagoģiju, un neuzmesties par lieliem bērnu un skolotāju aizstāvjiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi. Divas minūtes.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Diemžēl Krastiņa kungs jūs maldināja. Es vēlreiz citēju tekstu no vienošanās: “nepieļaut Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaisti no minimālās algas valstī bez piesaistes citam objektīvam ekonomiskam rādītājam (piemēram, vidējai darba algai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem ar pieaugošu koeficientu)”.

Mēs savā priekšlikumā neesam ielikuši šo “pieaugošo koeficientu”, bet esam ietvēruši piesaisti tieši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības norādītajiem objektīvajiem ekonomiskajiem rādītājiem.

Ko mēģināja jums iestāstīt Krastiņa kungs? Krastiņa kungs mēģināja iestāstīt, ka Ministru kabineta apstiprinātajā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laika posmā var uzskatīt par objektīvu ekonomisko rādītāju.

Mīļie kolēģi! Tās ir muļķības! Tas ir politisks lēmums attiecīgajā laika posmā, nevis objektīvs ekonomisks rādītājs. Es ceru, ka Tautas partija tomēr vēl uz sevis vadīto Ministru kabinetu skatās nevis kā uz ekonomisku kategoriju, bet kā uz administratīvu vienību.

Tāpēc es jūs, godātie kolēģi no Tautas partijas, it īpaši jūs, Krastiņa kungs, kā juristu, ļoti aicinu: tomēr cieniet paši savas vienošanās, cieniet paši savus parakstus, ko ir devis toreizējais jūsu partijas vadītājs, lai arī tas tiešām notika divas dienas pirms vēlēšanām! Nu, neesiet gan populisti!

Sēdes vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pirmkārt. Par PCTVL frakcijas daudzajiem priekšlikumiem.

Es te varu paskaidrot, ka valstī ir izveidota vienota izglītības sistēma, ir Kvalitātes novērtēšanas aģentūra, notiek starptautiska kvalitātes izvērtēšana, un pašreiz mums nav argumentu, lai mēs to visu mainītu.

Otrkārt. Par skolotāju algām. Kāpēc tad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojās ar koalīcijas partijām? Kur ir tas iemesls? Tas iemesls ir drošības sajūta – sociāla un ekonomiska drošība par savām algām.

Es piekrītu Krastiņa kungam, ka vajag šo drošību, ka tās algas palielināsies. Palielināsies no gada gadā, kā to garantē 53.pantā ierakstītā, Ministru kabinetā apstiprinātā pedagogu algas paaugstināšanas kārtība. Šeit jau tā drošība ir ietverta, jo šeit ir rakstīts, ka pedagogu darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabinetā noteikto darba samaksu attiecīgajā laika posmā. Tātad nav zemāka, tā var būt augstāka!

Šajā gadā skolotāju alga ir palielināta no 187 uz 240 latiem. Un tas ir attiecībā uz vienu slodzi, tātad – 21 mācībstundu nedēļā.

Protams, skolotāji strādā vairāk – strādā 30 stundas. Un līdz ar to arī nopelna vairāk. Un ar nākamā gada, 2007.gada, 1.septembri skolotāju alga (skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju) attiecībā uz to 21 mācībstundu būs 284 lati. Un tālāk gadu no gada tā regulāri kāps. Un tie 284 lati ir vairāk nekā divas minimālās algas.

Un paskatīsimies, piemēram, ja paskatāmies uz profesoru Šadurski! Ja viņu ievēlēs (es ļoti ceru!) 2010.gadā, tad viņa alga būs 1274 lati.

Tātad, kā mēs redzam, tā alga aug visās izglītības jomās – gan skolotājiem, gan arī akadēmiskajam personālam, gan tiem, kas strādā profesionālās izglītības jomā, koledžās, gan arī zinātniekiem. Un tas te ir stingri iestrādāts. Tātad te tā drošības sajūta ir!

Mēs pagājušajā nedēļā tikāmies ar arodbiedrību un izrunājām visu, un es varu apliecināt, ka valdības apņemšanās tiks pildīta. Vēl vairāk! Iespēju robežās tā tiks arī papildināta, precizējot padarīto darbu, kas saistīts, piemēram, ar burtnīcu labošanu, ar pārbaudes darbiem, ar audzināšanas pasākumiem. Tie ir tādi darbi, kas varbūt šajā atalgojuma sistēmā nav iestrādāti.

Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka no šā gada februāra ir izveidota darba grupa, kas izvērtē iespēju iekļaut pedagogu darba samaksu valsts sektorā strādājošo vienotajā darba samaksas sistēmā, un ka pie šā jautājuma strādā Ministru kabinets. Un pavisam drīz būs informatīvais ziņojums par pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā.

Es gribu teikt, ka esmu apņēmības pilna strādāt pie skolotāja profesijas prestiža paaugstināšanas. Taču tas nav vienas dienas jautājums. To nevar uzreiz izdarīt, bet mēs visi kopā pie tā mērķtiecīgi strādāsim.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Aicinu balsot, jo komisijā izskanēja viedoklis par to, ka šobrīd valdība ir vienojusies ar arodbiedrībām par konkrētu grafiku skolotāju algu paaugstināšanai un tieši tāpat gatavojas vienoties arī par algu paaugstinājuma grafiku līdz 2014.gadam. Šobrīd tas ir spēkā līdz 2010.gadam.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par 16. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir PCTVL frakcijas iesniegtais 17.priekšlikums. Tajā ir skolotāju algu noteikšana, runa par šo atsaisti… tas ir attiecībā pret minimālajām mēnešalgām…

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Varas pārstāvju vienaldzība attiecībā uz pedagogu materiālo nodrošinājumu noveda pie tā, ka skolās ir hronisks pedagogu trūkums. Tikai 14 procenti no pedagoģijas fakultāšu absolventiem dodas strādāt uz skolām.

Atgādināšu, ka priekšvēlēšanu diskusijā, kas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, neviens no pašreizējās valdošās koalīcijas pārstāvjiem neiebilda pret arodbiedrību priekšlikumu – ieviest pedagogiem algas koeficientu 1,3 attiecībā pret vidējo algu sabiedriskajā sektorā.

Mēs piedāvājam izdarīt grozījumu, ka pedagogu ar zemāko profesionālo kvalifikāciju alga nevar būt mazāka par 3 minimālajām algām. Ir pienācis laiks nodemonstrēt pedagogiem, kā politiķi prot izpildīt solīto.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Godātie ministri! Ideja par to, lai iekļautu likumā frāzi “darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu” ir absurda, atvainojiet, pati par sevi.

Atgādināšu, ka tieši mēģinājums svītrot no likuma pedagogu algas likmes piesaisti minimālās algas apmēram kļuva par vienu no cēloņiem Repšes kunga vadītās valdības krišanai. Arī Kalvīša kungs nav mūžīgs, tāpat kā šie grafiki.

Taču, lūk, ko par to domā paši pedagogi un viņu arodbiedrības, piemēram, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Viņš teica: “2004.gada 29.augustā ar valdības rīkojumu pieņemtajā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā paredzētais darba samaksas pieaugums ievērojami atpaliek no šābrīža tautsaimniecības attīstības rādītājiem, inflācijas un sabiedriskā sektora vidējās algas pieauguma tempiem.” Citāta beigas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pirms 9.Saeimas vēlēšanām – par to jau runāja Šadurska kungs – noslēdza vienošanos ar septiņām politiskajām partijām, to skaitā ar visām valdību veidojošajām koalīcijas partijām, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju. Un tur bija teikts… Jūs citējāt, un arī es to gribu izdarīt! Tātad: “Nepieļaut Izglītības likuma 53.panta otrajā daļā noteikto pedagogu algas atsaiti no minimālās algas valstī bez piesaistes citiem objektīviem ekonomiskajiem rādītājiem. Vidējā darba alga sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem – vismaz ar koeficientu 1,3.” Citāta beigas.

“Nepiesaistot pedagogu darba samaksu par vienu likmi objektīvam ekonomiskajam rādītājam, pedagogu darba samaksa ievērojami atpaliks no citu valsts budžeta finansēto nozaru darbinieku darba samaksas, kā arī veicinās strauju pedagogu, it īpaši jauno speciālistu, aizplūšanu no izglītības sistēmas. Sekojot līdzi tam, kā valstī tiek risināts darba samaksas jautājums citām profesijām, pedagogi ir pārliecināti, ka, nenostiprinot Izglītības likuma normu par pedagogu darba samaksas piesaisti noteiktam ekonomiskajam rādītājam, tas ir, sabiedriskā sektora vidējai darba algai, pedagogi atkal būs zaudētāji,” sacīja tas pats Krastiņa kungs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu, kas paredz ar koeficientu 3 saglabāt pedagogu algas minimālās likmes piesaisti minimālajai algai, vai vismaz atbalstīt nākamo – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz saglabāt pedagogu algas minimālās likmes piesaisti minimālajai algai ar esošo koeficientu 2. Tur ir arī teikts “ne mazāk”.

Nobeigumā es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim Saeimas juristu dumpim pret nekvalificēto un ārkārtīgi zemisko Ministru kabineta priekšlikumu. Gadījumā, ja mūsu vai kaut vai Juridiskā biroja priekšlikums netiks pieņemts, PCTVL balsos “pret” likumu kopumā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis PCTVL priekšlikums ir nedaudz pārspīlēts. Es aicinu kolēģus labāk atbalstīt nākamo – Juridiskā biroja 18.priekšlikumu.

Taču es nevaru nepieminēt izglītības un zinātnes ministres kundzes izjustos vārdus par pedagogu prestiža celšanu, par viņu drošības sajūtu. Un tie ir ļoti patiesi vārdi! Jo patiesi bez šīs drošības sajūtas mēs laikam nespēsim atrisināt pedagogu trūkumu, mēs nespēsim novērst to, ka pedagogi pārkvalificējas un aiziet strādāt citā darbā, lai varētu uzturēt savu ģimeni, vai aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Mēs nespēsim atrisināt to, ka jaunieši vairs neizvēlas pedagoga karjeru. Šī drošības sajūta ir ļoti svarīga!

Godātie kolēģi, kas tad ir balsojuši “pret” šo drošības sajūtu? Kas ir balsojuši pret pedagogiem? Tā ir Tautas partija, tā ir Latvijas Pirmā partija, tas ir “Latvijas Ceļš”, tā ir Zaļo un Zemnieku savienība un tā ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tāda diemžēl ir tā patiesība! (No zāles: “Kauns!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Jau iepriekš minēto iemeslu dēļ komisija nav atbalstījusi nevienu grozījumu par 53.panta otro daļu. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt arī 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Visnotaļ labo Juridiskā biroja priekšlikumu komisija neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka valdība ar arodbiedrību ir vienojusies par skolotāju darba algas paaugstināšanas grafiku. Tā ka aicinu neatbalstīt arī 18.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

19.priekšlikums par 59.pantu attiecībā uz privāto izglītības iestāžu finansējumu komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi arī 20. – PCTVL frakcijas priekšlikumu par pārejas noteikumu 5.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat komisijā nav atbalstīts 21. – PCTVL frakcijas priekšlikums par izslēgumu pārejas noteikumu 9.punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Balsosim? Es atvainojos! Par 21.priekšlikumu mēs atklājam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tas ir pēdējais priekšlikums šim likumprojektam, un mēs esam gatavi cīnīties par katru mūsu priekšlikuma burtu.

Šeit ir runa par pārejas noteikumu 9.punktu. Es gribētu atgādināt jums, kolēģi, par datumiem, kas ir iekļauti šajā punktā: 1999.gada 1.septembris, 2004.gada 1.septembris, un viss.

Tas, no vienas puses, jau sen ir muzeja eksponāts, bet, no otras puses, šis priekšlikums ierobežo Ministru kabineta iespējas, pieņemot valsts izglītības standartu, atvieglot prasības mazākumtautību skolām un liek tomēr ievērot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un citas Latvijai saistošas starptautiskās normas.

Šajā gadījumā mēs esam gatavi uzticēties Kalvīša kunga vadītajai valdībai un dot šai valdībai rokās brīvību. Un mums derētu atcerēties, ka šis 9.punkts pēc būtības neaizliedz valdībai likvidēt visu izglītību krievu valodā jebkurā brīdī, pat šodien. Diemžēl tāda ir šā punkta būtība, tomēr es aicinu dot valdībai iespēju pašai izglītības standarta ietvaros lemt par krievu un par citu mazākumtautību skolu likteni.

Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu un svītrot pārejas noteikumu 9.punktu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 192B. Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, neskatoties uz valdības iebildumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tā, tagad būs jāmeklē pa lapām. Tas ir kaut kur ļoti tālu. Jā, 16.lappusē ir 2.priekšlikums. Tur izslēgumu 27.pantā piedāvā pati komisija.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums – papildināt attiecīgo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja par pārejas noteikumu 14.punktu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 18.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra M.Jirgena priekšlikums. Komisija parlamentārā sekretāra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Tātad tālāk izskatīsim 7.priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Man šeit ir jāpiebilst, ka komisija, protams, strādāja ārkārtīgi ātri, jo bija īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Viena no asociācijām, kas ir ieinteresēta šā priekšlikuma nekavējošā pieņemšanā, bija ieradusies uz komisijas sēdi, turpretī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas iebilst pret šo priekšlikumu, tāpat arī krāsu rūpniecības pārstāvji ļoti novēloti rakstīja komisijai iebildumu vēstules.

Tā ka es aicinu, atverot likumu, šo priekšlikumu izskatīt trijos lasījumos un neatbalstīt komisijas priekšlikumu.

Kā deputāts es aicinu šodien atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā steidzamības kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Godātie kolēģi! Mēs balsosim par 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 66, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to mēs šo likumprojektu esam izskatījuši. Es aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 14. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Izskatāms kā steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 193B. Komisija ir saņēmusi divpadsmit priekšlikumus, no kuriem 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums par 11.pantu – arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – par 86.punktu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par 18.pantu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat ir atbalstīts vēl viens priekšlikums par 18.pantu, ko ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Pret 6.priekšlikumu deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. ir finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par 23.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 8.priekšlikums par 23.pantu, ko ir iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Likumprojekta 5.panta redakciju ir ieteicis Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 6.pantu – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

Papildināt likuma pārejas noteikumus lūdz finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Un arī 12.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – 7. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 194B. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. – Ministru kabineta priekšlikums par likumprojekta 4.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Ministru kabineta priekšlikums par izslēgumu 9.panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ir iesniegusi 3.priekšlikumu. Tas ir 10.panta papildinājums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – …

K.Leiškalns.

Likuma 11.¹ pantā Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumu. Tas ir 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Balsojuma rezultāts jānolasa. Par – 33, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad izskatīsim nākamo priekšlikumu.

K.Leiškalns.

4. – Ministru kabineta priekšlikums par 11.¹ pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums papildināt 12.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums. PCTVL frakcija aicina papildināt 13.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums. Aizstājumu 15.pantā ierosina PCTVL frakcija. Saeima to jau vairākkārt ir noraidījusi. Komisija to nav atbalstījusi arī šoreiz. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums. Līdzīgs aizstājums ir ierosināts 17.pantā. Arī tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9. – PCTVL frakcijas priekšlikums izdarīt grozījumu 26.pantā. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Par 26.panta pirmo daļu priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Tas ir 10.priekšlikums. Arī to komisija nav atbalstījusi. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 10. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums. Otro daļu šajā pašā pantā, 26.pantā, izslēgt ierosina PCTVL frakcija. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Piekrīt!”)

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

12.priekšlikums ir par 26.panta trešo daļu. Iesniegusi PCTVL frakcija. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums ir Ministru kabineta ierosināts papildinājums pārejas noteikumos. Aicinu deputātus… Es atvainojos, 13.priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Un 14.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 14, atturas – 18. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Dokumenta numurs ir 195B. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par likumprojekta 1.pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Tas atrodams tabulas 27.lapā. Komisija ir atbalstījusi sešpadsmitās daļas izteikšanu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Ierosina izslēgumu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Arī 4.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Ierosina izslēgumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darba dokuments Nr.196B. Par priekšsēdētāja nosaukto likumprojektu nav neviena deputātu priekšlikuma. Tāpēc aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – 13. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Minētais likumprojekts ir Saeimas dokuments ar numuru 197B. Ir iesniegti 13 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir par 1.pantu, un to ir iesniegusi atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 3.pantu ir atbildīgās komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir par panta 4.2 daļu. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par aizstājumu 6.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Ir ierosināts vēl viens aizstājums. Tas ir atbildīgās komisijas iesniegtais 5.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pret 5.priekšlikumu iebildumu nav.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums ir 6.⁴ panta papildinājums, ko ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais 7.priekšlikums, kas ir par izslēgumu 11.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 7.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns.

Arī 9.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir par panta piekto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 10.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Tas ir panta sestās daļas izslēgums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, un to nu gan es komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Dokumenta 36.lappusē ir 12.priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Ierosina papildināt likumu ar 16.¹, 16.² un 16.³ pantu. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Neskaidrās redakcijas dēļ komisija neatbalstīja arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto 13.priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 15, atturas – 8. Likums pieņemts.

Izskatīsim darba kārtības nākamo punktu – likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 198B. Valdība ir tik labi pastrādājusi, ka deputātiem nav radies neviens priekšlikums.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 12. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Te nu tas ir – dokuments ar numuru 172D!

Deputāti ir iesnieguši 88 priekšlikumus par likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par kopsavilkuma veidošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 1.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

2. – Ministru kabineta priekšlikums par 3.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Ministru kabineta priekšlikums par 3.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 3.pantā. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 5.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Saskaņas Centrs”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 5. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi arī 6.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Saskaņas Centrs”. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī aizstājums 12.pantā. Tas ir 7. priekšlikums, un to ir iesniegusi frakcija “Saskaņas Centrs”.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Par 20.pantu ir frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums ir par 31.pantu. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums par 33.pantu ir saņemts no Ministru kabineta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12.priekšlikumu par 34.pantu ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13.priekšlikumu par 35.pantu ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums par 36.pantu saņemts no Ministru kabineta. Komisijā tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 38.pantu ir 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izteikt 41.pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo redakciju.

K.Leiškalns.

Ar 17. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta sakārtošanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija nav atbalstījusi šo budžeta grozījumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

20.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 21.priekšlikums par aizsardzības budžeta samazinājumu ir saņemts no PCTVL frakcijas. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Deputāts Šadurskis aicina atņemt aizsardzības budžetam 5 tūkstošus. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Gribot negribot bija jānāk labot kļūdu. Es ceru, ka tā ir tikai kļūda, ko Leiškalna kungs pieļāva, teikdams… Šis, protams, nav priekšlikums par to, ka vajag atņemt aizsardzības budžetam 5 tūkstošus, bet šis ir priekšlikums par to, ka vajag piešķirt Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai 2,5 tūkstošus, un šis ir priekšlikums, ka vajag piešķirt Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai 2,5 tūkstošus. Tātad kopējā summa ir 5 tūkstoši. Taču nevis mīnusā, bet plusā!

Tāpēc es ceru, Leiškalna kungs, ka jūs izlabosiet savu kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Es izlaboju savu kļūdu, bet tomēr kā finansēšanas avots te ir uzrādīts Aizsardzības ministrijas budžets. (No zāles dep. A.Kampars: “Kurā vietā?”)

Ā, es atvainojos… Es vēlreiz atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs balsosim par 22. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Pārejam pie 23.priekšlikuma. Šadurska kungs tiešām paaugstināja valsts ieņēmumus par 5 tūkstošiem – atvainojos vēlreiz! –, bet 23.priekšlikums ir saņemts no PCTVL frakcijas, un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

24.priekšlikums saņemts no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. Komisija nav atbalstījusi Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

25. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pašlaik Latvijā darbojas 12.valdība pēc neatkarības atgūšanas 1990.gadā, un, ieskatoties šo valdību galvenajos politikas dokumentos, valdību deklarācijās un rīcības plānos, nākas secināt, ka neviena no valdībām par savu prioritāti nav definējusi mājokļu jautājuma risināšanu. Pirmās trīs valdības laikposmā no 1990. līdz 1995.gadam ne ar vārdu savās deklarācijās nav skārušas šo problēmu, tāpēc uzdrošinos izdarīt secinājumu, ka Latvijā līdz pat 1995.gadam par mājokļu politiku vispār nevaram runāt, jo tādas vienkārši nebija.

Varētu domāt, ka nebija pašas problēmas, tomēr problēma bija un, es domāju, arī pietiekami asa, jo tieši 90.gadu pirmajā pusē notika straujš mājokļu uzturēšanas izmaksu pieaugums – pieauga gan īres maksa, gan komunālo pakalpojumu izmaksas un tā tālāk.

Kurš vairs atceras, ka likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” ir spēkā jau kopš tālā 1992.gada 1.janvāra? Neviens vairs neuzdod jautājumus par to, ko valsts, valdības un politiķi ir darījuši, lai nepieļautu šīs sociāli ekonomiskās spriedzes eskalāciju 15 gadu garumā. Izskatās, ka gan politiķi, gan īrnieki bija aizmirsuši, ka šajā likumā minētais septiņu gadu moratorijs bija noteikts tādēļ, lai valsts varētu izstrādāt un realizēt denacionalizēto namu īrniekiem paredzētās valsts un pašvaldību atbalsta programmas. To izstrādāšanas un realizācijas pienākumu noteica 1991.gada 30.oktobrī pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”. Minētajā lēmumā bija noteikts, ka Ministru padomei līdz 1991.gada 1.decembrim ir jāizstrādā likumprojekts par kompensācijām. Mēs to neesam izdarījuši vēl šobrīd. Un ir jāizstrādā arī atviegloti noteikumi to denacionalizēto namu īrnieku kreditēšanai, kuri ir ņemti uzskaitē un kuri ir izteikuši vēlēšanos celt individuālo dzīvojamo māju. Savukārt pašvaldībām tika uzlikts pienākums nodrošināt denacionalizēto namu īrniekus ar zemesgabaliem individuālo dzīvojamo ēku celtniecībai un vēl citas šodien gandrīz vai neticamas lietas.

Šīs likumos un lēmumos sākotnēji iekļautās labās domas un ieceres laika gaitā tika aizmirstas un transformējās tā, ka pašlaik politiķi atļaujas pārmest denacionalizēto namu īrniekiem to, ka viņi visus šos daudzos gadus nav neko darījuši, lai paši – tikai un vienīgi paši, es šeit pasvītroju! – atrisinātu savas problēmas. Kāda galvu reibinoša politiskā ekvilibristika! No valdības atbildības par kompensāciju mehānisma izstrādāšanu un ieviešanu denacionalizēto namu īrniekiem tā ir kļuvusi par denacionalizēto namu īrnieku nolaidību un neizdarību. Vienkārši un ģeniāli!

Pirmo reizi Valdības deklarācijā 1995.gadā parādījās maģiskie vārdi “mājokļa programma”, “mājokļa kreditēšanas attīstība”, un turpmākajos desmit gados šie maģiskie vārdi dažādos locījumos un kontekstos bija atrodami katrā Valdības deklarācijā.

Tomēr bez pašiem maģiskajiem vārdiem valdības deklarācijās ir vēl viena kopīga iezīme – šie vārdi pamatā tiek lietoti vēlējuma izteiksmē: sakārtosim, pilnveidosim, atjaunosim, nodrošināsim, izstrādāsim, uzsāksim un tā tālāk. Un tā lēnām un pamazām, nemanāmi un nenovēršami pagātne kļuva par tagadni un nākotni. Un mums, cilvēkiem, bet īpaši jau politiķiem, ir diezgan raksturīgi vairīties no atbildības par to, kas notiek tagadnē, jo ērtāk taču ir dzīvot skaistās nākotnes gaidās un cerībās vai arī gūt apmierinājumu no domām par to, ka iepriekš ir bijis vēl ļaunāk.

Atšķirībā no valsts un pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem, kuri par sertifikātiem varēja iegādāties īpašumā savus īrētos dzīvokļus, denacionalizēto namu īrniekiem šāda iespēja bija liegta. Arī valsts ekonomiskās attīstības temps un sociālā politika ilgstoši…

Sēdes vadītājs.

Godātā deputāte! Es atvainojos, bet jums debatēm atvēlētais laiks ir beidzies. Vai jums vēl ir vajadzīgs kāds…

I.Rībena.

Vai es varētu vēl minūti, lūdzu?

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu!

I.Rībena.

…nav bijusi labvēlīga tam, lai Latvijā tradicionāli mazapmaksāto profesiju pārstāvji – skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki un citi, par pensionāriem jau nemaz nerunājot, varētu paši bez valsts atbalsta atrisināt samilzušo mājokļa problēmu. Un tieši tāpēc valdībai ir jāuzņemas saistības un atbildība par denacionalizācijas sekām. Situācija īpaši aktualizējās šā gada 8.martā, kad Satversmes tiesa atcēla īres griestus. Lēmums stājas spēkā jau pēc divām nedēļām.

Daba mūs šoruden saudzē. Nosalušo un sadegušo nav tik daudz, kā tas parasti ir ziemās ap šo laiku, bet ar zupas virtuvēm vien ir daudz par maz…

Tāpēc es aicinu optimistiskās attīstības lielvalsti atmest nieka 25 miljonus tiem, kurus mēs paši esam padarījuši par likteņa pabērniem. Un, ja divu trīs gadu laikā mēs likvidēsim dzīvokļu rindas, tad mēs vismaz spēsim līdzināties Lietuvai un Igaunijai, kur šādas rindas vienkārši neeksistē jau vairākus gadus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Paldies Ingunai Rībenai par rūpīgo 90.gadu mājokļu politikas analīzi. Taču es gribētu vērst uzmanību uz to, ka visi šie instrumenti, kas likumā bija ielikti, šobrīd ir izstrādāti un darbojas.

Pirmkārt, tie ir pabalsti denacionalizēto māju īrniekiem, kuri to atstāj. Otrkārt, tās ir mērķdotācijas jaunu dzīvokļu celtniecībai. Un nākamā gada budžetā ir atvēlēts tik daudz līdzekļu, cik pašvaldības ir pieteikušas: pabalstiem – 5 miljoni un, šķiet, 7 miljoni ir arī mājokļu celtniecībai.

Tomēr es gribu vērst uzmanību uz to, ka tad, ja jūs šobrīd izsakāt priekšlikumu vēl par 25 miljonu piešķiršanu, ir jājautā: kāpēc Rīgas Dome šobrīd atteicās no miljona, ko tā nevarēja apgūt un kas 2006.gadā paliek neiztērēts? Un kā gan tā apgūs nākamos 25 miljonus?

Likumdošana šobrīd ir sagatavota, lai valsts pašvaldībām varētu piešķirt mērķdotācijas mājokļu celtniecībai. Likumdošana jau ir gatava, lai izmaksātu pabalstus, un arī budžetā paredzētas šīs summas. Jautājums ir tāds: sekojiet, lūdzu, tikai līdzi (īpaši savām pašvaldībām), kā tām sokas ar reālajiem darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Kučinska kungs! Ja būtu tā, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir risinātas, tad diez vai katru ceturtdienu Saeimas sēdes laikā ārpus šīs mājas stāvētu piketētāji ar plakātiem, kliedzot par to, ka viņu problēmas nav risinātas. Mēs šeit, šajā namā, varam sevi mānīt, ka problēma ir atrisināta, bet es domāju, ka arī jūs labi zināt, ka tā faktiski vēl nav atrisināta.

Kādā veidā mēs, deputāti, varam šādu problēmu risināt? Ar likumdošanu un ar naudas piešķiršanu! Un šis “Jaunā laika” frakcijas priekšlikums paredz piešķirt 12,9 miljonus latu papildus jau tam, kas ir plānots budžetā. Tas viss ir izrēķināts no visām pusēm un ir atzīts, ka tāda ir tā kopējā summa – 25 miljoni, kas ir nepieciešama.

Un tad mēs varētu darīt savu darbu, lai šo problēmu patiesi risinātu, un tad mums pēc gada te nestāvētu piketētāji, bet mums visiem uz galdiem būtu pateicības vēstules par labi padarīto darbu.

Aicinu atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Jau pie tā visnotaļ nepatīkamā budžeta deficīta komisija nav atbalstījusi nevienu priekšlikumu, kas nepamatoti liek vai ļauj paaugstināt budžeta ieņēmumu prognozi. Tā ka aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 25.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

26. ir Ministru kabineta priekšlikums par pusmiljona latu pārdali starp ministrijām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

27.priekšlikums. Es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

29.priekšlikumā…

Sēdes vadītājs.

28. …

K.Leiškalns.

Es atvainojos! 28.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

29. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

30. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

31. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

32. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 33. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli… Ā, es atvainojos!

Debatēs pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Es brīdinu, ka līdz pārtraukumam atlikušas četras minūtes.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj un godātie deputāti! Jautājums ir ļoti nopietns. Cik vieglprātīgi un nenopietni valsts risina šos mūsu prioritāros jautājumus, demogrāfijas un izglītības jautājumus, – tas vienkārši ir pārsteidzoši! Nu nemānīsim sevi! Pat ar visiem tā saucamajiem māmiņu pielikumiem dzimstība pie mums nav augusi pat par nieka tūkstoš bērniņiem…

80.gados piedzima 40 tūkstoši, 90.gadu vidū – 17 tūkstoši… Tātad apmēram puse… Un tagad ir 21 tūkstotis… Un šogad līdz novembrim ir vēl tikai… vēl pat nav sasniegts tas 21 tūkstotis, ir tikai 18,5 miljoni. Tātad stāvoklis ir vairāk nekā nopietns.

Latvijā mums trūkst bērnudārziņu 24 tūkstošiem bērnu. Divdesmit četriem tūkstošiem! Bērnudārzus mēs savulaik izsaimniekojām ļoti viegli. Mēs tos pārdevām par smiekla naudu – par santīmiem. Satekles ielā, kas bija zaļā zona, bija trīs bērnudārzi, no tiem divi ir pārdoti. Un tā ir Rietumu banka… Tur drīz pacelsies skaista un liela celtne. Rīgā mums trūkst bērnudārzu septiņiem tūkstošiem bērnu.

Un te ir interesanti dati, ko es jums gribu darīt zināmus. Kāpēc Rīgā tagad ir runa par septiņiem tūkstošiem bērnu, ja vēl nupat, kā liecina pēdējais rādītājs, bija runa par pieciem tūkstošiem bērniņu?… Proti, Rīgā tiek ievesti strādnieki, cilvēki no lauku rajoniem, kas strādā gan lielveikalos, gan celtniecībā. Un teiksim paldies Dievam par to, ka viņi ir ievesti Rīgā, ka viņi nepošas uz Īriju, bet ka viņi brauc uz Rīgu! Tas ir liels pluss, kas ir sasniegts.

Tātad tas ir ne tikai Rīgas un Rīgas Domes jautājums, bet arī valsts jautājums, jo te, šajos bērnudārzos, viņi ir, tā teikt, pieteikušies – šie divi tūkstoši… Tas ir vairāk nekā citur…

Es redzu tikai divas iespējas, kā atrisināt šo jautājumu. Proti, pirmais ceļš ir “māmiņu algu” paaugstināšana arī otrajā bērna audzināšanas gadā. Un tas nav daudz, mīļie draugi! Pirmajā gadā, kad mēs to izdarījām, tie bija tikai 20 miljoni. Taisni tik daudz, cik mums šogad atkal pietrūkst. Ziniet, no visiem rindā stāvošajiem bērniem 75 procenti ir bērni, kas ir vecumā no viena gada līdz trim gadiem. Tātad pārējie, trīsgadīgie un četrgadīgie, sastāda 25 procentus. Tātad, ja mēs samaksāsim attiecībā uz šiem mazuļiem, bērnudārzos rindas jau faktiski izbeigsies.

Un otrais… Ja mēs negribam maksāt to, tad atliek otrais risinājums. Es pilnīgi piekrītu Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Jaunsleiņa kungam, ka pašvaldībām – pareizi! – ir no saviem budžetiem jāapmaksā valsts darbinieku algas. Taču domes lūdz pabalstu, lūdz pārņemt kaut vai tikai pedagogu algas, kaut vai tikai tās samaksāt. Jo tad pārējo naudiņu varēs novirzīt gan pavāriem, gan auklītēm.

Tas ir smieklīgi, ka šodien mēs auklēm maksājam 95 latus vai 110 latus mēnesī. Draugi mīļie, Rīga maksā 140 latus! Nākamgad vairs nestrādās par minimālo algu neviens, un tāpēc Rīga jau paceļ: no 180 līdz 200 latiem. Ko darīs lauki? Es neredzu atrisinājumu. Rīga maksā 180 latus par pirmsskolas izglītības iegūšanu, un tāpēc trīs gadus tiks strādāts, lai atpelnītu šo naudu. Ko darīs lauki? Atbildes nav.

Ir interesanti, ka mēs savu naudu esam devuši, iztērējuši tādiem mērķiem, kas nemaz nav valsts prioritāte. Piemēram, vēlēšanu budžeta grozījumos pašvaldībām iedevām 20 miljonus dažādām investīcijām. Kāpēc? Vai tā ir mūsu prioritāte?

Un attiecībā uz transportlīdzekļiem Rīgas Dome maksā… 30 miljonus dotē. Vai tā ir mūsu prioritāte?

Un pēdējais, ko gribu pieminēt, ir tā novitāte, par ko mēs lasījām, kas pavīdēja laikrakstā “Diena”. Ministrs Štokenbergs saka, ka vienu risinājumu viņš redzot – ka tas ir privātās un publiskās partnerības mehānisms. Un šis mehānisms būtu tāds, ka pusi šīs naudiņas valsts maksātu pašvaldību privātajam sektoram. Taču Kalvītis turpat komentēja, ka diemžēl šī likuma norma vēl nav gatava un tātad nav ieviešama, mīļie draugi!

Tātad arī šī hipotēze, ka nākamgad atrisināsies šis jautājums, nav apstiprinājusies. Taču risinājums mums ir jāatrod – un jāatrod tas ir tagad un tūlīt, un tie ir tikai 20 miljoni. Gaidīt nevar!

Nevar mūžīgi cīnīties tikai ar sekām, ir jāķeras pie cēloņiem, jo izmirst mūsu tauta!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Paldies Kantānes kundzei. Problēma, protams, ir smaga, un tā ir jārisina, bet nevienu problēmu nevar atrisināt ar neesošu naudu vai ar vēl lielāku budžeta deficīta palielināšanu. Tā ka komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, tāpēc lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Gribu paziņot, ka, izskatot likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” un aicinot balsot “pret” 7.priekšlikumu, es kļūdas dēļ nobalsoju “par”. (Starpsauciens: “Ai, ai, Kārli!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Ivars Grava, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis un Aleksandrs Mirskis.

Sēdes vadītājs.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Lūdzu jūs doties uz Sarkano zāli, kur notiks sēde – tikšanās ar Latvijas militārajiem atašejiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Izsludinu pārtraukumu uz vienu stundu.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Atsāksim sēdi! Atgādinu, ka izskatām likumprojektu “Par valsts budžetu 2007.gadam”. Izskatām 34.priekšlikumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! 34.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Tas ir par līdzekļu pārdali Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

35. – līdzīgs Ministru kabineta priekšlikums. Pārdale Zemkopības ministrijas ietvaros. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

36.priekšlikums. Deputāts Vilnis Edvīns Bresis ir pārdalījis budžetu – paredzējis 300 tūkstošus latu valsts atbalsta pasākumiem mežu nozarē. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

37.priekšlikums – pārdale Zemkopības ministrijas ietvaros. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

38.priekšlikums. Frakcija “Jaunais laiks” ierosina palielināt nodokļu ieņēmumus par 30 miljoniem un novirzīt tos Valsts autoceļu fondam. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi!

Vēršos arī pie jums, godājamie Sēlpils, Staburaga un Seces iedzīvotāji!

Ko frakcija “Jaunais laiks” ir domājusi ar šo priekšlikumu? Priekšlikums ir piešķirt 30 miljonus Daugavas kreisā krasta pirmās šķiras ceļu sakārtošanai. Jau pirms vēlēšanām… Man prātā nāk, ka jau tad, kad tika iesniegts uz pirmo lasījumu Valsts budžeta likuma projekts, mēs par šo jautājumu atklājām diskusiju. Man prātā nāk 2.septembra tikšanās, kas kādā no Zemgales pagastiem tika rīkota Latvijas grāmatu svētku ietvaros. Tur gan Štokenbergs, gan Peters – toreizējais satiksmes ministrs – braši solīja: tanī brīdī, kad tiks izskatīts nākamā gada budžets, būs priekšlikums izveidot speciālu programmu tieši šo ceļu sakārtošanai. Šādi solījumi bija. (Starpsauciens: “Tā bija!”)

Kāpēc tieši Daugavas kreisais krasts? Atgādināšu dažos vārdos. Ir divi galvenie iemesli. Pirmais iemesls ir tas, ka Daugavas labais krasts ir stratēģiski svarīgs virziens – virziens uz Krieviju. Šis ceļš šobrīd ir pamatīgi pārslogots. Sakārtojot kreiso krastu, mēs atslogotu vienu stratēģiski svarīgu virzienu. Transporta plūsma, kas iet uz robežu un kas tātad faktiski baro mūsu tranzīta biznesu, tad būtu daudz vienkāršāka, un būtu daudz labāka pieejamība.

Otrais iemesls, protams, ir Daugavas kreisā krasta iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, jo šobrīd starp šiem trim pagastiem pārvietošanās ir apgrūtināta. Ja kāds no jums mēģinātu tieši šobrīd pabraukāt pa šo ceļu, tad, ticiet man, bez servisa pakalpojumiem jūsu mašīna pēc tam neiztiktu, jo tad, kad ir lietus, šī ceļu situācija ir vēl dramatiskāka. Tā tas ir!

Ja kāds no jums teiks, ka nav iespējams atrast finansējumu šādai lietai, es pastāstīšu, kas šobrīd notiek ar akcīzes nodokļa iekasēšanu par degvielu. Avots, no kurienes šo naudu varētu smelt, ir, protams, akcīzes nodoklis degvielai. Kā mums saka degvielas tirgotāji, apmēram 20 procentu no kopējā degvielas apjoma ir nelegāli jeb bez nodokļiem. No kurienes tie rodas? Protams, lielu daļu nelegālās degvielas sagādā tas “LatRosTrans” degvielas vads, kas iet no Ilūkstes līdz ostai. Visi to labi zina. Visi labi zina, ka no šā degvielas vada regulāri tiek degviela zagta, un visi labi zina, ka šī degviela nonāk Latvijas tautsaimniecībā. Visi labi zina, ka nodoklis par to samaksāts netiek. Degvielas nodoklis, tas ir, akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, ir nedaudz mazāks par 200 latiem. Un 20 procenti no kopumā apmēram miljona tonnu, kas tiek patērētas Latvijā, ir 200 000 tonnu. Sarēķiniet summu! Tā kā nodoklis ir nedaudz mazāks par 200 latiem, jebkurā gadījumā tie būs 20 līdz 30 miljoni latu, kas netiek katru gadu iekasēti par akcīzes nodokli degvielai.

Tātad – kur šo naudu ņemt? Būtu tikai cītīgāk jāstrādā pie tā, lai nebūtu nelegālas degvielas aprites.

Noslēgumā es gribu pateikt klasiķa tēzi. Makenzijs (tāds klasiķis mums ir zināms) ir teicis, ka nevajag censties turēt pie vārda cilvēku, kas ir iemīlējies, cilvēku, kas ir piedzēries, un politiķi pirms vēlēšanām. Šī tēze sevi apstiprina visā pilnībā! Tas, kas pirms vēlēšanām tika solīts, šobrīd netiek pildīts.

Es, kolēģi, tomēr aicinu jūs atbalstīt šo speciālo programmu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, neapšaubāmi, ir labs. Taču, kā jau es teicu, komisija neatbalstīja nevienu priekšlikumu, kas ir vērsts uz budžeta deficīta palielināšanu. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, balsosim par 38. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Rezultāts būs labs!”) Par – 33, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

39.priekšlikums. Deputāte Mūrniece ierosina 10 tūkstošus uz nodokļu ieņēmumu rēķina atdot sociālās rehabilitācijas valsts programmai. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vārds deputātei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ar savu priekšlikumu es piedāvāju 10 000 latu nākamā gada budžetā paredzēt resursu centram sievietēm “Marta” cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai, kas būtu vistiešākais Labklājības ministrijas pienākums.

Mana priekšlikuma būtība bija atgādināt valdībai, ka valdībai ir tāda Cilvēktirdzniecības apkarošanas programma 2004.–2008.gadam, kura šobrīd ir domāta tikai tam, lai mēs rādītu starptautiskajām institūcijām, ka arī mums ir tāda programma, lai mums nesekotu dažādu starptautisko institūciju nosodījums par to, ka mēs neesam apzinājuši šo problēmu. Patiesībā tā ir tikai formāla darbība. Valdība nepilda solījumu, un laikam būtu maldīgi gaidīt, ka tas tiks pildīts, jo budžetā šai programmai nav paredzēta nauda nevienā no sadaļām.

Taču tas, kas mani uztrauc vairāk, ir otrā daļa – cilvēciskā daļa; tas, ka aiz šiem 10 000 latu, kurus budžetā valdība un valdošā koalīcija neparedz šai rehabilitācijas programmai, patiešām stāv reāli cilvēki, kuri ir cietuši no cilvēktirdzniecības.

Mans mērķis bija atgādināt valdībai, ka mūsu valstī tomēr pastāv cilvēktirdzniecība, ka šī ir aktuāla problēma un ka vidēji mēnesī apmēram simts sievietes, arī bērni – nepilngadīgi bērni! – tiek pakļauti cilvēktirdzniecībai, ar ko mēs saprotam cilvēku fizisku pazemošanu un cilvēku seksuālu pazemošanu. Tāpēc, neparedzot budžetā naudu šai programmai, valdība un valdošā koalīcija akceptē to, ka mēs neapkarojam cilvēktirdzniecību, ka mums ir vienalga, cik cilvēku no mūsu valsts gadā tiek pārdots uz ārzemēm un cik cilvēki tiek pazemoti.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu, komisijas vārdā!

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus balsot, jo komisija nav atbalstījusi priekšlikumus, kas izmaina nodokļu ieņēmumu prognozi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

40.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai – Gaisa spēkiem 500 000 latu, novirzot tos valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu 40.priekšlikumā un pēc tam vēl arī veselā virknē citu priekšlikumu ir runāts par to, ka Aizsardzības ministrija saņem pārāk daudz naudas. Ar ko tad mēs karosim, cienījamās dāmas un kungi? Varbūt tomēr paņemsim nedaudz naudiņas un atdosim to sociālajiem pabalstiem? Šajā gadījumā mēs kaut drusciņ varētu risināt tos jautājumus, kuri ir saistīti ar maznodrošinātajiem.

Padomājiet par to un nobalsojiet “par” mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo minētās summas Latvijai ir starptautiski saistošas.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai – Jūras spēkiem 500 000 un novirzīt tos uz citu pozīciju – Labklājības ministrijai resursu izdevumu segšanai.

Komisija neatbalsta šo priekšlikumu iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 41.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

42. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums par Sauszemes spēkiem paredzēto līdzekļu samazinājumu par labu valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 42.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 43. ir deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums, kas ir vērsts uz Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 43.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

44.priekšlikumā deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs aicina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 5000 latu par labu Labklājības ministrijai valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kur tad mēs gribam paņemt naudiņu šajā savā priekšlikumā? No starptautiskajām operācijām paredzētajiem līdzekļiem un no Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētā atalgojuma. Mēs gribam no 64 miljoniem paņemt tikai pusmiljonu. Varbūt maksāsim mūsu ģenerāļiem par 10–20 latiem mazāk un atdosim šo naudiņu tieši sociālajiem pabalstiem? Ģenerāļi izdzīvos! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Bravo!”)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par 44.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir 45.priekšlikums.

K.Leiškalns.

45.priekšlikums ir līdzīgs. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina atņemt Aizsardzības ministrijai 500 tūkstošus latu par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Balodi! Pietiek, balodi, pietiek!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā savā priekšlikumā mēs atkal piedāvājam novirzīt pusmiljonu latu sociālajiem pabalstiem. No kurienes to paņemt? No valsts aizsardzības politikas realizācijas! Mēs jau iedevām līdzekļus Gaisa spēkiem, mēs jau iedevām līdzekļus Sauszemes spēkiem un Jūras spēkiem. Tie jau savu saņēma! Kas tas ir? Vai aizsardzības politikas realizācija? Tā nauda būs papildu nauda, kura nonāks kabatās. Padomājiet par to un atdodiet šo pusmiljonu pabalstiem!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu!… Es atvainojos! (No zāles dep. V.Buzajevs: “Jā, jā, jā!”) Debates turpina Vladimirs Buzajevs. Lūdzu, nākamreiz piesakieties laicīgi! Tiešām ir pietiekami daudz laika, lai pieteiktos.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Runāšu ļoti īsi. Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija atbalstīja visus šos “Saskaņas Centra” priekšlikumus, it īpaši šo, jo mums taču nav nekādas patstāvīgas valsts aizsardzības politikas. Un sakarā ar to lai arī amerikāņi apmaksā šo mūsu aizsardzības politiku, kuras plānošanas centrs atrodas nevis Rīgā, bet Vašingtonā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 45.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

47.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa Šadurska. Pavisam neliels…

Sēdes vadītājs.

Ir vēl 46.priekšlikums…

K.Leiškalns.

Es atvainojos! 46.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova – 500 tūkstošus latu no aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas novirzīt valsts sociālajiem pabalstiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Būs slikti!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs atkal piedāvājam pusmiljonu latu paņemt no Aizsardzības ministrijas aizsardzības īpašumu pārvaldīšanas un novirzīt šo pusmiljonu valsts sociālajiem pabalstiem. Padomājiet par to, ka vairāk nekā 30 000 ģimeņu pēc 1.janvāra var atrasties uz ielas. Jūs par to nedomājat! Bet vai mums armija ir 30 000 liela? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir!”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisija ir lēmusi minēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

47.priekšlikums. Deputāts Šadurskis piedāvā palielināt nodokļu ieņēmumus, novirzot naudu dotācijām Latvijas Politiski represēto biedrībai. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Daugavas kreisā krasta ceļiem naudas nav, bērnudārzu pedagogiem naudas nav, dzīvokļu problēmas risinājumam naudas nav, bet Leiškalna kungs saka: “Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja nevienu priekšlikumu, kas palielina budžeta deficītu.” Labi vārdi! Taču Kalvīša valdība, pastāvot mūsdienu augstajai inflācijai un straujajai ekonomiskajai attīstībai, tomēr nebaidās aizņemties vēl vairāk un faktisko budžeta deficītu palielina līdz 1,8 procentiem. Tātad šķiet, ka nauda ir!

Nu jā! Mēdz jau teikt, ka mums ir labēja valdība. Ko tur daudz domāt par sociālajām programmām! Taču daži mēdz teikt, ka mums ir arī nacionāla valdība. Atļaušos apšaubīt, ka valdību veidojošajā koalīcijā ir kaut viena nacionāli domājoša partija. (No zāles: “Ū-ū!”) Gribētu pat teikt, ka arī šajā zālē ir ļoti maz nacionāli domājošu cilvēku.

Godātie kolēģi, laikam tēriņu prioritātes ir nepareizas, ja ar deficīta samazināšanu tika argumentēti nieka 5 tūkstoši latu nacionālajiem karavīriem un nacionālajiem partizāniem. Tad laikam šīs prioritātes ir pilnīgi greizas.

Nu ko! Šis priekšlikums ir par politiski represētajiem. Godātie kolēģi, varbūt vismaz nesamazināsim Latvijas Politiski represēto apvienībai budžeta programmu nākamajā gadā, salīdzinot ar šo gadu, un šos 1,5 tūkstošus latu tomēr atradīsim un piešķirsim tai, ja mēs reiz esam nacionāli domājošas partijas.

Par deficītu runājot. Es dzirdēju no finanšu ministra Spurdziņa kunga, ka 2007.gada budžetā būšot grozījumi. Vai tas tiesa, ministra kungs? Ja tas ir tā, tad gan es gribētu jautāt: kad mūsu valdība iemācīsies plānot budžeta ieņēmumus, nevis saimniekojot īstermiņa, bet vismaz viena finanšu gada ietvaros? Tāpēc, godātie kolēģi, tādi argumenti, ka 1,5 tūkstoši latu palielina budžeta deficītu, ja grozījumos, kā mēs to labi zinām, arī nākamgad, tāpat kā katru gadu, mēs sadalīsim pāris miljonu, ir vienkārši bezatbildīgi.

Es aicinu padomāt vismaz par Latvijas Politiski represēto apvienību. Šīs augstās inflācijas apstākļos es jau nemaz neprasu kaut ko palielināt, bet vismaz nesamazināt šīs apvienības budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Šadurska kungs! Neapšaubāmi, nacionāli domājošu cilvēku parlamentā ir ļoti daudz, un, ja jūs šo summu, kas ir paredzēta no nodokļu ieņēmumu palielinājuma, palūgtu nacionāli domājošiem deputātiem pēdējā sēdē pirms Ziemassvētkiem saziedot Latvijas Politiski represēto biedrībai, tad es noteikti piedalītos.
Tā ka es esmu gatavs pat 100 latu tai atdot. Tātad mēģināsim biedrībām, kam ir tiesības saņemt ziedojumu, ziedot naudu, nevis paredzēt to budžeta izdevumos. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis. (Starpsaucieni no zāles: “Cik? Pārsoli – divsimt!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Savu nacionālo domāšanu jūs varēsiet parādīt daudz un dažādos likumos, balsojot “par” vai “pret”. Cik es atceros, par nacionālo domāšanu nevar nosaukt balsojumu par to, lai Ždanoka sēdētu Eiropas Parlamentā. Un jūs, Šadurska kungs, toreiz balsojāt “par”! Tas tā, runājot par nacionālo domāšanu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi! Mēs atceramies!”)

Vēl par nacionālo domāšanu nevarētu nosaukt to, ka jūs neatbalstījāt nevienu no mūsu priekšlikumiem Pilsonības likumā un Repatriācijas likumā. Lūk! (No zāles: “Ždanokas līgavainis!”) Tā ka par to nacionālo pusi reizēm padomāsim gan!

Tagad jūs piedāvājat grašus gan nacionālajiem partizāniem, gan nacionālajiem karavīriem. Mēs nekad neesam tādu sīknaudu piedāvājuši šīm organizācijām! Paskatieties visus iepriekšējos gadus: 10 tūkstoši, 15 tūkstoši… Un šīs biedrības tādas summas ir saņēmušas. Tādu naudu tās saņems arī nākamajā gadā. Lūdzu, esiet tiek laipns un pasekojiet līdzi tām summām, kas no Aizsardzības ministrijas budžeta tiks novirzītas šo organizāciju darbībai! Jūsu zināšanai: jau šajā gadā mēs panācām to, ka Mores parks saņēma 20 tūkstošus latu, bet Lestenes baznīca – 50 tūkstošus. Tur gan jūs nebijāt klāt! Tā ka parunāsim par to, ko kurš ir praktiski izdarījis.

Šodien ir ļoti vienkārši šeit nākt un runāt par visu ko. Jums taču ir jāsaprot viens! Es jau saprotu, ka opozīcijai ir tiesības kritizēt. Laipni lūdzu! Taču savu nacionālo domāšanu parādiet darbos! (No zāles dep. A.Latkovskis: “Cik? Juri, cik?”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu, komisijas vārdā!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā diemžēl man ir jālūdz to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 47.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 48, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

48. – Ministru kabineta priekšlikums. Te no neparedzētiem gadījumiem domātiem līdzekļiem Valsts vides dienestam ir paredzēti 14 906 lati.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns.

49. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

50.priekšlikums. Ministru kabinets kultūras pasākumiem iesaka izlietot 40 000 latu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 50.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

K.Leiškalns.

51.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Balsot? Tiek pieprasīts balsojums par 50.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 50. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 8, atturas – 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns.

51. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns.

52. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

53. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

54. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

55.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

56.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina līdzekļus no rezerves fonda atdot Veselības ministrijai. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

57.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ierosina miljonu pārdalīt par labu Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

58. – PCTVL frakcijas priekšlikums par aizsardzības līmeņa samazinājumu. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 58.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 59. – deputātes Ķikustes priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 59.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisijā nav atbalstīts arī deputāta Vidavska iesniegtais 60.priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 61.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Vidavskis, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsosim? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 62. – deputāta Agešina priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 63. – deputāta Agešina priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu – nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir arī 64. – deputāta Agešina priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 64.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 65.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Agešins. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 65.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

66.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu vēl par 30 000 latu. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 66.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 67.priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 67.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

68.priekšlikums. Deputāti Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs ierosina samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu par 30 000 latu. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 68.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

69. – deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšanu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 69.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

70. – deputātes Circenes kundzes priekšlikums par nodokļu ieņēmumu palielinājumu – arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 70.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 57, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

71. – deputātes Circenes priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 71.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

72. – deputātes Circenes priekšlikums par 500 latiem. Nav guvis komisijas deputātu atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 72.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

73.priekšlikums. Deputāte Circene iesaka palielināt nodokļu ieņēmumus par 1000 latiem. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 73.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 74. – deputātes Circenes iesniegts līdzīgs priekšlikums – nav guvis komisijas deputātu atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 74.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

75.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo deputātes Circenes tūkstoš latu vērto priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 75.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 76.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Circene, nav atbalstīts. Tas ir par visiem tūkstoš latiem! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 76.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

77.priekšlikums. Deputāte Circene lūdz paaugstināt nodokļu ieņēmumus. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 78.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Circene un kurā ir runa par līdzīgu summu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Atklājam debates. Šeit grib runāt Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lai nonāktu pie konkrētā priekšlikuma, es teikšu nelielu ievadu.

Šīsdienas laikraksts “Diena” ir diezgan interesants. Tajā ir publicēts īpatnējs sludinājums vai reklāma – nav īsti skaidrs, par ko. Jāteic, ka, lai gan laikraksts “Diena” pret valdību izturas kritiski, tomēr šodien ir saskatīts, ka jaunais budžets ir labs. Tas tiek nosaukts par dāsnu, un ir uzskaitītas galvenās jomas, kurās ir paši būtiskākie pieaugumi, jeb tās, kurās nākamgad sekmēsies, iespējams, vislabāk. Tās jomas ir šādas: tiesnešu algas, policistu atalgojumi, medicīnas jautājumi, kā arī kultūra.

 

(Starpsaucieni no zāles.)

Taču budžeta izskatīšanas iepriekšējā reizē, kā tas arī tur, tajā sludinājumā, ir teikts, deputāte Rībena teica šādus vārdus: “To, kas notiek ar Latvijas kultūru, neizrunāt ne piecās, ne piecpadsmit minūtēs, pat ne stundā. Publisku diskusiju, godīgas informācijas par šo tēmu nav. Ir tūkstošiem jautājumu, bet nav nekādu atbilžu.” Protams, kad izlasa šādus vārdus, rodas sajūta, ka deputāts grib uzzināt… Lai deputātiem kliedētu šos jautājumus un šo neskaidrību, notika speciāli tam nolūkam sarīkota komisijas sēde, kurā šis jautājums tika skatīts tik tiešām ne 5, ne 15 minūtes, ne stundu, bet pat divas stundas! Bet deputāts neizpildīja savu Kārtības rullī noteikto pienākumu un neieradās uz šo sēdi. Tad nu rodas jautājums – vai viņam vispār tas interesē, un ar kādām tiesībām viņš pārkāpj Kārtības rulli? Es biju gaidījis, ka būs vairāk jautājumu par kultūru, ka būs konkrēti priekšlikumi. Šādu priekšlikumu praktiski nav, izņemot tos, ko deputāte Circene ir iesniegusi.

Tagad par konkrētiem skaitļiem parunāšu, lai jūs saprastu, vai tiek darīts kaut kas kultūras jomā vai ne. Kā mēs zinām, cilvēks mums ir pirmajā vietā. Tātad: 2004.gadā paredzētais vidējais aktiera atalgojums bija tikai 150 latu, 2007.gadā tas būs 462 lati. Mēs varam apskatīt vēl arī kādu citu jomu – arhīvu jomu. Arhīvu speciālistiem 2004.gada budžetā bija paredzēti 113 lati, nākamgad tie būs 405 lati.

Vēl. Ļoti būtiski ir arī tas, ka mēs rūpējamies par kultūras pieminekļu aizsardzību. Kā ir ar šo inspektoru atalgojumu? 2004.gadā, sastādot budžetu, tam paredzēja tikai 194 latus, nākamgad tie būs 656 lati.

Jāteic, ka arī par Dziesmu svētkiem tika izteikts maldinājums. Nākamā gada Dziesmu svētku sagatavošanai un ar to saistītajiem jautājumiem ir kopumā paredzēts nepilns miljons latu.

Jāteic, ka savulaik nīdēja arī Kultūrkapitāla fondu, centās tam samazināt līdzekļus. Nākamgad Kultūrkapitāla fondam ir paredzēts par 600 tūkstošiem latu vairāk.

Un tagad par kazdandzniekiem, jo šis ir kazdandznieku priekšlikums. Es zinu, ka Kazdangā strādā ļoti spējīgi un profesionāli ļaudis. Viņi prata, izmantojot Phare projektu, piesaistīt kultūras dzīvei vairākus simtus tūkstošu latu. Un es ticu, ka viņi spēs arī uzrakstīt kārtīgu projektu un to iesniegt Kultūrkapitāla fondā, kur nākamgad ir paredzēti līdzekļi, un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar mākslinieku grimētavām un ģērbtuvēm. Tas, manuprāt, būtu tas ceļš, kas ir ejams. Jo pretējā gadījumā… Redzams, ka tāpat ir arī šobrīd – iesniedzējs nav zālē, nepilda savu pienākumu… un diezin ko grib realizēt par tūkstoš latiem.

Un visbeidzot. Tā kā bija milzum daudz jautājumu, uz kuriem it kā nebija atbildes, un uz komisijas sēdēm, kā mēs zinām, daži deputāti atļaujas nenākt… Es zinu, ka Kariņa kungs ir lāga cilvēks, un varbūt viņš netiek kā priekšsēdētājs galā ar to, nespēj panākt, lai komisijas locekļi jeb deputāti ierastos uz komisijas sēdēm. Viņam būs dāvinājums… par kultūras procesiem Latvijā. (No zāles dep. A.Latkovskis: “Andrej, kā vēlēšanās gāja?”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Radzeviča kungs tiešām daudz un labi runāja, tikai bija grūti saprast – par ko. (No zāles: “Kam vajadzēja, tas saprata!”) Sapratu tikai, ka ne par tēmu. Bet par vienu lietu gan Radzeviča kungs nebija īsti pareizi informēts. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti nolēma aicināt kultūras ministri uz komisijas sēdi, lai iztaujātu par kultūras procesiem, un mēs ar Rībenas kundzi ar nepacietību gaidījām kultūras ministres ierašanos. Īpatnējā kārtā sēde nenotika, jo nez kāpēc deputāti bija devušies ciemos uz Kultūras ministriju. Līdz šim es uzskatīju, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kur ministra pienākums būtu ierasties uz Saeimas komisijas sēdi, pie sava darba devēja – pie parlamenta. Acīmredzot kultūras ministre uzskata, ka ir savādāk.

Tāpēc man ir liels lūgums jums, Radzeviča kungs: izstāstiet, lūdzu, savai darba devējai – kultūras ministrei – dažus mūsu valsts pārvaldes iekārtas pamatprincipus! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Kāds sakars tagad ar budžetu?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm viss ir kārtībā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paldies Dievam! Kā akmens no sirds novēlās.”) Es, būdams šīs komisijas sekretārs, varu to apliecināt. Un kultūras ministre uzaicināja komisijas deputātus pie sevis (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Sarkanajā zālē?”) tā iemesla dēļ, ka šajā sēdē piedalījās ļoti daudz visdažādāko kultūras jomu speciālistu, kuri mums ļoti detalizēti izstāstīja katras jomas vajadzības, problēmas un to, kā šīs lietas nākamajā gadā tiks risinātas.

Kultūras ministrijas zāle ir vismaz reizes piecas lielāka nekā komisijas zāle, un šā iemesla dēļ šī sēde notika Kultūras ministrijā. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Sarkanajā zālē mums bija.”) Tāpēc, es domāju, ir nevietā kaut ko pārmest kultūras ministrei un arī komisijas deputātu vairākumam.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Nu re, tagad man skaidrs palika! Paldies, Dzintar!”)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā atliek tikai pateikties par saturīgajām debatēm par 1001 nakti… Es atvainojos, par 1001 latu! Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 78.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

79. – deputātes Circenes priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu iepriekš minēto iemeslu dēļ. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

80.priekšlikumā PCTVL frakcija aicina samazināt aizsardzības budžetu par 7000 latu. To komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 80.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Veselu 2 miljonu latu samazinājums Aizsardzības ministrijas budžetam ir piedāvāts 81.priekšlikumā no PCTVL frakcijas puses. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 82.priekšlikums, ko iesniegusi PCTVL frakcija. Komisijas vārdā aicinu jūs to neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 82.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Pieci deputāti – Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs – piedāvā atņemt Aizsardzības ministrijas budžetam 100 000 latu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 83.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Finansējuma mērķa maiņa ir paredzēta 84. – Ministru kabineta priekšlikumā. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

85. ir deputātu Rubika, Deņisova, Ribakova, Golubova un Fjodorova priekšlikums par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu par veseliem 15 un vēl vairāk miljoniem latu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 85.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

86.priekšlikums. Iesnieguši Rubiks, Deņisovs, Ribakovs, Golubovs un Fjodorovs par Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu gandrīz par 10 miljoniem latu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 86.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

87.priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Tā prasa palielināt budžeta ieņēmumu prognozi par 27 miljoniem latu. Komisija nav atradusi par iespējamu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. J.Dobelis: “O-o! Kampars!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais Emša kungs! Godātie kolēģi! Godātie ministri, kuri beidzot pēc sēdes ir atnākuši arī uz Saeimu, kā Ministru prezidents jums to licis.

Šajā priekšlikumā “Jaunais laiks” lūdz valdību investēt un padomāt par tiem bērniem, kuriem trūkst bērnudārzu. Es domāju, mēs visi zinām, ka Latvijā tiešām bērnudārzos trūkst vietu, un tāpēc būtu absolūta nepieciešamība par to runāt un piešķirt tam finansējumu.

Tomēr saistībā ar šo konkrēto lietu es gribētu parunāt arī par šā budžeta problēmām, par ko mēs esam jau vairākkārt runājuši. Un, lai gan es saprotu, ka jūs visi esat sataisījušies doties mājās, es tomēr gribētu uzsvērt divas svarīgākās lietas.

Pirmā lieta, kas ļoti skaidri parādās arī šajās budžeta diskusijās, ir tāda: izskatās, ka valdošā koalīcija ļoti nopietni pārbīda varas centrus prom no mūsu Satversmē noteiktajiem – tātad nevis Saeima ir tā, kura diskutē, kura lemj un kurai ir centrālā vieta šajā valsts pārvaldē, bet gan valdība.

Piemēri. Kolēģi, pirmo reizi atjaunotās Saeimas vēsturē par pašvaldību investīcijām tiks lemts kaut kur Ministru kabinetā. Jums liekas, ka viss ir kārtībā. Arī Kraukļa kungs domā, ka viņa Valkai, Preiļiem un noteikti vēl kādiem citiem pagastiem, kuri ir saistīti ar Tautas partiju, viss būs kārtībā. Tie atnesīs savus projektiņus, un viss notiks!

Godātie kolēģi! Ļoti tuvredzīgi jūs domājat! Un, lūk, kāpēc! Šobrīd jūs savā eiforijā uzskatāt, ka Tautas partija valdīs mūžīgi. Tad paraugieties uz to galu! Jūs redzat, ka arī tur sēž cilvēki, kuri var veidot koalīciju. Iedomājieties valdību, kuru vada, piemēram, Urbanoviča kungs vai, piemēram, Šlesera kungs kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, “Saskaņas Centru” un PCTVL frakciju. Vai jums liekas, ka tādā gadījumā valdība ņemtu vērā jūsu priekšlikumus un runātu ar jums? Tāpēc varbūt tomēr saglabāsim šo veco sistēmu, kad Saeima un iedzīvotāji varēja redzēt, skatīties, kā konkrēti tiek balsoti šie priekšlikumi.

Otrais virziens, godātie kolēģi! Jau vairākkārt ministri ir ignorējuši šīs valdības galvenās debates. Šodien mēs to labi redzam, jo te ir tikai puse no ministriem pat tad, kad Ministru prezidents Kalvītis aicināja ministrus šeit ierasties. Kur, piemēram, ir pašvaldību lietu ministrs? Viņš nebija nedz no rīta, nedz arī šobrīd atrodas šajā zālē.

Godātie kolēģi! Mēs visai labi redzam šo ļoti nepatīkamo tendenci, ka varas centri no Saeimas zāles nopietni pārceļas kaut kur citur.

Es runāšu par pašvaldībām. Kolēģi, mēs vairākkārt ierosinājām, lai pašvaldībām gan finansiāli, gan likumiski tiktu dotas daudz lielākas tiesības un pilnvaras rīkoties pašām. Ko parādījāt jūs? Jūs teicāt, ka pašvaldības nav tiesīgas palielināt savas pilnvaras. Arī tas ir bēdīgi.

Un otra lieta. Es ļoti gribētu ļoti vienkārši palūgt Spurdziņa kungam vismaz pāris vārdos pakomentēt to, kāpēc šie trīs jautājumi, ko es jums uzdevu pirmajās debatēs – tātad: kāpēc valdība nav domājusi par valsts ekonomiskajiem procesiem plašākā griezumā, kāpēc jūs neesat atradis par vajadzīgu mums atbildēt kaut vai īsi mutiski, rakstiski vai kā citādi? Kāpēc jūs tomēr neesat atradis par vajadzīgu mums atbildēt?

Kolēģi! Tas ir ļoti nopietns signāls, ka nedz valdības ministri, nedz valdošā koalīcija neuzskata šīs nopietnās, svarīgās Saeimas debates par svarīgām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs ir pieteicies vēl viens deputāts – Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šajā konkrētajā priekšlikumā “Jaunais laiks” faktiski norāda uz vienu lielu un būtisku problēmu, kas vispār ir valdības izstrādātajā šāgada budžetā. Un ir prioritāšu nesakārtotība! Laikā, kad pie mums ir vērojama strauja, pat ļoti strauja, ekonomiskā izaugsme un ir saskatāma problemātiska inflācija, neskatoties uz savu izglītību un uz savu veselo saprātu, finanšu ministrs piekrīt valdības kopējam spiedienam palielināt budžeta deficītu. Mums tiek stāstīts, ka tas ir 1,4 procenti. Tā tas laikam arī ir. Pēc jaunās metodoloģijas, tas ir finansiālais deficīts, bet pēc mūsu aprēķina – fiskālais deficīts, kas visdrīzāk, salīdzinot ar citiem gadiem, ir jau 1,8 procenti. Tātad te ir runa par aprēķināšanas jautājumu. Ir liels budžeta deficīts! Un tas, pēc “Jaunā laika” domām, ir kļūdaini.

Otrais jautājums: kur tad šo naudu taisās izdot? Mūsuprāt, viena no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kas valdībai būtu jāizrunā, te nav. Un viens no šiem centrālajiem jautājumiem ir mūsu valsts demogrāfija, mūsu valsts tālāka izdzīvošana. Padomāsim kaut vai par nākotnes darbaspēku! No kurienes nāks tie cilvēki, kuri Latvijā strādās, ja te nedzims bērni? Taču, lai bērni dzimtu, viņiem ir jābūt nodrošinātiem ar bērnudārziem, jābūt nodrošinātām bērnudārzu audzinātāju algām. Šīs lietas šajā budžetā nav iekļautas!

Runājot par to argumentu, ka “Jaunais laiks” vēlas palielināt budžeta deficītu, es varu teikt, ka tās ir pilnīgas muļķības, jo jebkurš no jums šajā zālē… es skatos uz Bērziņa kungu, kas ir vadījis valdību… ļoti labi zina, ka par budžeta sabalansētību ir atbildīga valdība. Taču valdība šo savu atbildību un pienākumu nav pildījusi, šādos laikos vispār atļaujoties pārāk lielu budžeta deficītu.

Un otrais, ko tā nav darījusi. Tā nav pievērsusi vajadzīgo uzmanību daudziem jautājumiem, kuri mūsu valstī ir ļoti svarīgi. Un tāds ir arī demogrāfijas jautājums. Ja valdība to aktīvi nerisinās, tad mums šajā Saeimā būs jādiskutē par tādām lietām, kā un kur mēs atradīsim darbaspēku. Un mēs taču zinām, kolēģi, ka šis temats nevienam nav patīkams.

Tātad es aicinu tomēr atbalstīt šo “Jaunā laika” priekšlikumu un to, kādā veidā to visu varētu sabalansēt. Ja “Jaunais laiks” būtu bijis valdībā, tad arī mums būtu bijuši argumenti budžeta sastādīšanas laikā, (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Mums ir brīvas vietas vēl!”) un mēs palīdzētu atrisināt, kā to visu izdarīt.

Mēs šobrīd esam izslēgti no valdības ārā, tāpēc, kolēģi, tā ir jūsu atbildība, bet es varu jums droši pateikt, ka sabalansēt šo budžetu jūs varat, jums to vajadzēja izdarīt, un jums tas bija jādara.

Sēdes vadītājs.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām ļoti cienu opozīciju, un man kā finanšu ministram ļoti patika Repšes kunga runa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tad, kad mēs jums stādījām priekšā budžetu, bet tajā pašā laikā es no “Jaunā laika” saņēmu tikai pretēja rakstura priekšlikumus. Pretēja rakstura priekšlikumus! Jo tā vietā, ko teica Repšes kungs par to, kas mums patiešām visiem – valdībai un Saeimai – būtu jāpārdomā, lai mēs patiešām tautsaimniecību nevirzītu uz izdevumu lielu palielināšanu, jūs faktiski iesniedzāt priekšlikumus par vairāk nekā simts miljoniem latu. Un arī debatējāt jūs ļoti pretrunīgi.

Atbildot Kampara kungam, es gribētu teikt: valdība domāja par to, tāpēc jūsu priekšlikumi netika pieņemti.  

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es izsaku pateicību visiem tiem, kuri strādāja pie budžeta likumdošanas paketes: tas ir Juridiskais birojs, un tie ir komisijas deputāti, to skaitā arī Kariņa kungs, kas komisijā ir ļoti konstruktīvs.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli par 87.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 54, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

88.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Tas paredz izmaiņas pielikumā. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus nobalsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2007.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2007.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 35, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, līdz ar to šīsdienas
ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi
ir izskatīti. Sēdi slēdzu.

Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Indulis Emsis, Uldis Ivars Grava, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Staņislavs Šķesters un Dzintars Zaķis. Paldies.