Ministru kabineta rīkojums Nr.996

Rīgā 2006.gada 22.decembrī (prot. Nr.68 35.§)

Grozījumi Nacionālajā Vides politikas plānā 2004.–2008.gadam

 

1. Izdarīt Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 4.februāra rīkojumu Nr.81 “Par Nacionālo vides politikas plānu 2004.–2008.gadam”) šādus grozījumus:

1.1. papildināt informatīvās daļas 1.nodaļas ievadteikumu pirms vārdiem “kā arī” ar vārdiem “vides tehnoloģiju”;

1.2. papildināt informatīvās daļas 1.nodaļu ar 1.11.apakšnodaļu šādā redakcijā:

 

“1.11. Vides tehnoloģijas

1.11.1. Situācijas raksturojums

Galvenais vides politikas mērķis vides tehnoloģiju jomā ir nodrošināt tādu videi draudzīgu, modernu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, kuru darbības mērķis ir samazināt visu veidu piesārņojuma rašanos vidē, efektīvi izmantot dabas resursus visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī sekmēt dabas resursu saglabāšanu.

Eiropas Savienības nozīmīgākais politikas dokuments inovāciju un vides tehnoloģiju jomā ir Lisabonas stratēģija. Eiropas Padomes pavasara sanāksmē (2004.gada 25.–26.marts) tika apstiprināts Vides tehnoloģiju rīcības plāns (Environmental Technologies Action Plan, turpmāk – ETAP). 

ETAP nosaka šādas darbības vides tehnoloģiju attīstības jomā: pastiprināt vides tehnoloģiju izpēti, demonstrāciju un izplatību, uzlabot dažādu programmu sadarbību, apstiprināt tehnoloģiju platformas un izveidot vienotu vides tehnoloģiju informatīvo sistēmu, izveidot testēšanas centrus, nodrošināt vides tehnoloģiju iepirkumu, veicināt sabiedrības informēšanas pasākumus, mobilizēt finanšu instrumentus, lai sadalītu risku, investējot vides tehnoloģijās. ETAP nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstis, pamatojoties uz izstrādātajiem plānošanas dokumentiem, izstrādā nacionālās vadlīnijas (roadmap), kurās nosaka konkrētus pasākumus un termiņus ETAP ieviešanai. Tomēr Latvijā lietderīgāk ir nevis izstrādāt atsevišķu politikas plānošanas dokumentu, bet gan integrēt ETAP nosacījumus Nacionālajā vides politikas plānā 2004.–2008.gadam.

2006.gada 15.–16.jūnijā Eiropas Padome apstiprināja atjaunotu Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura nosaka, ka Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis pastiprinās centienus, lai veicinātu un izplatītu inovācijas sociālā un ekonomiskā jomā un vides tehnoloģijas, inter alia, visām iesaistītajām personām efektīvi īstenojot ETAP, lai radītu jaunas iespējas ekonomikā un jaunus tirgus segmentus.

Viens no informācijas iegūšanas un apmaiņas veidiem ir internets. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā ir ap 200–300 interneta mājas lapu vides tehnoloģiju jomā (tajā skaitā arī Latvijā), ir iespējams izveidot vienotu vides tehnoloģiju informatīvo sistēmu.

Atbilstoši Vides aizsardzības likumam vides tehnoloģijas tiek definētas kā visās tautsaimniecības jomās lietojamo iekārtu un veicamo pasākumu kopums, kas nodrošina dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu tīrāka ražošanas procesa ieviešanā, samazinot izejvielu un enerģijas patēriņu, emisiju un atkritumu apjomu.

Vides tehnoloģijas var iedalīt šādās grupās:

1) visu veidu piesārņojuma iepriekšēja novēršana;

2) atkritumu un ražošanas blakusproduktu pārstrāde;

3) piesārņoto vietu sanācija;

4) vides monitorings un stāvokļa novērtējums.

Vides tehnoloģijas būtiski sekmē tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Latvijai kā nelielai Eiropas Savienības valstij tas ir īpaši svarīgi. Ieguldot finanšu resursus vides saglabāšanā, vienlaikus jāspēj ražot konkurētspējīgus produktus dažādās tautsaimniecības nozarēs, lai sekmīgi iekļautos Eiropas Savienības un citu pasaules reģionu tirgos.

Vides tehnoloģiju attīstībai ir vēl cita, ne mazāk svarīga loma. Latvijā, īpaši Rīgas reģionā, koncentrējies augsta līmeņa zinātnisko speciālistu kontingents, kuri darbojas visdažādākajās zinātnes nozarēs. Vides tehnoloģiju izstrāde ir tā joma, kur sinerģija starpnozaru sadarbībā var dot īpašu, Eiropas Savienības un pasaules līmenī konkurētspējīgu eksporta produktu vai tehnoloģisko procesu. Tieši ar vides tehnoloģiju izstrādi Latvijas speciālisti var sekmīgāk iekļauties Eiropas Savienības kopējās pētniecības programmās, tādējādi sekmējot arī Eiropas Savienības kopējā ambiciozā mērķa īstenošanu – būt vadošajai pasaulē vides tehnoloģiju attīstībā un praktiskajā pielietošanā.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam definētie risināmie uzdevumi, kas saistāmi ar vides tehnoloģiju attīstību, nosaka nepieciešamību:

1) sekmēt augstākās izglītības un zinātnes institūciju pētījumu rezultātu īstenošanu komercsabiedrībās, piemēram, veicinot lietpratības (kompetences) centru attīstību;

2) izveidot zināšanu pārneses un komercializācijas atbalsta sistēmu (infrastruktūru), lai nodrošinātu Latvijas zinātnes potenciāla īstenošanu jaunos produktos, uzlabotu Latvijas uzņēmumu piekļuvi jaunām tehnoloģijām un veicinātu Latvijā radītu tehnoloģiju pārdošanu ārvalstīs;

3) palielināt atbalstu lietišķajai zinātnei un motivēt zinātniekus pievērsties uzņēmumu problēmu risināšanai;

4) sekmēt jaunu tehnoloģiju absorbciju un pārnesi uz Latvijas uzņēmumiem no ārvalstīm, veicinot ārvalstu investīciju piesaisti tehnoloģiju intensīvās nozarēs;

5) uzlabot uzņēmumu tehnoloģiskās kompetences un zināšanu pārvaldības prasmes, atbalstot pasākumus, kas palielina produktivitāti, inovāciju realizēšanu ražošanā un pakalpojumos;

6) stimulēt ar dabas un energoresursu intensīvu izmantošanu nesaistītu inovatīvu uzņēmējdarbības veidu attīstību un samazināt vidē novadīto piesārņojumu, veicinot labāko tehnisko risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ražošanā;

7) veicināt inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā;

8) veicināt resursu atkārtotu vai otrreizēju izmantošanu, kā arī atkritumu, tai skaitā pārtikas pārstrādes blakusproduktu, utilizāciju un pārstrādi.

Bez tam nozīmīgākais politikas plānošanas dokuments inovāciju un jaunu tehnoloģiju izmantošanas un attīstības veicināšanas jomā ir Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005.–2008.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 19.oktobra rīkojumu Nr.684).

Attiecībā uz vides tehnoloģijām programmā viens no galvenajiem 2005.–2008.gadā plānotajiem pasākumiem paredzēts resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanā (11.pamatnostādne). Viens no minētās pamatnostādnes pasākumiem ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, un tajā definēts uzdevums sagatavot politikas plānošanas dokumentus vides tehnoloģiju attīstības jomā.

Likums “Par piesārņojumu” veicina labāko tehniski pieejamo paņēmienu un tīro tehnoloģiju pielietošanu. Vides aizsardzības likumā ir paredzēts, ka Vides ministrija sadarbībā ar citām institūcijām veicina vides tehnoloģiju attīstību, izstrādi un izmantošanu, lai uzlabotu vides kvalitāti, dabas resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un uzlabotu dzīves kvalitāti. 

Vides tehnoloģiju attīstībai jābūt orientētai uz globālo klimata pārmaiņu novēršanu, gaisa aizsardzību, ūdeņu aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanas pilnveidi, radiācijas drošību un kodoldrošību.

Lai ar vides tehnoloģiju ieviešanas palīdzību mazinātu ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, katrā tautsaimniecības nozarē, it īpaši enerģētikas, transporta un autoremonta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības, komunālās sfēras un atkritumu otrreizējās pārstrādes nozarē un citās nozarēs ir jārisina atšķirīgas problēmas.

Minētais nozaru uzskaitījums un tajās izmantojamo tehnoloģiju pārskats raksturo vides tehnoloģiju pielietojuma plašo spektru, risināmo problēmu daudzpusību, līdz ar to – iespēju un nepieciešamību problēmu risināšanā iesaistīt visdažādāko nozaru speciālistus.

Pētījumus vides tehnoloģiju jomā intensīvi veic Latvijas vadošo universitāšu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniecības institūtos un zinātniskajās laboratorijās, kā arī augstākajās mācību iestādēs Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Valmierā. Ar pētījumu rezultātu ieviešanu visdažādākajās vides tehnoloģiju pielietojuma sfērās nodarbojas daudzi privātie high-tech mazie un vidējie uzņēmumi. Vairāki no tiem ir iesaistījušies arī starptautiskajās pētniecības programmās.

Kopš 2000.gada Latvijas Tehnoloģiskais centrs sekmīgi īsteno kopprojektu “IRC Latvija”. Tā ietvaros ir izveidots Latvijas Inovāciju rosināšanas centrs, kas ietilpst Inovāciju rosināšanas centru tīklā (lielākais pētniecības, tehnoloģiju pārneses un inovāciju atbalsta tīkls Eiropā). Tīkla struktūrā ietilpst 71 centrs, 240 organizācijas 33 valstīs.

Kopprojekts “IRC Latvija” piedāvā:

– inovatīvo ārvalstu tehnoloģiju ieviešanu Latvijā;

– Latvijā izstrādāto inovatīvo tehnoloģiju pārnesi uz ārvalstīm;

– atbalstu pētniecības un tehnoloģiju attīstības rezultātu izplatīšanai un pielietošanai;

– padomus inovatīvās komercdarbības jautājumos.

Kopprojekta “IRC Latvija” darbība aptver visus Latvijas reģionus un galvenokārt ir orientēta uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot to ražotās produkcijas kvalitātes un konkurētspējas palielināšanos. Tādējādi kopprojekts “IRC Latvija” gan sekmē Latvijas rūpniecības tehnoloģisko attīstību, gan dod iespēju Latvijas zinātnieku piedāvātos tehnoloģiskos risinājumus sekmīgi eksportēt uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Laikposmā no 2000.gada līdz 2006.gadam ar kopprojekta “IRC Latvija” starpniecību jaunas tehnoloģijas sekmīgi ieviestas 29 Latvijas komercsabiedrībās, kā arī īstenoti 14 eksporta darījumi (galvenokārt elektronikas jomā) ar Latvijā izstrādātajām tehnoloģijām. Zīmīgi, ka visas šīs starptautiskās tehnoloģiju pārneses ir īstenotas tieši ar vides tehnoloģijām saistītās jomās, kas uzskatāmi demonstrē vides tehnoloģiju ieviešanas prioritāti visās Eiropas valstīs un to izstrādes perspektīvu.

“Zaļais iepirkums” ir tādu preču un pakalpojumu iepirkums, kuriem ir vismazākā ietekme uz vidi un kas ir visdrošākie videi un cilvēkiem. “Zaļo iepirkumu” var definēt kā “vides apsvērumu sistemātisku iekļaušanu iepirkumu procedūrās”. Eiropas Savienības dalībvalstīs vides prasības un kritēriji jau ir ieviesti publiskā iepirkuma normatīvajos aktos, un tuvākajos gados šāda attīstība turpināsies.

Latvijā valsts pārvaldes (valsts un pašvaldību) institūciju iepirkumu regulē Publisko iepirkumu likums. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību iepirkums attiecas gan uz preču iegādi un pakalpojumu sniegšanu, gan uz būvdarbiem. Likumā ir iekļautas normas, kas konkursu atlases noteikumos ļauj izmantot vides kritērijus (gan darba uzdevumā, gan tehniskajās specifikācijās). Valsts un pašvaldību iepirkuma procedūrā jāņem vērā preču un pakalpojumu ietekme uz vidi pilnā aprites ciklā, tai skaitā ražošanā un pārstrādē. Rezultātā valsts, izmantojot savus līdzekļus, veicinātu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus.

Būtiska nozīme vides politikas mērķu sasniegšanā vides tehnoloģiju jomā ir ekonomiskajiem instrumentiem, kurus izmanto vides politikā. Jāatzīmē, ka pēdējos gados vides aizsardzības politikas īstenošanā paplašinās ekonomisko līdzekļu pielietošana. To nozīmi palielina pieaugošā preču ražošana un patēriņš un arī piesārņojuma novēršanas izmaksu pieaugums. Ekonomisko līdzekļu mērķis ir panākt piesārņotības samazināšanos un veicināt racionālāku dabas resursu izmantošanu.

Pašlaik Latvijā ir paredzēti un vides aizsardzībā tiek izmantoti šādi ekonomiskie līdzekļi:

1) dabas resursu nodoklis;

2) dotācijas un investīcijas no valsts un pašvaldību budžeta (tajā skaitā valsts investīciju programma), Vides aizsardzības fonda vai dažādiem ārvalstu donoriem, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondiem;

3) aizdevumi un kredīti vides aizsardzības projektu īstenošanai no Latvijas Vides investīciju fonda un bankām.

Kopš 1996.gada Latvijā piemēro dabas resursu nodokli, kurš izstrādāts, ievērojot starptautiski atzīto principu “piesārņotājs maksā”. Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Ar dabas resursu nodokli apliek piesārņojošo vielu emisijas vidē, dabas resursu izmantošanu, videi kaitīgas preces, iepakojumu un transportlīdzekļus. Paaugstinot dabas resursu izmantošanas efektivitāti un ieviešot videi draudzīgas, modernas tehnoloģijas, kuru darbības mērķis ir samazināt visu veidu piesārņojuma rašanos vidē, efektīvi izmantot dabas resursus visās tautsaimniecības nozarēs, un attīstot to izmantošanu, nodokļa maksātājam samazinās dabas resursu nodokļa maksājumu apjoms.

Par ekonomisko instrumentu vides aizsardzībā uzskatāms arī akcīzes nodoklis naftas produktiem. Kaut gan šī nodokļa ieņēmumi netiek novirzīti vides aizsardzībai, diferencētās nodokļa likmes piemērošana ļauj veicināt kvalitatīvākas un videi draudzīgākas degvielas izmantošanu. 

1996.gadā Latvijā tika izveidots Latvijas Vides aizsardzības fonds, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, integrējot vides aizsardzības prasības visās tautsaimniecības nozarēs, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē saskaņā ar valsts vides politikas pamatnostādnēm, kā arī pietiekamus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. 

Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus izmanto vides projektu finansēšanai, ja minētie projekti atbilst šādiem nosacījumiem:

1. Projektu iesniegusi privātpersona vai publisko tiesību juridiskā persona (arī vides aizsardzības valsts iestāde vai pašvaldība).

2. Projekta mērķis atbilst valstiski vai starptautiski atzītām vides politikas prioritātēm un veicina ilgtspējīgu attīstību.

3. Projekta mērķis ir aktuāls un nozīmīgs, bet plānotie pasākumi – lietderīgi un efektīvi.

4. Projektu īstenojot iegūtie atzinumi, secinājumi un ieteikumi ir pamatoti ar aprēķiniem vai pētījumiem.

5. Projektu īstenojot ieviestās tehnoloģijas ir ekonomiski pamatotas un atbilst vides aizsardzības prasībām.

Izmantojot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus, tiek sniegts finansiāls atbalsts projektiem, kuru ietvaros tiek atbalstīta un veicināta vides tehnoloģiju izmantošana, šādās jomās: gaisa aizsardzība un klimata pārmaiņas, ūdeņu aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, kā arī augšņu un grunts aizsardzība un sanācija.

1997.gadā tika izveidots Latvijas Vides investīciju fonds, kura virsmērķis ir vides piesārņojuma samazināšana, veicinot vides aizsardzības projektu realizāciju un palielinot pašvaldību un kapitālsabiedrību spēju sagatavot un īstenot kvalitatīvus un efektīvus vides aizsardzības projektus no projekta idejas rašanās līdz tās īstenošanai. Darbība ir virzīta uz maksimālā vides uzlabojuma sasniegšanu, ieguldot finanšu resursus vides infrastruktūras sakārtošanas projektu īstenošanā. Latvijas Vides investīciju fonda darbības virzieni ir šādi:

1) finanšu pakalpojumi – apvienojot vietējos un ārvalstu finanšu resursus, atbalstīt videi draudzīgus pašvaldību un privātā sektora projektus, izsniedzot aizdevumus;

2) projektu vadība – veicināt finanšu resursu piesaisti, nodrošinot finansētāja prasībām atbilstošu un kvalitatīvi sagatavotu projektu identificēšanu un projektu realizācijas uzraudzību;

3) konsultācijas – veicināt videi draudzīgu projektu identificēšanu un sagatavošanu finansēšanai, paaugstinot informētības līmeni par vides aizsardzības projektu realizācijas iespējām un ieguvumiem.

Latvijas Vides investīciju fonds izsniedz aizdevumus projektiem:

1) kuru īstenošana dos ievērojamu kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējamu vides uzlabojumu;

2) kuri ir finansiāli dzīvotspējīgi – projektiem ir nodrošināts finansējums visu projekta ieviešanas izmaksu segšanai, un projekti ģenerēs pietiekamus ieņēmumus, lai segtu visas darbības izmaksas, ieskaitot Fonda aizdevuma pamatsummas un procentu atmaksu.

Latvijas Vides investīciju fonds finansē videi draudzīgus projektus – gan pašvaldību, gan privātajā sektorā – šādās jomās:

1) dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana un notekūdeņu attīrīšana (īstenoti vai atrodas īstenošanas stadijā 89 projekti (01.01.2006.), no kuriem 54 projektos paredzēti darbi gan dzeramā ūdens sagatavošanā, gan notekūdeņu attīrīšanā);

2) atjaunojamo energoresursu izmantošana (īstenoti septiņi projekti (01.01.2006.), kuri ir veicinājuši atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Projektu īstenošanas rezultātā laikposmā no 1999.gada līdz 2005.gadam kopā ir saražotas aptuveni 20640 MWh elektroenerģijas, rezultātā CO₂ emisijas samazinātas par aptuveni 8090 t);

3) gaisa aizsardzība (kopā īstenoti vai ir īstenošanas stadijā 33 projekti (01.01.2006.). Īstenotajos projektos fosilā kurināmā izmantošana ir aizstāta ar biokurināmo, rekonstruēti siltumtīkli un izbūvētas jaunas katlumājas. Projektu ietvaros īstenotie pasākumi dod iespēju ievērojami samazināt emisijas daudzumu atmosfērā, nesamazinot sniedzamo pakalpojumu apjomu un kvalitāti);

4) tīrāka ražošana un citi projekti (īstenoti trīs projekti (01.01.2006.): ieviesta centralizēta mazgāšanas sistēma (ūdens patēriņš samazinājies par 40 %), rekonstruēta dzesēšanas sistēma (novērsta amonjaka izplūšana atmosfērā), ieviests slēgts ūdens aprites cikls (ievērojami samazināts ūdens patēriņš un notekūdeņu apjoms));

5) ēku siltināšana (īstenoti četri projekti (01.01.2006.));

6) atkritumu otrreizēja izmantošana (īstenoti divi projekti (01.01.2006.): 2004.gadā tika pārstrādātas 3923 t makulatūras, bet laikposmā no 2000.gada līdz 2004.gadam kopā ir pārstrādātas 14475 tonnas; 2004.gadā tika pārstrādātas
3300 t plastmasu atkritumu, bet laikposmā no 2000.gada līdz 2004.gadam – kopā 16500 t). 

1.11.2. Būtiskās problēmas

1. Vides aizsardzības institūciju administratīvā spēja nav pietiekama vides tehnoloģiju jautājumu risināšanai.

2. Vāja saite starp ražotājiem un pētniekiem, kas neveicina vides tehnoloģiju attīstību.

3. Nepietiekams atbalsts vides tehnoloģijām normatīvajos aktos.

4. Nepietiekama informācija komersantiem un iedzīvotājiem par vides tehnoloģijām. Komersantiem ir apgrūtināta informācijas iegūšana par pētījumu rezultātu, konsultāciju saņemšanas iespējām jauna ražošanas procesa organizēšanai vai esošā uzlabošanai.

5. Nepietiekams finansējums, it īpaši lietišķās pētniecības projektu sākuma stadijās, kad vēl nav reāli piesaistīt riska kapitālus vai komersantu līdzfinansējumu. Projektus grūti padarīt komerciālus.

6. Informācijas un motivācijas trūkums saistībā ar “zaļo iepirkumu”, tai skaitā par alternatīvu produktu esamību, vides prasību iekļaušanu iepirkuma dokumentācijā un vides marķējumiem, kā arī tādas vienotas datu bāzes trūkums, kura ietvertu vietējā tirgū pieejamas “zaļā iepirkuma” prasībām atbilstošas preces un pakalpojumus, kā arī iepirkumu tehniskās specifikācijas pa­raugus.

7. Ekonomiskās barjeras, kas saistītas ar videi draudzīgo preču un to konvencionālo alternatīvu cenu atšķirībām. Valstīs, kurās videi draudzīgu preču tirgus nav attīstīts, to cenas parasti ir augstākas nekā līdzīgajām konvencionālajām precēm. Pieaugot pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm, izlīdzinās to cenas, jo pieaug piedāvājums un konkurence.

8. Iespējas izmantot “zaļo iepirkumu” ir iekļautas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts iepirkuma procedūru, taču šo normu pielietošana praksē ir neskaidra. Līdz ar to pasūtītāji baidās no konfliktiem ar uzraudzības iestādēm un izmanto tikai tradicionāli zināmos kritērijus.

9. Videi draudzīgo preču nelielais piedāvājums tirgū un to šaurais sortiments, kā arī nesavietojamība ar jau esošo aprīkojumu, aizstājot rezerves daļas. 

1.11.3. Politikas mērķi

1. Ar inovatīvu pieeju vides tehnoloģiju attīstībai saglabāt Latvijas vidi un vienlaikus sekmēt Latvijas izglītības, zinātnes un rūpniecības integrāciju Eiropas Savienības vienotajā tautsaimniecības telpā.

2. Pilnveidot institucionālo un normatīvo vidi, lai veicinātu vides tehnoloģiju plašāku izmantošanu, novērstu šķēršļus vides tehnoloģiju potenciāla efektīvai izmantošanai, vienlaikus sekmējot Latvijas rūpniecības konkurētspēju un tautsaimniecības ekonomisko izaugsmi.

3. Sekmēt starpnozaru sadarbību vides tehnoloģiju attīstībai, veicināšanai un izmantošanai.

4. Sekmēt Latvijas eksportprodukta – vidi saudzējošu tehnoloģiju – attīstību.

5. Veicināt informācijas apkopošanu par mūsdienu vides tehnoloģijām.

6. Sniegt sabiedrībai informāciju par vides tehnoloģijām.

7. Paaugstināt sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeni par vides tehnoloģiju nozīmi ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

8. Nodrošināt kvalificētu speciālistu sagatavošanu vides tehnoloģiju jomā.

9. Sekmēt zinātniskās izstrādes vides tehnoloģiju pētījumos, stimulēt to rezultātu ieviešanu ražošanā, attīstot tīrās un mazatlikumu tehnoloģijas.

10. Identificēt Latvijā prioritāros vides tehnoloģiju izmantošanas sektorus un veicināt to attīstību.

11. Veicināt institucionālās sistēmas attīstību, nodrošinot tās administratīvās spējas paaugstināšanu un piemērotu partnerības modeļu izveidi –valsts pārvaldes institūcijas, zinātnieki, komersanti, finansētāji un nevalstiskās organizācijas.

12. Izveidot informatīvo atbalsta sistēmu jaunu inovatīvu vides tehnoloģiju izmantošanas veicināšanai, tehnoloģiju pārnesei un ieviešanai, tādējādi palielinot konkurētspēju Eiropas Savienībā.

13. Līdzdalība tehnoloģiju platformās ekoinovāciju un vides tehnoloģiju jomā (piemēram, ūdens apgāde un attīrīšana, fotoelementi, “nulles” emisijas fosilā kurināmā enerģijas ražošanas iekārtas).

14. Izstrādāt tipveida projektus, kuriem ir plašs ieviešanas potenciāls Latvijas tautsaimniecībā, un nodrošināt tiem plašu pieeju ar izveidotās informatīvās sistēmas starpniecību.

15. Atbalstīt demonstrācijas izmēģinājumprojektu īstenošanu inovatīvu vides tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanas ieviešanai.

16. Veicināt “zaļā iepirkuma” un vides nosacījumu izmantošanu valsts un pašvaldību iepirkumā. 

1.11.4. Prognozējamie rezultāti

1. Pieaug vides tehnoloģiju jomā ieviesto izmēģinājumprojektu skaits Latvijā.

2. Veikti lietišķie zinātniskie pētījumi vides tehnoloģiju jomā, to rezultāti ir pieejami sabiedrībai un rada priekšnoteikumus vides tehnoloģiju pārnesei no eksperimentālās fāzes uz izmēģinājumprojekta fāzi un turpmāk – uz tirgus risinājuma fāzi.

3. Pilnveidota normatīvo aktu sistēma, lai nodrošinātu vides tehnoloģiju attīstību un izmantošanu.

4. Vides tehnoloģiju jomā tiek sagatavoti kvalificēti speciālisti.

5. Sabiedrība ir informēta par vides tehnoloģijām un pasākumiem vides tehnoloģiju jomā.

6. Prioritāro vides tehnoloģijas sektoru veidu saraksts.

7. Tipveida projektu tehniskās dokumentācijas un ieviešanas procedūru komplekti.

8. Izstrādāti biznesa plāni izmēģinājumprojektu sagatavošanai.

9. Vides tehnoloģiju informatīvās sistēmas piedāvājumi un to izmantošana.

10. Sagatavoti un ieviesti demonstrācijas projekti.

11. Ieviesti vides tehnoloģiju izmēģinājumprojekti.

12. Tipveida un izmēģinājumprojektu demonstrācijas pasākumi – projekta norises vietas apmeklētāju skaits, prezentācijas semināros, konferencēs, izstādēs.

13. Palielinās “zaļā iepirkuma” īpatsvars kopējā valsts un pašvaldību iepirkumā.

14. Izveidota vienota datu bāze – tā aptver preces un pakalpojumus, kas atbilst “zaļā iepirkuma” kritērijiem.

15. Palielinās ekodizaina ieviešana ražošanā un ekomarķējuma izmantošana preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.

16. Samazinās vides piesārņojums, resursu patēriņš, atkritumu daudzums un vides aizsardzības izmaksas nākotnē.”;

1.3. papildināt informatīvās daļas 4.nodaļu ar 4.10.¹ apakšnodaļu šādā redakcijā: 

“4.10.¹ Vides tehnoloģijas

Nr. p.k.	Pasākumi	Atbildīgās institūcijas	Termiņš	Finansējums
1.	Valsts pasūtījums kvalificēta inženiertehniskā personāla ar zināšanām vides tehnoloģiju jomā sagatavošanai: a) veidot integrētu izglītības atbalsta programmu vides tehnoloģiju jomā b) pilnveidot vispārizglītojošo mācību iestāžu mācību programmas, izstrādāt mērķorientētas mācību programmas profesionālās un mūžizglītības sistēmai, īstenot augstākās izglītības mācību programmas, vienlaikus pārskatot un aktualizējot studiju programmas universitātēs un augstskolās, kā arī ievērojami paplašinot to specialitāšu loku, kuras sniedz padziļinātas zināšanas līdzsvarotas, ilgtspējīgas attīstības un vides tehnoloģiju jomā c) radīt priekšnoteikumus jaunu biznesa ideju īstenošanai, ekonomiski stimulējot augstskolu studentu kursadarbu, pētniecības darbu sasaistīšanu ar komercsabiedrību reālajām vajadzībām	VIDM, IZM	2008.	Budžeta līdzekļi
2.	Atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju (tajā skaitā vides tehnoloģiju) izstrādi un ieviešanu ražošanā	EM, VIDM	2008.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (ERAF), privātie līdzekļi
3.	Atbalstīt biznesa inkubatorus, tehnoloģiskos centrus, biznesa un inovācijas centrus inovatīvās komercdarbības veicināšanai, tajā skaitā vides tehnoloģiju jomā	EM, VIDM	2008.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (ERAF), privātie līdzekļi
4.	Izveidot vides tehnoloģiju demonstrācijas un ekoefektīvu risinājumu centrus – sadarbībā ar reģionālajām augstskolām	VIDM, EM	2008.	Budžeta līdzekļi, pašvaldību budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments), privātie līdzekļi
5.	Atbalstīt vides pasākumu ieviešanu komercsabiedrībās ekodizaina apmācībām un tīrās ražošanas normatīvu nodrošinājumam	VIDM, EM	2008.	Budžeta līdzekļi
6.	Izveidot vides tehnoloģiju informatīvo sistēmu un nodrošināt tās darbību	VIDM	2008.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments)
7.	Izstrādāt biznesa plānus potenciālo vides tehnoloģiju izmēģinājumprojektu īstenošanai	VIDM	2008.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovāciju programma, Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments), privātie līdzekļi
8.	Veikt projektu konkursus vides tehnoloģiju aktuālajās jomās, iedalot šim nolūkam sabiedrisko mērķa finansējumu, kā arī piesaistot reklāmdevēju finanšu līdzekļus. Vides balva (vides pārvaldība, videi draudzīgs produkts, tīrās tehnoloģijas)	VIDM	2008.	Budžeta līdzekļi
9.	Veidot dialogu vides tehnoloģiju jomā starp valdību, zinātni, komersantiem un patērētājiem, izveidot vides tehnoloģiju popularizēšanas/pārneses mehānismu un izveidot vietējās vides tehnoloģiju platformas	VIDM, IZM, EM, RAPLM, LPS	2008.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, Finanšu instruments videi (Life +)), privātie līdzekļi
10.	Veikt pētījumus (tajā skaitā tirgus orientētie pētījumi) par inovatīvu vides tehnoloģiju sektoriem un tiem pielietojamiem finanšu instrumentiem	VIDM, IZM	2007.	Budžeta līdzekļi, papildu līdzekļi (Finanšu instruments videi (Life +))
11.	Piedalīties un iesaistīt komersantus Eiropas Savienības politikas un dokumentu izstrādē ar vides tehnoloģijām saistītās jomās	VIDM, EM	Pastāvīgi	Budžeta līdzekļi, privātie līdzekļi
12.	Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai nodrošinātu vides tehnoloģiju ilgtspējīgu izmantošanu	VIDM,	2007.	Nav nepieciešams
13.	Sagatavot metodiskos un informatīvos materiālus, palielināt sabiedrības informētību un valsts un pašvaldību institūciju izpratni par “zaļo iepirkumu”	VIDM, FM	2008.	Budžeta līdzekļi
14.	Izveidot vienotu datu bāzi par precēm un pakalpojumiem, kas atbilst “zaļā iepirkuma” kritērijiem	VIDM, FM	2008.	Budžeta līdzekļi
15.	Izglītot par iepirkumu atbildīgās valsts un pašvaldību amatpersonas par vides kritēriju izmantošanu iepirkuma procedūrās, produktu ietekmes uz vidi novērtēšanas metodēm un patēriņa ietekmi uz vidi	VIDM, FM	2008.	Budžeta līdzekļi
16.	Izstrādāt priekšlikumus par energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas finansēšanu no Latvijas Vides aizsardzības fonda, vienlaikus atbilstoši palielinot ikgadējo valsts budžeta dotāciju Latvijas Vides aizsardzības fondam	VIDM, FM	2007.	Nav nepieciešams
17.	Izvērtēt iespējamos finansiālos un fiskālos atbalsta mehānismus un “labās prakses” piemērus Eiropas Savienībā inovatīvās komercdarbības attīstībai, tajā skaitā vides tehnoloģiju jomā un augstas pievienotās vērtības un videi draudzīgāku produktu un tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un ieviešanai	VIDM, FM, EM,	2007.	Budžeta līdzekļi
18.	Izvērtēt iespējas atbalstīt vides tehnoloģiju ieviešanu ražošanā konkurētspējas paaugstināšanai, tajā skaitā izmantojot valsts garantētus aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem un mikrokredītus	EM, VIDM	2008.	Nav nepieciešams
19.	Paredzēt Latvijas Vides aizsardzības fonda līgumos ar līdzekļu saņēmējiem, ka projektu īstenošanā tiek nodrošināts “zaļais iepirkums”	VIDM	2008.	Nav nepieciešams”

 2. Vides ministrijai precizēto Nacionālo vides politikas plānu 2004.–2008.gadam iesniegt Valsts kancelejā.

Ministru prezidenta vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Vides ministrs R.Vējonis