Par “zaļāku” enerģētikas politiku
Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu par ilgtspējīgu un drošu Eiropas enerģētikas politiku, uzsverot – ES jānosaka saistoši mērķi atjaunīgo energoresursu izmantojumam un emisiju samazināšanai; lēmumiem par kodolenerģijas nākotni jāpaliek dalībvalstu kompetencē; ES ar trešām valstīm jārunā vienā balsī.
14.decembrī pieņemtais Parlamenta ziņojums ir ieguldījums Eiropas Komisijas uzsāktajā diskusijā par Eiropas enerģētikas stratēģiju, kas sagatavots enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā. Balsojums notika pēc debatēm ar komisāru.
Parlaments prasa izvirzīt saistošus mērķus oglekļa dioksīda izmešu samazinājumam, kas ES jāsasniedz līdz 2020.gadam. Parlaments atzīst kodolenerģijas nozīmi vairākās dalībvalstīs, bet norāda, ka lēmumiem par tās nākotni jāpaliek atsevišķu dalībvalstu kompetencē. Deputāti uzskata, ka patērētājiem jābūt enerģētikas politikas centrā. Patērētājiem jānodrošina ērta pieeja informācijai par enerģijas cenām, kā arī iespēja ērti izvēlēties enerģijas piegādātāju.
Parlaments uzsver, ka saskaņota nostāja attiecībās ar trešām valstīm palīdzēs ES iegūt lielāku ietekmi dialogā ar ražotājvalstīm. Deputāti mudina Komisiju un dalībvalstis nopietni uztvert draudus, ka pēc 2010.gada varētu iestāties gāzes piegāžu deficīts no Krievijas. Šajā sakarā Parlaments prasa Enerģētikas hartas nolīguma ratifikāciju, uzsverot, ka harta nākotnē nodrošinās Krievijai tik ļoti vajadzīgos ārvalstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā.
Parlaments pieņēma divus atsevišķus ziņojumus par biomasu un atbalstu kodoldrošības veicināšanai.
Eiropas Parlamenta preses dienests