Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Elektroenerģijas nodokļa likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietotie termini atbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. 

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka kārtību, kādā elektroenerģiju apliek ar elektroenerģijas nodokli (turpmāk — nodoklis) Latvijas Republikā.

(2) Šis likums attiecas uz personām, kas veic elektroenerģijas ražošanu, sadali, piegādi, tirdzniecību un citas darbības ar elektroenerģiju.

(3) Šis likums neattiecas uz autonomajiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo un patērē pašu vajadzībām, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kopējā ražošanas jauda nepārsniedz divus megavatus;

2) elektroenerģijas ražošanai izmanto energoproduktus, kas aplikti ar akcīzes nodokli, ogles, kas apliktas ar dabas resursu nodokli, vai elektroenerģiju, kas aplikta ar elektroenerģijas nodokli. 

3.pants. Nodokļa objekts

Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriņam, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. 

4.pants. Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir:

1) Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta pirmajā daļā minētās personas, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par elektroenerģijas piegādi (pārdošanu);

2) autonomie ražotāji, izņemot tos autonomos ražotājus, kuri atbilst šā likuma 2.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. 

5.pants. Nodokļa likme

Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu. 

6.pants. Nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi

(1) No nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas iegūta:

1) no atjaunojamiem energoresursiem;

2) hidroelektrostacijās;

3)  koģenerācijas elektrostacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.

(2) No nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto:

1) elektroenerģijas ražošanai;

2) siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā;

3) preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos;

4) mājsaimniecību lietotāji.

(3) Ievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumus, no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk — dalībvalsts) vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām:

1) saistībā ar diplomātiskajām vai konsulārajām attiecībām;

2) starptautiskajām organizācijām, kas par tādām atzītas to valstu iestādēs, kurās šīs organizācijas atrodas, kā arī šo organizāciju biedriem saskaņā ar starptautiskajām šo organizāciju dibināšanas konvencijām vai to mītnes zemes nolīgumiem;

3) jebkuras Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, izņemot dalībvalsti, kurā iekasē elektroenerģijas nodokli, kā arī bruņotajiem spēkiem, kas minēti Eiropas Padomes 1990.gada 3.decembra lēmuma 90/640/EEK 1.pantā, šo bruņoto spēku patēriņam un civilpersonālam, kas tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcu vajadzībām;

4) patēriņam saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar ārvalstīm, kuras nav dalībvalstis, vai starptautiskajām organizācijām, ja vien attiecībā uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa šāds līgums ir atļauts vai apstiprināts.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajiem citu dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām Latvijas Republikā ir atļauts saņemt elektroenerģiju, ja tām ir izsniegts dokuments, kas noteikts Komisijas 1996.gada 10.janvāra regulā (EK) Nr.31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu.

(5) Elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina pēc likmes 0 latu par megavatstundu.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajos gadījumos elektroenerģiju atbrīvo no nodokļa Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 

7.pants. Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

(1) Nodokļa maksātājs veic elektroenerģijas ražošanas, sadales, piegādes un citu darbību uzskaiti.

(2) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(3) Nodokļa maksātājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par elektroenerģiju, kas šajā periodā piegādāta galalietotājiem, samaksā valsts budžetā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Aprēķinot nodokli, nodokļa maksātājs no galapatērētājam piegādātās elektroenerģijas daudzuma atskaita elektroenerģijas daudzumu, kas ir atbrīvots no nodokļa saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu.

(4) Autonomais ražotājs, kurš neatbilst šā likuma 2.panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, aprēķināto nodokli par taksācijas periodā saražoto elektroenerģiju samaksā valsts budžetā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(5) Nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas ēkām), izņemot elektroenerģiju, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanai, sadalei un pārvadei, samaksā valsts budžetā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. 

8.pants. Nodokļa deklarēšana

(1) Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 25 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.

(2) Nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās pildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 

9.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem Latvijas Republikā

(1) Atbildība par šā likuma pārkāpumiem noteikta šajā likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos.

(2) Latvijas Republikā aizliegts piegādāt elektroenerģiju, nemaksājot nodokli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(3) Ja tiek piegādāta elektroenerģija, kura nav norādīta deklarācijā un par kuru netiek maksāts nodoklis, Valsts ieņēmumu dienests bezstrīda kārtībā piedzen no nodokļa maksātāja valsts budžetā nesamaksātās nodokļa summas un soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests nodokli aprēķina pēc likmes, kas bija spēkā dienā, kad minētās darbības tika veiktas. Ja to nevar noteikt, nodokli aprēķina pēc likmes, kas ir spēkā dienā, kad minētās darbības konstatētas.

(5) Ja cita kontroles iestāde (piemēram, Valsts energoinspekcija, Valsts policija), nevis Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši kompetencei konstatē, ka persona ir veikusi šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās darbības, nemaksājot nodokli, attiecīgā iestāde sastāda aktu, iepazīstina šo personu ar to un iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestam. Saņemot šādu aktu, Valsts ieņēmumu dienests lemj par nodokļa maksājuma noteikšanu. Ja nodokļa maksātājs 25 dienu laikā, skaitot no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma saņemšanas dienas, nodokli nesamaksā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piedzīt norādīto summu bezstrīda kārtībā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos nodokli un soda naudu piedzen no personas, kas veikusi šā panta trešajā daļā minētās darbības.

(7) Nodokļa maksātājam aizliegts piegādāt vai tirgot elektroenerģiju, kurai piemēro nodokļa atbrīvojumu vai atvieglojumu saskaņā ar šo likumu, tādai personai, kurai nav tiesību uz šo atbrīvojumu vai atvieglojumu.

(8) Ja netiek ievērotas šā panta septītajā daļā noteiktās prasības, no attiecīgā nodokļa maksātāja piedzen nodokli un soda naudu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(9) Personām, kas saņēmušas elektroenerģiju, kurai piemēro nodokļa atbrīvojumu vai atvieglojumus saskaņā ar šo likumu, aizliegts to izmantot citiem mērķiem (nekā noteiktajam nodokļa atbrīvojumam vai atvieglojumam) vai nodot citai personai, kurai nav tiesību to saņemt.

(10) Ja netiek ievērotas šā panta devītajā daļā noteiktās prasības, par minētajām darbībām personai, kas ir saņēmusi elektroenerģiju, kurai piemēro nodokļa atbrīvojumu vai atvieglojumu, un pārkāpusi elektroenerģijas izmantošanas mērķi, iestājas atbildība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikta atbildība par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.pantā noteiktā nodokļa likme stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

2. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.pantā noteiktā nodokļa likme, elektroenerģiju apliek ar nodokli atbilstoši šādām likmēm:

1) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 0,35 lati par megavatstundu;

2) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 0,45 lati par megavatstundu;

3) no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim — 0,55 lati par megavatstundu.

3. Ministru kabinets:

1) līdz 2007.gada 15.februārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus;

2) līdz 2007.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 6.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām direktīvām:

1) Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 29.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.