Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.  3.panta pirmās daļas 2.punktā:

papildināt “a” apakšpunktu pēc vārdiem “(arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu)” ar vārdiem “vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles)”; 

papildināt punktu ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;”. 

2. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ogles, koksu un lignītu (brūnogles) atbilstoši šā likuma 9.pielikumam.” 

3.  8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “izlietotā iepakojuma vai” ar vārdiem “izlietotā iepakojuma un”;

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dokumentus, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un šo dokumentu iesniegšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem piemēro tādas pašas pārstrādes un reģenerācijas normas (pa gadiem) kā iepakojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepakojuma apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus var apsaimniekot, piemērojot vienotu apsaimniekošanas sistēmu.

(6) Ja apsaimniekošanas līgumu ar Vides ministriju noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides ministra tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiālu veidiem piemēro atbrīvojumu un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

(7) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, piemēro šādos gadījumos:

1) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un to var dokumentāri pierādīt, un iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar šā panta prasībām;

2) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to var dokumentāri pierādīt.”

4. Papildināt 9.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja apsaimniekošanas līgumu ar Vides ministriju noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides ministra tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemērojams atbrīvojums un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

(5) Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij.”

5. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nodoklis par dabas resursiem, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, jāmaksā neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu ir vai nav jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Ja dabas resursi tiek izmantoti nevis saimnieciskajā darbībā, bet personiskām vajadzībām sava zemes īpašuma robežās, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu dabas resursu lietošanas atļauja nav nepieciešama, nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem aprēķina kā par dabas resursu ieguvi limita ietvaros.”

6. Papildināt 15.panta trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja nodokļa maksātājs iekārtā veic vairākas C kategorijas piesārņojošas darbības, bet ir saņēmis vienu C kategorijas piesārņojošas darbības apliecināju­mu, tad nodokli 50 latu apmērā maksā par visām iekārtā veiktajām C kategorijas piesārņojošām darbībām. Ja nodokļa maksātājs ir saņēmis vairākus C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājumus, tad par katru darbību, kurai izsniegts apliecinājums, maksā 50 latus.”

7. Izteikt 19.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: 

“Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu (izņemot minerālūdeņus) ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī.”

8. Papildināt IV nodaļas nosaukumu pēc vārdiem “par iepakojumu” ar vārdiem “par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)”.

9. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā vai par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Videi kaitīgu preču svaru vai skaitu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.”

10. Papildināt likumu ar 23.¹ pantu šādā redakcijā:

“23.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

(1) Nodokli par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svara vienību atkarībā no to siltumspējas.

(2) Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) uzskaiti atbilstoši to siltumspējai.

(3) Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu.

(4) Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 procentu nodokļa likmi.”

11.  27.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “aizpildīšanas” ar vārdiem “un iesniegšanas”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.”;

papildināt septīto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 8. vai 9.pantam, pārskatu attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei nesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijai vai tās pakļautībā esošajai iestādei normatīvajos aktos par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un videi kaitīgām precēm, noteiktu pārskatu par aprēķināto nodokli.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Persona, kuras saimnieciskajai darbībai ir sezonas raksturs un kura maksā nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vidē emitēto piesārņojumu, pārskatu attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei iesniedz par attiecīgo taksācijas periodu, kad jāmaksā nodoklis.”

12.  28.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda “iepakojumu” ar vārdiem “akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem” ar vārdiem “par nodokļa maksājumiem”.

13. Papildināt 30.panta pirmo daļu pēc vārdiem “videi kaitīgu preču” ar vārdiem “akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu)”.

14.  31.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “iepakojuma” ar vārdiem “akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu)”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10 dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības netiek ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu, lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. Vides ministrija lēmumā norāda pilnu iekasējamo summu, ko veido nesamaksātais nodoklis trīskāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, un samaksas termiņu, pēc kura Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā. Nodokļa maksātājs noteikto nodokļa maksājumu atbilstoši lēmumam veic 30 dienu laikā pēc iepazīšanās ar lēmumu. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka tiek piemērota atbilstošā apsaimniekošanas sistēma.”

15. Pārejas noteikumos:

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, papildus aprēķinātajam un samaksātajam nodoklim aprēķina un maksā soda naudu trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Soda naudu par nepārstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei vai Vides pārraudzības valsts birojam. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nav samaksājis, lēmumu par budžetā papildus iemaksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, norādot papildus aprēķinātās summas samaksas termiņu. Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši lēmumam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar lēmumu. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nesamaksā norādītajā termiņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punktā, 4.panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 14.pantā, 15.panta pirmajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 17.pantā, 20.pantā, 23.panta sestās daļas 1. un 2.punktā, 24.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, 27.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

16. Papildināt likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

2) Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju.”

17. Izteikt 4.pielikumu šādā redakcijā:

Dabas resursu nodokļa likuma
4.pielikums 

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā

1. Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

2. Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas emitēts laikposmā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, piemēro likmi — 40 EUR ekvivalents latos.

18. Izteikt 6.pielikumu šādā redakcijā:

Dabas resursu nodokļa likuma
6.pielikums

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm līdz 2006.gada 31.decembrim

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm no 2007.gada 1.janvāra

 19. Papildināt likumu ar 9.pielikumu šādā redakcijā:

Dabas resursu nodokļa likuma
9.pielikums

Nodokļa likmes par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

 Rīgā 2006.gada 29.decembrī