Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

izteikt deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas ir:

1) Latvijas Republikas rezidents;

2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) ir minēta šā likuma 1.pielikumā,

b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,

c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu;

3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.”;

papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.”

2. 2.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdus “trešās un ceturtās”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”;

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”;

izslēgt ceturto un piekto daļu.

3. 3.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārdiem “— citas Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam — akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.”;

izteikt 4.² daļu šādā redakcijā:

“(4²) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli. Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošo”;

aizstāt 1.¹ daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likums”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”.

5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”.

6. 6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu” ar vārdiem “kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu”;

izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.¹ daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā;”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “kā arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu” ar vārdiem “kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu”;

izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar vārdiem “un ārpusbilances”;

papildināt 5.³ daļu pēc vārdiem “pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”.

7. Papildināt 6.4 panta ceturto daļu pēc vārda “kredītiem” ar vārdiem “līzinga pakalpojumiem” un pēc vārdiem “no Pasaules Bankas grupas” ar vārdiem “kā arī no Latvijas Republikas rezidentiem”.

8. 9. pantā:

papildināt 1.¹ daļu pēc vārda “nosacījumi” ar vārdiem “un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”.

9. Izteikt 11.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.

(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.”

10. 12.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.¹ punktā vārdu “augtākas” ar vārdu “augstākas”;

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tiek ieturēts” ar vārdiem “(ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis)”.

11. 13.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pirms vārdiem “laika posmā” ar vārdiem “sākot ar to taksācijas periodu, kurā Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai, un”; 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc tā sākotnējās uzskaites izmaksās turpina novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījuma īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu  nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījuma īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem aprēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.”

12. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(1³) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku.

(1⁴) Aprēķinot apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju — nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.”

13. 14.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”;

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

“(6¹) Ja uzņēmumu grupas dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summu.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais turpmāk minētais nosacījums:

1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;

5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.¹ daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu;

6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents, un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Šā panta 6.¹ daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks — kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.¹ daļā minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un 5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

2) neviens no uzņēmumiem (vai to pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”;

izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.¹ daļai, tad nodokļu maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts saskaņā ar šo likumu;

2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu maksātāji;

3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka:

a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas dalībnieks,

b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā taksācijas periodā,

c) atbilstoši rezidences valsts normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu maksātājiem tā rezidences valstī.”

14. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis, vai

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.”

15. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.¹ un 4.² daļā nav noteikts citādi.”;

papildināt pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(4²) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(4³) Šā panta 4.² daļu nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.”

16. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

17. 26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”.

18. Pārejas noteikumos:

izslēgt 52. un 53.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā:

“73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

75. Grozījumi 11.panta ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.

76. Grozījumi 14.¹ panta otrajā, trešajā, sestajā daļā, 6.¹ daļa, grozījumi septītajā daļā, 7.¹ daļa, grozījumi astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā daļā un divpadsmitā daļa piemērojama, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.”

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 29.decembrī