Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt ievaddaļu ar vārdiem “fiziskās personas (turpmāk — maksātāji)”;

izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “fiziskās personas”;

izslēgt 3.punktā vārdus un domuzīmi “fiziskās personas —”.

2. 3.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — maksātājs)”;

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;

papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.”

3. Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “piešķirtajiem ārvalstu” ar vārdiem “finanšu vai”.

4. 8.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no” ar vārdiem “komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“2.¹ Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.”;

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus “izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” un skaitli “180” — ar skaitli “300”.

5. 9.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība)”;

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda “Latvijas” ar vārdiem “vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”;

papildināt 10.punktu ar vārdiem “un Ministru kabineta balva”;

izteikt pirmās daļas 19.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,”;

izslēgt pirmās daļas 21.punktu;

izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus “subsīdiju veidā”;

izslēgt pirmās daļas 23.punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.”;

papildināt pantu ar 3.³ daļu šādā redakcijā:

“3.³ Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no kapitālsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar citiem likumiem (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”), tās ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot likumos (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.”

6. 10.pantā:

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”;

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.

7. 11.pantā:

papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 11.⁵ pantu un”;

izslēgt piekto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito daļu.”;

papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.”

8. Izteikt 11.¹ pantu šādā redakcijā:

“11.¹ pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā

1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā — rezultāts).

2. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu.

3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pantu.

4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par:

1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem;

2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām:

a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, vai

b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem;

3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē;

4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.³ pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.³ pantā noteiktajos gadījumos;

5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu;

6) dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu;

7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi;

8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem;

9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;

10) darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;

11) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai.

5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.⁵ panta un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.

6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.

8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu.

10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.”

9. Izslēgt 11.² pantu.

10. Papildināt likumu ar 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ pantu šādā redakcijā:

“11.³ pants. Zaudētie parādi

1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:

1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā;

2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs — rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents;

3) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komerc-reģistra;

5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai arī debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda summa nepārsniedz 100 latus.

2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā — palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu).

3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas konta turētāja bankrota brīdī, tad piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta otro un trešo daļu.

4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. 

11.⁴ pants. Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības zaudējumi

1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.

3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, — atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli. 

11.⁵ pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai

1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu.

2. Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.

3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

4. Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem.

5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām.

7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.”

11. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.

12. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.

13. 17.pantā:

papildināt desmito un vienpadsmito daļu pēc vārda “komersanti” ar vārdiem “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)”;

papildināt 11.² daļu pēc vārda “komersantam” ar vārdiem “individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai)”;

papildināt 12.¹ daļu pēc vārda “komersants” ar vārdiem “individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība)”.

14. 18.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli “Līdz taksācijas gada 1.februārim” ar vārdiem un skaitli “Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi” ar teikumu “Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.”;

aizstāt 4.¹ daļā vārdus un skaitļus “Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.¹ panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.² pantā minētais nodokļa maksātājs” ar vārdiem “Maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”.

15. 19.pantā:

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem “15 dienu laikā no” ar vārdiem “šajā likumā noteiktās”;

aizstāt 5.¹ un 5.² daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;

papildināt sestās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts” un aizstāt vārdus “nav izmantojusi” ar vārdiem “vai tās laulātais nav izmantojuši”.

16. 20.pantā:

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”;

aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”;

papildināt trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts”.

17. Aizstāt 22.panta 3.¹ daļā skaitli “15” ar skaitli “30”.

18. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli “75” ar skaitli “79” un skaitli “25” — ar skaitli “21”.

19. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”.

20. 28.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “vai paziņojumu”;

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.”

21. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus “nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un”.

22. 31.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem”;

izslēgt otro daļu.

23. 31.1 pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli “nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un”;

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un” ar vārdu “aprēķināma”.

24. 31.² pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.

25. Aizstāt 31.³ panta otrajā daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu “aprēķināta”.

26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: 

“32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.¹ daļā un 29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.

2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.”

27. 32.1 pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“3. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma 17.panta 9.¹, vienpadsmitajā un 11.¹ daļā, 18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu — neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.”

28. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

“29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu, individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos likumā noteiktajā kārtībā.

30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas izmaksas vietā piemēro šādi:

1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās pensijas daļas apmērā;

2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un 2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu.

31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002.taksācijas gadam noteiktajā apmērā.

32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā.

33. Līdz likuma “Par grāmatvedību” 9.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

34. Grozījums šā likuma 9.panta pirmajā daļā par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma “Sorosa fonds — Latvija” līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu “Sorosa fonds — Latvija”, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.

35. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas kārtība.”

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 19.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 29.decembrī