Ministru kabineta noteikumi Nr.1036 

Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 43.§)

Audžuģimenes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 25.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā.

2. Bērnu var nodot audžuģimenes aprūpē, ja laulātajiem (personai) ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē.

3. Bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli un ievēro bērna intereses, kā arī izvērtē, vai audžuģimene spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.

4. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu un pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.

5. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa (pamatojoties uz sadarbības līgumu) ne retāk kā reizi divos mēnešos pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu.

6. Ja bērnu ievieto audžuģimenē, kuras deklarētā dzīvesvieta neatrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa var noslēgt sadarbības līgumu, nosakot abu bāriņtiesu pienākumus jautājumos, kas attiecas uz audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes, audžuģimenes uzraudzības un bērna personisko un mantisko interešu aizstāvības un audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes izdevumu segšanu.

7. Audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus un māsas. Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par 10 (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni).

8. Ja audžuģimene maina dzīvesvietu, tai ir pienākums mēneša laikā informēt bāriņtiesu, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, par jauno deklarēto dzīvesvietu.

9. Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina audžuģimenēm psiholoģisko palīdzību un informatīvo un metodisko atbalstu, kā arī nodrošina audžuģimeņu apmācību. 

II. Audžuģimenes statusa piešķiršana un atņemšana

10. Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā ne mazāk kā divus gadus pēc šo noteikumu 13.1.apakš­punktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

11. Uz audžuģimenes statusa piešķiršanu ir tiesības pretendēt rīcībspējīgiem laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

12. Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja vienam no laulātajiem (personai) atņemtas bērna aprūpes tiesības vai bērna aizgādības tiesības vai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu. Uz audžuģimenes statusu aizliegts arī pretendēt, ja kāds no laulātajiem (persona):

12.1. pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

12.2. amorāli uzvedies darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

12.3. sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

12.4. sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas.

13. Lai laulātos (personu) atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz šādus dokumentus:

13.1. iesniegumu (1.pielikums);

13.2. ģimenes ārsta atzinumu par laulāto (personas) veselības stāvokli. Atzinumu izsniedz ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā laulātais (persona) ir reģistrēts un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus;

13.3. psihiatra un narkologa atzinumus par laulāto (personas) veselības stāvokli.

14. Bāriņtiesa pēc šo noteikumu 13.punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos, pārbauda laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī:

14.1. izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu;

14.2. noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;

14.3. sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, ja nepieciešams, piesaistot arī citus speciālistus;

14.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem (personu).

15. Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

16. Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai (2.pielikums). Pēc kursu sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi.

17. Bāriņtiesa, piesaistot speciālistus, mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.

18. Lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu (oriģinālu) glabā audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz audžuģimenei un nosūta Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

19. Bāriņtiesa iekārto lietu par katru audžuģimeni.

20. Lai koordinētu audžuģimeņu darbību, Bērnu un ģimenes lietu ministrija veic audžuģimeņu uzskaiti.

21. Lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu pieņem bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

22. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz laulātajiem (personai) un nosūta Bērnu un ģimenes lietu ministrijai.

23. Ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, par to rakstiski informē bāriņtiesu, norādot datumu, pēc kura audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Bāriņtiesa par saņemto iesniegumu nekavējoties informē Bērnu un ģimenes lietu ministriju. 

III. Kārtība, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā

24. Pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvuši audžuģimenes statusu (3.pielikums). Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi.

25. Bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesa norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams audžuģimenē. Bāriņtiesa bērna interesēs var pagarināt bērna aprūpes laiku audžuģimenē, pieņemot jaunu lēmumu.

26. Laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem vai aizbildņiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem.

27. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē bāriņtiesa piecu darbdienu laikā nosūta Bērnu un ģimenes lietu ministrijai un audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

28. Bāriņtiesa var ievietot bērnu audžuģimenē šādos gadījumos:

28.1. bērna vecāki ir miruši;

28.2. bērns ir atrasts;

28.3. bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

28.4. bērna vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības;

28.5. bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

28.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni;

28.7. bērna vecāku ilgstoša slimība.

29. Ievietojot bērnu audžuģimenē, bāriņtiesa audžuģimenei sniedz rakstisku informāciju par bērna emocionālo un veselības stāvokli, apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē, apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem, māsām un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām un izsniedz šādus bērna dokumentus (ja tādi ir):

29.1. dzimšanas apliecību;

29.2. izziņu par deklarēto dzīvesvietu;

29.3. medicīniskos dokumentus;

29.4. bērna izglītības dokumentus;

29.5. bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu divos eksemplāros (vienu eksemplāru glabā bāriņtiesa, otru – audžuģimene).

30. Bāriņtiesa iekārto lietu par katru audžuģimenei nodoto bērnu. Ja audžuģimenei nodod brāļus un māsas, par bērniem iekārto vienu lietu.

31. Bērna uzturēšanos audžuģimenē pirms līgumā noteiktā termiņa izbeidz:

31.1. saskaņā ar bāriņtiesas un audžuģimenes vienošanos;

31.2. pašvaldībai vienpusēji atkāpjoties no līguma, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē šādu iemeslu dēļ:

31.2.1. bērna atgriešanās ģimenē;

31.2.2. bērna adopcija;

31.2.3. aizbildņa iecelšana bērnam;

31.2.4. konfliktsituācijas izveidošanās starp bērnu un audžuģimeni;

31.2.5. audžuģimenes nespēja pildīt pienākumus;

31.2.6. audžuģimenes statusa atņemšana. 

IV. Bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības

32. Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam, kā arī audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes noslēgtajā līgumā.

33. Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). 

34. Audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību un sniegt mēneša un gada pārskatu (4.pielikums). Mēneša pārskatu uzrāda vai iesniedz bāriņtiesā pēc bāriņtiesas pieprasījuma. Gada pārskatu mēneša laikā pēc tam, kad bērns uzturējies audžuģimenē vienu gadu, iesniedz attiecīgajā bāriņtiesā, ar kuras lēmumu bērns ievietots audžuģimenē.

35. Audžuģimenei ir pienākums pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniegt informāciju par bērna un vecāku saskarsmi, vecāku garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā.

36. Audžuģimenes pienākums ir nekavējoties ziņot bāriņtiesai un pašvaldībai, ja:

36.1. bērnu bez bāriņtiesas piekrišanas aizveduši viņa vecāki vai radinieki;

36.2. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;

36.3. bērnam strauji pasliktinājusies veselība;

36.4. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

36.5. bērns ir aizbēdzis;

36.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni;

36.7. bērns ir miris.

37. Audžuģimene saskaņo ar bāriņtiesu jautājumus, kas saistīti ar bērna izglītību, saskarsmi ar vecākiem, radiniekiem un citām bērnam tuvām personām, uzturēšanās kārtību pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, kā arī citus būtiskus jautājumus, kas skar bērna intereses. Bāriņtiesa visos gadījumos noskaidro bērna viedokli.

38. Ja izveidojusies konfliktsituācija ar audžuģimeni, bērns ir tiesīgs vērsties bāriņtiesā.

39. Ja izbeidzies līgumā noteiktais bērna uzturēšanās termiņš audžuģimenē vai bērns atbilstoši šo noteikumu 31.punktam pārtrauc uzturēties audžuģimenē, par pašvaldības līdzekļiem iegādātais apģērbs, apavi, rotaļlietas, mācību līdzekļi, kā arī personiskās mantas, kuras bērns paņēmis līdzi no ģimenes, paliek viņa lietošanā.

40. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžu­ģimenē, vai, ja to paredz šo noteikumu 6.punktā noteiktais sadarbības līgums, audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18. un 21.pantu. 

V. Audžuģimenes finansēšanas kārtība

41. Audžuģimene saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu (turpmāk – atlīdzība) un pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei.

42. Audžuģimene neatkarīgi no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita saņem atlīdzību šādā apmērā:

42.1. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, – apmērā, kādu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu noteicis Ministru kabinets;

42.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot šo noteikumu 42.1.apakš­punktā noteikto atlīdzības apmēru mēnesī. Atlīdzību piešķir no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.

43. Pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni. Pašvaldība nosaka:

43.1. pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas nedrīkst būt mazāks par 27 latiem mēnesī;

43.2. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tā izmaksas kārtību atbilstoši bērna vajadzībām. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas.

44. Atlīdzības un attiecīgo pabalstu piešķiršanas pamats ir pašvaldības un audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē.

45. Pamatojoties uz audžuģimenes iesniegto bāriņtiesas lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē, pašvaldība nosaka un norāda līgumā šādus ar atlīdzības un pabalstu izmaksu saistītus nosacījumus:

45.1. ja bērnu nodod audžuģimenei uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, – pabalsta apmēru bērna uzturam mēnesī;

45.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, – atlīdzības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 43.2.apakš­punktu un pabalsta apmēru bērna uzturam proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot minimālo pabalsta apmēru – 27 lati mēnesī;

45.3. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei.

46. Ja bērns ievietots audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, pašvaldība, kura noslēgusi ar audžuģimeni līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, iekārto lietu par pabalsta izmaksāšanu bērna uzturam, par pabalsta izmaksāšanu apģērba un mīkstā inventāra iegādei un par atlīdzības izmaksāšanu audžuģimenei.

47. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus piešķir un aprēķina, sākot ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē.

48. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus audžuģimenei izmaksā:

48.1. pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;

48.2. pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, – pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Minētos pabalstus izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;

48.3. Bērnu un ģimenes lietu ministrija, pārskaitot naudu uz atlīdzības pieprasītāja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, – atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.

49. Atlīdzības un pabalsta izmaksu pārtrauc, ja beidzas līgumā noteiktais termiņš vai bērna uzturēšanās audžuģimenē izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa atbilstoši šo noteikumu 31.punktam.

50. Pašvaldība, kura ar audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir tiesīga pieprasīt audžuģimenei sniegt pārskatu par pašvaldības piešķirto līdzekļu izlietojumu. 

VI. Noslēguma jautājums

51. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidenta vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1. janvāri.

 

 

1

 

 

 

 

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036

Audžuģimenes mācību programma

 

I. Mācību programmas apraksts

1. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – pamatizglītība.

2. Programmas īstenošanas ilgums – 60 akadēmiskās stundas.

3. Apmācības forma – klātiene.

4. Dokuments, kas apliecina programmas apguvi, – apliecība par audžuģimenes mācību programmas sekmīgu apguvi.

5. Programmas pamatmērķis – izglītības procesā dot iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 “Audžuģimenes noteikumi”.

6. Programmas vispārīgie mērķi – izglītības procesā dot iespēju audžuģimenēm apgūt zināšanas un prasmes:

6.1. par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu;

6.2. par bērna attīstību;

6.3. par saskarsmi ģimenē;

6.4. par bērna aprūpi.

7. Programmas specifiskie mērķi – izglītības procesā dot iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai sniegtu bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam nepieciešamo aprūpi, kā arī atbalstu un palīdzību, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

8. Programmas apguves kvalitātes novērtēšana – izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi. Apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi saņem persona, kura eksāmenā ieguvusi ne mazāk kā 4 balles   – “gandrīz viduvēji” – 10 ballu vērtējuma skalā.

 

II. Mācību plāns

Nr. p.k.	Tēmas	Kontaktstundu skaits
		teorija	praktiskās nodarbības	kopā
1.  1.1.  1.2.  1.3.	Tiesiskais regulējums: bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums; audžuģimenes tiesības un pienākumi; valsts un pašvaldību sociālo un bērna tiesību aizsardzības institūciju sistēma	5	3	8
2.  2.1.  2.2.  2.3.	Bērna attīstība: bērna temperaments un raksturs; bērna psihiskās un fizioloģiskās attīstības posmi; attīstības īpatnības bērnam ar īpašām vajadzībām	5	5	10
3.    3.1.  3.2.  3.3.  3.4.  3.5.  3.6.  3.7.  3.8.	Saskarsme ģimenē: efektīvas saskarsmes priekšnoteikumi ģimenē; bērna audzināšanas metodes; vardarbība, tās veidi un sekas; palīdzība vardarbībā cietušam bērnam; audžubērna ienākšana ģimenē; attiecību modeļi audžuģimenē; konfliktu risināšana audžuģimenē; psiholoģiskā krīze, tās pārvarēšanas metodes	15	15	30
4.    4.1.  4.2.  4.3.  4.4.	Bērna aprūpe: bērna aprūpes īpatnības dažādos vecumposmos; aprūpes īpatnības bērnam ar īpašām vajadzībām; higiēnas prasības; pirmā palīdzība	5	5	10
5.	Noslēguma pārbaudījums – eksāmens	1	1	2
	Kopā			60

 

III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamā pedagoga kvalifikācija

Nr. p.k.	Tēmas nosaukums	Prasības pedagoga izglītībai
1.	Tiesiskais regulējums	Augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnēs
2.	Bērna attīstība	Augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība psiholoģijā vai augstākā profesionālā izglītība sociālajā darbā vai sociālajā pedagoģijā
3.	Saskarsme ģimenē	Augstākā akadēmiskā vai profesionālā izglītība psiholoģijā
4.	Bērna aprūpe	Augstākā profesionālā izglītība medicīnā

 Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks