Ministru kabineta noteikumi Nr.1032
Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 16.§)
Navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 60.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. navigācijas līdzekļu valdītājs - fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas viens vai vairāki navigācijas līdzekļi, ko šī persona apsaimnieko;
2.2. navigācijas līdzekļu apsaimniekošana - plānveidīgs tehnisko un organizatorisko pasākumu komplekss, lai nodrošinātu navigācijas līdzekļu kvalitatīvu darbību atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienesta (turpmāk - Hidrogrāfijas dienests) noteiktajiem raksturlielumiem. Minētie raksturlielumi publicēti oficiālajā navigācijas izdevumā "Ugunis un Zīmes Latvijas Republikas Ūdeņos"
(turpmāk - oficiālā publikācija);
2.3. nacionālā navigācijas līdzekļu monitoringa sistēma - speciāls uz navigācijas līdzekļiem uzstādīts tālvadības aprīkojums un centrālais serveris ar īpašu programmatūru, kas nodrošina datu uzkrāšanu, analīzi un laicīgu informācijas saņemšanu par navigācijas līdzekļa darbības traucējumiem.
II. Navigācijas līdzekļu darbības vispārējā kontrole
3. Navigācijas līdzekļu darbību Latvijas ūdeņos un to uzturēšanu darba kārtībā atbilstoši šiem noteikumiem, kā arī Starptautiskās jūras organizācijas (IMO) un Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) izstrādātajiem vadošajiem norādījumiem un rekomendācijām kontrolē Hidrogrāfijas dienests.
4. Lai kontrolētu navigācijas līdzekļu darbību, Hidrogrāfijas dienests veic šādas funkcijas:
4.1. uzrauga navigācijas līdzekļu sistēmas darbības pilnveidošanu;
4.2. iegūst, apkopo, analizē un publicē navigācijas izdevumā "Paziņojumi Jūrniekiem" informāciju par navigācijas līdzekļu darbības režīma vai izvietojuma maiņu;
4.3. uztur nacionālo navigācijas līdzekļu monitoringa sistēmas centrālā servera darbību, kā arī veicina navigācijas līdzekļu iekļaušanu šajā sistēmā.
5. Hidrogrāfijas dienestam ir tiesības pieprasīt un saņemt no navigācijas līdzekļu valdītāja ziņas par navigācijas līdzekļu stāvokli, aparatūras darbības parametriem, monitoringu, izpildītajiem un plānotajiem tehniskās apkalpošanas, remonta un citiem darbiem, kā arī pārbaudīt jebkuru navigācijas līdzekli, lai novērtētu tā stāvokli un darbību. Par pārbaudes rezultātiem Hidrogrāfijas dienesta pārstāvis sastāda aktu (1.pielikums). Aktu paraksta Hidrogrāfijas dienesta pārstāvis un navigācijas līdzekļu valdītājs.
6. Jaunu navigācijas līdzekļu uzstādīšanu, kā arī izmaiņas jau esošo navigācijas
līdzekļu darbībā vai konstrukcijā navigācijas līdzekļu valdītājs saskaņo ar Hidrogrāfijas dienestu.
7. Navigācijas līdzekļu darbību pārtrauc, atjauno un jaunus navigācijas līdzekļus uzstāda atbilstoši normatīvo aktu par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību prasībām.
III. Navigācijas līdzekļu valdītāja pienākumi, tiesības un atbildība
8. Lai nodrošinātu navigācijas līdzekļu nepārtrauktu darbību, to valdītājs veic šādus navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus:
8.1. organizatoriskie pasākumi:
8.1.1. tehniskās apkalpošanas plānošana, organizēšana un darbības kontrole;
8.1.2. tehniskās bāzes (rezerves aparatūras, materiālu) izveidošana;
8.1.3. navigācijas līdzekļu darbības traucējumu analīze un priekšlikumu izstrāde to novēršanai;
8.1.4. apsaimniekošanas pilnveides priekšlikumu (piemēram, navigācijas līdzekļu modernizācija, apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošana) izstrāde un to iesniegšana Hidrogrāfijas dienestā;
8.1.5. tehniskās dokumentācijas uzturēšana;
8.2. tehniskie pasākumi:
8.2.1. navigācijas līdzekļu konstrukciju un aparatūras tehniskā apkalpošana;
8.2.2. navigācijas līdzekļu konstrukciju un aparatūras remonts;
8.2.3. materiāli tehniskā nodrošināšana;
8.2.4. tehnisko parametru kontrole.
9. Navigācijas līdzekļu valdītājs:
9.1. nodrošina Hidrogrāfijas dienesta darbiniekiem brīvu pieeju navigācijas līdzeklim, lai novērtētu tā stāvokli, apsaimniekošanas kvalitāti un darbības funkcijas;
9.2. informē par navigācijas līdzekļu bojājumiem, kā arī izmaiņām to darbībā vai izvietojumā, iesniedzot Hidrogrāfijas dienestā attiecīgu ziņojumu (2.pielikums);
9.3. pieslēdz atbilstoši aprīkotos navigācijas līdzekļus nacionālajai monitoringa sistēmai un nodrošina regulāru datu pārraidi;
9.4. katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Hidrogrāfijas dienestā pārskatu (3.pielikums) par iepriekšējā gadā veiktajiem apsaimniekošanas darbiem (piemēram, tehnisko apkalpošanu, remontiem, aparatūras maiņu) un nākamā gada apsaimniekošanas darbu plānu;
9.5. nodrošina navigācijas līdzekļu nepārtrauktu darbību;
9.6. nekavējoties novērš navigācijas līdzekļu bojājumus.
10. Ja Rīgas, Ventspils vai Liepājas ostas apsaimniekošanas rajonā ir nogrimis peldlīdzeklis un tas var radīt draudus kuģošanas drošībai, rīkojas saskaņā ar attiecīgās ostas rīcības plānu avārijas vraku apzīmēšanai. Par rīcības plāna ievērošanu ostā atbild attiecīgās ostas kapteinis.
11. Navigācijas līdzekļu valdītājam ir šādas tiesības:
11.1. darba procesā mainīt šo noteikumu 9.4.punktā minēto gada plānu, iepriekš to saskaņojot ar Hidrogrāfijas dienestu;
11.2. pieaicināt Hidrogrāfijas dienesta speciālistus navigācijas līdzekļu pārbaudē;
11.3. pieprasīt no Hidrogrāfijas dienesta informāciju par starptautiskajām tiesību normām un grozījumiem tajās attiecībā uz navigācijas līdzekļu darbības parametriem.
12. Navigācijas līdzekļu valdītājs ir atbildīgs par:
12.1. navigācijas līdzekļu kvalitatīvu un nepārtrauktu darbību un to darbības parametru atbilstību oficiālajai publikācijai;
12.2. gada pārskata un apsaimniekošanas darbu plāna iesniegšanu Hidrogrāfijas dienestā;
12.3. šo noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz navigācijas līdzekļu tehniskajām prasībām.
IV. Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas darbu plānošana un pārskats
13. Navigācijas līdzekļu valdītāja izstrādātajā apsaimniekošanas darbu gada plānā iekļauj informāciju par:
13.1. navigācijas līdzekļu tehniskās apkalpošanas pasākumiem:
13.1.1. navigācijas līdzekļu aparatūras, barošanas avotu, elektronisko mezglu, ēku un būvju, kā arī peldošo navigācijas līdzekļu pārbaužu, maiņas vai remonta termiņiem un apjomu;
13.1.2. tehniskās apkalpošanas termiņiem un apjomu, ņemot vērā:
13.1.2.1. ekspluatācijas dokumentācijā noteiktās prasības;
13.1.2.2. navigācijas līdzekļu darbības apstākļus, darbības ilgumu un barošanas avotu (bateriju, akumulatoru un saules paneļu) maiņas termiņus;
13.1.2.3. laikapstākļu ietekmi - peldošām navigācijas zīmēm;
13.2. navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas pilnveides un uzlabošanas pasākumiem, kā arī par paredzamo darbības parametru maiņu;
13.3. speciālajām pārbaudēm (piemēram, zibensnovedēja sistēmas, sazemējuma kontūras, darba drošības, darba aizsardzības, ugunsdrošības pārbaudēm);
13.4. pasākumiem krasta un kuģu ceļu aprīkošanai ar navigācijas līdzekļiem.
14. Gada pārskatā iekļauj informāciju par gada plānā paredzētajiem paveiktajiem darbiem, kā arī par neplānotajiem remontdarbiem.
V. Navigācijas līdzekļu tehniskā apkalpošana
15. Navigācijas līdzekļu valdītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par navigācijas līdzekļu tehniskajām prasībām katram navigācijas līdzeklim iekārto un uztur kārtībā šādu tehnisko dokumentāciju:
15.1. navigācijas līdzekļa pasi;
15.2. ekspluatācijas dokumentāciju.
16. Navigācijas līdzekļa pase atspoguļo navigācijas līdzekļa faktisko stāvokli un ietver normatīvajos aktos par navigācijas līdzekļu tehniskajām prasībām paredzēto informāciju.
17. Ekspluatācijas dokumentāciju sagatavo navigācijas līdzekļa izgatavotājs. Tā glabājas pie navigācijas līdzekļu valdītāja kopā ar navigācijas līdzekļa pasi.
18. Navigācijas līdzekļu tehnisko apkalpošanu veic saskaņā ar gada plānu.
19. Navigācijas līdzekļu valdītājs plānotās navigācijas līdzekļu darbības pārbaudes veic šādos termiņos:
19.1. krasta navigācijas līdzekļiem, kuri neatrodas nepārtrauktā uzraudzībā monitoringa tīklā, - ne retāk kā reizi mēnesī;
19.2. krasta navigācijas līdzekļiem, kuri atrodas nepārtrauktā uzraudzībā monitoringa tīklā, - ne retāk kā reizi gadā;
19.3. peldošiem navigācijas līdzekļiem, kuri atrodas nepārtrauktā uzraudzībā monitoringa tīklā, - ne retāk kā divas reizes gadā ziemas un vasaras sezonas sākumā.
20. Par katras pārbaudes un remonta rezultātiem navigācijas līdzekļu valdītājs izdara atzīmi pases attiecīgajā sadaļā.
21. Plānotās pārbaudes laikā navigācijas līdzekļu valdītājs nosaka navigācijas līdzekļa darbības parametru atbilstību oficiālajai publikācijai, kā arī veic šādu tehnisko apkalpošanu:
21.1. vizuāla navigācijas līdzekļa apskate;
21.2. navigācijas aparatūras tīrīšana un testēšana;
21.3. mehānisko bojājumu novēršana un nepieciešamo detaļu maiņa;
21.4. barošanas avotu un rezerves aparatūras stāvokļa pārbaude, monitoringa sistēmas testēšana un optikas tīrīšana;
21.5. aparatūras elektriskās sistēmas pārbaude, zibensnovedēju un sazemējumu pārbaude, izolācijas pretestības pārbaude.
22. Neplānotā tehniskā apkalpošana navigācijas līdzeklim nepieciešama, ja navigācijas līdzekļu valdītājs saņem signālu no monitoringa tīkla vai ziņojumu no kuģiem par navigācijas līdzekļa bojājumu.
23. Navigācijas līdzekļu valdītājs ne retāk kā reizi gadā pārbauda navigācijas līdzekļus no jūras. Pārbaudes laikā navigācijas līdzekļu valdītājs novērtē:
23.1. krasta un peldošo navigācijas līdzekļu darbības parametru atbilstību oficiālajai publikācijai. Salīdzinot navigācijas līdzekļu darbības attālumus, ņem vērā to, ka novērotāja acu augstums ir pieci metri virs vidējā jūras līmeņa;
23.2. redzamību ierobežojošus objektus:
23.2.1. svešas gaismas avotus;
23.2.2. stacionāras vai pagaidu būves;
23.2.3. kokus;
23.2.4. citus objektus, kas var traucēt navigācijas līdzekļu atpazīšanu vai arī maldināt kuģotājus.
24. Pamatojoties uz šo noteikumu 21. un 23.punktā minēto pārbaužu rezultātiem navigācijas līdzekļu valdītājs sastāda aktu, kurā norāda navigācijas līdzekļu darbības parametru atbilstību vai neatbilstību oficiālajai publikācijai un normatīvo aktu par navigācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas aizsargjoslām prasībām. Navigācijas līdzekļu valdītājs veic nepieciešamos pasākumus neatbilstību novēršanai un par to informē Hidrogrāfijas dienestu.
25. Navigācijas līdzekļu valdītājs:
25.1. nodrošina navigācijas līdzekļus ar nepieciešamo rezerves komplektu skaitu:
25.1.1. krasta navigācijas līdzekļiem vismaz viens rezerves komplekts uz 10 navigācijas līdzekļiem;
25.1.2. peldošiem navigācijas līdzekļiem rezerves komplektu skaits nedrīkst būt mazāks par trešdaļu no navigācijas līdzekļu kopskaita;
25.2. uztur rezerves komplektus pastāvīgā darba kārtībā.
26. Navigācijas līdzekļu valdītājs bez Hidrogrāfijas dienesta atļaujas nav tiesīgs atslēgt navigācijas līdzekli no monitoringa sistēmas vai veikt jebkādas citas darbības, kas rada traucējumus monitoringa sistēmā.
VI. Izmaiņas navigācijas līdzekļu darbībā un jaunu navigācijas līdzekļu projektu izstrāde
27. Jebkuru navigācijas līdzekļa bojājumu (pārtraukumu darbības režīmā), kas maina tā darbības parametrus, valdītājs nekavējoties novērš un par to ziņo Hidrogrāfijas dienestam. Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:
27.1. navigācijas līdzekļa nacionālais numurs;
27.2. koordinātas;
27.3. darbības parametri;
27.4. traucējuma raksturojums un veiktie pasākumi navigācijas līdzekļa normālas darbības atjaunošanai;
27.5. darbības režīma traucējuma novēršanas termiņš.
28. Navigācijas līdzekļu darbības parametru maiņu navigācijas līdzekļu valdītājs iepriekš saskaņo ar Hidrogrāfijas dienestu un pēc parametru maiņas iesniedz Hidrogrāfijas dienestā šo noteikumu 9.2.apakšpunktā minēto ziņojumu.
29. Izstrādājot jaunus krasta un kuģu ceļu navigācijas līdzekļu projektus, tajos iekļauj šādu informāciju:
29.1. navigācijas līdzekļa vai sistēmas nepieciešamības pamatojums;
29.2. esošo navigācijas līdzekļu un apstākļu analīze;
29.3. projektējamo līdzekļu izvēle, izvietojums un vietas apskates rezultāti;
29.4. projektējamo līdzekļu plānotie darbības parametri;
29.5. navigācijas tehniskās aparatūras (piemēram, gaismas, barošanas avoti) izvēle un analīze.
30. Navigācijas līdzekļa vai sistēmas projektu pirms darbu uzsākšanas apstiprina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija".
31. Pēc jaunu navigācijas līdzekļu uzstādīšanas navigācijas līdzekļa valdītājs sniedz informāciju Hidrogrāfijas dienestam, norādot uzstādītā navigācijas līdzekļa koordinātas, konstrukciju un tā krāsojumu, darbības parametrus un citus raksturlielumus.
32. Hidrogrāfijas dienests nodrošina informācijas izziņošanu par navigācijas līdzekļu darbības izmaiņām un jauniem navigācijas līdzekļiem.
VII. Noslēguma jautājums
33. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvalde līdz 2008.gada 1.janvārim izstrādā un Hidrogrāfijas dienests apstiprina šo noteikumu 10.punktā minēto rīcības plānu. Plānu izstrādā atbilstoši Starptautiskās bāku asociācijas (IALA) vadošajiem norādījumiem Nr.1046 "Rīcības plāns jaunu vraku apzīmēšanai".
Ministru prezidenta vietā - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs
Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1032
Navigācijas līdzekļa pārbaudes akts
Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1032
Ziņojums
Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1032
Navigācijas līdzekļu apsaimniekošanas gada plāns un pārskats*
Satiksmes ministrs A.Šlesers
