• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valstī - visu tautu kultūras bagātībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.1999., Nr. 446/451 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15077

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dien

Vēl šajā numurā

30.12.1999., Nr. 446/451

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valstī — visu tautu kultūras bagātībā

Ikvienā tautā tradīciju kopšana ir dzīves kuplināšanas un padziļināšanas ceļš. Skatot vienuviet dažādu tautu tradīcijas, atklājam, cik bagāti esam.

Četrpadsmit dažādu valstu Ziemassvētku tradīcijas atspoguļo Kara muzejā Vecrīgā atklātā izstāde "Eiropas egle", ko gadumijas programmā rādīs arī Latvijas Televīzija. Svētku eglītes šai izstādei, kuras patronese ir Somijas vēstnieka kundze Katrīna Hemelainena, palīdzējusi post gan vēstniecību darbinieki, gan nacionālo kultūras biedrību ļaudis. Idejas autore un izstādes saimniece ir Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonda prezidente Ināra Liepa. Kopā ar Tāmaru Čudnovsku un Astrīdu Iršu viņa vadīja arī eksponātu veidošanu un sagaidīja daudzos ciemiņus.

Kas kopīgs un kas atšķirīgs dažādo tautu ziemas Saulgriežu tradīcijās? Kā saka Ināra Liepa, kopīgi ir dabas materiāli, ko lieto rotājumu gatavošanai. Un visvairāk tiek izmantoti salmi. Atšķirīgi ir mantiņu un rotājumu gatavošanas paņēmieni. Ukraiņi savas eglītes zaros iekarinājuši zeltainus vārpu kūlīšus un rotājuši tos košām lentēm. Somu eglītes rotājumā dominē zili baltās valsts karoga krāsas, tāpat kā Nīderlandes — baltizilisarkanā gamma. Gan salmu pinumi, gan rotas no krāsainiem papīriem grezno poļu eglīti.

Ar "Eiropas egles" ideju sasaucas Latvijas mazākumtautību mākslas un tradīciju svētki, kas visa gada garumā risinājās Latvijas novados, īsi pirms gadumijas izskanot ar vācu un čehu tautas mākslas un tradīciju dienām Rīgā un Rundālē.

Kā uzsvēra projekta autore un vadītāja, Tautas tērpu centra "Senā klēts" direktore Maruta Grasmane, nacionālo kultūras biedrību un vēstniecību atsaucība visā svētku ritumā bijusi necerēti liela. Gan poļu un baltkrievu, gan krievu, lībiešu un ukraiņu svētkos tautu tradīcijas mirdzējušas visā krāšņumā, notikusi savstarpēja bagātināšanās gan ar rotaļām un deju rakstiem, gan dažādu tautu tradicionālās virtuves noslēpumiem. Vēlreiz pierādījies, ka tautas mākslas un tradīciju izziņas ceļš ir labākais sabiedrības integrācijas ceļš.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Harijs Burmeistars

CEHI1.JPG (26604 BYTES) CEHI2.JPG (19424 BYTES) Attēlos: Čehu dziesmu un deju ansambļa "Rosenka" dalībnieki; čehu rokdarbnieču darinājumi

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!