Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra sēdē

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabineta 28.decembra sēdē pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 645 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 36 viņu nepilngadīgie bērni.

No 609 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 9% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

23% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 19% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 119 680personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 15 159 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par aizsargjoslas platuma samazināšanu ap valsts aizsardzības objektu

Ministru kabineta (MK) 28.decembra sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

Apstiprinātie grozījumi nosaka aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektu Valmierā, Cēsu ielā 54, “Kaugurmuiža”, 25 metru platumā. Līdz šim tika noteikta aizsargjosla 300 metru platumā ap valsts aizsardzības objektu Valmierā, Cēsu ielā 54, “Kaugurmuiža”. Aizsargjosla tika noteikta, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objekta drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.

Izvērtējot faktisko situāciju, secināts, ka minētais valsts aizsardzības objekts, ap kuru tika izveidota aizsargjosla 300 metru platumā, nevar radīt tiešu apdraudējumu civilajai infrastruktūrai.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par pārstāvjiem Latvijas un Moldovas attīstības sadarbības komitejā

Ministru kabineta 28.decembra sēdē apstiprināti Latvijas pārstāvji dalībai Latvijas Republikas un Moldovas Republikas Apvienotajā komitejā, kuras uzdevums būs piedalīties attīstības sadarbības pasākumu plānošanā un koordinēšanā, kā arī apmainīties ar informāciju par citiem pasākumiem šajā jomā, tai skaitā par attīstības sadarbības grantu programmām un projektiem. Komitejas funkcijās arī ietilpst sniegt atskaites par pasākumu rezultātiem un izvērtēt attīstības sadarbības progresu, kā arī sniegt ierosinājumus attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām šajā jomā.

Apvienotajā komitejā par pārstāvju grupas vadītāju un komitejas līdzpriekšsēdētāju tika apstiprināts Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas departamenta direktors Andris Sekacis, par pārstāvju grupas locekli – Ārlietu ministrijas Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļas 2.sekretāre Kristīne Kizika. Moldova savus pārstāvjus jau ir apstiprinājusi. Komiteja tika izveidota saskaņā ar 2006.gada 3.aprīlī noslēgto Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līgumu.

Moldova ir Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritāte gan 2006.gadā, gan arī 2007.gadā. Starp Latviju un Moldovu 2006.gadā ir īstenoti deviņi attīstības sadarbības projekti.

 

ĀM: Par pabalstu un kompensāciju apmēru diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem

Ministru kabineta 28.decembra sēdē izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā””.

Ņemot vērā pastāvošo ekonomisko situāciju, noteikumu projekts paredz noteikt lielākus pabalstu un kompensāciju apmērus un dzīves dārdzības koeficientus, lai diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni valstīs, kurās tie strādā un dzīvo.

Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā” 37.punktā noteikts, ka pabalstu un kompensāciju apmēru, kā arī dzīves dārdzības koeficientus Ministru kabinets pārskata ik gadu līdz 31.decembrim.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņa pagarināšanu

Ministru kabineta (MK) 28.decembra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums pagarināt privatizācijas ierosinājumu, kas iesniegti laikposmā no 2006.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 31.augustam, izskatīšanas termiņu līdz vienam gadam, apstiprinot MK noteikumu projektu “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, kas tika sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu.

Laikposmā no 2006.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 31.augustam tika saņemti gandrīz 70% no šobrīd reģistrētajiem privatizācijas ierosinājumiem par valsts īpašumiem, piemēram, Rīgas pašvaldībā – 77%, bet Jūrmalā – arī 70%.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš ir 4 mēneši no privatizācijas ierosinājumu reģistrēšanas brīža. Noteiktajā termiņā nav izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums par daudziem iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem: 1) Ministru kabinets – par 855 privatizācijas ierosinājumiem; 2) Rīgas pilsētas dome – par 9776 privatizācijas ierosinājumiem; 3) Jūrmalas pilsētas dome – par 444 privatizācijas ierosinājumiem.

Privatizācijas ierosinājuma izskatīšanā pastāv vairākas objektīvas problēmas, kas traucē ievērot likumā noteikto termiņu, t.sk.:

1) liels skaits iesniegto privatizācijas ierosinājumu augustā;

2) pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 43.panta ceturto daļu un 56.panta otro daļu un likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.panta pirmo daļu, privatizācijas ierosinājuma reģistrā 2006.gadā 31.augustā ir reģistrēti privatizācijas ierosinājumi, ko faktiski institūcijas saņēmušas pēc minētā datuma, t.sk. atsevišķos gadījumos pat novembrī;

3) no valsts un pašvaldību institūcijām ir laikietilpīgi saņemt pieprasītās izziņas, piemēram, par īpašuma sastāvu, izmantošanas mērķi vai nekustamā īpašuma dalīšanu;

4) trūkst dokumentu par valsts īpašuma sastāvā esošo ēku piederību;

5) nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļi, valsts meža zeme vai zeme, kas atrodas aizsargjoslā;

6) jāidentificē privatizācijas ierosinājuma minētais valsts īpašums, t.sk. jāpieprasa no iesniedzēja papildu informācija;

7) privatizācijas ierosinājums ir iesniegts par noteiktu daļu no īpašuma.

Informācija par saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem

Piemēram, Privatizācijas aģentūras vestajā privatizācijas ierosinājuma reģistrā ir reģistrēti 1478 privatizācijas ierosinājumi, tai skaitā pēc 2006.gada 15.augusta 1022 privatizācijas ierosinājumi, par 1811 valsts īpašuma objektiem un valstij piederošiem vai piekrītošiem neapbūvētiem zemesgabaliem, t.sk. pēc 2006.gada 15.augusta par 1476 valsts īpašumiem.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes vestajā privatizācijas ierosinājuma reģistrā ir reģistrēti 745 pašvaldības privatizācijas ierosinājumi, tai skaitā šā gada augustā vien reģistrēti 526 privatizācijas ierosinājumi, no kuriem 276 privatizācijas ierosinājumi reģistrēti 2006.gada 31.augustā.

Rīgas pilsētas domes vestajā privatizācijas ierosinājuma reģistrā reģistrēti 10470 privatizācijas ierosinājumi, tajā skaitā pēc 2006.gada 1.augusta 8030 privatizācijas ierosinājumi.

Ņemot vērā saņemto privatizācijas ierosinājumu lielo skaitu, Ekonomikas ministrija saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu sagatavoja grozījumus Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, lai pagarinātu šo ierosinājumu izskatīšanas termiņu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadali

Ministru kabineta 28.decembra sēdē pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2007.gadā.

Noteikumi nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi.

Saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2007.gadā izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 7 8001 958 lati, un tos veido:

• dotācija izlīdzināšanas fondā no valsts budžeta – 7 152 897 lati;

• pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā – 70 849 061 lats (saskaņā ar šiem noteikumiem).

Izlīdzināšanas fonda izdevumi ir 78 001 958 lati, un tos veido dotācijas pašvaldībām saskaņā ar šiem noteikumiem.

Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā veic ar Valsts kases starpniecību no prognozētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, bet tās pašvaldības, ar kurām Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību, iemaksas fondā veic patstāvīgi (bez Valsts kases starpniecības).

Valsts budžeta dotācija izlīdzināšanas fondā ieskaitāma likumā par valsts budžetu 2007.gadam apstiprinātajā apmērā saskaņā ar Finanšu ministrijas apstiprinātu finansēšanas plānu.

 

FM: Par garantiju fondu darbību nākamajā periodā

Lai nodrošinātu Lauku attīstības fonda un Latvijas Garantiju aģentūras (garantiju fondu) vienošanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sniegto garantiju 0% riska pakāpi arī no 2008.gada 1.janvāra, iesaistītajām ministrijām nākamā gada pirmajā pusē jāizstrādā atbilstoši normatīvie akti. Tā nolemts Ministru kabineta 28.decembra sēdē, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasības par kredītiestāžu darbību un ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību, Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa sagatavoja informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem garantiju sistēmas mehānisma izstrādei, paredzot tajos valsts galvojumu sniegšanas kārtību par garantiju fondu sniegtajām garantijām.

Informatīvais ziņojums ietver risinājumu, kas arī pēc 2007.gada 31.decembra garantiju fondu sniegtās garantijas bankām ļaus pielīdzināt Latvijas valsts galvojumiem – garantijas pēc savas drošuma pakāpes un kvalitātes paliks ar 0% riska pakāpi. Risinājuma pamatā ir šādi pamatprincipi:

1) tiek veikti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas nosaka, ka ar šo likumu valsts gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā apmērā uzņemas atbildību par LAF sniegtām garantijām;

2) Lauksaimniecības un lauku attīstības likums deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā veicama uzraudzība pār LAF sniegtajām garantijām;

3) gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts saistību apjoms, par kuru valsts uzņemas atbildību attiecībā uz LAF sniegtajām garantijām;

4) katrā nākamajā gadskārtējā valsts budžeta likumā, ja nepieciešams, tiek paredzēts pieļaujamais palielinājums valsts sais­tībām par LAF sniegtajām garantijām;

5) gadījumā, ja plānotās valsts saistības ir uzskatāmas par valsts atbalstu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta 1.punktu, Zemkopības ministrija saskaņo šo saistību uzņemšanos ar Eiropas Komisiju.

Līdzīgs risinājums (speciāla likuma izstrāde par valsts atbalstu aizdevumu garantijām maziem un vidējiem komersantiem) piemērojams arī saistībā ar sniegtajām garantijām nacionālās programmas “Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība” ietvaros.

Tādējādi MK uzdeva Zemkopības minis­trijai līdz 2007.gada 1.martam izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju mēneša laikā pēc šī likumprojekta pieņemšanas Saeimā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” sniegto garantiju uzraudzības kārtību. Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz 2007.gada 1.jūlijam jāizstrādā likumprojekts par valsts atbalstu aizdevumu garantijām maziem un vidējiem komersantiem.

Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā iekļauti arī Valsts kases, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

 

FM: Par atvieglotiem preču aprites noteikumiem biodegvielai

Ministru kabineta (MK) 28.decembra sēdē pieņemti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību, kas paredz vairākus atvieglojumus tiem komersantiem, kuri veic komercdarbību ar biodegvielu.

Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts valsts nodevas apmērs par speciālās atļaujas akcīzes preču noliktavas turētāja un apstiprināta tirgotāja darbībai saņemšanu, ja komersants veic darbības tikai ar biodegvielu un neveic darbības ar naftas produktiem.

Grozījumi arīdzan paredz, ka akcīzes preču turētājam nebūs jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru biodegvielas ražošanas, apstrādes, pārstrādes vai fasēšanas procesa uzsākšanu, kā tas ir jādara, ja akcīzes preču turētājs veic minētās darbības ar naftas produktiem.

Noteikumos iekļautas arī tiesību normas, kas nepieciešamas, lai noteiktu pavad­zīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošanu, atsakoties no stingrās uzskaites preču pavadzīmju–rēķinu lietošanas arī akcīzes preču apritē. Grozījumi arī precizē noteikumu pielikumus.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā

2006.gada 28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu ,”Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredz laikus atrisināt ar zinātnisko institūtu darbību saistītus jautājumus, it īpaši jautājumus par to juridisko statusu. Valsts zinātniskajiem institūtiem, turpinot darbību valsts aģentūras statusā, tiks apdraudēta efektīva to zinātniskā darbība, jo tiks zaudēta juridiskā patstāvība. Bez juridiskās patstāvības zinātniskiem institūtiem būs liegtas iespējas piedalīties Eiropas Kopienas 7.ietvara pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmā, kas savu darbību sāk 2007.gada 1.janvārī. 2006.gada 22.decembrī jau izsludināti pirmie 42 šīs programmas konkursi ar kopējo naudas apjomu 4,3 miljardi eiro. Valsts aģentūras statusā tiks pārtraukta valsts zinātnisko institūtu sadarbība ar uzņēmumiem lietišķo pētniecības projektu īstenošanā un tehnoloģiju izstrādē, kā arī būs apdraudēta institūtu dalība kompetences centros, kuru veidošanu ir paredzēts sākt 2007.gadā, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Apstiprinātie grozījumi paredz risināt vēl šādus jautājumus:

1) IZM kompetences ietvaros 2005.gada 12.oktobra Padomes Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru ieviest trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos noteikto;

2) izpildīt MK 2006.gada 13.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.32 34.§) 2.punktā noteikto un paredzēt deleģējumu MK apstiprināt valsts atbalsta programmas sadarbības projektiem pētniecības un tehnoloģiju jomā;

3) atrisināt joprojām aktuālo jautājumu par PSRS laikā iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanu Latvijas Republikas zinātniskajam grādam;

4) noteikt zinātnisko institūtu darbinieku atalgojuma veidošanas principus.

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā tika izstrādāti un apspriesti starpministriju darba grupā, kuras sastāvā bija Tieslietu, Finanšu, Zemkopības, Ekonomikas un Veselības ministrijas, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, kā arī bez balsstiesībām piedalījās vairāku zinātnisko institūtu direktori.

 

IZM: Par grozījumiem noteikumos par stipendijām

Ministru kabineta (MK) 28.decembra sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.

IZM, izvērtējot MK 2004.gada 24.augusta noteikumus Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” un tiesību normas, uz kuru pamata minētie noteikumi izdoti atzīst, ka no deleģējuma tieši neizriet tiesības MK noteikt ierobežojumus stipendiju saņemšanai, tādēļ grozījumu MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” tiek svītrots 3.3., 3¹., 9¹.punkts un 18.4.apakšpunkts. MK noteikumu projekts iepriekšminētajos noteikumos paredz svītrot normu, kas nosaka aizliegumu saņemt stipendiju studējošajam, kas uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Noteikumu projekts saskaņots ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Rektoru padomi, to vizējot. Latvijas Studentu apvienība savu viedokli sniegs atsevišķi.

 

IZM: Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs

2006.gada 28.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu “Par MK balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”. 2006.gadā Latvijas skolēni piecās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ieguva vienu sudraba medaļu, 10 bronzas medaļas un četrus atzinības rakstus.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža ir pateicīga šiem jauniešiem un viņu pedagogiem, jo ar saviem sasniegumiem viņi likuši Latvijas vārdam iegūt pozitīvu skanējumu pasaules mērogā. Ministre norāda, ka panākumus guvušie ir no visas Latvijas izglītības iestādēm. Turklāt šie olimpiāžu laureāti turpina mācības vai uzsākuši studijas ne tikai Latvijas skolās un augstskolās, bet arī prestižajā Kembridžas universitātē, piemēram, Elvijs Sarkans.

Lēmums pieņemts saskaņā ar MK 1997.gada 26.augusta noteikumiem Nr.306 “Nolikums par MK balvu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”. Starptautisko olimpiāžu uzvarētāju un viņu pedagogu apbalvošanai ar naudas balvām no valsts budžeta nepieciešami 17499,96 lati, kas tiks izmaksāti no likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” IZM apakš­programmā “Mācību priekšmetu olimpiādes un balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” iedalītajiem līdzekļiem.

Kopumā apbalvojumi piešķirti 43 jauniešiem un viņu pedagogiem:

• Sergejam Beļajevam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – Ls 1000

• Vladimiram Trasko, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājam, S.Beļajeva pedagogam – Ls 250

• Sergejam Meļņikam, mācību uzņēmuma “Progmeistars” vadošajam pasniedzējam, S.Beļajeva pedagogam – Ls 250

• Mihailam Arhangeļskim, Rīgas 92.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – Ls 700

• Mariannai Težei, Rīgas 92.vidusskolas skolotājai, M.Arhangeļska pedagoģei – Ls 250

• Skaidrītei Pakulei, Latvijas Universitātes izglītības metodiķei, M.Arhangeļska pedagoģei – Ls 250

• Pāvelam Cupikovam, Rīgas ģimnāzijas “Maksima” 10.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – Ls 700

• Innai Korkocai, Rīgas ģimnāzijas “Maksima” skolotājai, P.Cupikova pedagoģei – Ls 250

• Mārim Vītiņam, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktoram, P.Cupikova pedagogam – Ls 250

• Artūram Grudulam, Madonas Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – Ls 700

• Dailai Sembergai, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotājai, A.Grudula pedagoģei – Ls 250

• Līgai Ragainei, Madonas Valsts ģimnāzijas skolotājai, A.Grudula pedagoģei – Ls 250

• Rūdolfam Kreicbergam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – Ls 700

• Agnim Andžānam, Latvijas Universitātes profesoram, R.Kreicberga pedagogam – Ls 250

• Vladimiram Murevičam, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – Ls 700

• Jurim Smotrovam, Latvijas Universitātes docentam, V.Mureviča pedagogam – Ls 250

• Gatim Narvaišam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – Ls 700

• Sarmītei Dudei, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājai, G.Narvaiša pedagoģei – Ls 250

• Kasparam Veldrem, Latvijas Universitātes maģistrantam, G.Narvaiša pedagogam – Ls 250

• Dmitrijam Perminovam, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – Ls 700

• Tatjanai Zdanovai, Jēkabpils 2.vidusskolas skolotājai, D.Perminova pedagoģei – Ls 166,66

• Marutai Kusiņai, Rīgas Humanitārās privātģimnāzijas skolotājai, D.Perminova pedagoģei – Ls 166,66

• Uldim Kondratovičam, Latvijas Universitātes profesoram, D.Perminova pedagogam – Ls 166,66

• Andrejam Sabanskim, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā fizikas olimpiādē – Ls 700

• Eleonorai Bleivei, Preiļu Valsts ģimnāzijas skolotājai, A.Sabanska pedagoģei – Ls 250

• Elvijam Sarkanam, Kembridžas universitātes Matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – Ls 700

• Kristīnei Ševčenko, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, R.Kreicberga un E.Sarkana pedagoģei – Ls 500

• Andrim Galvānam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Exigen Latvia” grupas vadītājam, E.Sarkana pedagogam – Ls 250

• Igoram Stepanovam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – Ls 700

• Aijai Lūsei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, I.Stepanova pedagoģei – Ls 250

• Mārtiņam Opmanim, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētniekam, I.Stepanova pedagogam – Ls 250

• Artūram Bačkuram, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – Ls 500

• Aijai Vasiļevskai, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, V.Mureviča un A.Bačkura pedagoģei – Ls 416,66

• Dainim Kriķim, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājam, A.Bačkura pedagogam – Ls 166,66

• Mārim Valdatam, Latvijas Universitātes doktorantam, A.Bačkura pedagogam – Ls 166,66

• Gļebam Ivanovskim, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – Ls 500

• Nonai Volinskai, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājai, G.Ivanovska pedagoģei – Ls 250

• Guntaram Kitenbergam, Rīgas 64.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā fizikas olimpiādē – Ls 500

• Mārim Zariņam, Rīgas 64.vidusskolas skolotājam, G.Kitenberga pedagogam – Ls 250

• Jānim Krūmiņam, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājam, A.Sabanska, G.Ivanovska un G.Kitenberga pedagogam – Ls 750

• Madaram Virzam, Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – Ls 500

• Guntai Lācei, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājai, M.Virzas pedagoģei – Ls 250

• Jurim Škuškovņikam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltijas Datoru akadēmija” pasniedzējam, M.Virzas pedagogam – Ls 250

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam

Ministru kabineta 28.decembra sēdē akceptēti Vides ministrijas sagatavotie “Grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam”.

Grozījumi sagatavoti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmumu “Par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK”. Lēmumā norādītas neatbilstības atsevišķiem plāna izstrādes kritērijiem, kā arī uzsvērts, ka Latvijas atļautais emisijas kvotu apjoms nedrīkst pārsniegt 3,283303 miljonus gadā (Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.308, minētais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir 7,695008 miljoni).

Vides ministrijas sagatavotie grozījumi plānā pārskata:

1) valsts kopējo emisijas kvotu daudzumu, piemērojot Latvijas ekspertu koriģētu Eiropas Komisijas izstrādāto emisijas kvotu apjoma aprēķināšanas metodiku – apstiprinātajos grozījumos kopējais emisijas kvotu daudzums ir 6,253146 miljoni gadā;

2) emisijas kvotu sadales metodiku nozaru un iekārtu līmenī;

3) emisijas kvotu apjomu, kas paredzēts jaunām iekārtām un esošo iekārtu paplašināšanās gadījumos;

4) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieku sarakstu.

Grozījumi izstrādāti, konsultējoties ar Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, AS “Latvenergo” un AS “Rīgas siltums”, kā arī Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa