"Ziemassvētki Groznijā: nāve neiet brīvdienās"

"The New York Times"

— 99.12.27.

Pirms dažiem gadiem Davosā divi The New York Times žurnālisti darbojās kā vidutāji starp Krievijas pārstāvjiem un Rietumu investoriem.

Kad Toms Frīdmens pajautāja Džordžam Sorosam, kāpēc viņš aiztur investīcijas Krievijā, miljardieris norādīja pāri galdam uz Borisu Berezovski un sacīja: "Viņš. Viņš ir krāpnieks."

Starp pārsteiguma elsieniem es pienesu mikrofonu apsūdzētajam krievu oligarham, par kuru jau sen baumoja, ka viņš ir galvenais naudasmaiss aiz Borisa Jeļcina korumpētās "ģimenes", un jautāju: "Vai jūs nekā neatbildēsiet?"

Būdams kurls pret kritiku, Berezovskis paraustīja plecus un pasmaidīja. Viņš negrasījās uzķerties uz āķa.

Pēc pagājušās nedēļas parlamenta vēlēšanām šis mazais vīrs ar caururbjošajām acīm atkal smaidīja, jo asiņainu karu bija izdevies izmantot kā politiskas kampaņas līdzekli, Berezovskis un viņa VDK aparatčiki, Jeļcina mafiozi un apšaubāmu reformatoru apvienojums atkal ir virsotnē.

Labākais Krievijas vēlēšanās bija pats fakts, ka tās vispār notika. Nākamā labākā lieta ir tā, ka tajās cieta sakāvi Primakova un Lužkova bloks, kas, kā paredzēja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem, varētu pārņemt valsti savās rokās.

Sliktākā lieta Domes vēlēšanās bija tā, ka tās parādīja, cik viegli manipulējams ir Krievijas elektorāts. Neviens nepārbaudīs, vai daudzdzīvokļu māju spridzināšana nebija VDK darbs, mācoties no Gestapo sarīkotās Reihstāga dedzināšanas piemēra. Taču, lai kas arī nebūtu to izraisītājs, šie terora uzbrukumi un nelaikā notikušie čečenu izlēcieni izraisīja krievos bailes un niknumu pret tumšādainajiem neatkarīgi noskaņotajiem musulmaņiem. Tas deva atriebīgajiem krievu ģenerāļiem un Jeļcina "ģimenei" jaunu politiskās dzīves sparu.

Gandrīz visi politiķi pievienojās "Nogaliniet čečenus!" kampaņai. Jeļcina iecienītākais "reformators" Anatolijs Čubaiss - cilvēks, kurš nodeva Padomju Savienības īpašumus dažu oligarhu rokās - uzņēmās naida kurināšanas vadību.

Ar kara drudža palīdzību un pateicoties ziņojumu apspiešanai presē par pirmajiem krievu upuriem, Kremļa partija saņēma ceturto daļu no vietām parlamentā; komunisti guva vēl vienu ceturtdaļu, kamēr apšaubāmajiem reformatoriem un Žirinovska ārprātīgajiem kopā ir kādi 15%, tāpat kā Primakova un Lužkova grupējumam.

Vienīgā partija, kura izteica aicinājumu sākt sarunas ar čečenu līderiem, nevis apšaudīt sievietes un bērnus Groznijā, bija Jabloko . Vientuļie demokrātiskie reformatori Grigorijs Javlinskis un Sergejs Stepašins samaksāja augstu cenu par atteikšanos pievienoties asinskārajiem: viņu pārstāvniecība parlamentā kritās no 8 līdz 6%.

Tagad mēs pieredzēsim Putina-Berezovska-Čubaisa vēlēšanu stratēģijas otro posmu. Krievu karaspēks kopā ar Maskavas cietumos salasītiem čečenu kvislingiem iegūs nominālu kontroli pār Grozniju, ko tagad bumbas un šāviņi ir pilnībā iznīcinājuši. Rietumu žurnālistiem, piedraudot ar kriminālvajāšanu, neļaus ziņot par civiliedzīvotāju nogalināšanu un krievu karavīru upuriem. Tad ģenerāļi pasludinās, ka karš ir beidzies.

Dienā krievi pozēs fotogrāfiem, patrulējot galvenajos pilsētas laukumos. Palikušajiem čečenu līderiem tiks piedāvātas vēlēšanu kampaņas laikā noraidītās sarunas. Tā būs slavena uzvara.

Taču naktī Groznijā un dienvidu kalnos nepakļautie čečenu partizāni, iespējams, turpinās radīt upurus krievu okupantu rindās. Tie pārdzīvoja Staļinu; tie var pārdzīvot arī Putinu. Ja Krievijas nīdēji rīkosies tāpat kā pagātnē, krievu sabiedrība var atklāt, ka ap nākamā rudens prezidenta vēlēšanām čečenu karš vairs nav tik populārs.

Tajā pašā laikā "ģimene" un blēži, kas to atbalsta, izmantos amerikāņu politiķus. Pagājušajā nedēļā dēļ republikāņu spiediena kaut kā reaģēt uz Čečenijas slaktiņu, Madlēnai Olbraitai bija jālieto nacionālās drošības likums, lai apturētu mūsu nodokļu maksātāju uzturētās Eksporta-Importa bankas pārāk dedzīgo prezidentu Džeimsu Harmonu no aizdevuma garantēšanas krievu firmai Tyumen Oil .

Harmons bija tas Volstrītas baņķieris, kurš sniedza miljonu dolāru gadā politiķim Tonijam Koelho, kad pēdējais, aizdomu mākoņiem sabiezējot, atstāja Vašingtonu. Harmons arī izdarīja 115 000 dolāru lielu dāvinājumu Demokrātu nacionālajai komitejai tās 1996. gada Klintona un Gora kampaņas laikā. Tas deva viņam Eksporta-Importa bankas posteni. Domājams, ka Koelho, kas tagad ir Gora kampaņas priekšsēdis, Gora uzvaras gadījumā kļūs par Baltā nama administrācijas vadītāju.

Jūs jautājat, kāpēc Boriss Berezovskis smaida, kamēr čečeni mirst? Vēl ir jānoslēdz daudzi darījumi.

Viljams Sefairs