"Austrumeiropa jūtas kā ES kājslauķis"

"NRC Handelsblad"

— 99.12.24.

Viļņa, Roterdama. Jau desmit gadu pagātnes nomocītās Austrumeiropas valstis stāv pie māmuļas Eiropas durvīm, - pieklājīgi, ar cepuri rokā. To drīkst, tikai pirms tam jāizpilda pāris tūkstošu nosacījumu, kas netiks mainīti dēļ nabaga bērniem no austrumiem.

Nosacījumi tiek pildīti, un jau desmit gadu rit reformas, sabiedrībā pilnīgi visās jomās ir pārmaiņas. Tikai cilvēks, kas pats dzīvo Austrumeiropā, pateiks, cik ļoti tas sāp. Sāp zaudētais darbs, zaudētie ienākumi, uzkrājumi, nākotnes izredzes.

Austrumos uzskata, ka māmuļa Eiropa nav žēlsirdīga. Valda pārliecība, ka Briselē neviens nespēj iedomāties, ko reformas nozīmē vienkāršajam cilvēkam Sofijas vai Bratislavas ielās. Bet austrumeiropieši nesūdzas skaļi, viņi ir pārāk pieklājīgi un nelabprāt pazemo Briseli.

Tomēr dažreiz vilšanās uzvar pieklājību. Bulgārijas premjers Ivans Kostovs, piemēram, uzzinājis, ka jāslēdz Kozlodujas atomelektrostacija, kas nabadzīgajai valstij dod četrdesmit procentu energoresursu, teica: "Eiropa gandrīz neko nav darījusi Bulgārijas labā. ES prasība ir agresīvs bezsatura diktāts , kas iznīcinās mūsu konkurences spēju. Kas paliks pāri no mūsu ekonomikas?" ES uzskata, ka atomelektrostacija ir bīstama, sola naudu, taču jau tagad skaidrs, ka pašai Bulgārijai nāksies maksāt visdārgāk. "Mēs gribam, lai ar mums apietas kā ar eiropiešiem, bet pagaidām tā nenotiek," saka Kostovs.

Beidzot Bulgārija ar lielu rūgtumu piekāpās. Tagad anti ES opozīcija Kostovam pārmet nodevību un nacionālo interešu noniecināšanu.

Arvien vairāk Austrumeiropas valstu vadītāji pauž savu vilšanos par Briseles auksto aprēķinu, lai arī apzinās, ka tādas runas labāk noklusēt, kamēr valsts atrodas robežas nepareizajā pusē. Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Ilvess decembra vidū izteicās, ka ES ir "augstprātīga un rasistiska" pret Austrumeiropu. "Rietumu politiķi atgaiņājas no Austrumeiropas valstīm kā korumpētām, kriminālām un atpalikušām, kaut arī pierādījumi to atspēko." Ja Somijā tiek noķerta divdesmit somu un astoņu igauņu banda, kas nodarbojusies ar cilvēku kontrabandu, tad somu prese to sauc par igauņu bandu. Ilvess jautā: "Vai Rietumeiropa, nomelnojot Austrumus, jūtas labāk? Vai tiešām Austrumeiropas valstis jāapzīmogo kā sliktas, atpalikušas, nenobriedušas un problemātiskas?"

Nesen Briselē starp ES aprēķinātājiem un poļu parlamentāriešiem notika strīds par to, kā ES iedomājas Poliju dažu gadu laikā atbrīvojamies no miljona sīkzemnieku. Pat lielākie ES atbalstītāji, bijušā premjera Mazovecka partija, neslēpa savu sarūgtinājumu. Tajā pašā nedēļā Polijā nodibināja anti-ES partiju, ko veido nevis bijušie komunisti, bet gan labēji kristīgie.

Pāris dienu vēlāk arī Čehijas premjers Vāclavs Klauss pateica eirokomisāram Ferhoigenam: "ES pieejai nav nekāda sakara ar partnerību, ko ES sakās veidojam". Tas ir "paternālisms".

Runājot par paternālismu, Bukareste un Sofija piemin ES ierobežojošo vīzu politiku attiecībā pret to pilsoņiem. Šo tematu solījās apspriest Helsinku tikšanās laikā, taču tas nenotika.

Novembrī Hāgā Austrumeiropas valstu vēstnieki kopējā paziņojumā rakstīja: "Austrumeiropieši jūtas pievilti un noguruši gaidīt labākus laikus." Sabiedrība nevar dzīvot mērķim, kas atrodas divdesmit gadu tālā nākotnē. Nav brīnums, ka iestāšanos ES atbalstošo skaits daudzviet sarucis zem piecdesmit procentiem.

Protams, Eiropas Komisijai jāievēro stingrība, jo tai jārūpējas, lai tiktu saglabāts ES tiesiskais pamats un sasteigta paplašināšanās neapdraudētu ES struktūru. Otrās šķiras dalībvalstu izveidošanās nav neviena interesēs. Tāpat Eiropas līderu politiskā vēlēšanās strauji paplašināties izrādījās konfliktā ar reālajām iespējām.

Par to pārliecinājās ar Lietuva. Valstij jāslēdz Ignalinas atomelektrostacija, kas pārsniedz pat Bulgārijas drāmu. Centrāle ražo astoņdesmit procentu Lietuvas elektroenerģijas, un tās slēgšana izputinās ekonomiku. Ignalina netiek slēgta vis tāpēc, ka to grib lietuvieši, bet gan ES.

Šoka terapijas sludinātājs Džefrijs Sakss nesen rakstīja Central European Review: "Viskaitīgākā ideja, kas valda Rietumos, ir sajūta, ka pārejas [uz tirgus ekonomiku] veiksme vai izgāšanās uz mums neattiecas." Tomēr Briseles vārdu krājumā neparādās termins bezcerība. To var atrast tikai Austrumeiropas vārdnīcās.

Peters Mihilsens