Ministru kabineta rīkojums Nr.1012

Rīgā 2006.gada 28.decembrī (prot. Nr.69 16.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” akcijas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1. Oskara Galandera 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37).

2. Oskars Galanders un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” valstij piederošās 2352097 akcijas.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1997.gada 6.jūnijā ar Nr.000334573 un 2004.gada 1.septembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.527 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Ceļu satiksmes drošības direkcija””, pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003345734 (juridiskā adrese – Rīga, Miera iela 25, LV-1001). Sabiedrības pamatkapitāls ir 2352097 lati, ko veido 2352097 akcijas. Sabiedrības akciju turētāja ir Satiksmes ministrija;

3.2. kapitālsabiedrība atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam deleģējumam veic šādas funkcijas:

3.2.1. saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta piekto daļu reģistrē transportlīdzekļus, piešķir un anulē transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un izsniedz transportlīdzekļu vadītāju apliecības, nodrošina un uztur transport­līdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un kontrolē ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, dod atļauju piedalīties ceļu satiksmē, veic ceļu drošības auditu un vispārējo pārraudzību, pamatojoties uz informāciju, ko Valsts policija sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā, nodrošina ceļu satiksmes negadījumu statistiku un tās analīzi, kā arī veic citas ar ceļu satiksmes drošību saistītas darbības atbilstoši savai kompetencei;

3.2.2. saskaņā ar Jūras kodeksa 4.panta pirmo daļu, 8.panta otrās daļas 2.punktu reģistrē kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās, kā arī ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas;

3.2.3. saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 52.pantu trans­portlīdzekļu tehniskās apskates laikā kontrolē apdrošināšanas līguma spēkā esību;

3.2.4. saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.¹ panta otro daļu kontrolē par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē piemēroto naudas sodu izpildi;

3.2.5. saskaņā ar likuma “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” 3.pantu ir centrālā reģistrācijas institūcija Latvijas Republikā;

3.2.6. saskaņā ar likumu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”, Dabas resursu nodokļa likumu un likumu “Par transportlīdzekļu ikgadējo node­vu” atbilstoši kompetencei kontrolē likumā minēto nodokļu un nodevu samaksu;

3.2.7. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.505 “Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” 5.punktu veic transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un testēšanu;

3.2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.994 “Noteikumi par mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju sertificēšanu un apmācību” 2.punktu sertificē mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītājus, kā arī izveido un uztur šo vadītāju reģistru;

3.2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1047 “Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā” 62.punktu kontrolē šo noteiku­mu ievērošanu attiecībā uz papildu motoriem, kas uzmontēti uz automobiļa vai tā piekabes bāzes un paredzēti izmantošanai ceļu satiksmē;

3.2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumu Nr.878 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” 12.punktu piedalās nederīgo dokumentu reģistra satura veidošanā;

3.2.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumu Nr.674 “Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi” 8.punktu izsniedz bīstamu kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja apliecību, kā arī saskaņā ar noteikumu 10.punktu izsniedz Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem ADR sertifikātu;

3.2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumiem Nr.131 “Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām” apseko transportlīdzekļu sagatavošanas mācību telpas un sastāda attiecīgu aktu, izsniedz personai attiecīgu pasniedzēja vai instruktora apliecību un anulē to, kā arī kontrolē transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu;

3.2.13. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumu Nr.530 “Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums” 4.15.apakšpunktu ietilpst Ceļu satiksmes drošības padomes sastāvā;

3.3. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. un 88.pantu publiska persona darbojas arī privāto tiesību jomā un var veikt komercdarbību, šīs darbības veikšanai dibinot komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu, kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu kapitālsabiedrība nodrošina valsts pārvaldes funkciju administrēšanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē – satiksmes jomā – un darbojas dabīgā monopola apstākļos. Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu satiksmes nozarē saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – personām sniegto pakalpojumu kvalitāti;

3.4. kapitālsabiedrība ir izveidota, lai uzturētu un attīstītu kvalitatīvu un juridiski pamatotu pakalpojumu kompleksu (sistēmu) transportlīdzekļu uzskaites un tehniskās kontroles, transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas, iekšējo ūdeņu kuģošanas līdzekļu uzskaites un vadītāju kvalifikācijas jomā atbilstoši valsts un sabiedrības interesēm satiksmes nozarē. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 37.pantu kapitāla daļu turētājs nosaka peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta notei­kumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos no­zares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” un Oskara Galandera kapitālsabiedrības privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta kapitālsabiedrības īstenoto funkciju izpilde.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācijas ierosinājumi ir noraidāmi un kapitālsabiedrība nav nododama privatizācijai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu, 40.panta pirmo un otro daļu un 88.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosinājumus par valstij piederošo valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” 2352097 akciju privatizāciju.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidenta vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Satiksmes ministra vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks