Ministru kabineta rīkojums Nr.1015

Rīgā 2006.gada 28.decembrī (prot. Nr.69 18.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību ‘’Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” (vienotais reģistrācijas Nr.50003407881, juridiskā adrese – Daugavpils, Lielā Dārza iela 62).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils psihoneirolo­ģiskā slimnīca” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1998.gada 31.augustā reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000340788 un 2004.gada 1.novembrī pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.50003407881 (juridiskā adrese – Daugavpils, Lielā Dārza iela 62). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 354850 latu. Vienas kapitāla daļas nomināla vērtība ir viens lats. Kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu kapitālsabiedrība vienīgā Latgales reģionā nodrošina sabiedrības interešu ievērošanu tādu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un pieejamībā, kas saistīti ar psihiskās saslimšanas ārstēšanu, kā arī veselības aizsardzību, pastāvīgi nodrošinot sniegto pakalpojumu kvalitāti veselības aprūpē;

3.3. Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 17.pielikuma 4.3.apakšpunktā noteikts, ka kapitālsabiedrība ir sekundāro un terciāro psihoneiroloģisko veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja;

3.4. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003 “Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu”) paredz izveidot augsti specializētu, kvalitatīvu, savstarpēji koordinētu sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt tās izmaksu efektivitāti. Saskaņā ar šo programmu paredzēts kapitālsabiedrību līdz 2010.gadam saglabāt kā specializēto slimnīcu;

3.5. nododot privatizācijai kapitālsabiedrību, kura sniedz tik specializētus veselības aprūpes pakalpojumus kā psihiatrija, nebūs iespējams ietekmēt privatizētās iestādes darbību un garantēt, ka tā arī pēc privatizācijas sniegs šāda veida veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī nebūs iespējams nodrošināt Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas izpildi. Būs apdraudēta valsts pasūtījuma izpilde budžeta finanšu līdzekļu noteiktajā apmērā. Privāta kapitālsabiedrība var noteikt valsts piešķirto budžeta finanšu līdzekļu apjomam neatbilstošus medicīnisko pakalpojumu izcenojumus vai mainīt kapitālsabiedrības darbības profilu, kas apdraud pacientu iespējas iegūt pilnvērtīgu veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī apdraud sabiedrības drošību, jo netiks nodrošināta tādu personu ārstēšana, kam ir psihiski un uzvedības traucējumi. Veselības ministrija ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja un spēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu – saņemt veselības aprūpes pakalpojumu psihiatrijas jomā –, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu veselības aprūpē saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 37.pantu, kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu kapitālsabiedrība īsteno komercdarbību, nodrošinot kvalitatīvus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus psihiatrijas jomā.

Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu par kapitālsabiedrības privatizāciju. Kapitālsabiedrību nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu sabiedrībai būtiskā veselības aprūpes nozarē, nodrošinot kvalitatīvus stacionāros pakalpojumus.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidenta vietā – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Veselības ministrs G.Bērziņš