Par izmaiņām normatīvajos aktos, kas stājušies spēkā no 2007.gada 1.janvāra

 

No 2007.gada 1.janvāra Latvijā stājušās spēkā vairākas izmaiņas nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā.

Nodokļu politikas jomā:

• grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām;

• grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu;

• grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā;

• grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli;

• grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;

• grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli;

• grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli;

• grozījumi likumā par akcīzes nodokli;

• likums par elektroenerģijas nodokli;

• četras nodokļu konvencijas;

• MK noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā un kārtību, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas.

Grāmatvedības politikas jomā:

• grozījumi likumā par grāmatvedību;

• grozījumi gada pārskatu likumā;

• grozījumi noteikumos par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem.

Valsts sektora darba samaksas jomā:

• grozījumi noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju;

• grozījumi prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumos;

• grozījumi noteikumos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu.

Budžeta politikas jomā:

• grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību;

• grozījumi noteikumos par budžetu ieņēmumu klasifikāciju;

• grozījumi noteikumos par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

• grozījumi noteikumos par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām;

• noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju;

• grozījumi noteikumos par kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā;

• noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2007.gadā.

Par nodokļu administrēšanu

Likums “Par nodokļiem un nodevām”

Ar 2007.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Likumā noteiktas nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas definīcijas.

Likumā noteiktais pilnvarojums Valsts ieņēmumu dienestam izstrādāt metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības, aizstāts ar pilnvarojumu Valsts ieņēmumu dienestam izdot ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju aizpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā.

Likuma 20.pants papildināts ar jaunu nodokli – elektroenerģijas nodokli – un noteikta tā administrēšanas iestāde.

Sākot ar 2007.gadu, tiks diferencēti audita (revīzijas) laikā uzrēķinātie sodi atkarībā no nesamaksātā nodokļa apmēra un maksājuma kavējuma termiņa, kā arī noteikta kārtība, kādā nodokļu administrācija samazina uzrēķināto soda naudu, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas iemaksās papildus aprēķināto nodokļa summu un soda naudu 15% apmērā no pamatparāda, atlikušo summu līdz 50%, bet atsevišķos gadījumos pat pilnībā.

Likuma normas nosaka arī izņēmumus no noteiktās atbildības par budžetā maksājamās nodokļu summas samazināšanu, tādējādi ievērojot likuma normu brīvprātīgas izpildes veicināšanas principu. Proti, ja nodokļu maksātājs termiņā iesniegtajai deklarācijai vai nodokļu aprēķinam, pirms saņemts nodokļu administrācijas paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļa aprēķina precizējumu un samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu noteiktā laikā, soda nauda netiek aprēķināta un piedzīta. Savukārt, ja precizējumi tiks iesniegti pēc paziņojuma saņemšanas, bet pirms audita (revīzijas) uzsākšanas dienas, tiks piemērota soda nauda 10% apmērā no samazinātās nodokļa summas.

Likuma izslēgtas normas, kas nosaka atbildību par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu un par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā pārskatīts slieksnis, ar kuru sākot nodokļa maksātājam ir pienākums deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, paaugstinot to no 1000 līdz 3000 latu. Turklāt likumā precizētas normas attiecībā uz skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, nosakot skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma apmēru – virs 10 tūkstošiem latu.

Likums papildināts ar normu, kurā noteikts: ja nodokļu administrācija pieprasa nodokļu revīzijas (audita) veikšanai nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja, nodokļu revīzijas (audita) veikšanas termiņš tiek apturēts līdz nepieciešamās informācijas saņemšanas dienai.

Likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek dzēsti likvidējamā uzņēmuma, kurš noteiktajā laikā nav pārreģistrējies komercsabiedrības statusā, parādi, ja vienīgais kreditors ir nodokļu administrācija. 

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Likumā precizēta dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksimālā summa, kuru darba devējs veicis darba ņēmēja labā un kura netiek ietverta obligāto iemaksu objektā.

Likuma normas ir saskaņotas ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” lietoto terminoloģiju un noteikto atbildību, tas ir, ar 2007.gadu likumā tiks izslēgts termins “pamatparāda palielinājums”, kā arī normas, kas nosaka atbildību par likumā paredzēto ziņu par darba ņēmēju nesniegšanu. Atbildība par likumā paredzēto ziņu par darba ņēmēju nesniegšanu ar 2007.gadu tiks noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.  

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Ar 2007.gadu likumā “Par nodokļiem un nodevām” izslēgtas normas, kas nosaka atbildību par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu un par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu. Sākot ar 2007.gadu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikta atbildība par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, kā arī atbildība par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām, un par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu nesniegšanu.

Likums paredz maksimālo sodu par finanšu pārkāpumiem 30 procentu apmērā no finanšu darījumu vērtības. 

Nekustamā īpašuma nodoklis

Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar 2007.gadu mainās nodokļa bāze ēkām, kas, tāpat kā zemei, būs to kadastrālā vērtība, nevis bilances vērtība kā līdz šim. Savukārt būves vairs nebūs nodokļa objekts.

Bez tam mainīsies arī nodokļa aprēķināšanas kārtība par ēkām.

Nodokļa maksātājiem par ēkām vairs nebūs jāiesniedz pašvaldībā un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē deklarācija un pārskats par paredzamo un faktisko nodokļa aprēķinu, saskaņā ar kuru līdz šim tika veikti nodokļa maksājumi.

Ar 2007.gadu nodokli ne tikai par zemi, bet arī par ēkām aprēķinās pašvaldības atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai par ēku kadastrālo vērtību un līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nosūtīs nodokļa maksātājiem nodokļa maksāšanas paziņojumu, kurā būs norādīta aprēķinātā nodokļa summa un samaksas termiņi.

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām nodokļa aprēķināšanas kārtībā jāpievērš uzmanība likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atsevišķām normām.

Pirmkārt, likuma 6.panta otrā daļa noteic, ka nodokļa maksātājam, kurš līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

Savukārt likuma pārejas noteikumu 11¹.punktā ir noteikta atbildība par minētās normas neievērošanu tieši šajā pārejas gadā, proti, ja nodokļa maksātājs par ēkām līdz 2007.gada 15.februārim nav saņēmis nodokļa maksāšanas paziņojumu par 2007.gadā maksājamo nodokli un mēneša laikā nav par to rakstveidā informējis pašvaldību pēc ēku atrašanās vietas, viņam aprēķina par attiecīgo 2007.gada periodu nesamaksāto nodokļa summu un soda naudu 30% apmērā no nesamaksātās nodokļa summas.

Informācija par katras ar nodokli apliekamās ēkas kadastrālo vērtību ir pieejama Valsts zemes dienesta mājaslapā. 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Veiktie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī, paredz no nodokļa atbrīvot vairākus ienākumu veidus – ienākumus no citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu un to pašvaldību parādzīmēm, ienākumus no noguldījumiem un depozītiem EEZ valstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī no hipotekārajām ķīlu zīmēm, apdrošināšanas atlīdzības, ko izmaksājušas apdrošināšanas sabiedrības, kuras dibinātas citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ES un EEZ dalībvalstu rezidentu saņemtās dividendes no Latvijas komercsabiedrībām.

EEZ valstu rezidentiem būs tiesības uz Latvijas neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem, ja minētā persona Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ja tā vai tās laulātais nebūs izmantojuši Latvijas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos nodokļa atvieglojumus un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.

Ar 2007.taksācijas gadu nedaudz mainās apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šiem maksātājiem tiek saglabāta apliekamā ienākuma koriģēšanas sistēma, kas līdzinās likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajai, taču ir ievērojami vienkāršāka, jo uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem pamatā neattiecas Gada pārskatu likumā ietvertās prasības.

Ar 2007.taksācijas gadu spēkā stājas izmaiņas arī attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma norakstīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kā arī saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Likumā atrunāta izmaksu proporcionāla sadalīšana, ja saimnieciskās darbības veicējs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto gan saimnieciskajai darbībai, gan personiskajām vajadzībām. Sīkāk atrunāta kārtība, kādā apliekamo ienākumu var samazināt par zaudētajiem debitoru parādiem tie saimnieciskās darbības veicēji, kas grāmatvedību kārto pēc uzkrāšanas principa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību, kas korekciju veikšanu paredzēja līdzīgi kā uzņēmumu ienākuma nodoklim, likumprojektā iestrādāta nedaudz vienkāršota kārtība nelielu zaudēto debitoru parādu norakstīšanai. Tiek noteikts, ka ar nodokli netiek aplikta saņemtā kompensācija, ja stihiskas nelaimes rezultātā vai piespiedu atsavināšanas kārtā tiek zaudēts pamatlīdzeklis.

Grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, ja pensionāriem atbilstoši Saeimas izdarītajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” tiek atmaksāta pensijas daļa, kas strādājošiem pensionāriem netika izmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam. Paredzēts, ka šajā gadījumā atmaksājamai pensijas daļai tiks piemērota attiecīgajos taksācijas gados neizmantotā neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu daļa, kā arī iespēja 2007.gada deklarācijā iekļaut to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002. taksācijas gadu, kas nav tikusi deklarēta attiecīgajā gadā.

Ar 2007. taksācijas gadu no 180 latiem līdz 300 latiem tiek palielināts likumā noteiktais limits darba devēju veikto veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā.

Tā kā ar 2007.gadu līdz 50 latiem mēnesī ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un līdz 35 latiem mēnesī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, ar 2007.gadu mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Attiecīgi pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 79% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet valsts budžetā – 21%. 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ar 2007.taksācijas gadu pienākums ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no publisko akciju sabiedrību nerezidentiem izmaksātajām dividendēm no kapitālsabiedrības, kas izmaksā dividendes, tiek pārlikts uz vērtspapīru kontu turētājiem.

Precizētas normas attiecībā uz ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīriem, nepārprotami nosakot, ka ienākums no šo vērtspapīru pārdošanas netiks iekļauts apliekamajā ienākumā. Arī no ES un EEZ kapitālsabiedrībām saņemtās dividendes netiks iekļautas nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā (šī norma tiek piemērota arī par dividendēm, kas aprēķinātas par taksācijas periodu, kurš sākās 2006.gadā).

Stājas spēkā arī nosacījums, ka kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas gadījumā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus.

Stājas spēkā arī jaunas likuma normas attiecībā uz zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā. Tādējādi grupas uzņēmuma ES dalībvalstīs (arī EEZ) radušos zaudējumus varēs attiecināt uz grupas uzņēmumu Latvijā, ja radušos zaudējumus nebūs iespējams ņemt vērā ārvalstīs. Likuma 14.¹panta norma par zaudējumu pārnešanu tiks attiecināta arī uz grupas uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām (šī norma piemērojama jau par taksācijas periodu, kurš sākās 2006.gadā).

Ar 2007.gadu stājas spēkā normas, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta tiesības aizkavēt vai atteikties atmaksāt nodokļa maksātājam pārmaksātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, un līdz 30 dienām pagarināts laiks, kādā Valsts ieņēmumu dienests var izvērtēt pārmaksas pamatotību.

Ar 2007.gadu mainās apgrozījuma apjoms, ar kuru sākot individuālajiem uzņēmumiem (zemnieku un zvejnieku saimniecībām) jāiesniedz gada pārskati. Tādējādi mainās arī to individuālo uzņēmumu (zemnieku un zvejnieku saimniecību) loks, kam ir tiesības kvalificēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Lai nemainītos to individuālo uzņēmumu (zemnieku un zvejnieku saimniecību) nodokļa maksātāja statuss, kuri līdz šim ir bijuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, likuma pārejas noteikumos ietverts nosacījums, ka tādiem individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuru apgrozījums ir robežās no 45 līdz 200 tūkstošiem latu un kuri būs reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim un saskaņā ar Gada pārskatu likumu pārejas noteikumu normām līdz to pārveidošanai izvēlēsies turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, saglabājas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statuss.  

Pievienotās vērtības nodoklis

Ar 2007.gada 1.janvāri stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 5 procentu apmērā elektroenerģijas, dabasgāzes, malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un mājokļu remonta pakalpojumiem. Līdz 2006.gada beigām šīm piegādēm un pakalpojumiem būs jāpiemēro nodokļa 18 procentu standartlikme.

Likumā ir noteikta arī kārtība, kā piemērot nodokli, ja par elektroenerģiju un dabasgāzi, kas iedzīvotājiem tiks piegādāta pēc 2007.gada 1.janvāra un par mājokļa remonta pakalpojumiem, kas tiks veikti pēc 2007.gada 1.janvāra, iedzīvotāji samaksu būs veikuši līdz 2006.gada 31.decembrim. Likums nosaka, ka tādā gadījumā uzņēmumiem ir jāveic nodokļa pārrēķins un līdz 2007.gada 1.jūlijam jāatmaksā iedzīvotājiem starpība starp samaksāto nodokli 18 procentu apmērā un no 2007.gada 1.janvāra piemērojamo nodokli 5 procentu apmērā.

Ar 2007.gada 1.janvāri pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi piemēros ne tikai tām Latvijā veiktām preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijā reģistrētām citu valstu diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, bet arī citās valstīs reģistrētām diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām.

Sākot ar 2007.gada 1.janvāri, uzņēmējiem, kas veic darījumus ar kokmateriāliem, vairs nebūs jālieto vienotā parauga stingrās uzskaites dokuments – kokmateriālu transporta pavadzīme–rēķins.

Likumā ir precizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība darījumiem, kas apmaksāti no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

Tāpat likumā ir precizētas personas, kuru veiktās valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijas ir atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa. Tādējādi nodokli nepiemēros ne tikai valsts pārvaldes institūcijām, bet arī publiskām personām un privātpersonām, kuras veic tām deleģētās valsts izpildvaras funkcijas. 

Akcīzes nodoklis

Saskaņā ar Padomes direktīvu, kas nosaka minimālās akcīzes nodokļa likmes, nosacījumiem valstīm, kas nav piesaistījušas savu nacionālo valūtu pie eiro, katru gadu ir jākoriģē nacionālās akcīzes nodokļa likmes nacionālajā valūtā, lai tās atbilstu direktīvās noteiktajām likmēm eiro. Ņemot vērā eiro/lata maiņas kursa svārstības, kā arī citus nosacījumus, ar 2007.gada 1.janvāri tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, cigaretēm un smēķējamai tabakai – smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. 

Nodokļa likmes naftas produktiem

	Bezsvina benzīns	Svinu saturošs benzīns	Dīzeļdegviela/ petroleja	Naftas gāzes	Mazuts	Kurināmais
2006.gada likme (LVL)	192	281	164	83	10	14
Likme no 2007.g. 1.janvāra (LVL)	209	294	178	87	11	15

Ņemot vērā akcīzes nodokļa naftas produktiem pamatlikmes paaugstināšanu, attiecīgi tiek paaugstinātas arī naftas produktu, kam pievienota biodīzeļdegviela, nodokļa likmes.

Samazināta akcīzes nodokļa likme (31,5 LVL par 1000 litriem) ir noteikta arī degvielas maisījumam, kura sastāvā ir 85% etilspirta un 15% benzīna. Iepriekš šāds degvielas maisījums un tam piemērojamā likme likumā “Par akcīzes nodokli” nebija noteikta.

Tā kā naftas produktu eļļas atkritumus ir iespējams izmantot par kurināmo vai degvielu, lai nodrošinātu vienotu akcīzes nodokļa piemērošanu šādiem produktiem, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, akcīzes nodoklis tiks piemērots arī naftas produktu eļļas atkritumiem. Akcīzes nodokļa likme tiks piemērota atkarībā no eļļas atkritumu izmantošanas mērķa. Iepriekš minētā norma likumā “Par akcīzes nodokli” līdz šim nebija noteikta.

Ar 2007.gada 1.janvāri tiek atceltas akcīzes nodokļa atlaides naftas produktiem, kuriem pievienots etilspirta atvasinājums ETBE.

Ministru kabinetā 2006.gada 12.decembrī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.247 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)”. Pieņemtie grozījumi nosaka, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam iesniegums akcīzes nodokļa atmaksai par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz pēc vienota parauga. Arī pašvaldībām tiek atvieglota izziņu par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību sagatavošana pēc vienota parauga un šo izziņu izsniegšanas biežums. Grozījumi noteikumos paredz lauksaimniecības produkcijas ražotājam atbildību par pašvaldības un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes neinformēšanu par izmaiņām tā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošas lauksaimniecībā izmantotās zemes platībā. Lai nodrošinātu vienotu akcīzes nodokļa atmaksāšanas nosacījumu piemērošanu, noteikumos tiek noteikts termiņš, līdz kuram jābūt veiktiem norēķiniem par dīzeļdegvielu, lai saņemtu atmaksu par kalendārajā gadā iegādāto dīzeļdegvielu.

Ņemot vērā Veselības ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, lai veicinātu smēķēšanas samazināšanos, akcīzes nodokļa likme cigaretēm ar 2007.gada 1.janvāri pakāpeniski līdz 2009.gada 1.janvārim tiks paaugstināta saskaņā ar sastādīto likmes paaugstināšanas grafiku. 

Nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem

2006.gads	2007.gada 1.janvāris	2007.gada 1.jūlijs	2008.gada 1.janvāris	2009.gada 1.janvāris
7,6 LVL par 1000 cigaretēm + 14,8% no MMC	8,4 LVL par 1000 cigaretēm + 19,2% no MMC	10 LVL par 1000 cigaretēm + 25% no MMC	17,8 LVL par 1000 cigaretēm + 32,2% no MMC	22,5 LVL par 1000 cigaretēm + 34,5% no MMC

MMC – maksimālā mazumtirdzniecības cena

Likumā iestrādāta arī norma, ka cigaretes, kuru sastāvā nav tabakas un kuras lieto vienīgi medicīniskajiem mērķiem, ko apliecina Veselības ministrija, nav uzskatāmas par tabakas izstrādājumiem. Līdz ar to šādiem izstrādājumiem, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, akcīzes nodoklis netiks piemērots.

Akcīzes nodokļa likme smēķējamai tabakai – smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai – tiek paaugstināta no 21 līdz 23 LVL par 1000 gramiem.

Turpmāk fiziskā vai juridiskā persona, kas Latvijā ievedīs vai saņems akcīzes preces, kuras jau laistas brīvā apgrozījumā citā dalībvalstī, varēs veikt šīs darbības, saņemot attiecīgu nodrošinājumu vai arī samaksājot akcīzes nodokli jau pirms akcīzes preču saņemšanas.

Akcīzes preču aprites nosacījumi netiks attiecināti uz akcīzes preču, kuras ir kā lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā vai valstij piekritīgā manta, uzglabāšanu, pārvietošanu un iznīcināšanu.

Elektroenerģijas nodoklis

Ar 2007.gada 1.janvāri Latvijā tiek ieviests jauns nodoklis – elektroenerģijas nodoklis.

Atbilstoši pieņemtajam Elektroenerģijas nodokļa likumam galapatērētājiem piegādātajai elektroenerģijai tiks piemērots nodoklis:

– no 2007.gada 1.janvāra – Ls 0,35 par megavatstundu;

– no 2008.gada 1.janvāra – Ls 0,45 par megavatstundu;

– no 2009.gada 1.janvāra – Ls 0,55 par megavatstundu;

– no 2010.gada 1.janvāra – Ls 0,71 par megavatstundu.

Nodoklis pēc vienas likmes tiek piemērots gan elektroenerģijai, kas tiek izmantota komercdarbībai, gan elektroenerģijai, kas netiek izmantota komercdarbībai.

Izmantojot direktīvās pieļautos nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus, likumā paredzēts, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kura iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem (biomasas, saules, vēja enerģijas) hidroelektrostacijās un koģenerācijas elektrostacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.

No nodokļa atbrīvota arī elektroenerģija, kuru izmanto mājsaimniecību lietotāji (iedzīvotāji), kā arī elektroenerģija, kas tiek izmantota preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem.

Elektroenerģijai, kuru piegādā komersantiem ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, piemēro nodokļa atvieglojumu un nodokli aprēķina pēc likmes 0 latu par megavatstundu.

Elektroenerģijas nodokļa maksātāji būs Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras piegādā elektroenerģiju galapatērētājiem, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas tirgotāji, kā arī autonomie ražotāji, kas ražo elektroenerģiju pašu patēriņam.

Nodokļa taksācijas periods būs viens kalendāra mēnesis. Nodokļa maksātājam nodoklis būs jāiemaksā valsts budžetā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām un ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā elektroenerģijas nodokļa deklarācija. 

Nodokļu konvencijas

Ar 2007.gada 1.janvāri stāsies spēkā (tiks sākta piemērošana) šādas nodokļu konvencijas:

1) 2004.gada 14.jūnijā Luksemburgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem;

2) 2005.gada 3.oktobrī Baku parakstītā Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem;

3) 2005.gada 22.novembrī Belgradā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Serbijas un Melnkalnes Ministru padomes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem;

4) 2006.gada 20.februārī Jeruzalemē parakstītā Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem;

Uzsākot iepriekšminēto nodokļu konvenciju piemērošanu, katras līgumslēdzējas valsts investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiks nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, jo nodokļu konvenciju noteikumi atrunā otrā valstī veiktās uzņēmējdarbības rezultātā gūtā ienākuma un tajā esošā kapitāla aplikšanas ar nodokli kārtību, iekļaujot precīzus noteikumus attiecībā uz pasīvo ienākumu – dividenžu, procentu, komisijas maksu un autoratlīdzību, kā arī kapitāla aplikšanu ar nodokli, t.sk. nosakot maksimālo nodokļa likmi, ar kādu šie ienākumu veidi un kapitāls var tikt aplikti ar nodokli otrā valstī.

Bez tam tiks radīts likumīgs pamats abu līgumslēdzēju valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai, lai novērstu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lai to sasniegtu, konvencijās iekļauts pants, kas uzliek katras līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei pienākumu sniegt otras līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei informāciju par otras valsts rezidentu darījumu partneriem un par otras valsts rezidentu pirmajā valstī saņemtajiem ienākumiem.

Kopumā uz 2007.gada 1.janvāri būs piemērojamas Latvijas noslēgtās nodokļu konvencijas ar 42 valstīm.

Ministru kabineta noteikumi Nr.703. Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā un kārtību, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas”.

Ar 2007.gada 1.janvārī stāsies spēkā 2006.gada 29.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.703. “Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā un kārtību, kādā muitas iestāde personai atļauj iesniegt vienoto administratīvo dokumentu pirms preču uzrādīšanas”.

Noteikumi nosaka papildus aizpildāmās ailes, formējot muitas deklarāciju – vienoto administratīvo dokumentu dažādām muitas procedūrām.

Noteikumi ir nepieciešami Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 201.panta un 37.pielikuma attiecīgo normu īstenošanai nacionālā līmenī saskaņā ar Muitas likuma 4.pantu.

Saskaņā ar 2003.gada 18.decembra Komisijas Regulas (EK) Nr.2286/2003 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi, ar 2007.gada 1.janvāri mainīsies deklarēšanas kārtība un aizpildāmās vienotā administratīvā dokumenta ailes. Minētā iemesla dēļ noteikumi stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Par grāmatvedības politiku

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”

Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” nosaka, ka ar 2007.gada 1.janvāri likuma 9.panta otrajā daļā, 13.panta piektajā daļā un sestajā daļā noteiktais kritērijs – apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem – individuāliem komersantiem, individuāliem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir 200 000 latu, šo kritēriju saskaņojot ar Komerclikuma 75.pantā individuālajiem komersantiem noteikto kritēriju. 

Grozījumi Gada pārskatu likumā

Grozījumi Gada pārskatu likuma 1.panta otrā daļā nosaka, ka ar 2007.gada 1.janvāri no prasības sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu likuma noteikumiem būs atbrīvoti tie individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latiem līdzšinējo 45 000 latu vietā.

Grozījumi Gada pārskatu likuma 54.panta otrā daļa nosaka, ka ar 2007.gada 1.janvāri no prasības sagatavot gada pārskatu būs atbrīvotas kapitālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības, kuru rādītāji bilances datumā nepārsniedz divus no likuma 54.panta otrajā daļā paredzētiem kritērijiem: bilances kopsumma – 250 000 latu, neto apgrozījums – 500 000 latu, pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25.  

Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.706 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.776 “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem””

Noteikumi paredz Latvijas grāmatvedības standartus Nr.6 “Ieņēmumi”, Nr.7 “Pamatlīdzekļi” un Nr.8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” noteikt kā obligāti piemērojamus saskaņā ar Gada pārskatu likuma sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar Konsolidēto gada pārskatu likuma sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem.

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 “Ieņēmumi” nosaka kārtību, kādā atzīst (uzskaita) ieņēmumus no preču pārdošanas, pakalpojumu sniegšanas, kā arī no uzņēmumu aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus.

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 “Pamatlīdzekļi” nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos.

Latvijas grāmatvedības standarts Nr.8 “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” nosaka uzkrājumu, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu atzīšanas un novērtēšanas kritērijus, kā arī informācijas atklāšanas prasības finanšu pārskata pielikumā.

Par atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1034 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju””

Noteikumi precizē Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” 2.pielikumu, lai paaugstinātu mēnešalgu apmēru saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no Ls 90 uz Ls 120 ar 2007.gada 1.janvāri, kā arī precizētu mēnešalgu diapazonu augšējās robežas atbilstoši SIA “Fontes Latvija” veiktajiem atalgojuma pētījumiem par 2006.gadu.

Noteikumi nosaka iestādes vadītājam lielākas pilnvaras mēnešalgas noteikšanā, atļaujot īpašos gadījumos mēnešalgu noteikt amatam atbilstošās mēnešalgu grupas visu kvalifikācijas pakāpju diapazona ietvaros.

Jaunā redakcijā izteikts noteikumu 3. un 4.pielikums, precizējot kvalifikācijas pakāpju noteikšanas kritēriju īpatsvarus un nosakot lielāku īpatsvaru (70%) kritērijam “amata pienākumu vai darba izpilde”.

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē (2006.gada 28.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr.745) akceptētajai koncepcijai “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” precizēti punkti, kas attiecas uz iespēju valsts dienestā strādājošajiem saņemt vienāda veida pabalstus vienādos apstākļos.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1035 “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi””

Noteikumi precizē Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.960 “Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” pielikumu, lai paaugstinātu mēnešalgu apmēru saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no Ls 90 uz Ls 120 ar 2007.gada 1.janvāri. Noteikumi nodrošina darba samaksas samērojamību valsts sektorā strādājošajiem, tādējādi prokuratūras un tiesas darbinieku mēnešalgas ir pielīdzinātas līdzīgu funkciju veicēju mēnešalgām tiešās pārvaldes iestādēs.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1010 “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumos Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu””

Noteikumi precizē Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumos Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu” noteiktās mēneša darba algas, lai paaugstinātu mēnešalgu apmēru saistībā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no Ls 90 uz Ls 120 ar 2007.gada 1.janvāri. Noteikumi nodrošina darba samaksas samērojamību valsts sektorā strādājošajiem, tādējādi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku mēnešalgas ir pielīdzinātas līdzīgu funkciju veicēju mēnešalgām tiešās pārvaldes iestādēs.

Par budžeta politiku

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Grozījumi likumā ir izstrādāti:

• lai būtu iespējams ieviest Ministru kabineta 2006.gada 14.septembrī apstiprināto koncepciju “Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”. Likumprojekts paredz, ka tiks noteikts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam, kas būs jāievēro, izstrādājot budžeta pieprasījumus un gadskārtējo valsts budžeta likumu. Šāda prakse veicinās fiskālās disciplīnas ievērošanu,

• lai ieviestu jaunu valsts budžeta struktūru, kur tiek noteikts finansiālais deficīts, bet valsts budžeta fiskālais deficīta līmenis netiek aprēķināts. (Eiropas Savienības valstis savos valsts budžeta likumos norāda valsts budžeta finansiālā deficīta līmeni, kā arī, sniedzot informāciju Eiropas Savienības institūcijām, nepieciešams ievērot šādas prasības);

• lai nodrošinātu pietiekamu valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, nepieciešams izlietot šim mērķim paredzētās apropriācijas pilnā apjomā. Līdz ar to Likumā par budžetu un finanšu vadību tika iekļauta tiesību normu, kas paredz, ka grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar iepriekš saņemtu Ministru kabineta atļauju.

• Lai Valsts kase varētu sekmīgi nodrošināt savu funkciju izpildi, tai Likumā par budžetu un finanšu vadību ir noteiktas papildu tiesības: tiesības vienoties ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu un tiesības apturēt asignējumus, ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs laikus neiesniedz pārskatus par projektu īstenošanu.

• 2006.gada 25.aprīlī tika pieņemts Tiesībsarga likums, kas stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Minētā likuma 19.panta otrajā daļā noteikts, ka Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms. Lai nodrošinātu šīs normas izpildi, Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektajā daļā tika veikti atbilstoši grozījumi.

MK 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.936 “Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”” izstrādāti, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par budžetā ieskaitāmo ieņēmumu veidiem, nodrošinot vienotu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un pārskatu sniegšanu.

Budžetu ieņēmumu klasifikācija ir saistoša valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm, un tā būs lietojama plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā.

MK 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.935 “Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām””

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrību ar pārskatāmu informāciju par budžetu izdevumiem ekonomisko kodu sadalījumā, kā arī nodrošinātu vienotu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un pārskatu sniegšanu.

Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ir saistoša valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm, tā būs lietojama plānošanā, uzskaitei un pārskatu sagatavošanai.

MK 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.705 “Grozījumi MK 2005.gada 13.decembra noteikumos Nr.934 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām””

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu sabiedrību ar pārskatāmu informāciju par piešķirto budžetu līdzekļu izlietojumu izdevumu grupējumā pēc administratīvās, funkcionālās un nozares pazīmēm, nodrošinot vienotu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un pārskatu sniegšanu.

Budžetu izdevumu klasifikācija atbilstoši funkcionālajām kategorijām ir saistoša valsts budžeta iestādēm un pašvaldību budžeta iestādēm, un tā būs lietojama plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā.

MK 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju”

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dotu iespēju veikt nepieciešamo analīzi, jo pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumi Nr.91 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju” nenodrošina nepieciešamo informācijas detalizācijas pakāpi.

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā””

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, lai pašvaldībām 2007.gadā varētu sadalīt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) ieņēmumus atbilstoši aprēķinātajam nodokļa ieņēmumu īpatsvara koeficientam. Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālais sadalījums 2007.gadam ir noteikts, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši 2005.gada nodokļa faktiskajai izpildei, bet tām pašvaldībām, kuras ar Finanšu ministriju ir noslēgušas līgumus par īpašu nodokļa iekasēšanas kārtību, – pamatojoties uz šo pašvaldību un Finanšu ministrijas vienošanās protokolu.

Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2007.gadā

Ministru kabineta noteikumi nosaka katrai pašvaldībai 2007.gadam aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā un izmaksāta dotācija no tā, kā arī finanšu nepieciešamību katrā pašvaldībā, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments