"Raķešu eksperti baidās no kļūdainiem Kremļa signāliem"
"The Washington Times"
— 99.12.27.
31.decembrī gadsimtiem mainoties, kļūdains daoru signāls varētu izraisīt Krievijas 756 starpkontinentālo ballistisko raķešu negaidītu palaišanu.
Krievijas brūkošie kodolspēki liek dažiem ekspertiem bažīties par to, ka 2000.gada datoru kļūda varētu radīt kļūdainu brīdināšanas radaru vai satelītu signālu, ka pret valsti tiek vērsts uzbrukums.
Brukingsa institūta analītiķis un vadošā autoritāte Krievijas atomarsenāla jomā Brūss Blērs sacīja, ka Stratēģiskais raķešu karaspēks savā darbībā balstās uz "palaišana pēc pirmā brīdinājuma" doktrīnas.
Blērs, kas kā gaisa spēku virsnieks 70. gados komplektēja ASV Minuteman raķešu vienību, teica: "Viņu rīcībā ir aptuveni 2 000 ieroču, kurus viņi minūtes laikā pēc brīdinājuma saņemšanas varētu raidīt pret Savienotajām Valstīm. Ir skaidrs, ka šāda notikumu pavērsiena iespēja ir daudz lielāka nekā Y2K."
Pentagons tomēr noliedza nāvējošas pārrēķināšanās iespēju. Departaments ir veicis diplomātiskus un finansiālus pasākumus, lai Jaungada diena reāli nepārvērstos par "Dienu pēc..." Tā nopietnākā aizsardzība pret iespējamo katastrofu ir 2000.gada Stratēģiskā stabilitāte Pētersona gaisa spēku bāzē Kolorado. Sākot ar 30.decembri, krievu un amerikāņu virsnieki tur plecu pie pleca sēdēs pie datoru ekrāniem 24 stundas diennaktī. Viņu uzdevums būs kontrolēt ASV kosmosa komandu sensoru datus- vispirmām kārtām tālā rādiusa radaru un satelītu. ASV aizsardzības ministra vietnieks Džons Hemrs teica: "Mēs neesam nobažījušies par iespējamo Krievijas raķešu palaišanu vai kļūdainiem ātrās brīdināšanas sistēmu signāliem. Mēs esam pārliecināti, ka nekas tāds nenotiks."
Pentagona politiķis Pīters Verga piebilda: "Ja kaut kas notiks ar Krievijas ātrās brīdināšanas radaru, tas varētu notikt elektrības padeves pārtrūkšanas dēļ, kas ir vietēja rakstura laika zonu problēma, un tas nenotiktu tāpēc, ka sistēmā pastāvētu nopietnas problēmas."
Departaments ir investējis 10 miljonus $ Krievijas ieroču datoros, lai nodrošinātu tos pret kļūdainu 2000.gada nolasīšanu. Tehniķi ir atbrīvojuši arī Maskavas un Vašingtonas "karsto vadu" no jebkādām potenciālām problēmām un izveidojuši dublējošus telefona sakarus.
Kosmosa komandu sistēma ir pārliecināta, ka 31.decembrī pulksten 4 pēcpusdienā, kad Maskavā iestāsies Jaunais gads, amatpersonas jau zinās, vai Krievijas sistēmā nebūs radušās problēmas.
Stīvens Zaloga, kas ir Krievijas stratēģisko ieroču eksperts un kosmosa konsultants, izteicies, ka Maskava reizē ar kādreizējo padomju republiku atdalīšanos esot zaudējusi lielu daļu no saviem ICBM kontroles radariem. Piemēram, pavisam nesen Latvija slēdza radaru, kas atradās uz tās zemes.
Citām Krievijas ASV raķešu kontroles sistēmām ir nopietni trūkumi, jo Maskavai trūkst naudas, lai tās nomainītu. Zaloga sacīja: "Ātrās brīdināšanas sistēmai ir tik daudz trūkumu un problēmu, un vajadzētu cerēt, ka krievi sapratīs, ka var iegūt kļūdainu informāciju. Viņiem trūkst drošas raķešu brīdināšanas sistēmas, kas ir izšķirošs komandu un kontroles elements. Galvenā problēma ir tā, ka Krievijas valdībai ir ļoti novecojis un naivs priekšstats par kodolspēkiem. Krievijas militāristiem gadu gaitā ir bijušas monopoltiesības uz informācijas sadali attiecībā uz kodolspēkiem."
Zaloga tomēr secināja, ka krieviem ir pietiekami liela cilvēciskā kontrole Maskavā, lai nepieļautu pārsteidzīgus lēmumus. Viņš sacīja, ka 80. gadu sākumā, īsi pēc sava pirmā Oko nosūtīšanas kosmosā, satelīts noraidīja kļūdainu signālu. Par laimi, kāds krievu virsnieks nosauca šo signālu par neīstu un nesāka nekādas procedūras.
Zaloga sacīja: "Šīs raķetes netiek palaistas automātiski. Krievijas komandu un kontroles sistēmā ir arī cilvēciskais elements."
Viens ir skaidrs. Maskava un Vašingtona tuvojas izšķirošajam datumam, pasliktinoties to attiecībām un pastiprinoties savstarpējās neuzticēšanās atmosfērai.
Krievija jūtas īpaši neapmierināta ar trim jautājumiem: tā ir NATO paplašināšanās līdz tās vecajām padomju robežām; gaisa karš Serbijā, kas parādīja amerikāņu stratēģisko bumbvedēju spēku un iespējas; tie ir arī amerikāņu mērķi attiecībā uz valsts aizsardzības veidošanu pret ballistiskajām raķetēm.
Vašingtona ir izteikusi protestu pret Krievijas brutālo militāro iebrukumu Čečenijā, turklāt tai rada arvien nopietnākas bažas Maskavas arvien augstprātīgākie paziņojumi par saviem atomieročiem.
Mēneša sākumā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins prezidentam Klintonam atgādināja: viņš esot "aizmirsis, ka Krievija ir lielvara, kuras rīcībā ir kodolarsenāls."
Krievijas stratēģiskā raķešu karaspēka vadītājs Vladimirs Jakovļevs pagājušajā nedēļā paziņoja: "Objektīvu iemeslu dēļ Krievija ir spiesta pazemināt kodolieroču lietošanas slieksni..."
Blērs uzskata, ka nepatīkamā atmosfēra varētu novest pie kodolpārrēķināšanās. Viņš ir minējis arī kļūdas Pentagona plānošanā.
Piemēram, Pētersona 2000.gada centrā krievu virsnieki neredzēs visjaunākos datus, kas tiks saņemti īpaši slepenajā valsts brīdināšanas centrā Čejena kalnā. Viņi varēs apskatīt jau apstrādātus materiālus.
Tas liek bažīties par bīstamu scenāriju. Ja Maskavas sistēma apgalvos, ka pret to tiek vērsts uzbrukums, kuram krievi būs gatavi noticēt? Viņu pašu datiem vai amerikāņu gaisa bāzes garantijām?
Blērs teica: "Cik es spēju spriest, mēs esam nokārtojuši savu kodolspēku Y2K problēmas. Krievi to nav izdarījuši. Viņi ir atzinuši savu nespēju visu nokārtot laikā...Šis Y2K centrs ir tikai grupa, kas novērš uzmanību no daudz nopietnākas Krievijas kontroles vājināšanās problēmas pār savu kodolarsenālu."
Pītera Praija grāmata "Kara šausmas: Krievija un Amerika uz kodolrobežas" dokumentē vecā padomju arsenāla nožēlojamo stāvokli. Varētu gaidīt, ka viņš sacels trauksmi par tuvojošos 2000.gadu, taču tā nenotiek. Praijs saka: "Dažādu slēptu motīvu dēļ cilvēki ir uzkurinājuši Y2K problēmu. Es domāju, ka tas lielā mērā tiek pārspīlēts - ka kaut kas noies greizi...Man ir grūti iztēloties kļūdainu uzbrukumu." Tomēr viena lieta viņu satrauc: kā reaģētu krievu ģenerāļi, ja notiks traucējumi ātrās reaģēšanas radarā? Viņš teica: "Tas varētu kļūt bīstami. Ģenerālštābam nāktos brīnīties, kādēļ radarā ir radušies traucējumi."
Praijs izteicies, ka 2000.gada pesimisti norādot uz 1995.gada incidentu kā pierādījumu, kā Krievijas vājā kodolkontrole var izraisīt liktenīgu kļūdu. Janvārī Krievijas kodolspēki nonāca kaujas gatavībā pēc Norvēģijas meteoroloģiskās raķetes palaišanas. Daži krievi sākotnēji kļūdaini interpretēja šo palaišanu kā ballistisko raķeti, kas tiku palaista no ASV zemūdenes. Praijs izteicās, ka tas vairāk liecinot par Krievijas neuzticēšanos Rietumiem: "Tā nebija ne mehāniska, ne datoru kļūda. Tā bija cilvēku kļūda."
Rovans Skārboro