"Rietumeiropā palielinās tirdzniecība ar seksu"

"Metro"

— 99.12.27.

Pusmiljons sieviešu Eiropas Savienības dalībvalstīs nelegāli strādā par prostitūtām.

Drīz apritēs gads, kopš Zviedrija seksuālo pakalpojumu pirkšanu padarījusi par krimināli sodāmu pārkāpumu. Liela daļa no atklatās prostitūcijas drīz vien pazuda no ielām un laukumiem un pārcēlās uz privātiem dzīvokļiem vai Internetu.

Tajā pašā laikā Holande nolēma rīkoties pretēji. Vienā naktī tika legalizēti visi valsts bordeļi, prostitūtas ir spiestas iesniegt ienākumu deklarācijas, un vienlaikus viņas ir iekļautas valsts sociālās aizsardzības tīklā. Austrumeiropas valstis ar lielu interesi vēro šo Holandes piemēru.

Prostitūcija Eiropā vēl nekad nav bijusi tik apjomīga kā tagad. Apmēram 500 tūkstoši sieviešu nelegāli uzturas ES reģionā un strādā par prostitūtām.

"Prostitūcija lielu naudu apgroza arī nevainīgās nozarēs. Viesnīcas, restorāni un lidsabiedrības gūst lielus ienākumus, pateicoties tirdzniecībai ar seksu", teica Gēteborgas universitātes sociālā darba profesors Svens Aksels Monsons.

Prostitūcija Eiropā atspoguļo situāciju pārējā pasaulē. Sievietes no krīzes piemeklētās Austrumeiropas tiek vilinātas uz bordeļiem un ielu prostitūciju ar solījumiem par dzīvi luksusā un pārpilnībā. Beļģijas policija informē, ka katru mēnesi šajā valstī ierodas 2000 jaunu sieviešu no Kosovas, lai strādātu par prostitūtām. Lielāko viņu daļu albāņu mafija ir atvilinājusi no bēgļu nometnēm Albānijas ziemeļdaļā.

Septiņdesmitajos gados runa lielākoties bija par ielu prostitūciju, masāžas institūtiem un seksa klubiem. Līdz ar ekonomikas globalizāciju internacionalizējusies ir arī tirdzniecība ar seksu. Seksa tūristi ar čārterreisiem lido uz Dienvidaustrumāziju vai ar kuģi brauc uz Baltijas valstīm. Savukārt prostitūtas ierodas no Dienvidaustrumāzijas un Baltijas valstīm un nelegāli iekļūst savu klientu valstīs.

1995. gadā pēdējā Zviedrijas prostitūcijas izmeklēšanas komisija iesniedza savu gala ziņojumu, kā rezultātā tika sagatavots valdības likumprojekts Riksdāgam, ko mēdz saukt arī par "Kvinnofrid".

"Šis likumprojekts, kas noveda līdz seksuālo pakalpojumu pircēju kriminālai sodīšanai, ir unikāls., jo pirmo reizi pamatā ir likta feministiska perspektīva. Prostitūcija tajā tiek uzskatīta par daļu no atklātās varmācības pret sievietēm", Svens Aksels Monsons teica.

Likumprojektā teikts, ka seksuālo pakalpojumu pircēji ir likuma pārkāpēji, bet prostitūtas - upuri.

"Zviedrijas unikālais veikums ir tāds, ka tā atklāti paziņoja, ka mūsu valsts nepieļauj sievietes miesas pirkšanu par naudu. Šī nostāja ir guvusi ārkārtīgi lielu starptautisku cieņu. Līdz ar klientu kriminālu sodīšanu mēs uzmanību esam pievērsuši pašam prostitūcijas cēlonim. Ja nebūs pieprasījuma, nebūs prostitūcijas.", Monsons teica.

Holandes varas iestādes ir nolēmušas iet pavisam citu ceļu. Tā vietā, lai apkarotu prostitūciju, ir veikta bordeļu legalizācija, lai tādā veidā tirdzniecību ar seksu padarītu par normālu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Šī sistēma tiek dēvēta par "harm reduction", un tas ir mēģinājums pēc iespējas vairāk samazināt prostitūcijas kaitīgo ietekmi.

Holandes prostitūtām šodien ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanu slimības gadījumā un pensiju. Tāpat kā bordeļu īpašniekiem, arī viņām ir obligāti jādeklarē savi ienākumi.