Vakar, 29. decembrī, īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs rīkoja savu pirmo preses konferenci jaunajās telpās — Raiņa bulvārī 4.

Tur ministram būs viņa pakļautības iestāžu saikne ar visām iestādēm, kas attiecas uz turpmākajām gaitām. Preses konferences dalībnieki saņēma ministra vēstījumu 2000. gadā. Tajā teikts:

"Svētki ir dvēseles stāvoklis, un laimīgi ir tie, kas ar svētku sajūtu dvēselē spēj nodzīvot visu mūžu. Izpriecas ir troksnis, jezga un izlādēšanās, pēc kā paliek paģiras, netīri trauki un pēcsvētku depresija.

Gadu mijā šāda notikumu gaita nav nekas jauns, arī Eduards Veidenbaums rakstīja: "Jauns gads jau atnācis! Bet viss pa vecam."

Alkas, lai jaunais gads atnestu patīkamus jaunumus un labvēlīgas pārmaiņas, ir gaidīšanas svētki, kas pašiem jāīsteno, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās.

Pozitīvu pārmaiņu īstenošana ir mūsu — valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku — uzdevums. Tas ir bijis jādara nepārtraukti, bet atnākošajā 2000. gadā — jo īpaši.

2000. gads ir reformu gads — valsts pārvaldes reformas programmas izstrādes, rajonu teritoriju izpētes pabeigšanas, reģionālās reformas sagatavošanas gads.

Valdības darbības plāns uzdod valsts pārvaldes reformas programmu izstrādāt līdz 2000. gada februārim. Informācijas un pakalpojumu centru ieviešanas programma jāsagatavo līdz 2000. gada jūlijam, uzlabojot iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti valsts un pašvaldību institūcijās.

2000. gadā jāizstrādā jaunas ierēdņu mācību programmas: "Administratīvā procesa pamati" — līdz 2000. gada aprīlim, "Korupcijas apkarošana" — līdz 2000. gada maijam. "Administratīvo aktu izstrādāšana un piemērošana" — līdz 2000. gada decembrim.

2000. gadā jāpieņem svarīgi likumi — "Par valsts civildienestu", "Par publiskajām un privātajām institūcijām", "Par valsts pārvaldes iekārtu", "Par izpildaģentūrām"; Ministru kabineta noteikumi "Par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" un citi tiesību akti.

Otrās tūkstošgades noslēdzošais gads nāk ar saspringtu un radošu darbu, lai valsti mēs beidzot sāktu būvēt visi kopā: Saeimas un pašvaldību deputāti, valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki, varas, arī ceturtās, pārstāvji un, jo sevišķi aktīvi, sabiedrība, mūsu valsts iedzīvotāji, visiem kopā novēršot savstarpējo atsvešinātību un pretnostatījumu — "mēs un viņi", jo sabiedrība un valsts nav nekādi pretstati, bet gan vienots veselums.

Nevar būt laimīga valsts, kuras iedzīvotāji ir nelaimīgi. Un nevar būt laimīgi iedzīvotāji, kuru valsts nestrādā efektīvi. Laimi mēs varam sasniegt tikai tad, ja valsts rūpējas par saviem iedzīvotājiem un iedzīvotāji rūpējas par savu valsti.

Padarīsim 2000. gadu laimīgu mums visiem saskanīgā kopīgā darbā!"

Pēc tam ministrs nokļuva jautājumu krustugunīs.

Par to, ka 2001. gada 3. janvāris būs iezīmīgs ne tikai ar Līvānu novada oficiālo izveidi. Ministrs bilda: nākamajam gadam ir vismaz piecdesmit pieteikumi. Viņš teica: novadi ir tikai pirmiestrādes. Var jau būt, ka Kandava, Līvāni, tamlīdz arī Dundaga, Rūjiena, Zilupe ir tikai projektu līmenī. Tomēr Latvija ir pietiekami bagāta, lai uztvertu šejienes kopsakarības.

Nešaubīgi, jau ar nākamā gada pirmajām dienām ir jāiet tālāk. Jā, tepat jau ir Līvāni. Bet visiem pašvaldību zinātājiem vajadzētu apjaust, ka tepat jau ir Ziemeļkurzemes apvienība, kas Dundagas priekšsēža Gunāra Laicāna vadībā ir pietiekami situējusies.

Man tagad vaicā: un kas būs tālāk? Ministra mapē ir vismaz piecdesmit pieteikumu. Es šajā mirklī negribētu sacīt, vai pēc Līvāniem rīt brauksim uz kādu tūlīt noteiktu novadu.

Tomēr, ja vajag runāt pilnīgi noteikti, manā rīcībā ir vismaz trīs reāli apvienošanās projekti:

— Āraiši un Drabeši Cēsu rajonā;

— Durbe un Tadaiķi Liepājas rajonā;

— Cibla un Līdumnieki Ludzas rajonā.

Jā, te nu ir tas apliecinājums, kas saistās ar Saeimas un valdības iecerēto likumu par valsts pārvaldes reģionālo piepildījumu.

Mēs savulaik ar aptaujas anketām vēlējāmies zināt, kāda ir pašvaldību vadītāju attieksme pret ATR finesēm. Mūs iepriecināja vienprātīga attieksme — esam saņēmuši četras piektdaļas vaicājumu. Šobrīd nav būtisks tikai "jā" vai "nē". Jo būtība ir attieksme — mēs tiecamies pēc pārmaiņām to reālajā izpausmē. Lielum lielais vairums Latvijas pašvaldību vadītāju izprot, ka 2001. gada pašvaldību vēlēšanām ir tikai pakārtota nozīme: līdz šim te būtiski strādājuši vismaz divarpus tūkstoši lietpratēju.

Man gribētos bilst: tādi mēs te esam un citādi nevaram būt. Tāds ir dažkārt pieņemtais apzīmējums. 2001. gada pašvaldību vēlēšanas martā vai aprīlī nekļūs tikai par vienu vai otru datumu Latvijas turpmākās administratīvi teritoriālās reformas norisēs. Jo mums joprojām ir būtiska ne tikai iecerētā deviņu reģionu atklāsme.

Nevaram noraidīt arī dažkārt populāro ieceri — četri plus viens. Jo prāva daļa nesenās aptaujas dalībnieku (gan mazāk nekā par deviņu reģionu izveidi) ir izteikušies par apriņķu saplūsmi Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Tamlīdz ir populāra arī Sēlijas novada reālā izveide.

Mintauts Ģeibāks,"LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās