Par darīto, padarīto un darāmo: 2006.—2007.

 

Ekonomikas ministrija

* 2006.gadā paveiktais

 

Jau vairākus gadus Latvijā ir vērojama strauja ekonomiskā izaugsme. Strauji pieaug preču un pakalpojumu eksports, palielinās privātā patēriņa apjoms, mums ir labvēlīga finanšu situācija – zemas kredīta procentu likmes, hipotekārās kreditēšanas attīstība, kas veicina arī investīcijas.

Arī 2007.gadā tautsaimniecības izaugsme Latvijā saglabās augsto līdzšinējo līmeni, tomēr iespējams izaugsmes tempa samazinājums par pāris procentpunktiem. To noteiks mērenākie privātā patēriņa pieauguma tempi. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2007.gadā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi pret iepriekšējo gadu būs 9%.

Lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi Latvijā arī turpmāk, jāveicina pāreja no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas vienlaikus mainīs arī iekšzemes kopprodukta struktūru, kurā krietni lielāku ieguldījumu dos tieši ražošanas attīstība.

Izstrādāta Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija no 2007. līdz 2009.gadam, kas ietver trīs gadu mērķus un galvenos pasākumus tā izpildei. Ekonomikas ministrijas virsmērķis ir panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, veicinot strukturāli un reģionāli līdzsvarotas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstību, izstrādājot ekonomisko politiku un organizējot un koordinējot tās īstenošanu, kā arī attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Tuvāko gadu EM galvenie izaicinājumi struktūrpolitikā būs saistīti ar reformu nodrošināšanu dažādas jomās, piemēram, īstenot enerģētikas attīstības politiku, kas vērsta uz energoapgādes drošuma paaugstināšanu un atkarības no importa energoresursiem samazināšanu; veicināt pētniecību, attīstību un inovācijas, īpaši privātajā sektorā; veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus un samazināt normatīvā regulējuma slogu uzņēmējdarbībai. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir uzņēmumu ienākuma nodokļa vienādošana visiem uzņēmējiem.

Jau 2005.gadā tika izstrādāta Latvijas nacionālā Lisabonas programma no 2005. līdz 2008.gadam. Šogad izvērtēts progress un paveiktais Latvijas nacionālās Lisabonas programmas (LNLP) mērķu sasniegšanā – izvērtēta programmas ieviešanas nodrošināšana, ekonomiskā situācija un makroekonomiskā politika valstī, mikroekonomikas un nodarbinātības politika. 2006.gada 15. un 16.jūnijā Ekonomikas ministrijā viesojās Eiropas Komisijas delegācija un notika divpusējas sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Sarunu gaitā tika izvērtēts Latvijas progress attiecībā uz LNLP mērķu sasniegšanu, apzināta turpmākā rīcība progresa sasniegšanai un noskaidroti neskaidrie jautājumi.

Privatizācija

2006.gada 31.augustā noslēdzās privatizācijas ierosinājumu pieteikumu iesniegšana, kad jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēja iesniegt savu pieteikumu ar vēlmi privatizēt kādu valsts vai pašvaldības īpašumu – dzīvokli, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī izpirkt lietošanā piešķirto zemi.

Pašlaik Latvijā realizētās masveida privatizācijas mērķis pamatā ir sasniegts, jo:

• pirmkārt, šā procesa rezultātā ne vairāk kā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir ieguvuši valsts vai pašvaldību īpašumu, t.i., akcijas, dzīvokļus, zemes gabalus u.c. īpašumus;

• otrkārt, 3/4 iekšzemes kopprodukta veidojas privātajā sektorā, un 2006.gada sākumā privātajā sektorā tika nodarbināti 75% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem;

• treškārt, ir palikuši 5,3% no piešķirtajiem privatizācijas sertifikātiem;

• ceturtkārt, tika radīts atklātais vērtspapīru tirgus.

Noslēgumā atgādinām, ka privatizācijas sertifikātiem nav derīguma termiņa, tos var izmantot tikai valstij un pašvaldībai piederošās mantas privatizācijā un zemes izpirkšanas procesos.

ES struktūrfondu apguve

2006.gadā noslēdzās pirmais periods (2004.–2006.g.), kurā Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij bija pieejami ES struktūrfondu līdzekļi. Kopā šajā periodā Ekonomikas ministrija apsaimniekoja 183 miljoni latu, no kuriem 165 miljoni latu bija pieejami dažādām ar uzņēmējdarbības attīstību saistītām aktivitātēm, bet 18 miljoni latu – tūrisma infrastruktūras attīstībai un enerģētikas problēmu risināšanai.

Rūpniecība

Inovāciju sekmēšanai tika līdzfinansēta sešu tehnoloģiju kontaktpunktu darbību augstskolās un atbalstīta deviņu izmantojamās pētniecības infrastruktūras attīstības un pilnveidošanas projektu īstenošana zinātniskajos institūtos.  

Veikti pētījumi par biodīzeļdegvielas un bioetanola izmantošanas iespēju paplašināšanu Latvijā un sagatavoti bukleti sabiedrības informēšanai par biodegvielas izmantošanu. Biodegvielas likuma izpildes koordinēšanai izveidota Biodegvielas attīstības konsultatīvā padome.

Veikta normatīvo aktu bāzes sakārtošana bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā, saistītajās atbilstības novērtēšanas jomās, prasībām personāla sertifikācijai, kā arī par iekārtu elektromagnētisko savietojamību. Rīkoti informējoši pasākumi nozares uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem un tirgus uzraudzības iestāžu darbiniekiem par normatīvajos aktos par bīstamajām iekārtām noteikto prasību pareizu interpretāciju un lietošanu praksē.

ES iekšējā tirgus pilnveidošana

2006.gadā noticis intensīvs darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta par pakalpojumiem iekšējā tirgū, izskatot strīdīgos jautājumus (izcelsmes valsts princips, direktīvas tvērums, darbinieku nosūtīšana). Oktobrī Eiropas Parlaments otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja dalībvalstu kopējo nostāju pret Pakalpojumu direktīvas projektu. EM uzskata: lai gan sākotnēji direktīvā iestrādātais izcelsmes valsts princips tika izslēgts un šobrīd apstiprinātais direktīvas teksts stipri atšķiras no sākotnējās Komisijas ieceres, direktīvas pieņemšana dos pozitīvu efektu pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un veicinās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Pašreiz panāktais kompromiss paredz pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, kas nozīmē, ka vietējās prasības nedrīkst būt diskriminējošas attiecībā pret citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem un tām ir jābūt pamatotām ar sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības interesēm.

Lai sekmētu godīgu konkurenci, izstrādāti un ar ieinteresētajām pusēm (t.sk. nevalstiskajām organizācijām un komersantiem) saskaņoti grozījumi Konkurences likumā, kas ļaus pastiprināt konkurences kontroli, precizēs administratīvo procesu konkurences tiesību piemērošanā, kā arī vienkāršos paziņošanas kārtību par atsevišķām apvienošanās kategorijām. Būtiskākie grozījumi likumā precizē dominējoša stāvokļa definīciju, nosakot, ka tirgus dalībniekam ir dominējošs stāvoklis tirgū, ja tas spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū; kā arī nosaka būtiskas ietekmes definīciju un aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot. Būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums aizsargās mazos un vidējos uzņēmumus, kam visvieglāk uzspiest netaisnīgus vai diskriminējošus darījuma nosacījumus vai maksājumus, novēršot draudus to turpmākai attīstībai.

Ekonomikas ministrija kopš 2006.gada jūnija uzsākusi projektu “Cenu monitorings”, kura ietvaros katra mēneša pirmajā datumā tiek apkopotas populārāko patēriņa preču cenas Latvijas veikalu tīklos. Patērētāji tādējādi var salīdzināt vienas preces cenu dažādos veikalos, veicinot veikalu savstarpējo konkurenci. Ekonomikas ministrijai iegūtie dati palīdzēs sekot līdzi cenu tendencēm, bet nākotnē – eiro valūtas ieviešanas laikā – kontrolēt, vai cenas netiek noapaļotas uz augšu, kā tas notika daudzās citās jaunajās eirozonas dalībvalstīs.

Pilnveidota Latvijas nacionālā metroloģijas sistēma atbilstoši grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību”, izveidojot jaunu valsts aģentūru “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” un Valsts metroloģisko inspekciju pievienojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Enerģētika

Izstrādātas un MK apstiprinātas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes no 2007. līdz 2016.gadam, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Enerģētikas nozares attīstības mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu, kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju. Īstenojot pamatnostādnēs definētos uzdevumus, 2012.gadā plānots sasniegt elektroenerģijas pašnodrošinājuma līmeni 80% apmērā, bet 2016.gadā – 100% līmeni, tāpēc Latvijā jāievieš ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojoša elektrostacija ar jaudu aptuveni 400 MW.

Izstrādāta un MK apstiprināta Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija, nosakot, ka valsts atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti par 36 dienu rezervēm pēc iepriekšējā gada vidējā dienas patēriņa, kā arī nosakot par rezervju izveidi atbildīgos komersantus.  

Februārī Baltijas valstu premjerministri vienojās par nepieciešamību Lietuvā būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES), kas sekmēs enerģētiskās drošības un neatkarības palielināšanos Latvijā. Tas ir definēts kā viens no galvenajiem mērķiem Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs no 2006. līdz 2016.gadam. Jaunas AES būvniecība sekmēs reģiona kopējo attīstību, tāpēc ir svarīgi, ka Baltijas valstis kopā strādās pie šāda projekta realizācijas. Ņemot vērā, ka Baltijas elektrības tirgus pēc 2015.gada nav nodrošināts ar pietiekamām jaudām un saražoto elektrības jaudu trūkums ir paredzams visā reģionā, jautājums par iespējamo jaunas atomelektrostacijas būvi Baltijas valstīs ir īpaši aktuāls. 

Būvniecība

Izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuros tiks noteikta jauna būvniecības procesa forma “apvienotā projektēšana un būvdarbi”, kas vienkāršos procedūru un ietaupīs laiku; tāpat noteikta būvniecības seku novēršanas kārtība un lielāka vērība veltīta ugunsdrošībai.

Ministru kabinets atbalstījis Ēku energoefektivitātes likuma projektu, lai ieviestu ES Ēku energoefektivitātes direktīvas prasības. Likumprojekts paredz veicināt enerģijas taupīgu lietošanu ēkās, samazināt oglekļa dioksīda emisiju, kā arī nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par ēku energoefektivitāti.

Pilnveidojot Latvijas būvnormatīvu un būvniecības Nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu, izdoti Ministru kabineta noteikumi “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” un “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība”.

Vienlaikus uzsākts darbs pie konkursa dokumentācijas par pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības paraugprojektu 120 bērniem.

Ārējās ekonomiskās attiecības

2006.gada 13.oktobrī noslēgta Latvijas un Krievijas vienošanās par ekonomisko sadarbību un panākta vienošanās par starpvaldību komisijas veidošanu. Vienošanās par ekonomisko sadarbību paredz Latvijas un Krievijas divpusējo ekonomisko attiecību intensifikāciju dažādās ekonomikas jomās, tai skaitā investīciju, inovāciju, kā arī enerģētikas, transporta un pierobežas infrastruktūras, sertifikācijas, standartizācijas un metroloģijas, tūrisma un citās jomās. Vienošanās ietvaros ir paredzēts arī attīstīt mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, kā arī sadarbību starp tirdzniecības un rūpniecības kamerām un citām organizācijām.

Vienlaikus noslēgta arī vienošanās ar Uzbekistānu par ekonomisko un rūpniecisko sadarbību.

Maijā tika noorganizēta ASV biznesa, investīciju un tirdzniecības iespēju misija Baltijas valstīs (“U.S. Business Investment and Trade Mission to the Baltic States to Explore Opportunities and Develop Contacts for Cooperation”), ko atklāja ar ASV un Baltijas valstu biznesa konferenci Rīgā. Misija tika rīkota, lai iepazīstinātu ASV uzņēmējus ar investīciju iespējām Baltijas valstīs, kā arī apspriestu un konkretizētu iespējamos sadarbības projektus. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 150 ASV un Baltijas valstu uzņēmēju pārstāvji.

Izstrādāts un pieņemts (pieņemts Saeimā 2006.gada 22.jūnijā) Eksporta kredīta garantēšanas likums, kura mērķis ir sniegt valsts atbalstu eksportētājiem, samazinot esošos riskus darījumos ar ārvalstu pircējiem, kā arī veicināt Latvijas izcelsmes preču un pakalpojumu eksportu ārpus Eiropas Savienības.

Valsts un privātā partnerība

Lai veicinātu valsts un privātās partnerības attīstību Latvijā, izstrādāts un iesniegts Saeimā Koncesiju likumprojekts, kā arī izstrādātas Vadlīnijas līgumisko valsts un privātās partnerības (VPP) projektu īstenošanai. Vadlīnijas līgumisko VPP projektu īstenošanai palīdzēs valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, kā arī pārējiem interesentiem izprast VPP mehānisma būtību un definīciju, līgumisko VPP projektu attīstības gaitu, to sagatavošanu un īstenošanu.

Izstrādāts un MK apstiprināts pasākumu plāns jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai Latvijā. Jautājums par jaunu bērnudārzu būvniecības nepieciešamību aktualizējies, jo šobrīd Latvijā rindā uz vietām bērnudārzos stāv vairāk nekā 1500 bērnu, īpaši aktuāla šī problēma ir lielajās pilsētās. Izanalizēta pašreizējā situācija, apzinātas esošo bērnudārzu renovācijas/rekonstrukcijas iespējas un jaunu bērnudārzu būvniecības iespējas, kā arī jaunu bērnudārzu finansēšanas iespējas, izmantojot valsts un privātās partnerības modeli. Darba grupa piedāvā divus rīcības variantus: pašreizējo bērnudārzu renovācijai paredzēt līdzekļus valsts investīciju programmā un piesaistot struktūrfondu līdzekļus; savukārt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai darba grupa piedāvā divas iespējas – izmantot valsts galvotus kredītus (kā sporta haļļu būvniecībai Daugavpilī un Liepājā) vai arī valsts un privātās partnerības trīs modeļus.

Tūrisms

2006.gadā tūrisma attīstību veicinoši pasākumi galvenokārt tika vērsti uz tūrisma infrastruktūras uzlabošanu, jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu attīstības veicināšanu un Latvijas kā tūristu galamērķa pozīciju stiprināšanu.

2006.gadā tika izvērtēti iesniegtie projektu pieteikumi ERAF finansētajā projektu konkursā “Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrismā” un 22.novembrī ERAF Vadības komiteja pieņēma lēmumu atbalstīt 10 projektu ieviešanu, kas atbilda kvalitatīvajiem un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem ERAF līdzfinansējuma 6,2 miljonu latu saņemšanai.

Lai popularizētu jaunus tūrisma produktus Latvijas reģionos, veicinātu vietējā tūrisma produktu attīstību un sadarbību starp tūrisma pakalpojuma sniedzējiem un potenciālajiem ceļotājiem, Tūrisma attīstības valsts aģentūra no marta līdz novembrim rīkoja “Latvijas ceļojumu maratonu”. Akcijas laikā 36 dažādos tūrisma objektos viesojās gandrīz 30 tūkst. vietējo ceļotāju. Tās veiksmīgā norise ir radījusi ideju līdzīgu akciju rīkot Baltijas mērogā, kas veicinātu Baltijas tūrisma attīstību un aicinātu tūristus apceļot Baltijas valstis.

Straujā tūrisma attīstība priekšplānā ir izvirzījusi jautājumu par sniegto tūrisma pakalpojumu kvalitāti. Tūristu mītņu un tūristu gidu pakalpojumu piedāvājuma neatbilstība strauji pieaugošajam pieprasījumam ir samazinājusi konkurenci šajā sektorā un negatīvi ietekmējusi sniegto pakalpojumu kvalitāti. Lai uzlabotu šo pakalpojumu kvalitāti un veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, 2006.gada sākumā tika pieņemti grozījumi Tūrisma likumā, kas paredz, ka, sākot no 2008.gada 1.janvāra, tūristu gidiem pakalpojumu sniegšanai būs vajadzīgs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts. Kā rāda citu valstu pieredze, šādas sistēmas ieviešana palīdz uzlabot tūristu gidu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Savukārt attiecībā uz tūristu mītnēm un tūrisma informācijas sniedzējiem Tūrisma likums nosaka, ka to atbilstības novērtēšana ir brīvprātīga un katra uzņēmuma kompetencē ir izlemt atbilstības novērtēšanas sertifikāta iegūšanu.

 

* 2007.gadā darāmais

 

Lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi Latvijā arī turpmāk, jāveicina pāreja no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanās balstītu ekonomiku, kas vienlaikus mainīs arī iekšzemes kopprodukta struktūru, kurā krietni lielāku ieguldījumu dos tieši ražošanas attīstība.

Lai sasniegtu Ekonomikas ministrijas darbības stratēģijā definēto virsmērķi – panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu viena no konkurētspējīgākajām Eiropā – , 2007.gadam tiek izvirzītas šādas prioritātes:

• jāturpina sekmēt inovāciju un zināšanās balstītas tautsaimniecības attīstība, jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz zināšanu un tehnoloģiju pārneses sekmēšanu, kā arī sadarbības saišu stiprināšanu starp izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības jomām. Tas ir ļoti būtiski, lai veicinātu mērķtiecīgu tautsaimniecības attīstības kursu, kurš balstītos uz konkurētspējīgu, zināšanām virzītu ekonomikas modeli;

• jāizmanto tās iespējas, ko Latvijai sniedz iestāšanās Eiropas Savienībā un pieejamais ES struktūrfondu finansiālais atbalsts. Jaunajā plānošanas periodā tiks uzsvērta Uzņēmējdarbības un inovāciju programma, kas tieši būs vērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu un inovāciju un zinātnes potenciāla attīstību. Paralēli ES struktūrfondu finansēto aktivitāšu ieviešanai sistemātiski jāturpina palielināt valsts finansējums pētniecībai un attīstībai, katru gadu to paaugstinot vismaz par 0,15% no IKP, lai līdz 2010.gadam tas sasniegtu 1,5% no IKP, kas kā mērķis definēts Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā;

• jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu attīstība un jānodrošina pievilcīga uzņēmējdarbības vide gan Latvijas uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem. Jānovērš uzņēmējdarbības šķēršļi, attiecīgi jāpilnveido normatīvo aktu bāze, jāsniedz valsts atbalsts uzņēmumiem, jāveicina godīga konkurence un monopoltirgu atvēršana. Vienlaikus jāīsteno uzņēmēju konkurētspēju veicinoši pasākumi. Valstij jāveicina uzņēmumu eksportspējas pieaugums un jāpalīdz viņiem iziet ārpus Latvijas tirgus – jāveicina viņu ieiešana citu valstu tirgos;

• jāizvērtē visas iespējas, kā Latvijai palielināt enerģētisko neatkarību un nodrošināt valsts apgādi ar nepieciešamajiem energoresursiem turpmākajos gados;

• lai sasniegtu visus šos izvirzītos mērķus, jāturpina dialogs ar mūsu sociālajiem partneriem – uzņēmējiem un viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

2007.–2013.gadam ES struktūrfondu programmēšanas periodā Ekonomikas ministrija būs starpniekinstitūcija divām no trim darbības programmām: “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kuras ietvaros tiks sniegts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, un “Infrastruktūra un pakalpojumi”, kuras ietvaros sniegsim atbalstu tūrisma un enerģētikas nozaru attīstībai.

Uzņēmējdarbības programmā plānots veicināt inovāciju attīstību, paaugstināt uzņēmējdarbības aktivitāti un konkurētspēju, kā arī veicināt finanšu pieejamību. Uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēm tika piešķirts indikatīvais finansējums 480 miljoni eiro.

Programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” plānots veicināt Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, radot labvēlīgus apstākļus kompleksai nacionālas nozīmes tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai. Šim pasākumam piešķirti 42,37 milj. eiro. Savukārt enerģētikas jomā uzmanība vērsta uz Eiropas Savienības un Latvijas energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoapgādes drošuma paaugstināšanas politikā noteikto mērķu sasniegšanu. Pasākumam piešķirti 87,4 miljoni eiro no kohēzijas fondā pieejamā finansējuma.

Lai sekmētu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un inovāciju attīstību, 2007.gadā plānots izstrādāt Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu un realizēt 2007.gadā paredzētos pasākumus. Turpināsim sniegt atbalstu tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības nodrošināšanai augstskolās, biznesa un inovāciju inkubatoru attīstībai un zinātnes institūtu sadarbības projektiem, lai veicinātu kompetences centru izveidi un attīstību. Sadarbībā ar LIAA plānota ceturtā uzņēmējdarbības vides izvērtējuma aptauja.

ES iekšējā tirgus pilnveidošanas jomā 2007.gadā plānots izpētīt esošās administratīvās barjeras pakalpojumu sniegšanai un identificēt normatīvos aktus, kuros jāveic grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasību pārņemšanai un īstenošanai.

Vienlaikus plānots nodrošināt likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu un veicināt pieņemto normu īstenošanu dzīvē, nodrošināt Koncepcijas par patērētāju sūdzību izskatīšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības programmas 2008.–2010.gadam izstrādi, kā arī izstrādāt un nosūtīt ziņojumu Eiropas Komisijai par nepieciešamību arī turpmāk pāriet uz vasaras laiku.

Tiks sagatavoti nepieciešamie normatīvie akti darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas koordinēšanas funkcijas uzsākšanai 2007.gadā. Sagatavota normatīvā bāze darba tirgus prognozēšanas aģentūras izveidei atbilstoši aģentūras lietderības izvērtējumam, kā arī jaunās Darba tirgus prognozēšanas nodaļas darbības uzsākšanai.

Būvniecības jomā 2007.gadā īpaši svarīgs jautājums būs Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana, kas uzlabos valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, būvniecības kontroli, kā arī sniegs sabiedrībai iespēju sekot būvniecības procesiem valstī. Piekļuve sistēmai ļaus kontroles dienestiem saņemt aktuālu informāciju par būvniecību un efektīvāk pildīt kontroles funkcijas ugunsdzēsības, kultūras pieminekļu aizsardzības, vides aizsardzības, nodarbinātības, nodokļu administrēšanas u.c. jomās. Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana samazinās būvniecības dokumentācijas saskaņošanas laiku, informācijas apmaiņa starp valsts un pašvaldību institūcijām ļaus samazināt nelegālo nodarbinātību un veicinās nodokļu maksāšanu.

Vienlaikus, lai sasniegtu valdības deklarācijā noteiktos mērķus būvniecības jomā, tiks izstrādāts jauns politikas plānošanas dokuments – Būvniecības pamatnostādnes, kā arī Koncepcija par būvniecības kontroles sistēmas pilnveidošanu. Tiks veikta būvniecības institucionālās struktūras optimizācija, pilnveidota izglītības sistēmas un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma būvniecības specialitātēs, pilnveidota būvizstrādājumu tirgus uzraudzība, veicināta ar būvniecību saistīto zinātņu nozaru attīstības, kā arī sekmēta vietējo būvmateriālu ražošanas attīstīšana.

2007.gada jūlijā EM uzsāks darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanu. Tas nepieciešams darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma noteikšanai un to savstarpējās atbilstības nodrošināšanai, radot līdzsvaru darba tirgū un sniedzot vajadzīgo informāciju lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldes iestādēm nepieciešamo izmaiņu ieviešanai darbaspēka sagatavošanā.

Lai sekmētu VPP attīstību, plānots sagatavot standartizētu iepirkuma dokumentāciju – konkursa nolikumu un līgumu turpmākajiem VPP projektiem. Jau 2006.gadā uzsākts darbs pie juridiskās dokumentācijas izstrādes (konkursa nolikuma un līguma projekta) VPP pilotprojektiem “Jēkabpils siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” un “Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība Cēsīs”, kas kalpos par pamatu standartizētas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai turpmākajiem VPP projektiem. Vienlaikus plānots izstrādāt VPP mājaslapu internetā, kā arī izveidot VPP konsultatīvo padomi.

Ārējo ekonomisko attiecību jomā 2007.gadā plānots stiprināt ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību, nodrošinot 10 esošo pārstāvniecību darbību un atverot divus jaunas pārstāvniecības. ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros plānots uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Krieviju un Ukrainu pēc šo valstu iestāšanās PTO, kā arī paredzēts sagatavot parakstīšanai starpvalstu ekonomiskās sadarbības līgumu starp Latviju un Armēniju, Indiju un Moldovu. Vienlaikus tiks rīkota starptautiska inovāciju konference “Baltic Dynamics”.

Tūrisma produkta attīstībai un tūrisma informācijas sistēmas izveidošanai turpmākajos gados būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi (42,3 milj. eiro). Programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākumā “Tūrisms” īstenotajām aktivitātēm ir jāveicina Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanās un konkurētspējas palielināšanās.

Starptautiski ietekmīgā tūrisma ceļvežu izdevniecība “The Lonely Planet” iekļāvusi Rīgu, Viļņu un Tallinu to desmit pilsētu vidū, kas nākamgad varētu būt saistošākie ceļojuma mērķi. Tas ir apliecinājums iepriekšējos gados īstenotajai Latvijas tūrisma produktu attīstības pozitīvajai virzībai un spēs piesaistīt ārvalstu ceļotājus nākamajā gadā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 
 

Izglītības un zinātnes ministrija

* 2006.gadā paveiktais

 

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, atskatoties uz pagājušo gadu, norāda: “Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajās jomās veikti būtiski darbi, stiprinot un attīstot izglītības, zinātnes, sporta un valsts valodas nozares.” Viņa piebilst, ka 2006.gadā valstiskā līmenī izglītībai tika pievērsta īpaša uzmanība, iekļaujot to gan Nacionālās attīstības plānā (NAP), gan nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentos, tiesību aktos un valdības deklarācijā. Tas liecina, ka izglītība ir “saules pusē”. Nozīmīgi arī tas, ka izveidojies sekmīgs dialogs ar sociālajiem partneriem.

Šis gads iezīmīgs arī ar politiskās pēctecības noti. Proti, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē, mainoties valdībai un Saeimai, izglītības un zinātnes ministra posteni turpina ieņemt viens un tas pats cilvēks. Tas liecina par sabiedrības uzticību, līdzšinējo darbu atbilstību valsts ilgtermiņa mērķiem. Tas ir garants un priekšnosacījums secīgai attīstībai.

Eiropas Savienība (ES)

No 2007. līdz 2013.gadam izglītībai un zinātnei paredzēti vēl nebijuši ES līdzekļi – ap 750 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ilgtermiņā nodrošinās stabilu attīstību, veicinot valsts konkurētspēju, attīstību un labklājību. Tas ir gan ieguvums, gan izaicinājums, arī atbildība. 2006.gadā IZM pastiprinājusies ES dimensija. Īpaši gada otrajā pusē intensificējās darbs, lai nodrošinātu sekmīgu ES līdzekļu apguvi no 2007. līdz 2013.gadam – izveidotas ministrijas struktūrvienības, ka tieši atbild par Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu racionālu un mērķtiecīgu apguvi, izstrādāti dokumenti, ieskicēts nākotnes redzējums, aktivitātes.

Izglītība

Izceļama ir Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam apstiprināšana Ministru kabinetā, kas valstiskā līmenī iezīmē visu izglītības jomu dinamisku, mērķtiecīgu un saskaņotu attīstību. Svarīga ir arī Augstākās izglītības likumprojekta izstrāde, tas būs būtisks ieguldījums Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstībā un sasaistē ar Eiropas augstāko izglītību.

Pagājušā gadā īpaša uzmanība pievērsta izglītības kvalitātes uzlabošanai, reģionālā aspekta respektēšanai izglītības kontekstā (kas saskan arī ar NAP uzsvērto policentrisko attīstību), kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanai. Tāpat iezīmēti nākotnes uzstādījumi, lai palielinātu skolotāja profesijas prestižu, pilnveidotu pedagogu atalgojumu. Konsekventi turpinot iesākto pedagogu algu palielināšanu saskaņā ar valdībā apstiprināto grafiku, no 2006.gada 1.septembra tika palielinātas izglītības un zinātnes iestāžu vadītāju, to vietnieku un pedagogu algas. Kopumā 2006.gadā algu palielināšanai no valsts budžeta papildus piešķirts ap 25 miljoniem latu, bet 2007.gadā papildus – ap 77 miljoniem latu.

Skolu informatizācija

Radīti apstākļi kompleksam informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam un izmantojumam izglītībā. Pēc triju gadu pārtraukuma atsākta skolu informatizācija. IZM paspārnē atjaunots Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju padomes darbs. Sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu izstrādāta programma “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.–2013.gadam”, kā ietvaros tiek īstenots komplekss informācijas tehnoloģiju nodrošinājums un tā izmantošana izglītības sistēmā, izglītības iestādēs (plānotais finansējums ap 130 miljoniem latu).

Zinātne

2006.gadā piešķirti vairāk nekā 15 miljoni latu augstskolām un zinātniskajiem institūtiem zinātniskās darbības un pētniecības veikšanai. Turklāt šajā gadā Ministru kabinetā apstiprināti IZM izstrādātie jaunie zinātnes prioritārie virzieni: biomedicīna un farmācija, enerģētika, informātika, letonika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne, kā arī agrobiotehnoloģija, kas skaidri iezīmē nākotnes mērķus.

Sports

Radīti nosacījumi pēctecīgai valsts sporta nozares attīstībai – Ministru kabinetā apstiprināta Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadam ar konkrētiem līdzekļiem pasākumu īstenošanai. Šī ir pirmā valsts programma Latvijas vēsturē, kas konceptuāli un ilgtermiņā attīsta būtiskus valsts sporta jautājumus.

2006.gadā Latvijā notika visbūtiskākais sporta dzīves notikums valsts vēsturē – Pasaules čempionāts hokejā.

Valsts valoda

Septembra vidū IZM izveidots Valsts valodas politikas departaments, kas valstiskā līmenī koordinē darbu saistībā ar valsts valodas jautājumiem. Līdz šim šāda departamenta nebija un līdz ar to valstiskā līmenī trūka vienota ietvara latviešu valodas politikas jomā. Veikti darbi, lai nodrošinātu latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Proti, Ministru kabinetā apstiprināta Valsts valodas politikas programma 2006.–2010.gadam.

IZM kapacitāte

Gada vidū un otrajā pusē pilnveidota līdzšinējā IZM administratīvā struktūra, stiprinot institūcijas kapacitāti un stratēģiski sasaistot institucionālo sistēmu ar IZM nākotnes uzdevumiem un mērķiem. Piemēram, izveidots valsts sekretāra vietnieka postenis ES un struktūrfondu lietās, izveidots Valsts valodas politikas departaments u.c.

2006.gadā Ministru kabinetā akceptēti vairāk nekā 200 IZM sagatavotie tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu u.c. dokumentu projekti.

 

* 2007.gadā darāmais

 

Nākamajā gadā svarīgi turpināt visu IZM pārziņā esošo jomu attīstību. Būtiski nodrošināt pilnvērtīgus mācību, studiju, pasniegšanas, pētniecības procesus, ievērojot ikviena procesa dalībnieka vajadzības un valsts attīstības stratēģiskos mērķus. Būtisks IZM nākotnes uzdevums un pienākums ir ES finansējuma sekmīga apguve, ieguldījums (ap 750 miljoniem eiro).

2007.gada valsts budžetā IZM panākusi būtisku papildu finanšu līdzekļu piesaisti visās tās pārziņā esošajās nozarēs – izglītībā, zinātnē, valsts valodā, sportā. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šīm jomām papildus piešķirti aptuveni 35 miljoni latu. Piemēram, vispārējai izglītībai – papildus 1,1 miljons latu, profesionālajai izglītībai – papildus 4,2 miljoni latu (īpaši profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu stipendijām, jo no 1.janvāra stipendija būs 20 lati līdzšinējo 7 latu vietā), augstākajai izglītībai – papildus 5,4 miljoni latu (īpaši reģionālajām augstākās izglītības iestādēm un stipendijām), zinātnei – papildus 17,5 miljoni latu (īpaši cilvēkresursu attīstībai, zinātnisko institūtu finansējumam, infrastruktūras attīstībai), valsts valodai – papildus 800 tūkstoši latu (latviešu valodas attīstībai, latviešu valodas pasniegšanai ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem), sportam – papildus 6,1 miljons latu (infrastruktūrai, bērnu un jauniešu sportam, sportam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, augstu sasniegumu sportam, sportam ikvienam sabiedrības dalībniekam).

Nākotnē svarīgi noslēgt šajā gadā sākto darbu pie IZM pārziņā esošo nekustamo īpašumu sakārtošanas un atrisināšanas, lai turpmāk ministrijai nebūtu jānodarbojas ar sev neraksturīgu funkciju veikšanu, bet lai tā varētu rūpēties par savā pārziņā esošo četru jomu attīstību valsts un sabiedrības labā.

Izglītības un zinātnes ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

Labklājības ministrija

* 2006.gadā paveiktais

 

Atskatoties uz 2006.gadā paveikto, Labklājības ministrija (LM) to vērtē kā veiksmīgu, jo izdevies realizēt vairākas būtiskas prioritātes: vienoties par minimālās darba algas paaugstināšanu, sākt piemaksu izmaksu pensionāriem, kā arī īstenot invaliditātes pamatnostādnēs izvirzītos uzdevumus. Turklāt šajā gadā ir pieņemti vairāki lēmumi, kas nākotnē uzlabos situāciju daudzām iedzīvotāju grupām.

Sociālā drošība

Sākot ar 2006.gada janvāri vairāk nekā 356 tūkstoši (75% no vecuma pensiju saņēmējiem) pensionāru saņem piemaksu pie vecuma pensijas. Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, pensionāriem šogad izmaksātas piemaksas 30 miljonu latu apmērā;

Vairāk nekā pusmiljonam pensionāru aprīļa un oktobra pensiju indeksācijas rezultātā pensijas pieaugušas vidēji par 10 latiem;

LM ierosina atcelt bērna kopšanas pabalsta griestus. To plānots sākt 2008.gadā, nodarbinātiem vecākiem pabalstu par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam maksājot no sociālās apdrošināšanas budžeta, nevis no valsts pamatbudžeta;

Atrasti līdzekļi, lai, sākot ar 2007.gadu, palielinātu ģimenes valsts pabalstu. Šim mērķim nepieciešami 11,3 miljoni latu. Tādējādi ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē palielināsies no 6 līdz 8 latiem, par otro bērnu pieaugs no 7,20 līdz 9,60 latiem, par trešo – no 9,60 līdz 12,80 latiem, bet par ceturto un nākamajiem bērniem – no 10,80 līdz 14,40 latiem;

Lai mazinātu nepamatoti izsniegto darbnespējas lapu skaitu, kā arī slimības pabalstiem izlietojamo līdzekļu apjomu, optimizēta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība. Turpmāk ārstējošajam ārstam pēc 45 dienu darbnespējas būs jānosūta pacients pie ārsta speciālista, kuram 30 dienu laikā būs jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kura lems par invaliditātes noteikšanu cilvēkam un veiks attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā;

Bezdarbnieki, kuri piedalās modulārajās apmācībās (iegūst interešu vai neformālo izglītību), kopš jūlija saņem stipendiju 25 latu apmērā. Šajā laikposmā to saņēmuši vairāk nekā 5,5 tūkstoši bezdarbnieku. Līdz šim, piedaloties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, bezdarbnieki stipendiju nesaņēma;

Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, no 2007.gada 1.janvāra paaugstināsies līdz 56 latiem līdzšinējo 28 latu vietā. Šim mērķim nepieciešami vairāk nekā 675 tūkstoši latu.

Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība

Šogad apstiprinātais rīcības plāns invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai paredz konkrētas aktivitātes tuvākajiem desmit gadiem. Piemēram, plānots uzlabot rehabilitācijas sistēmu, laikus un kvalitatīvi nodrošinot medicīnisko rehabilitāciju cilvēkiem ar draudošu invaliditāti, nodrošināt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju ģimenēm, kurās bērnam pirmo reizi noteikta invaliditāte. Tāpat par valsts līdzekļiem paredzēts nodrošināt asistentu pakalpojumus, lai invalīdi ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem varētu iekļauties sabiedrībā;

No 2007.gada 1.janvāra sociālās rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt arī no psihoaktīvajām vielām atkarīgi pieaugušie. Līdz šim minētos pakalpojumus varēja saņemt tikai no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni un jaunieši;

Kopš gada sākuma Daugavpilī darbojas jaunā Tehnisko palīglīdzekļu centra filiāle, kurā invalīdi var iegūt nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus bezmaksas lietošanā vai tos iznomāt, kā arī saņemt ergoterapeita pakalpojumus.

Sociālā iekļaušana

Apstiprināts Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam, kurā noteikti konkrēti sociālās iekļaušanas pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Piemēram, plānots ieviest pedagoģiskās korekcijas programmas bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā arī algot skolotāju palīgus darbā ar šādiem skolēniem. Tāpat paredzētas vairākas izmaiņas pabalstu sistēmā, piemēram, paaugstināt ģimenes valsts pabalstu un sākot ar 2008.gadu izmaksāt “skolas nauda”, lai palīdzētu vecākiem sagatavot bērnus mācību gadam.

Nodarbinātība

Valdība vienojās par minimālās darba algas pieaugumu no 90 līdz 120 latiem. Šim mērķim no nākamā gada budžetā papildus nepieciešami 14,5 miljoni latu;

Skolēnu vasaras nodarbinātības projektā iesaistījās 12 tūkstoši pusaudžu, t.sk. arī gandrīz 300 pusaudžu ar speciālajām vajadzībām. Līdz šim pusaudžiem ar speciālajām vajadzībām nebija iespējams piedalīties šajā pasākumā;

Izstrādāti konkrēti priekšlikumi nelegālās nodarbinātības samazināšanai. Piemēram, plānots veikt grozījumus Darba likumā, nosakot, ka strādājošā darba vietā jāatrodas darba līgumam vai tā kopijai. Tāpat paredzēts sagatavot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, nosakot aizliegumu no 3 līdz 5 gadiem piedalīties iepirkumu konkursos tiem darba devējiem, kuru uzņēmumos konstatēti nelegālā un nereģistrētā darba gadījumi, u.c.;

Apstiprināti grozījumi Darba likumā. Tie paredz, piemēram, aizliegumu darba pieņemšanas intervijās sievietēm jautāt par grūtniecību, tiesības darbiniekam pieprasīt nepilnu darba laiku bērna invalīda kopšanai līdz bērna 18 gadu vecumam, darba devēja pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu darbiniekam tikai par to laiku, kad viņš atrodas apmaksātā ikgadējā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;

Lai laikus diagnosticētu un atklātu arodslimības, kopš novembra noteikta vienota arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība. Tā paredz ģimenes vai arodslimību ārsta pienākumu noteikt, vai veselības pārbaudēs konstatētie veselības traucējumi, piemēram, dzirdes pavājināšanās, elpošanas traucējumi u.c., varētu būt sekas cilvēka saskarsmei ar kaitīgiem darba vides faktoriem, vai arī nav saistīti ar tiem. Lai noskaidrotu, vai iespējamā slimība ir arodslimība, strādājošo nosūta uz ārstu komisiju arodslimībās;

Apstiprināta Karjeras atbalsta sistēmas pilnveidošanas koncepcija, kura paredz ilgtermiņā nodrošināt karjeras attīstības atbalsta pasākumus un koordinēt visu karjeras sistēmā iesaistīto institūciju darbību. Piemēram, Ekonomikas ministrijai paredzēts veikt darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanu, bet Izglītības un zinātnes ministrijai – attīstīt karjeras izglītību.

Dzimumu līdztiesība

Noritējusi otrā valsts organizētā sabiedrības informēšanas kampaņa “Varbūt abi?”, kurā sabiedrība informēta par dzimumu līdztiesību darba attiecībās. Tās ietvaros notikušas divas plašas reklāmas kampaņas un vairāki publiski pasākumi, t.sk. izglītojošas lekcijas reģionu skolās un filmu demonstrēšana par dzimumu līdztiesības jautājumiem.  

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

Tieslietu ministrija

* 2006.gadā paveiktais

 

“Tieslietu nozarei 2006.gads raksturojas ar trīs pamatvērtībām: dinamiku, attīstību un stabilitāti,” uzskata Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

“Dinamika, jo 2006.gads pagājis aktīvā trīs ministru doto uzdevumu piesātinātā darbā, kas kopumā devis nopietnu ieguldījumu tieslietu sistēmas straujā attīstībā. Attīstība – tieslietu nozarei piešķirtais finansējums turpina pieaugt vidēji par 20% gadā, kas nodrošina sabalansētu attīstības risinājumu ieviešanu, paralēli veicinot darbaspēka atalgojuma tuvināšanu tirgus pieprasījumam. Stabilitāte – tā ir nepārtraukta tālāka virzība neatkarīgi no struktūras un atbildīgo amatpersonu izmaiņām, vērsta uz tiesiskas valsts stiprināšanu,” vērtē TM valsts sekretārs.

Apkopojot šā gada veikumu, kā pirmo TM vēlas uzsvērt 31.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināto TM stratēģiju 2007.–2009. gadam. Tā būs pamats TM darbam turpmākajos gados. Stratēģija paredz, ka TM virsmērķis ir nodrošināt tiesiskumu Latvijas valstī. Saskaņā ar stratēģiju, TM atbildībā esošie jautājumi ir strukturēti deviņās politikas jomās – konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvie sodi, krimināltiesības, civiltiesības (privāttiesības), atsevišķi apskatot to sastāvā esošās komerctiesības un – nekustamā īpašuma tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, tiesu darbības nodrošināšana un tiesību aktu kvalitātes uzlabošana un pieejamības nodrošināšana.

2006.gadā liels darbs tika ieguldīts Administratīvā procesa likuma (APL) pilnveidošanā. Oktobrī Saeima pieņēma grozījumus APL, kas vērsti uz procesa vienkāršošanu un pilnveidošanu. Šie grozījumi pozitīvi ietekmēs gan iestāžu, gan tiesu darbu – padarīs procesu ātrāku un efektīvāku, paplašinās rakstveida procesa izmantošanas iespējas, veicinās lietu izskatīšanas termiņu saīsināšanos. Turklāt šie grozījumi paredz: lai veicinātu administratīvo tiesu darba caurskatāmību, administratīvo tiesu spriedumi no 2007.gada 1.janvāra tiks publicēti internetā, tādējādi sabiedrībai būs iespējas sekot līdzi tiesu praksei.

Likumdošanas jomā tika pabeigts darbs pie grozījumiem Komerclikumā, kuri paredz Latvijas privāttiesību sistēmu papildināt ar komercdarījumu tiesisko regulējumu. Jau tuvākajā laikā tiks sākta likumprojekta saskaņošana ar citām ministrijām, lai to sagatavotu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Šā gada 25.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja TM sagatavoto Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, kas aizsāk Latvijas administratīvo tiesību reformas otro posmu pēc APL ieviešanas. Administratīvo sodu tiesības ir specifiska administratīvo tiesību apakšnozare, kuru joprojām regulē 1985.gada Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Saskaņā ar valdības apstiprināto koncepciju TM jau ir sākusi darbu pie apjomīgā Administratīvo tiesību likumprojekta, kas izveidos mūsdienu administratīvo sodu sistēmu. Vienlaikus uzsākts darbs arī pie Administratīvo sodu procesa likumprojekta koncepcijas, kas noteiks procesuālo kārtību administratīvā soda uzlikšanai un izpildei, jo vispārīgais administratīvā procesa regulējums nav piemērots specifiskajai administratīvo sodu apakšnozarei.

Savukārt šā gada 31.novembrī valdība apstiprināja TM sagatavoto koncepciju par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu. Saskaņā ar to TM 2007.gadā izstrādās Starptautisko privāttiesību likumu. Likums kodificēs visas Latvijas tiesību starptautisko privāttiesību normas – gan vispārīgās starptautisko privāttiesību normas, gan likumu kolīziju normas, gan starptautiskās piekritības normas.

Šogad Saeimā tika iesniegts jaunā Tiesu iekārtas likuma projekts, kurš paredz būtiskas izmaiņas Latvijā pastāvošajā tiesu sistēmā. Diskusijas par jaunajā likumā iekļautajām normām joprojām turpinās gan Saeimā, gan tiesu sistēmas darbinieku vidū. Saeima šogad pieņēma arī Tiesnešu izdienas pensiju likumu, kas paredz sociālās garantijas tiesnešiem, tādējādi nodrošinot tiesnešiem atbilstošu ienākumu līmeni arī pēc darba pārtraukšanas. Tika piešķirti papildu līdzekļi tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajām koncepcijām.

Ir uzsākta jaunas administratīvās apgabaltiesas celtniecība, ko plānots pabeigt 2007.gadā, kā arī sadarbībā ar valsts nekustamo īpašumu aģentūru turpināts aktīvs darbs pie Rīgas apgabaltiesas celtniecības plānošanas.

Kā būtisku sasniegumu TM vērtē uzsākto diskusiju par tiesu sistēmai piederīgo profesiju ētikas jautājumiem, lai panāktu vienotu ētikas standartu ieviešanu notāriem, tiesu izpildītājiem un advokātiem.

Šogad kopā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi (LZNP) izstrādāti priekšlikumi vairākiem jaunumiem notāru darbības regulējumā. Tā, piemēram, sagatavoti grozījumi Notariāta likumā, kuri paredz, ka ik pēc pieciem gadiem tiks organizēta regulāra kvalifikācijas pārbaude visiem zvērinātiem notāriem. Pieņemti arī jauni noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm, LZNP ir veikusi notāru pretendentu apmācību pirms eksāmena u.c.

2006.gada 1.janvārī sāka darboties jauna TM padotības iestāde – Juridiskās palīdzības administrācija, kuras uzdevums ir nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātām un trūcīgām personām. Gada laikā noslēgti līgumi ar vairāk nekā 70 advokātiem, kuri sniedz valsts apmaksāto juridisko palīdzību, sākta arī valsts kompensāciju izmaksa cietušajiem krimināllietās.

2006.gadā ļoti aktīvi tika strādāts TM kompetencē esošo zemes politikas jautājumu sakārtošanā. Oktobrī Saeima pieņēma Zemes ierīcības likumu, kurš stājās spēkā 2007.gada 1.janvārī. Likuma mērķis ir sekmēt zemes īpašumu sakārtošanu, kā arī zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nosakot zemes ierīcības darbu veidus, izpildes kārtību un zemes ierīcībā iesaistīto personu tiesības un pienākumus.

Visu gadu notika aktīva normatīvo aktu izstrāde, lai ieviestu 2005.gada beigās pieņemto Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu. Kopumā valdība izskatīja un pieņēma vairāk nekā desmit dažādus noteikumus, kas regulēs šī likuma normu piemērošanu.

31.augustā beidzās pieteikšanās lietošanā esošās lauku zemes privatizēšanai. TM padotības iestāde – Valsts zemes dienests – kopumā saņēma vairāk nekā 53 000 pieteikumu lauku zemes privatizācijai. Pašlaik Valsts zemes dienests jau ir pabeidzis šo pietikumu izskatīšanu un sniedzis atbildes par tālāko nepieciešamo rīcību, kas jāveic lauku zemes privatizācijas pieteicējiem.

Savukārt 1.septembrī stājās spēkā TM iekšējais normatīvais akts, kurš paredz, ka personām, kas kārtos darījumus ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā, vairs nav jānes izziņas no Valsts zemes dienesta uz zemesgrāmatu nodaļām, jo abi dienesti tiešsaistes režīmā apmainās ar to rīcībā esošajiem datiem.

Būtiskas izmaiņas tika ieviestas arī Uzņēmumu reģistra darbā – kopš šā gada 1.jūlija Uzņēmumu reģistram ir tiesības apliecināt parakstus individuālajiem komersantiem, viena dibinātāja SIA, kapitālsabiedrību valdes locekļiem, komercsabiedrību likvidatoriem, administratoriem, komersantu prokūristiem.

 

* 2007.gadā darāmais

 

Arī nākamajā, 2007.gadā TM prioritātes būs tiesu un sodu izpildes sistēmu stiprināšana, kā arī labāki un ērtāki reģistru pakalpojumi iedzīvotājiem.

Lai to nodrošinātu, tieslietu nozarē ir palielināts finansējums gan tiesnešu algām, gan ieslodzīto apsargiem, gan reģistru notāriem. Tāpat piešķirts finansējums infrastruktūras attīstībai un jauniem pakalpojumiem, piemēram, jaunās cietumu slimnīcas Olainē pabeigšanai, jaunu reģionālo tiesu ēku projektēšanai un reģistru elektronisko pakalpojumu ieviešanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa