1992.gada 1.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pulkstenis ir 10. Ieņemsim vietas. Godājamie kolēģi! Vēl pirms reģistrācijas šāds paziņojums: līdz pirmajam pārtraukumam, pulksten 11.30, visiem Augstākās padomes Prezidija locekļiem, kuri 30.jūlijā nebūs Latvijas Republikā, lūdzu šeit pierakstīties. Vēlams rakstveidā, lai vēlāk nebūtu nekādu pārpratumu.

Sāksim darba kārtību. Vispirms, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu! Rezultāts! 123 deputāti. Paldies.

Godājamie kolēģi! Mums no rīta ir jāizdara nepieciešamie balsojumi, par kuriem vakar tika nolemts plenārsēdē. Tātad mums ir balsojums par Rīgas domnieku apstiprināšanu, par grozījumiem Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā, par Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ja vēl ir kāds balsojums, tad, lūdzu, man atgādiniet.

Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Tātad ir vēl divi balsojumi. Tas ir lēmums par pievienošanos starptautiskajai Hāgas konvencijai. Es atvainojos – Hāgas konferences statūtiem. Un otrais balsojums ir par papildinājumiem Latvijas Civilkodeksa 293.pantā. Mēs vienojāmies, ka šodien no rīta izskatīsim, gan viens, gan otrs faktiski ir balsošanas jautājums.

Priekšsēdētājs: Jūs domājat 7.1.punktu – par to Civilkodeksu? Paldies.

Jurševica kungs, lūdzu!

E.Jurševics: Vēl no vakardienas otrajā lasījumā kā steidzams palika balsojums par grozījumiem sociālās apdrošināšanas pirmā pusgada budžetā.

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Tas arī ir atzīmēts. Tātad citu balsojumu nav. Sāksim balsot. Dobeļa kungs, lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Un pēc tam Godmaņa kungs sniegs paziņojumu. Notiek reģistrācija. Godājamie kolēģi, kuri pašlaik ienāk zālē, lūdzu reģistrējieties. Vai visi godājamie kolēģi ir reģistrējušies? Visi. Paldies. Rezultāts: 131 deputāts. Un vēl zālē nāk deputāti. Laikam tomēr vēlreiz jāpārreģistrējas, tā kā ir balsojumi. Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: tāpat 131 deputāts. Paldies.

Tātad pirmais balsojums ir par lēmumu “Par Rīgas domnieku apstiprināšanu”, proti, no Kurzemes rajona pagaidu valde izvirzītās kandidatūras. Lēmumā laikam ir jāizdara korekcijas sakarā ar administratīvi teritoriālo iedalījumu. Jāraksta Rīgas pilsētas Kurzemes rajons, nevis priekšpilsēta. Tā ka, lūdzu, godājamie kolēģi, to izlabojiet, tas, protams, ir redakcionāli. Pirms balsošanas varētu būt motīvi, bet patlaban laikam neviens nevēlas izteikties.

Lūdzu, balsosim par lēmumu par Rīgas domnieku apstiprināšanu no Kurzemes rajona pagaidu valdes. Rezultāts: par – 92, pret – 2, atturas – 24. Lēmums pieņemts. Tādējādi Rīgas domnieki no Kurzemes rajona ir apstiprināti. Paldies.

Nākamais balsojums ir par lēmumu “Par grozījumiem Augstākās padomes Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā”. Nekādu iebildumu nav. Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par šo lēmumu. Rezultāts: 100 – par, 4 – pret, 14 – atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais balsojums par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā valsts valodas jautājumos”. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptu trešajā lasījumā. Rezultāts: 91 – par, 5 – pret, 16 – atturas. Likumprojekts akceptēts trešajā lasījumā.

Nākamais ir steidzams balsojums par likumprojektu “Par grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas budžetā no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam” otrajā lasījumā. Vai neviens nevēlas neko piebilst? Nevēlas. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 110, pret – 1, atturas – 5. Likums pieņemts.

Nākamais pēc kārtas ir steidzams balsojums – likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Civilkodeksā” otrajā lasījumā. Vai neviens nevēlas kādas korekcijas? Nevēlas. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 92, pret – 1, atturas – 9. Grozījumi likumā pieņemti.

Nākamais balsojums 7.2.punkts – tātad lēmuma projekts “Par Starptautisko privāttiesību Hāgas statūtu pieņemšanu”. Arī neviens nevēlas nekā iebilst. Lūdzu, balsosim par šo lēmumu. Rezultāts: par – 105, pret – 2, atturas – 8. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Liekas, ka visi balsojumi ir izdarīti. Tagad mēs varētu ķerties pie darba. Kā vakar tika panākta noruna – tātad nodokļu jautājumi.

Lūdzu, Godmaņa kungs! Darba kārtībā mums ir iekļauts komplekss par nodokļiem, proti, par ienākuma, apgrozījuma un akcīzes nodokli. Tūlīt precizēsim. Kehra kungs vēlas runāt. Lūdzu, tātad sākumā tiks atbildēts uz jautājumu, vai ir vēl kāds no nodokļu likumprojektiem, kas būtu jāiekļauj darba kārtībā?

Lūdzu, Kehra kungs, ziņojiet!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Acīmredzot ir nepieciešami zināmi paskaidrojumi. Ja mēs būtu ļoti precīzi, tad vakar ar divu balsu pārsvaru mēs šos nodokļu likumprojektus izbalsojām no darba kārtības, proti, es saku attiecībā uz nodokļu likumprojektiem par izmaiņām un grozījumiem akcīzes, apgrozījuma un peļņas nodoklī. Vakar pirms pusdienlaika es arī informēju, ka vakar pēcpusdienā un vakarā Apvienotā budžeta komisija un Ekonomikas komisija sanāca kopējā šo komisiju sēdē, kurā par šiem nodokļiem ziņoja valdības vadītājs un Finansu ministrijas un Ekonomisko reformu ministrijas speciālisti. Un pašlaik esam gatavi, un es esmu pilnvarots ziņot, ka vakar mēs izskatījām šos trīs nodokļus, un uzskatām, ka ar zināmiem nelieliem labojumiem vai papildinājumiem tie ir gatavi izskatīšanai.

Bez tam gan mūsu komisija, gan Budžeta komisija, gan valdība uzskata, manuprāt, pilnīgi pamatoti, ka bez nodokļu izskatīšanas nav iespējams izskatīt budžeta jautājumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā. Tāpēc, manuprāt, plenārsēdei būtu jālemj, kad skatīt šos jautājumus. Mēs uzskatām, ka tie ir sagatavoti izskatīšanai, un tos ir iespējams iekļaut darba kārtībā. Kad to darīt: vai tūlīt vai jebkurā citā laikā – tas ir jālemj plenārsēdei. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Kehra kungam par informāciju.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai var uzdot jautājumu Kehra kungam?

Priekšsēdētājs: Lai būtu ātrāk, lūdzu, uzdodiet jautājumu. Pašlaik runā deputāts Kinna.

J.Kinna: Sakiet, kuru dokumentu, ar kādu reģistrācijas numuru mēs šobrīd gatavojamies izskatīt?

O.Kehris: Man ir grūti pateikt, ko gatavojamies izskatīt, jo tādā gadījumā mums vispirms ir jāiekļauj darba kārtībā. Izdalīts ir 654.dokuments, kurš ir par grozījumiem nodokļu likumos. Ja mēs iekļausim, tad šie likumprojekti ir jāiekļauj, manuprāt, tādā secībā, kādā mēs tos izskatījām jau vakar. Proti, vispirms apgrozījuma nodoklis, pēc tam akcīzes nodoklis, un pēc tam – peļņas nodoklis. Tātad jāskata šādā secībā. Es atkārtoju, ir izdalīts 654.dokuments, par kuru es vakar jau īpaši informēju, kad jau vakar tas bija izdalīts, un ļoti lūdzu deputātus ar to iepazīties. Un, kas varēja, arī vakar atnāca uz šo Budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas kopējo sēdi.

Šodien ir izdalīts arī 716.dokuments, proti, tajā ir apgrozījuma nodokļa maksājuma aprēķins nākamajam pusgadam. Un šajā pašā dokumentā ir akcīzes nodokļa aprēķins 1992.gada otrajam pusgadam. Peļņas nodokļa aprēķins nav izdalīts. Finansu ministrija ir solījusi. Vakar ministrija to darīja un aizstāvēja mūsu komisijā. Ministrija solīja izdalīt šodien vai arī aizstāvēt… Šeit piedalās finansu ministrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs! Vai jums arī ir kāds jautājums? Nav. Paldies, Kehra kungs! Bet Grūbes kungs tomēr izteiksies. Lūdzu.

G.Grūbe: Tātad es patiešām atbalstītu apgrozījuma un akcīzes nodokļa izskatīšanas iekļaušanu pašreiz darba kārtībā. Patiešām – par kvalitāti mēs runāsim vēlāk, bet vismaz šie aprēķini, kuri par apgrozījuma un akcīzes nodokli ir iesniegti Augstākajai padomei... Taču es nekādi nevaru atbalstīt un arī nesaprotu, kāpēc Ekonomikas komisija un arī valdība piedāvā šodien kopumā izskatīt, ja nav iesniegts materiāls par peļņas nodokli. Kamēr minētais materiāls nav iesniegts, es lūgtu kolēģus neatbalstīt šādu nodokļu izskatīšanas iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Augsti cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es piekrītu tam, ka var izskatīt tikai tos nodokļus, par kuriem Augstākajai padomei ir iesniegti dokumenti. Līdz ar to es arī neuzskatu par iespējamu šodien izskatīt peļņas nodokli. Tātad vakar kopā ar Budžeta komisiju un Ekonomikas komisiju izskatījām tos priekšlikumus par grozījumiem peļņas nodoklī, tika atrunātas katra panta izmaksas un katra panta vērtība, kura šeit tiek svītrota vai netiek svītrota. Taču šis materiāls no Ekonomisko reformu ministrijas patlaban nav nonācis uz jūsu galda. Un tāpēc es uzskatu, ka šodien to izskatīt nevar. Tajā pašā laikā es ļoti lūgtu šo jautājumu neatlikt “tālā plauktā”. Un, ja mēs nokārtosim visas nepieciešamās lietas, tad šo jautājumu vajag izskatīt rīt.

Bet par pašu principu, par nodokļu izskatīšanas termiņiem, es uzskatu, ir absolūti nepieciešams izskatīt šos divus nodokļus šodien. Kāpēc? Burtiski divas nedēļas atpakaļ, tiekoties ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, man gribējās viņiem pierādīt, ka mēs varam izdarīt tādu lietu, ka mēs spētu pieņemt budžetu ar miljardu 660 miljoniem deficīta. Un pēc tam, jau pēc atvaļinājuma, ņemot vērā, ka budžeta izskatīšana divos lasījumos arī prasīs pietiekami ilgu laiku un diskusijas, izskatīt jautājumus par attiecīgo nodokļu grozījumiem, kas atbilst arī Starptautiskā valūtas fonda prasībām. Diemžēl man neizdevās pārliecināt Valūtas fondu par šādu apspriešanas gaitu.

Valūtas fonds kategoriski uzstāja, lai tajā brīdī, kad tiek apstiprināts budžets, par šiem likumiem, par kuriem mēs runājām, proti, par šiem trim nodokļu – par akcīzes, apgrozījuma un peļņas nodokļa – grozījumiem jau tiktu pieņemti lēmumi. Pretējā gadījumā Valūtas fonds kategoriski atsakās parakstīt tā saukto kopējo memorandu. Un neparakstīt kopējo memorandu tajā brīdī, kad parlaments dodas atvaļinājumā un parakstīšana tiek atlikta līdz septembrim, tas faktiski tikai nozīmē vienu lietu… Pēc Valūtas fonda aprēķiniem un nevis pēc mūsu aprēķiniem (pēc mūsu aprēķiniem, deficīts ir miljards 666 miljoni, no kuriem 600 miljonus mēs acīmredzot dabūsim atpakaļ, izejot no tā, ka līdz oktobrim esam aizdevuši pārstrādes uzņēmumiem, paliks miljards), tātad, pēc Valūtas fonda aprēķina, enerģijas cenu diferences dēļ mūsu maksājumu bilances negatīvā pakāpe līdz gada beigām sasniedz 200 miljonus dolāru. Tāds ir viņu rēķins. Un no tā, cienījamie deputāti, ir pilnīgi skaidrs: lai varētu iegūt šo palīdzību no Valūtas fonda (un šī palīdzība būs nepieciešama), mums faktiski ir vitāli nepieciešams izpildīt šos noteikumus.

Valdības iesniegtajos projektos netiek akli sekots visam tam, ko prasa Valūtas fonds. It sevišķi to es varu teikt par apgrozījuma nodokli, daļēji par akcīzes un daļēji arī par peļņas nodokli. Tajā pašā laikā papildus ir runa par to, ka ar šiem nodokļu grozījumiem var nosegt budžeta deficītu.

Kā cienījamajiem deputātiem zināms, valdība jau ir aizņēmusies no bankas naudu valsts rezervēm. Tā ir unikāla situācija, kad valdība aizņemas naudu no bankas valsts rezervju papildināšanai, maksājot 50 procentu kredīta likmi. Man šķiet, tādi pasākumi pasaulē līdz šim nav bijuši. Tas nav vienkārši budžeta deficīta segšanai, tas ir valsts rezervju papildināšanai. Tādējādi, ja, saņēmuši minētos 2 miljardus, mēs negrozīsim šos nodokļus, tad neatkarīgi no tā, vai Valūtas fonds ar mums noslēdz līgumu vai nenoslēdz, mēs nonāksim situācijā, ka pusgada beigās būsim 1,6 miljardu deficītā. Tas nekur nepazudīs. Un saņemt kredītu no bankas par tiem 1,6 miljardiem, kas paliks pāri, iespēju vairs nebūs. Jo saskaņā ar Augstākajā padomē pieņemto likumu banka var kreditēt valdību tikai vienu reizi, tas ir, 12 procentu apmērā no budžeta, ko banka diezgan īpatnējā veidā ir arī izdarījusi. Bet tā ir bankas kompetence, un valdība nav tiesīga šajā kompetencē iejaukties.

Es ļoti aicinātu cienījamos deputātus izskatīt šodien šos divus likumprojektus par nodokļiem. Un, protams, kategoriski piekrītu Grūbes kunga prasībai attiecībā uz peļņas nodokli (ja šie dokumenti nav sagatavoti ar visiem pantu maksājumiem), ka peļņas nodokli šodien skatīt nevaram. Tādā gadījumā man būtu lūgums šo jautājumu darba kārtībā iekļaut rīt. Paldies jums par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēl gribētu informēt deputātus par finansu situāciju valsts budžetā. Sākot ar šodienu, faktiski tiek pārtraukta visu valsts iestāžu finansēšana no budžeta, jo, vadoties pēc stāvokļa 30.jūnijā, mums budžets ir pārfinansēts apmēram 20 miljonu rubļu apmērā. Ja ar rītdienu netiek atvērtas dotācijas pašvaldībām, tad praktiski bez algām un atvaļinājuma naudas paliek pirmām kārtām viss mūsu skolotāju kontingents. Tāpēc es ļoti gribētu koriģēt drusciņ to, ko teica premjers, un nepieņemt šodien lēmumu par peļņas nodokļa izslēgšanu no apskatāmo jautājumu loka, bet to atstāt. Un, ja dokumenti un aprēķini tiks iesniegti, to operatīvi skatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Bet tādu versiju par izslēgšanu premjers neizvirzīja.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es kategoriski noraidu šādu pamatojumu, ka tiek spiests uz parlamentu, ka parlaments vainīgs tajā gadījumā, kad valdība kopā ar atbildīgajām komisijām laikus neiesniedz dokumentus. Un patlaban parlaments tiek nostādīts fakta priekšā, ka tiek bremzēta Latvijas iedzīvotāju atvaļinājuma naudas saņemšana un tā tālāk. Es uzskatu, ka tā ir nekorekta rīcība, un tas ir spiediens uz parlamentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Es arī gribētu pilnībā atbalstīt Grūbes kunga teikto un piebilst, ka tā ir klaja šantāža, ka tajā dienā, kad Augstākajā padomē ir jāskata šādi būtiski jautājumi, Finansu ministrija paziņo, ka tā pārtrauc finansēšanu. Šajā sakarā, iespējams, ir jālieto rupjāks vārds.

Priekšsēdētājs: Paldies. Rupjākus vārdus nevajag. Vai vēl kāds uztur prasību, ka šodien darba kārtībā būtu jāiekļauj peļņas nodoklis? Vai kāds uztur šādu balsojumu par peļņas nodokļa skatīšanu šodien? Nav. Tā kā vakar tika izbalsots, tādā gadījumā mēs varam balsot par apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa (divu nodokļu) izskatīšanas iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Un ienākuma nodoklis...

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man, protams, ir pilnīgi saprotamas visas šīs emocijas, kuras izteica kolēģi no Lauksaimniecības komisijas. Un man tās emocijas, visa šī spiediena rezultātā un visas šīs lielās steigas rezultātā, bija apmēram tādas pašas, taču, manuprāt, vairāk jārīkojas ar vēsu prātu. Šie peļņas nodokļa atvieglojumu atcelšanas rezultātā radītie resursi nav tik milzīgi. Maksimālais apjoms, par ko varētu būt runa, kā ziņoja Ekonomisko reformu ministrijas un Finansu ministrijas pārstāvji, ir vairāk nekā 500 miljoni rubļu. Tiek atcelti apmēram seši panti. Attiecībā uz dažiem no tiem vispār nav nekādi atvieglojumi saņemti. Un attiecībā uz kādiem četriem būtībā ir četri skaitļi, kurus var pateikt arī mutiski. Es domāju, ka nebūs lielas jēgas, ja tas tiks... Jēga varētu būt, protams, bet tikpat labi šos četrus skaitļus var pateikt arī mutiski. Un es domāju, ka mums noteikti jābalso par šo atvieglojumu, par šo nodokļa labojumu iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums būs trīs balsojumi. Deputāts Kehris vēl vēlas runāt. Lūdzu.

O.Kehris: Es gribu teikt tikai par iedzīvotāju ienākuma nodokli: es lūgtu šajā brīdī to neiekļaut jeb neatstāt darba kārtībā. Mums ir nepieciešams to izskatīt kopā ar deputātu Blažēviču. Jo pašlaik mums ir iesniegti divi likumprojekti, kurus vakar pēc pulksten 19 mēs vairs nevarējām izskatīt pēc būtības, jo nebija klāt deputāta Blažēviča. Tādēļ, kamēr mēs komisijā neesam izskatījuši abus šos – gan deputāta Blažēviča, gan valdības – ierosinājumus, mums ir ļoti grūti sniegt savu viedokli par šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, Kehra kungs komisijas vārdā noņem ienākuma nodokļa izskatīšanu. Neizvirza uz balsošanu. Paldies.

Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Es gribētu jautāt, vai parlamentā ir Blažēviča kungs? Blažēviča kungu es satiku šorīt, un pēc vakardienas abu komisiju ieteikuma ir panākts šāds kompromisa variants: par iedzīvotāju ienākuma nodokli neskatīt ne vienu, ne otru projektu, bet atstāt pašreizējā likumdošanas līmenī, un budžetu skatīt tādā veidā, jo ne viens, ne otrs likumprojekts nav saistīts ar izmaiņām un pārrēķiniem budžetā. Tātad Blažēviča kungs šādai nostājai šorīt piekrita.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs! Pēc tam – Godmaņa kungs.

V.Šteins: Es nezinu, kādas separātas sarunas šorīt ir notikušas ar Blažēviča kungu, bet pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir nobalsots, un tas ir jāizskata otrajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par visu balsosim pēc kārtas. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es aicinātu šoreiz izvēlēties kompromisa variantu. Neapšaubāmi, Blažēviča kunga priekšlikums ir ārkārtīgi radikāls. Tas nozīmē, ka viss ienākuma nodoklis paliek pašvaldībām. Jaunais valdības priekšlikums, ko iesniedza Finansu ministrija, ir tāds, ka likme ir izmainīta vairāk vai mazāk par labu centralizētajam budžetam. Es kā premjerministrs uzskatu, ka tādā gadījumā mēs neesam sagatavoti izskatīt ne vienu, ne otru jautājumu.

Kāpēc mēs neesam sagatavoti? Ja pieņemsim valdības priekšlikumu, kas bija saistīts ar to, ka, ja paliek tas vecais ienākuma nodoklis, tas budžetā papildus ienes deficītu 500 miljonu apjomā. Es domāju, ka šo budžeta deficītu acīmredzot varēsim segt, sliktākajā gadījumā – uz budžeta izpildes rēķina. Un tas nav no tiem nodokļiem, par kuriem uzstājas arī Valūtas fonds. No otras puses, ja mēs vadīsimies pēc šāda varianta, ka pieņemsim šo likumu, ko patlaban ierosina valdība, jāņem vērā, ka daudzās pašvaldībās jau ir apstiprināti budžeti. Un, ja budžets ir apstiprināts pašvaldībās, tas ir suverēns budžets un pēc likuma grozījumus ieņēmumu daļā vairs nedrīkst izdarīt. Ir runa tikai par subsīdiju izmaiņām. Tas ir viens.

No otras puses, ja pieņemsim Blažēviča kunga variantu, varam jums precīzi pierādīt aprēķinu: ja mēs pieņemsim variantu, ka viss ienākuma nodoklis paliks pašvaldībām, tad rezultāts, ko finansu ministrs apstiprinās, būs tāds, ka tālākā budžeta apspriešana pat tad, kad pieņemsim arī grozījumus (un es ceru) akcīzes nodoklī, apgrozījuma nodoklī un peļņas nodoklī... rezultātā mums viss budžets sabruks. Un te nav runas par 100, 200 miljoniem. Šeit var kompetenti pierādīt, ka ir runa par vairākiem miljardiem.

Mans priekšlikums, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, tajā skaitā ar Pašvaldību savienības vadītājiem, bija šāds. Mēs neesam šodien gatavi vienkārši mehāniski grozīt likmi, tas ir, vai nu visu atstāt pašvaldībām, vai visu savākt valdībai, vai valdībai noteikt 90 procentus vai 50 procentus. Es esmu ierosinājis Pašvaldību savienībai, tajā skaitā pašvaldību vadītājiem, sagatavot pietiekami korekti izstrādātu dokumentu attiecībā uz budžetu 1993.gada 1.janvārī, kas būs nākamā gada budžets, kurā skaidri un gaiši tiks definētas šādas lietas. Vienā ailē būs lieta, kas ir saistīta ar funkciju pārņemšanu. Otrā ailē būs viennozīmīga lieta, kas ir saistīta ar naudu, kurai šīm funkcijām ir jābūt pretī. Ja mēs šajā brīdī paļausimies uz tādu variantu, ka pieņemsim vai nu vienu variantu, vai otru variantu, kas abi ir radikāli, principā mēs budžetu nesabalansēsim. Turklāt nesabalansēsim ne pašvaldību budžetu, ne arī valdības budžetu.

Tāpēc mans priekšlikums ir ienākuma nodokli neskatīt ne vienā, ne otrā versijā, bet palikt pie kompromisa priekšlikuma, lai ienākuma nodoklis iet pēc vecās sistēmas. Par šo procentu pārdalījumu, sākot no 1993.gada 1.janvāra, sagatavot principiālu dokumentu, kas jāizskata Augstākajā padomē. Un, ja ir nepieciešams, jāpieņem Augstākās padomes lēmums, kas uzdotu to izdarīt Ministru padomei un attiecīgajām pašvaldībām, lai tā nebūtu tikai runāšana no manas puses un tukšs solījums.

Es ļoti aicinātu deputātus apzināties situācijas nopietnību. Jo pretējā gadījumā, ja tagad radikāli grozīsim ienākuma nodokli uz vienu vai otru pusi, ņemot vērā, ka inflācijas apstākļos tas ir tas naudas avots, kas principā garantēti izpildās, mums sabruks vai nu pašvaldību budžets, vai nu valdības budžets. Un to pieļaut nevar, jo pretējā gadījumā pavisam sabruks visa turpmākā finansiālā attīstība. Paldies jums par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vēl divi mūsu deputāti stāv pie mikrofoniem. Varbūt viņi pateiks, un pēc tam sāksim balsot. Jo nav sevišķas nozīmes tagad balsot par iekļaušanu vai neiekļaušanu, ja mēs sākam runāt par būtību.

Lūdzu, Škapara kungs! Pēc tam – Kinnas kungs.

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka šeit klāt nav Blažēviča kunga. Bet jautājums ir tomēr citādāks, nekā premjers to šeit izvirzīja. Jautājums nav ne par kādu kompromisu. Būtībā jautājums ir par to, ka atgriežamies pie likumības. Respektīvi, šajā budžeta projektā mēs bijām pārkāpuši izglītības likumu, kur bija noteikts attiecībā uz algām. Bijām pārkāpuši pašvaldības likumu un bijām pārkāpuši arī budžeta likumu. Respektīvi, es atzīmēju – bija paredzēts, ka Rīgas pilsētai dosim tikai 20 procentus no ienākuma nodokļa. Turpretī budžeta likumā ir paredzēti 30 procenti. Līdzīgi tas notika attiecībā uz citiem nodokļa pantiem. Pašvaldības komisija (jums visiem ir izdalīts šis teksts) prasīja tomēr atgriezties pie jau pieņemtā likuma. Nedrīkst taču tā darīt, ka ar katru budžetu pieņem jaunu likumu, groza likumu un ienes jaunas korekcijas jau esošajos likumos. Tas ir tā saucamais kompromiss, par ko Godmaņa kungs runāja. Cita nekāda kompromisa nav.

Attiecībā uz ienākuma nodokli un attiecībā uz pašvaldībām šis budžets iet pa ļoti pastiprinātu centralizācijas ceļu. Respektīvi, tā daļa, kas pašvaldībām ir patstāvīga, stipri samazinās, salīdzinot ar esošo. Respektīvi, pašvaldībām piesaistītie līdzekļi no kopīgā, ja rēķinātu visu republikas budžetu, tagad veidos tikai aptuveni 20 procentus. Tas ir, aptuveni rēķinot, kas būtu izmainījies ar šiem grozījumiem ienākuma nodoklī. Nebūtu lielāka kļuvusi pašvaldību daļa, nebūtu lielāka bijusi, kā šeit mēģina apgalvot, bet pašvaldības vienīgi patstāvīgi ar nodokļa palīdzību būtu saņēmušas to, kas tām pienākas. Tagad mēs to pašu daļu dosim pašvaldībām, tikai dosim kā tādu žēlastības dāvanu vai dotācijas, vai mērķsubsīdijas veidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna! Pēc tam – deputāts Gorbunovs.

J.Kinna: Es ierosinu tomēr šo likumprojektu skatīt, jo reizi par visām reizēm ir jābūt skaidrai atbildei: funkcijas un nauda. Esot pašvaldībās, viennozīmīgi ir skaidrs – ziemā nosalsim, jo mums nenāk nekāda nauda, par ko iepirkt kurināmo. No budžeta nekādas dotācijas pagastam nevaram dot. Tāpēc, ja valdība uzskata, ka tā dotē vai kreditē kurināmā iepirkšanu, labi, tad mēs varam neskatīt. Ja šo jautājumu noliek uz pašvaldību pleciem, tad tas ir jāskata.

Priekšsēdētājs: Deputāt Gorbunov, lūdzu! Pēc tam – deputāts Godmanis.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Diemžēl jau trešo dienu es piedalos neauglīgā diskusijā. Viena neauglīga diskusija bija vakar Augstākās padomes Prezidijā, atklājot šo plenārsēdi, un tagad. Bet, ja runā par būtību, tad būtība ir tāda, ka vakar ir izbalsots jeb nav iekļauts darba kārtībā 1.1.punkts – par grozījumiem un papildinājumiem peļņas nodoklī, apgrozījuma nodoklī un akcīzes nodoklī. Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad tas ir darba kārtībā. Un to var apspriest tad, kad tas konkrēti tiks šeit izskatīts. Es galīgi nesaprotu, kāpēc kolēģi vēlreiz paceļ šo jautājumu, dažādus viedokļus, lai savus argumentus izvirzītu kā kaut kādu presingu, lai iekļautu vai neiekļautu darba kārtībā, kad tajā pašā laikā šis jautājums ir darba kārtībā.

Un, kas attiecas uz 1.1.punktu, taču ir pilnīgi skaidrs, ja mums saka, ka peļņas nodoklis nav gatavs izskatīšanai (un Godmaņa kungs arī tā saka), kāpēc mēs debatējam? Mums sen vajadzēja nobalsot par apgrozījuma un akcīzes nodokli un vienkārši strādāt pie likumprojektiem. Un oponentiem ar dažādiem viedokļiem šos savus argumentus izteikt, apspriežot konkrētu likumu, nevis draudot ar iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Jo mēs esam nonākuši tik tiešām dīvainā situācijā, ka draudam viens otram ar jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā, tā vietā, lai apspriestu konkrētu likumprojektu, ja tas ir iekļauts darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Man diemžēl laikam ir jāizsaka pretējas domas. Es uzskatu, ja mēs iekļausim tagad ienākuma nodokli šeit diskusijā, tad ir vairāk. Man ir priekšlikums to izslēgt no darba kārtības. Un es lūgtu likt to uz balsošanu divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls (atbildu Kinnas kungam uz jautājumu): jā, 2 miljardus 164 miljonus valdība ir aizņēmusies no bankas, un mēs centralizēti pērkam mazutu. Par skaitļiem es jums varēšu pateikt atsevišķā ziņojumā. Kas attiecas uz dotācijām, kas segtu siltumtīklu uzturēšanas darbus, ir atvēlēti 1,5 miljardi. Un rūpīgi skatīsimies, lai šie līdzekļi tur arī tiktu novirzīti. Tas arī ir pašvaldību ziņā. Tāpēc es uzskatu: ja mēs šo diskusiju par ienākuma nodokli otrajā lasījumā sāksim šodien, baidos, ka šī diskusija var kļūt pietiekami bīstama, jo, es pasvītroju vēlreiz, mums – ne valdībai, ne arī pašvaldībai – diemžēl nav pietiekamas argumentācijas, lai šos nodokļa procentus grozītu, šodien elementāri, vienkārši, mehāniski nobalsojot. Jā, valdības intereses ir fiskālas, tam es piekrītu. Un tāpēc es uzskatu, ka šis jaunais valdības priekšlikums nav pieņemams. Tajā pašā laikā pašvaldību radikālais priekšlikums – 100 procentus atstāt pašvaldībām – ir bīstams kopējai budžeta struktūrai. Un, ja mēs šodien atkal sāksim diskutēt par šo likumu otrajā lasījumā, mēs praktiski sagrausim budžeta sistēmu.

Es aicinu izslēgt šodien no darba kārtības diskusiju par ienākuma nodokli tikmēr, kamēr šis jautājums nebūs sagatavots. Un šo jautājumu nevarēs sagatavot ātrāk, kā līdz 1.janvārim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir četri balsojumi. Lūdzu, reģistrēsimies pirms balsojumiem. Rezultāts: 123 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Tātad pirmais ir radikālākais balsojums par izslēgšanu, ko ierosina Godmaņa kungs. Tātad no darba kārtības izslēgt jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli un nodot atpakaļ komisijām gatavošanai, kā tika izteikts – uz nenoteiktu laiku.

Lūdzu, balsosim par Godmaņa kunga ierosinājumu izslēgt no darba kārtības jautājumu par ienākuma nodokli. Rezultāts: par – 78, pret – 17, atturas – 17. Ar balsu vairākumu šis jautājums ir izslēgts no darba kārtības. Paldies.

Nākamais balsojums – par iekļaušanu darba kārtībā. Pirmais balsojums par likumprojekta par peļņas nodokli iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 64 – par, 15 – pret, 32 – atturas. Iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Nākamais – par apgrozījuma nodokli. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 89, pret – 8, atturas – 13. Iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Un pēdējais balsojums – par akcīzes nodokļa likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu. Rezultāts: par – 87, pret – 5, atturas – 7. Arī iekļauts darba kārtībā.

Sāksim strādāt. Pirmais jautājums – par peļņas nodokli. Lūdzu atbildīgo ziņotāju tribīnē! Tāda ir situācija, godājamie kolēģi! Jūs esat nobalsojuši, ka tas ir iekļauts darba kārtībā un izskatāms.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais Krastiņa kungs, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums bija skatīt šādā secībā: apgrozījuma nodoklis, akcīzes nodoklis un peļņas nodoklis. Un sākt ar apgrozījuma nodokli kā ar vislielākā īpatsvara nodokli. Par peļņas nodokli vēl solīja kādus papildu materiālus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Lūdzu ziņotāju par apgrozījuma nodokli tribīnē! Godmaņa kungs vēl vēlas ko piebilst. Lūdzu. Mēs gan tribīnē aicinājām ziņotāju... Pa to laiku deputāti sagatavos savus dokumentus. Ja es nemaldos, tad viens ir 716.dokuments – tas ir aprēķins. Un otrs laikam ir vakardien izsniegtais... Tātad 654.dokuments un 716.dokuments.

Lūdzu. Cik laika jums apmēram vajadzētu, lai mēs orientētos? Paldies. Tātad 10 minūtes.

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas Nodokļu politikas daļas sektora vadītājs: Apgrozījuma nodoklis. Runājot par visām nodokļu izmaiņām, pirmām kārtām jāatzīmē, kas ir pamatā šiem grozījumiem. Šeit ir jāņem vērā trīs dokumenti. Pirmais – valdības izstrādātā stabilizācijas programma. Otrais – konkrētu deputātu priekšlikumi. Šajā brīdī, runājot par akcīzes nodokli, ir deputāta Kodoliņa priekšlikumi. Iesniegtajos projektos tika ņemti vērā arī Valūtas fonda ieteikumi un priekšlikumi. Tātad šie ir trīs svarīgākie faktori, kas tika ņemti par pamatu šiem nodokļu labojumiem.

Ja runājam par apgrozījuma nodokli, kādas būtiskākās izmaiņas tiek liktas priekšā deputātu izskatīšanai? Pirmais – nodokļu likme. Ja jūs atceraties, esošajā apgrozījuma nodokļa likumā ir iestrādātas divu līmeņu likmes: 10 procentu pamatlikme un 2 un 4 procentu papildlikme. Jums iesniegtajos projektos valdība ierosina ieviest vienotu likmi, kas sastāv no diviem līmeņiem: 6 procentiem un 12 procentiem.

Otrs svarīgākais faktors ir atvieglojumi. Ja mēs tā apskatāmies kopumā, esošajā likumā ir vairāk nekā 20 atvieglojumu. Valdība ierosina jums izskatīt jautājumu par visu atvieglojumu, kas ir paredzēti nodokļa likumā, atcelšanu, izņemot vienu – tas ir eksports. Tātad, ja mums esošajā likumā virknei preču bija atvieglojumi, proti, 0 likme, tad tagad tiek ierosināts 0 likmi likt tikai vienam veidam – produkcijai, kas tiek eksportēta.

Ja runājam par atvieglojumiem, valdība pēc lielām diskusijām, izskatot visus “par” un “pret”, liek priekšā ieviest divas likmes. Tātad 6 procentu likme, pazemināta likme, tiek ieviesta šādām preču grupām: labība un labības produkti, piens un piena produkti, mājputni, mājlopi, gaļa un gaļas produkti un medikamenti. Tātad attiecībā uz nosaukto produkciju tiek likts priekšā ieviest 6 procentu likmi.

Izejot no šīs koncepcijas, ko mēs iesniedzam jūsu izskatīšanai, principā arī ievērojam Valūtas fonda prasības, ka uz visām precēm mums ir noteikta apgrozījuma nodokļa likme, izņemot uz eksportu. Tas ir otrs jautājumu loks, kas iekļauts šajā likumprojektā.

Trešais jautājumu loks ir saistīts ar šā nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa budžeta līmeņiem. Jūs zināt, ka pašlaik esošajā likumā ir paredzēta šāda kārtība. Pirmām kārtām papildlikme simtprocentīgi tiek ieskaitīta vietējos budžetos, kā arī pēdējā laikā jūs izdarījāt grozījumus, ka lauku rajonos arī no papildlikmes 20 procenti var tikt ieskaitīti vietējos budžetos. Valdība pēc lielām diskusijām, ņemot vērā to, ka, risinot jautājumus par ieņēmumu sadalījumu pa budžetiem, mums jāskata visa nodokļu pakete kopumā, mēģināja ieteikt apmēram saglabāt pastāvošo līmeni, tas ir, apgrozījuma nodokli 80 procentu apmērā ieskaitīt valsts budžetā un 20 procentus ieskaitīt vietējos budžetos, runājot par lauku rajoniem. Pilsētās, republikas pakļautības pilsētās tiek ieteikts šāds likmes sadalījums: 90 un 10 procenti. Tas ir trešais faktors, kas iestrādāts šajā apgrozījuma nodokļa likumprojektā.

Vēl viena svarīga lieta tiek paredzēta šajos likumprojektos. Ja jūs zināt, mums bija iestrādāta tāda norma, ka par precēm, kuras tiek apliktas ar akcīzes nodokli, netiek ņemts apgrozījuma nodoklis. Pasaules prakse ir tāda, ka šis nosacījums lielākajā daļā valstu, kas darbojas tirgu ekonomikas apstākļos, netiek ievērots. Tātad apgrozījuma nodoklis jeb jaunradītās vērtības nodoklis, kā tas tiek traktēts tirgus ekonomikas valstīs, tiek ņemts no visa apgrozījuma, tajā skaitā arī no tām precēm, kuras tiek apliktas ar akcīzes nodokli. Tātad mēs ierosinām mainīt arī šo kārtību. Proti, par tām precēm, kuras apliktas ar akcīzes nodokli, tiek ņemts arī apgrozījuma nodoklis.

Vēl viens svarīgs faktors, kas saistīts ar akcīzes un apgrozījuma nodokli, tas ir, benzīns un dīzeļdegviela. Kā jūs labi zināt, benzīns un dīzeļdegviela pašlaik mums tiek aplikta ar akcīzes nodokli 10 procentu apmērā. Tāda likme ir iestrādāta. Jums ir iesniegts likumprojekts, kur šīs preces tiek svītrotas no akcīzes nodokļa. Tātad sākotnēji mēs ierosinājām tās neaplikt ar akcīzes nodokli – par benzīnu tiek ņemts tikai apgrozījuma nodoklis 12 procentu apmērā. Bet sakarā ar to, ka šis jautājums ir jārisina kontekstā ar muitas lietām, ar ievedtarifiem, mēs liekam priekšā papildus tam, kas jums iesniegts, pagaidām atstāt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, vienīgi ņemot vērā to faktu, kādu jūs pieņemsit lēmumu par stāšanos spēkā, lai varētu šo jautājumu risināt septembrī. Ja jūs pieņemsit citu lēmumu par spēkā stāšanās kārtību (pieņemsim, šis apgrozījuma nodoklis stājas spēkā kaut kad vēlāk), tad varētu benzīnu no akcīzes nodokļa ņemt ārā.

Tātad tie ir konceptuāli priekšlikumi, kas tiek likti priekšā par apgrozījuma nodokli. Jums ir iesniegti arī materiāli par to, kādā vērtības izteiksmē šīs izmaiņas varētu veidot apgrozījuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu jautājumi attiecībā uz likumprojektu par apgrozījuma nodokli? Pirmais jautā deputāts Grūbe. Gatavojas deputāts Punovskis.

G.Grūbe: Cienījamo referent, es sapratu, ka jūs nosaucāt tādas ļoti pazīstamas programmas kā Valūtas fonda un valdības stabilizācijas programmu. Man šajā sakarībā ir jautājums: iesniedzot šo apgrozījuma nodokli, ar ko un kur jūs gatavojaties ko stabilizēt? Apliekot pārtiku vēl ar papildu nodokļiem, kas tad republikā stabilizēsies?

V.Bļinovs: Pirmām kārtām šeit ir divi aspekti. Protams, jūs akcentējāt Valūtas fonda priekšlikumus un nosacījumus, ar kādiem Latvijas Republika tiks pieņemta šajā Valūtas fondā. Tātad tika ņemtas vērā šā fonda prasības, ka ar apgrozījuma nodokli ir jāapliek visas preces, viss apgrozījums. Tas ir pirmais aspekts. Es jau minēju, ka valdība šo lēmumu pieņēma pēc ilgām diskusijām, un tāpēc uz lauksaimniecisko produkciju mēs noteicām likmi – 6 procenti, kas vēl būs jāaizstāv Valūtas fondā. Jūs saprotiet – te ir sekas: kredītu resursi un tā tālāk…

Otrs aspekts. Šeit ir runa par budžeta resursiem, par fiskālo pusi tajā skaitā. Jautājums ir principiāls. Mums ir problēmas ar budžeta ieņēmumiem gan pašvaldību līmenī, gan valsts līmenī. Un visā pasaulē tiek izmantots apgrozījuma nodoklis kā galvenais regulējošais.

Un trešais. Protams, šis apgrozījuma nodokļa grozījums, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecisko produkciju, negulsies pēc savas būtības uz ražotājiem, tas izdarīs spiedienu uz patērētāju, jo nodokli principā maksās galīgais patērētājs. Tā ir jaunradītās vērtības nodokļa pamatbūtība. Es saprotu, ka premjers grib vēl papildināt…

G.Grūbe: Es atvainojos, bet jūs man neatbildējāt uz jautājumu – ko jūs stabilizēsiet Latvijā? Tā bija mana jautājuma būtība.

V.Bļinovs: Pirmām kārtām mēs mēģinām ieviest nodokļu likumus atbilstoši tirgus ekonomikas nosacījumiem. Otrām kārtām mēs stabilizējam budžeta ieņēmumu bāzi.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs! Mēs te konsultējāmies ar mūsu premjeru, un viņš izteica tādu vēlēšanos, ka viņš labprāt gribētu papildināt atbildes uz jautājumiem. Es domāju, ka tas būtu tikai lietas labā. Tā ka, lūdzu, Godmaņa kungs, ja jums ir papildinājumi.

I.Godmanis: Jā, pavisam īsi: ko tad stabilizēt? Neapšaubāmi, ka stabilizē budžetu. Tas ir viens. Jo es jau izteicos par to, ka bankas kredīta iespējas budžetam vairs nebūs sakarā ar to, ka mēs kredītu jau esam saņēmuši. Otrkārt, ja jūs skatāties uz lauksaimniecības produktiem, it īpaši kā komisijas priekšsēdētājs, tarifu padome pieņēma lēmumu (ja nemaldos, tad šodien vai arī vakar), kas lauksaimniecības produktus atbrīvo no izvedmuitas. Tur bija šie procenti – 5, 6, 10. Ir pieņemts lēmums. Un tarifu padomei ir šādas tiesības lauksaimniecības produkciju no eksporta muitas atbrīvot vispār. Tas savukārt zināmā mērā kompensēs šo situāciju, kas ir attiecībā uz tiem 6 procentiem.

Otrkārt. Pasaules prakse ir tāda, ka ar apgrozījuma nodokli apliek visus produktus, arī pārtikas produktus. Ja mēs ņemtu pilnīgi visus pārtikas produktus kopumā, tas budžetā var veidot 2,2 miljardus. Bet tad klāt ir jāņem pilnīgi viss – kartupeļi, zivis un tā tālāk. Mēs valdībā ļoti smagi diskutējām, jo katrs ministrs uzskatīja, ka uz viņa produkciju apgrozījuma nodokli nevajag uzlikt. Diemžēl kopējās intereses ir tādas, ka mēs šeit atstājam praktiski tikai tos produktus, tajā skaitā ne tikai produktus, mājlopus un mājputnus, izejot no tā, ka visu pārējo, kas attiecas uz lauksaimniekiem, viņš patērē pats, ja ir runa par sienu un tā tālāk. Vienīgais jautājums ir kombinētā lopbarība, kuru mēs diemžēl šeit nevarējām iekļaut pilnībā, kaut gan daļēji, ja runa ir par labības produktiem, tad zināmā mērā tie atrodas arī šeit. Tā ir atbilde par stabilizāciju. Šis nodoklis ir izšķirošs nodoklis. Un jebkurā gadījumā arī tas, ka celsies cena, ir tas ceļš uz cenu struktūru, kas mūs tuvina pasaules cenām.

G.Grūbe: Jā, paldies. Es katrā gadījumā sapratu, ka nestabilizē neko. Bet tās jau ir manas problēmas. Bet tagad man otrs jautājums par 716.materiālu. Tātad beidzamajā rindkopā, paskaidrojumā par apgrozījuma nodokli, precīzi ir ierakstītas tādas lietas, ka ienākums palielinās par 1,2 miljardiem, vienlaikus samazinās eksporta ieņēmumi par 1,7 miljardiem, bet tajā pašā laikā kopumā summa palielināsies par 1,9 miljardiem. Kā šo ekvilibristiku saprast? Kurš man varētu šos skaitļus izskaidrot?

I.Godmanis: Es varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Situācija ir šāda: ja mēs skatāmies par preču eksportu un ja papildus skatāmies arī to, kur ir runa par eksportējamām precēm (ne tikai par pārtikas), tad 2.punkts attiecas ne tikai uz pārtiku, tas attiecas arī uz nepārtikas produktiem. Tāpēc, neapšaubāmi, 1,7 miljardi ir lielāks nekā 1,2 miljardi. Bet apgrozījuma nodoklis, kurš šeit ir minēts ne ar 6%, bet kurš ir minēts ar pārējiem 12% bez izņēmuma, ir tā summa, kas nosaka šo starpību. Vai saprotiet, Grūbes kungs?

G.Grūbe: Jā, es tagad saprotu arī šo jautājumu. Bet šeit ļoti interesanti ir uzrakstīts… Bet kā tad veidosies pārējām nozarēm, kur nāks klāt par pakalpojumiem, kas ir ļoti būtiski. Kas būs attiecībā uz tām summām, kas attiecinātas arī uz invalīdiem un vēl uz visiem citiem pakalpojumiem, kas šeit ir aplikti? Es lūgšu arī deputātus paņemt šo apgrozījuma nodokli ar visiem labojumiem… Tātad šī daļa nav atspoguļota. Tā ka materiāls ir gatavots ļoti interesanti. Taču tas ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, norunāsim tā: ja ir jautājums, tad tiešām jautājums, nevis tūlīt pāreja uz debatēm.

I.Godmanis: Uz to es varētu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Protams, tas variants ir ļoti smags variants. Ja mēs paskatāmies beidzamo labojumu par apgrozījuma nodokli, tad redzam, ka bez šiem produktiem, attiecībā uz kuriem 6 procenti ir tikai četrām pozīcijām, ir arī tādas preces, kuras agrāk tika atvieglotas. Tās ir bērniem paredzamā sortimenta preces, tie ir transporta pakalpojumi, kā arī dzīvokļu izīrēšana, mazgāšana, sabiedriskā ēdināšana, kino un vēl vairāki, tā teikt, atvieglinājumi.

Cienījamie deputāti! Mēs šādus atvieglinājumus nevaram atļauties. Peļņas nodokļa atvieglojumos mums ir atstāts jautājums, kas saistās ar invalīdiem, un atstāti jautājumi, kuri saistās ar zemniekiem. Bet, ja mēs iesim tālāk un mēģināsim paplašināt šo sarakstu… Es zinu, ka Kodoliņa kungs otrajam lasījumam ir sagatavojis priekšlikumus arī par vērtspapīriem, un tādām lietām, kas neienes lielu summu, ko varētu arī no apgrozījuma nodokļa atvieglot. Šeit ir runa par pamatpozīcijām. Un šī ir gandrīz vai galvenā Valūtas fonda prasība. Viņi labi saprot, ka apgrozījuma nodoklis ir tas visvieglākais instruments, lai apmēram varētu balansēt budžetu. Protams, es esmu pārliecināts, ka arī attiecībā uz šiem 6 procentiem nebūs tā labākā reakcija no Valūtas fonda puses. Un tomēr mēs pastāvam uz to, ka šo likmi šai produkcijai palielināt nevar, izejot no tā, ka pārējā lauksaimniecības produkcija galvenokārt tiek lietota pašu, tas ir, to, kas ražo lauksaimniecības produktus, vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Punovski, uzdodiet jautājumu! Gatavojas deputāts Vaivads.

A.Punovskis: Godmaņa kungs nupat jau daļēji atbildēja uz to jautājumu, ko es gribu uzdot, tomēr es to vēl precizētu. Tātad par atvieglojumiem. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka ir lietderīgi atcelt atvieglojumus tādam ražojumam kā mācību grāmatas? Un arī tādiem sarīkojumiem kā labdarības mērķiem veltītie sarīkojumi?

I.Godmanis: Es uzskatu, ka tas, kas saistīts ar labdarību, ir fiksēts vienā no peļņas nodokļa atvieglojumiem, kurš paliek, kurš netiek svītrots. Es uzskatu, ka šos atvieglojumus nevajag absolūti uzsvērt vairākos nodokļos. Jo nav vērts šos atvieglojumus atstāt peļņas nodoklī, atstāt apgrozījuma nodoklī.

Es uzskatu, ka savā laikā, gaidot nodokļu sistēmu un cenšoties atrisināt tās problēmas, kuras pamatā būtu jārisina vai nu ar struktūrpolitikas izmaiņu, tas ir, mainot struktūrpolitiku, vai nu tik tiešām skatīties arī ar budžetu saistītās situācijas: gan ar pašvaldības budžetu, gan ar valsts budžetu, mēs esam gājuši tādu ceļu, ka nodokļu likumus esam tik tālu sarežģījuši ar vairāk nekā 20, 30 un tā tālāk atvieglinājumiem… Un tas ir viens no iemesliem, proti, ja ir tik daudz atvieglinājumu, faktiski nav brīnums, ja no peļņas nodokļa 35 procentu vietā mēs praktiski varam savākt tikai 21 procentu. Un tas šo nodokli sarežģī tik tālu, ka ir grūti orientēties arī Nodokļu inspekcijā. Tāpēc es domāju, ka šeit mums jāmeklē divi mērķi: viens ir pēc iespējas vienkāršot nodokli; otrs, protams, ņemt vērā arī mūsu fiskālo situāciju, kāda ir. Man jāatzīst, ka jums ir taisnība no sociālā viedokļa, bet tajā pašā laikā, ja mēs runājam par to, kā tiek izmantots sociālais budžets, tad tur ir pabalsti gan invalīdiem, gan bērniem, gan skolēniem. Un taisīt atvieglojumus no visām trijām, četrām pusēm mūsu valsts patlaban nav spējīga.

A.Punovskis: Paldies. Un jautājuma otra daļa: vai tas nozīmē, ka apgrozījuma nodoklis tiek uzlikts arī tiem ražojumiem, kuri jau tiek aplikti ar dabas resursu nodokli un arī ar akcīzes nodokli? Vai šie nodokļi summējas, ja šis nodokļa atvieglojums tiek noņemts?

I.Godmanis: Jūsu jautājums ir ļoti vietā, jo ir jautājums par “jumta” likumu. “Jumta” likumā, protams, ir rakstīta tāda īpatnēja norma, ka neviena manta netiks aplikta ar nodokli vairākkārt. Protams, juristiem jāstrādā, lai noskaidrotu, vai nodoklis nozīmē vienu vai vairākus nodokļus. Taču pasaules praksē, īpaši tad, ja runa ir par tām mantām, kuras apliek ar akcīzes nodokli, tām nav nekādu atvieglinājumu no otrreizējas aplikšanas ar apgrozījuma nodokli. Un attiecībā uz šo akcīzes nodokli, ko mēs skatīsim vēlāk, tur ir precīzs saraksts – alkohols, tabaka un vēl pāris pozīciju, kuras pēc tam vēl tiek apliktas ar apgrozījuma nodokli. Un tas nenotiek tikai pie mums, bet arī attīstītajās valstīs, jo tās ir mantas, kas ienes lielu peļņu.

V.Bļinovs: Jūs runājāt par dabas resursu nodokli. Dabas resursu nodoklis pēc savas struktūras principā iet izmaksās, un galarezultātā peļņas nodoklis no tā netiek ņemts. Dabas resursu nodoklis iet izmaksās, pašizmaksā, tajā daļā, ja tur nav pārkāpti normatīvi. Dabas resursu nodoklis sastāv no divām daļām.

A.Punovskis: Paldies. Es tikai atgriezos pie 4.panta, kurš līdz šim brīdim ir spēkā, ka apgrozījuma nodokļa atvieglojums ir noteikts tiem ražojumiem, par kuriem ir nomaksāts dabas resursu nodoklis. Tikai tādā interpretācijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komentārus debatēs! Mums ļoti daudzi vēlas uzdot jautājumus. Tātad deputāts Vaivads uzdod jautājumu. Gatavojas deputāts Bērzs.

J.Vaivads: Ja es pareizi sapratu, man liekas, tā arī premjerministrs apgalvoja, ka šis ir galvenais regulējošais nodoklis. Galvenais regulējošais nodoklis, visefektīvāk regulējošais nodoklis. Tādā gadījumā iznāk, ka ar šo galveno nodokli mēs faktiski regulējam tikai vienu – eksportu. Un vairāk neko. Kādā veidā tad to regulējumu iedarbināt uz tām sfērām, uz kurām vecajā variantā tas faktiski attiecās?

V.Bļinovs: Principā mēs jau neteicām, ka tas ir galvenais regulējošais. Mēs izteicām jautājumu, ka apgrozījuma nodoklis visā pasaulē ir svarīgākais fiskālais nodoklis, kas ir visstabilākais. Mums var kristies peļņa, vēl kaut kas var samazināties, taču apgrozījums, pirkšana un pārdošana vienmēr būs. Tas ir tas stabilākais, kas dod ieņēmumus valstij, vietējiem budžetiem, valsts budžetam. Tādā plāksnē regulējošie, protams, ja runājam par regulējošo jautājumu, tad citi nodokļi, pieņemsim, peļņas nodoklis ir vairāk regulējošs.

I.Godmanis: Es gribētu papildināt. Cienījamais Vaivada kungs! Situāciju ar regulējošo es saprotu tā: ja mēs skatāmies pašreizējo akcīzes nodokli uz benzīnu un uz dīzeļdegvielu (uz benzīnu visvairāk), tad redzam, ka no benzīna tirgotāja iekasēt akcīzes nodokli praktiski ir ārkārtīgi grūti. It sevišķi, kad visas šīs nomaksas neiet caur banku, un visi šie norēķini iet skaidrā naudā. Tāpēc akcīzes nodoklis no iekasēšanas viedokļa nebūt nav tas pats drošākais. Un tāpēc turpmāk arī būs priekšlikums šo nodokli aizstāt ar ievedmuitas nodokli benzīnam un degvielai.

Otrs. Ja ir runa par peļņas nodokli, tad ir lieliski zināms, ka, runājot žargonā, labs saimnieks peļņu var novest ļoti tuvu nullei, it sevišķi spēlējot uz pašizmaksas sadārdzināšanu. Līdzīgi, ja ir runa par to, ka, ražošanas apjomam krītot, šo peļņu var ņemt arī mākslīgi, bet atrodas visādi varianti, kā to slēpt. Ar apgrozījuma nodokļa slēpšanu tā lieta ir ļoti neiespējama.

Par regulēšanu. Es uzskatu, ka šie 6 procenti un 12 procenti ir zināms regulēšanas moments. Tas ir statisks, bet parāda mūsu prioritātes – medicīnu un pārtiku, kas krīzes situācijā ir izšķirošās. Un, pieņemot šo likumu, ja pēc tam mums izdodas šo budžetu sabalansēt, tas nebūt mums neuzliek pienākumu šo likumu turēt mūžīgi. Un es domāju, ka tā grupa, kas strādā Finansu ministrijā vācu speciālistu vadībā, sākot ar nākamo – 1993.gada – likumu varētu ierosināt vispār citu sistēmu. Pašreiz mēs vispār neesam gatavi tik ātri un principiāli to grozīt. Tas ir viss, ko es varu pateikt.

V.Bļinovs: Un vēl papildinot to, ko minēja Godmaņa kungs attiecībā uz vācu speciālistu grupu, kas strādā, jāatzīmē, ka tā kategoriski prasa, lai šis nodokļu līmenis – 12 procenti, kas ir pat pārāk zems, jo Zviedrijā tas ir 22 un tā tālāk...

I.Godmanis: Man neliels papildinājums, cienījamie deputāti, jūsu zināšanai: tajā brīdī, kad Igaunija ieviesa kronu, tajā brīdī Naudas reformas komiteja, pamatojoties uz savām pilnvarām, noteica trīs lietas: pirmā lieta – uz visām precēm ir viennozīmīgs apgrozījuma nodoklis – 18 procenti, tajā skaitā arī uz visu pārtiku. Otrs. Pilnīgi vienāds peļņas nodoklis visiem, tas ir, privātajiem un valsts uzņēmumiem, proti, 35 procenti. Kā zināms, mums ir starpība. Un trešais ir tā sauktie ienākuma nodokļa grozījumi, kuri zināmā mērā progresējuši stipri vairāk nekā tagad. Es domāju, ka tas, ka Igaunija sper šo soli brīdī, kad tā ieviesa savu valūtu, proti, tik radikāli grozīja šīs nodokļu likmes, tuvākajā nākotnē arī mums ir zināms orientieris.

J.Vaivads: Un vēl šāds jautājums: jūs teicāt, ka šis nodoklis spiež uz patērētājiem. Un saprotu, ka tas saistās ar vispārēju cenu pieaugumu. Vadoties pēc šā varianta, kāda tagad izskatīsies minimālā darba alga?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš varētu izstāstīt?

I.Godmanis: Es varu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Jebkurā gadījumā, cienījamo deputāt, man jābūt pilnīgi atklātam un jāsaka jums šāda lieta: tajā valsts budžeta projektā, kas tiek likts priekšā (zināmā mērā sakarā ar to, ka mums ir ārkārtēja situācija enerģētikā), ieņēmumos paredzēti 2 miljardi, pusotrs miljards – dotācijām pašvaldībām, lai risinātu enerģētikas jautājumus, it sevišķi aprūpi uz vietām. Mums nebija iespējas ieplānot budžetā algas paaugstināšanu indeksācijas virzienā. Nebija iespēju. No šā budžeta projekta izriet elementāra situācija, proti, neapšaubāmi alga ir iesaldēta. Protams, pildoties budžetam, prioritāte budžeta izpildē (es runāju par izpildi tādā ziņā, ka ir ieņēmumu pārpilde pār izdevumiem) tiks izmantota algu grozīšanai. Ja vidējā alga patlaban ir 3527 rubļi budžeta iestāžu sfērā un vairāk nekā 3600 rubļi ražošanas sfērā vidēji visā Latvijā un minimālā alga ir 1500 rubļi, mēs nevaram pateikt, ka pašlaik mums ir rezerves minimālās algas, tajā skaitā algu palielināšanai.

Un šajā lietā es gribu pateikt tikai vienu komentāru: diemžēl, cienījamie deputāti, pašvaldības neatbalsta valdības priekšlikumu. Un valdības priekšlikums ir ļoti smags. Tad, kad mēs otrreiz izmantojām Ženēvas shēmu (jā, mēs attiecinājām šo Ženēvas shēmas saspiešanu gan uz sevi kā uz valdību, gan attiecinājām to uz visu valdības iestāžu ierēdņiem), diemžēl pašvaldības šo shēmu nepieņēma. Tās nepieņēma arī pirmo shēmu. Un diemžēl man jāsaka, ka Prezidijs šo shēmu nepieņēma arī attiecībā uz deputātiem un Prezidija darbiniekiem. Es uzskatu, ka tas nav pareizs variants, ja mēs dzīvojam ļoti trūcīgi. Pēc tam mēs valdībā izskatījām, vai varam šo shēmu atbrīvot, un tomēr vairākums ministru nobalsoja par to, ka nevaram to atbrīvot uz iepriekšējo saspiešanas mehānismu. Es nezinu, ja turpmāk situācija attīstīsies tādā veidā, ka Augstākā padome ies vienu ceļu, Ministru padome – otru ceļu un pašvaldības ies vēl trešo ceļu (Augstākā padome pirmo saspiesto variantu – Ženēvas shēmu – pieņēma), ziniet, godīgi sakot, budžetā mums faktiski izveidosies kaut kādi trīs valsts ierēdņu slāņu apmaksas veidi, pret ko es, protams, stipri protestēju. Viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vienu mirklīti! Tātad Berķa kungs un Zeiles kundze! Man īsti nav skaidrs, ko viņi dara pie mikrofoniem, jo mēs pašlaik jautājam.

J.Vaivads: Es atvainojos, bet es gaidu atbildi uz savu jautājumu. Es nedzirdēju atbildi, kāds ir patēriņa grozs un minimālā alga. Kāds jums ir aprēķins?

I.Godmanis: Mēs rēķināmies ar to, ka septembrī vidējā alga varētu būt apmēram 2200–2300 rubļu. Bet tas būs tikai tajā variantā, ja mums būs budžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem. Garantēta algas pieauguma šajā budžetā nav. Tā ir atbilde uz Valūtas fonda prasību iesaldēt algu. Alga nav iesaldēta, precīzi pamatojoties uz lēmumu, tā ir iesaldēta netieši – caur šo budžeta projektu. Tāda ir godīga atbilde.

Priekšsēdētājs: Valūtas fonds gan ieteica vispirms to algu novest līdz normāliem apmēriem un tad tikai iesaldēt. Vai Zeiles kundze vēlējās kaut ko teikt?

V.Zeile: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jautājumus uzdod Bērza kungs. Jūs varat pierakstīties sarakstā, kurš ir ļoti garš.

Lūdzu, Bērza kungs, uzdodiet jautājumu! Gatavojas deputāts Ziediņš.

A.Bērzs: Mani interesē viena lieta: cik lielu dāvanu ar šo likumu mēs gatavojamies pasniegt Krievijai? Es saprotu, ka uz šādu jautājumu es atbildi nesaņemšu, tāpēc, lūdzu, pasakiet, cik liela ir tā nodokļu neiekasētā summa, no kuras mēs atsakāmies, pieņemot 2.punktu?

I.Godmanis: Jā, šis jautājums ir principiāls. Vakar Ekonomikas komisijā un Budžeta komisijā par to tika diskutēts. Budžeta komisija un Ekonomikas komisija pieņēma lēmumu, ka šis ir pareizs ieraksts divu iemeslu dēļ. Ja Krievijā līdz tam eksistēja tā sauktais nodoklis, kas ir 28 procentu apmērā, kurš ir nesalīdzināms pat ar šiem 12 procentiem (šajā gadījumā, ja mēs atvieglojam eksportu vispār), tad mums it kā iznāk starpība 28 pret 0. Krievijā ir pieņemts arī jauns likums, kas samazina šo likmi, šo apgrozījuma nodokļa likmi priekš eksporta. Diemžēl Krievijā šis likums netiek pildīts – uz vietām vienkārši šo likumu nepilda.

Mēs gribam pateikt vienu lietu: jā, šī summa, Bērza kungs, veidotu apmēram vienu miljardu. Bet, Bērza kungs! Mēs atrodamies tādā stāvoklī! Lauksaimniekiem patlaban enerģētikas cenas starpība ir vismaz tāda, ka cena par enerģiju atšķiras sešas līdz septiņas reizes, ja ņem vērā pārtikas produktu cenas Krievijā. Un Latvijā tās ir it kā optimistiskas, jo Krievijā atsevišķos rajonos tās ir augstākas. Taču tas nenozīmē, ka Krievijā var realizēt lielus pārtikas apjomus. Diemžēl šī situācija, kas bija agrāk, tagad ir stipri apgrūtināta. Ja arī lauksaimniecības produkcijas eksportu uz Krieviju mēs apliksim ar šiem 12 procentiem, pēc būtības mēs sadārdzināsim šo eksportu un padarīsim to konkurētnespējīgu. Ja pie energoresursu cenu starpības, kas ir tur un šeit, lauksaimniecības produkcijas ietvaros papildus pieliksim klāt vēl šos 12 procentus, tad it kā valsts formāli iegūtu potenciālu, bet tikai tad, ja attiecīgās lauksaimniecības produkcijas apjoms tiktu tur realizēts. Ja tas netiek tur realizēts, tad mums nekādi 12 procenti budžetā nekā nedos. Tāpēc valsts iet uz tādu variantu, ka tā atsakās no eksporta muitas. Tā ir arī kategoriska Valūtas fonda prasība.

No otras puses – lauciniekiem ir iespējas realizēt savu produkciju ar zināmu protekcionismu. Tas nozīmē, ka netiek prasīts nost. Nākamais – vēl tiek maksāts klāt. Līdz tam mēs vēl neesam nodzīvojuši, bet es uzskatu, ka šis variants noteikti jāatbalsta. Sākumā bija tikai variants, ka nedot uz dolāra zonu, bet likt uz rubļa zonu. Es domāju, ka arī Krievija agri vai vēlu nonāks pie tā, ka viņi paši iekritīs uz to, ka, ja viņiem būs augstas izvedmuitas (es nerunāju par izejvielām, bet par produkciju), tad būs tā situācija, ka eksporta tarifu dēļ, ko viņi uzlikuši (un tie ir oficiāli dati, kurus es zinu), pirmajā ceturksnī budžetā ir pazaudējuši apmēram 65–70 miljardus rubļu. Vienkārši šis apjoms samazinās augstā eksporttarifa dēļ. Viss. Paldies.

 

No zāles: Vēl papildinot jāsaka, ka jaunradītās vērtības nodokļa viena no vissvarīgākajām būtībām ir stimulēt eksportu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ziediņ! Gatavojas deputāts Kinna.

Z.Ziediņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamo premjer! Lai cik smags būtu šis likuma labojums, es to atbalstīšu. Man tikai ir viens jautājums. Jau tad, pašā pirmsākumā, kad runājām par jaunradītās vērtības nodokli, nenoliedzami tirdzniecības sistēma Latvijā sāka sagrūt. Valsts tirdzniecības uzņēmumi ir bankrota priekšā. Tā sauktie privātkomercbiedrību, patērētājbiedrību uzņēmumi (nezinu, kas tas ir par veidojumu) arī bankrotē. Arvien lielāku lomu apritē iegūst tirgus. Zemnieks pārdod savus gaļas izstrādājumus tirgū. Cits zemnieks šos gaļas izstrādājumus uzpērk, sagatavo desas un pārdod. Šajā gadījumā, ja lielākā apritē ieiet tirgus, tirgus nav deklarēts kā objekts, kurā iegādājas materiālās vērtības. Par šo jautājumu es jau runāju pirms pusgada.
Proti, jo lielāka loma ir tirgum, jo būtiskāk ir deklarēt to produkcijas apjomu, ko es esmu iegādājies tirgū. Tātad legalizēt manu iegādāto izejvielu apjomu vai objektu, lai, nomaksājot 6 vai 10, vai 12 procentu nodokli – jūs mani sapratāt! – es būtu vienādās attiecībās kā tad, ja es šo izejmateriālu iegādātos legāli, teiksim, patērētājbāzē vai kaut kur citur.

Sakiet, lūdzu, kāpēc jau pusgadu, prasot šo jautājumu iekļaut, jūs šo jautājumu apejat? Notiek taču fantastiskas lietas: jo lielāka ir preču it kā nelegālā tirgus kustība, jo mazāku nodokli, jo mazāk naudas saņem Godmaņa kungs. Ar šādu likumu jūs nevis ierobežojat tirgus kustību, bet piespiežat mūs legalizēt mūsu darbību.

V.Bļinovs: Uz to varētu atbildēt divējādi, Pirmkārt, kā Finansu inspekcija (ja runājam par Centrāltirgu) varēs kontrolēt šo procesu? Pieņemsim, citās normālajās sfērās ir skaidri un gaiši redzams: pats pircējs ir ieinteresēts, pērkot kādu preci, pieprasīt, lai tiktu uzrādīts apgrozījuma nodoklis, jo pēcāk, kad viņš tālāk realizēs savu preci, viņam to atskaitīs. Kādā veidā mēs varam to izdarīt tirgū? Šeit ir tehniska problēma. Tas ir viens. Šo jautājumu konkrēti es arī uzdevu Zviedrijā. Viņiem arī tirgos nav šā vada. Te ir tehniska problēma.

Otrkārt, nav kontrolējošās sviras. Pārējās sfērās kontrolējošā svira ir pircējs. Viņš, pērkot preci, pateiks: “Lūdzu, Bļinov, uzrādiet savā precē pārdošanas cenu, cik tur ir apgrozījuma nodoklis, lai, kad es uzrādīšu attiecīgo dokumentu, Finansu inspekcija man atmaksā atpakaļ.”

Z.Ziediņš: Kontrolējošā svira katrā ziņā ir kādi normatīvie akti par to, cik vidēji kādam izejmateriālam būtu jāieiet galaproduktā. Jūs saprotat, ka ar šo nodokli katrs normāli domājošs uzņēmējs (tādus mūsu valstī mēs cenšamies izaudzināt) ies tikai un vienīgi uz tirgus apriti. Vai tiešām jums nav skaidrs, ka valdība visu laiku tiks apieta? Ja patlaban viņu apiet tā nekas, tad būs vesela sistēma, kas viņu apies. Nu, ir taču šīs sviras!

V.Bļinovs: Es saprotu, bet es jau minēju, ka principā pasaules praksē tirgus, tas ir, tirgošanās uz laukiem, netiek aplikta ar kvotu, jo te, pirmkārt, apjomi ir nelieli. Otrkārt, ja arī mēs gribētu, mēs nevarētu uzlikt to kontrolējošo aspektu, tā kā tas tirgus mums notiek īpatnēji. Jūs sakāt – kaut kādi vidējie apjomi. Bet tas ir ļoti strīdīgs jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna! Gatavojas deputāts Buka.

J.Kinna: Man ar to latviešu valodu tā grūtāk, tāpēc nesaprotu, ko nozīmē “galotnē eksportējamās”, tas ir likuma 2.panta 4.punkts. Vai ir eksportētās, vai, respektīvi, ir visa prece, kas eventuāli varētu tikt eksportēta?

V.Bļinovs: Eksportētā prece. Es sapratu – tas tiks labots. Eksports.

J.Kinna: Nākamais jautājums. Sakiet, lūdzu, kā jūs reāli spējat izpildīt šo pēdējā rindkopā teikto? Vai Finansu inspekcijai ir šāds mehānisms? Ja nav normatīvā akta, tad es kā uzpircējs varu nopirkt sviestu, pēc tam ietīt to papīrā. Un šajā gadījumā es jau esmu ražojis galaproduktu, tādējādi tikšu atbrīvots no šā nodokļa, bet ražotājs ne?

V.Bļinovs: Es nesapratu jūsu jautājumu. Lūdzu, vēlreiz!

J.Kinna: Vēlreiz.

V.Bļinovs: Es mēģināšu atbildēt. Tātad apgrozījuma nodokli maksā katrs realizētājs par savu apgrozījumu. Vienu vārdu sakot, viņš tur ir iekšā – tātad katrs. Konkrēti tagad ir runa – tinu vai netinu…

J.Kinna: Tātad man ir sviests. Reāli es šo sviestu pats eksportēt nemāku, tādēļ esmu spiests to pārdot kādam, kas māk ietīt… Vai es maksāju apgrozījuma nodokli?

V.Bļinovs: Jā.

J.Kinna: Es ietinu, pēc tam nākamā firma eksportē uz Krieviju. Šī firma apgrozījuma nodokli vairs nemaksā? Bet jautājums…

V.Bļinovs: Bet jautājums: kas notiek? Šeit jau ir process… Viņam apgrozījuma nodoklis sākumā ir nulle. Maksā ne jau tos 6 procentus (konkrētajā brīdi sviestam ir 6 procenti), bet maksā starpību tas, kas veic ražošanu, maksā starpību realizācijai. Tātad kas viņam tiks izdarīts? Kas notiek eksporta gadījumā? Šā sviesta eksportētājs iesniedz Finansu inspekcijai dokumentu par to, cik samaksājis apgrozījuma nodokli iepērkot. Tātad tur būs summa “x”. Ārā man ies nulle. Finansu inspekcijai vajadzēs atmaksāt to daļu. (Zālē nemierīgi, starpsaucieni.)

Priekšsēdētājs: Tātad Kinnas kungs pārdomās…

V.Bļinovs: Finansu inspekcija vēl izstrādās instrukciju.

 

No zāles: Šodien patiešām ir tā, ka mums jāatdod, bet mēs savos priekšlikumos tomēr Finansu inspekcijai piedāvātu neatdot. Tas sarežģī visu sistēmu. Bet tas ir diskusijas jautājums.

V.Bļinovs: Cienījamā inspekcija, jūs otrajā lasījumā iesniegsiet labojumu, ka eksports tiek aplikts ar nodokli, vai ne?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šīs diskusijas par to, kā tur ir ar Finansu inspekciju un tamlīdzīgi, laikam bija jāveic komisijā. Pašlaik ir atbildes uz jautājumiem. Jautājumu uzdod Bukas kungs, pēc tam – pārtraukums. Pēc pārtraukuma jautās Zatulivitera kungs. Pirms pārtraukuma deputāts Freimanis sniegs paziņojumu.

Lūdzu, Bukas kungs, jautājiet!

S.Buka: */Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Vai ir skaitliski aprēķini attiecībā uz to, kas notiks ar atskaitījumiem pilsētu budžetos, tajā skaitā arī Rīgas budžetā, pēc jauno likmju ieviešanas?/

V.Bļinovs: Siliņa kungs! Es baidos nosaukt, jūs precizējiet tos skaitļus par budžetiem.

S.Buka: */Labi, es to pie Siliņa kunga precizēšu individuālā kārtībā, lai neaizkavētu laiku deputātiem.

Un otrais jautājums, tīri retorisks. Jūsuprāt, kas pēc šā likuma pieņemšanas notiks ar cenām ražotājiem un cenām mums, patērētājiem? Tās pieaugs, paliks tādas pašas vai pazemināsies?/

V.Bļinovs: Protams, patērētājiem lauksaimniecības produkcijas cenas pieaugs par 6 procentiem, jo tiks uzlikts apgrozījuma nodoklis. Tas ir viens. Runājot par pārējām grupām, principā visi tie atvieglojumi, kas tiek mesti ārā… Godmaņa kungs nosauca tos skaitļus, kādi ir. Patērētājiem, protams, cenu līmenis kopumā pieaugs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad atbilde uz jautājumu saņemta. To varbūt noskaidros Siliņa kungs savstarpēji ar Bukas kungu. Tagad ir Freimaņa kunga paziņojums.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribēju atgādināt, ka šodien pulksten 14.00 blakus, Ordeņu zālē, ir Vācijas un Latvijas parlamentāriešu draudzības grupas organizācijas sanāksme. Lūdzu ierasties.

Priekšsēdētājs: Informācijai – Augstākajā padomē nav Ordeņu zāles. Tā ir Prezidija zāle.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir 12.00. Mums jāatsāk darbs plenārsēdē. Lūdzu godājamo ziņotāju tribīnē. Un deputāts Zatuliviters uzdod jautājumu. Gatavojas deputāte Zeile. Berķa kungs, jūs esat pēc tam. Visi jautā pēc saraksta. Zeiles kundze, – pēc tam jūs. Bet Zeiles kundzes vēl nav, tā ka jūs varat gatavoties.

Lūdzu, deputāt Zatuliviter, uzdodiet jautājumu!

V.Zatuliviters: */Mans jautājums acīmredzot ietver jau visu to, par ko ir bijusi runa agrāk. Un tomēr, godājamo ziņotāj, pastāstiet! Ja no jūsu mutes un cienījamā premjerministra mutes mēs dzirdam, ka šī nodokļa galvenais uzdevums ir budžeta stabilizēšana, bet nodokļu likmju paaugstināšana vienmēr destabilizē preču pieprasījumu un beigu beigās destabilizē ražošanu, tad izvirzās jautājums. Es to formulēšu tā. Kā, jūsuprāt, stabilizējot budžetu un destabilizējot bāzi, var atrisināt ekonomiskās un finansu problēmas?/

V.Bļinovs: */Pirmkārt, es nepiekrītu jautājuma nostādnei./

Priekšsēdētājs: Lūdzu latviešu valodā.

V.Bļinovs: Jā, es atvainojos! Es nepiekrītu jautājuma nostādnei, ka principā jūs sakāt, ka mēs destabilizējam ražotājus. Vēlreiz: savā būtībā šis nodoklis galarezultātā darbojas uz patērētāju, tas ir, galējo patērētāju. Proti, ja es iepērku materiālos resursus, kuri glabājas noliktavās, tad tiek iesaldēti naudas līdzekļi. Manuprāt, tas arī zināmā mērā stimulē to, lai resursus neiegādātos. Tiek iesaldēti līdzekļi. Tas ir tādā plāksnē. Protams, jebkurš nodoklis, jebkurš nodokļu paaugstinājums rada papildu slogu. Es piekrītu. Bet, kompleksā skatoties gan nodokļa līmenī, kas mums bija 12 procenti, gan ņemot vērā mūsu ekonomisko stāvokli, tās ekonomiskās problēmas, kas mūs sagaida, mēs uzskatām, ka par budžetu arī ir jādomā. Ražotāju intereses mēs mēģinām stimulēt ar citām svirām.

V.Zatuliviters: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile! Pēc tam – deputāts Berķis.

I.Godmanis: Atļausit!

Priekšsēdētājs: Jā, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Atbildot uz cienītā Zatulivitera kunga jautājumiem, es gribētu teikt, ka šī situācija ir klasiska, jo tomēr bāze netiek izjaukta tajā apstāklī, ka no ražotāju puses tiek stimulēts eksports. Tas ir pirmais nosacījums. Jebkurai valstij kā valstij pilnā mērā ir jārūpējas par pozitīvu tirdzniecības bilanci. Un tas, ka šeit ir rakstīts, ka no apgrozījuma nodokļa atbrīvo eksportējamās preces un pakalpojumus, ir līdzsvarojošais moments tam, ka, iespējams, šie 12 procenti ir jāmaksā tad, kad šo preci pārdod iekšējā tirgū. Ja ir ražotājs, kurš pats ražo un pārdod, tad attiecībā uz viņa paša produkciju neattiecas nekādi 12 procenti.

No otras puses – faktiski jau budžets arī lielākoties ir domāts ne tik vien investīcijām un ne tik vien ražošanas sfēras atbalstam, cik tas ir domāts tādām sfērām kā sociālajai sfērai, kā komunālajai sfērai, gan tai sfērai, kurai pēc definīcijas tas vienkārši ir vienīgais iztikas avots. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā nevajadzētu pretstatīt budžeta stabilizāciju ar ražotāju bāzes it kā izjaukšanu.

Te bija viens papildjautājums, par ko otrajā lasījumā varbūt bija diskusija. Tas ir jautājums, vai privatizācijas procesā ir vērts arī iekasēt apgrozījuma nodokli, ja kaut ko pārdod un… tādā gadījumā pircējs maksā tātad 12 procentus. Vai tas stimulēs privatizāciju? Vai nu pērk no pašvaldības, vai pērk no valdības – tas ir atsevišķs jautājums, par ko ir jādiskutē. Tas ir principiāls jautājums, saistīts ar visu privatizāciju. Bet es domāju, ka tas, ko teica Bļinova kungs attiecībā uz noliktavu, tā ir principiāla situācija rūpniecībā, jo tie uzkrājumi, kuri pēc Latvijas Bankas aprēķiniem mums ir pāri par 7 miljardiem (mums ir dažādi dati)... Mums šī sistēma acīmredzot dzelžaini ir jālauž, liekot pārdot produkciju par lētāku cenu. Jo vienkārši cerēt, ka produkciju, kas netiek pieprasīta, varēs pārdot par to cenu, kas tiek ierēķināta, iekalkulējot energoresursus un izejvielas, prasot no bankas vai no valdības palīdzību, šī sistēma nekādā gadījumā neatvieglos mūsu ekonomiku. Es domāju, ka šos jautājumus nevajadzētu šādā veidā izvirzīt pretim. Jāsaka godīgi: ir problēmas patērēšanas sfērā, tā ka patērētājiem cenas augs.

V.Bļinovs: Jā, Zatulivitera kungs, vai jūs atceraties, jūs ieviesāt labojumu 28.pantā attiecībā uz peļņas nodokli, kad tiek dots ļoti liels stimuls ražotājiem investīcijas laukā. Proti, 50 procentu nodokļu atvieglojums investīcijām. Tātad investīcijas mēs būtiski stimulējam. Tāpēc šis nodoklis jāskatās arī kontekstā ar citiem grozījumiem, tajā skaitā arī ar peļņas nodokļa grozījumiem, kurus pieņēmāt nesen.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze! Gatavojas Berķa kungs.

V.Zeile: Izmantojot situāciju, ka šeit ir visas ar finansēm un banku saistītās prominences, man ir kopīgs jautājums: vai ar šiem nodokļiem mēs vēl vairāk pastiprinām fiskālo politiku, vai jau tā nodokļu maksātājiem sarežģītajā situācijā tas nebūs jauns impulss parādīties vēlmei slēpt nodokļus un atiet no nodokļu maksājumiem? Tātad jautājums: ko Finansu inspekcija, Finansu ministrija, Latvijas Banka un Ministru padome dara vai darīs, lai apzinātu nodokļu maksātājus un viņu nodokļu maksāšanas disciplīnu?

V.Bļinovs: Pupčenoka kungs!

Priekšsēdētājs: Kas varētu atbildēt uz šo Zeiles kundzes jautājumu?

V.Bļinovs: Konkrēti tas ir jautājums Pupčenoka kungam.

I.Godmanis: Vispirms par Ministru padomes darbību. Jā, mēs pārspriedām šos jautājumus. Īpaši tas ir domāts ne tikai par nodokļiem, tas ir domāts arī par komunālajiem maksājumiem, par gāzi, tas ir domāts par jauniem maksājumiem par apkuri, proti, tas ir, runājot par dzīvojamo sfēru.

Pirmais. Tātad nemaksājumi valstij. Rūpniecības un enerģētikas ministrija izskata situāciju tiem uzņēmumiem, kuri nav samaksājuši par elektrību un kuri nav samaksājuši par energoresursiem. Un, ja tuvākajā laikā tie nespēs sniegt precīzu plānu, kā minētie uzņēmumi to izdarīs ierobežotā laikā, tad ministrija būs tiesīga pieņemt lēmumu par uzņēmuma slēgšanu. Tas ir viens.

Otrs. Kas attiecas uz tiesisko pusi par nodokļu nemaksām, tad Tieslietu ministrijai uzdots visdrīzākajā laikā izstrādāt likumdošanas aktu, kas ar likuma spēku tiesas ceļā piedzīs šos maksājumus. Īpaši grūti tas ir tagad, tā kā kartotēka vairs neeksistē klasiskā veidā un budžeta maksājumi, tā teikt, nav ārpuskārtas maksājums. Bet tajā pašā laikā, vienkārši izmantojot tiesisko pusi, mēs tiesas ceļā piedzīsim no maksātājiem šos nenomaksātos nodokļus, kā arī maksājumus, kas ir parāds citiem valsts uzņēmumiem.

V.Bļinovs: Un tātad es vēlreiz gribu akcentēt to, ka tāds apgrozījuma nodokļa mehānisms paredz kontrolēt šajā procesā pirkšanas un pārdošanas nodokļa iekasēšanu. Jo jebkurš pircējs ir ieinteresēts, lai, pārdodot, pērkot to preci, šo pakalpojumu, viņam tiek uzrādīti dokumenti, kuros būtu rakstīts, cik liels apgrozījuma nodoklis ir nomaksāts. Tādējādi jau pašā apgrozījuma nodokļa mehānismā ir ieslēpta kontroles funkcija. Proti, katrs pircējs kontrolēs pārdevēju.

J.Pupčenoks, Valsts finansu inspekcijas priekšnieks: Lai apzinātu visus nodokļu maksātājus, tiek pieliktas diezgan lielas pūles. Vispirms ļoti ceram uz mūsu bankas struktūrām un gribam tieši no bankas iestādēm dabūt informāciju par katra nodokļu maksātāja kontu. Jo mēs ceram tādā veidā tikt klāt pie katra, jo tieši piekļūt caur reģistra palīdzību – faktiski tas mums neizdodas, tā kā pašreiz diezgan daudzi krāpjas, neuzrāda pareizas adreses un neierodas Finansu inspekcijā. Tādējādi mēs īstenībā nespējam viņus arī kontrolēt. Un tāpēc šajā lietā būs arī ļoti liels lūgums Augstākajai padomei atbalstīt mūsu priekšlikumu un arī palīdzēt mums dabūt no bankām tādus speciālus papildu datus par katra nodokļu maksātāja kontu. Tas ir viens.

Otrs. Es lūgtu arī Augstāko padomi, izskatot budžetu, atbalstīt valdības priekšlikumu palielināt inspekcijas štatus, jo pašreiz, piemēram, Rīgas pilsētā uz katru inspektoru iznāk pa 90 uzņēmumiem – nodokļu maksātājiem. Vienam cilvēkam tas ir ļoti daudz, tāpēc budžeta projektā Finansu inspekcijai papildus ir ieliktas 400 štata vienības. Un es jūs lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu.

V.Bļinovs: Pupčenoka kungs, – vēl par kartotēkas likvidēšanu!

Priekšsēdētājs: Bļinova kungs! Varbūt tad tiešām uz jautājumiem atbild tie, kas ir, citādi mēs ieslīgsim bezgalīgās savstarpējās debatēs. Cik es jūtu, tad vēl tiek gaidīta atbilde no Repšes kunga, kurš stāv pie mikrofona, jo Pupčenoka kungs uz viņu atsaucās.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Jā, es zinu, ka Ministru padomes šodienas sēdē ir iesniegts tas jautājums. Bankas darbinieki arī būs tur klāt, jo, cik es saprotu, tomēr reiz ir bijusi vienošanās un slēdziens, ka Uzņēmumu reģistrā tās ziņas ir. Un, ja jūs prasāt konta numurus, turklāt, ja jūs prasāt precīzus izrakstus no kontiem un ziņas par operācijām, tad, vārdu sakot, par to šodien tur būs saruna.

Un, kas attiecas uz budžeta maksājumu iekasēšanu, jāsaka, ka acīmredzot kartotēku uz budžetu nebūtu prātīgi atjaunot. Bet, ja gadījumā ir nokavēts nodokļu maksājums, tad jau šodien un jau sākot ar pagājušā mēneša vidu, pēc Finansu inspekcijas iesniegtā inkaso uzdevuma, bezstrīdus kārtībā tiek norakstīts. Tātad tas ir garantēts, ka nokavētos nodokļus jūs varat saņemt.

V.Bļinovs: Tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad kontā ir nauda.

E.Repše: Arī tad, ja kontā nav naudas, tas paliek, tas tiek uzņemts, ja tas ir atrisināts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tās nianses pēc valdības sēdes mēs vēlreiz skaidrosim.

Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Berķis. Un gatavojas deputāts Muciņš.

A.Berķis: Tā kā no Godmaņa kunga paskaidrojuma es sapratu, ka algas būtiski palielinātas netiks... Te ir dokuments, kurā Starptautiskais valūtas fonds, piemēram, prasa, sākot ar 1.jūliju, karstā ūdens cenu palielināt 46 reizes, dzīvokļa īres maksu – 11 reizes. Lauksaimniecības produkcijai tātad apgrozības nodoklis būs 6 procenti, sviestu un gaļu jau tagad nepērk, jo nespēj nopirkt. Vai šie 6 procenti galu galā neizvērtīsies par sliktu arī lauksaimniekiem, kuriem vēl grūtāk būs atrast noietu savai produkcijai?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Attiecībā uz tām prasībām 46 reizes palielināt maksu par silto ūdeni, attiecībā uz īres maksas grozījumiem, palielinot to 11 reizes, protams, šis dokuments, Starptautiskā valūtas fonda veidotās prasības, zināmā mērā ir saskaņotas arī ar mums. Un tie ir dati no mūsu projektiem. Mēs acīmredzot iesim nedaudz citu ceļu, ņemot vērā, ka siltā ūdens un apkures pašizmaksa ir ļoti diferencēta daudzos republikas rajonos, pilsētās, laukos un tā tālāk, lai šeit nebūtu vienotas pieejas. Tā kā pašizmaksa ir principā atšķirīga, mēs decentralizēsim šo cenu. Arī par silto ūdeni. Acīmredzot vienīgā cena, ko mēs centīsimies noteikt precīzi, tā būs cena par gāzi, tā kā mēs to iepērkam centralizēti. Pat iepērkot centralizēti mazutu, pašizmaksa var būt dažāda un cena var atšķirties. Tā ka attiecībā uz šīm 46 reizēm, es domāju, mums izdosies no Valūtas fonda panākt vienošanos, ka tas priekš mums visiem nav obligāts rādītājs, kaut gan sadārdzinājums būs ļoti būtisks.

Kas attiecas uz to prasību par īri. Jā, šāda situācija mums patlaban ir dienas kārtībā, proti, ka īres maksa jau varētu tikt grozīta. Patlaban notiek diskusijas, ar kuru datumu to darīt. Es domāju, ka valdība, ņemot vērā to, ka arī pašvaldībām būs tiesības noteikt šo īres maksu ļoti plašās robežās, tomēr centīsies noteikt visaugstāko robežu. Tātad īres maksa būtiski izmainīsies – jums ir taisnība.

Kas attiecas uz šiem 6 procentiem, es nedomāju, ka no tā sevišķi cietīs laucinieki. Kā es jau teicu, mēs būtiski stimulēsim produkcijas eksportu ārpus Latvijas tirgus, tā ka lauksaimniecības produkcijas eksports vispār nebūs ne ar ko aplikts. Latvijā sviestu varēs ēst tad, kad vairāk strādās, labāk strādās visi – arī tie, kas ražo, kā arī tie, kas pērk. Tad varēs ēst sviestu pietiekami. Grūbes kungs, jūs labi atceraties, ka Latvijas laikā baltmaizi ēda tikai svētdienās.

A.Berķis: Jā, tad vēl tāds jautājums: vai šis apgrozījuma nodoklis nevērsīsies pret specializāciju, jo, tiklīdz viens specializējas lopbarības ražošanā un otrs piena ražošanā, tad piena ražotājam jau tūlīt jāpērk viņa sagatavotais siens. Un tūlīt jau...

I.Godmanis: Jā, par to mēs ļoti ilgi diskutējām ar lauksaimniecības ministru un viņa vietniekiem. Jā, ir šī situācija: ja viens ražo sienu un šo sienu pārdod otram, kurš pats sienu neražo un kurš tikai tur lopus, kas šo sienu patērē, šajā klasiskajā gadījumā paliek 12 procentu apgrozījuma nodoklis. Tomēr mēs uzskatām, ka Latvijā pašreiz varbūtība ir tāda, ka, ja viens ražo sienu un otrs šo sienu pērk un izmanto, šis procents nav tik liels. Siens galvenokārt tiek ražots priekš pašu lopiem. Un tādā gadījumā sienu izdala ārpusē, tad mums šis saraksts izaug tik milzīgs, ka mēs praktiski pazaudējam šā nodokļa mērķi. Nodokļa mērķis ir divējāds: pirmkārt, vienkāršot nodokli, otrkārt, zināmā mērā pastiprināt šo nodokli, ņemot vērā to, ka mums jānosedz budžeta deficīts. Tā ir ne tikai valdības doma. Tas ir jāizdara, jo jums galu galā nav kas kreditē.

A.Berķis: Manuprāt, divu kaimiņu starpā tas tiks vienkāršots.

Priekšsēdētājs: Jā, Berķa kungs, to varbūt jūs pateiksit debatēs. Lūdzu, deputāt Muciņ! Jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Aleksejevs.

L.Muciņš: Pēc būtības man ir jautājums valdībai. Proti, vai valdībai netraucēs parlaments, vai valdībai ir jāievēro parlamenta pieņemtie likumi?

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, varbūt precīzāk, tas vairāk bija tāds retorisks jautājums.

L.Muciņš: “Jā” vai “nē”?

Priekšsēdētājs: Nu, par lietas būtību… Mums jautājumu uzdod Muciņa kungs par šo apgrozījuma nodokli pirmajā lasījumā.

L.Muciņš: Par apgrozījuma nodokli…

I.Godmanis: Ja Muciņa kungs ir izlasījis likumu “Par Ministru padomi”, tad es uzskatu, ka, vai nu viņš šo likumu ir aizmirsis, vai viņš vienkārši uzdod jautājumus vienīgi, lai sevi iepriecinātu.

L.Muciņš: Jā, acīmredzot Godmaņa kungs, parakstīdams šo vēstuli Augstākajai padomei, ir aizmirsis likumu “Par Ministru padomi” un nav aizmirsis likumu “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Es savukārt redzu, ka lēmuma projektā par apgrozījuma nodokli noteikts, ka šis likuma labojums stāsies spēkā ar šodienas datumu – 1992.gada 1.jūliju. Tādā gadījumā man rodas jautājums. Teiksim, Godmaņa kungs, vienreiz no jūsu rokas mēs jau šeit tādu triku dabūjām cauri parlamentam, ka pirmajā lasījumā piedāvājām lēmumam par likuma grozījumiem vienu variantu, bet tagad pat pirmajā lasījumā mēs vairs neradām lēmuma vienu variantu, mēs jau rakstām tieši. Atcerieties, ir tāda norma, ka nodokļu palielinājumi – 3 mēnešus iepriekš. Ticiet man, vai nu mēs traucējam jums, vai nu likumi nav vajadzīgi, proti, mēs darām tā, kā gribam.

I.Godmanis: Ticiet man, Muciņa kungs, man pietiek laika izlasīt arī visu šo nodokļu tā saukto galvas likumu. Jā, jautājums ir par to, ka mēs nevaram šo likumu iedarbināt ar atpakaļejošu spēku. Jautājums ir par to, ka šis likums var darboties tikai pirmām kārtām tad, kad būs attiecīgi iepazīstināti visi uzņēmēji un ražotāji. Tas nozīmē, ka tiem ir jābūt nopublicētiem. Un, protams, arī atsevišķai instrukcijai ir jābūt attiecīgi pārveidotai, lai varētu tiešām praktiski iekasēt šo nodokli, izejot no šiem jaunajiem likumiem, ja likums tiks pieņemts.

Runājot par to, ka šeit ir ierakstīts 1.jūlijs, es jums, Muciņa kungs, piekrītu, ka šis datums nav pieņemams. Un vakar mēs komisijas sēdē… Diemžēl vienkārši šajos dokumentos tas vēl nav paspēts izmainīt. Mēs komisijas sēdē apspriedām tos reālos datumus, sākot ar kuru šie likumi varētu stāties spēkā. Un viens no šādiem reālajiem datumiem ir 1.augusts. Ir vēl viens faktors attiecībā arī uz to, ko es teicu, proti, par tā saukto dubultaplikšanu. Šī rindiņa jāskatās ļoti juridiski, jo tur ir rakstīts “ar nodokli”. Bet vēlreiz gribu teikt, ka pasaules praksē mantas, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli, bez izņēmuma tiek apliktas arī ar apgrozījuma nodokli, proti, šī īpašā mantu vai produktu grupa. Un iebildums, ka, teiksim, “galvas likumā” par nodokļiem un nodevām ir rakstīts, ka var aplikt it kā tikai ar vienu nodokli, tur šī sentence jālasa juridiski ļoti precīzi. Ir rakstīts – “ar nodokli”, bet ne “ar nodokļiem”…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod Aleksejeva kungs.

A.Aleksejevs: */Pēdējais jautājums, it kā noslēdzošais. Es gribētu saprast piedāvātās nodokļu reformas jēgu. Sakiet, lūdzu, praktiski pie kādiem sagaidāmiem rezultātiem novedīs piedāvātā nodokļu reforma? Tas ir – kādā apjomā pieaugs vai samazināsies ražošanas apjoms?

Un jautājuma otrā daļa. Vai nerodas nepieciešamība valdībai palielināt izdevumus minimālās algas celšanai, vai tas viss tiek plānots uz Latvijas iedzīvotāju rēķina?/

I.Godmanis: Ja jūs esat iepazinies, es atvainojos, ar budžeta projektu, tad zināt, ka budžeta projektā ir iestrādātas tādas normas kā 1,5 miljardu liela dotācija, kas ir nepieciešama un saistīta ar enerģētisko infrastruktūru. Tā ir budžeta dotācija. Tur ir iestrādāta norma, ka budžets atvēl, starp citu, savlaicīgi no bankas aizņemoties, vairāk nekā 2 miljardus energoresursu, kas būs nepieciešami visiem Latvijas iedzīvotājiem, iepirkšanai. Un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo mazāk tie maksās iedzīvotājiem.

Attiecībā uz ražošanas apjomu. Es domāju, ka šis likums par 12 procentiem, neapšaubāmi, cenu cels. Bet es vēlreiz gribu teikt, ka ir arī kontrvarianti, kas šo situāciju nedaudz groza arī uz otru pusi. Tiklīdz mēs tālāk skatīsimies akcīzes nodokli, kurā pēc valdības priekšlikuma no akcīzes tiek atbrīvotas mēbeles, autobusi, mikroautobusi, kā arī visas citas pozīcijas, kas bija līdz šim. Ar šo samērā būtisko mantu, kas ir eksportspējīgas, ražošanu būs gluži otrādi. Būs stimuls ražot šīs preces. Un akcīzes nodokļa ieņēmums zināmā mērā ir uz otru pusi, tur samazinās budžeta ieņēmumi. Jūs lasiet šos aprēķinus.

Un trešais ir eksporta tarifu likvidēšana. Tā ka mēs zināmā mērā cenšamies šo situāciju sabalansēt. Un es negribētu teikt, ka paņemsim visus šos trīs nodokļus, plus, tā teikt, kas attiecas uz peļņas nodokļa atvieglojumiem, ka tas būtiski iespaidos ražošanu. Nedomāju. Pēc manām domām, ražošanas attīstības nosacījumi ir nedaudz citi.

Par minimālo algu. Jā, jums ir taisnība. Parādīsies nepieciešamība grozīt minimālo algu. Bet situācija mūsu budžetā ir tāda, ka mums vienīgā iespēja grozīt minimālo algu būs tad, ja pildīsies budžets un ieņēmumu daļa pārsniegs izdevumu daļu. Tādā gadījumā – jā. Pagaidām, pamatojoties uz šo projektu, pieņemot arī šīs izmaiņas, mēs patlaban nevaram apsolīt, ka, piemēram, līdz septembrim minimālā alga automātiski indeksēsies līdz 2 tūkstošiem rubļu, kas mums principā ir ieplānots mūsu prognozēs, kā arī kā pildīsies ienākuma nodoklis un pārējie nodokļi. Tāda ir mana atbilde.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Es gan būtu gribējis dzirdēt kaut ko analītiskāku, skaitļu materiālu, bet ne tikai emocijas./

I.Godmanis: Jūs varat papūlēties un izlasīt, apmēram kādas ir tīri fiskālās izmaiņas skaitļu izteiksmē. Tas ir viens. Un es domāju, ka tādā gadījumā… Es nezinu, vai tad man materiāli jums jāiesniedz atsevišķi?

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Es domāju, ka jūs pirms priekšlikumu iesniegšanas to esat aprēķinājis./

V.Bļinovs: Es atvainojos, cienījamais deputāta kungs! Es gribētu papildināt. Kopā ar budžeta projektu ir iesniegti apjomi, kādi tiek plānoti, un tā tālāk. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts. Varbūt jūs nokavējāt… Ja runājam par ražotājiem, nulles likme ir eksportam. Šis faktors arī jāakceptē, proti, nulles likme eksportam, ja šeit tiek stimulēts eksports.

A.Aleksejevs: */Jūs mani nesapratāt, lūdzu piedošanu. Es runāju par konkrētu likumu, par to, kur tas novedīs. Jūs man sākāt stāstīt par emocijām. Bet es gribēju uzzināt šī jautājuma aritmētiku no jums./

Priekšsēdētājs: Paldies, Aleksejeva kungs! Bet mums ir atbildes uz jautājumiem. Aritmētika varbūt varētu būt atsevišķā materiālā. To jūs pieprasīsit. Paldies. Jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Bļinova kungam, kā arī paldies pārējiem, kas piedalījās atbilžu sniegšanā.

Sāksim debates. Debatēs pagaidām pierakstījušies trīs deputāti un Kodoliņa kungs, kas komisijas vārdā beigās izteiks komisijas vērtējumu. Tātad pirmajam vārds debatēs deputātam Grūbem. Gatavojas Raimonds Krūmiņš.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Katrā ziņā jautājumi par budžetu un arī nodokļu likumi ir vieni no svarīgākajiem parlamenta jautājumiem, kuri arī būtu parlamentā jāizskata tādā līmenī un tādā laikā, ka visus “par” varētu izsvērt un arī pieņemt optimālo lēmumu. Taču pašreizējā prakse rāda to, ka šādi lēmumi, kas ir ļoti būtiski svarīgi Latvijai kā valstij un Latvijas iedzīvotājiem kā tās pilsoņiem, tiek izlemti pusstundas vai augstākais divu stundu laikā. Un tāpēc es no šīs tribīnes gribu pateikt, ka man nav pieņemama šāda prakse, ka nodokļu likumi un arī šobrīd budžeta apspriešana notiek zem tāda spiediena, proti, ka patlaban budžeta iestādēs neviens nevar saņemt algu, vai arī vispār tiek apturēta Latvijas ekonomika. Es domāju, ka tas ir spiediens uz parlamentu. Un šeit jau izskanēja jautājums, vai valdībai nepieciešams parlaments? Apstājoties tieši pie apgrozījuma nodokļa, es nevaru atrast un nevarēju atrast atbildi uz jautājumu, vai pēc šā apgrozījuma nodokļa pieņemšanas Latvijas valsts kā tāda stabilizēs savu darbību, vai Latvijas iedzīvotāji jutīsies aizsargāti pret visām tām klizmām, kuras ir bijušajā PSRS zonā?

Es gribu pateikt arī to, ka patiešām es būtu par cietiem pasākumiem, ja pašreiz būtu aizsargātas Latvijas robežas, būtu aizsargātas tās finanses, tajā skaitā ieviesta sava nacionālā valūta. Šeit gan atsevišķos gadījumos dzirdams no bankas puses un arī “Latvijas Jaunatnē” es lasīju, ka Grūbe nezinot, ka Latvijā esot ieviesta Latvijas valūta. Es gribu pateikt visiem, ka tā ir tikai rubļa turpinājums un Latvijas valūtas patlaban nav. Un šajā sakarībā es gribu teikt tikai to, ka šodien iesniegtais likumprojekts par apgrozījuma nodokļa grozījumiem ir mēģinājums ar parlamenta palīdzību panākt to, lai aplaupītu Latvijas iedzīvotājus, turklāt stāstot viņiem, ka tas ir Latvijas iedzīvotāju labā. Citu un īsāku formulu šiem apgrozījuma nodokļa grozījumiem es neredzu. Un ir skaidrs, ka šobrīd ar šā nodokļa ieviešanu vismaz par 50 procentiem tiks paaugstinātas pārtikas preču cenas, tātad vismaz uz pusi samazināsies iedzīvotāju pirktspēja, kura jau šobrīd ir nonākusi tādā situācijā, ka to sviestu (kā man atsevišķās vietās saka) varot iegādāties uz bērēm un uz premjera dzimšanas dienu, es domāju, ka arī tāda prakse Latvijā droši vien palielināsies.

Tālāk. Bez šaubām, ir sagaidāma ražošanas sašaurināšanās ar visām no tā izejošām sekām. Un šeit runāt par to, ka iespaidosies tādējādi, ka ir noņemts šis eksporta nodoklis, ka katrs lauksaimniecības produkcijas ražotājs šobrīd nespēj saņemt un pārdot savu produkciju pārstrādes uzņēmumiem, runāt par to, ka varētu brīvi pārdot pārtikas preces kā uz Rietumiem, tā uz Austrumiem, šobrīd ir vienīgi utopija. Un šajā sakarībā man laikam ir jāizsaka pārmetumi Šteina kungam par to, ka viņš gribēja pirms laika Krievijai atņemt Abreni, jo tur patlaban varēs ēst vismaz par 6 procentiem lētāku sviestu. Tā ka droši vien šis fakts ir jāpatur prātā, pieņemot pārējos lēmumus par Abreni.

Citu pozitīvu ievirzi šajā apgrozījuma nodoklī es šobrīd nesaredzu. Un tāpēc es aicinātu, pirmkārt, deputātus iepazīties ar apgrozījuma nodokli, konkrēti, iepazīties ar 3., 4., 5. un 6.panta grozījumiem. Un tie ir būtiski. Nevis tādā veidā, it sevišķi, kā tas ir publicēts, kā mums izsniegts par peļņas nodokli, ka šeit tika nosauk­ti panti. Bet es gribētu, lai arī deputāti iepazīstas, jo šeit minēta neapstrādātā lauksaimniecības produkcija, pakalpojumi, reģionālā mašīnbūve, kas tiek attiecināta arī uz lauksaimniecību, tāpat arī iespieddarbi, un nerunāsim par visu pārējo, kam šie atvieglinājumi tiek noņemti. Tajā pašā laikā nekas pretī netiek piedāvāts. Tiek tikai piedāvāts, kā premjera kungs teica, ka retāk to sviestu ēdīs un labāk jāstrādā.

Es šobrīd neredzu to motivāciju, kādā veidā valsts aizsargās savus pilsoņus. Ja netiek domāts, lai būtu stabilitāte ražošanā, tad arī šie pašreizējie pasākumi, lai fiskāli savāktu nodokļu summu, neglābs budžetu, un nākamā pusgadā vai, pareizāk sakot, 1.janvārī mēs būsim vēl sarežģītākā situācijā nekā šobrīd. Un tāpēc es aicinu šo likumu nepieņemt, atdot to valdībai, pamatojot tādējādi, ka tas neatbilst tām prasībām, kādas šodien izvirza parlaments, deputāti kopumā, jo deputātiem un arī parlamentam kopumā nav priekšlikumu pasliktināt iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī nav iesniegti priekšlikumi un parlamentā tie nav apstiprināti, lai vispār pārtrauktu lauksaimniecisko ražošanu.

Runājot par valdības nostāju, es saprotu, ka tā ir nelokāma, lai gan es zinu, ka tajā pašā laikā ne visi valdības locekļi ir balsojuši par šādu apgrozījuma nodokli, un tāpēc viņus nevarētu visus vainot par šāda nodokļa projekta iesniegšanu.

Runājot par Valūtas fonda iesniegumu, es varu pateikt tikai to, ka, tiekoties arī ar Prezidiju, Valūtas fonds pieprasīja šādus vai līdzīgus pasākumus, bet tajā pašā laikā Valūtas fonds skaidri un gaiši deklarēja, ka, ja jūs, parlaments, pieņemsiet šādu lēmumu, tad arī jūs par šā lēmuma pieņemšanu atbildēsit. Tāpēc visbeidzot es aicinu šo likumprojektu nepieņemt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ! Gatavojas deputāts Ziediņš.

R.Krūmiņš: Dāmas un kungi! Man arī ir līdzīgs viedoklis kā iepriekšējam runātājam. Es gribu uzreiz jau pateikt un pēc tam mēģināšu pamatot savu pozīciju. Es pat teiktu, ka vispār šie nodokļu grozījumi mums nav vajadzīgi. Un, ja, teiksim, tiks sagatavots kaut kāds konceptuāli jauns dokuments, kurš aizstātu šo likumu, tad varētu būt runa par tā iesniegšanu un izskatīšanu Augstākajā padomē. Bet šobrīd sagatavotais dokuments būtībā varbūt labākajā gadījumā aizlāpīs robus budžetā, bet arī par to es ļoti stipri šaubos.

Un lieta ir šāda. Patlaban ierosina faktiski paplašināt ar nodokli apliekamo bāzi, ja tā varētu to nosaukt, paplašināt nodokļu maksātāju loku. Bet mēs ļoti labi zinām, ka jau šobrīd Finansu inspekcija ne mazākā mērā, pat vispār vairs netiek galā ar saviem uzdevumiem, jau iekasējot maksājumus no esošajiem maksātājiem. Tas ir pilnīgi acīm redzami. Un faktiski situācija atgādina to, ka mēs nevis centīsimies tikt galā ar vilku (šajā gadījumā ar to es domāju nodokļu nemaksātāju), bet paplašināsim, teiksim, cērpamo aitu loku. Šajā gadījumā tas būtu lauksaimniecības produkcijas ražotājs un visas tās kategorijas, kuras šobrīd ir paredzēts neatbrīvot no apgrozījuma nodokļa maksāšanas.

Nākamais. Šāda shēma, ka viena daļa produkcijas tiek atbrīvota vispār no nodokļa aplikšanas, tas ir, eksportējamā produkcija, kā arī ka viena daļa produkcijas tiek aplikta ar zemāku likmi, novedīs pie tā (un es neredzēju aprēķinus par to, kāda ir faktiskā situācija), ka praktiski var iznākt, ka no budžeta jāizmaksā lielāka summa, nekā no tā tiks ieņemts budžetā, jo praktiski nodokļa aplikšanas paredzētā kārtība nosaka (un tas ir arī akcentēts šajā sagatavotajā dokumentā), ka ir jāatmaksā tās summas, kuras ir iztērētas izejvielu sagādei. Bet šodien mēs zinām, ka lauksaimniecības produkcijas absolūti lielāko daļu veido izejvielu cenas un darbaspēka izmaksas, jeb faktiskā jaunradītā vērtība šeit ir ļoti minimāla. Tātad šajā gadījumā, iekasējot 6 procentus, var nākties samaksāt vēl daudz vairāk atpakaļ no budžeta, kā tas ir paredzēts likumā.

Un vēl jo smagāka situācija ir attiecībā uz eksportējamo produkciju, kad vispār būtu jāatmaksā praktiski visas tās summas, neiegūstot neko pretī. Un maldīgi ir arī tie viedokļi, tas uzskats, ka tas novedīs pie kaut kādas cenu palielināšanās uz vietas tieši ar šā apgrozījuma nodokļa palīdzību. Reāli tas nekādu cenu palielinājumu varbūt pat tiešām neradīs, jo vienkārši tās produkcijas šeit nebūs, bet lielākoties tā tiks eksportēta, kā tas jau varbūt tagad ir. Un tās vietā šeit ieplūdīs samērā lēta ārzemju produkcija, it sevišķi uz tā fona, ka šobrīd veikalā gaļas cena ir tāda (cienījamie kolēģi jau te saka), ka cilvēki nevar nopirkt. Turklāt šī cena vēl daudz lielāka ir tirgū, kur šobrīd vissliktākā gaļa, viszemākās kvalitātes gaļa, maksā pāri par simt rubļiem, bet laba un kvalitatīva gaļa maksā 300 un vairāk rubļu… Es runāju par neapstrādātu, svaigu gaļu. Un tā ir situācijā, ka drīz vien, pēc pāris mēnešiem vai varbūt pat vēl ātrāk, pie mums parādīsies ārzemju lauksaimniecības produkcija. Un šādā situācijā valdības darbību nevar vērtēt citādi, kā par lobismu ārvalstu agrobiznesam. Tas ir tīrākais lobisms ārvalstu agrobiznesam. Un visi šie Starptautiskā valūtas fonda jeb, pareizāk sakot, Starptautiskais valūtas fonds te kalpo tikai kā tāds aizsegs Finansu ministrijas, es teiktu – tieksmei šeit sagrābt pēc iespējas vairāk naudas. Bet, atklāti sakot, es šajā lietā pat neredzu šo reālo segumu, neredzu, ka tiks šī nauda iegūta, jo tas ir, pastāvot nosacījumam, ja, protams, tiks īstenoti likumi tādā veidā, kā tie ir sagatavoti, proti, ka tie nodokļi ir ne tikai jāiekasē, bet arī jāmaksā atpakaļ tās summas, kuras saskaņā ar likumu ir izlietotas šā nodokļa samaksai par iepirktajām izejvielām, kuras ir tikušas apliktas ar šo nodokli. Tāpēc šeit nekādā gadījumā šādu likumprojektu nevar atbalstīt.

Un visus es atkārtoti aicinu nebalsot par šo dokumentu. Un es pat aicinātu visiem aiziet un paskatīties, kāda situācija ir veikalos: vai tur vispār ir gaļa, vai tur ir sviests un vai tur ir citi pārtikas produkti. Aiziet un apskatīties, kādas šiem produktiem cenas ir tirgū, kā arī painteresēties, cik šobrīd par realizēto produkciju saņem lauksaimniecības uzņēmumi, zemnieki, un palūkoties, cik liela ir šī starpība, painteresēties, kur patlaban šī starpība paliek. Es varu minēt arī tādus faktus, ka šobrīd vēl ir lauksaimniecības uzņēmumi, kuros mēneša izpeļņa strādājošajiem ir 200 rubļu. Jums tas liksies neticami, bet tas tā ir... 200 rubļi! Un praktiski ļoti nedaudz ir tādu lauksaimniecības uzņēmumu, kur vidēji samaksā minimālo algu. Tāda ir reālā situācija. Un tas nebūs ilgu laiku, ka šo lauksaimniecības produkciju par šādām cenām patlaban mēs te dažreiz varam nopirkt varbūt savā veikalā. Pieņemot šos nodokļus, dažos mēnešos radīsies situācija, ka tūlīt mums šeit tiks iepludināta ārzemju produkcija, bet pašu zemnieku ražojumi būtībā aizies uz Krieviju. Šajā lietā valdība tiešām būs nostrādājusi kā ārvalstu agrobiznesa lobijs. Un ne citādu.

Un vienīgais, kur es saskatīju reālus priekšlikumus un ko es te saklausīju kuluāros no kolēģiem, kā varētu atrisināt budžeta krīzi, – visa veida budžetus un visa veida valsts uzņēmumus apvienojot tieši budžetā. Teiksim, tajā būtu jāieskaita praktiski visas ārvalstu palīdzības, sociālais budžets, valūtas budžets – viss ir jāapvieno vienā budžetā, lai mums kā uz delnas ir redzami visi ienākumi, valūta, kura atbilst kursam, kāds ir pieņemšanas brīdī, un tā tālāk... Tātad visi budžeti būtu jāapvieno. Un tikai tad mēs redzēsim faktisko situāciju.

Šobrīd Godmaņa kungs mums te cenšas iestāstīt, ka patērētāji mierīgi pacietīs un šis cenu pieaugums nekādas problēmas neradīs. Un ne jau par tiem 6 procentiem, kā te tiek minēts, bet cenas pieaugs vairākas reizes. Bet tad, kad Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija centās panākt to, lai šai kredīta resursu iegūšanai tiktu sagādāts maksimāli daudz līdzekļu no tiem Kanādas dāvātajiem graudiem, kurus realizēja šeit lielajām putnu fabrikām par 2 rubļiem kilogramā un pat vēl par zemākām cenām, un bija priekšlikumi šos graudus realizēt par 4 un par 5 rubļiem kilogramā, tad Godmaņa kungs strikti iestājās pret to, ka tas, lūk, pacelšot pārtikas cenas. Kaut gan tas bija lielisks līdzeklis, lai iegūtu kredīta resursus, lai iegūtu, teiksim, kaut vai pašā sliktākajā gadījumā budžeta resursus kārtējiem maksājumiem. Tur bija paredzētas arī tādas iespējas. Tāpēc man ir priekšlikums šo likumprojektu nepieņemt un vispār noņemt no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ziediņš. Gatavojas deputāts Godmanis.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Cienījamais vadītāj! Es gribu sākt ar vienu lietu, pie kuras es apstājos, uzdodot jautājumu referentam. Tas ir, par apgrozījuma nodokļa legalizāciju izejmateriāliem, kas iegādāti tirgū. Ja Ministru padome vai nodokļu iekasētājas institūcijas uzskata, ka šis darbs ir grūts, tad man gribas teikt, ka, nelegalizējot tirgū iegādātos izejmateriālus, nonāksim situācijā, ka jau šā gada rudenī visus metāla izstrādājumus, kafijas dzirnaviņas un varbūt pat tramvaja vagonus pa pusei vai pilnībā pārdos uz ielas stūriem tirgotāji, kā tas notiek tādās zemēs kā Indijā un citur. Ja kāds te domā, ka, legalizējot izejmateriālu iegādāšanās tirgu, mēs it kā samazinām tam pēdējam ražotājam, kas nomaksās 10 vai 20 procentus, šā apgrozījuma nodokļa daļu, tā kā viņš šo produkciju ir iegādājies, es gribētu teikt, ka visas šīs Finansu inspekcijas ļoti rūgti maldās. Es vēlreiz saku, ka visa ražotāju doma un darbība tiks vērsta uz to, lai prece un izejmateriāli tiktu gan iegādāti, gan pārdoti tirgū. Un uz to mēs pašreiz ejam, jo paskatīsimies, kas jau tagad, pretēji visiem mūsu solījumiem, notiek Rīgas pilsētā tieši ielu tirdzniecībā, sākot jau ar lupatām un beidzot tiešām ar metālizstrādājumiem, proti, zeļ šī tirdzniecība, zeļ un plaukst. Un nekautrējoties, kā pavisam, pavisam maziņš uzņēmējs, kas drīzāk ir utu ķeramā kantora vadītājs, nevis kādas citas normālas firmas vadītājs, es gribu pateikt, ka mana rīcība būs tieši tāda pati. Un valdībai vajadzētu padomāt, vai tiešām nebūtu iespējams izejmateriālā, izejprodukcijā kaut vai pēc kādiem normatīviem izvērtēt tās izejmateriālu nepieciešamās normas, kas jāieliek šajā produkcijā, jo pretējā gadījumā neviens jums nenomaksās šos 10 procentus. Neviens.

Otrais jautājums. Mēs varētu izvērst plašu disputu un strīdēties te līdz Saeimas vēlēšanām par to, kas bija pirmais – vista vai ola. Bet šodien mums būtu jāatbild uz jautājumu, kas būtu jāapēd – vista vai ola. Un man nez kāpēc liekas, ka iesniegtais projekts mums piedāvā apēst vistu. Es gan ieteiktu apēst olu, jo pašreizējā sistēmā uzņēmēji, sevišķi tāpēc, ka Latvijas Banka pieņēma, manuprāt, absolūti nepamatotu lēmumu, kas likvidēja kartotēkas, veicina situāciju, ka uzņēmēji savas darba aldziņas nomaksās, un vairāk viņiem arī nekā nevajag. Bet produkcija apritē neieies. Un tāpēc es arī neredzu reālas iespējas pusgadā pārskatīt budžetu, jo, manuprāt, valdība nedaudz pārspīlē savu attieksmi pret budžetu, uzsvaru liekot uz šā budžeta inkasācijas jautājumu, nevis radot labvēlīgus režīmus tiem, kas šo budžetu veido, respektīvi, uzņēmējiem, kas budžetā maksā savus nodokļus. Un tāpēc es vēlreiz saku, ka man ir aicinājums patlaban ēst olas, bet neapēst vistu, jo pretējā gadījumā vairs nebūs, kas mums tās oliņas nes.

Un tomēr, ko tad, manuprāt, īsti darīt? Pirmkārt, nodokļus radikāli pusgadā negrozīt.

Otrkārt, tikpat enerģiski, kā Godmaņa kungs uzstājās, izskatot iepriekšējo budžetu, saņemt dūšu, ignorēt tos daudzos čīkstuļus un tos “mazmājiņu partiju vadītājus”, kuru diemžēl te ir ļoti daudz, uzkāpt tribīnē un pateikt, ka ir jāsamazina budžeta izdevumu daļa. Katrā ziņā tas attiektos uz valsts pārvaldes aparātu. Es noteikti ierosinātu samazināt arī militāros izdevumus, zinot, ka šajā lietā būs milzum daudz pretinieku, tajā skaitā sevišķi policiju.

Treškārt. Neskatoties uz to, ka Einars Repše teica, ka, vadoties pēc maniem priekšlikumiem, es esot vēlējies Augstāko padomi noteikt par valsts banku un, teiksim, valsts banku izveidot par komercbanku, es tomēr gribētu Godmaņa kungam lūgt padomāt, kā pārvērst naudā to investēto Latvijas rubli, kas ienāk mūsu apritē. Vēlreiz pasaku šos aprēķinus: 2,1 jau bija aizņemts uz 50 procentiem, vēl aptuveni 2 dabūsim... Tātad 4 miljardi – tīrais ienākums. 35 procenti mūsu noteiktais ienākuma nodoklis... Bankai 1,2 miljardi tīrā peļņa. Kur ir šī nauda? Es to nevaru atrast. Godmaņa kungs, ar mazu humoriņu es jums gribu teikt: “Ja jūs gribat redzēt, kā no sadrukātas naudas var iztaisīt naudu, aiciniet palīgā vienu komercstruktūru. Es jums to piedāvāšu. Puse peļņas būs jums – valdībai, puse paliks šai komercstruktūrai.” Neļaujiet to darīt Latvijas Bankai, jo es saprotu, ka jūsu pārziņā – un, galvenais, uz jūsu sirdsapziņas – ir visa tā daļa, kas prasa šos izdevumus. Un šos izdevumus būs grūti samazināt. Lūdzu, mācieties taisīt naudu no naudas, kas tiek investēta! Neļaujiet to darīt Einaram Repšem (visu cieņu pret viņu), patlaban momentā palaižot garām šos līdzekļus, izsniedzot jums citādu procentu kredītus, nekā jūs tos saņemat no Einara Repšes, manuprāt, tas ir nepieņemami.

Ceturtkārt. Es jau šeit minēju šo jautājumu, ka, manuprāt, ir jāpanāk tirgū iegādātās produkcijas izejvielu legalizācija. Pretējā gadījumā nodokļu iekasētājiem… Saprotiet to mehānismu: viņi domā, ka tas cilvēks, kas pēdējais legalizē to produktu, tagad nomaksās 12 procentus. Un par to mēs priecājamies, domājot: ja mums būs 12 procenti, tad tas tirgus tiks it kā legalizēts caur to galaražotāju. Tas tā nebūs. Nebūs! Septembrī lokomotīve stāvēs uz ielas, kur tā tiks pārdota. Un visi mēs tā darīsim.

Piektkārt. Beidzot ir jāpanāk viens precīzs skaidrojums, ko es te lūdzu pusgadu. Proti, kas ir investīcija? Es jums teikšu tā, ka ar svešvārdiem mēs braucam kā ar kuģi pa Baltijas jūru. Ja investīcija ir izejmateriāli un ražošanas līdzekļi, tad es jums varu pateikt, ka pašreiz visi visu novirza investīcijās un šos 50 procentus nemaksās. Kas tad ir izejmateriāli, ražošanas līdzekļi? Tas ir viss, ko rūpnīcas uzkrāj savās noliktavās. Tas ir tas, ko korumpētā tirdzniecība patlaban uzkrāj savās bāzēs, un ejiet jūs pierādīt, ka bāzē nav vajadzīgs, teiksim, 500 000 piena kannu. Bāzēs uzskata, ka viņi drīz slauks govis. Vai tā ir investīcija vai nav investīcija? Ja investīcija ir tehnoloģija, ja investīcija ir darbgalds, kas uzmontēts vietā, ka pēc tam to nevar pārdot, atlaižam 100 procentus. Te viens klerks mierīgi paziņo: “Mēs atlaidīsim 50 procentus!” Kas tad ir šī investīcija? Viss materiālu uzkrājums, kas pašreiz nekustas sabiedrībā, tas jau ir investīcija. Un, ja mēs no tā nepaņemam 50 procentus, tad tā, protams, ir jūsu, premjerministra, darīšana. Es tā nerīkotos. Es šo jautājumu detalizēti noskaidrotu, jo pretējā gadījumā investīcija man personīgi būs absolūti viss.

Sestais. Manuprāt, Nodokļu inspekcija ir jāatdala no Finansu inspekcijas. Es zinu, ka tam ir pretinieki. Bet pašreizējā situācija ir tāda, ka Nodokļu inspekcija, neskatoties uz mūsu prasībām, joprojām apzināti neveic nodokļu maksājumu skaidrojumu, bet, tā kā mēs paši esam nobalsojuši, ka 20 procenti no soda naudām paliek Nodokļu inspekcijas budžetā, apzināti bremzē šo informāciju un strādā nevis tā, lai normāli un precīzi iekasētu nodokļus (ko pirmām kārtām nodrošinātu informācija), bet strādā, uzliekot sankcijas tiem uzņēmējiem, kuri kaut kādā veidā šīs instrukcijas ir pārkāpuši. Es varu jums minēt piemēru no savas prakses, kā Nodokļu inspekcija vērš sankcijas 300 000 rubļu apmērā pret vienu nelielu uzņēmumu tikai tāpēc, ka tas ir nomaksājis par peļņu, par kuru pašreiz vēl nemaksā. Mēs sāksim maksāt tātad 1993.gadā. Taču šis uzņēmums visu šo summu ir nomaksājis šogad, nevis pavilcis šo maksājumu uz tiem gadiem, kad peļņas nodokli vajadzēs samaksāt un šī summa ietu galvenajam budžetam. Tātad Finansu inspekcija apzināti strādā pret budžetu. Es jums nolikšu faktus priekšā, Godmaņa kungs, gribat? Apzināti strādā pret budžetu, bet strādā, lai šajā gadā iekasētu 20 procentus no soda sankciju summām. Es jums nolikšu šos faktus priekšā, jo konkrēti šīs summas nedaudz saistās arī ar to informāciju, kas ir man pašam.

Septītkārt. Es atkārtoti lūdzu iedarbināt likumu par bankrotu. Es vēlreiz saku: kartotēkas sistēmas atcelšana uz nenoteiktu laiku pagarina šo uzņēmumu raustīšanos tādā pussprāgoņa agonijā. Un, ja Jeļcins ir pieņēmis likumu par to, ja trijos mēnešos nav nomaksāti savi debitora parādi, tad “ej zem āmura”, es ierosinu jums pieņemt lēmumu: ja divus mēnešus neesi nomaksājis savu kartotēku, tad “ej zem āmura”! Un tā būs arī papildu summa budžetā, jo būs, kas šos uzņēmumus pērk, turklāt – vienalga kā. Un tad nāciet, kāpiet, es jūs atbalstīšu – vienalga, vai tas ir “repsis”, vai tas ir rublis, vienalga kas, pārdosim tos uzņēmumus.

Un pēdējais. Es jūs ļoti lūdzu tiešām neiet tik klaji Valūtas fonda diktāta pavadā. Mums visiem šeit ir zināms, ka Valūtas fonds – tas ir trīs līdz četri cilvēki, kas strādā tiešā Kalniņa kantora vadībā. Būsim reāli. Skatīsimies realitātei acīs. Un tas, ko saka lauksaimnieki, ka tas ir zināms lobisms, ir taisnība. Šo informāciju vajag ņemt vērā, bet mums iet viņu pavadā, manuprāt, nebūtu īstas vajadzības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Gatavojas deputāts Muciņš.

I.Godmanis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirmkārt, man jāizteic pateicība par tiem priekšlikumiem, kurus es šeit dzirdēju. Es uzskatu, ka daudzi no tiem ir konstruktīvi. Diemžēl daudzi no deputātiem, it sevišķi pirmais, kas šeit uzstājās, nodarbojas galvenokārt ar populistiskām (un es saprotu) tuvojošos vēlēšanu deklarācijām. Es to attiecinu uz Grūbes kungu.

Ziediņa kunga ieteikumi ir ļoti nopietni pārdomājami. Un tās ir divas dažādas kvalitātes, ko šeit es dzirdu. Man nav ne mazāko ilūziju (un to es teicu arī Valūtas fonda pārstāvjiem), tas nav tik elementāri, kā viņi iedomājas, īsā laikā realizēt šos trīs likumprojektus par nodokļu grozījumiem.

Pirmkārt, kāpēc šī steiga? Neapšaubāmi, šī steiga nebija tas mūsu mērķis, bet lielākoties tas ir saistīts ar to, ko teica Grūbes kungs, proti, ka mums var rasties tāda situācija, ka tuvākajā laikā Latvijā mums var būt tikai viena nauda. Tā nebūt nav tik nereāla lieta. Es šajā sakarā negribu iegremdēties nekādos termiņos un nekādās tālāk izplatītās detaļās, bet tā ir ļoti reāla lieta. Un, izejot no tā, arī man sākumā bija priekšlikums, ka mēs varētu atļauties šādu budžeta deficītu un pēc tam lēni, pat ne labojot šādā veidā, bet vispār pārstrādājot visu nodokļu sistēmu ar ārzemju palīdzību. Es neticu, ka mums republikā ir speciālisti, kas var iztaisīt normālu nodokļu sistēmu. Man diemžēl vispār ir ļoti zemas domas par speciālistiem republikā. To es attiecinu arī uz sevi, protams.

Problēma ir tajā apstāklī, ka Valūtas fonds nebūt nav trīs līdz četri cilvēki, kas strādā Kalniņa komisijā. Valūtas fonds ir organizācija ar 140 miljardu lielu statūtu fondu. Tā ir organizācija, kam ir vislielākās naudas rezerves. Austrijā es speciāli runāju ar Valdheima kungu, kuram ir milzīga pieredze, piecpadsmit gadus strādājot Apvienoto Nāciju Organizācijā, par Valūtas fonda darbību vispār. Jā, Valūtas fonda darbība ne vienmēr ir pozitīva. To pierāda vairāki fakti, kas bijuši Latīņamerikā, Vidusamerikā, daļēji arī Austrumeiropā. Bet Valūtas fonda darbības rezultātā ir arī pozitīvi iznākumi. Un mans priekšlikums ir par to, ka nodalīt šīs lietas.

Kāpēc Latvija nevar atļauties deficītu? Es sākšu no šā punkta. Ir divas iespējas, vai mēs pieņemam minētos nodokļu grozījumus. Un bez šā apgrozījuma nodokļa praktiski nav vairs vērts runāt par akcīzi, jo akcīze samazina ienākumus budžetā. Mūsu doma, ka mēs varēsim iekasēt par automobiļiem, es domāju – par minibusiem, mikroautobusiem, par mēbelēm un tā tālāk, nevainagojās ar panākumiem. Peļņas atvieglojumi, gandrīz visi atvieglojumi nemaksā vairāk kā 20 miljonus, ja rēķina par katru atsevišķi 1 miljons, 12, 20 ir viens nodoklis, uz kuru es kategoriski pastāvēšu, ka tas ir jāatceļ. Tas ir nodoklis par to, ka darbojas pēc šāda principa, tas ir, jo manā uzņēmumā ir vairāk privātā kapitāla, jo mazāk es maksāju peļņu. Tātad triviāls piemērs. Komercbankas ir veidotas pēc šāda principa: valsts uzņēmums ar diviem miljoniem un šā uzņēmuma direktors ar 10 000… Ja kādam vajag, es iedošu precīzi apskatīties, kāda ir šī struktūras uzbūve. Un tādā gadījumā, triviāli izmantojot šo atvieglojumu, starp citu, ka tur ir tie privātie klāt pievilkti… kasē vienkārši naudu uz valsts rēķina. Tas ir 300 miljoni.

Bet tagad pie lietas. Ir divas iespējas. Pirmā iespēja ir tāda: vai varam atcelt budžeta deficītu vispār. Tā nu vairs nav. Pat valdība domā, jo valdība būtu ieinteresēta vēl vairāk samazināt izdevumus. Jā, mēs varam samazināt izdevumus uz pārvaldes rēķina. Kas attiecas uz valdību, lai “Diena” rakstot painteresējas drusku nopietnāk par to, kas ir noticis valdības struktūrās. Proti, cik mēs esam samazinājušies un kā ir pārveidojušās ministrijas. Runājot par valdības rēķinu, lai cienījamie žurnālisti painteresējas par to, kā valdība vēl vairāk saspiež skalu, ko diemžēl nepilda ne pašvaldības, ne diemžēl arī Augstākā padome. Bet jautājums ir cits: vai mēs varam principā atļauties deficītu? Galu galā, kāpēc ne? Valūtas fonda nostāja ir kategoriska, ka mēs deficītu nevaram atļauties divu iemeslu dēļ: pirmkārt, sakarā ar to, ka, pēc normālām pasaules cenām iegādājoties energoresursus (kuri mums būs jāpērk, mēs nekur netiksim), vienalga, pērkot tos Rietumos vai Austrumos, mums būs gandrīz 200 miljonu dolāru deficīts. Un šajā lietā nepalīdzēs nekādi populistiski vai patriotiski aicinājumi no šejienes, ka valdība ir gatava apzagt tautu, un valdība ir, kā te viens teica, agrobiznesa lobijs. Ja valdība būtu agrobiznesa lobijs, tad valdība uzreiz nepieņemtu lēmumu par ievedmuitām un valdība uzreiz nepieņemtu lēmumu par to, ka pirmā, kas mums jāatbrīvo no eksportmuitas, ir tieši lauksaimniecības produkcija. Tad valdība nepieņemtu vēl daudzus lēmumus, kas tiešām ir vērsti lauksaimniecības virzienā. Varētu ticēt, ka to vajadzētu izdarīt arī bankai, bet par to lai atbild bankas prezidents.

Nākamais. Kāpēc Valūtas fonds uzskata, ka mums nevar būt deficīta, bet Krievijai tas var būt? Triviālu iemeslu dēļ: Krievijā ir avoti, ar ko viņi var garantēt šo deficītu. Proti, tā ir nafta, kurai ir pasaules tirgus. Tas ir zelts, tie ir dimanti. Proti, tās ir tādas lietas, kurām ir vērtība jebkurā laikā. Mums nav ne pirmā, ne otrā, ne trešā un ne ceturtā. Mēs esam trūcīga valsts. Un tieši tāpēc mūsu situācijā, kad pāriesim uz savu naudu (Grūbes kungs, mēs pāriesim uz savu naudu!), mums nedrīkst būt deficīta. Un nevis otrādi. Kas tad notiks tālāk?

Runājot tagad par to, ko es šeit dzirdēju, ka šis apgrozījuma nodoklis varētu stimulēt tirdzniecību. Ziniet, es jums pateikšu, kāda ir situācija ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Pie manis visa šī informācija ir. Es vakar sazinājos ar Vidzemes priekšpilsētas vadību. Un no valdības puses ir ļoti cieta nostāja, ja viņi neiesniegs grafiku, kā viņi atmaksās atpakaļ parādu, tad Vidzemes priekšpilsēta pārtrauks saņemt produktus. Tas nozīmē, ka citos rajonos šie produkti būs, bet Vidzemes priekšpilsētā to nebūs. Un, cik nu varēs, centīsies pārdot no refrižeratoriem, cik nu varēs, tad pienu arī pārdos no mašīnām. Protams, jūs paši labi saprotat, kāda būs šo rajonu iedzīvotāju reakcija, bet, ja tirdzniecība nav spējīga transformēties, mums šis solis ir jāsper. Un tas pats attiecas arī uz to, ka es tik traģiski neuztveru Ziediņa kunga paziņojumu par to, ka būs tirgus. Mums šī tirgus stadija ir jāiziet (starp citu, Polija to izgāja), ja nevaram visu laiku tirgoties caur klasiskām struktūrām.

Tagad nākamais. Valūtas fonds un nevis valdība skaidri un gaiši piekrita, ka izdevumu daļa praktiski nav samazināma. Viņi mums pilnīgi autoritatīvi paziņoja, ka izdevumu daļa ir principā uz absolūtas robežas. Mēs izdevumu daļu samazināt nevarēsim. Un es gribētu redzēt, kas notiks tajā brīdī, kad sāksies runa par to, ka aizsardzības struktūras ir jālikvidē vai arī tām jāsamazina nauda. Kas būs tad, ja lauksaimniecībai būs jāsamazina? Tur ir 900 miljoni. Valūtas fonds uzskata, ka vispār nekas nav jādod. Un te ir atbilde tiem, kas uzskata, ka valdība ir ārzemju agrokompleksa aizbildne. Lai viņi palasa izsniegto memorandu. Krūmiņa kungs, es baidos, ka jūs to vispār neesat lasījis.

Ja paliekam deficītā, tad man ir šāds jautājums: kas kreditēs šo deficītu? Valdība? Jau patlaban banka kreditē valdību. Turklāt es neesmu pārliecināts, ka tas ir labākais variants, jo galu galā bankā ir bezprocentu depozīti no komercbankām, par ko nemaksā nekādus procentus, cik es saprotu. Labi, mūsu banka atšķirībā no Krievijas bankas nesaņem 5 procentu depozītus no iedzīvotājiem. Taču to arī mums nav, jo tie praktiski visi atrodas Krievijā. Dabiski, ka izmantot šīs rezerves, kas prasīs 70 procentus vai 50 procentus no valsts rezervēm, nav labākais variants. Bet valdībai nebija citu iespēju. Augstākā padome savu nostāju nepateica skaidri un gaiši. Banka mums diktēja noteikumus, kuriem mēs piekritām, jo mazuts jāpērk tagad. Un mēs esam sākuši to darīt.

Tātad, ja paliekam deficītā, cienījamie deputāti, kas kreditēs šo deficītu? Kas? Banka? Nē. Tāpēc, ka banka jau ir kreditējusi 12 procentus budžeta apmērā.

Nākamais. Šis budžets ir pusgada budžets. Tas ir vissmagākais variants. Un valdībai tas ir ārkārtīgi nepopulārs solis iedibināt šo apgrozījuma nodokli. Ja atceraties, bija jau viens tāds mēģinājums, ka pēc tam mums nācās (Kodoliņa kungs, kad mēs toreiz šo nodokli iedarbinājām iepriekš) ņemt nost konserviem, augļu konserviem un tā tālāk. Izrādās, ka tā lieta ir sajaukta. Bet kas kreditēs, ja mēs paliekam deficītā? Mums no Krievijas neviens neko nedos. Tagad būs vēl neciešamāka situācija – no 1.jūlija, cik man zināms, vairs nebūs korespondētājrēķinu vairākās banku nodaļās Krievijā. Tas viss tiks sakoncentrēts vienā centrālā nodaļā. Un Lucāna kungs un citi deputāti to lieliski zina vēl no vecajiem laikiem, ka tad būs jāiet cīnīties, lai no tā maisa ņemtu tos papīrus ārā. Tas vēl vairāk sarežģīs situāciju. Tas nozīmē, ka tas varētu saasināt situāciju arī budžeta norēķinos, jo norēķini neies, un budžeta izpilde būs apgrūtināta. Ja pieļaujam šo budžeta deficītu un ja apgrozījuma nodokli negrozām, tad faktiski pārējiem nodokļiem lielas jēgas nav.

Es saprotu deputātu domas. Tuvu ir vēlēšanas, un deputāti nebūs tie, kas savām abām rokām balsos par to, ka ir, tā teikt, jāpaaugstina nodokļi. Tas nekur pasaulē tā nebūs. Bet, cienījamie deputāti, mums ir arī kaut kāda valstiska apziņa. Un valstiskā apziņa ir tāda, ka mēs tomēr esam noteikuši prioritātes. Lauksaimniecībā šī prioritāte ir ar pazeminātu nodokli. Lauksaimniecībā šis eksports tiek atbrīvots vispār. Kas attiecas uz tiem, kurus ar apgrozījuma nodokli varētu neaplikt, piemēram, dažus pakalpojumus, tajā skaitā vērtspapīrus, tas ir otrā lasījuma variants. Bet lai Dievs pasargā, ja mēs šeit sāksim likt iekšā tādas lietas kā bērnu mantas un tā tālāk. Tādā gadījumā minimāli no 2 miljardiem, kas ir ļoti optimistisks vērtējums, mēs nobrauksim lejā uz 500–600 miljoniem.

Starp citu, ja šo nepieņems, cietīs arī vairākas pašvaldības. Tas ir vairāk vai mazāk skaidrs. Pastāvot šim sadalījumam, tas nebūs tikai valsts budžets. Tāpēc man nav īsti skaidrs, cienījamie deputāti, vai mēs varam vai nevaram… Ja mēs deficītu likvidējam, tādā gadījumā augustā parakstīsim memorandu ar Starptautisko valūtas fondu. Cienījamie deputāti, es jums pilnīgi autoritatīvi paziņoju, ka neviena valsts mums vienkārši tāpat par skaistām acīm nepiešķirs kredītus – ne 200 miljonus, ne 150 miljonus – energoresursu bilances nosegšanai, kamēr nebūs šā Starptautiskā valūtas fonda akcepta. Mēs nevaram spēlēt uz to, ka ar 1.jūliju Krievijā mainās izvedmuitas tarifs, kura līdz 1.jūlijam nebija. Ņemot vērā politisko situāciju, mēs nevaram balstīties tikai uz Krievijas kredītu, jo tad mums nāksies iet pie Krievijas prasīt kredītu. Kādā stāvoklī ir Krievija, jūs labi zināt. Mēs šo kredītu nesaņemsim. Un tad es gribētu redzēt cienījamos lauciniekus ar Grūbes kungu priekšgalā, ko tad viņi darīs, kad vispār nebūs ko liet tajā mašīnā. Līdz šim, es atvainojos, dīzeļdegviela tomēr nāca ne jau no Grūbes kunga. Es gribu redzēt, ko tad viņš darīs, kad nebūs šo Starptautiskā valūtas fonda akceptu un kad mums nebūs iespēju nodrošināt ne tikai šo ražu, bet kad nebūs iespēju, ne jau vienkārši ņemot kredītus, bet mainot pret kokiem, nodrošināt lauksaimniecības apriti. Es gribu redzēt, ko tad mēs šeit runāsim! Šis jautājums nav vienkāršs tāpēc, ka vajag pacelt nodokļus, lai varētu nosegt deficītu. Šis jautājums ir jautājums par to, vai varam strādāt ar šo Valūtas fondu vai nevaram. Ja mēs nevaram, tad ar mums nestrādā Pasaules banka, proti, nedod mums kredītus apmēram 40–50 miljonu apmērā, kas ir principā gandrīz vai neatmaksājams. Mums nav ko runāt ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, mums nav ko runāt par hipotēku banku. Pārējais ir tukšs gaiss…

Un atcerieties, cienījamie deputāti, ir vēl viena nelaime. Kas ir lasījis Latvijas vēsturi, kaut vai Aizsilnieka grāmatu, viņam jāsaprot viena lieta: Latvija savā laikā arī gribēja izvēlēties pilnīgi patstāvīgu dzīves ceļu, tas ir, uzlikt milzīgas ievedmuitas, censties ražot pilnīgi visu Latvijā. Apmēram piecu gadu laikā nācās pārliecināties, ka visu Latvijā ražot nevar. Kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem, mums ievedmuita ir noteikta. Un mēs lauksaimniekus aizsargāsim, mēs nekad neiesim Polijas ceļu. Un arī šie 6 procenti ir prioritāte, kas te ir parādīta. Es domāju, ka šo likumu vajag pieņemt.

Ja šo likumu nepieņemsim, tad es jums parādīšu šādu ainu: ar Valūtas fondu mums nekas nesanāk, mums paliek zināms budžeta deficīts. Samazināt aizsardzību mēs nevarēsim. Mēs varēsim noņemt birokrātus, bet tur nebūs vairāk kā 200–300 miljoni. Tātad sēdēsim uz budžeta deficīta, un, kad pienāks rudens, novembris, finansu ministrs teiks: būs viens brīdis, proti, 1–1,5 mēneši, kad naudas nebūs vispār. Labi, var teikt, ka tad būs Saeima, lai tā risina… Es domāju, ka jautājums par naudas ieviešanu Latvijā būs ļoti tuvu. Un es neesmu sevišķi pārliecināts, ka tas ir saistīts tikai ar latu. Es negribu šeit neko konkrētu teikt, bet uzskatu: ja arī paliekam pie Latvijas rubļa, mums nedrīkst būt deficīta budžetā. Nedrīkst būt! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ! Gatavojas deputāts Stroganovs. Pēc tam būs pārtraukums, bet pirms tam būs paziņojums.

L.Muciņš: Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Grūti runāt pēc tik emocionālas runas, kad tev pie rīkles ir pielikts nazis. Taču es centīšos kā jurists mazliet norādīt uz tiem jautājumiem, uz kuriem jau aprādīju, uzdodot jautājumus. Kā man likās, es laikam netiku saprasts.

Redziet, cienījamie deputāti, es domāju, ka ne velti par nodokļiem un nodevām mēs esam pieņēmuši tā saukto jumta likumu, kurš pēc tam valdībai, iesniedzot savus priekšlikumus parlamentā, būtu jārespektē un jāievēro. Šajā likumā es negatavojos diskutēt par vienskaitli vai daudzskaitli, ko premjera kungs mēģināja man šeit… Bet es uzdevu jautājumu par šiem trim mēnešiem… Toreiz, balsojot par dažādiem variantiem, bija arī (ja mana atmiņa neviļ) sešu mēnešu variants. Tika mēģināts noteikt ierobežojošu laiku, tas ir, noteikt robežu, lai uzņēmēji, it sevišķi uzņēmēju jaunās struktūras, attiecīgi varētu rēķināties un sagatavoties uz to, ka mainās situācija, tiek iesniegti nodokļi palielināšanas veidā. Pēc tam mēs atrunājām, mazliet grozījām šo likumu, tikai šis ierobežojums darbojās uz palielināšanu, tiek ieviesti jauni nodokļi vai palielināti esošie.

Šajā priekšlikumā, ko šobrīd iesniegusi valdība, šis princips absolūti tiek ignorēts. Toreiz bija prasība noteikt lielāku šo ierobežojošo termiņu – pat 6 mēnešus. Uzvarēja it kā kāds vidējais, teiksim, trīs mēneši. Bet tad es domāju, ka tas ir likums. Ne velti es uzdevu jautājumu: vai valdībai netraucē parlaments? Acīmredzot tai traucē parlaments un traucē mūsu pieņemti likumi. Rezultātā mēs nonākam pie tā brīnuma, ka likumā grozām, bet lēmumā, kas pavada šo likumu... un pēc tam vispārējā likuma pieņemšanas troksnī tiek veiksmīgi nobalsots. Tādējādi mēs nonākam tādā stāvoklī, ka šis lēmums faktiski sagroza ne tikai šo likumu, bet arī “jumta” likumu par nodokļiem un nodevām. Protams, ir slikti skriet pakaļ aizejošam vilcienam, bet es gribu atgādināt, ka tieši tas notika ar peļņas nodokli. Mēs uzņēmējiem solījām trīs gadu atbrīvojumu. Ko viņi dabūja? Pigu. Pareizi šeit saka, ka jau vienu reizi mēs esam cilvēkus piekrāpuši, ka šis lēmums absolūti neatbilst likumam par nodokļiem un nodevām. Tomēr par to tika nobalsots! Es nezinu, iespējams, ka Finansu inspekcija no kāda sāks iekasēt, un viņš iesniegs šo jautājumu tiesā. Es vēl nezinu, ko tiesa un Augstākā tiesa, pastāvot pretrunai likumā, izlems. Tas vēl būtu interesanti. Šajā situācijā tik tiešām rodas nepieciešamība pēc konstitucionālās tiesas. Es piekrītu Rolandam Repšam, kurš “Dienas Biznesā” saka, ka Ekonomikas komisija ir valdības lobijs Augstākajā padomē. Un tā tas ir, atliek tikai piekrist šajā gadījumā.

Jautājumā par Valūtas fonda rekomendācijām. Jā, beidzot tās šeit ir izdalītas. Beidzot redzam, par ko tad visu laiku prese un valdība runā. Cienījamā valdība, mēs absolūti neredzam tos skaitļus, kā arī to, kādus izejmateriālus jūs šai komisijai esat devusi? To būtu interesanti uzzināt, jo no dažādiem materiāliem var izdarīt dažādas rekomendācijas. Es neesmu ekonomists. Domāju, ka Ekonomikas komisija šajā jautājumā pastrādās.

Lai es nebūtu tikai kritizētājs, mēģināšu valdībai dot arī dažus labus padomus. Tā kā Ziediņa kungs ļoti labi nokļuva līdz astoņiem punktiem, es arī mēģināšu šeit sašķobīt vismaz vienu premjera tēzi. Proti, viņš teica – ir divi varianti: vai nu ejam uz deficīta budžetu, vai nu palielinām nodokļus. Bet jūs aizmirsāt, premjera kungs, ir vēl trešais variants – cītīgi un pilnīgi iekasēt tos pašus nolemtos nodokļus, kas no valdības puses absolūti netiek iekasēti. Es ceru, ka jūs dažreiz nopērkat cigarešu paciņu, kurai pāri jūs redzat uzlīmētu tādu mazu, zilu lentīti. Es ceru, ka jūs zināt, kas tas ir. Attīstītās pasaules valstis nez kādēļ nepaļaujas tikai uz muitas deklarācijām. Turklāt mūsu muita ir tikai pašā sākumstadijā, bet šī muita vienkārši un naturāli tirgo šīs numurētās zilās plāksnītes, ko līmē uz alkohola pudelēm un cigaretēm. Pamēģiniet atrast kaut vienu cigarešu paciņu, kam šīs muitas bandroles nebūtu virsū. Jūs tādas neatradīsit. Nu, labi! Latvijas laikā arī bija tāda bandrole. Kādēļ šodien mēs nevaram atjaunot? Vai jūs esat pakontrolējuši, cik cauri Latvijai iziet tranzītkravas, kas it kā iet kaut kur projām tranzītā, bet faktiski paliek Latvijā un pēc tam nokļūst privātstruktūru veikalos. Pēc tam, apejot pilnīgi gan apgrozījuma, gan akcīzes nodokli, tiek tirgotas. Šajā jautājumā šeit ir milzīgs darbalauks.

Man personīgi, analizējot šos piedāvājumus, veidojas tāda sajūta, ka mēs it kā ejam pretī tām struktūrām, kas veidojušās it kā kaut kur uz valsts kapitāla bāzes pārmaiņu perioda sākumā. Tādas struktūras kā Rīgas komercbanka un tā tālāk, kuras ir stabilas, tādas nodokļa svārstības uz vienu vai otru pusi daudz nespēj ietekmēt. Visvairāk mēs sitam pa tīrām, plikām privātstruktūrām, kuras ir jaunas un jaunizveidotas. Un tām iet visgrūtāk.

Šeit izskanēja priekšlikums par atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa vai par izvedmuitu. Es domāju, ka vajadzētu diferencēt jautājumā par izvedmuitu un apgrozījuma nodokli. Viens ir rubļa zonas valsts, un otrs ir, kas notiek par konvertējamu valūtu. Tad varbūt daļēji mēs noņemtu šo spriedzi.

Gribu izmantot iespēju un pateikt arī par palīdzību valūtā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tā tiek dalīta plaši un ar dāsnu roku. Te jūs varat, protams, kratīt galvu, bet liecinieki stāsta kaut ko citu.

Man gribas uzdot vēl vienu jautājumu. Vēl joprojām mums ir Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru banka (es nezinu, kāds ir tās nosaukums), kura veikli pamanījās iesaldēt lielāku valūtas summu Krievijas bankā. Gribas pajautāt, vai kāds no šīs bankas vadības ir atcelts?

Cienījamie deputāti! Es redzu, ka mums vēl ir daudz un dažādu iespēju palielināt budžeta ienākumus, un nebūt nedomāju, ka mēs premjeram traucējam to darīt. Es nevaru atbalstīt šādu peļņas nodokļa un apgrozības nodokļa palielinājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov! Tātad pēc deputāta Stroganova uzstāšanās būs pārtraukums. Bet pirms pārtraukuma – paziņojums.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Acīmredzot šajā zālē nav neviena deputāta, kas šodien varētu uzstāties un teikt, ka viņš ir pret stabilu budžetu. Tas būtu muļķīgi. Stabils budžets ir nepieciešams, tāpēc nepieciešama stabila nodokļu sistēma. Bez stabilas nodokļu sistēmas nevar būt stabila budžeta, tie ir savstarpēji saistīti. Bet kāda var būt stabilitāte, ja mēs pusgada laikā nepārtraukti katru ceturksni mainām savu nostādni nodokļu jautājumos? Bet nevar būt ne stabila budžeta, ne stabilas nodokļu sistēmas, ja nav stabilas ražošanas, ja ražotājam nav pārliecības par to, ka viņam rīt netiks uzlikta citāda nasta, nekā tā bija vakar. Un tur, kur nav ražošanas, nevar būt arī budžeta, lai kāda sistēma būtu naudas izvilkšanai no kabatas – ar smaidu, ar automātu, jo tas ražotājam ir viens un tas pats. Viņam svarīgi ir tas, ka viņam atņem naudu. Ko darām mēs? Mēs sakām, ka mums jāstabilizē budžets, bet to stabilizējam, ieviešot apgrozījuma nodokli. Pēc būtības tā ir muļķība. Kāpēc? Lieta tā, ka uz šodienu ražošana jau ir nonākusi līdz tādai robežai, kad preces, kuru ražošanai izejvielas pirktas par pasaules cenām, pacēlušās līdz pasaules cenu līmenim, bet nav kļuvušas konkurētspējīgas. Tās jau šodien sagulst noliktavās, to izvietošana un glabāšana dažviet jau iznāk dārgāka nekā pati ražošana. Tas nozīmē, ka mēs, būtībā ieviešot uz visām precēm vēl vienu jaunu papildu nodokli, paceļam to cenu. Jā, ražotājs šo nodokli tūlīt iekļaus cenā, taču tas notiks ļoti īsam laikam, jo noliktavas piepildīsies un ražotājs izputēs. Pircēju loks saraujas ar katru dienu. Ja mēs šodien paanalizējam mazumtirdzniecības apgrozījumu, tad redzam šausminošu ainu. Izrādās, ka šodien mēs visi dzīvojam un strādājam tikai tādēļ, lai sevi pabarotu. Rūpniecības preču pārdošanas apjoms, ne naudas izteiksmē, bet naturālā daudzumā, ļoti strauji krīt. Par ko tas liecina? Par to, ka šodien, nenostabilizējot lauksaimniecības produktu ražošanu un nepanākot tās palielināšanos, mēs nevaram nostabilizēt finansu un naudas sistēmu republikā. Tas ir vienīgais, kas šodien var garantēt attīstību.

Kas lauksaimniecībā notiek šajā pusgadā? Lauksaimniecībā no dienas dienā krīt ražošanas apjoms. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Šodien mums jānosaka un jāizstrādā sava ekonomiskā politika. Pa kādu ceļu mums iet? Pa japāņu ceļu, samazinot produkcijas apjomu, izlaižot tikai dārgas preces? Japāņi šo ceļu gājuši 50 gadus. Mēs šodien nevaram dārgas preces ražot mazos apjomos, kamēr nav piesātināts tirgus, tas ir, mēs vienam posmam gribam pārkāpt pāri. Tas nav pareizais ceļš. Tas novedīs pie tā, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība samazināsies. Kaut gan tā tiešām ir jāsamazina. 47 procenti apartas zemes Latvijā – tas ir absurds un muļķība. Mums nav jāapar tik daudz zemes, bet šodien mums lauksaimniecībā darba ražīgums ir tāds, ka, ejot uz šo samazināšanu, mēs nenodrošināsim ne tikai lauksaimnieciskās produkcijas eksportu, bet arī nenodrošināsim paši savus iedzīvotājus ar pārtikas produktiem. Un tad notiks tas, par ko runāja Godmaņa kungs. Mums iedzīvotājiem nāksies teikt: baltmaize – svētkiem, sviests – svētkiem, bet darbdienām – melna maize ar ūdeni. Bet ar to – ko paši sev mēs izdarām? Mēs samazinām patēriņa tirgu republikā. Bet runājam par tirgus ekonomiku.

Un otrā tēze, kurai šodien piedāvātajā programmā es nevaru piekrist, – darba algas iesaldēšana. Ko nozīmē darba algas iesaldēšana? Tas nozīmē tirgus attiecību sašaurināšanos, jo tad, ja ražotājs savai precei neatrod pircēju, viņš ir spiests samazināt ražošanas apjomu. Un būtībā mēs ar savu ekonomisko un finansu sistēmu, gribam to vai negribam, nostājamies pretī tirgus attiecībām. Tas taču tā ir! Man liekas, ka nav parēķināts, kāds naudas apjoma pieaugums republikai būs vajadzīgs, ja darba algas būs, teiksim, par 10–20 procentiem mazākas nekā cenu pieaugums? Vai Repšes kungs mums var pateikt, kāda summa būs vajadzīga, ja darba algu pieaugums būs par 12 procentiem mazāks nekā cenu kāpums? Es nezinu, bet gribētu gan to zināt. Un vai mums ir tādas naudas rezerves? Darba algas iesaldēšana ne pie kā laba nenovedīs. Novedīs tikai pie tā, ka, neraugoties uz to, kāda valūta būs mūsu tirgū, tā zaudēs savu nozīmi, jo nauda prasa apgrozību. Darba algas iesaldēšana palēnina naudas apgrozību.

Un tagad par Valūtas fondu. Es no šīs tribīnes vienreiz jau runāju, pēc tam pārliecinājos par savu taisnību, kad pagājušajā nedēļā mēs apspriedām līgumu ar Zviedriju. Lieta tā, ka akla sekošana rekomendācijām nozīmē dzīvošanu bez savas galvas. Jo būtībā Valūtas fonds nodarbojas ar Rietumeiropas lauksaimnieciskās ražošanas protekcionismu. Lūk, tāpēc Eiropas valstis un valdības to finansē. Finansēšanas un dotēšanas sistēmas ir dažādas – vieniem caur eksportu, citiem – caur lauksaimniecības mašīnām, trešajiem – caur cenām. Taču 70 procenti Eiropas valstu dotē lauksaimniecisko ražošanu! Mums gan saka: “Lūk, ja jūs dotēsit vai subsidēsit lauksaimniecību, tad no Valūtas fonda nekādu palīdzību nesaņemsit!” Tas ir – cilpa jums virs galvas pakārta, ja jūs mēģināsit spirināties, tad mēs jūs pakārsim. Tas novedīs pie tā, ka lauksaimniecība tiks izputināta, jo pārlikt visus smagumus uz zemnieka pleciem nozīmē izlemt, ka viņš no šīs bedres vairs neizrāpsies. Un šodien zemnieks, to sajūtot, sāk izkaut ganāmpulkus. Ne bijušie kolhozi un sovhozi to dara, bet zemnieki. Kāpēc? Tāpēc, ka pie šādām cenām lauksaimnieciskajai produkcijai noieta nav. Strādnieks nevar nopirkt gaļu par 300 rubļiem kilogramā. Kāpēc tā notiek? Tas notiek dabiski energoresursu cenu krasās celšanās dēļ, visdažādāko nodevu un nodokļu dēļ. Tāpēc mums jāsaimnieko ne tikai ekonomējot, bet saimnieciski. Mums nav vajadzīgs stabils budžets principa pēc, bet tāds budžets, kādu mēs paši esam spējīgi sabalansēt, rēķinoties paši ar saviem spēkiem un pašiem skatoties, ko dotēt, kur ieguldīt līdzekļus. Jo šodienas deficīts rīt var izrādīties trīskārt peļņu nesošs. Jādomā, kur šo deficītu šodien ieguldīt. Ja mēs to kopš pavasara sākuma būtu ieguldījuši kartupeļu, dārzeņu, graudu ražošanā, tad rudenī to trīskārt saņemtu atpakaļ. Bet šodien, neieguldot neko, mēs arī nesaņemsim neko. Taču šodien mēs nevis ieguldām nākotnei, bet rokam parādnieka bedri zemniekam./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pēc pārtraukuma runās deputāts Lucāns.

Bet tagad oficiāls paziņojums, kas nāk no Iekšlietu ministrijas. Tātad šodien Zvirgzdu ezerā atrastas Jura Podnieka mirstīgās atliekas. Es aicinu godināt viņa piemiņu ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)